(1)

Eiropas Centrālā banka (ECB) atbild par Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) efektīvu un konsekventu darbību. Tā pārrauga sistēmas darbību, kā arī nodrošina augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu un uzraudzības rezultātu konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs. ECB var nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) noteikt pamatnostādnes, saskaņā ar kurām NKI jāveic uzraudzības uzdevumi un jāpieņem uzraudzības lēmumi.

(2)

ECB nodrošina prudenciālo prasību konsekventu piemērošanu kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (2).

(3)

Lai gan NKI ir primāri atbildīgas par to, lai tiktu pārbaudīti pasākumi, procesi, mehānismi un stratēģijas, ko kredītiestādes, kas klasificētas kā mazāk nozīmīgas, īsteno, lai nodrošinātu pienācīgu risku vadību un segumu, t. sk. to uzkrājumu veidošanas politika un pieeja aktīviem attiecībā uz pašu kapitāla prasībām, ECB, realizējot pārraudzības funkcijas VUM ietvaros, būtu jāveicina augstu uzraudzības standartu konsekventa piemērošana šādu pārbaužu veikšanā. Šajā kontekstā augstu uzraudzības standartu konsekventa piemērošana ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) pārvaldības un seguma uzraudzības pārbaudei attiecībā uz mazāk nozīmīgām uzraudzītām iestādēm visā VUM palīdz sasniegt plašākus mērķus, proti, nodrošināt, ka: a) attiecībā uz visām kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs tiek īstenota saskaņota un efektīva prudenciālās uzraudzības pieeja; b) finanšu pakalpojumu noteikumu vienoto kopumu konsekventi piemēro visām kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs; un c) visas kredītiestādes iesaistītajās dalībvalstīs pakļautas augstākās kvalitātes uzraudzībai.

(4)

INRD pienācīgas pārvaldības un seguma nodrošināšana bijusi svarīga VUM prioritāte jau kopš tā izveides. Uzraudzības pieeju attiecībā uz INRD ECB īstenojusi, pamatojoties uz Savienības likumdevēja izstrādāto sistēmu un ņemot vērā Eiropas Banku iestādes pieņemtās interpretatīvās pamatnostādnes. Šīs uzraudzības pieejas ietvaros ECB paziņojusi uzraudzības gaidas attiecībā uz nozīmīgu uzraudzīto iestāžu turēto INRD segumu. Minētās gaidas attiecas uz INRD, kuros riska darījums iniciēts pirms 2019. gada 26. aprīļa un tāpēc uz tiem neattiecas atskaitījuma prasība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (3). Attiecībā uz mazāk nozīmīgām uzraudzītām iestādēm šādu INRD segums līdz šim nav bijis pakļauts vienotai uzraudzības praksei visā VUM. INRD segumam tiek piemērotas pieejas, ko NKI definējušas savām attiecīgajām uzraudzības darbībām.

(5)

Kā liecina pieredze, ko ECB guvusi tās uzraudzības pieejas kontekstā, kura tiek īstenota attiecībā uz nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm, pietiekams un savlaicīgs INRD segums veicina šādu riska darījumu proaktīvu pārvaldību, to atlikuma samazināšanu un uzkrājumu līmeni, kas ir samērīgs ar riskiem, kuri saistīti ar to turēšanas ilgumu un atgūstamo summu attīstību.

(6)

Tāpēc NKI uzraudzības pieejai attiecībā uz mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu turēto INRD segumu būtu jāaptver uzkrājumu veidošanas politikas un aktīvu režīma pārskatīšana attiecībā uz šādu uzraudzīto iestāžu pašu kapitāla prasībām.

(7)

Šāda uzraudzības pieeja attiecībā uz INRD segumu tiek uzskatīta par efektīvu instrumentu divu galveno risku mazināšanai. Pirmais risks ir tādu INRD būtiska atlikuma saglabāšanās, kuriem ir ilgs turēšanas laiks (saukti arī par vēsturiskajiem INRD) un ierobežots uzkrājumu segums un kuri ir ilgstošs iespējamo turpmāko zaudējumu avots, kā arī ierobežo banku spēju sniegt jaunus aizdevumus. Otrais risks attiecas uz iespējamām neatbilstībām prudenciālajā režīmā attiecībā uz INRD, kuriem piemēro atskaitījuma prasību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, un INRD, kuriem minēto prasību nepiemēro, ja šādas neatbilstības nenosaka īpaši apstākļi.

(8)

Šie divi galvenie riski ir būtiski. INRD apkopotajiem rādītājiem gan nozīmīgām, gan mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm kopumā kopš VUM izveides ir bijusi noturīga lejupejoša tendence. Šī tendence bija izteiktāka nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm, un tā apsīka 2024. gadā. Ņemot vērā INRD rādītāju augsta līmeņa iespējamu atkārtošanos, tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā apmierinošo kopējo kapitāla līmeni un to, ka pēdējā laikā mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm pēc savas iniciatīvas bija jāpanāk progress vēsturisko INRD samazināšanā un seguma nodrošināšanā, saskaņota NKI uzraudzības pieeja attiecībā uz mazāk nozīmīgu iestāžu INRD segumu ir samērīga ar uzraudzības mērķi novērst divus galvenos ar šādiem INRD saistītos riskus, lai stiprinātu mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu noturību pret iespējamām nelabvēlīgām norisēm makroekonomikas vidē un ar tām saistīto kredītkvalitātes pasliktināšanos.

(9)

Lai izvērtētu to, kā mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes nodrošina segumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem, kas ietilpst šīs pamatnostādnes darbības jomā, NKI jāiegūst detalizēti dati par šādu riska darījumu segumu. Šādi dati pašlaik nav iekļauti informācijā, kas iestādēm jāsniedz saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/451 (4), un tāpēc NKI būtu jāpieprasa mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm tos sniegt par katru attiecīgo pārskata atsauces datumu,

1)

“pārskata atsauces datums” ir attiecīgā kalendārā gada 31. decembris;

2)

“šīs pamatnostādnes darbības jomā iekļauts ienākumus nenesošs riska darījums” ir riska darījums, kas atbilst nosacījumiem, lai varētu atkāpties no Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta m) apakšpunkta, kā noteikts minētās regulas 469.a pantā;

3)

“tehniskā garantija” attiecībā uz riska darījumu ir garantija, kas garantē debitora spēju izpildīt ar saimniecisko darbību nesaistītas līgumsaistības pret trešajām personām, piem., preču piegādi vai darbu izpildi, un kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju.