EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.6.2024
COM(2024) 603 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Čehijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku
{SWD(2024) 600 final} - {SWD(2024) 603 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.6.2024
COM(2024) 603 final
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Čehijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku
{SWD(2024) 600 final} - {SWD(2024) 603 final}
Ieteikums
PADOMES IETEIKUMS
par Čehijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 1 , un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 2 , ar ko tika izveidots Atveseļošanas un noturības mehānisms, stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošina finansiālu atbalstu dalībvalstīm reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot ES finansētu fiskālo stimulu. Atbilstīgi Eiropas pusgada prioritātēm tas palīdz panākt ekonomikas un sociālo atveseļošanu un īstenot ilgtspējīgu reformu un investīciju īstenošanu, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai un dalībvalstu tautsaimniecību noturības stiprināšanai. Tas arī palīdz stiprināt publiskās finanses un veicināt izaugsmi un darbvietu radīšanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, uzlabot teritoriālo kohēziju ES un atbalstīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku īstenošanu.
(2)2023. gada 27. februārī pieņemtās REPowerEU regulas 3 mērķis ir pakāpeniski izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa. Tas palīdzēs iegūt enerģētisko drošību un dažādot ES energoapgādi, vienlaikus palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas iespējas un energoefektivitāti. Čehija savā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā iekļāva jaunu REPowerEU nodaļu, lai tiktu finansētas galvenās reformas un investīcijas, kas palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķus.
(3)Komisija 2023. gada 16. martā nāca klajā ar paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 4 , lainodrošinātu informācijas bāzi lēmumiem par politiku un radītu pamatnosacījumus izaugsmes palielināšanai. Paziņojumā kā viens no deviņiem savstarpēji pastiprinošiem faktoriem bija minēta konkurētspēja. Citi faktori bija piekļuve privātajam kapitālam, pētniecība un inovācija, izglītība un prasmes, kā arī vienotais tirgus – ārkārtīgi svarīgas politikas prioritātes, kas palīdzētu reformām un investīcijām atrisināt pašreizējās produktivitātes problēmas, kā arī vairotu ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspēju. 2024. gada 14. februārī Komisija pēc minētā paziņojuma pieņēma ziņojumu par vienoto tirgu un konkurētspēju 5 . Ziņojumā detalizēti aprakstīts, kādas konkurētspējas priekšrocības sagādā Eiropas vienotais tirgus un kādi apgrūtinājumi vēl aizvien pastāv, tajā tiek analizētas gada norises, vadoties pēc deviņiem identificētajiem konkurētspējas faktoriem.
(4)2023. gada 21. novembrī Komisija pieņēma 2024. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu 6 , tādējādi uzsākot 2024. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada ciklu. Eiropadome 2024. gada 22. martā apstiprināja pētījumā izvirzītās prioritātes saistībā ar konkurētspējīgas ilgtspējas četrām dimensijām. Komisija 2023. gada 21. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī 2024. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā nenorādīja Čehiju kā vienu no dalībvalstīm, kuras var skart vai apdraudēt nelīdzsvarotība un par kurām būs jāizstrādā padziļinātais pārskats. Komisija pieņēma arī ieteikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku, kuru Padome pieņēma 2024. gada 12. aprīlī, kā arī priekšlikumu attiecībā uz 2024. gada vienoto nodarbinātības ziņojumu, kurā analizēta nodarbinātības pamatnostādņu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana un kuru Padome pieņēma 2024. gada 11. martā.
(5)ES jaunais ekonomikas pārvaldības satvars stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Šis satvars ietver jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97. Tas ietver arī grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un grozīto Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām 7 . Jaunais satvars ir vērsts uz valsts parāda atmaksājamību, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī pakāpenisku fiskālo konsolidāciju, kas panākamas ar reformām un investīcijām. Tas veicina valstu līdzatbildību un vairāk orientējas uz vidēju termiņu, piedevām plānota efektīvāka un konsekventāka izpilde. Katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Padomei un Komisijai savs vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns. Valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā ir iekļautas dalībvalsts fiskālās, reformu un investīciju saistības, plānošanas periodam aptverot 4 vai 5 gadus atkarībā no tā, cik ilgs ir valsts likumdevēja parastais darbības laiks. Neto izdevumu virzībai 8 valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajos plānos būtu jāatbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām, piemēram, par to, ka līdz korekcijas perioda beigām jāpanāk vai jānotur vispārējās valdības parāda ticama samazināšanās vai tai jāsaglabājas piesardzīgā līmenī, kas ir zemāks par 60 % no IKP, un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā jāsamazina un/vai jāsaglabā zem 3 % no IKP. Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu saskaņā ar Regulā (ES) 2024/1263 izklāstītajiem kritērijiem, korekcijas periodu var pagarināt ne vairāk kā par 3 gadiem. Lai palīdzētu sagatavot minētos plānus, Komisija ir paredzējusi 2024. gada [21. jūnijā] nosūtīt dalībvalstīm norādījumus par ziņām, ko iekļaut plānā un turpmākajos gada progresa ziņojumos, kuri tām būs jāiesniedz, un saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 5. pantu nosūtīs tām tehniskos norādījumus par fiskālo korekciju (attiecīgā gadījumā atsauces trajektoriju un tehnisko informāciju). Dalībvalstīm savi vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni būtu jāiesniedz līdz 2024. gada 20. septembrim, izņemot, ja dalībvalsts un Komisija vienojas šo termiņu pagarināt par saprātīgu laikposmu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šajā procesā iesaistās arī valstu parlamenti, un pēc vajadzības būtu jāapspriežas ar neatkarīgām fiskālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām.
(6)2024. gadā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada norises turpinās atbilstoši Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanai. Lai īstenotu Eiropas pusgada politikas prioritātes, joprojām ir svarīgi pilnībā īstenot atveseļošanas un noturības plānus, jo šie plāni palīdz reāli novērst visas problēmas, kas minētas iepriekšējos gados konkrētām valstīm adresētajos attiecīgajos ieteikumos, vai arī būtisku to daļu. Konkrētām valstīm adresētie 2019., 2020., 2022. un 2023. gada ieteikumi joprojām ir vienlīdz svarīgi arī attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāniem, kas pārskatīti, atjaunināti vai grozīti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14., 18. un 21. pantu.
(7)Čehija savu atveseļošanas un noturības plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai 2021. gada 1. jūnijā. Komisija atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 19. pantam novērtēja atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas. Padome 2021. gada 8. septembrī pieņēma lēmumu par Čehijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu 9 un 2023. gada 16. oktobrī grozīja šo lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu, lai atjauninātu neatmaksājamā finanšu atbalsta maksimālo finanšu iemaksu, kā arī lai iekļautu REPowerEU nodaļu 10 . Maksājuma daļas tiek darītas pieejamas ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 5. punktu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Čehija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti Padomes īstenošanas lēmumā. Apmierinoša izpilde nozīmē arī to, ka nav bijis regresa attiecībā uz iepriekšējo atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu.
(8)Čehija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 8. panta 1. punktu 2024. gada 24. aprīlī iesniedza savu 2024. gada valsts reformu programmu un 2024. gada 30. aprīlī – savu 2024. gada konverģences programmu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 27. pantu 2024. gada valsts reformu programma atspoguļo arī Čehijas pienākumu divreiz gadā ziņot par panākto progresu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā.
(9)Komisija 2024. gada ziņojumu par Čehiju 11 publicēja 2024. gada 19. jūnijā. Tajā tika izvērtēts, kā Čehija īstenojusi attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma laikposmā no 2019. gada līdz 2023. gadam, un kā Čehija īsteno atveseļošanas un noturības plānu. Balstoties uz šo analīzi, ziņojumā par valsti bija norādīti trūkumi attiecībā uz tādu problēmjautājumu risināšanu, kuri nav ietverti vai ir tikai daļēji ietverti atveseļošanas un noturības plānā, kā arī jauni un nupat iezīmējušies problēmjautājumi. Tajā bija arī novērtēts Čehijas progress Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un ES pamatmērķu sasniegšanā nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kā arī progress ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
(10)Saskaņā ar Eurostat validētajiem datiem 12 Čehijas vispārējās valdības budžeta deficīts no 3,2 % no IKP 2022. gadā palielinājās līdz 3,7 % 2023. gadā, savukārt vispārējās valdības parāds no 44,2 % no IKP 2022. gada beigās saruka līdz 44,0 % 2023. gada beigās. Kā paziņots fiskālās politikas norādēs 2024. gadam 13 , Komisija sper pirmo soli ceļā uz to, lai sāktu uz deficītu balstītu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2023. gadu saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām. Komisija 2024. gada 19. jūnijā pieņēma ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu 14 . Minētajā ziņojumā bija novērtēts Čehijas budžeta stāvoklis, ņemot vērā to, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā pārsniedza atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Ziņojumā secināts, ka, ņemot vērā šo novērtējumu un ņemot vērā saskaņā ar LESD 126. panta 4. punktu izveidotās Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija jūlijā neierosinās sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz Čehiju.
(11)Padome 2022. gada 12. jūlijā ieteica 15 Čehijai rīkoties, lai nodrošinātu, ka 2023. gadā valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai fiskālās politikas nostājai 16 , ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas. Čehijai tika ieteikts būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Čehijai tika arī ieteikts palielināt publiskās investīcijas, kas sekmētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, ņemot vērā REPowerEU iniciatīvu, tostarp, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus Savienības fondus. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālās politikas nostāja 17 2023. gadā bija bremzējoša: 0,9 % apmērā no IKP, šajā kontekstā ņemot vērā augstu inflāciju. Valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) pieaugumam 2023. gadā bija bremzējoša ietekme uz fiskālo nostāju, kas atbilst 0,7 % no IKP. Tas ietver to mērķorientēto ārkārtas atbalsta pasākumu izmaksu samazinājumu (par 0,1 % no IKP), kuri bija vērsti uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret enerģijas cenu pieaugumu. Tā ietver arī mazākas izmaksas par pagaidu aizsardzības piedāvāšanu pārvietotajām personām no Ukrainas (0,1 % no IKP). Kopumā – prognozētais 2023. gada valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilda Padomes ieteikumam. Izdevumi, kas finansēti no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem, 2023. gadā veidoja 1,1 % no IKP. Valsts finansētās investīcijas 2023. gadā bija 4,4 % no IKP – salīdzinājumā ar 2022. gadu tas ir palielinājums par 0,5 procentpunktiem. Čehija no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansēja papildu investīcijas. Čehija finansēja publiskās investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un enerģētiskajā drošībā, piemēram, energoefektivitātes uzlabošanas renovācijā un atjaunīgo energoresursu uzstādīšanā, dzelzceļu modernizācijā un drošības uzlabošanā un projektu sagatavošanā elektrifikācijai, aizsardzībai pret plūdiem un zemes un pašvaldību ūdens aizturēšanai, Čehijas uzņēmumu projektos, kuru mērķis ir samazināt ūdens patēriņu un piemērot aprites risinājumus uzņēmumiem, publiskā un privātā sektora partnerības pētniecībā un inovācijā un digitālo ierīču nodrošināšanā skolām, ko daļēji finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citiem ES fondiem.
(12)2024. gada konverģences programmas galvenās prognozes ir šādas. Budžeta prognožu pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālais IKP 2024. gadā palielināsies par 1,4 % un 2025. gadā par 2,6 %, turklāt SPCI inflācija 2024. gadā plānota 2,7 % apmērā un 2025. gadā 2,4 % apmērā. Gaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pašreizējās politikas apstākļos samazināsies līdz 2,3 % no IKP 2024. gadā un sasniegs 2,1 % no IKP 2025. gadā, turklāt vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs palielinājusies līdz 45,5 % un 2025. gada beigās – līdz 46,4 %. Prognozēts, ka pēc 2025. gada vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazināsies līdz 1,6 % no IKP 2026. gadā un 1,2 % no IKP 2027. gadā. Līdz ar to tiek plānots, ka vispārējās valdības bilance visā programmas aptvertajā laikā saglabāsies zem deficīta atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Toties paredzams, ka pēc 2025. gada vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP palielināsies līdz 47,1 % 2026. gadā un stabilizēsies 2027. gadā.
(13)Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka reālais IKP 2024. gadā palielināsies par 1,2 % un 2025. gadā par 2,8 %, taču SPCI inflācija 2024. gadā plānota 2,5 % apmērā un 2025. gadā 2,2 % apmērā.
(14)Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka valdības budžeta deficīts 2024. gadā būs 2,4 % no IKP, savukārt vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās sasniegs 45,2 %. Deficīta samazinājums 2024. gadā galvenokārt atspoguļo augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai paredzēto pasākumu atcelšanu un konsolidācijas paketes īstenošanu. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm fiskālā nostāja 2024. gadā būs bremzējoša – par 2,3 % no IKP.
(15)Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma neatmaksājamā atbalsta (“dotācijām”) 2024. gadā tiks finansēti izdevumi, kuru apjoms atbilst 0,5 % no IKP (salīdzinājumā ar 0,4 % no IKP 2023. gadā). No Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām finansētie izdevumi dos iespēju veikt kvalitatīvas investīcijas un produktivitāti palielinošas reformas, tiešā veidā neietekmējot Čehijas vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Komisijas 2024. gada pavasara prognozē paredzēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumiem 2024. gadā tiks segti izdevumi, kuru vērtība atbilst 0,1 % no IKP (salīdzinājumā ar 0 % no IKP 2023. gadā).
(16)Padome 2023. gada 14. jūlijā ieteica 18 Čehijai nodrošināt, ka 2024. gadā tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu 19 nominālo pieaugumu līdz ne vairāk kā 6,0 %. Dalībvalstis tika aicinātas savu 2023. gada budžetu izpildes un 2024. gada budžetu sagatavošanas gaitā ņemt vērā, ka Komisija, pamatojoties uz 2023. gada budžeta izpildes rezultātu datiem, ierosinās Padomei sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi Čehijas neto valsts finansētie primārie izdevumi 2024. gadā samazināsies par 1,1 %, tātad šis rādītājs būs mazāks par ieteikto maksimālo pieauguma tempu. Tas atbilst Padomes ieteiktajam.
(17)Turklāt Padome ieteica Čehijai 2023. un 2024. gadā pēc iespējas drīz izbeigt spēkā esošos ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumus un attiecīgos ietaupījumus izmantot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Padome arī precizēja, ka tad, ja enerģijas cenas atkal pieaugtu un tāpēc būtu nepieciešami jauni atbalsta pasākumi vai būtu jāturpina esošie pasākumi, Čehijai būtu jānodrošina, ka tie ir vērsti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, ir fiskāli pieņemami un saglabā stimulus taupīt enerģiju. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi enerģētikas atbalsta pasākumu prognozētās neto budžeta izmaksas 20 ir 1,2 % no IKP 2023. gadā, 2024. gadā būs –0,2 % un 2025. gadā 0,0 %. Konkrētāk, tiek pieņemts, ka negaidītas papildu peļņas nodoklis paliks spēkā 2024. un 2025. gadā 21 . Ja attiecīgie ietaupījumi atbilstoši Padomes ieteikumam tiktu izmantoti valdības budžeta deficīta mazināšanai, minētās prognozes 2024. gadā nozīmētu fiskālo korekciju 1,4 % apmērā no IKP (neto valsts finansēto primāro izdevumu 22 bremzējošā ietekme uz 2024. gada fiskālo nostāju būtu 2,2 % apmērā no IKP). Tiek prognozēts, ka enerģētikas atbalsta pasākumi tiks izbeigti pēc iespējas drīz 2023. un 2024. gadā. Tas atbilst Padomes ieteiktajam. Turklāt ir paredzēts attiecīgos ietaupījumus pilnībā izmantot valsts sektora budžeta deficīta samazināšanai. Tas arī atbilst Padomes ieteikumam.
(18)Padome turklāt Čehijai ieteica saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt Atveseļošanas un noturības mehānisma dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši nolūkā veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Saskaņā ar Komisijas 2024. gada pavasara prognozi valsts finansētās publiskās investīcijas 2024. gadā samazināsies līdz 4,2 % no IKP (2023. gadā tās bija 4,4 % no IKP). Šo samazinājumu nosaka ES struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigas, kam līdzekļi bija pieejami līdz 2023. gadam. Ņemot vērā šo papildu faktoru, tiek vērtēts, ka 2024. gadā publiskās investīcijas atbilst Padomes ieteikumam. Paredzams, ka publiskie izdevumi, kas tiek finansēti no ieņēmumiem no ES fondiem, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām, 2024. gadā samazināsies līdz 1,0 % no IKP (1,1 % no IKP 2023. gadā). Šo samazinājumu nosaka ES struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigas, kam līdzekļi bija pieejami līdz 2023. gadam.
(19)Pamatojoties uz prognozes sagatavošanas termiņā zināmajiem politikas pasākumiem, Komisija savā 2024. gada pavasara prognozē paredz, ka valdības budžeta deficīts 2025. gadā būs 1,9 % no IKP. Paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2025. gada beigās palielināsies līdz 45,5 %. Parāda attiecības pret IKP pieaugums 2025. gadā galvenokārt atspoguļo negatīvo nominālo bilanci, ko daļēji kompensē nominālā IKP pieaugums.
(20)Čehijas strukturālā budžeta bilance ir samazinājusies no vidēji tuvas līdzsvaram 2014.–2019. gadā līdz –2,9 % 2023. gadā. Tas bija saistīts ar pastāvīgiem pasākumiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu un sociālā nodrošinājuma pabalstu pieaugumu, tostarp pensiju automātisku indeksāciju atbilstoši inflācijai, ko nefinansēja ar attiecīgu ieņēmumu pieaugumu. Ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu pieaugums rada papildu spiedienu uz fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Čehija 2023. gadā grozīja pensiju sistēmas pirmo līmeni, tostarp samazināja pensiju indeksāciju un stingrāk reglamentēja priekšlaicīgu pensionēšanos. Tomēr bez papildu izmaiņām paredzams, ka līdz 2060. gadam pensiju izdevumi palielināsies par aptuveni 3 procentpunktiem, ņemot vērā prognozēto vecumatkarības koeficienta 23 divkāršošanos, pensionēšanās vecuma ierobežojumu, kā arī to cilvēku skaitu, kuri priekšlaicīgi pensionēsies. Ja vien to nefinansē ar attiecīgu ieņēmumu pieaugumu, ar novecošanu saistīto izdevumu prognozētais pieaugums varētu palielināt fiskālās stabilitātes riskus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Valdība ierosina likumā noteikto pensionēšanās vecumu saistīt ar paredzamo mūža ilgumu un palēnināt nesen piešķirto pensiju pieaugumu. Ja šīs izmaiņas tiktu īstenotas, tās uzlabotu pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju. Citi iespējamie pasākumi fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā ietver darbaspēka piedāvājuma palielināšanu, nodrošinot stimulus palielināt to cilvēku līdzdalības rādītājus, kuri ir pārsnieguši pensionēšanās vecumu.
(21)Konkurētspēju un ražīgumu kavē darba ņēmēju trūkums. Ņemot vērā sieviešu zemo nodarbinātības līmeni vairākus gadus pēc dzemdībām, varētu palielināt māšu nodarbinātību. Papildus tam, ka trūkst pieejamas bērnu aprūpes, nodokļu un pabalstu sistēma attur vecākus ar zemāku izglītības līmeni, jo īpaši mātes, no atgriešanās darbā. Trīs gadus ilgs bērna kopšanas atvaļinājums, lieli nodokļu atvieglojumi nestrādājošiem laulātajiem un ģimenes pabalsti, kas mudina vecākus, kuriem ir zemāki ienākumi, izmantot ilgus atvaļinājuma periodus, attur vecākus, jo īpaši mātes, no strādāšanas vai darba meklēšanas. Nodokļu uzlikšana otro pelnītāju ienākumiem 2022. gadā pārsniedza ES vidējo rādītāju un pārsniedza nodokļu īpatsvaru neprecētiem cilvēkiem tajā pašā algu līmenī. Iedrošinot vecākus, kam ir zemāki ienākumi, strādāt vai meklēt darbu, tiktu veicināti arī lielāki pensiju sistēmas ieņēmumi.
(22)Čehijas kopējie nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP ir ievērojami zemāki par ES vidējo rādītāju 2022. gadā (35,3 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kas ir 40,2 %). Nodokļu bāzes paplašināšana, paplašinot to nodokļu daļu, kas mazāk kaitē izaugsmei, sniedz iespēju atbalstīt ekonomikas izaugsmi un fiskālo ilgtspēju. Periodiskais īpašuma nodoklis ir viens no nodokļiem, kas vismazāk kaitē izaugsmei, bet ieņēmumi no regulāriem īpašuma nodokļiem ir ļoti zemi, proti, 0,2 % no IKP salīdzinājumā ar ES vidējam rādītājam, kas ir 1,0 % no IKP (2022. gadā). Neraugoties uz periodisko īpašuma nodokļu pieaugumu 2024. gadā, ēku un dzīvokļu periodisko īpašuma nodokļu sistēmas pamatā ir īpašumu atrašanās vieta, kas rada nevienlīdzīgu nodokļu uzlikšanu vienas un tās pašas vērtības īpašumiem un nereaģē uz izmaiņām īpašuma vērtībā. Ieviešot nekustamā īpašuma novērtēšanas sistēmu, kurā īpašuma vērtība tiek izvēlēta par nodokļa bāzi, īpašuma vērtība tiek saskaņota ar tirgus vērtību un ļauj regulāri atjaunināt īpašuma vērtību, tiktu palielināta nodokļa efektivitāte kā instruments īpašuma cenu pieauguma mazināšanai un esošā dzīvojamā fonda visproduktīvākai izmantošanai. Tas savukārt palielinātu mājokļu pieejamību un cilvēku spēju pārvietoties darba nolūkā, atbalstot ekonomikas izaugsmi un palielinot ieņēmumus no regulāriem īpašuma nodokļiem.
(23)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, ko paredzēts īstenot līdz 2026. gadam. Paredzams, ka tās palīdzēs efektīvi risināt problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, – visas vai ievērojamu to daļu. Šajā saspringtajā termiņā ir svarīgi nekavējoties turpināt efektīvu plāna, arī REPowerEU nodaļas, īstenošanu, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās uzlabotu Čehijas ilgtermiņa konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu. Lai izpildītu plānā noteiktās saistības līdz 2026. gada augustam, Čehijai ir svarīgi turpināt reformu īstenošanu un paātrināt investīcijas, novēršot nesen parādījušos kavējumus un vienlaikus stiprinot apguves spēju. Atveseļošanas un noturības fondu apgūšanu īpaši ierobežo administratīvo spēju ierobežojumi dažās īstenošanas struktūrās. Tas ir īpaši redzams jomās, kurās vajadzīgas plašākas zināšanas, piemēram, digitālā un zaļā pārkārtošanās. Joprojām ir būtiski sistemātiski iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu plašu līdzdalību atveseļošanas un noturības plāna sekmīgā īstenošanā.
(24)Gatavojot kohēzijas politikas fondu vidusposma pārskatu, Čehijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 18. pantu līdz 2025. gada martam jāpārskata katra programma, cita starpā ņemot vērā 2024. gada konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos norādītos problēmjautājumus,, kā arī nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Uz pārskata pamata notiek katrā programmā iekļautā ES finansējuma galīgā piešķiršana. Lai gan Čehijai ir progress kohēzijas politikas un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, problēmjautājumi un ievērojamas reģionālas atšķirības ir saglabājušās. Severozápad un mazākā mērā Moravskoslezko reģioni ir attīstības slazdā. Ļoti svarīgi ir paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu apvienojumā ar administratīvo spēju stiprināšanu, jo īpaši minētajos reģionos. Programmās iekļautās prioritātes vēl aizvien ir aktuālas. Jo īpaši ir jāattīsta reģionu administratīvās spējas, jāuzlabo to partnerība un jāpalielina to līdzdalība, lai palielinātu ES līdzekļu apguvi mazās pašvaldībās, mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un vietējās nevalstiskās organizācijās. Ir jāīsteno investīcijas ilgtspējīga pilsētu un reģionālā transporta un alternatīvo degvielu infrastruktūras atbalstam, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, kā arī atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu, kā arī investīcijas energoefektivitātē un aprites ekonomikā. Ir svarīgi pabeigt plānotās klimatadaptācijas darbības, galveno uzmanību pievēršot dabiskajiem ūdens aiztures pasākumiem. Prioritāte ir arī paātrināt pagaidu aizsardzības ietvaros no Ukrainas pārvietoto personu integrāciju, tostarp integrāciju darba tirgū atbilstoši viņu prasmēm. Joprojām ir svarīgi koncentrēties uz tādu pasākumu ietekmi, kas saistīti ar nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, romiem.
(25)Saistībā ar vidusposma pārskatu ir jāpievērš papildu uzmanība iespējām mobilizēt vairāk privātā sektora resursu, jo īpaši plašāk izmantojot finanšu instrumentus apvienojumā ar dotācijām. Šādos novatoriskos instrumentos var izmantot vairāk privāto investīciju, jo īpaši energoefektivitātes, tīras enerģijas risinājumu un uzņēmējdarbības attīstības jomā. Valsts attīstības bankas spējas būtu jāizmanto efektīvāk, lai kohēzijas politikas programmās īstenotu finanšu instrumentus. Ņemot vērā Čehijas ieceri izrauties no mērena novatora līmeņa, valsts varētu arī izmantot Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas iniciatīvu tādās jomās kā digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovācija, tīras un resursefektīvas tehnoloģijas un biotehnoloģijas, attiecīgā gadījumā saskaņojot to ar valsts pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai atbalstītu nozares pārveidi.
(26)Papildus ekonomiskajiem un sociālajiem problēmjautājumiem, kuru risināšana paredzēta atveseļošanas un noturības plānā un citos ES fondos, Čehija saskaras ar vairākiem citiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldi un konkurētspēju.
(27)Tiek izdarīts spiediens uz Čehijas kā darba devējas pievilcību un civildienesta spēju noturēt talantus. Tas jo īpaši attiecas uz ekspertu, vadības un IT amatiem. Civildienesta likuma grozījumi stājās spēkā 2023. gadā, paredzot noteiktus pilnvaru termiņus augstākā līmeņa ierēdņiem, ātrākus darbā pieņemšanas procesus un plašākas iespējas piesaistīt ārējos kandidātus. Tomēr cilvēkresursu pārvaldības sadrumstalotība kavē vairāk sistēmisku pieeju talantu pārvaldībai. Čehijas valsts pārvaldes izmērs ir mazāks par ES vidējo rādītāju gan izdevumu, gan nodarbināto skaita ziņā. Tomēr algas par līdzvērtīgu izglītības līmeni ir zemākas nekā privātajā sektorā un reālā izteiksmē ir samazinājušās par vairāk nekā 10 % salīdzinājumā ar 2004. gadu, vēl vairāk samazinot civildienesta pievilcību. Lai uzlabotu Čehijas valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, ir būtiski stiprināt tās spēju piesaistīt, noturēt un attīstīt talantus.
(28)Čehijas valsts pārvaldei ir būtiska nozīme ekonomikas konkurētspējas saglabāšanā, jo tā veido normatīvo vidi un publiskās investīcijas, jo īpaši saistībā ar divējādo pārkārtošanos. Čehijas publiskā sektora sniegums un valdības efektivitāte 2022. gadā saglabājās stabila un tuva ES vidējam rādītājam. Tomēr joprojām pastāv problēmas stratēģiskās vadības un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā. Nepieciešams samazināt departamentus un stiprināt stratēģiskās vadības spējas, lai uzlabotu stratēģiju konsekvenci un to īstenošanu visās politikas jomās. Čehijas sadrumstalotās vietējās administratīvās spējas ir būtisks faktors, kas cita starpā neļauj mazajiem saņēmējiem efektīvi izmantot ES līdzekļus. Līdzekļu apguvi mazās pašvaldībās, mazos un vidējos uzņēmumos un vietējās nevalstiskās organizācijās uzlabotu atbalsta sniegšanu pieteikumu iesniedzējiem, piemēram, ieceļot kopīgus projektu vadītājus un sniedzot visaptverošu informāciju par to, kā viņi var pieteikties ES finansējumam vienā vietā. Šajā sakarā prioritāte ir mērķtiecīgi atbalstīt vietējo administratīvo spēju palielināšanu strukturāli skartajos reģionos, piemēram, Severozápad un Moravskoslezsko reģionā. Labs piemērs, ko sniedz Taisnīgas pārkārtošanās fonds, liecina, ka reģioni tiktu aktivizēti, ja tiem būtu svarīgāka vieta savu īpašo vajadzību noteikšanā.
(29)Čehijas sniegumu inovācijas jomā joprojām kavē neefektīva tehnoloģiju un zināšanu pārnese un vāja saikne starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecības nozari. Publiskie izdevumi pētniecībai un izstrādei, ko finansē uzņēmumi, joprojām ir aptuveni puse no ES vidējā rādītāja (0,023 % no IKP salīdzinājumā ar 0,045 %), un pēdējos gados tiem ir bijusi tendence samazināties, parādot zemo akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbības (un stimulu) līmeni. Tas būtiski ietekmē pētniecības rezultātu pārnesi uz ekonomiku un ierobežo Čehijas inovācijas spējas, par ko liecina, piemēram, ierobežoti patentu pieteikumi, kas joprojām ir krietni zemāki par ES vidējo rādītāju (0,83 procentpunkti uz miljardu no IKP 2020. gadā salīdzinājumā ar 3,4 procentpunktiem). Šo problēmu varētu palīdzēt risināt pasākumi, kuru mērķis ir strukturāli uzlabot un stiprināt tehnoloģiju nodošanu Čehijā un kuru konkrētais mērķis ir stiprināt tehnoloģiju nodošanas efektivitāti un atvieglot atvasuzņēmumu izveidi. Paredzams, ka pamatprogrammas “Apvārsnis” politikas atbalsta instrumenta projekts, kas sāksies 2024. gada 9. jūnijā, Čehijai sniegs konkrētu atbalstu un politikas ieteikumus attiecībā uz zinātnes un uzņēmējdarbības saiknes stiprināšanu.
(30)Samazinās līdzdalība un iegūtais augstākās izglītības līmenis, un tas vēl vairāk saasina kvalificētu darbinieku trūkumu. Terciārās izglītības iegūšanas līmenis 25–34 gadus vecu cilvēku vidū kopš 2021. gada ir lejupejošs, un tas ir ceturtais zemākais rādītājs ES (33,7 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 43,1 %), kas ir tālu no ES mērķa — 45 %. Laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam uzņemto studentu skaits samazinājās par 11,6 %, un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji joprojām ir augsti. Finansiālais atbalsts studentiem pastāvīgi ir zems (2,5 % no publiskajiem izdevumiem salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 18,8 %), neraugoties uz empīriskiem pierādījumiem, kas liecina par augstu produktivitātes atdevi no investīcijām augstākajā izglītībā.
(31)Darba ņēmēju trūkums un prasmju neatbilstība joprojām ir neatliekama problēma, kas kavē Čehijas ekonomikas konkurētspēju. To varētu uzlabot, veicot tādus pasākumus kā reglamentēto profesiju reforma un nozaru ekspertu padomju plašāka iesaistīšana, lai novērstu ilgstošu kvalificētu darbinieku trūkumu. Turklāt Čehija pagaidu aizsardzības mehānisma ietvaros ir pieredzējusi ES lielāko no Ukrainas pārvietoto personu pieplūdumu uz vienu iedzīvotāju. Tomēr vairāk nekā 50 % no viņiem ieņem mazāk kvalificētus amatus nekā Ukrainā, un tiek ziņots, ka valoda ir nepārprotams šķērslis. Turklāt aptuveni 30 % arī apgalvoja, ka šķērslis labāka darba atrašanai ir kvalifikācijas atzīšana. Vienkāršojot ārvalstu kvalifikāciju atzīšanu un palielinot nepietiekami pārstāvēto grupu, tostarp no Ukrainas pagaidu aizsardzības mehānisma ietvaros pārvietoto personu, dalību darba tirgū, varētu mazināt grūtības darba tirgū,
AR ŠO IESAKA Čehijai 2024. un 2025. gadā rīkoties šādi.
1.Laikus iesniegt vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu. Ievērojot reformētā Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, ierobežot neto izdevumu 24 pieaugumu 2025. gadā līdz līmenim, kas vidējā termiņā nodrošina vispārējās valdības budžeta deficīta saglabāšanu zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kura ir 3 % no IKP, un vispārējās valdības parādu saglabāšanu piesardzīgā līmenī. Veikt pasākumus, lai nodrošinātu pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju ilgtermiņā. Pazemināt nodokļus un pabalstus, kas attur vecākus no atgriešanās darbā, lai veicinātu sieviešu lielāku līdzdalību darba tirgū. Uzlabot stimulus, lai cilvēki, kas tuvojas pensionēšanās vecumam, turpinātu strādāt. Veikt pasākumus, lai palielinātu ieņēmumus no regulāriem īpašuma nodokļiem.
2.Stiprināt administratīvās spējas atveseļošanas un noturības plāna pārvaldīšanai, investīciju paātrināšanai un reformu īstenošanas tempa saglabāšanai. Novērst radušos kavējumus, lai turpinātu ātru un efektīvu atveseļošanas un noturības plāna, arī REPowerEU nodaļas, īstenošanu, nodrošinot reformu un investīciju pabeigšanu līdz 2026. gada augustam. Paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu. Saistībā ar vidusposma pārskatīšanu turpināt koncentrēties uz saskaņotajām prioritātēm, rīkojoties, lai sekmīgāk piesaistītu privātā sektora resursus, tai skaitā izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, vienlaikus ņemot vērā Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas piedāvātās iespējas uzlabot konkurētspēju.
3.Stiprināt Čehijas valsts pārvaldes spēju piesaistīt, noturēt un attīstīt talantus, jo īpaši tos, kuriem ir analītiskās, vadības un IT prasmes. Samazināt departamentus un stiprināt stratēģiskās vadības spējas, lai uzlabotu konsekvenci dažādās politikas jomās. Atbalstīt sadarbību starp pašvaldībām, tostarp sniedzot atbalstu administratīvo spēju veidošanai, kas vērsta uz strukturāli skartajiem reģioniem.
4.Veicināt inovāciju, uzlabojot tehnoloģiju nodošanu no akadēmiskajām aprindām uzņēmumiem, atbalstot atvasuzņēmumu un jaunuzņēmumu izveidi un palielinot dalību terciārajā izglītībā. Stiprināt ekonomikas konkurētspēju, novēršot prasmju neatbilstību, vienkāršojot ārvalstu kvalifikāciju atzīšanu un palielinot nepietiekami pārstāvēto grupu dalību darba tirgū.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs