<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-229/21</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CC0229</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:247">EU:C:2022:247</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Richard de la Tour</HT> secinājumi – Lieta C‑229/21</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Capitale</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Žana Rišāra Delatūra</HT><BR/>[<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Jean Richard de la Tour</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">Secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20220331">2022. gada 31. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑229/21</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles SA</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles‑Capitale</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Infrabel SA</HT>,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles‑Capitale</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Lineas SA</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Bruxelles</HT> (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Transports</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla attīstībai</KEYWORD><KEYWORD>Pamattīkls</KEYWORD><KEYWORD>Iekšējo ūdensceļu transporta tīkla infrastruktūra</KEYWORD><KEYWORD>Dalībvalsts pienākums savienot iekšzemes ostas ar autotransporta vai dzelzceļa infrastruktūru</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (<DATE ISO="20131211">2013. gada 11. decembris</DATE>) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="348" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 348, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, 15. panta 1. punkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums ticis iesniegts saistībā ar tiesvedību, ko sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles SA</HT> ierosinājusi nolūkā saglabāt vienīgo sliežu ceļu, kas savieno Briseles ostu ar Beļģijas dzelzceļa tīklu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Izklāstīšu iemeslus, kādēļ es uzskatu, ka atbilstoši Regulas Nr. 1315/2013 15. panta 1. punktam dalībvalstīm ir jāizvairās likvidēt vienu no infrastruktūrām – autoceļu vai dzelzceļu, ar kuru jau ir savienota iekšzemes osta, it īpaši, ja tā ietilpst pamattīklā, kas veido Eiropas transporta tīklu, ar dažiem operacionāliem ierobežojumiem, kas jānovērtē valsts tiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1315/2013 7., 8. un 13. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>(7)</NO.P><TXT>Eiropas transporta tīklā lielā mērā ietilpst esošā infrastruktūra. Lai pilnībā sasniegtu jaunās Eiropas transporta tīkla politikas mērķus, regulā būtu jānosaka vienotas prasības attiecībā uz infrastruktūru, kas jāievēro attiecībā uz Eiropas transporta tīkla infrastruktūru.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(8)</NO.P><TXT>Eiropas transporta tīkls būtu jāattīsta, veidojot jaunu transporta infrastruktūru, atjaunojot un modernizējot esošo infrastruktūru un īstenojot pasākumus tās resursu ziņā efektīvas izmantošanas veicināšanai. Īpašos gadījumos, ja iepriekšējos gados nav veikti regulāri uzturēšanas darbi, ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana. Atjaunošana ir process, kura rezultātā tiek panākta atbilstība esošās dzelzceļa infrastruktūras iekārtu sākotnējiem būvniecības parametriem vienlaicīgi ar šīs infrastruktūras kvalitātes uzlabojumu ilgtermiņā, salīdzinot ar tās pašreizējo stāvokli, atbilstoši šīs regulas prasībām un noteikumiem.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(13)</NO.P><TXT>Līdz 2030. gadam būtu jāidentificē pamattīkls un jāīsteno piemēroti pasākumi tā attīstībai kā prioritāte visaptverošā tīkla nodrošinātajā sistēmā. Pamattīklam būtu jāveido ilgtspējīga multimodālā transporta tīkla attīstības pamats un jāveicina visa visaptverošā tīkla pilnveidi. Tādējādi Savienības rīcību varētu galvenokārt orientēt uz tiem Eiropas transporta tīkla komponentiem, kam ir visaugstākā Eiropas pievienotā vērtība, jo īpaši pārrobežu posmiem, iztrūkstošajiem savienojumiem, multimodālo savienojumu punktiem un būtiskākajām vājajām vietām, palīdzot sasniegt [Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><DATE ISO="20110328">2011. gada 28. marts</DATE>, COM(2011) 144 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>/2. Šī franču valodas redakcija atceļ un aizvieto <DATE ISO="20110328">2011. gada 28. marta</DATE> dokumentu COM(2011) 144 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>. Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Baltā grāmata<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</P></NOTE>] izvirzīto mērķi – līdz 2050. gadam transporta nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt par 60 % salīdzinājumā ar emisijas līmeni 1990. gadā.</TXT></NP></CONSID><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Šīs regulas 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Priekšmets<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā regulā noteiktas pamatnostādnes tāda Eiropas transporta tīkla izveidei, kas ietver divu līmeņu struktūru – visaptverošo tīklu un pamattīklu, kas ir izveidots uz visaptverošā tīkla pamata.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā regulā ir noteikti kopīgu interešu projekti un konkretizētas prasības, kas jāievēro struktūrām, kuras ir atbildīgas par Eiropas transporta tīkla infrastruktūras pārvaldību.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs regulas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Eiropas transporta tīkla mērķi<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Eiropas transporta tīkls stiprina Savienības sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sniedz ieguldījumu vienotas Eiropas transporta telpas izveidē, kas ir efektīva un ilgtspējīga, vairo labumu tās lietotājiem un atbalsta iekļaujošu izaugsmi. Tas parāda Eiropas pievienoto vērtību, veicinot turpmāk minētajās četrās kategorijās paredzēto mērķu sasniegšanu:</P><P>[..]</P><P>b) efektivitāte, ko nodrošina:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>visu transporta veidu optimāla integrācija un savstarpēji savienojumi;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>v)</NO.P><TXT>jaunas un esošās infrastruktūras efektīva izmantošana;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>c) ilgtspējība, ko nodrošina:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā kā zems siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>tīrs<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> transports, kas nerada daudz oglekļa dioksīda, nodrošinātība ar degvielu, ārēju izmaksu samazināšana un vides aizsardzība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>transporta ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni veicināšana, lai ievērojami samazinātu CO<HT TYPE="SUB">2</HT> emisijas līmeni atbilstīgi attiecīgajiem Savienības mērķiem par CO<HT TYPE="SUB">2</HT> emisijas samazināšanu līdz 2050. gadam;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas 5. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Resursu ziņā efektīvs tīkls<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="005.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Eiropas transporta tīklu plāno, attīsta un ekspluatē resursu ziņā efektīvā veidā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>izstrādājot, uzlabojot un uzturot esošo transporta infrastruktūru;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>optimizējot infrastruktūras integrāciju un savstarpējos savienojumus;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1315/2013 II nodaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Visaptverošais tīkls<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> 1. iedaļas 13. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Prioritātes dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanai<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>attiecīgos gadījumos dzelzceļa transporta infrastruktūras savienošana ar iekšējo ūdensceļu ostu infrastruktūru.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šīs nodaļas 2. iedaļa attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūru<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ietver 14.–16. pantu. 14. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Infrastruktūras komponenti<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> 1. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka iekšējo ūdensceļu infrastruktūrā konkrēti ietilpst iekšējās ostas, tostarp infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operācijām ostas teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Šīs regulas 15. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Prasības transporta infrastruktūrai<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="015.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis nodrošina, ka iekšzemes ostas ir savienotas ar autotransporta vai dzelzceļa infrastruktūru.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Minētās regulas 16. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Prioritātes iekšējo ūdensceļu infrastruktūras attīstīšanai<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> ir precizēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar iekšējo ūdensceļu infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>iekšējo ostu infrastruktūras savienošana ar dzelzceļa kravu pārvadājumu un autotransporta infrastruktūru;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Šīs pašas regulas III nodaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Pamattīkls<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ietver 38. pantu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Pamattīkla identificēšanu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, saskaņā ar kuru:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="038.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pamattīkls, kā izklāstīts I pielikumā ietvertajās kartēs, sastāv no tām visaptverošā tīkla daļām, kuras stratēģiski ir vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla politikas mērķu sasniegšanai un atbilst mainīgajām satiksmes prasībām un multimodālā transporta vajadzībām. Tas jo īpaši palīdz risināt arvien pieaugošās mobilitātes jautājumus, nodrošināt augstus drošības standartus un veidot transporta sistēmu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="038.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pamattīkls ir savstarpēji vienots, izmantojot mezglus, un tas nodrošina savienojumus starp dalībvalstīm un ar kaimiņvalstu transporta infrastruktūras tīkliem.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="038.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Neskarot 1. panta 4. punktu un 41. panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis veic piemērotus pasākumus ar mērķi līdz <DATE ISO="20301231">2030. gada 31. decembrim</DATE> izstrādāt tādu pamattīklu, kas atbilstu šīs nodaļas prasībām.</ALINEA><ALINEA>Saskaņā ar 54. pantu Komisija līdz <DATE ISO="20231231">2023. gada 31. decembrim</DATE> izvērtē pamattīkla īstenošanu.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1315/2013 39. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Prasības infrastruktūrai<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Pamattīkla infrastruktūra atbilst visām prasībām, kas izklāstītas II nodaļā. [..]<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Šīs regulas 40. pants attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Pamattīkla attīstību<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Pamattīklā ietverto transporta infrastruktūru veido saskaņā ar II nodaļas attiecīgajiem noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Minētās regulas 41. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Pamattīkla mezgli<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="041.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Pamattīkla mezgli ir izklāstīti II pielikumā, un tie ietver:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pilsētas mezglus, tostarp to ostas un lidostas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>jūras ostas un iekšējo ūdensceļu ostas;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="041.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šīs regulas II pielikuma 2. daļā norādītās pamattīkla jūras ostas savieno ar Eiropas transporta tīkla dzelzceļa un autotransporta, un, ja iespējams, ar iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūru vēlākais līdz <DATE ISO="20301231">2030. gada 31. decembrim</DATE>, izņemot gadījumus, ja šādu savienošanu neļauj fiziski ierobežojumi.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> ir publisko tiesību juridiska persona, kuras uzdevums ir pārvaldīt, apsaimniekot un attīstīt kanālu, Briseles ostu (Beļģija), priekšostu, ostas iekārtas un ar tām saistītās būves <HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles‑Capitale</HT> (Galvaspilsētas Briseles reģions, Beļģija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Infrabel SA</HT> ir Beļģijas valsts ekonomisks uzņēmums. Tā apsaimnieko Beļģijas dzelzceļa tīklu, un tai pieder sliežu ceļi un šai apsaimniekošanai nepieciešamie vai noderīgie aktīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">FIF‑FSI</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Fonds d’infrastructure ferroviaire</HT>) (Dzelzceļa infrastruktūras fonds)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/><HT TYPE="ITALIC">FIF</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</P></NOTE> ir privāto tiesību akciju sabiedrība, kuras uzdevums ir pārvaldīt un novērtēt zemesgabalus un veikt citu komercdarbību attīstības, pirkšanas un pārdošanas nozarē, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un finansēšanā. Viss tās kapitāls pastarpināti pieder Beļģijas valstij.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar diviem – <DATE ISO="20040614">2004. gada 14. jūnija</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><DATE ISO="20040614">2004. gada 14. jūnija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge</HT>, 51971. lpp.</P></NOTE> un <DATE ISO="20041230">2004. gada 30. decembra</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><DATE ISO="20041230">2004. gada 30. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge</HT>, 87338. lpp.</P></NOTE> – Karaļa dekrētiem <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> ir uzdots vēlākais līdz <DATE ISO="20201231">2020. gada 31. decembrim</DATE> demontēt dzelzceļa iekārtas, kas atrodas <HT TYPE="ITALIC">Schaerbeek‑Formation</HT> (Shārbēkas šķirotava) teritorijā Briselē (Beļģija), un sakārtot to, lai šo teritoriju, atbrīvotu no jebkādas apbūves, nodotu <HT TYPE="ITALIC">FIF</HT>. Starp demontējamām iekārtām ir palicis vienīgs dzelzceļa savienojums starp Briseles ostas iekārtām un Beļģijas dzelzceļa tīklu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="20181012">2018. gada 12. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> iesūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> (Briseles frankofonā pirmās instances tiesā) (Beļģija), lūdzot aizliegt tai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>veikt jebkādas darbības, kas ir pretrunā Regulas Nr. 1315/2013 <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/><HT TYPE="ITALIC">TEN‑T</HT><QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> normām, tostarp jebkādu šajā regulā minēto būvju un iekārtu demontāžu, it īpaši attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> Briseles priekšostas zonas apkalpojošiem sliežu ceļiem no (<HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT>) tīkla<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="20181030">2018. gada 30. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> piespiedu kārtā izsauca uz tiesu <HT TYPE="ITALIC">FIF</HT>. Beļģijas Karaliste brīvprātīgi iestājās lietā <DATE ISO="20181113">2018. gada 13. novembrī</DATE>, lai pieņemamais spriedums būtu tai saistošs. Vēlāk <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> atbalstam lietā iestājās arī <HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles‑Capitale</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Lineas SA</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190314">2019. gada 14. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> lūdza <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> kā pagaidu pasākumu noteikt aizliegumu <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT>, gaidot galīgo spriedumu par lietas būtību, atslēgt un demontēt C atzaru, līdz ar to arī vienīgo sliežu ceļu piekļuvei ostai, kā arī uzdot saglabāt šo apkalpojošo sliežu ceļu nevainojamā darba kārtībā un uzturēt to atbilstoši nozares standartiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja šī prasība tiktu apmierināta, <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> lūdza šo tiesu galvenokārt aizliegt <HT TYPE="ITALIC">FIF</HT> pieprasīt no tās zaudējumu atlīdzību līdz sprieduma par lietas būtību pasludināšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20191220">2019. gada 20. decembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance francophone de Bruxelles</HT> atzina, ka tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>jurisdikcijā<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> nav izskatīt <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> prasību, izņemot gadījumā, ja tā balstās uz servitūtu. Tā noraidīja <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> lūgumu noteikt pagaidu pasākumus, jo ar <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> apņemšanos līgumā ar <HT TYPE="ITALIC">FIF</HT>, kas noslēgts <DATE ISO="20191105">2019. gada 5. novembrī</DATE> un ar kuru līdz <DATE ISO="20210630">2021. gada 30. jūnijam</DATE> tiek pagarināts termiņš aplūkoto dzelzceļa iekārtu demontēšanai, pietiek, lai pagaidām noregulētu pušu situāciju. <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles‑Capitale</HT> iesniedza par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā, kura konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">FIF</HT> un Beļģijas Karaliste ir izslēdzamas no lietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šī tiesa jautā par <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> tiesībām Beļģijas tiesās atsaukties uz subjektīvām tiesībām, kas izriet no Regulas Nr. 1315/2013 15. panta. Tā norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> ieskatā šī tiesību norma uzliek pozitīvu pienākumu izveidot sistēmu, kurā infrastruktūras ir savstarpēji savienotas un attiecībā uz kuru valsts iestādēm ir novērtējuma brīvība, un negatīvu pienākumu atturēties no darbībām, kas ir pretrunā šīs regulas mērķiem, konkrēti – nekaitēt esošās infrastruktūras integritātei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> atbalsta pretēju nostāju tādēļ, ka saskaņā ar šīs tiesību normas formulējumu it īpaši franču valodas versijā iekšzemes ostām ir jābūt savienotām <HT TYPE="ITALIC">vai nu</HT> ar autotransporta, <HT TYPE="ITALIC">vai</HT> ar dzelzceļa infrastruktūru, jo šajā versijā ir lietots saiklis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>vai<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka Regulas Nr. 1315/2013 15. panta 1. punkta holandiešu valodas versijā ir lietots saiklis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>un<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, nevis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>vai<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Tā secina, ka ar šīs tiesību normas gramatisku interpretāciju nepietiek, lai noteiktu tās precīzo jēgu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Šī tiesa uzskata, ka šo tiesību normu ir iespējams interpretēt divos pretējos veidos. No šīs regulas 3. panta n) punkta un 28. panta 1. punkta faktiski varot secināt, ka ar viena transporta veida, kāda ir iekšzemes osta, savienojumu ar citu transporta veidu pietiek un ka šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> vajadzētu pietikt ar tās ostas infrastruktūru savienojumu ar autotransportu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Taču ir iespējams atbalstīt arī atšķirīgu minētās regulas 15. panta interpretāciju, jo, no vienas puses, šis instruments ir radies no Komisijas apņemšanās Baltajā grāmatā, uz kuru tas atsaucas. No tās izrietētu, ka šai regulai ir divējādi mērķi, proti, palielināt transporta konkurētspēju un līdz 2050. gadam samazināt par vismaz 60 % transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. No otras puses, šāda interpretācija varētu balstīties uz Regulas Nr. 1315/2013 5., 10., 16. un 34. pantu, kā arī uz tās 7. un 8. apsvērumā minētajām pamatnostādnēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Bruxelles</HT> (Briseles apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību uz uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Ja iekšzemes osta, kas ietilpst pamattīklā, jau ir savienota ar ceļu un dzelzceļu tīklu, vai [Regulas Nr. 1315/2013] 15. pantā, lasot to atsevišķi vai kopsakarā ar citām šīs regulas normām, ir noteikts pienākums saglabāt un apsaimniekot abus šos savienojumus, vai arī atturēties no kāda no šiem savienojumiem demontāžas, pat ja tā tiek veikta tikai apsaimniekošanas trūkuma dēļ?<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa ir lūgusi piemērot paātrināto tiesvedību saskaņā ar Tiesas Reglamenta 105. panta 1. punktu, pamatojot ar to, ka, lai nodrošinātu gaidāmās Tiesas atbildes efektivitāti, tā ir aizliegusi <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> demontēt pamatlietā aplūkotās dzelzceļa iekārtas līdz jauna nolēmuma pieņemšanai lietā pēc Tiesas atbildes uz prejudiciālo jautājumu saņemšanas. Taču kopš <DATE ISO="20210701">2021. gada 1. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> principā ir jāsamaksā <HT TYPE="ITALIC">FIF</HT> zaudējumu atlīdzība par šo iekārtu demontāžas kavējumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tiesas priekšsēdētājs ar <DATE ISO="20210504">2021. gada 4. maija</DATE> lēmumu noraidīja šo lūgumu par paātrināto tiesvedību un nolēma, ka iesniedzējtiesas sniegtā informācija pamato lietas prioritāru izskatīšanu saskaņā ar Reglamenta 53. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles‑Capitale</HT>, Beļģijas valdība un Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Šie lietas dalībnieki, izņemot <HT TYPE="ITALIC">Région de Bruxelles‑Capitale</HT>, sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20220119">2022. gada 19. janvārī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Prejudiciālā jautājuma mērķis būtībā ir noteikt, vai tad, ja tādai iekšzemes ostai kā Briseles osta ir dzelzceļa savienojums un autoceļa savienojums, Regulas Nr. 1315/2013 15. pants neļauj likvidēt vienu no tiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Regulā Nr. 1315/2013 ir noteikta ilgtermiņa stratēģija visaptveroša Eiropas transporta tīkla attīstībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šī regula tika pieņemta, balstoties uz LESD 172. pantu. Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151112">2015. gada 12. novembris</DATE> (<NO.CASE>C‑121/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:749">EU:C:2015:749</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Kā minēts šīs regulas 59. pantā un precizēts tās 1. apsvērumā, tā aizvieto Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 661/2010/ES (<DATE ISO="20100707">2010. gada 7. jūlijs</DATE>) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2010">OV 2010, L 204. 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar kuru tika pārstrādātas pamatnostādnes, kas bija pieņemtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1692/96/EK (<DATE ISO="19960723">1996. gada 23. jūlijs</DATE>) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="228" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1996">OV 1996, L 228, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, apvienojot infrastruktūru dzelzceļa, jūras, gaisa un multimodālajam transportam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Multimodālais transports šīs pašas regulas 3. panta n) punktā ir definēts kā pasažieru vai kravas, vai abu pārvadājumi, izmantojot divus vai vairāk transporta veidus.</P></NOTE>, kā arī autoceļus un iekšējos ūdensceļus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. Regulas Nr. 1315/2013 2. panta 2. punktu.</P></NOTE>. Šis tīkls ietver divas komponentes – visaptverošo tīklu un pamattīklu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. šīs regulas 1. panta 1. punktu.</P></NOTE>. Šīs regulas mērķis ir izveidot pamattīklu līdz 2030. gadam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Šajā nozīmē skat. šīs pašas regulas 38. panta 3. punktu.</P></NOTE>, savukārt visaptverošajam tīklam kā termiņš ir noteikts 2050. gads<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. Regulas Nr. 1315/2013 39. pantu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Kā precizēts Regulas Nr. 1315/2013 II pielikumā un saskaņā ar tās 41. panta 1. punktu Briseles iekšzemes osta ir pamattīkla mezgls<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Saskaņā ar šiem pašiem tekstiem Brisele ir pamattīkla pilsētas mezgls.</P></NOTE>. Šādā statusā minētā osta ir daļa no visaptverošā tīkla<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. šīs regulas 1. panta 1. punktu.</P></NOTE>, kuram ir vislielākā stratēģiskā nozīme Eiropas transporta tīkla attīstības mērķu īstenošanā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Šajā sakarā skat. minētās regulas 6. panta 3. punktu un 38. panta 1. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Kā iekšējo ūdensceļu infrastruktūra, kas ietilpst pamattīklā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Šajā nozīmē skat. Regulas Nr. 1315/2013 6. panta 2. un 3. punktu, kā arī 14. panta 1. punkta e) apakšpunktu.</P></NOTE>, Briseles osta ir pakļauta prasībām, kas attiecībā uz visaptverošo tīklu noteiktas šīs regulas II nodaļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. minētās regulas 6. panta 2. punktu, 39. panta 2. punktu un 40. pantu.</P></NOTE>, it īpaši tās 2. iedaļā, kurā ietilpst tās 15. pantā noteiktās prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa jautā Tiesai par šīs tiesību normas, kuras <HT TYPE="ITALIC">tiešo ietekmi</HT> apstrīd <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT>, interpretāciju situācijā, kad <HT TYPE="ITALIC">esošas</HT> infrastruktūras regulē <HT TYPE="ITALIC">2004</HT>. <HT TYPE="ITALIC">gadā</HT> pieņemtas valsts tiesību normas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tādēļ attiecībā uz Regulas Nr. 1315/2013 piemērošanas jomu precizēšu, ka nav šaubu, ka tā regulē ne tikai jaunu infrastruktūru attīstības projektus, bet ir piemērojama arī esošām infrastruktūrām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. it īpaši Regulas Nr. 1315/2013 7. un 8. apsvērumu, 5. panta 1. punktu, kā arī 7. panta 1. punktu. Šo tiesību normu atgādinājumu skat. spriedumā, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151112">2015. gada 12. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:749">EU:C:2015:749</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā gadījumā norādīšu, ka iesniedzējtiesai nav šaubu par to, ka attiecīgo dzelzceļu var kvalificēt kā esošu.</P></NOTE>. Nav minēts nekas par to izmantošanu vai nepieciešamību tās atjaunot vai modernizēt.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Attiecībā uz šīs regulas, kas neietver īpašus pārejas noteikumus, piemērošanu laikā var norādīt – saskaņā ar Tiesas definētu principu par būtisku normu piemērošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210603">2021. gada 3. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jumbocarry Trading</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑39/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:435">EU:C:2021:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</P></NOTE> –, ka <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> juridisko situāciju attiecībā pret <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> regulē divi 2004. gadā pieņemti Karaļa dekrēti, kuru spēkā esamība nav beigusies<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Aplūkotā situācija, protams, ir radusies agrākā tiesību akta darbības laikā (skat. šo secinājumu 7. zemsvītras piezīmi), bet strīds ir par demontāžas operācijām, kas vēl jāveic. Šajā sakarā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160526">2016. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Județul Neamț</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Județul Bacău</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑260/14 un C‑261/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:360">EU:C:2016:360</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Gadījumā, ja aplūkotais tiesiskais stāvoklis būtu galīgi izveidojies pirms šīs regulas stāšanās spēkā, es domāju, ka no tās teksta, mērķa un sistēmas izriet, ka tai jāpiešķir tieša iedarbība tādu pašu iemeslu dēļ kā šo secinājumu 41. un 44. punktā minētie.</P></NOTE>. Līdz ar to minētā regula ir piemērojama šajā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Tādā pašā situācijā saistībā ar vidi skat. ģenerāladvokātes E. Šarpstones [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Papenburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑226/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:440">EU:C:2009:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī spriedumu, 2010. gada 14. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stadt Papenburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑226/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:10">EU:C:2010:10</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Runājot par Regulas Nr. 1315/2013 15. panta tiešo iedarbību, kā tā noteikta Tiesas judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210615">2021. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Facebook Ireland</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑645/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:483">EU:C:2021:483</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0110">110.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, es pretēji <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> uzskatu, ka šī norma attiecībā uz savienojumu starp iekšzemes ostām un autoceļu vai dzelzceļa infrastruktūrām nesniedz dalībvalstīm novērtējuma brīvību vai neaicina tās pieņemt papildu piemērošanas pasākumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Likumdošanas procesa pārbaude attiecībā uz izvēli izstrādāt regulu, nevis direktīvu pamato šo vērtējumu. Salīdzinājumam skat. šo secinājumu 65. punktā minētās jaunās spēkā esošās vai topošās tiesību normas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> apgalvo, ka dalībvalstīm ir plaša novērtējuma brīvība, jo Regulas Nr. 1315/2013 15. pantā ir paredzēts, ka tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>nodrošina<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, lai [iekšzemes] ostas būtu savienotas ar autotransporta vai dzelzceļa infrastruktūru. Šim formulējumam nav tāda saistoša rakstura kā šādi izteiktai normai: iekšzemes ostas <HT TYPE="ITALIC">ir</HT> savienotas. Šādu analīzi pamato tas, ka šāda pienākuma neizpildes vienīgās sekas ir pienākums par to ziņot Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 56. pantu. Turklāt šīs regulas 16. panta, uz kuru atsaucas <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT>, formulējums atklāj minētās regulas programmatisko raksturu. Visbeidzot, <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> nevar atsaukties uz šīs pašas regulas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>inerces efektu<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, balstoties uz tās 5. pantu, kas nosaka pienākumu saglabāt esošo piekļuves infrastruktūru. Tātad dalībvalstis varētu brīvi demontēt esošu savienojumu un izveidot jaunu bez termiņa, finansējuma un savienojuma veida ierobežojumiem, kas noteikti Regulā Nr. 1315/2013.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Precizēšu – cik man zināms, Tiesa nav lēmusi par tādas regulas normas tiešo ietekmi, kas ietvertu izteikumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Dalībvalstis nodrošina<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>. Es uzskatu, ka tai nav tāda apmēra, kādu tai piešķir <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT>, jo Savienības tiesību normas, kuras minētas valsts tiesā, it īpaši Regulas Nr. 1315/2013 15. pants, iekļaujas sistēmā, kas iezīmē Eiropas transporta tīkla attīstību, veidojot šā tīkla izveides noteikumus, kā arī prasības par transporta infrastruktūras savstarpējo savienojamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Saistībā ar to likumdevējs šīs regulas 15. pantā pietiekami skaidros un precīzos vārdos ir noteicis pienākumu dalībvalstīm paredzēt vai uzturēt savienojumu starp iekšzemes ostām un citām sauszemes transporta infrastruktūrām. Turklāt, runājot par pamattīklu, ir tieši paredzēts veikt tā izvērtējumu tuvākajā termiņā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. minētās regulas 38. panta 3. punktu un 54. pantu.</P></NOTE>. Tāpat jāuzsver, ka šīs regulas 5. panta ietekmē kopš tās spēkā stāšanās brīža ir jāveic viss iespējamais, lai esošu infrastruktūru padarītu savietojamu ar Regulas Nr. 1315/2013 prasībām. Turklāt, ja būtu jāpieļauj, ka dalībvalstīm nav pienākuma strādāt ar esošām infrastruktūrām, tad šī regula zaudētu tās lietderīgo iedarbību.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Turpretim rodas jautājums, vai šis pienākums attiecas <HT TYPE="ITALIC">tikai uz vienu</HT> no šīm infrastruktūrām, proti, autoceļu vai dzelzceļu, vai uz <HT TYPE="ITALIC">abām divām</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šajā ziņā šaubas, kas iesniedzējtiesu māc saistībā ar šīs normas formulējumu, ir radījusi atšķirība starp dažu valodu versijām. Patiesībā vienīgi bulgāru un holandiešu valodu versijās pienākums savienot iekšzemes ostas attiecas uz abu veidu infrastruktūrām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>и<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> ir izmantots bulgāru valodas versijā, un holandiešu valodas versijā ir lietots vārds <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>en<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>. Citas atšķirības piemēru skat. Direktīvas Nr. 1315/2013 28. panta 1. punkta dažādās valodu versijās.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai vienā no Savienības tiesību normas valodu versijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai un tam arī nevar piešķirt prioritāru nozīmi salīdzinājumā ar pārējām valodu versijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20211006">2021. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Consorzio Italian Management</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Catania Multiservizi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑561/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:799">EU:C:2021:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lasot Regulas Nr. 1315/2013 normas kopumā, redzu, ka Eiropas likumdevējs ir izmantojis saikli <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>vai<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> tajos pantos, kuros noteiktas prasības (šīs regulas 12., 15. un 22. pants), savukārt saiklis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>un<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> ir lietots tajos pantos, kuros noteiktas attīstības prioritātes, proti, minētās regulas 16. panta d) punkts un 41. pants<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Tādā pašā nozīmē skat. šīs regulas 13. panta f) punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Līdz ar to es nepiekrītu Beļģijas valdības, <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> un Galvaspilsētas Briseles viedoklim, ka Regulas Nr. 1315/2013 15. panta 1. punktā ir paredzēts pienākums dalībvalstīm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Izņemot Kipras Republikai un Maltas Republikai, jo to teritorijā vispār nav izveidota dzelzceļa sistēma (skat. šīs regulas 57. pantu).</P></NOTE> savienot iekšzemes ostas ar <HT TYPE="ITALIC">divu</HT> veidu infrastruktūru, proti, autoceļu <HT TYPE="ITALIC">un</HT> dzelzceļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Turpretim norādīšu, ka minētās regulas 15. pantā trūkst precizitātes attiecībā uz esošām infrastruktūrām. Manuprāt, ir jānošķir savienojumu izveide no to saglabāšanas, it īpaši, ja dalībvalsts jau ir izvēlējusies multimodālu organizāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Šādu interpretāciju, man šķiet, var secināt no Regulas Nr. 1315/2013 pantu konteksta elementiem, kuros ir noteiktas <HT TYPE="ITALIC">prioritātes</HT> Eiropas transporta tīkla un it īpaši iekšējo ūdensceļu infrastruktūras attīstībai. Tā kā prioritāte ir piešķirta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>iekšējo ostu infrastruktūras savienošana[i] ar dzelzceļa kravu pārvadājumu <HT TYPE="ITALIC">un</HT> autotransporta infrastruktūru<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Šīs regulas 16. panta d) punkts. Mans izcēlums. Skat. arī minētās regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuru, attīstot visaptverošo tīklu, vispārēju prioritāti piešķir pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu <HT TYPE="ITALIC">transporta veidu</HT> optimālu integrāciju un <HT TYPE="ITALIC">savstarpēju izmantojamību</HT>.</P></NOTE>, vienas no tām likvidēšana šīs pašas regulas 15. panta 1. punkta atšķirīgā formulējuma dēļ būtu neloģiska.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Vispārīgāk, tādu Regulas Nr. 1315/2013 15. panta 1. punkta interpretāciju, ka nav jālikvidē savienojumi ar vairākām jau pastāvošām transporta infrastruktūrām, pamato – ņemot vērā šajā regulā formulētos mērķus – strukturēta Eiropas transporta tīkla attīstīšana nolūkā to optimizēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šīs regulas 4. pantā ir minēti mērķi, kuru sasniegšanā sniedz ieguldījumu šāds tīkls, jo tas veicina vienotas Eiropas transporta telpas, kas ir efektīva un ilgtspējīga, izveidi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par efektivitātes mērķi, to nodrošina visu transporta veidu optimāla integrācija un savstarpēji savienojumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. Regulas Nr. 1315/2013 4. panta b) punkta iii) apakšpunktu.</P></NOTE>, kā arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>jaunas un esošās infrastruktūras [..] izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šīs regulas 4. panta b) punkta v) apakšpunkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā nolūkā Regulas Nr. 1315/2013 5. panta 1. punktā ir noteikti līdzekļi, kā vislabāk izmantot resursus Eiropas transporta tīkla pārvaldīšanā, balstoties uz esošo infrastruktūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Šīs regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts.</P></NOTE> un optimizējot infrastruktūras savstarpējos savienojumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šīs regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turklāt jāņem vērā pamattīkla un tā komponenšu izstrāde Eiropas transporta tīklā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Patiesībā jāatgādina, ka šis pamattīkls ir definēts kā tāds, kurā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>ietilpst tās visaptverošā tīkla daļas, kuras ir stratēģiski vissvarīgākās Eiropas transporta tīkla izveides mērķu sasniegšanai<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Regulas Nr. 1315/2013 6. panta 3. punkts un 38. panta 1. un 3. punkts.</P></NOTE>. Šīs regulas 41. pantā ir precizēts, ka šo pamattīklu veido galvenokārt galvenie pilsētas mezgli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Runa ir galvenokārt par dalībvalstu galvaspilsētām.</P></NOTE>, tostarp it īpaši ostas un lidostas, kā arī jūras ostas un iekšējo ūdensceļu ostas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Tieši pilsētas mezgls ir īpaši interesants, vērtējot visas Regulas Nr. 1315/2013 tiesību normas, jo, no vienas puses, to raksturo atrašanās zonā, kurā Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūras ir savienotas ar citām šādas infrastruktūras daļām un ar reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. arī šīs regulas 30. panta a) un b) punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstis, attīstot visaptverošo tīklu pilsētu mezglos, ja iespējams, nodrošina savstarpējus savienojumus starp visaptverošā tīkla dzelzceļa, autotransporta, gaisa un attiecīgā gadījumā iekšējo ūdensceļu un jūras transporta infrastruktūru pasažieru pārvadājumiem, kā arī savstarpējus savienojumus starp visaptverošā tīkla dzelzceļa, autotransporta un attiecīgā gadījumā iekšējo ūdensceļu, gaisa un jūras transporta infrastruktūru kravu pārvadājumiem.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>No otras puses, Regulas Nr. 1315/2013 41. apsvērumā ir precizēts mērķis šos mezglus pēc iespējas savienot ar multimodāliem savienojumiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti, ekoloģiski ilgtspējīgi un īstenojami līdz 2030. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tādēļ no mērķiem, kas saistīti ar šiem multimodālajiem savienojumiem, var secināt citu argumentu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Regulas Nr. 1315/2013 13. apsvērumā ir precizēts, ka pamattīkls veido <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>ilgtspējīga multimodālā transporta tīkla attīstības pamatu<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Skat. arī šīs regulas 40. apsvērumu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>pamattīklam vajadzētu būt multimodālam, respektīvi, tam būtu jāaptver visi transporta veidi un to savienojumi, kā arī attiecīgās satiksmes un informācijas vadības sistēmas<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>.</P></NOTE>. Lai varētu izmantot multimodālu pasažieru un kravas transportu, dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas 28. panta 1. punktu jānodrošina, lai tiktu savienoti divi vai vairāk transporta veidi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Atgādinājumam – izteikuma <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>multimodāls transports<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> definīciju skat. šo secinājumu 8. zemsvītras piezīmē.</P></NOTE>, proti, kravas termināļi, pasažieru stacijas, iekšzemes ostas, lidostas un jūras ostas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Pēdējo lietderīgo elementu minētās regulas 15. panta tvēruma interpretācijai, manuprāt, var izsecināt no pamattīkla koridoru esamības attiecībā uz šo tīklu veidojošo infrastruktūru. Šīs regulas IV nodaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>Pamattīkla īstenošana ar pamattīkla koridoru tīklu<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> ietver 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>pamattīkla koridori ir multimodāli un atvērti, lai tajos iekļautu visus transporta veidus, uz kuriem attiecas šī regula. Tie šķērso vismaz divas robežas un ietver, ja iespējams, vismaz trīs transporta veidus, tostarp attiecīgos gadījumos jūras maģistrāles<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Manuprāt, no visiem šiem elementiem izriet, ka tad, ja dalībvalstīm ir pienākumi, kas Regulā Nr. 1315/2013 un it īpaši tās 15. pantā ir noteikti attiecībā uz visaptverošo tīklu, paaugstinātās prasības efektivitātes mērķa izpildei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. šo secinājumu 53. punktu.</P></NOTE>, kuras izvirzītas kādai transporta infrastruktūrai, ir atkarīgas no tā, ka šī infrastruktūra ir pamattīkla sastāvdaļa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šajā nozīmē skat. arī Komisijas dienestu darba dokumentu par Eiropas transporta tīkla (<HT TYPE="ITALIC">TEV‑T</HT>) plānošanas metodiku, kas ir pavaddokuments Komisijas priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (SWD(2021)/471 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>/2), 4. un 5. lpp.</P></NOTE>. Tādēļ ir jāņem vērā šā tīkla nozīmība Eiropas transporta tīklā un tā iespējamā īstenošana ar koridoru palīdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Otrkārt, kā paredzēts šīs regulas 4. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. šo secinājumu 53. punktu.</P></NOTE>, vēl viens mērķis ir ilgtspējība, kurā sniedz ieguldījumu šis Eiropas tīkls, izveidojot un veicinot transporta sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni atbilstoši Savienības mērķiem vides aizsardzības jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Šajā sakarā skat. minētās regulas 4. panta c) punkta ii) un iii) apakšpunktu un – attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju – šīs regulas 13. apsvērumu. Tādā pašā nozīmē skat. <DATE ISO="20191211">2019. gada 11. decembra</DATE> Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>Eiropas zaļais kurss<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>, COM(2019) 640 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, kurā rīcība klimata jomā likta prioritāšu pašā centrā, nosakot mērķi līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti, kā arī samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 55 % līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni (2.1.1. apakšpunkts). Šie mērķi ir minēti arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (<DATE ISO="20210630">2021. gada 30. jūnijs</DATE>), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>Eiropas Klimata akts<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="243" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2021">OV 2021, L 243, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Transporta nozarē Eiropas zaļais kurss aicina līdz 2050. gadam transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 90 %, lai Savienība kļūtu par klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, rīkojoties, lai sasniegtu nulles piesārņojuma līmeni. Šajā sakarā skat. <DATE ISO="20210512">2021. gada 12. maija</DATE> Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem – ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> (COM(2021) 400 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Attiecībā uz precēm Baltajā grāmatā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Šajā sakarā skat. Balto grāmatu, 22. un 24. punkts (2.2. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>Efektīvs pamattīkls multimodāliem kravu un pasažieru starppilsētu pārvadājumiem<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>).</P></NOTE> ir ieteikts tāliem braucieniem izmantot multimodālus risinājumus, kas balstīti uz jūras un upju transportu, kā arī vilcienu satiksmi. Kravu pārvadājumiem īsās un vidējās distancēs ir ieteikti citi transporta risinājumi, nevis kravas automobiļi, proti, dzelzceļš un iekšējie ūdensceļi. Tāpat attiecībā uz jūras ostu attīstību ir uzskatīts, ka iekšzemes ūdensceļiem, kuru potenciāls nav ticis pilnībā izmantots, ir jābūt pieaugošai lomai, it īpaši transportējot preces uz iekšzemi un savienojot Eiropas jūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Šajā nozīmē skat. Balto grāmatu, 27. punkts. Skat. arī Regulas Nr. 1315/2013 13. panta f) punktu un 41. panta 2. punktu. <DATE ISO="20201209">2020. gada 9. decembra</DATE> Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> (COM(2020) 789 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>) ir lēsts, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms līdz 2030. gadam pieaugs par 50 %, bet līdz 2050. gadam – divkāršosies un ka iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu un tuvsatiksmes kuģošanas pārvadājumu apjoms līdz 2030. gadam pieaugs par 25 %, bet līdz 2050. gadam – par 50 % (44. punkts un tabula 45. punktā).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Turklāt, papildus Beļģijas valdības rakstveida apsvērumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Beļģijas valdības minētie dokumenti ir agrāki par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2021/1187 (<DATE ISO="20210707">2021. gada 7. jūlijs</DATE>) par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (<HT TYPE="ITALIC">TEN‑T</HT>) ieviešanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="258" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2021">OV 2021, L 258, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Šī direktīva ir piemērojama no <DATE ISO="20210809">2021. gada 9. augusta</DATE>, un tai jāstājas spēkā dalībvalstīs vēlākais <DATE ISO="20230810">2023. gada 10. augustā</DATE>. Šī direktīva attiecas uz šādiem jautājumiem: Eiropas transporta pamattīkla koridoru iepriekš identificētiem pārrobežu savienojumu posmiem un trūkstošiem savienojumiem, kas uzskaitīti I pielikumā, un projektiem pamattīkla koridoros, kuru izmaksas pārsniedz 300 miljonus EUR. Dalībvalstis var nolemt paplašināt šīs direktīvas piemērošanas jomu, lai iekļautu tajā visus projektus, kas saistīti ar pamattīklu vai pat ar visaptverošo tīklu. Šādā gadījumā valstij par to jāpaziņo Komisijai.</P></NOTE>, ir svarīgi uzsvērt, ka ilgtspējīgu transporta veidu veicināšanas mērķis un modālā pāreja galvenokārt uz dzelzceļiem un iekšējiem ūdensceļiem tiek īstenota, arī paātrinot pamattīkla izveidi. Šajā ziņā atsaucos uz Regulas Nr. 1315/2013 vērtējumu saistībā ar Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Šajā sakarā skat. Komisijas <DATE ISO="20210526">2021. gada 26. maija</DATE> darba dokumentu (SWD(2021) 117 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>), 28. lpp., par nepieciešamību pastiprināt centienus, lai sasniegtu jaunos stratēģiskos mērķus; 87. un 94. lpp. – par infrastruktūru kvalitātes uzlabošanu, kā arī 9. un 94. lpp. – par Eiropas transporta tīkla pielāgošanu ekoloģiskākiem transporta veidiem.</P></NOTE> un uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības<?PAGE NO="13"?> pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, ar ko groza Regulu (ES) 2021/1153 un Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>COM(2021) 812 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>, <DATE ISO="20211214">2021. gada 14. decembris</DATE> (brīvs tulkojums). Skat. it īpaši 20. panta 1. punkta e) apakšpunkta, 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 22. panta 1. un 2. punkta projektus. Tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai Komisija precizēja, ka šajā projektā multimodalitātes mērķis, kas tiek aplūkots un no jauna uzsvērts šajā lietā, kļūs par vēl svarīgāku mērķi un ka Briseles osta būtu jāuztur kā nozīmīgs pilsētas mezgls un pamattīkla mezgls.</P></NOTE>. Tāpat norādīšu, ka šā projekta, kurš pašlaik atrodas lasījuma stadijā Parlamentā, 11. apsvērumā ir atsauce uz Direktīvu 2021/1187.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Līdz ar to no šiem apsvērumiem izriet – un nav nepieciešams balstīties uz <HT TYPE="ITALIC">standstill</HT> principu vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>inerces efektu<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, ko min <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Rakstveida apsvērumos <HT TYPE="ITALIC">Port de Bruxelles</HT> nav atsaukusies uz <HT TYPE="ITALIC">standstill</HT> [atturēšanās no jebkādas darbības] klauzulu, bet citē Versweyvelt, A.‑S., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>Het standstill‑beginsel inzake leefmilieu in de rechtspraak van het Grondwettelijk Hof<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, <HT TYPE="ITALIC">Milieu‑ en Energierecht (MER)</HT>, die Keure, Brige, 2015, 3. lpp. Autora ieskatā tas, ka Savienības pilsoņi no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. panta nevar iegūt individuālas tiesības, nekavē no tās iegūt <HT TYPE="ITALIC">standstill</HT> pienākumu, kas paredzētu, ka ikviens pilsonis var apstrīdēt kādu Eiropas politiku, ja tai ir negatīva ietekme uz vidi.</P></NOTE> –, ka dzelzceļa, kas savieno pamattīkla iekšzemes ostu ar dzelzceļa infrastruktūru un atbilst arī ilgtspējas nosacījumiem vides jomā, demontāža principiāli nevar būt atbilstoša Regulas Nr. 1315/2013 15. panta 1. punkta prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā būtu jāņem vērā, ka Briseles osta kā iekšzemes osta ir daļa no Eiropas transporta tīkla pamattīkla<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Skat. šo secinājumu 36. punktu.</P></NOTE>, ka Brisele ietilpst divos pamattīkla koridoros un trīs iepriekš izvēlētos posmos un ka runa ir par vienīgā dzelzceļa, kurš savieno šo ostu ar dzelzceļa transporta infrastruktūru, kas principā atbilst efektivitātes un ilgtspējas mērķiem, demontāžu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Taču <HT TYPE="ITALIC">Infrabel</HT> precizējumi par dzelzceļa savienojuma pēdējo izmantošanas reizi 2018. gada decembrī un tā stāvokli, kura dēļ tas esot bijis jāatslēdz kopš <DATE ISO="20210101">2021. gada 1. janvāra</DATE>, kā arī Komisijas apsvērumi, manuprāt, pamato konkrētu robežu paredzēšanu esošo infrastruktūru saglabāšanas principa piemērošanai, tomēr paturot prātā beznosacījumu pienākumu uzturēt tās no Regulas Nr. 1315/2013 spēkā stāšanās brīža<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Pieņēmums, ka transporta infrastruktūru saglabāšanas pienākuma nepildīšana varētu pamatot to likvidēšanu, būtu pretrunā šīs regulas 5. pantam un veicinātu šādu praksi. Skat. turklāt minētās regulas 8. apsvērumu, kurā ir paredzēta infrastruktūru atjaunošana, ja tās netiek regulāri uzturētas. Skat. arī šo secinājumu 44. punktu.</P></NOTE> un šajā regulā noteikto mērķi veicināt iekšējo ūdensceļu integrāciju transporta sistēmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Skat. Baltās grāmatas I pielikuma 5. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Šajā ziņā šaubas par transporta infrastruktūras stāvokli, ekonomisko pamatotību vai ekoloģisko ilgtspēju varētu paust līdzās šaubām, kuras Eiropas likumdevējs ir paudis šīs regulas 41. apsvērumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Manuprāt, vienīgi valsts tiesa, ņemot vērā apstākļus un kontekstu, kādā tika pieņemts lēmums par aplūkoto projektu, spēj novērtēt tā atbilstību minētajai regulai, kuras mērķis ir veicināt un attīstīt Eiropas transporta tīklu, it īpaši ņemot vērā to, ka šis projekts ir jāīsteno pamattīklā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Taču, tā kā šajā gadījumā aplūkotā sliežu ceļa demontāžas pamatojums, kas minēts iesniedzējtiesā, ir zemes pārdošanas vērtības pieaugums <HT TYPE="ITALIC">Schaerbeek‑Formation</HT> teritorijā, es uzskatu, ka ir lietderīgi precizēt, ka šāds pamatojums nav saderīgs ar Regulas Nr. 1315/2013 mērķiem, kas liek saglabāt it īpaši preču transporta veidu multimodalitāti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Manā ieskatā, attiecībā uz esošā dzelzceļa savienojuma saglabāšanu ir jāveic sociāli ekonomisks novērtējums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Attiecībā uz kopīgu interešu projektiem skat. Regulas Nr. 1315/2013 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 22. apsvērumā norādīto ekonomiskās dzīvotspējas novērtējuma metodi, kā arī šo tiesību normu atgādinājumu <DATE ISO="20151112">2015. gada 12. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑121/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:749">EU:C:2015:749</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kas balstīts uz tā sniegto ieguvumu izsvēršanu attiecībā pret tā atjaunošanas izmaksām un vajadzības gadījumā tā aizvietošanu, neņemot vērā zemes vērtību ar vai bez servitūta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tādēļ es uzskatu, ka sliežu ceļa, kas savieno iekšzemes ostu ar dzelzceļa transporta infrastruktūru, demontāža ir pretrunā Regulā Nr. 1315/2013 dalībvalstīm noteiktajiem pienākumiem, ja vien šādu projektu nepamato novērtējuma, kurā ņemtas vērā tā izmaksas, kā arī sabiedriskais, ekonomiskais, klimata un vides ieguvums, rezultāti, kas ir jāizvērtē valsts atbildīgajai iestādei.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Bruxelles</HT> (Briseles apelācijas tiesa, Beļģija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (<DATE ISO="20131211">2013. gada 11. decembris</DATE>) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES, 15. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 4., 5. pantu un 16. panta d) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts pasākumu, ar kuru ir uzdots demontēt dzelzceļa savienojumu ar iekšzemes ostu, ja to nepamato sociāli ekonomiska novērtējuma rezultāti, kas valsts atbildīgajai iestādei ir jāizvērtē, ņemot vērā minētās regulas mērķus.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>