(1)

Sarunu process ir atklāts, iekļaujošs un pārredzams un balstās uz godprātīgu sadarbību;

(2)

Sarunu process ļauj jēgpilni piedalīties visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora, akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem;

(3)

Lai nodrošinātu iekļaujošu procesu, viedokļi, kas saņemti no visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, tiek ņemti vērā vienlīdzīgi;

(4)

Sarunu procesa pamatā ir efektīva un reālistiska darba programma.

(5)

Konvencija nodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību augsta līmeņa aizsardzību, un tā vienlaikus ir efektīvs instruments, ar ko tiesībaizsardzības un tiesu iestādes globāli var cīnīties pret kibernoziedzību, lai veicinātu un stiprinātu pasākumus kibernoziedzības efektīvākai un iedarbīgākai novēršanai un apkarošanai, kā arī lai veicinātu un atvieglotu starptautisko sadarbību, nodrošinātu cietušo tiesību augsta līmeņa aizsardzību un atbalstītu spēju veidošanu un tehnisko palīdzību cīņā pret kibernoziedzību;

(6)

Pilnībā tiek ņemta vērā pašreizējā praksē pārbaudīto starptautisko un reģionālo instrumentu un pasākumu sistēma, kas atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijās 74/247 un 75/282. Tādējādi Konvencija ir saderīga ar esošajiem starptautiskajiem instrumentiem, jo īpaši ar 2000. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokoliem, 2003. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju, 2001. gada Eiropas Padomes Budapeštas konvenciju par kibernoziegumiem un tās protokoliem, kā arī ar citiem attiecīgiem starptautiskiem un reģionāliem instrumentiem, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Konvencija novērš jebkādu ietekmi uz to piemērošanu vai uz jebkuras valsts turpmāku pievienošanos šiem esošajiem instrumentiem un, ciktāl iespējams, novērš nevajadzīgu dublēšanos;

(7)

Pilnībā tiek ņemts vērā darbs un rezultāti, ko guvusi starpvaldību ekspertu atklātā sastāva grupa, kuras mērķis ir veikt visaptverošu pētījumu par kibernoziegumiem, un par ko panākta vienošanās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā 75/282;

(8)

Konvencijas noteikumi nodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību visaugstākajā iespējamajā līmenī. ES dalībvalstīm būtu jāspēj ievērot starptautiskos un ES tiesību aktus, tostarp pamattiesības, brīvības un vispārējos ES tiesību principus, kas noteikti Eiropas Savienības līgumos un Pamattiesību hartā. Konvencijas noteikumiem vajadzētu būt saderīgiem arī ar ES un tās dalībvalstu starptautiskās tirdzniecības saistībām.

(9)

Konvencijā ir sniegtas tādu noziedzīgu nodarījumu definīcijas, kurus var izdarīt, tikai izmantojot datorsistēmas;

(10)

Ar noteikumu, ka tiek garantēti pietiekami nosacījumi un aizsardzības pasākumi un cilvēktiesību un pamatbrīvību pienācīga aizsardzība, kā izņēmumu no 9. punktā izklāstītā principa, Konvencijā varētu sniegt tādu noziedzīgu nodarījumu definīcijas, kurus var izdarīt, neizmantojot datorsistēmas, bet kuri noteiktos apstākļos kļūst iespējami, izmantojot datorsistēmas, bet tikai gadījumos, kad datorsistēmu iesaistīšana būtiski maina noziedzīgu nodarījumu īpašības vai ietekmi;

(11)

Noziedzīgi nodarījumi ir skaidri un šauri definēti tehnoloģiski neitrālā veidā. Definīcijas ir saderīgas ar tām definīcijām, kas sniegtas citās attiecīgās starptautiskās vai reģionālās konvencijās, jo īpaši kibernoziedzības jomā, un ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un pamatbrīvībām;

(12)

Konvencijā ir sniegti noteikumi par līdzdalību šādos noziedzīgos nodarījumos un attiecīgā gadījumā par mēģinājumu tos izdarīt, par fizisko un juridisko personu atbildību par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, par jurisdikcijas noteikšanu attiecībā uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem un par iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām un pasākumiem attiecībā uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, un šie noteikumi ir saderīgi ar citām attiecīgām starptautiskām vai reģionālām konvencijām, jo īpaši organizētās noziedzības vai kibernoziedzības jomā, un ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

(13)

Konvencijā ir paredzēti procesuālie krimināltiesiskie pasākumi, kuri ļauj iestādēm efektīvi izmeklēt kibernoziegumus, un kuri, ja tiek nodrošināti pietiekami aizsardzības pasākumi, varētu ietvert pasākumus, lai saglabātu vai iegūtu elektroniskus pierādījumus par jebkuru noziedzīgu nodarījumu kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības ietvaros, un, ja turklāt ir pierādīta vajadzība un pievienotā vērtība, pasākumus, lai iesaldētu un konfiscētu šādos noziegumos iegūtos līdzekļus, pienācīgi ņemot vērā samērīguma, likumības un nepieciešamības principus, tiesību uz privātuma ievērošanu aizsardzību, kā arī personas datu aizsardzību;

(14)

Minētie procesuālie krimināltiesiskie pasākumi nav pretrunā citām attiecīgām starptautiskām vai reģionālām konvencijām, jo īpaši organizētās noziedzības vai kibernoziedzības jomā, un ir saderīgi ar šādām konvencijām un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un pamatbrīvībām;

(15)

Procesuālajos pasākumos, kuru mērķis ir saglabāt vai iegūt elektroniskus pierādījumus, ir ietverta skaidra un šaura aptverto datu veida definīcija. Procesuālie pasākumi sadarbībai ar privātā sektora struktūrām nodrošina, ka slogs šādām struktūrām ir samērīgs un ka privātā sektora struktūras pilnībā ievēro tiesību aktus, ar kuriem aizsargā to lietotāju cilvēktiesības. Konvencija tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējiem) nodrošina juridisku skaidrību attiecībā uz viņu sadarbību ar Konvencijas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Procesuālie pasākumi nelikumīga satura izņemšanai attiecas tikai uz tādu nelikumīgu saturu, kas Konvencijā ir definēts pietiekami konkrēti un šauri;

(16)

Konvencija paredz sadarbības pasākumus, kas ļauj iestādēm dažādās valstīs, kuras ir instrumenta puses, efektīvi sadarboties, izmantojot savstarpēju tiesisko palīdzību, tostarp, izveidojot kontaktpunktus, kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā attiecībā uz instrumentā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tajā varētu arī paredzēt šādus sadarbības pasākumus, lai kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības ietvaros saglabātu vai iegūtu elektroniskus pierādījumus par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, ar noteikumu, ka uz šiem pasākumiem attiecas pietiekami nosacījumi un aizsardzības pasākumi saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kuri nodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību pienācīgu aizsardzību;

(17)

Minētie sadarbības pasākumi ir saderīgi ar citām attiecīgām starptautiskām vai reģionālām konvencijām, jo īpaši organizētās noziedzības vai kibernoziedzības jomā, un nav pretrunā šādām konvencijām, starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un pamatbrīvībām;

(18)

Uz sadarbības pasākumiem attiecas nosacījumi, kas paredzēti pieprasījuma saņēmējas puses tiesību aktos, un tie paredz daudzus atteikuma iemeslus, piemēram, pamattiesību aizsardzības nodrošināšana, tai skaitā tiesību uz persondatu aizsardzību nodrošināšana, tostarp saistībā ar persondatu nosūtīšanu, un abpusēja sodāmība;

(19)

Konvencija paredz stingrus nosacījumus un stingrus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis var ievērot un aizsargāt pamattiesības, brīvības un ES tiesību vispārējos principus, kas nostiprināti Eiropas Savienības līgumos un Pamattiesību hartā, tai skaitā jo īpaši noziedzīgu nodarījumu un sodu par tiem samērīguma, likumības un nepieciešamības principus, procesuālās garantijas un tiesības, tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, nevainīguma prezumpciju, tiesības uz taisnīgu tiesu un to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas kriminālprocess, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī tiesības uz privātumu, tiesības uz persondatu un elektronisko sakaru datu aizsardzību šādu datu apstrādes laikā, tostarp attiecībā uz nosūtīšanu iestādēm valstīs ārpus Eiropas Savienības, un tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Konvencija jo īpaši nodrošina, ka ES dalībvalstis spēj izpildīt prasības par persondatu starptautisku nosūtīšanu Direktīvas (ES) 2016/680, Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK nozīmē. Nosacījumi un aizsardzības pasākumi arī nodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Tas attiecas uz visu Konvenciju, tajā skaitā uz procesuāliem pasākumiem un sadarbības pasākumiem, tostarp tādiem, kas var būtiski pārkāpt personu tiesības;

(20)

Konvencija nodrošina pamatu brīvprātīgiem spēju veidošanas pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt valstu spēju veikt efektīvu kibernoziedzības izmeklēšanu un tiesvedību un iegūt elektroniskus pierādījumus citu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un tiesvedībai, tostarp, izmantojot tehnisko palīdzību un apmācību. UNODC ir skaidri noteikta funkcija šādu pasākumu īstenošanā;

(21)

Konvencija nodrošina, ka kibernoziegumos cietušie saņem pienācīgu palīdzību, atbalstu, aizsardzību un piekļuvi kompensācijai;

(22)

Konvencija nodrošina pamatu praktiskiem kibernoziedzības novēršanas pasākumiem, kas ir skaidri definēti un stingri ierobežoti un atšķiras no kriminālprocesuālajiem pasākumiem, kuri varētu pārkāpt personu vai juridisku personu tiesības un brīvības.

(23)

Konvencija saglabā esošos globālos un reģionālos instrumentus un pašreizējo starptautisko sadarbību globālajā cīņā pret kibernoziedzību. Eiropas Savienības dalībvalstis to savstarpējās attiecībās jo īpaši spēj turpināt piemērot Eiropas Savienības noteikumus;

(24)

Konvencijā ir paredzēts piemērots mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt tās īstenošanu, un paredzēti nobeiguma noteikumi, tostarp par strīdu izšķiršanu, parakstīšanu, ratifikāciju, akceptēšanu, apstiprināšanu un pievienošanos, stāšanos spēkā, grozīšanu, apturēšanu, denonsēšanu un depozitāriju, kā arī par valodām, un šie noteikumi, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, ir veidoti saskaņā ar citu attiecīgu starptautisku vai reģionālu konvenciju noteikumiem, jo īpaši organizētās noziedzības vai kibernoziedzības jomā;

(25)

Konvencija ļauj Eiropas Savienībai kļūt par tās pusi.

(26)

Komisijai būtu jācenšas nodrošināt Konvencijas atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un politikai, kā arī Savienības saistībām, kas paredzētas citos attiecīgos daudzpusējos nolīgumos;

(27)

Komisijai būtu jārisina sarunas Savienības vārdā par jautājumiem, kuri saskaņā ar Līgumiem ir tās kompetencē un attiecībā uz kuriem Savienība ir pieņēmusi noteikumus;

(28)

Sarunām, tostarp katrai sarunu kārtai, ir jāsagatavojas pietiekami savlaicīgi. Šajā nolūkā Komisija informē Padomi par gaidāmo grafiku un par sarunās apspriežamajiem jautājumiem un dalās ar attiecīgo informāciju, tiklīdz tas ir iespējams;

(29)

Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Komisijai un dalībvalstīm sarunu procesā būtu cieši jāsadarbojas, tostarp, uzturot regulārus kontaktus ar dalībvalstu ekspertiem un pārstāvjiem Vīnē un Ņujorkā;

(30)

Pirms sarunu kārtām notiek Ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saistītu jautājumu darba grupas sanāksme, lai attiecīgā gadījumā noteiktu svarīgākos jautājumus, formulētu viedokļus un sniegtu norādes, tostarp formulētu deklarācijas un atrunas;

(31)

Komisija pēc katras sarunu kārtas ziņo, tostarp rakstiski, Ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saistītu jautājumu darba grupai par sarunu rezultātiem.

(32)

Par visiem svarīgiem jautājumiem, kas var rasties sarunu gaitā, Komisija informē Padomi un apspriežas ar Ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saistītu jautājumu darba grupu.