a)

aizsargāt nākotni, nodrošinot prognozējošas, dinamiskas un reaģētspējīgas pieejas, lai risinātu jautājumu par jaunām un topošām ieroču tehnoloģijām;

b)

pievērsties topošo ieroču tehnoloģiju ietekmei uz civiliedzīvotāju aizsardzību, uzlabojot ieinteresēto personu tehniskās, praktiskās un normatīvās zināšanas;

c)

palīdzēt īstenot Nākotnes paktu un veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un starptautiskās cilvēktiesības tajās jomās, kurās tie saskan ar humanitārās atbruņošanās centieniem; un

d)

balstīties uz darbu, kurš veikts saskaņā ar projektu, ar ko atbalsta Konvencijas par noteiktiem parastajiem ieročiem (CCW) universalizāciju, īstenošanu un stiprināšanu (Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/1694 (2021. gada 21. septembris)).

—

izstrādāt vismaz divus pētījumus, kas ietver riska novērtējumus, lai tādējādi varētu sekot līdzi topošo ieroču tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai, un novērtēt to iespējamo ietekmi uz mieru un drošību pasaulē, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām,

—

organizēt līdz pat sešiem dialogiem nolūkā veicināt starpdisciplināru sadarbību starp zinātniekiem, nozares līderiem, ētikas speciālistiem, inženieriem un diplomātiem, lai veicinātu holistiskus risinājumus un nodrošinātu, ka topošo ieroču tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā tiek pietiekami ņemtas vērā ētiskās, juridiskās un humanitārās sekas un ietekme uz cilvēktiesībām. Vismaz viens no dialogiem notiks sadarbībā ar akadēmiskajām un pētniecības iestādēm, lai uzlabotu zināšanas par sieviešu un jauniešu lomu saistībā ar atbruņošanos un veicinātu izpratni par minēto lomu, dialogā jēgpilni piedaloties ekspertēm sievietēm un jauniešiem, kas aktīvi darbojas atbruņošanās jomā.

—

Abos pētījumos tiks analizēta iespējamā jauno un topošo ieroču tehnoloģiju ietekme, sniegts ieskats un politikas ieteikumi par šo jautājumu, kā arī apzinātas iespējas valstu reakcijai un iesaistei. Paredzams, ka tā rezultātā valstis un citas ieinteresētās personas vairāk iesaistīsies šo jautājumu risināšanā. Dialogi būs iespēja virzīt uz priekšu apspriedes par autonomām letālu ieroču sistēmām un atbalstīt progresu attiecīgajos starpvaldību procesos, jo īpaši Valdības ekspertu grupā LAWS jautājumos, 2025.–2026. gadā un pēc tam.

—

Turklāt darbība veicinās to, ka par šo jautājumu tiek apkopots un sintezēts plašs perspektīvu klāsts un ka apzinātās problēmas un līdz šim nepietiekami uzklausītie viedokļi, jo īpaši no globālajiem dienvidiem, attiecīgā gadījumā tiek aktualizēti starptautiskā mērogā un daudzpusējās diskusijās, tostarp GGE on LAWS ietvaros.

—

Darbības mērķis būs arī nodrošināt, ka jautājums par sieviešu un jauniešu lomu atbruņošanās procesā tiek skatīts visaptveroši un iekļaujot redzējumu par ilgtermiņa integrāciju. Tādējādi ir sagaidāms, ka sievietes un jauniešu pārstāvji būs tiesīgi un spējīgi iesaistīties attiecīgo jautājumu risināšanā un ka tiks apzinātas un izmantotas iesaistīšanās iespējas; galīgais mērķis būtu, ka viņu jēgpilna līdzdalība dažādos atbruņošanās forumos kļūst par ierastu lietu.

—

tehniskās palīdzības sniegšana līdz pat četrām CCW Augstajām līgumslēdzējām pusēm, lai pārskatītu un/vai atbalstītu tiesību aktu un/vai politikas un rokasgrāmatu izstrādi/atjaunināšanu Konvencijas un tās protokolu īstenošanas nolūkā, izmantojot CCW īstenošanas rokasgrāmatu, kas izstrādāta saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/1694,

—

vienas lietotājdraudzīgas un vienas pieturas aģentūras tiešsaistes platformas izveide, kas sniedz visaptverošu informāciju par humanitārās atbruņošanās instrumentiem un kas ietvertu:

—

Paredzams, ka, sniedzot mērķtiecīgu tehnisko palīdzību, darbība sekmēs to, ka zināms skaits Augsto līgumslēdzēju pušu panāk CCW labāku īstenošanu valsts līmenī. Tas arī nodrošinās labāku to īstenošanas norādījumu pamanāmību, kuri izstrādāti saskaņā ar ES Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/1694, un radīs praktisku pamatu turpmākai mērķtiecīgas īstenošanas palīdzības sniegšanai.

—

Turklāt paredzams, ka šīs darbības rezultātā tiks izveidota ANO Atbruņošanās lietu biroja (UNODA) izmitināta tiešsaistes platforma, kurā būs plašs praktisku rīku, norādījumu un materiālu klāsts, tostarp valstu tiesību aktu un politikas nostādņu datubāze. Platforma atvieglos materiālu vispārējo pieejamību un sniegs praktisku palīdzību valstīm attiecībā uz ikgadējās ziņošanas pienākumiem saskaņā ar atsevišķiem humanitārās atbruņošanās instrumentiem, lai tādējādi palielinātu iesniegšanas rādītājus. Turklāt platforma arī palīdzēs nodrošināt lielāku skaidrību par humanitārās atbruņošanās līgumu papildināmību, lai atbalstītu gan īstenošanas, gan universalizācijas centienus.

—

vismaz trīs darbsemināru organizēšana valdības amatpersonām, militārajam personālam un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju par paraugprakses izstrādi un īstenošanu saistībā ar politiku un praksi, kas attiecas uz civiliedzīvotāju aizsardzību,

—

vismaz viens pētījums/kontekstuālā analīze par civiliedzīvotāju aizsardzību pret ieroču ietekmi, lai apzinātu galvenās jomas valstu iespējamai rīcībai un ar to saistītus risinājumus, kas ietver no attiecīgajiem cilvēktiesību mehānismiem izrietošu iespējamu konverģenci un papildināmību,

—

viena Ieroču un munīcijas rokasgrāmata nolūkā atvieglot upuru uzskaiti, lai tādējādi stiprinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas spēju vākt ar ieročiem saistītus datus, tostarp attiecībā uz ieroču identifikāciju un ziņas par nāves vai ievainojuma gadījumiem, ar mērķi stiprināt pārskatatbildību un uzlabot uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu.

—

Paredzams, ka darbsemināri ļaus dalībniekiem gūt labāku izpratni par cilvēkcentrētām pieejām ieroču ietekmes mazināšanai. Turklāt tie veicinās dialogus starp plašu dalībnieku loku, tostarp militārās jomas un pilsoniskās sabiedrības praktiķiem, kuri strādā uz vietas, lai tādējādi apzinātu praktiskus pasākumus cilvēkcentrētu stratēģiju īstenošanai dažādās kompetences jomās, vienlaikus veicinot savstarpēju nozaru bagātināšanos un izmantojot starptautisko cilvēktiesību mehānismu sniegto ieteikumu kopumu. Šie militārie dialogi, kurus īsteno ar valdību, civilpersonām, amatpersonām, aizsardzības nozares ieinteresētajām personām, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un citiem saistītiem ekspertiem, ir vērsti uz to, lai apzinātu un apkopotu konkrētus paraugprakses piemērus par civiliedzīvotāju aizsardzību pret parasto ieroču izmantošanu. Paredzams, ka apkopotā informācija kalpos par pamatu plašākai valstu un ieinteresēto personu iesaistei šajā jautājumā, lai tādējādi veidotu prakses kopienu, kurā prioritāte ir piešķirta civiliedzīvotāju aizsardzībai, un valsts politikas un prakses pārskatīšanas vai izstrādes procesa ietvaros sniegs valstīm praktiskus norādījumus.

—

Analīzes dokumentā tiks apzinātas un ierosinātas valstu rīcības jomas, lai saistībā ar spēkā esošajiem humanitārās atbruņošanās instrumentiem uzlabotu pieejas attiecībā uz civiliedzīvotāju aizsardzību. Tādējādi paredzams, ka valstis ar UNODA atbalstu izmantos ierosinātās darbības un iesaistes iespējas.

—

Paredzams, ka tehniskie norādījumi uzlabos precizitāti un spējas ar ieročiem saistītu datu vākšanā, ko īsteno Apvienoto Nāciju Organizācija ar savu dažādo struktūru un aģentūru, tostarp to praktiķu starpniecību, kuri veic darbu uz vietas, tādējādi tieši atbildot uz valstu lūgumiem, kuros Apvienoto Nāciju Organizācija tiek aicināta datus par ieroču izmantošanu un civiliedzīvotāju aizsardzību sniegt standartizētākā veidā. Turklāt tas palīdzēs nodrošināt konsekventu terminu un jēdzienu izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegtajos norādījumos un informācijā.