6.9.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/3


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS (ES) 2021/1438

(2021. gada 3. augusts),

ar ko groza Lēmumu (ES) 2017/935 par pilnvaru pieņemt lēmumus par atbilstību un piemērotību deleģēšanu un atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu (ECB/2021/34)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2017/933 (2016. gada 16. novembris) par ar uzraudzības uzdevumiem saistītu juridisku instrumentu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas vispārējo regulējumu (ECB/2016/40) (2) un jo īpaši tā 4. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2017/935 (ECB/2016/42) (3) noteikti kritēriji lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai Eiropas Centrālās bankas (ECB) struktūrvienību vadītājiem lēmumu pieņemšanai par atbilstību un piemērotību un atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu. Minētā lēmuma piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka vajadzīgi daži precizējumi un tehniski grozījumi, jo īpaši minēto kritēriju piemērošanas konsekvences un noteiktības dēļ.

(2)

Būtu jāprecizē procedūra, saskaņā ar kuru deleģē lēmumu pieņemšanas pilnvaras, attiecībā uz atbilstības un piemērotības lēmumiem, ja struktūrvienību vadītājiem ir bažas par šāda lēmuma saistību ar vienu vai vairākiem citiem lēmumiem, kuriem vajadzīgs uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Tā tas var būt gadījumos, kuros attiecīgā uzraudzības novērtējuma rezultāts tieši ietekmē vienu vai vairākus no šiem citiem lēmumiem, un tādēļ, lai novērstu pretrunīgus rezultātus, lēmumi būtu jāizskata vienlaikus vienam lēmumu pieņēmējam. Tomēr šim lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas procedūras precizējumam nevajadzētu kavēt iespēju sadalīt lēmumu par vairāku vadības struktūras locekļu iecelšanu, ja attiecībā uz vienu vai vairākiem ieceltajiem nav izpildīti deleģēšanas kritēriji.

(3)

ECB Padome 2020. gada 24. jūnijā nolēma uzsākt ciešu ECB un Bulgārijas Republikas sadarbību (4), kā arī ECB un Horvātijas Republikas sadarbību (5). Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 1. punktā noteikts, ka, lai veiktu konkrētus uzdevumus attiecībā uz dalībvalstī, kuras valūta nav euro, iedibinātām kredītiestādēm gadījumos, kuros saskaņā ar minēto pantu izveidota cieša sadarbība, ECB var dot norādījumus attiecīgās dalībvalsts nacionālajai kompetentajai iestādei. Tāpēc ir lietderīgi šādus norādījumus iekļaut to aktu lokā, kurus ECB, deleģējot tos struktūrvienību vadītājiem, var pieņemt saskaņā ar attiecīgajiem Lēmuma (ES) 2017/935 (ECB/2016/42) noteikumiem.

(4)

Gadījumos, kuros tas nepieciešams novērtējuma sarežģītības dēļ, atbilstības un piemērotības lēmums netiek pieņemts ar deleģētu lēmumu, bet gan tiek pieņemts saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru. Būtu jāprecizē, ka turklāt var būt gadījumi, kuros jautājuma sensitivitātes dēļ – saistībā ar ietekmi uz ECB reputāciju un/vai vienotā uzraudzības mehānisma darbību – atbilstības un piemērotības lēmums var tikt pieņemts saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, nevis ar deleģēta lēmuma palīdzību.

(5)

Deleģēto atbilstības un piemērotības lēmumu piemērošanas joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu a) lēmumus, ar kuriem atļauj ieņemt papildu direktora bez izpildpilnvarām amata vietu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (6) 91. panta 6. punkta izpratnē; b) lēmumus par to, vai filiāļu vadītāji, kas definēti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, pilda atbilstības un piemērotības prasības; un c) lēmumus par to, vai personas, kurām vadības struktūra daļēji vai pilnībā deleģē izpildfunkcijas – neatkarīgi no tā, vai personas ir vai nav izvirzītas vai ieceltas par iestādes vadības struktūras vai struktūru oficiāliem locekļiem saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem – pilda atbilstības un piemērotības prasības. Šāda deleģēto atbilstības un piemērotības lēmumu piemērošanas jomas paplašināšana ir lietderīga, jo šādu lēmumu pamatā esošie novērtējumi pēc būtības ir līdzīgi novērtējumiem, ko veic saistībā ar standarta atbilstības un piemērotības lēmumiem.

(6)

Turklāt deleģēto atbilstības un piemērotības lēmumu piemērošanas joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu lēmumus par atkārtotu iecelšanu amatā, ja ECB nav iebildusi pret iepriekšējo iecelšanu amatā un kopš pēdējā novērtējuma nav atklājušies nekādi būtiski jauni fakti, kas ietekmē vienu vai vairākus vērtēšanas kritērijus.

(7)

Lai vienkāršotu kritērijus, ko piemēro, lai noteiktu, vai atbilstības un piemērotības lēmums tiek deleģēts, un lai pašreizējo deleģēšanas sistēmu saskaņotu ar citām deleģēšanas sistēmām, būtu jāpievieno “negatīva lēmuma” definīcija. Tāpat saskaņošanas ar citām deleģēšanas sistēmām nolūkā būtu jāsvītro prasība – kas piemērojama gadījumos, kuros atbilstības un piemērotības lēmums tiek pieņemts ar deleģētu lēmumu, – ka attiecīgā nacionālā kompetentā iestāde iesniedz ECB deleģētā lēmuma projektu 20 darbdienas pirms tam, kad beidzies termiņš, kurā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem jāpieņem lēmums par atbilstību un piemērotību.

(8)

Kritērijs, ko piemēro, lai noteiktu, vai lēmums, kas saistīts ar kriminālprocesu vai administratīvu procesu, tiek deleģēts, būtu jāgroza, lai pievērstu uzmanību procesiem, kas ietekmē ieceltās personas piemērotību. Gadījumos, kuros ar kriminālprocesu vai administratīvo procesu saistīts fakts vai fakti tiek iesniegti ECB attiecībā uz atbilstības un piemērotības lēmumu, būtu jāprecizē kritērijs, kuru piemēro, lai noteiktu, vai attiecīgais lēmums tiek pieņemts ar deleģētu lēmumu, lai koncentrētos uz procesiem, kas ietekmē ieceltās personas piemērotību.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2017/935 (ECB/2016/42),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi

1.   Šādi groza 1. pantu:

a)

ar šādu punktu aizstāj 2) punktu:

“2)

“lēmums par atbilstību un piemērotību" ir ECB lēmums, ar kuru i) nosaka, vai persona izpilda atbilstības un piemērotības prasības, vai ii) vadības struktūras loceklim atļauj ieņemt vēl vienu direktora bez izpildpilnvarām amata vietu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 6. punktu;”;

b)

ar šādu punktu aizstāj 10) punktu:

“10)

“loceklis” ir viens vai vairāki no turpmāk norādītajiem: i) izvirzīts vai iecelts vadības struktūras loceklis; ii) attiecīgā gadījumā – izvirzīts vai iecelts pamatfunkcijas veicējs, kā noteikts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem; iii) izvirzīts vai iecelts filiāles vadītājs, kā noteikts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem; un iv) persona, kurai vadības struktūra daļēji vai pilnībā deleģē izpildfunkcijas neatkarīgi no tā, vai šī persona ir vai nav izvirzīta vai iecelta par iestādes vadības struktūras vai struktūru oficiālu locekli saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem;”;

c)

ar šādu punktu aizstāj 14) punktu:

“14)

“Norādījumi par atbilstības un piemērotības novērtējumu" ir dokuments ar šādu nosaukumu, t. sk. tā turpmākās redakcijas, un jebkāds cits dokuments, kurā ietverti atbilstības un piemērotības novērtēšanas pamatprincipi, ar kuru to nākotnē varētu aizstāt vai papildināt un kas pieņemts un tiek periodiski grozīts saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kā arī publicēts ECB interneta vietnē;”;

d)

pievieno šādu 16) punktu:

“16)

“negatīvs lēmums” ir lēmums, ar kuru nepiešķir atļauju, kuru lūgusi nozīmīga uzraudzītā iestāde vai loceklis, vai nepiešķir to pilnībā. Lēmumu ar papildu noteikumiem, piem., nosacījumiem vai pienākumiem, uzskata par negatīvu lēmumu, izņemot, ja šādi papildu noteikumi: a) nodrošina, ka uzraudzītā iestāde atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, kas minētas 4. pantā, un par tām notikusi rakstiska vienošanās; vai b) tikai atkārto vienu vai vairākas esošās prasības, kuras iestādei jāievēro saskaņā ar 4. pantā minētajiem noteikumiem vai attiecībā uz kurām nepieciešama informācija par vienas vai vairāku prasību izpildi.”;

e)

pievieno šādu 17) punktu:

“17)

“ECB norādījumi par Savienības tiesību aktos pieejamām iespējām un rīcības brīvībām“ ir dokuments ar šo nosaukumu, t. sk. tā turpmākās redakcijas, un jebkāds cits dokuments, kurā ietverti pamatprincipi attiecībā uz Savienības tiesību aktos pieejamām izvēles iespējām un rīcības brīvībām, ar kuru to nākotnē varētu aizstāt vai papildināt un kas pieņemts un tiek periodiski grozīts saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kā arī publicēts ECB interneta vietnē.”;

f)

pievieno šādu 18) punktu:

“18)

“sensitivitāte” ir īpašība vai faktors, kas var negatīvi ietekmēt ECB reputāciju un/vai vienotā uzraudzības mehānisma efektīvu un konsekventu darbību, tostarp, bet ne tikai: a) attiecīgajai uzraudzītajai iestādei iepriekš piemēroti vai pašlaik tiek piemēroti stingri uzraudzības pasākumi, piemēram, agrīnas intervences pasākumi; b) lēmuma projekts pēc pieņemšanas radīs jaunu precedentu, kas nākotnē varētu būt saistošs ECB; c) lēmuma projekts pēc pieņemšanas var piesaistīt negatīvu plašsaziņas līdzekļu vai sabiedrības uzmanību; vai d) nacionālā kompetentā iestāde, kas uzsākusi ciešu sadarbību ar ECB, paziņo ECB, ka nepiekrīt ierosinātajam lēmuma projektam.”

2.   Šādu 3. punktu pievieno 2. pantam:

2.“3.   Lēmumu pieņemšanas tiesību deleģēšana saskaņā ar 1. punktu attiecas uz:

a)

ECB uzraudzības lēmumu pieņemšanu;

b)

tādu ECB norādījumu pieņemšanu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu adresēti nacionālajām kompetentajām iestādēm, ar kurām ECB izveidojusi ciešu sadarbību.”

3.   Ar šādu pantu aizstāj 3. pantu:

“3. pants

Deleģēšanas apjoms

3.1.   Lēmumu par atbilstību un piemērotību ar deleģēta lēmuma palīdzību nepieņem, ja izpildīts kāds no šiem kritērijiem:

a)

attiecīgā uzraudzītā iestāde ir viena no šādām iestādēm:

i)

uzraudzītā iestāde nozīmīgas uzraudzītās grupas augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs;

ii)

kredītiestāde ar lielāko kopējo aktīvu vērtību nozīmīgā uzraudzītajā grupā, ja šī iestāde nav i) apakšpunktā minētā iestāde;

iii)

nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas nav daļa no nozīmīgas uzraudzītās grupas;

b)

lēmums ir negatīvs lēmums;

c)

ECB tiek atklāts jebkāds no šādiem faktiem:

i)

attiecībā pret locekli tiek izskatīta krimināllieta tiesā vai tas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu pirmās vai pēdējās instances tiesā; vai

ii)

saistībā ar locekli tikusi vai tiek veikta izmeklēšana, tam piemēroti vai tiks piemēroti piespiedu izpildes pasākumi vai administratīvais sods par finanšu pakalpojumu tiesību aktu vai regulatīvo noteikumu neievērošanu;

izņemot gadījumus, kuros attiecīgais fakts neietekmē locekļa reputāciju, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Norādījumu par atbilstības un piemērotības novērtējumu kritērijiem, jo īpaši attiecībā uz apsūdzības būtību, soda smagumu un pagājušo laiku (vismaz pieci gadi pēc sankcijas vai citu pasākumu noteikšanas);

d)

novērtējuma sarežģītība vai jautājuma sensitivitāte prasa lēmumu par atbilstību un piemērotību pieņemt saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.

2.   Neierobežojot 1. punktu, lēmumu par atbilstību un piemērotību pieņem ar deleģētu lēmumu, ja tas attiecas uz tās pašas personas atkārtotu iecelšanu tajā pašā amatā tajā pašā uzraudzītajā iestādē, ECB nav iebildusi pret iepriekšējo iecelšanu amatā un kopš pēdējā novērtējuma nav atklājušies nekādi būtiski jauni fakti, kas ietekmē vienu vai vairākus vērtēšanas kritērijus.

3.   Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu lēmumu par atbilstību un piemērotību nevar pieņemt ar deleģēta lēmuma palīdzību, to pieņem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un iebildumu neizteikšanas procedūru.

4.   Lēmumu par atbilstību un piemērotību, kas atbilst šajā pantā izklāstītajiem deleģēto lēmumu pieņemšanas kritērijiem, struktūrvienību vadītāji iesniedz Uzraudzības valdei un ECB Padomei pieņemšanai saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, ja minētā lēmuma par atbilstību un piemērotību uzraudzības novērtējumam ir tieša ietekme uz cita tāda lēmuma uzraudzības novērtējumu, kas jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.

5.   Neierobežojot 4. punktu, ja atbilstības un piemērotības prasību novērtējums attiecas uz vairāk nekā vienu vadības struktūras locekli un saskaņā ar 1. un 2. punktu attiecībā uz vienu vai vairākiem no tiem lēmumu nevar pieņemt ar deleģēta lēmuma palīdzību, novērtējuma rezultātā pieņem divus atbilstības un piemērotības lēmumus. Vienu lēmumu pieņem ar iebildumu neizteikšanas procedūras palīdzību, bet otru ar deleģēta lēmuma palīdzību.”

4.   Šādi groza 4. pantu:

a)

ar šādu tekstu aizstāj ievadfrāzi:

“1.   Vadības struktūras locekļu atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu veic saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, ņemot vērā Norādījumus par atbilstības un piemērotības novērtējumu (nodaļas par novērtējuma kritērijiem un nodaļas par ar atbilstību un piemērotību saistītajām atļaujām) un attiecīgos gadījumos aptverot šādus kritērijus:”;

b)

pievieno šādu 2. punktu:

“2.   Vadības struktūras loceklim piešķirtā atļauja ieņemt vēl vienu direktora bez izpildpilnvarām amata vietu novērtējumu veic saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 6. punktu, un ņemot vērā Norādījumus par atbilstības un piemērotības novērtējumu (nodaļa par pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu) un kritērijus ECB norādījumus par Savienības tiesību aktos pieejamām iespējām un rīcības brīvībām.”

2. pants

Pārejas noteikums

Lēmuma (ES) 2017/935 (ECB/2016/42) noteikumus turpina piemērot negrozītā veidā gadījumos, kuros nacionālā kompetentā iestāde lēmuma par atbilstību un piemērotību priekšlikumu iesniegusi ECB pirms šā lēmuma stāšanās spēkā.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 3. augustā

ECB prezidente

Christine LAGARDE


(1)   OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)   OV L 141, 1.6.2017., 14. lpp.

(3)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2017/935 (2016. gada 16. novembris) par pilnvaru pieņemt lēmumus par atbilstību un piemērotību deleģēšanu un atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu (ECB/2016/42) (OV L 141, 1.6.2017., 21. lpp.).

(4)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1015 (2020. gada 24. jūnijs) par Eiropas Centrālās bankas un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) ciešas sadarbības izveidošanu (ECB/2020/30) (OV L 224 I, 13.7.2020., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1016 (2020. gada 24. jūnijs) par Eiropas Centrālās bankas un Hrvatska Narodna Banka ciešas sadarbības izveidošanu (ECB/2020/31) (OV L 224 I, 13.7.2020., 4. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).