<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2023-02-202302C116202103490-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0349-21-202207513-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="8/12/2022 18:48:55" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_ContentBits"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="1THRKtXMhjf8BZq7ocVErf5Kc6Cf9ws1POiokZNrWm1sULZkwlG5CpYXw1HJ0pyec3rVt6YYWyKoDvzr+cogsgaXCaHpyBRPjoK154qAKdUZBwukFITp0VWcUBETIZY3Fdy7bZGX1Fu0E7Gbi9Ivx9xabIAIjMuHiDlYWzIEIwA=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="ebc2ab9a-ee5d-450c-ad83-7284b55c14dd" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_ActionId"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0349" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2021" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Enabled"/>
    <meta content="Publicly Available" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Name"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_SiteId"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 12/08/2022 17:38:22" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="6a33226c5d5543f18fc00b57945c485a" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0349" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="2022-10-17T11:38:20Z" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_SetDate"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="Privileged" name="MSIP_Label_f4cdc456-5864-460f-beda-883d23b78bbb_Method"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">A. M. Collins secinājumi – Lieta C‑349/21</div>
      <div id="rId22" style="default">HYA u.c. (Pamatojums atļaujai noklausīties telefonsarunas)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA 
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      ENTONIJA MAIKLA KOLINSA [ANTHONY MICHAEL COLLINS]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-4" title="page-1">
      sniegti 2022. gada 13. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-5" title="page-1">
      Lieta C‑349/21
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      HYA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      IP,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      DD,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      ZI,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-10" title="page-1">
      SS,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-11" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-12" title="page-1">
      Spetsializirana prokuratura
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-13" title="page-1">
      (Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-14" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas datu apstrāde un privātās dzīves aizsardzība – Direktīva 2002/58/EK – 5. panta 1. punkts un 15. panta 1. punkts – Elektronisko komunikāciju konfidencialitāte – Tiesas nolēmums, ar ko atļauj veikt aizdomās par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu turētu personu telefonsarunu noklausīšanos – Šablons vai standarta veidlapa – Pamatojums – Nelikumīga novērošana – Prettiesiski iegūtu pierādījumu pieņemamība – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 7. pants un 47. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa, Bulgārija) vēlas noskaidrot, vai prakse, saskaņā ar kuru atļaujas izmantot slepenas novērošanas pasākumus, lai pārtvertu, ierakstītu un uzglabātu aizdomās turēto telefonsarunas (turpmāk tekstā – “telefonsarunu noklausīšanās”), tiek izsniegtas vispārīga satura teksta veidlapas veidā, kurā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ir saderīga ar Direktīvas 2002/58/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 15. panta 1. punktu, lasot to kopā ar 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu. Tā arī vēlas uzzināt, vai uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma trūkumu šādās atļaujās var novērst, tiesnesim veicot retrospektīvu de novo novērtējumu, un, ja ne, vai pierādījumus, kas iegūti, pārkāpjot šos noteikumus, var pieņemt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2002/58 2. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-3">
      “Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā [(turpmāk tekstā – “Harta”)]. Šī direktīva jo īpaši nodrošina pilnībā tiesības, kas izklāstītas minētās hartas 7. un 8. pantā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2002/58 11. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-3">
      “Tāpat kā Direktīva 95/46/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), arī šī direktīva neattiecas uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras neregulē Kopienas tiesību akti. Tāpēc tā nemaina esošo līdzsvaru starp fizisku personu tiesībām uz privāto dzīvi un iespēju dalībvalstīm pieņemt šīs direktīvas 15. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas nepieciešami sabiedrības drošībai, aizsardzībai, valsts drošībai (tostarp valsts ekonomisk[ajai] labklājīb[ai], ja darbības attiecas uz valsts drošības jautājumiem) un krimināltiesību aktu piemērošanai. Tādējādi šī direktīva neietekmē dalībvalstu iespēju veikt komunikāciju likumīgu pārtraukšanu vai pieņemt citus pasākumus, ja tie nepieciešami jebkuram no šiem nolūkiem un ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju [(turpmāk tekstā – “ECPAK”)], kā skaidrots Eiropas Cilvēktiesību tiesas [(turpmāk tekstā – “ECT”)] nolēmumos. Šādiem pasākumiem jābūt atbilstošiem, stingri samērīgiem ar paredzēto nolūku un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā, un tiem jāatbilst attiecīgajiem drošības pasākumiem saskaņā ar [“ECPAK”].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2002/58 5. panta “Komunikāciju konfidencialitāte” 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-3">
      “Dalībvalstis nodrošina komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitāti ar publisko komunikāciju tīkla un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ievērojot valsts tiesību aktus. Īpaši tās aizliedz komunikāciju un saistītās informācijas par datu plūsmu noklausīšanos, ierakstīšanu, uzglabāšanu vai cita veida aizturēšanu vai pārraudzību personām, kas nav lietotāji, bez attiecīgo lietotāju piekrišanas, izņemot gadījumus, kad to darīt ir ar likumu atļauts saskaņā ar 15. panta 1. punktu. Šis punkts neliedz tehnisko uzglabāšanu, kas nepieciešama komunikāciju pārsūtīšanai, neierobežojot konfidencialitātes principu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 15. panta “Direktīvas 95/46/EK dažu noteikumu piemērošana” 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-3">
      “Dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5. un 6. pantā, 8. panta 1., 2., 3. un 4. punktā un 9. pantā minēto tiesību un pienākumu darbības jomu, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi saskaņā ar nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem pasākumiem demokrātiskā sabiedrībā, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību un kriminālpārkāpumu vai elektroniskās komunikāciju sistēmas nevēlamas izmantošanas novēršanu, izmeklēšanu, noteikšanu un kriminālvajāšanu, kā noteikts Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā. Tālab dalībvalstis tostarp var pieņemt tiesību aktus, paredzot datu saglabāšanu ierobežotā laikposmā, kas pamatots ar šajā punktā noteiktajiem iemesliem. Visi šajā punktā minētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem, tostarp tie, kas minēti Eiropas Savienības dibināšanas līguma 6. panta 1. un 2. punktā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas Konstitūcijas 121. panta 4. punktā ir noteikts, ka “tiesas aktos norāda pamatojumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss; turpmāk tekstā – “NPK”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) 34. pantā noteikts, ka “katrā tiesas aktā jābūt [..] pamatojumam [..]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NPK 172. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-3">
      “(1) Par pirmstiesas posmu atbildīgās iestādes var izmantot īpašas izmeklēšanas metodes – elektronisko un tehnisko aprīkojumu [..], kas kalpo, lai dokumentētu novērojamo personu darbības [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-3">
      (2) Īpašas izmeklēšanas metodes izmanto, ja tas ir nepieciešams smagu tīšu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai [..], ja attiecīgo apstākļu noskaidrošana nav iespējama citādā veidā vai ja tā ir saistīta ar ārkārtējām grūtībām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši NPK 173. panta 1. punktam:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-3">
      “Lai procesa pirmstiesas posmā izmantotu īpašas izmeklēšanas metodes, uzraugošais prokurors iesniedz tiesai rakstisku lūgumu, kurā norāda pamatojumu. [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NPK 174. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-3">
      (3) Atļauju izmantot īpašas izmeklēšanas metodes Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] jurisdikcijā esošajos procesos iepriekš izsniedz tās priekšsēdētājs [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-3">
      (4) Iestāde, kas minēta 2. un 3. punktā, pieņem lēmumu ar pamatotu rīkojumu [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Zakon za spetsialnite razuznavatelni sredstva (Likums par īpašām izmeklēšanas metodēm; turpmāk tekstā – “ZSRS”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>) 3. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-3">
      “Īpašas izmeklēšanas metodes izmanto, ja tas ir nepieciešams smagu tīšu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai [..], ja vajadzīgās informācijas vākšana nav iespējama citādā veidā vai ja tā ir saistīta ar ārkārtējām grūtībām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZSRS 12. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-3">
      “Īpašas izmeklēšanas metodes izmanto attiecībā uz personām, par kurām ir informācija un pamatots iemesls uzskatīt, ka tās gatavo, izdara vai ir izdarījušas kādu no 3. panta 1. punktā minētajiem smagajiem tīšajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZSRS 13. panta 1. punktā ir norādītas iestādes un aģentūras, kas var pieteikties izmantot īpašas izmeklēšanas metodes un izmantot ar šīm metodēm iegūto informāciju un lietiskos pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZSRS 14. panta 1. punkta 7. apakšpunktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      “Lai izmantotu īpašas izmeklēšanas metodes, ir nepieciešams 13. panta 1. punktā minēto iestāžu attiecīgā administratīvā vadītāja vai uzraugošā prokurora, vai attiecīgā gadījumā 13. panta 3. punktā minētās iestādes, bet 13. panta 1. punkta 7. apakšpunktā minētās direkcijas gadījumā – tās direktora pamatots rakstisks pieprasījums, kurā norādīti [..] iemesli, kāpēc vajadzīgās informācijas vākšana nav iespējama citādā veidā, vai apraksts par ārkārtējām grūtībām, kas saistītas ar tās vākšanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZSRS 15. panta 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-3">
      “Šā likuma 13. panta 1. punktā minēto iestāžu vadītāji vai uzraugošais prokurors, bet 13. panta 1. punkta 7. apakšpunktā minētā direktorāta gadījumā – Korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas komisijas priekšsēdētājs iesniedz pieprasījumu Sofiyski gradski sad [(Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija)], attiecīgo apgabaltiesu vai militāro tiesu, Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] priekšsēdētājiem vai viņu pilnvarotiem priekšsēdētāja vietniekiem, kuri 48 stundu laikā dod rakstisku atļauju izmantot īpašas izmeklēšanas metodes vai atsaka to izmantošanu, norādot sava lēmuma pamatojumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīds pamatlietā un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra, Bulgārija) ir ierosinājusi krimināllietu pret piecām personām par viņu iespējamo dalību organizētā noziedzīgā grupējumā, kas palīdzēja trešo valstu valstspiederīgajiem nelikumīgi ieceļot Bulgārijas teritorijā; šīs pašas personas šajā ziņā tika apsūdzētas arī par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu. Saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem šīs darbības ir “smagi noziegumi”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prokurors pirmstiesas procesa posmā 2017. gada 10. aprīlī iesniedza pieprasījumu par īpašu izmeklēšanas metožu, tostarp telefonsarunu noklausīšanās, izmantošanu attiecībā uz vienu no apsūdzētajiem – IP.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieprasījuma apjoms ir vairāk nekā astoņas lappuses. Pirmajā lappusē un 2.–8. lappuses kājenē ir atsauces numurs. Pieprasījums sākas ar paredzēto operatīvo darbību aprakstu. Tajā identificēts subjekts, kam plānots piemērot operatīvās darbības, norādot vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, adresi, amatu un darbavietu. Tajā norādīts mobilā tālruņa numurs un citi dati par priekšapmaksas karti, ko izmanto persona, kuru plānots novērot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieprasījumā sniegts pamatojums, kurā argumentēta novērošanas pasākumu piemērošana. Šīs iedaļas pirmajā daļā norādīts pirmstiesas process un izmeklējamais noziedzīgais nodarījums, gan atsaucoties uz attiecīgajiem NPK pantiem, gan uz nodarījuma raksturu. Otrajā daļā ir atsauce uz liecinieku liecībām, ko Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra) ieguvusi par noziedzīgo darbību, tās struktūru un dalībnieku lomu tajā. Trešajā daļā ietvertas papildu liecinieku liecības, kurās detalizēti izklāstīts, kā noziedzīgā grupa darbojusies un kāda bijusi subjekta līdzdalība. Šajā daļā ir arī aprakstīts, kā subjekts sazinājies ar citiem noziedzīgās grupas dalībniekiem, un ir atsauce uz izmantoto mobilā tālruņa numuru, kas atbilst pieprasījuma pirmajā daļā minētajam numuram. Šī iedaļa noslēdzas ar konstatējumu, ka liecinieku liecības pamato secinājumu – Bulgārijā darbojas noziedzīgs grupējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieprasījumā paskaidrots, kāpēc norādītās darbības tiek uzskatītas par nepieciešamām, un izklāstītas jau veiktās darbības, lai identificētu noziedzīgajā grupējumā iesaistītās personas. Turpinājumā detalizēti paskaidrots, kāpēc subjekta darbības veido dažādu valsts un Savienības tiesību aktu normu pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pieprasījuma nākamajā daļā izklāstīti iemesli, kāpēc pierādījumus, kas varētu būt pamats personas notiesāšanai, nevar iegūt citādā veidā. Tajā jo īpaši tiek apgalvots, ka iesaistītās personas veido slēgtu grupu un ir grūti iegūt pierādījumus par viņu tikšanās reizēm. Pieprasījuma pēdējā daļā sniegta informācija par pilnvaroto amatpersonu, kurai jāpaziņo ierosinātās novērošanas rezultāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tajā pašā dienā Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) priekšsēdētājs atļāva noklausīties telefonsarunas, ierakstīt tās un glabāt to ierakstus kriminālprocesa vajadzībām. Rīkojumā ir ierakstīts tās personas vārds, uzvārds un amats, kura atļāva veikt šīs darbības. Tajā norādīts, ka iestāde, kas iesniegusi pieprasījumu, ir rīkojusies atbilstoši savai kompetencei un ir pietiekamas norādes, ka ir izdarīts NPK 172. panta 2. punktā vai ZSRS 3. panta 1. punktā minētais noziedzīgais nodarījums, kas ietilpst Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) jurisdikcijā. Tajā konstatēts, ka ir izpildītas ZSRS 4., 12. un 21. panta vai NPK 175. panta 2. punkta prasības. Rīkojumā atļauts attiecībā pret personu izmantot novērošanas metodes, kuras uzskaitītas pieprasījumā ar atsauces numuru, kas atbilst tam, kurš norādīts pieprasījuma pirmajā lappusē un tā 2.–8. lappuses kājenē. Atļauja ir parakstīta, apzīmogota un datēta ar 2017. gada 10. aprīli. Uz atļaujas pieprasījuma pirmās lapas ir tas pats paraksts, zīmogs un datums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi pieprasījumi tika iesniegti arī attiecībā uz citām personām, par kurām tika veikta izmeklēšana saistībā ar viņu dalību tajā pašā noziedzīgajā grupējumā. Šķiet, ka Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) priekšsēdētāja norādītie iemesli šo atļauju izsniegšanai ir identiski, izņemot to, ka katrā gadījumā atļaujā ir atsauce uz citu pieprasījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka atļauju veidlapas vispārīgais teksts aptver dažādus scenārijus, kuros var likumīgi atļaut slepenu novērošanu. Standarta prakse ir tāda, ka atļaujā nav ietverts tās izsniegšanas pamatojums katrā konkrētajā gadījumā. Tāpēc iesniedzējtiesai radās šaubas, vai atļaujas ir pienācīgi pamatotas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atļauto novērošanas pasākumu rezultātā tika ierakstītas un saglabātas dažas aizdomās turēto telefonsarunas. Iesniedzējtiesa piekrīt, ka šīs sarunas ir būtiskas, lai pierādītu apsūdzētajiem izvirzītās apsūdzības, taču jautā, vai tās ir pieļaujamas, ja atļaujas tiek atzītas par nelikumīgām. Tādēļ tā apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-3">
      “(1) Vai valsts tiesu prakse kriminālprocesos, saskaņā ar kuru tiesa atļauj noklausīties, ierakstīt un saglabāt aizdomās turēto telefonsarunas, izmantojot iepriekš sagatavotu vispārīgu teksta veidlapu, kurā, neprecizējot konkrēto lietu, vienīgi tiek apgalvots, ka ir ievērotas tiesību normas, ir saderīga ar Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktu, lasot to kopā ar šīs direktīvas 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-3">
      (2) Ja atbilde nav apstiprinoša, vai Savienības tiesībām ir pretrunā tas, ka valsts likums tiek interpretēts tādējādi, ka šādas atļaujas rezultātā iegūtā informācija tiek izmantota vainas pierādīšanai?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">IP, DD, Čehijas Republika, Īrija un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Īrija un Komisija 2022. gada 6. jūlija tiesas sēdē sniedza mutvārdu paskaidrojumus un atbildēja uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo jautājumu IP un DD uzskata, ka atļaujas ir nelikumīgas, jo tajās nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma. Tā rezultātā viņu tiesības uz privātumu netika pienācīgi aizsargātas no patvaļīgas iejaukšanās. Viņi arī apgalvo, ka viņi nevar efektīvi apstrīdēt atļaujas, kas ir pretrunā viņiem Hartas 47. pantā paredzētajām tiesībām. Čehijas Republika, Īrija un Komisija uzskata, ka iepazīšanās līdztekus ar pieprasījumu un atļauju var būt pietiekama, lai apsūdzētās personas varētu efektīvi apstrīdēt atļaujas nolūkā izslēgt pierādījumus, kas iegūti uz to pamata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro jautājumu IP un DD uzskata, ka nelikumīgi iegūtie pierādījumi ir nepieņemami. DD arī uzskata, ka tiesnesis nedrīkst retrospektīvi izvērtēt atļauju likumību. Īrija uzskata, ka pierādījumu pieņemamība ir procesuāls jautājums, ko neregulē Savienības tiesības un kas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Komisija piekrīt Īrijai ar nosacījumu, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pierādījumi, kas attiecas uz tehnisku jomu, par kuru tiesnešiem nav zināšanu, un kas var būtiski ietekmēt faktu vērtējumu, ir jāizslēdz jebkādos apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apsvērumi par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tiesas atļauja noklausīties telefonsarunas, kas ietverta vispārīga satura teksta veidlapā, kurā norādīts, ka ir ievēroti tiesību aktos paredzētie novērošanas noteikumi, bet nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ir saderīga ar Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktu, lasot to kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2002/58 piemērošana</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2002/58 1. panta 3. punktu, kā tas interpretēts Tiesas judikatūrā, visas personas datu apstrādes darbības, ko veic elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, tostarp apstrādes darbības, kas izriet no valsts iestāžu noteiktajiem pienākumiem šiem pakalpojumu sniedzējiem. Tikai tad, ja dalībvalstis tieši īsteno pasākumus, ar kuriem tiek izdarīta atkāpe no elektronisko komunikāciju konfidencialitātes, neuzliekot apstrādes pienākumus šādas komunikācijas pakalpojumu sniedzējiem, datu subjektu datu aizsardzība ir atkarīga nevis no Direktīvas 2002/58, bet gan vienīgi no valsts tiesībām, kam piemērojama Direktīva (ES) 2016/680  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), tāpēc aplūkotajiem pasākumiem tostarp jāatbilst konstitucionāla līmeņa valsts tiesībām un ECPAK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav norādīts un lietas dalībnieki, kas piedalījās tiesas sēdē, nevarēja apstiprināt, vai šajā lietā aplūkotos novērošanas pasākumus īstenojuši elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji. Iestāde, kura veica novērošanas pasākumus, ir jāidentificē iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atbildētu uz jautājumiem, pieņemšu, ka tos veikuši elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji un ka tādēļ uz šiem pasākumiem attiecas Direktīva 2002/58  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otra problēma izriet no tā, ka Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts ļauj dalībvalstīm “pieņemt tiesību aktus, lai ierobežotu šīs direktīvas 5. [..] pantā minēto tiesību un pienākumu darbības jomu”. Iesniedzējtiesas šaubas ir ne tik daudz par valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē 15. panta 1. punktu, bet gan par to, kā tiesu iestādes tos īsteno. Vai šīs šaubas aizvirza pirmo jautājumu ārpus Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkta piemērošanas jomas? Es tā nedomāju. Valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka atļaujām jābūt pamatota rīkojuma formā. No Tiesas rīcībā esošajiem materiāliem izriet: atļaujās ir ietverts paziņojums, ka tiesību aktu prasības ir izpildītas. Jautājums ir – vai šis pamatojums ir pietiekams, ņemot vērā to, ka rīkojumi veidoti kā teksta veidlapas, kurā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma. Tādējādi iesniedzējtiesas šaubas ir saistītas ar Savienības tiesību interpretāciju, ņemot vērā piemērojamo valsts tiesisko regulējumu un tiesu praksi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2002/58 5. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā, tos lasot kopā, būtībā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāaizliedz noklausīšanās, ierakstīšana, uzglabāšana vai cita veida aizturēšana vai pārraudzība bez attiecīgo lietotāju piekrišanas, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešami, atbilstīgi un samērīgi, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem. Šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību principiem, tostarp samērīguma principu un tiem, uz kuriem atsaucas LES 6. panta 1. un 2. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Savienība atzīst Hartā noteiktās tiesības, brīvības un principus. Saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu tā attiecas uz dalībvalstīm, ja tās īsteno Savienības tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atļaujas noklausīties telefonsarunas ir iejaukšanās apsūdzēto personu tiesībās, kas garantētas Hartas 7. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Šādu iejaukšanos saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu var pieļaut tikai tad, ja tā paredzēta tiesību aktos un ja, ievērojot šo tiesību būtību un samērīguma principu, tā ir vajadzīga un faktiski atbilst Savienības atzītiem vispārējas nozīmes mērķiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Efektivitātes princips ir vispārējs Savienības tiesību princips, saskaņā ar kuru Savienības tiesību piemērošana nedrīkst kļūt neiespējama vai pārmērīgi apgrūtināta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>). Tas ietver tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Hartas 47. panta pirmajā daļā turklāt ir paredzēts, ka ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, ir pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot minētajā pantā ietvertos nosacījumus. Ja atļauja piešķirta, neuzklausot novērošanas pasākumu subjektu, kā tas ir šajā gadījumā, ir piemērojama Hartas 47. panta pirmā daļa, kas attiecas uz efektīvu tiesību aizsardzību, nevis otrā daļa par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai Hartas 47. pantā garantētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību būtu efektīvas, attiecīgajai personai jābūt iespējai noskaidrot attiecībā uz viņu pieņemtā lēmuma pamatojumu, vai nu izlasot šo lēmumu, vai arī pieprasot un saņemot paziņojumu par pamatojumu, lai varētu pēc iespējas labāk aizstāvēt savas tiesības un, pilnībā pārzinot attiecīgos faktus, izlemt, vai vērsties tiesā, kurai ir jurisdikcija pārbaudīt šā lēmuma likumību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms var atšķirties atkarībā no apstrīdētā nolēmuma veida. Šā pienākuma izpilde jāpārbauda, ņemot vērā procesu kopumā un visus konkrētos apstākļus, lai noskaidrotu, vai attiecīgās personas šo nolēmumu var atbilstoši un efektīvi pārsūdzēt  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā atļaujas veido vispārīga satura teksta veidlapa, kurā konkrēti precizēti tikai daži elementi, piemēram, atsauces numuri, datumi un novērošanas pasākumu subjekts, darbības joma un ilgums. Tāpēc apsūdzētajiem, atsaucoties uz šo dokumentu, nav iespējams noskaidrot, kāpēc atļauju izsniegušais tiesnesis ir uzskatījis, ka ir izpildītas tiesību aktu prasības, lai atļautu telefonsarunu noklausīšanos. Tādējādi šīs personas nevar aizstāvēt savas tiesības vislabākajos iespējamos apstākļos un, pilnībā pārzinot attiecīgos faktus, izlemt, vai ir jēga vērsties tiesā, kuras kompetencē ir pārskatīt šo atļauju likumību, lai galu galā panāktu, ka šie pierādījumi tiek atzīti par nepieņemamiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tomēr neparedz, lai atļauju izsniegušais tiesnesis pašā atļaujā saviem vārdiem izklāstītu, kāpēc viņš uzskata, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi ir izpildīti. Ir pietiekami, ka atļaujas piešķiršanas iemeslus var uzticami noskaidrot. Ja atļaujas pieprasījumā ir saprotami paskaidrots, kāpēc pieprasījumu iesniegusī iestāde vai amatpersona ir uzskatījusi, ka novērošanas pasākumus var atļaut, var uzskatīt, ka pieprasījumā minētie iemesli ir pārliecinājuši tiesnesi piešķirt atļauju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>). Vēl jo vairāk tāpēc, ka šādā procedūrā pieprasījums un visi apliecinošie dokumenti ir vienīgais pamats, uz kura var piešķirt vai atteikt atļauju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu 18.–22. punktā ir norādīts, ka uz atļaujām esošie atsauces numuri un identifikācijas numuri liecina – katra atļauja attiecas uz atsevišķu pieprasījumu attiecībā uz konkrētu personu un tālruņa numuru. Pieprasījumi ir strukturēti un detalizēti. Juridiskie kritēriji, kas tiesnesim jāpiemēro, lai piešķirtu atļauju, ir diezgan vienkārši. Ja apsūdzētais var laikus saņemt tā pieprasījuma kopiju, kura rezultātā izsniegta atļauja  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>), tas, visticamāk, varēs noskaidrot iemeslus, kāpēc atļauja tika izsniegta, un pieņemt pamatotu lēmumu par tās apstrīdēšanu. Tad valsts tiesai, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, ir jānosaka, vai ir nodrošinātas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas apsūdzētajām personām paredzētas Hartas 47. panta pirmajā daļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 52. panta 3. punkta mērķis ir nodrošināt saskaņotību starp šajā dokumentā ietvertajām tiesībām un attiecīgajām ECPAK garantētajām tiesībām, nelabvēlīgi neietekmējot Savienības tiesību autonomiju. Tieši šajā kontekstā tiesas sēdē notika diskusija par to, vai šo secinājumu iepriekšējā punktā aprakstītā pieeja nav pretrunā nesen pieņemtajam ECT spriedumam Ekimdzhiev  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>), kurā šī tiesa izvērtēja tiesiskās garantijas pret patvaļu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz slepenu novērošanu, komunikāciju datu saglabāšanu un piekļuvi tiem Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) prakses kontekstā no 2015. līdz 2019. gadam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECT konstatēja, ka lielākā daļa izsniegto novērošanas atļauju nebija pienācīgi pamatotas. Tomēr tā atzīmēja, ka pamatojuma trūkums pats par sevi automātiski nav iemesls secināt, ka tiesneši nav pienācīgi izskatījuši novērošanas atļauju pieprasījumus, lai gan vairāki faktori šajā ziņā radīja nopietnas šaubas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patlaban ir pietiekami atzīmēt, ka ECT spriedumā Ekimdzhiev, lai gan tajā paustas nopietnas bažas par slepenas novērošanas atļaušanas aspektiem Bulgārijā, tomēr ir atstāta iespēja, ka šāda novērošana ir pieļaujama apstākļos, kad tiesnesis, kas to atļauj, pienācīgi uzskata, ka tā ir patiešām nepieciešama, piemērota un samērīga. Jebkurā gadījumā apsūdzētajam, kurš tiek novērots, pamatojoties uz atļauju, jābūt iespējai noskaidrot atļaujas piešķiršanas iemeslus un apzināti izlemt, vai to apstrīdēt. Katrā konkrētā gadījumā valsts tiesai jāizvērtē, vai šāda apstrīdēšana ir pamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ ierosinu Tiesai uz pirmo jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-3">
      Hartas 47. pantam un Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punktam, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu, nav pretrunā tāda prakse, saskaņā ar kuru atļauja noklausīties, ierakstīt un saglabāt aizdomās turēto personu telefonsarunas tiek dota, pamatojoties uz iepriekš sagatavotu vispārīgu teksta veidlapu, kurā tiek apgalvots, ka ir ievērotas tiesību normas, bet kurā šajā ziņā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ja vien apsūdzētais, kas bijis novērošanas objekts, var ticami noskaidrot un efektīvi apstrīdēt atļaujas piešķiršanas iemeslus, līdztekus iepazīstoties ar atļauju un atļaujas pieprasījumu.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā atļaujas tiesiskuma novērtējums ir iesniedzējtiesas kompetencē, uz otro jautājumu ir jāatbild.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā jautājuma pamatā ir divi pieņēmumi. Pirmais – apsūdzoši pierādījumi tika iegūti, veicot slepenu novērošanu, pamatojoties uz atļauju, kura bija nelikumīga, jo tā nebija pareizi pamatota. Otrais pieņēmums – apsūdzētā persona, kas tika novērota, nevar efektīvi apstrīdēt šīs atļaujas tiesisko pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā ir jautājums, vai tiesnesis var novērst atļaujas nelikumību, kas radusies pienācīga pamatojuma neesamības dēļ. Lai gan šāda retroaktīva izvērtējuma mehānisms un sekas nav pilnībā skaidras un pastāv šaubas, vai tiesnesim, kas izskata lietu, ir kompetence to darīt, šķiet, ka ir lietderīgi izskatīt šo jautājumu, lai sniegtu noderīgu atbildi iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija norādīja, ka saistībā ar otro jautājumu jāapsver, kā nelikumīgi iegūti pierādījumi varētu ietekmēt kriminālprocesa vispārējo taisnīgumu. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šis jautājums nav aplūkots. Iesniedzējtiesa arī nesniedz informāciju par piemērojamajiem valsts procesuālajiem noteikumiem, jo īpaši par to, kā šādi pierādījumi tiktu vērtēti tās tiesvedībā. Tādējādi Komisijas izvirzītais jautājums šķiet pilnībā hipotētisks, tāpēc Tiesai tas nav jāizskata saistībā ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai pārkāpumu atļaujas pamatojumā var labot ar retroaktīvu “de novo” novērtējumu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildi uz šo jautājumu sniedz Tiesas judikatūra par datu vispārēju saglabāšanu un piekļuvi tiem. Valsts tiesību aktos jāietver nosacījumi, ar kādiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina valsts kompetentajām iestādēm piekļuve datiem. Tajos jāietver skaidri un precīzi noteikumi, kas reglamentē šim nolūkam pieņemto pasākumu darbības jomu un piemērošanu, kā arī jānosaka minimālās garantijas, lai personām, kuru personas dati tiek skarti, būtu pietiekamas garantijas, ka tie tiks efektīvi aizsargāti pret ļaunprātīgas izmantošanas risku. Iejaukšanās jāierobežo līdz stingri nepieciešamajam. Noziedzības apkarošanas nolūkos piekļuvi var piešķirt tikai to personu datiem, kuras tur aizdomās par smaga nozieguma plānošanu vai izdarīšanu vai kuras ir izdarījušas smagu noziegumu, vai kuras tur aizdomās par to, ka tās kaut kādā veidā ir iesaistītas šādā noziegumā. Lai nodrošinātu, ka šie nosacījumi tiek pilnībā ievēroti, ir būtiski, lai šādu piekļuvi iepriekš pārbaudītu tiesa vai neatkarīga administratīva iestāde, pamatojoties uz pamatotu pieprasījumu, ko attiecīgās iestādes iesniegušas saskaņā ar valsts procedūrām noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai kriminālvajāšanai par tiem. Šim vērtējumam vienmēr jābūt sniegtam laikus jau iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotas steidzamības gadījumus, kad tas jāveic īsā laika posmā pēc tam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Pretējā gadījumā līdz brīdim, kad tiktu veikts novērošanas pasākumu likumības retroaktīvs izvērtējums, tiktu nopietni aizskartas apsūdzētā un citu personu, kuras skar attiecīgais kriminālprocess, tiesības. Tādējādi neatkarīgas iestādes veiktā izvērtējuma neesamību nevar novērst, veicot retroaktīvu de novo izvērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka tikai iepriekšējs izvērtējums var nodrošināt, ka elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem netiek nevajadzīgi uzlikti pienākumi, ka iejaukšanās Hartā nostiprinātajās pamattiesībās nav patvaļīga un ka ir izpildīti Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkta nosacījumi. Tas saskan ar pieeju, ko ECT paudusi spriedumā Dragojević  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>), kurā tā neatzina praksi, saskaņā ar kuru Horvātijas tiesas retroaktīvi izvērtēja, vai novērošanas rīkojumi to izdošanas brīdī bijuši likumīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nelikumīgi iegūtu pierādījumu pieņemamība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECPAK 6. pants garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, bet neparedz nekādus noteikumus par pierādījumu pieņemamību kā tādu, kas galvenokārt ir valsts tiesību jautājums. ECT arī neuzskata, ka tās uzdevums ir noteikt nelikumīgi iegūtu pierādījumu pieņemamību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar iedibināto judikatūru, ja attiecīgajā jomā nav Savienības noteikumu, katras dalībvalsts tiesību sistēmā saskaņā ar to procesuālās autonomijas principu ir jānosaka tiesvedības procesuālie noteikumi, kam jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras attiecīgajām personām piešķirtas Savienības tiesībās, tomēr ar nosacījumu, ka šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par tiem, kas attiecas uz līdzīgām iekšēja rakstura prasībām (līdzvērtības princips), un tie nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas piešķirtas Savienības tiesību sistēmā (efektivitātes princips)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Šādos noteikumos jāievēro arī pamattiesības, likumības princips un tiesiskums – tās ir vienas no Eiropas Savienības pamatvērtībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā līdzvērtības principu valsts tiesai, kas izskata krimināllietu, pamatojoties uz informāciju vai pierādījumiem, kas iegūti, neievērojot no Direktīvas 2002/58 izrietošās prasības, jāpārbauda, vai valsts tiesībās vai praksē ir paredzēti mazāk labvēlīgi noteikumi par šo materiālu pieņemamību un izmantošanu nekā noteikumi, kas reglamentē tādas informācijas un pierādījumu pieņemamību un izmantošanu, kuri iegūti, pārkāpjot valsts tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz efektivitātes principu jānorāda, ka valsts tiesību normu par informācijas un pierādījumu pieļaujamību un izmantošanu mērķis atbilstoši valsts tiesībās izdarītajai izvēlei ir izvairīties no tā, ka prettiesiski iegūta informācija un pierādījumi nepamatoti kaitē personai, kas tiek turēta aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem. Tomēr saskaņā ar valsts tiesībām šo mērķi var sasniegt ne tikai ar aizliegumu izmantot šādu informāciju un pierādījumus, bet arī ar valsts noteikumiem un praksi, kas reglamentē informācijas un pierādījumu izvērtēšanu un līdzsvarošanu, vai pat ar to, ka, nosakot sodu, tiek ņemts vērā to prettiesiskais raksturs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>). Tomēr efektivitātes princips ir licis Tiesai izstrādāt noteikumu, kas paredz pierādījumu obligātu izslēgšanu noteiktos apstākļos. Ja puse nevar efektīvi komentēt pierādījumus, kas attiecas uz tehnisku jomu, par kuru tiesnešiem, kas izskata lietu, nav nekādu zināšanu, un kas var būtiski ietekmēt faktu novērtējumu, šie pierādījumi ir jāizslēdz  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa, šķiet, apšauba šādu pieeju. Tādēļ ir lietderīgi pārbaudīt attiecīgo judikatūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā Mantovanelli apstrīdētos pierādījumus veidoja eksperta medicīniskais ziņojums, kas balstījās uz laboratoriskiem izmeklējumiem, eksperta veiktajām liecinieku intervijām un noteiktiem dokumentiem. Mantovanelli kungam un Mantovanelli kundzei nebija atļauts ne piedalīties nopratināšanā, ne iepazīties ar dokumentiem, taču viņiem bija atļauts apstrīdēt ziņojumu pēc tā iesniegšanas tiesā. ECT nebija pārliecināta, ka šī procedūra Mantovanelli kungam un Mantovanelli kundzei būtu devusi reālu iespēju efektīvi komentēt eksperta ziņojumu. Tiesai bija jāizvērtē tieši tas jautājums, uz kuru atbildi bija uzdots sniegt ekspertam, proti, vai fakti atklāja slimnīcas medicīnas personāla nolaidību, pacientam ievadot konkrētas zāles. Tādējādi pierādījumi attiecās uz tehnisku jomu, kas nebija tiesneša kompetencē. Lai gan eksperta secinājumi tiesai nebija juridiski saistoši, tiem varēja būt izšķiroša ietekme uz faktu novērtējumu. Ņemot vērā Mantovanelli kunga un Mantovanelli kundzes lūguma iesniegt jaunu ekspertīzi noraidīšanu gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē, viņi varēja efektīvi paust savu viedokli pirms ekspertīzes iesniegšanas, tikai piedaloties medicīniskā personāla nopratināšanā un komentējot attiecīgos dokumentus. Tādējādi ECT konstatēja, ka kopumā lietas izskatīšana nebija taisnīga  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietā Steffensen tika ņemti pārtikas produkta paraugi analīzei laboratorijā. Šīs analīzes rezultāti bija pamats administratīvo iestāžu lēmumam, ka produkts neatbilst nepieciešamajam tiesību aktos noteiktajam standartam. Saskaņā ar attiecīgo direktīvu ražotājam bija jābūt iespējai saņemt otru atzinumu, lai apstrīdētu pirmo analīzi. Ražotājam nebija paziņots par paraugu ņemšanu, un tāpēc tas nevarēja ņemt paraugus no tā paša produkta. Tiesa, atsaucoties uz spriedumu Mantovanelli, norādīja, ka ECT veiktā lietas izskatīšanas taisnīguma pārbaude saskaņā ar ECPAK 6. panta 1. punktu attiecas uz tiesvedību kopumā, tostarp uz pierādījumu iegūšanas veidu. Tā uzskatīja, ka iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkotie pierādījumi attiecas uz tehnisku jomu, par kuru tiesnešiem nav nekādu zināšanu, un vai šie pierādījumi, iespējams, var izšķiroši ietekmēt faktu vērtējumu. Ja šie divi elementi tiktu konstatēti, iesniedzējtiesai būtu jāpārbauda, vai Steffensen kungam ir bijusi reāla iespēja efektīvi komentēt šos pierādījumus. Pretējā gadījumā iesniedzējtiesai jāizslēdz šie pierādījumi, lai nepārkāptu sacīkstes principu un tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aizstāvības iespēja efektīvi komentēt pierādījumus ir daļa no sacīkstes principa, kas ir būtisks tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu aspekts, kuru aizsargā Hartas 47. panta otrā daļa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>) un ECPAK 6. panta 1. punkts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Lietās Mantovanelli un Steffensen abas tiesas centās izvairīties no situācijām, kad lietas tiek izspriestas, pamatojoties uz pierādījumiem, kas attiecas uz tehnisku jomu ārpus tiesneša kompetences un ko aizstāvība nevarēja apstrīdēt. Šāda procedūra piešķirtu netaisnīgas priekšrocības pusei, kas paļaujas uz šiem pierādījumiem, tādējādi pārkāpjot pretējās puses tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pierādījumi, par kuriem ir strīds iesniedzējtiesā, atšķiras no tiem, kas tika izskatīti lietās Mantovanelli un Steffensen. Tie sastāv no apsūdzēto personu telefonsarunu ierakstiem saistībā ar darbībām, par kurām tiek veikta izmeklēšana. Pat ja šiem pierādījumiem varētu būt izšķiroša ietekme uz tiesneša veikto faktu vērtējumu, ir grūti saprast, kā tie varētu attiekties uz tehnisku jomu, par kuru tiesnesim nav nekādu zināšanu. Jebkurā gadījumā lietu Mantovanelli un Steffensen fakti ir tikai noderīgi piemēri to principu piemērošanai, kurus valstu tiesas var ņemt vērā, izspriežot krimināllietas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatzīmē arī, ka tiesvedības norises labad lietā Mantovanelli būtu bijis lietderīgi sniegt Mantovanelli kungam un Mantovanelli kundzei iespēju piedalīties procesā, kura noslēgumā tika sagatavots eksperta ziņojums, vai arī piešķirt viņiem atļauju iesniegt eksperta ziņojumu, kuru viņi bija pasūtījuši paši. Tāpat Steffensen kunga gadījumā atbilstošs risinājums būtu bijis dot iespēju iesniegt otru atzinumu. Pierādījumu izslēgšana kļuva būtiska tikai tāpēc, ka citi piemērotāki procesuālie mehānismi – kļūdas pēc – nebija pieejami. Valsts tiesai jāizvērtē, vai šādas iespējas varētu būt pieejamas apsūdzētajām personām viņu tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-3">
      Hartas 47. pants un Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">valsts tiesa, kas konstatē, ka pierādījumi iegūti nelikumīgi, pamatojoties uz atļauju, kurai nav pienācīga pamatojuma, nevar novērst šo pārkāpumu, atļaujot retroaktīvi sniegt šīs atļaujas pamatojumu, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">valsts tiesai jānosaka, vai pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot minētos noteikumus, ir pieņemami saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tā, lai tiktu ievēroti i) vispārējie Savienības tiesību principi, jo īpaši samērīguma, līdzvērtības un efektivitātes principi, un ii) tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tostarp tiesības uz sacīkstes principa ievērošanu, kas nostiprinātas Hartas 47. pantā un ECPAK 6. panta 1. punktā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">valsts tiesai jāizslēdz pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot šos noteikumus, ja lietas dalībnieks nevar efektīvi komentēt šos pierādījumus, ja pierādījumi attiecas uz tehnisku jomu, kurā tiesnešiem nav zināšanu, un ja šiem pierādījumiem var būt izšķiroša ietekme uz faktu konstatēšanu attiecīgajā kriminālprocesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ierosinu Tiesai uz Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-114" title="page-3">
      1) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 15. panta 1. punkts, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu,
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-115" title="page-3">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-116" title="page-3">
      tiem nav pretrunā tāda prakse, saskaņā ar kuru atļauja noklausīties, ierakstīt un saglabāt aizdomās turēto personu telefonsarunas tiek dota, pamatojoties uz iepriekš sagatavotu vispārīgu teksta veidlapu, kurā tiek apgalvots, ka ir ievērotas tiesību normas, bet kurā šajā ziņā nav uz konkrēto lietu attiecināma pamatojuma, ja vien apsūdzētais, kas bijis novērošanas objekts, var ticami noskaidrot un efektīvi apstrīdēt atļaujas piešķiršanas iemeslus, līdztekus iepazīstoties ar atļauju un atļaujas pieprasījumu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-117" title="page-3">
      2) Hartas 47. pants un Direktīvas 2002/58 15. panta 1. punkts, lasot kopā ar tās 5. panta 1. punktu un 11. apsvērumu,
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-118" title="page-3">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">valsts tiesas, kas konstatē, ka pierādījumi iegūti nelikumīgi, pamatojoties uz atļauju, kurai nav pienācīga pamatojuma, nevar novērst šo pārkāpumu, atļaujot retroaktīvi sniegt šīs atļaujas pamatojumu, izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">valsts tiesām jānosaka, vai pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot minētos noteikumus, ir pieņemami saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tā, lai tiktu ievēroti i) vispārējie Savienības tiesību principi, jo īpaši samērīguma, līdzvērtības un efektivitātes principi, un ii) tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tostarp tiesības uz sacīkstes principa ievērošanu, kas nostiprinātas Hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">valsts tiesām jāizslēdz pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot šos noteikumus, ja lietas dalībnieks nevar efektīvi komentēt šos pierādījumus, ja pierādījumi attiecas uz tehnisku jomu, kurā tiesnešiem nav zināšanu, un ja šiem pierādījumiem var būt izšķiroša ietekme uz faktu konstatēšanu attiecīgajā kriminālprocesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.), kas atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.), ar grozījumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) 2005. gada 28. oktobra DV Nr. 86 (jaunākā redakcija – 2021. gada 23. februāra DV Nr. 16).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) 1997. gada 21. oktobra DV Nr. 95 (jaunākā redakcija – 2020. gada 4. augusta DV Nr. 69).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV 2016, L 119, 89. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Spriedums, 2020. gada 6. oktobris, La Quadrature du Net u.c. (C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, EU:C:2020:791, 103. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumus, 2016. gada 21. decembris, Tele2 Sverige un Watson u.c. (C‑203/15 un C‑698/15, EU:C:2016:970); 2018. gada 2. oktobris, Ministerio Fiscal (C‑207/16, EU:C:2018:788); 2020. gada 6. oktobris, La Quadrature du Net u.c. (C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, EU:C:2020:791); un 2021. gada 2. marts, Prokuratuur (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi) (C‑746/18, EU:C:2021:152).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 17. janvāris, Dzivev u.c. (C‑310/16, EU:C:2019:30, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedums, 1995. gada 14. decembris, van Schijndel un van Veen (C‑430/93 un C‑431/93, EU:C:1995:441, 19. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Par efektivitātes principa un Hartas 47. panta mijiedarbību skat., piemēram, ģenerāladvokāta M. Bobeka [M. Bobek] secinājumus lietā Banger (C‑89/17, EU:C:2018:225, 99.–101. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 6. septembris, Trade Agency (C‑619/10, EU:C:2012:531, 53. punkts un tajā minētā judikatūra); 2013. gada 4. jūnijs, ZZ (C‑300/11, EU:C:2013:363, 53. punkts un tajā minētā judikatūra); 2014. gada 23. oktobris, flyLAL‑Lithuanian Airlines (C‑302/13, EU:C:2014:2319, 51. punkts un tajā minētā judikatūra); un 2020. gada 24. novembris, Minister van Buitenlandse Zaken (C‑225/19 un C‑226/19, EU:C:2020:951, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 6. septembris, Trade Agency (C‑619/10, EU:C:2012:531, 60. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2014. gada 23. oktobris, flyLAL‑Lithuanian Airlines (C‑302/13, EU:C:2014:2319, 51.–53. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes J. Kokotes [J. Kokott] secinājumus lietā Trade Agency (C‑619/10, EU:C:2012:247, 89. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Ar nosacījumu, ka tiek aizklāti, piemēram, komercnoslēpumi un personiska vai sensitīva informācija.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) ECT spriedums, 2022. gada 11. janvāris, Ekimdzhiev u.c. pret Bulgāriju (CE:ECHR: 2022:0111JUD007007812).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) ECT spriedums, 2022. gada 11. janvāris, Ekimdzhiev u.c. pret Bulgāriju (CE:ECHR: 2022:0111JUD007007812, 313.–321. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Spriedumi, 2016. gada 21. decembris, Tele2 Sverige un Watson u.c. (C‑203/15 un C‑698/15, EU:C:2016:970, 120. punkts un tajā minētā judikatūra); 2020. gada 6. oktobris, La Quadrature du Net u.c. (C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, EU:C:2020:791, 189. punkts un tajā minētā judikatūra); un 2021. gada 2. marts, Prokuratuur (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi) (C‑746/18, EU:C:2021:152, 51. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2022. gada 5. aprīlis, Commissioner of the Garda Síochána u.c. (C‑140/20, EU:C:2022:258, 110. un 112. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) ECT spriedums, 2015. gada 15. janvāris, Dragojević pret Horvātiju (CE:ECHR:2015:0115JUD006895511, 127. un 128. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) ECT spriedumi, 2000. gada 12. maijs, Khan pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:2000:0512JUD003539497, 34. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2009. gada 10. marts, Bykov pret Krieviju (CE:ECHR:2009:0310JUD000437802, 88. un 89. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Spriedumi, 2001. gada 20. septembris, Courage un Crehan (C‑453/99, EU:C:2001:465, 29. punkts un tajā minētā judikatūra); 2002. gada 24. septembris, Grundig Italiana (C‑255/00, EU:C:2002:525, 33. punkts un tajā minētā judikatūra); un 2020. gada 6. oktobris, La Quadrature du Net u.c. (C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, EU:C:2020:791, 223. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Spriedumi, 2003. gada 10. aprīlis, Steffensen (C‑276/01, EU:C:2003:228, 69. punkts un tajā minētā judikatūra; turpmāk tekstā – “Steffensen”), un 2019. gada 17. janvāris, Dzivev u.c. (C‑310/16, EU:C:2019:30, 34. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Spriedums, 2020. gada 6. oktobris, La Quadrature du Net u.c. (C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, EU:C:2020:791, 225. punkts), un 2021. gada 2. marts, Prokuratuur (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi) (C‑746/18, EU:C:2021:152, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Šī noteikuma pirmsākumi meklējami ECT judikatūrā par tiesībām uz taisnīgu tiesu saskaņā ar ECPAK 6. panta 1. punktu, jo īpaši par sacīkstes principa aizsardzību; skat. ECT spriedumu, 1997. gada 18. marts, Mantovanelli pret Franciju (CE:ECHR:1997:0318JUD002149793; turpmāk tekstā – “Mantovanelli”), uz kuru ir atsauce 2003. gada 10. aprīļa spriedumā Steffensen (C‑276/01, EU:C:2003:228, 78. punkts), kā arī šīs Tiesas judikatūrā, kas attiecas uz datplūsmas un atrašanās vietas datu vispārēju saglabāšanu (spriedumi, 2020. gada 6. oktobris, La Quadrature du Net u.c. (C‑511/18, C‑512/18 un C‑520/18, EU:C:2020:791, 226. un 227. punkts), un 2021. gada 2. marts, Prokuratuur (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi) (C‑746/18, EU:C:2021:152, 44. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) ECT spriedums, 1997. gada 18. marts, Mantovanelli pret Franciju, (CE:ECHR:1997:0318JUD002149793, 36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) C‑276/01, EU:C:2003:228, 76, 78. un 79. punkts. Lai novērstu šaubas, šis noteikums ietver trīs kumulatīvus nosacījumus. Ja ir izpildīti visi trīs nosacījumi, pierādījumi ir jāizslēdz. Tomēr no tā neizriet, ka tiesai jāpieņem pierādījumi, ja nav izpildīti visi trīs nosacījumi. Visbeidzot, šo noteikumu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgie pierādījumi iegūti likumīgi vai nelikumīgi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Spriedumi, 2008. gada 14. februāris; Varec (C‑450/06, EU:C:2008:91, 47. punkts); 2013. gada 4. jūnijs, ZZ (C‑300/11, EU:C:2013:363, 55. punkts); un 2021. gada 2. marts, Prokuratuur (Piekļuves elektronisko komunikāciju datiem nosacījumi) (C‑746/18, EU:C:2021:152, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Paskaidrojumi attiecībā uz Pamattiesību hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.).</p>
</body>
</html>
