<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-349/21</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CC0349</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:779">EU:C:2022:779</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">A. M. Collins</HT> secinājumi – Lieta C‑349/21</HT></P><P><HT TYPE="SC">HYA u.c. (Pamatojums atļaujai noklausīties telefonsarunas)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta</HT></P><P><HT TYPE="UC">Entonija Maikla Kolinsa [<HT TYPE="ITALIC">Anthony Michael Collins</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20221013">2022. gada 13. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑349/21</P><P>HYA,</P><P>IP,</P><P>DD,</P><P>ZI,</P><P>SS,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="ITALIC">Spetsializirana prokuratura</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> (Specializētā krimināltiesa, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Personas datu apstrāde un privātās dzīves aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2002/58/EK</KEYWORD><KEYWORD>5. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Elektronisko komunikāciju konfidencialitāte</KEYWORD><KEYWORD>Tiesas nolēmums, ar ko atļauj veikt aizdomās par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu turētu personu telefonsarunu noklausīšanos</KEYWORD><KEYWORD>Šablons vai standarta veidlapa</KEYWORD><KEYWORD>Pamatojums</KEYWORD><KEYWORD>Nelikumīga novērošana</KEYWORD><KEYWORD>Prettiesiski iegūtu pierādījumu pieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību harta</KEYWORD><KEYWORD>7. pants un 47. pants</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> (Specializētā krimināltiesa, Bulgārija) vēlas noskaidrot, vai prakse, saskaņā ar kuru atļaujas izmantot slepenas novērošanas pasākumus, lai pārtvertu, ierakstītu un uzglabātu aizdomās turēto telefonsarunas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>telefonsarunu noklausīšanās<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), tiek izsniegtas vispārīga satura teksta veidlapas veidā, kurā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ir saderīga ar Direktīvas 2002/58/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20020712">2002. gada 12. jūlijs</DATE>) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="37" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 201, 37. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 15. panta 1. punktu, lasot to kopā ar 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu. Tā arī vēlas uzzināt, vai uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma trūkumu šādās atļaujās var novērst, tiesnesim veicot retrospektīvu <HT TYPE="ITALIC">de novo</HT> novērtējumu, un, ja ne, vai pierādījumus, kas iegūti, pārkāpjot šos noteikumus, var pieņemt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 2. apsvērumā noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā [(turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>)]. Šī direktīva jo īpaši nodrošina pilnībā tiesības, kas izklāstītas minētās hartas 7. un 8. pantā.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 11. apsvērumā noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Tāpat kā Direktīva 95/46/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobris</DATE>) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="281" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 281, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (<DATE ISO="20160427">2016. gada 27. aprīlis</DATE>) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="119" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 119, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar grozījumiem.</P></NOTE>, arī šī direktīva neattiecas uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras neregulē Kopienas tiesību akti. Tāpēc tā nemaina esošo līdzsvaru starp fizisku personu tiesībām uz privāto dzīvi un iespēju dalībvalstīm pieņemt šīs direktīvas 15. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas nepieciešami sabiedrības drošībai, aizsardzībai, valsts drošībai (tostarp valsts ekonomisk[ajai] labklājīb[ai], ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un krimināltiesību aktu piemērošanai. Tādējādi šī direktīva neietekmē dalībvalstu iespēju veikt komunikāciju likumīgu pārtraukšanu vai pieņemt citus pasākumus, ja tie nepieciešami jebkuram no šiem nolūkiem un ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju [(turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>)], kā skaidrots Eiropas Cilvēktiesību tiesas [(turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>ECT<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>)] nolēmumos. Šādiem pasākumiem jābūt atbilstošiem, stingri samērīgiem ar paredzēto nolūku un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā, un tiem jāatbilst attiecīgajiem drošības pasākumiem saskaņā ar [<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 5. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Komunikāciju konfidencialitāte<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Dalībvalstis nodrošina komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitāti ar publisko komunikāciju tīkla un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ievērojot valsts tiesību aktus. Īpaši tās aizliedz komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu noklausīšanos, ierakstīšanu, uzglabāšanu vai cita veida aizturēšanu vai pārraudzību personām, kas nav lietotāji, bez attiecīgo lietotāju piekrišanas, izņemot gadījumus, kad to darīt ir ar likumu atļauts saskaņā ar 15. panta 1. punktu. Šis punkts neliedz tehnisko uzglabāšanu, kas nepieciešama komunikāciju pārsūtīšanai, neierobežojot konfidencialitātes principu.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 15. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Direktīvas 95/46/EK dažu noteikumu piemērošana<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5. un 6. pantā, 8. panta 1., 2., 3. un 4. punktā un 9. pantā minēto tiesību un pienākumu darbības jomu, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi saskaņā ar nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem pasākumiem demokrātiskā sabiedrībā, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un kriminālpārkāpumu vai elektroniskās komunikāciju sistēmas nevēlamas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, noteikšanu un kriminālvajāšanu, kā noteikts Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā. Tālab dalībvalstis tostarp var pieņemt tiesību aktus, paredzot datu saglabāšanu ierobežotā laikposmā,<?PAGE NO="3"?> kas pamatots ar šajā punktā noteiktajiem iemesliem. Visi šajā punktā minētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem, tostarp tie, kas minēti Eiropas Savienības dibināšanas līguma 6. panta 1. un 2. punktā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bulgārijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Bulgārijas Konstitūcijas 121. panta 4. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>tiesas aktos norāda pamatojumu<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nakazatelno‑protsesualen kodeks</HT> (Kriminālprocesa kodekss; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/><HT TYPE="ITALIC">NPK</HT><QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><DATE ISO="20051028">2005. gada 28. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">DV</HT> Nr. 86 (jaunākā redakcija – <DATE ISO="20210223">2021. gada 23. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">DV</HT> Nr. 16).</P></NOTE> 34. pantā noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>katrā tiesas aktā jābūt [..] pamatojumam [..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NPK</HT> 172. pants formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="172.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>(1)</NO.PARAG><ALINEA>Par pirmstiesas posmu atbildīgās iestādes var izmantot īpašas izmeklēšanas metodes – elektronisko un tehnisko aprīkojumu [..], kas kalpo, lai dokumentētu novērojamo personu darbības [..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="172.002"><NO.PARAG>(2)</NO.PARAG><ALINEA>Īpašas izmeklēšanas metodes izmanto, ja tas ir nepieciešams smagu tīšu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai [..], ja attiecīgo apstākļu noskaidrošana nav iespējama citādā veidā vai ja tā ir saistīta ar ārkārtējām grūtībām.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">NPK</HT> 173. panta 1. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Lai procesa pirmstiesas posmā izmantotu īpašas izmeklēšanas metodes, uzraugošais prokurors iesniedz tiesai rakstisku lūgumu, kurā norāda pamatojumu. [..].<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NPK</HT> 174. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>[..]</ALINEA><PARAG IDENTIFIER="174.003"><NO.PARAG>(3)</NO.PARAG><ALINEA>Atļauju izmantot īpašas izmeklēšanas metodes <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> [(Specializētā krimināltiesa)] jurisdikcijā esošajos procesos iepriekš izsniedz tās priekšsēdētājs [..].</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="174.004"><NO.PARAG>(4)</NO.PARAG><ALINEA>Iestāde, kas minēta 2. un 3. punktā, pieņem lēmumu ar pamatotu rīkojumu [..].<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Zakon za spetsialnite razuznavatelni sredstva</HT> (Likums par īpašām izmeklēšanas metodēm; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/><HT TYPE="ITALIC">ZSRS</HT><QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><DATE ISO="19971021">1997. gada 21. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">DV</HT> Nr. 95 (jaunākā redakcija – <DATE ISO="20200804">2020. gada 4. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">DV</HT> Nr. 69).</P></NOTE> 3. panta 1. punktā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Īpašas izmeklēšanas metodes izmanto, ja tas ir nepieciešams smagu tīšu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai [..], ja vajadzīgās informācijas vākšana nav iespējama citādā veidā vai ja tā ir saistīta ar ārkārtējām grūtībām.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ZSRS</HT> 12. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Īpašas izmeklēšanas metodes izmanto attiecībā uz personām, par kurām ir informācija un pamatots iemesls uzskatīt, ka tās gatavo, izdara vai ir izdarījušas kādu no 3. panta 1. punktā minētajiem smagajiem tīšajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ZSRS</HT> 13. panta 1. punktā ir norādītas iestādes un aģentūras, kas var pieteikties izmantot īpašas izmeklēšanas metodes un izmantot ar šīm metodēm iegūto informāciju un lietiskos pierādījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ZSRS</HT> 14. panta 1. punkta 7. apakšpunktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Lai izmantotu īpašas izmeklēšanas metodes, ir nepieciešams 13. panta 1. punktā minēto iestāžu attiecīgā administratīvā vadītāja vai uzraugošā prokurora, vai attiecīgā gadījumā 13. panta 3. punktā minētās iestādes, bet 13. panta 1. punkta 7. apakšpunktā minētās direkcijas gadījumā – tās direktora pamatots rakstisks pieprasījums, kurā norādīti [..] iemesli, kāpēc vajadzīgās informācijas vākšana nav iespējama citādā veidā, vai apraksts par ārkārtējām grūtībām, kas saistītas ar tās vākšanu.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ZSRS</HT> 15. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Šā likuma 13. panta 1. punktā minēto iestāžu vadītāji vai uzraugošais prokurors, bet 13. panta 1. punkta 7. apakšpunktā minētā direktorāta gadījumā – Korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas komisijas priekšsēdētājs iesniedz pieprasījumu <HT TYPE="ITALIC">Sofiyski gradski sad</HT> [(Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija)], attiecīgo apgabaltiesu vai militāro tiesu, <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> [(Specializētā krimināltiesa)] priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotiem priekšsēdētāja vietniekiem, kuri 48 stundu laikā dod rakstisku atļauju izmantot īpašas izmeklēšanas metodes vai atsaka to izmantošanu, norādot sava lēmuma pamatojumu.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Strīds pamatlietā un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Spetsializirana prokuratura</HT> (Specializētā prokuratūra, Bulgārija) ir ierosinājusi krimināllietu pret piecām personām par viņu iespējamo dalību organizētā noziedzīgā grupējumā, kas palīdzēja trešo valstu valstspiederīgajiem nelikumīgi ieceļot Bulgārijas teritorijā; šīs pašas personas šajā ziņā tika apsūdzētas arī par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu. Saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem šīs darbības ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>smagi noziegumi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Prokurors pirmstiesas procesa posmā <DATE ISO="20170410">2017. gada 10. aprīlī</DATE> iesniedza pieprasījumu par īpašu izmeklēšanas metožu, tostarp telefonsarunu noklausīšanās, izmantošanu attiecībā uz vienu no apsūdzētajiem – IP.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Pieprasījuma apjoms ir vairāk nekā astoņas lappuses. Pirmajā lappusē un 2.–8. lappuses kājenē ir atsauces numurs. Pieprasījums sākas ar paredzēto operatīvo darbību aprakstu. Tajā identificēts subjekts, kam plānots piemērot operatīvās darbības, norādot vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, adresi, amatu un darbavietu. Tajā norādīts mobilā tālruņa numurs un citi dati par priekšapmaksas karti, ko izmanto persona, kuru plānots novērot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Pieprasījumā sniegts pamatojums, kurā argumentēta novērošanas pasākumu piemērošana. Šīs iedaļas pirmajā daļā norādīts pirmstiesas process un izmeklējamais noziedzīgais nodarījums, gan atsaucoties uz attiecīgajiem <HT TYPE="ITALIC">NPK</HT> pantiem, gan uz nodarījuma raksturu. Otrajā daļā ir atsauce uz liecinieku liecībām, ko <HT TYPE="ITALIC">Spetsializirana prokuratura</HT> (Specializētā prokuratūra) ieguvusi par noziedzīgo darbību, tās struktūru un dalībnieku lomu tajā. Trešajā daļā ietvertas papildu liecinieku liecības, kurās detalizēti izklāstīts, kā noziedzīgā grupa darbojusies un kāda bijusi subjekta līdzdalība. Šajā daļā ir arī aprakstīts, kā subjekts sazinājies ar citiem noziedzīgās grupas<?PAGE NO="5"?> dalībniekiem, un ir atsauce uz izmantoto mobilā tālruņa numuru, kas atbilst pieprasījuma pirmajā daļā minētajam numuram. Šī iedaļa noslēdzas ar konstatējumu, ka liecinieku liecības pamato secinājumu – Bulgārijā darbojas noziedzīgs grupējums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pieprasījumā paskaidrots, kāpēc norādītās darbības tiek uzskatītas par nepieciešamām, un izklāstītas jau veiktās darbības, lai identificētu noziedzīgajā grupējumā iesaistītās personas. Turpinājumā detalizēti paskaidrots, kāpēc subjekta darbības veido dažādu valsts un Savienības tiesību aktu normu pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Pieprasījuma nākamajā daļā izklāstīti iemesli, kāpēc pierādījumus, kas varētu būt pamats personas notiesāšanai, nevar iegūt citādā veidā. Tajā jo īpaši tiek apgalvots, ka iesaistītās personas veido slēgtu grupu un ir grūti iegūt pierādījumus par viņu tikšanās reizēm. Pieprasījuma pēdējā daļā sniegta informācija par pilnvaroto amatpersonu, kurai jāpaziņo ierosinātās novērošanas rezultāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tajā pašā dienā <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> (Specializētā krimināltiesa) priekšsēdētājs atļāva noklausīties telefonsarunas, ierakstīt tās un glabāt to ierakstus kriminālprocesa vajadzībām. Rīkojumā ir ierakstīts tās personas vārds, uzvārds un amats, kura atļāva veikt šīs darbības. Tajā norādīts, ka iestāde, kas iesniegusi pieprasījumu, ir rīkojusies atbilstoši savai kompetencei un ir pietiekamas norādes, ka ir izdarīts <HT TYPE="ITALIC">NPK</HT> 172. panta 2. punktā vai <HT TYPE="ITALIC">ZSRS</HT> 3. panta 1. punktā minētais noziedzīgais nodarījums, kas ietilpst <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> (Specializētā krimināltiesa) jurisdikcijā. Tajā konstatēts, ka ir izpildītas <HT TYPE="ITALIC">ZSRS</HT> 4., 12. un 21. panta vai <HT TYPE="ITALIC">NPK</HT> 175. panta 2. punkta prasības. Rīkojumā atļauts attiecībā pret personu izmantot novērošanas metodes, kuras uzskaitītas pieprasījumā ar atsauces numuru, kas atbilst tam, kurš norādīts pieprasījuma pirmajā lappusē un tā 2.–8. lappuses kājenē. Atļauja ir parakstīta, apzīmogota un datēta ar 2017. gada 10. aprīli. Uz atļaujas pieprasījuma pirmās lapas ir tas pats paraksts, zīmogs un datums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Līdzīgi pieprasījumi tika iesniegti arī attiecībā uz citām personām, par kurām tika veikta izmeklēšana saistībā ar viņu dalību tajā pašā noziedzīgajā grupējumā. Šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> (Specializētā krimināltiesa) priekšsēdētāja norādītie iemesli šo atļauju izsniegšanai ir identiski, izņemot to, ka katrā gadījumā atļaujā ir atsauce uz citu pieprasījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka atļauju veidlapas vispārīgais teksts aptver dažādus scenārijus, kuros var likumīgi atļaut slepenu novērošanu. Standarta prakse ir tāda, ka atļaujā nav ietverts tās izsniegšanas pamatojums katrā konkrētajā gadījumā. Tāpēc iesniedzējtiesai radās šaubas, vai atļaujas ir pienācīgi pamatotas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Atļauto novērošanas pasākumu rezultātā tika ierakstītas un saglabātas dažas aizdomās turēto telefonsarunas. Iesniedzējtiesa piekrīt, ka šīs sarunas ir būtiskas, lai pierādītu apsūdzētajiem izvirzītās apsūdzības, taču jautā, vai tās ir pieļaujamas, ja atļaujas tiek atzītas par nelikumīgām. Tādēļ tā apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>(1)</NO.P><TXT>Vai valsts tiesu prakse kriminālprocesos, saskaņā ar kuru tiesa atļauj noklausīties, ierakstīt un saglabāt aizdomās turēto telefonsarunas, izmantojot iepriekš sagatavotu vispārīgu teksta veidlapu, kurā, neprecizējot konkrēto lietu, vienīgi tiek apgalvots, ka ir ievērotas tiesību normas, ir saderīga ar Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktu, lasot to kopā ar šīs direktīvas 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>Ja atbilde nav apstiprinoša, vai Savienības tiesībām ir pretrunā tas, ka valsts likums tiek interpretēts tādējādi, ka šādas atļaujas rezultātā iegūtā informācija tiek izmantota vainas pierādīšanai?<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>IP, DD, Čehijas Republika, Īrija un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Īrija un Komisija <DATE ISO="20220706">2022. gada 6. jūlija</DATE> tiesas sēdē sniedza mutvārdu paskaidrojumus un atbildēja uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pirmo jautājumu IP un DD uzskata, ka atļaujas ir nelikumīgas, jo tajās nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma. Tā rezultātā viņu tiesības uz privātumu netika pienācīgi aizsargātas no patvaļīgas iejaukšanās. Viņi arī apgalvo, ka viņi nevar efektīvi apstrīdēt atļaujas, kas ir pretrunā viņiem Hartas 47. pantā paredzētajām tiesībām. Čehijas Republika, Īrija un Komisija uzskata, ka iepazīšanās līdztekus ar pieprasījumu un atļauju var būt pietiekama, lai apsūdzētās personas varētu efektīvi apstrīdēt atļaujas nolūkā izslēgt pierādījumus, kas iegūti uz to pamata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Attiecībā uz otro jautājumu IP un DD uzskata, ka nelikumīgi iegūtie pierādījumi ir nepieņemami. DD arī uzskata, ka tiesnesis nedrīkst retrospektīvi izvērtēt atļauju likumību. Īrija uzskata, ka pierādījumu pieņemamība ir procesuāls jautājums, ko neregulē Savienības tiesības un kas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Komisija piekrīt Īrijai ar nosacījumu, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pierādījumi, kas attiecas uz tehnisku jomu, par kuru tiesnešiem nav zināšanu, un kas var būtiski ietekmēt faktu vērtējumu, ir jāizslēdz jebkādos apstākļos.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apsvērumi par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tiesas atļauja noklausīties telefonsarunas, kas ietverta vispārīga satura teksta veidlapā, kurā norādīts, ka ir ievēroti tiesību aktos paredzētie novērošanas noteikumi, bet nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ir saderīga ar Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktu, lasot to kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīvas 2002/58 piemērošana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punktu, kā tas interpretēts Tiesas judikatūrā, visas personas datu apstrādes darbības, ko veic elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, tostarp apstrādes darbības, kas izriet no valsts iestāžu noteiktajiem pienākumiem šiem pakalpojumu sniedzējiem. Tikai tad, ja dalībvalstis tieši īsteno pasākumus, ar kuriem tiek izdarīta atkāpe no elektronisko komunikāciju konfidencialitātes, neuzliekot apstrādes pienākumus šādas komunikācijas pakalpojumu sniedzējiem, datu subjektu datu aizsardzība ir atkarīga nevis no Direktīvas 2002/58, bet gan vienīgi no valsts tiesībām, kam piemērojama Direktīva (ES) 2016/680<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20160427">2016. gada 27. aprīlis</DATE>) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="119" PAGE.FIRST="89" DATE.PUB="2016">OV 2016, L 119, 89. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, tāpēc aplūkotajiem pasākumiem tostarp jāatbilst konstitucionāla līmeņa valsts tiesībām un ECPAK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:791">EU:C:2020:791</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0103">103.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav norādīts un lietas dalībnieki, kas piedalījās tiesas sēdē, nevarēja apstiprināt, vai šajā lietā aplūkotos novērošanas pasākumus īstenojuši elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji. Iestāde, kura veica novērošanas pasākumus, ir jāidentificē iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz jautājumiem, pieņemšu, ka tos veikuši elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji un ka tādēļ uz šiem pasākumiem attiecas Direktīva 2002/58<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2 Sverige</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Watson</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181002">2018. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ministerio Fiscal</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑207/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:788">EU:C:2018:788</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:791">EU:C:2020:791</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prokuratuur</HT> (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑746/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:152">EU:C:2021:152</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Otra problēma izriet no tā, ka Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts ļauj dalībvalstīm <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5. [..] pantā minēto tiesību un pienākumu darbības jomu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Iesniedzējtiesas šaubas ir ne tik daudz par valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē 15. panta 1. punktu, bet gan par to, kā tiesu iestādes tos īsteno. Vai šīs šaubas aizvirza pirmo jautājumu ārpus Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkta piemērošanas jomas? Es tā nedomāju. Valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka atļaujām jābūt pamatota rīkojuma formā. No Tiesas rīcībā esošajiem materiāliem izriet: atļaujās ir ietverts paziņojums, ka tiesību aktu prasības ir izpildītas. Jautājums ir – vai šis pamatojums ir pietiekams, ņemot vērā to, ka rīkojumi veidoti kā teksta veidlapas, kurā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma. Tādējādi iesniedzējtiesas šaubas ir saistītas ar Savienības tiesību interpretāciju, ņemot vērā piemērojamo valsts tiesisko regulējumu un tiesu praksi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Direktīvas 2002/58 5. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā, tos lasot kopā, būtībā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāaizliedz noklausīšanās, ierakstīšana, uzglabāšana vai cita veida aizturēšana vai pārraudzība bez attiecīgo lietotāju piekrišanas, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešami, atbilstīgi un samērīgi, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem. Šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem, tostarp samērīguma principu un tiem, uz kuriem atsaucas LES 6. panta 1. un 2. punkts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Savienība atzīst Hartā noteiktās tiesības, brīvības un principus. Saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu tā attiecas uz dalībvalstīm, ja tās īsteno Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Atļaujas noklausīties telefonsarunas ir iejaukšanās apsūdzēto personu tiesībās, kas garantētas Hartas 7. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <DATE ISO="20190117">2019. gada 17. janvāris</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dzivev</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑310/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:30">EU:C:2019:30</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Šādu iejaukšanos saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu var pieļaut tikai tad, ja tā paredzēta tiesību aktos un ja, ievērojot šo tiesību būtību un samērīguma principu, tā ir vajadzīga un faktiski atbilst Savienības atzītiem vispārējas nozīmes mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Efektivitātes princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, saskaņā ar kuru Savienības tiesību piemērošana nedrīkst kļūt neiespējama vai pārmērīgi apgrūtināta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19951214">1995. gada 14. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">van Schijndel</HT> un <HT TYPE="ITALIC">van Veen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑430/93 un C‑431/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:441">EU:C:1995:441</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas ietver tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Par efektivitātes principa un Hartas 47. panta mijiedarbību skat., piemēram, ģenerāladvokāta M. Bobeka [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banger</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑89/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:225">EU:C:2018:225</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0099">99.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0101">101.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>. Hartas 47. panta pirmajā daļā turklāt ir paredzēts, ka ikvienai<?PAGE NO="8"?> personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, ir pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot minētajā pantā ietvertos nosacījumus. Ja atļauja piešķirta, neuzklausot novērošanas pasākumu subjektu, kā tas ir šajā gadījumā, ir piemērojama Hartas 47. panta pirmā daļa, kas attiecas uz efektīvu tiesību aizsardzību, nevis otrā daļa par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai Hartas 47. pantā garantētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību būtu efektīvas, attiecīgajai personai jābūt iespējai noskaidrot attiecībā uz viņu pieņemtā lēmuma pamatojumu, vai nu izlasot šo lēmumu, vai arī pieprasot un saņemot paziņojumu par pamatojumu, lai varētu pēc iespējas labāk aizstāvēt savas tiesības un, pilnībā pārzinot attiecīgos faktus, izlemt, vai vērsties tiesā, kurai ir jurisdikcija pārbaudīt šā lēmuma likumību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130604">2013. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>ZZ</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:363">EU:C:2013:363</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141023">2014. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">flyLAL‑Lithuanian Airlines</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑302/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2319">EU:C:2014:2319</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201124">2020. gada 24. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Minister van Buitenlandse Zaken</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑225/19 un C‑226/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:951">EU:C:2020:951</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms var atšķirties atkarībā no apstrīdētā nolēmuma veida. Šā pienākuma izpilde jāpārbauda, ņemot vērā procesu kopumā un visus konkrētos apstākļus, lai noskaidrotu, vai attiecīgās personas šo nolēmumu var atbilstoši un efektīvi pārsūdzēt<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:531">EU:C:2012:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141023">2014. gada 23. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">flyLAL‑Lithuanian Airlines</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑302/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2319">EU:C:2014:2319</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā atļaujas veido vispārīga satura teksta veidlapa, kurā konkrēti precizēti tikai daži elementi, piemēram, atsauces numuri, datumi un novērošanas pasākumu subjekts, darbības joma un ilgums. Tāpēc apsūdzētajiem, atsaucoties uz šo dokumentu, nav iespējams noskaidrot, kāpēc atļauju izsniegušais tiesnesis ir uzskatījis, ka ir izpildītas tiesību aktu prasības, lai atļautu telefonsarunu noklausīšanos. Tādējādi šīs personas nevar aizstāvēt savas tiesības vislabākajos iespējamos apstākļos un, pilnībā pārzinot attiecīgos faktus, izlemt, vai ir jēga vērsties tiesā, kuras kompetencē ir pārskatīt šo atļauju likumību, lai galu galā panāktu, ka šie pierādījumi tiek atzīti par nepieņemamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tomēr neparedz, lai atļauju izsniegušais tiesnesis pašā atļaujā saviem vārdiem izklāstītu, kāpēc viņš uzskata, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi ir izpildīti. Ir pietiekami, ka atļaujas piešķiršanas iemeslus var uzticami noskaidrot. Ja atļaujas pieprasījumā ir saprotami paskaidrots, kāpēc pieprasījumu iesniegusī iestāde vai amatpersona ir uzskatījusi, ka novērošanas pasākumus var atļaut, var uzskatīt, ka pieprasījumā minētie iemesli ir pārliecinājuši tiesnesi piešķirt atļauju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes J. Kokotes [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Trade Agency</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:247">EU:C:2012:247</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0089">89.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šādā procedūrā pieprasījums un visi apliecinošie dokumenti ir vienīgais pamats, uz kura var piešķirt vai atteikt atļauju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Šo secinājumu 18.–22. punktā ir norādīts, ka uz atļaujām esošie atsauces numuri un identifikācijas numuri liecina – katra atļauja attiecas uz atsevišķu pieprasījumu attiecībā uz konkrētu personu un tālruņa numuru. Pieprasījumi ir strukturēti un detalizēti. Juridiskie kritēriji, kas tiesnesim jāpiemēro, lai piešķirtu atļauju, ir diezgan vienkārši. Ja apsūdzētais var laikus saņemt tā pieprasījuma kopiju, kura rezultātā izsniegta atļauja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Ar nosacījumu, ka tiek aizklāti, piemēram, komercnoslēpumi un personiska vai sensitīva informācija.</P></NOTE>, tas, visticamāk, varēs noskaidrot iemeslus, kāpēc atļauja tika izsniegta, un pieņemt pamatotu lēmumu par tās apstrīdēšanu. Tad valsts tiesai, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, ir jānosaka, vai ir nodrošinātas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas apsūdzētajām personām paredzētas Hartas 47. panta pirmajā daļā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Hartas 52. panta 3. punkta mērķis ir nodrošināt saskaņotību starp šajā dokumentā ietvertajām tiesībām un attiecīgajām ECPAK garantētajām tiesībām, nelabvēlīgi neietekmējot Savienības tiesību autonomiju. Tieši šajā kontekstā tiesas sēdē notika diskusija par to, vai šo secinājumu iepriekšējā punktā aprakstītā pieeja nav pretrunā nesen pieņemtajam ECT spriedumam <HT TYPE="ITALIC">Ekimdzhiev</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>ECT spriedums, 2022. gada 11. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Ekimdzhiev</HT> u.c. pret Bulgāriju (CE:ECHR: 2022:0111JUD007007812).</P></NOTE>, kurā šī tiesa izvērtēja tiesiskās garantijas pret patvaļu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz slepenu novērošanu, komunikāciju datu saglabāšanu un piekļuvi tiem <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> (Specializētā krimināltiesa) prakses kontekstā no 2015. līdz 2019. gadam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>ECT konstatēja, ka lielākā daļa izsniegto novērošanas atļauju nebija pienācīgi pamatotas. Tomēr tā atzīmēja, ka pamatojuma trūkums pats par sevi automātiski nav iemesls secināt, ka tiesneši nav pienācīgi izskatījuši novērošanas atļauju pieprasījumus, lai gan vairāki faktori šajā ziņā radīja nopietnas šaubas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>ECT spriedums, 2022. gada 11. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Ekimdzhiev</HT> u.c. pret Bulgāriju (CE:ECHR: 2022:0111JUD007007812, 313.–321. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Patlaban ir pietiekami atzīmēt, ka ECT spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Ekimdzhiev</HT>, lai gan tajā paustas nopietnas bažas par slepenas novērošanas atļaušanas aspektiem Bulgārijā, tomēr ir atstāta iespēja, ka šāda novērošana ir pieļaujama apstākļos, kad tiesnesis, kas to atļauj, pienācīgi uzskata, ka tā ir patiešām nepieciešama, piemērota un samērīga. Jebkurā gadījumā apsūdzētajam, kurš tiek novērots, pamatojoties uz atļauju, jābūt iespējai noskaidrot atļaujas piešķiršanas iemeslus un apzināti izlemt, vai to apstrīdēt. Katrā konkrētā gadījumā valsts tiesai jāizvērtē, vai šāda apstrīdēšana ir pamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Tādēļ ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Hartas 47. pantam un Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktam, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu, nav pretrunā tāda prakse, saskaņā ar kuru atļauja noklausīties, ierakstīt un saglabāt aizdomās turēto personu telefonsarunas tiek dota, pamatojoties uz iepriekš sagatavotu vispārīgu teksta veidlapu, kurā tiek apgalvots, ka ir ievērotas tiesību normas, bet kurā šajā ziņā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ja vien apsūdzētais, kas bijis novērošanas objekts, var ticami noskaidrot un efektīvi apstrīdēt atļaujas piešķiršanas iemeslus, līdztekus iepazīstoties ar atļauju un atļaujas pieprasījumu.</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tā kā atļaujas tiesiskuma novērtējums ir iesniedzējtiesas kompetencē, uz otro jautājumu ir jāatbild.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Otrā jautājuma pamatā ir divi pieņēmumi. Pirmais – apsūdzoši pierādījumi tika iegūti, veicot slepenu novērošanu, pamatojoties uz atļauju, kura bija nelikumīga, jo tā nebija pareizi pamatota. Otrais pieņēmums – apsūdzētā persona, kas tika novērota, nevar efektīvi apstrīdēt šīs atļaujas tiesisko pamatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā ir jautājums, vai tiesnesis var novērst atļaujas nelikumību, kas radusies pienācīga pamatojuma neesamības dēļ. Lai gan šāda retroaktīva izvērtējuma mehānisms un sekas nav pilnībā skaidras un pastāv šaubas, vai tiesnesim, kas izskata lietu, ir kompetence to darīt, šķiet, ka ir lietderīgi izskatīt šo jautājumu, lai sniegtu noderīgu atbildi iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Komisija norādīja, ka saistībā ar otro jautājumu jāapsver, kā nelikumīgi iegūti pierādījumi varētu ietekmēt kriminālprocesa vispārējo taisnīgumu. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šis jautājums nav aplūkots. Iesniedzējtiesa arī nesniedz informāciju par piemērojamajiem valsts procesuālajiem noteikumiem, jo īpaši par to, kā šādi pierādījumi tiktu vērtēti tās tiesvedībā. Tādējādi Komisijas izvirzītais jautājums šķiet pilnībā hipotētisks, tāpēc Tiesai tas nav jāizskata saistībā ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vai pārkāpumu atļaujas pamatojumā var labot ar retroaktīvu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>de novo<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> novērtējumu?</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Atbildi uz šo jautājumu sniedz Tiesas judikatūra par datu vispārēju saglabāšanu un piekļuvi tiem. Valsts tiesību aktos jāietver nosacījumi, ar kādiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina valsts kompetentajām iestādēm piekļuve datiem. Tajos jāietver skaidri un precīzi noteikumi, kas reglamentē šim nolūkam pieņemto pasākumu darbības jomu un piemērošanu, kā arī jānosaka minimālās garantijas, lai personām, kuru personas dati tiek skarti, būtu pietiekamas garantijas, ka tie tiks efektīvi aizsargāti pret ļaunprātīgas izmantošanas risku. Iejaukšanās jāierobežo līdz stingri nepieciešamajam. Noziedzības apkarošanas nolūkos piekļuvi var piešķirt tikai to personu datiem, kuras tur aizdomās par smaga nozieguma plānošanu vai izdarīšanu vai kuras ir izdarījušas smagu noziegumu, vai kuras tur aizdomās par to, ka tās kaut kādā veidā ir iesaistītas šādā noziegumā. Lai nodrošinātu, ka šie nosacījumi tiek pilnībā ievēroti, ir būtiski, lai šādu piekļuvi iepriekš pārbaudītu tiesa vai neatkarīga administratīva iestāde, pamatojoties uz pamatotu pieprasījumu, ko attiecīgās iestādes iesniegušas saskaņā ar valsts procedūrām noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai kriminālvajāšanai par tiem. Šim vērtējumam vienmēr jābūt sniegtam laikus jau iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotas steidzamības gadījumus, kad tas jāveic īsā laika posmā pēc tam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tele2 Sverige</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Watson</HT> u.c</NAME.CASE>. (<NO.CASE>C‑203/15 un C‑698/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:970">EU:C:2016:970</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0120">120.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:791">EU:C:2020:791</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0189">189.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prokuratuur</HT> (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑746/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:152">EU:C:2021:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220405">2022. gada 5. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Commissioner of the Garda Síochána</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑140/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:258">EU:C:2022:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0110">110.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>. Pretējā gadījumā līdz brīdim, kad tiktu veikts novērošanas pasākumu likumības retroaktīvs izvērtējums, tiktu nopietni aizskartas apsūdzētā un citu personu, kuras skar attiecīgais kriminālprocess, tiesības. Tādējādi neatkarīgas iestādes veiktā izvērtējuma neesamību nevar novērst, veicot retroaktīvu <HT TYPE="ITALIC">de novo</HT> izvērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka tikai iepriekšējs izvērtējums var nodrošināt, ka elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem netiek nevajadzīgi uzlikti pienākumi, ka iejaukšanās Hartā nostiprinātajās pamattiesībās nav patvaļīga un ka ir izpildīti Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkta nosacījumi. Tas saskan ar pieeju, ko ECT paudusi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Dragojević</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>ECT spriedums, 2015. gada 15. janvāris, <HT TYPE="ITALIC">Dragojević</HT> pret Horvātiju (CE:ECHR:2015:0115JUD006895511, 127. un 128. punkts un tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>, kurā tā neatzina praksi, saskaņā ar kuru Horvātijas tiesas retroaktīvi izvērtēja, vai novērošanas rīkojumi to izdošanas brīdī bijuši likumīgi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nelikumīgi iegūtu pierādījumu pieņemamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>ECPAK 6. pants garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, bet neparedz nekādus noteikumus par pierādījumu pieņemamību kā tādu, kas galvenokārt ir valsts tiesību jautājums. ECT arī neuzskata, ka tās uzdevums ir noteikt nelikumīgi iegūtu pierādījumu pieņemamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>ECT spriedumi, <DATE ISO="20000512">2000. gada 12. maijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Khan</HT> pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:2000:0512JUD003539497, 34. punkts un tajā minētā judikatūra), un <DATE ISO="20090310">2009. gada 10. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Bykov</HT> pret Krieviju (CE:ECHR:2009:0310JUD000437802, 88. un 89. punkts un tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Saskaņā ar iedibināto judikatūru, ja attiecīgajā jomā nav Savienības noteikumu, katras dalībvalsts tiesību sistēmā saskaņā ar to procesuālās autonomijas principu ir jānosaka tiesvedības procesuālie noteikumi, kam jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras attiecīgajām personām piešķirtas Savienības tiesībās, tomēr ar nosacījumu, ka šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par tiem, kas attiecas uz līdzīgām iekšēja rakstura prasībām (līdzvērtības princips), un tie nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas piešķirtas Savienības tiesību sistēmā (efektivitātes princips)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20010920">2001. gada 20. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Courage un Crehan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑453/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:465">EU:C:2001:465</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020924">2002. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Grundig Italiana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑255/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:525">EU:C:2002:525</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:791">EU:C:2020:791</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0223">223.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Šādos noteikumos jāievēro arī pamattiesības, likumības princips un tiesiskums – tās ir vienas no Eiropas Savienības pamatvērtībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030410">2003. gada 10. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑276/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:228">EU:C:2003:228</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/><HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT><QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>), un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>2019. gada 17. janvāris</NAME.CASE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dzivev</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑310/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:30">EU:C:2019:30</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Saskaņā līdzvērtības principu valsts tiesai, kas izskata krimināllietu, pamatojoties uz informāciju vai pierādījumiem, kas iegūti, neievērojot no Direktīvas 2002/58 izrietošās prasības, jāpārbauda, vai valsts tiesībās vai praksē ir paredzēti mazāk labvēlīgi noteikumi par šo materiālu pieņemamību un izmantošanu nekā noteikumi, kas reglamentē tādas informācijas un pierādījumu pieņemamību un izmantošanu, kuri iegūti, pārkāpjot valsts tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Attiecībā uz efektivitātes principu jānorāda, ka valsts tiesību normu par informācijas un pierādījumu pieļaujamību un izmantošanu mērķis atbilstoši valsts tiesībās izdarītajai izvēlei ir izvairīties no tā, ka prettiesiski iegūta informācija un pierādījumi nepamatoti kaitē personai, kas tiek turēta aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem. Tomēr saskaņā ar valsts tiesībām šo mērķi var sasniegt ne tikai ar aizliegumu izmantot šādu informāciju un pierādījumus, bet arī ar valsts noteikumiem un praksi, kas reglamentē informācijas un pierādījumu izvērtēšanu un līdzsvarošanu, vai pat ar to, ka, nosakot sodu, tiek ņemts vērā to prettiesiskais raksturs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:791">EU:C:2020:791</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0225">225.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prokuratuur</HT> (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑746/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:152">EU:C:2021:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tomēr efektivitātes princips ir licis Tiesai izstrādāt noteikumu, kas paredz pierādījumu obligātu izslēgšanu noteiktos apstākļos. Ja puse nevar efektīvi komentēt pierādījumus, kas attiecas uz tehnisku jomu, par kuru tiesnešiem, kas izskata lietu, nav nekādu zināšanu, un kas var būtiski ietekmēt faktu novērtējumu, šie pierādījumi ir jāizslēdz<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šī noteikuma pirmsākumi meklējami ECT judikatūrā par tiesībām uz taisnīgu tiesu saskaņā ar ECPAK 6. panta 1. punktu, jo īpaši par sacīkstes principa aizsardzību; skat. ECT spriedumu, <DATE ISO="19970318">1997. gada 18. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> pret Franciju (CE:ECHR:1997:0318JUD002149793; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/><HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT><QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>), uz kuru ir atsauce <DATE ISO="20030410">2003. gada 10. aprīļa</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑276/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:228">EU:C:2003:228</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī šīs Tiesas judikatūrā, kas attiecas uz datplūsmas un atrašanās vietas datu vispārēju saglabāšanu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">La Quadrature du Net</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:791">EU:C:2020:791</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0226">226.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0227">227.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prokuratuur</HT> (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑746/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:152">EU:C:2021:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>)).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa, šķiet, apšauba šādu pieeju. Tādēļ ir lietderīgi pārbaudīt attiecīgo judikatūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> apstrīdētos pierādījumus veidoja eksperta medicīniskais ziņojums, kas balstījās uz laboratoriskiem izmeklējumiem, eksperta veiktajām liecinieku intervijām un noteiktiem dokumentiem. <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kungam un <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kundzei nebija atļauts ne piedalīties nopratināšanā, ne iepazīties ar dokumentiem, taču viņiem bija atļauts apstrīdēt ziņojumu pēc tā iesniegšanas tiesā. ECT nebija pārliecināta, ka šī procedūra <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kungam un <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kundzei būtu devusi reālu iespēju efektīvi komentēt eksperta ziņojumu. Tiesai bija jāizvērtē tieši tas jautājums, uz kuru atbildi bija uzdots sniegt ekspertam, proti, vai fakti atklāja slimnīcas medicīnas personāla nolaidību, pacientam ievadot konkrētas zāles. Tādējādi<?PAGE NO="12"?> pierādījumi attiecās uz tehnisku jomu, kas nebija tiesneša kompetencē. Lai gan eksperta secinājumi tiesai nebija juridiski saistoši, tiem varēja būt izšķiroša ietekme uz faktu novērtējumu. Ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kunga un <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kundzes lūguma iesniegt jaunu ekspertīzi noraidīšanu gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē, viņi varēja efektīvi paust savu viedokli pirms ekspertīzes iesniegšanas, tikai piedaloties medicīniskā personāla nopratināšanā un komentējot attiecīgos dokumentus. Tādējādi ECT konstatēja, ka kopumā lietas izskatīšana nebija taisnīga<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>ECT spriedums, <DATE ISO="19970318">1997. gada 18. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> pret Franciju, (CE:ECHR:1997:0318JUD002149793, 36. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT> tika ņemti pārtikas produkta paraugi analīzei laboratorijā. Šīs analīzes rezultāti bija pamats administratīvo iestāžu lēmumam, ka produkts neatbilst nepieciešamajam tiesību aktos noteiktajam standartam. Saskaņā ar attiecīgo direktīvu ražotājam bija jābūt iespējai saņemt otru atzinumu, lai apstrīdētu pirmo analīzi. Ražotājam nebija paziņots par paraugu ņemšanu, un tāpēc tas nevarēja ņemt paraugus no tā paša produkta. Tiesa, atsaucoties uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT>, norādīja, ka ECT veiktā lietas izskatīšanas taisnīguma pārbaude saskaņā ar ECPAK 6. panta 1. punktu attiecas uz tiesvedību kopumā, tostarp uz pierādījumu iegūšanas veidu. Tā uzskatīja, ka iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkotie pierādījumi attiecas uz tehnisku jomu, par kuru tiesnešiem nav nekādu zināšanu, un vai šie pierādījumi, iespējams, var izšķiroši ietekmēt faktu vērtējumu. Ja šie divi elementi tiktu konstatēti, iesniedzējtiesai būtu jāpārbauda, vai <HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT> kungam ir bijusi reāla iespēja efektīvi komentēt šos pierādījumus. Pretējā gadījumā iesniedzējtiesai jāizslēdz šie pierādījumi, lai nepārkāptu sacīkstes principu un tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑276/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:228">EU:C:2003:228</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Lai novērstu šaubas, šis noteikums ietver trīs kumulatīvus nosacījumus. Ja ir izpildīti visi trīs nosacījumi, pierādījumi ir jāizslēdz. Tomēr no tā neizriet, ka tiesai jāpieņem pierādījumi, ja nav izpildīti visi trīs nosacījumi. Visbeidzot, šo noteikumu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgie pierādījumi iegūti likumīgi vai nelikumīgi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Aizstāvības iespēja efektīvi komentēt pierādījumus ir daļa no sacīkstes principa, kas ir būtisks tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu aspekts, kuru aizsargā Hartas 47. panta otrā daļa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080214">2008. gada 14. februāris</DATE>; <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Varec</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑450/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:91">EU:C:2008:91</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130604">2013. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>ZZ</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑300/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:363">EU:C:2013:363</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prokuratuur</HT> (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑746/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:152">EU:C:2021:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE> un ECPAK 6. panta 1. punkts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Paskaidrojumi attiecībā uz Pamattiesību hartu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2007">OV 2007, C 303, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Lietās <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT> abas tiesas centās izvairīties no situācijām, kad lietas tiek izspriestas, pamatojoties uz pierādījumiem, kas attiecas uz tehnisku jomu ārpus tiesneša kompetences un ko aizstāvība nevarēja apstrīdēt. Šāda procedūra piešķirtu netaisnīgas priekšrocības pusei, kas paļaujas uz šiem pierādījumiem, tādējādi pārkāpjot pretējās puses tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Pierādījumi, par kuriem ir strīds iesniedzējtiesā, atšķiras no tiem, kas tika izskatīti lietās <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT>. Tie sastāv no apsūdzēto personu telefonsarunu ierakstiem saistībā ar darbībām, par kurām tiek veikta izmeklēšana. Pat ja šiem pierādījumiem varētu būt izšķiroša ietekme uz tiesneša veikto faktu vērtējumu, ir grūti saprast, kā tie varētu attiekties uz tehnisku jomu, par kuru tiesnesim nav nekādu zināšanu. Jebkurā gadījumā lietu <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT> fakti ir tikai noderīgi piemēri to principu piemērošanai, kurus valstu tiesas var ņemt vērā, izspriežot krimināllietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Jāatzīmē arī, ka tiesvedības norises labad lietā <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> būtu bijis lietderīgi sniegt <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kungam un <HT TYPE="ITALIC">Mantovanelli</HT> kundzei iespēju piedalīties procesā, kura noslēgumā tika sagatavots eksperta ziņojums, vai arī piešķirt viņiem atļauju iesniegt eksperta ziņojumu, kuru viņi bija pasūtījuši paši. Tāpat <HT TYPE="ITALIC">Steffensen</HT> kunga gadījumā atbilstošs risinājums būtu bijis dot iespēju<?PAGE NO="13"?> iesniegt otru atzinumu. Pierādījumu izslēgšana kļuva būtiska tikai tāpēc, ka citi piemērotāki procesuālie mehānismi – kļūdas pēc – nebija pieejami. Valsts tiesai jāizvērtē, vai šādas iespējas varētu būt pieejamas apsūdzētajām personām viņu tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Hartas 47. pants un Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>valsts tiesa, kas konstatē, ka pierādījumi iegūti nelikumīgi, pamatojoties uz atļauju, kurai nav pienācīga pamatojuma, nevar novērst šo pārkāpumu, atļaujot retroaktīvi sniegt šīs atļaujas pamatojumu, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumus;</P></ITEM><ITEM><P>valsts tiesai jānosaka, vai pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot minētos noteikumus, ir pieņemami saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tā, lai tiktu ievēroti i) vispārējie Savienības tiesību principi, jo īpaši samērīguma, līdzvērtības un efektivitātes principi, un ii) tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tostarp tiesības uz sacīkstes principa ievērošanu, kas nostiprinātas Hartas 47. pantā un ECPAK 6. panta 1. punktā;</P></ITEM><ITEM><P>valsts tiesai jāizslēdz pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot šos noteikumus, ja lietas dalībnieks nevar efektīvi komentēt šos pierādījumus, ja pierādījumi attiecas uz tehnisku jomu, kurā tiesnešiem nav zināšanu, un ja šiem pierādījumiem var būt izšķiroša ietekme uz faktu konstatēšanu attiecīgajā kriminālprocesā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Tāpēc ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Spetsializiran nakazatelen sad</HT> (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi.</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (<DATE ISO="20020712">2002. gada 12. jūlijs</DATE>) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 15. panta 1. punkts, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu,</TXT><P>ir jāinterpretē tādējādi, ka</P><P>tiem nav pretrunā tāda prakse, saskaņā ar kuru atļauja noklausīties, ierakstīt un saglabāt aizdomās turēto personu telefonsarunas tiek dota, pamatojoties uz iepriekš sagatavotu vispārīgu teksta veidlapu, kurā tiek apgalvots, ka ir ievērotas tiesību normas, bet kurā šajā ziņā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ja vien apsūdzētais, kas bijis novērošanas objekts, var ticami noskaidrot un efektīvi apstrīdēt atļaujas piešķiršanas iemeslus, līdztekus iepazīstoties ar atļauju un atļaujas pieprasījumu.</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Hartas 47. pants un Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu,</TXT><P>ir jāinterpretē tādējādi, ka</P><?PAGE NO="14"?><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>valsts tiesas, kas konstatē, ka pierādījumi iegūti nelikumīgi, pamatojoties uz atļauju, kurai nav pienācīga pamatojuma, nevar novērst šo pārkāpumu, atļaujot retroaktīvi sniegt šīs atļaujas pamatojumu, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumus;</P></ITEM><ITEM><P>valsts tiesām jānosaka, vai pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot minētos noteikumus, ir pieņemami saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tā, lai tiktu ievēroti i) vispārējie Savienības tiesību principi, jo īpaši samērīguma, līdzvērtības un efektivitātes principi, un ii) tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tostarp tiesības uz sacīkstes principa ievērošanu, kas nostiprinātas Hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā;</P></ITEM><ITEM><P>valsts tiesām jāizslēdz pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot šos noteikumus, ja lietas dalībnieks nevar efektīvi komentēt šos pierādījumus, ja pierādījumi attiecas uz tehnisku jomu, kurā tiesnešiem nav zināšanu, un ja šiem pierādījumiem var būt izšķiroša ietekme uz faktu konstatēšanu attiecīgajā kriminālprocesā.</P></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>