Padomes Lēmums

(1999. gada 6. decembris)

par principiem, prioritātēm, starpposma mērķiem un nosacījumiem, kas iekļauti Bulgārijas Republikas pievienošanās partnerībā

(1999/857/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 622/98 (1998. gada 16. marts) par palīdzību kandidātvalstīm atbilstīgi pirmspievienošanās stratēģijai un īpaši par pievienošanās partnerību izveidi [1], un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Eiropadome Luksemburgā paziņoja, ka pievienošanās partnerība ir uzlabotās pirmspievienošanās stratēģijas jauns dokuments un galvenā iezīme;

(2) Regula (EK) Nr. 622/98 nosaka, ka pēc Komisijas priekšlikuma Padome ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par principiem, prioritātēm, sasniedzamajiem starpposma mērķiem un nosacījumiem atsevišķās pievienošanās partnerībās, kurus iesniedz katrai kandidātvalstij, kā arī par to nozīmīgiem grozījumiem, kurus izdarīs nākotnē;

(3) Kopienas palīdzības nosacījums ir svarīgāko elementu izpilde un jo īpaši Eiropas līgumu saistību ievērošana, kā arī progress Kopenhāgenas kritēriju izpildē; ja trūkst kāda būtiska elementa, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz jebkuru pirmspievienošanās palīdzību;

(4) Luksemburgā notikušajā Eiropadomes sēdē nolēma, ka pievienošanās partnerības īstenošanu un progresu acquis communautaire pieņemšanā izskatīs Eiropas Līguma iestādēs;

(5) Komisijas 1999. gada kārtējais ziņojums ietvēra objektīvu analīzi par Bulgārijas Republikas gatavošanos dalībai un norādīja vairākas prioritārās jomas turpmākajam darbam;

(6) Lai sagatavotos dalībai, Bulgārijas Republikai jāuzlabo sava valsts programma acquis communautaire pieņemšanai; šai programmai jāietver pievienošanās partnerībā noteikto prioritāšu un starpposmu mērķu sasniegšanas grafiks,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 622/98 2. pantu Bulgārijas Republikas pievienošanās partnerībā ietvertie principi, prioritātes, starpposma mērķi un nosacījumi ir izklāstīti pielikumā, kas ir šā lēmuma sastāvdaļa.

2. pants

Pievienošanās partnerības īstenošanu pārbauda Eiropas Līguma iestādēs un attiecīgās Padomes iestādes, kurām Komisija regulāri ziņo.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1999. gada 6. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

T. Halonen

[1] OV L 85, 20.3.1998., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

BULGĀRIJA: 1999. gada PIEVIENOŠANĀS PARTNERĪBA

1. MĒRĶI

Pievienošanās partnerības mērķis ir izveidot vienotu sistēmu prioritārajām jomām turpmākajam darbam, kas paredzēts Komisijas 1999. gada kārtējā ziņojumā par Bulgārijas progresu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, pieejamajiem finanšu līdzekļiem, lai palīdzētu Bulgārijai īstenot šīs prioritātes un noteikumiem, ko piemēros šai palīdzībai. Pievienošanās partnerība ir pamatā vairākiem politikas līdzekļiem, kurus izmantos, lai palīdzētu kandidātvalstīm sagatavoties dalībai. Pie tiem cita starpā pieder pārskatītā valsts programma acquis communautaire pieņemšanai, vidējā termiņa ekonomikas politikas prioritāšu kopīga izvērtēšana, pakts pret organizēto noziedzību, kā arī valsts attīstības plāni un citi nozaru plāni, kas ir vajadzīgi, lai piedalītos struktūrfondos pēc pievienošanās, kā arī ISPA un SAPARD programmu īstenošanai laikposmā pirms pievienošanās. Visi šie līdzekļi pēc būtības ir atšķirīgi, un tos sagatavo un īsteno īpašā kārtībā. Tie nav šīs partnerības sastāvdaļa, bet tajos ietvertās prioritātes būs saskaņā ar to.

2. PRINCIPI

Galvenās prioritārās jomas, kas ir apzinātas katrai kandidātvalstij, ir saistītas ar to spēju uzņemties saistības izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, kas nosaka, ka dalībai ir vajadzīgs turpmāk norādītais:

- lai kandidātvalsts būtu panākusi to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību,

- funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšana, kā arī spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru visā Savienībā,

- spēja uzņemties dalības pienākumus, tostarp politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķu stingru ievērošanu.

Eiropadome tās sanāksmē Madridē uzsvēra, ka kandidātvalstīm ir jāpielāgo savas administratīvās struktūras, lai nodrošinātu Kopienas politikas saskaņotu darbību pēc pievienošanās, un tās sanāksmē Luksemburgā tā uzsvēra, ka acquis communautaire iekļaušana tiesību aktos ir vajadzīga, bet iekļaušana pati par sevi nav pietiekama; jānodrošina acquis communautaire faktiska piemērošana.

3. PRIORITĀTES UN STARPPOSMA MĒRĶI

Komisijas kārtējos ziņojumos ir uzsvērts, kādi pasākumi kandidātvalstīm vēl jāveic noteiktās jomās, lai sagatavotu to pievienošanos. Šādā gadījumā ir jānosaka starpposmi attiecībā uz prioritātēm, katram no tiem sadarbībā ar attiecīgajām valstīm izvirzot precīzus mērķus, no kuru sasniegšanas būs atkarīga palīdzības pakāpe, kā arī progress jau uzsāktās sarunās ar dažām valstīm un jaunu sarunu uzsākšana ar citām valstīm. Pārskatītajās pievienošanās partnerībās prioritātes un starpposmu mērķus iedala divās grupās – īstermiņa un vidējā termiņa grupā. Īstermiņa sarakstā iekļautos prioritāros uzdevumus izvēlējās, balstoties uz to, ka ir pamatoti uzskatīt, ka Bulgārija tos var izpildīt vai paveikt ievērojamu to daļu līdz 2000. gada beigām. Sagaidāms, ka plānotie vidējā termiņā iekļautie prioritārie uzdevumi ir izpildāmi laika posmā, kas ir ilgāks par gadu, kaut gan, ja ir iespējams, arī tie ir jāsāk veikt 2000. gadā. Progresu 1998. gada pievienošanās partnerības prioritāšu īstenošanā novērtē 1999. gada kārtējā ziņojumā. Šāds novērtējums ir izmantots, formulējot prioritātes pašreizējai partnerībai.

Bulgārija iesniedza savas valsts programmas acquis communautaire pieņemšanai (NPAA) pārskatīto variantu 1999. gada 31. maijā. Tajā ir noteikts prioritāšu un starpposmu mērķu sasniegšanas grafiks, kas pamatojas uz pirmās pievienošanās partnerības, kā arī vajadzīgās administratīvās struktūras un finanšu resursi.

Pievienošanās partnerība norāda Bulgārijas gatavošanās dalībai prioritārās jomas. Tomēr Bulgārijai jārisina visi jautājumi, kas norādīti kārtējā ziņojumā. Svarīgi ir arī, lai Bulgārija pildītu visas saistības attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu un acquis communautaire īstenošanu atbilstoši saistībām, kas izriet no noslēgtā Eiropas Līguma, skrīninga īstenošanas un sarunām. Ir jāatceras, ka acquis communautaire iekļaušana tiesību aktos pati par sevi nav pietiekama; būs arī jānodrošina, lai acquis communautaire faktiski atbilstu tiem standartiem, ko piemēro visā Savienībā. Visās turpmāk minētajās jomās ir vajadzīga ticama un efektīva acquis communautaire īstenošana un piemērošana.

Pamatojoties uz Komisijas kārtējā ziņojuma analīzi, Bulgārijai ir noteiktas šādas īstermiņa un vidējā termiņa prioritātes un starpposmu mērķi.

3.1. Īstermiņa (2000)

Politiskie kritēriji:

- sākt Romas pamatprogrammas īstenošanu un stiprināt Nacionālo Padomi etniskajos un demogrāfiskajos jautājumos, tostarp sniedzot vajadzīgo finanšu atbalstu; īstenot pasākumus, kuru mērķis ir cīņa ar diskrimināciju (tostarp valsts pārvaldē); veicināt darba iespējas un palielināt iespējas iegūt izglītību.

Ekonomiskie kritēriji:

- veicināt konkurētspēju, veicot tirgus pārstrukturēšanu uzņēmumiem; veikt pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības apstākļus un veicinātu vietējo un ārvalstu ieguldījumu pieaugumu, jo īpaši, vienkāršojot juridiskās un administratīvās procedūras,

- nodrošināt caurskatāmību valsts uzņēmumu un banku privatizācijā,

- uzlabot bankrota un likvidācijas procedūras un paātrināt īstenošanu,

- pieņemt tērauda nozares pārstrukturēšanas plānu.

Iekšējais tirgus:

- valsts iepirkums: saskaņot valsts iepirkuma procedūras,

- intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības: saskaņot un piemērot rūpnieciskā īpašuma tiesības un tiesību aktus preču zīmju jomā, tostarp cīņā ar pirātismu,

- datu aizsardzība: pieņemt valsts tiesību aktus un izveidot uzraudzības iestādi,

- preču brīva aprite: pieņemt vispārēju likumu par tehniskajām prasībām, īstenojot visus jaunos un vispārējas pieejas principus; piemērot jauno standartizācijas likumu un nostiprināt jaunizveidoto infrastruktūru; pieņemt vispārējus likumus par ķīmiskām vielām, pārtikas produktiem un farmaceitiskiem līdzekļiem,

- kapitāla brīva aprite: liberalizēt iedzīvotāju tiešos ieguldījumus ārzemēs un ieguldījumus ārzemju vērtspapīros; izveidot ierobežojumu liberalizācijas grafiku pārējiem kapitāla aprites, tostarp nekustamā īpašuma iegūšanas ierobežojumiem,

- brīva pakalpojumu aprite: stiprināt pārraudzības iestādes,

- konkurence: pieņemt likumus par valsts atbalstu; uzlabot pārskatu par valsts atbalstu; izveidot valsts atbalsta uzskaiti; pieņemt sekundāros tiesību aktus attiecībā uz antimonopoliem,

- aplikšana ar nodokli: saskaņot tiesību aktus PVN jomā un izstrādāt akcīzes nodokļa saskaņošanas grafiku; nodrošināt, lai jaunie nodokļu pasākumi atbilstu principiem, kas ir ietverti rīcības kodeksā uzņēmējdarbības nodokļu jomā; uzlabot nodokļu iekasēšanas sistēmu valsts un reģionu līmenī jo īpaši stiprinot PVN informācijas apstrādi,

- muita: nodrošināt jaunā muitas kodeksa un tā izpildes kārtības piemērošanu.

Lauksaimniecība:

- turpināt saskaņot tiesību aktus veterinārijas un fitosanitārijas jomā un uzlabot pārbaudes noteikumus, jo īpaši pie ārējām robežām nākotnē,

- modernizēt piena un gaļas pārstrādes uzņēmumus, lai tie atbilstu Eiropas Savienības higiēnas un sabiedrības veselības standartiem,

- izveidot vīna dārzu reģistru.

Enerģētika:

- īstenot enerģētikas likumu un pieņemt saistītus sekundāros tiesību aktus; sagatavot tiesību aktus katrai nozarei un saistītus reformu plānus (elektrībai un gāzei) un stiprināt regulatīvās iestādes,

- izveidot tādu cenu un tarifu struktūru, kas nodrošina uz izmaksām balstītu un pārskatāmu enerģijas cenu veidošanu,

- sākt enerģētikas stratēģijas īstenošanu, pievēršot īpašu uzmanību energoefektivitātei; pārskatīt prognozes par enerģētikas pieprasījumu, pamatojoties uz reālākiem pieauguma un enerģijas intensitātes attīstības modeļiem,

- pieņemt un īstenot saprātīgu grafiku Kozlodujas kodolspēkstacijas 1., 2., 3. un 4. bloka slēgšanai un ekspluatācijas pārtraukšanai; pārraudzīt izlietotās degvielas vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu,

- turpināt stiprināt kodoldrošības iestādes neatkarību un tehniskās iespējas.

Transports:

- saskaņot tiesību aktus attiecībā uz drošību jūrā.

Nodarbinātība un sociālie jautājumi:

- atbalstīt darba tirgus partneru centienus resursu palielināšanai, jo īpaši divpusējā dialogā, lai attīstītu un īstenotu acquis communautaire,

- izmantojot vienotās nodarbinātības politikas pārskatu, izstrādāt valsts stratēģiju, lai vēlāk piedalītos Eiropas nodarbinātības stratēģijā.

Vide:

- turpināt ūdens, gaisa un atkritumu apsaimniekošanas nozares regulējošo ietvara tiesību aktu transponēšanu; sagatavot un īstenot detalizētas instruktīvas tuvināšanas programmas; stiprināt īstenošanas struktūras, jo īpaši reģionu līmenī,

- izstrādāt investīciju finansēšanas plānu (atbilstīgi konkrētām direktīvām), pamatojoties uz saskaņošanas izmaksu novērtējumu un ikgadējiem reāliem valsts un privātajiem finansējuma avotiem,

- pabeigt transponēt un piemērot direktīvu par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tieslietas un iekšlietas:

- īstenot efektīvas robežas vadības kontroles sistēmas un pakalpojumu koordinēšanu, lai novērstu nelikumīgu imigrāciju un veicināt pilnvērtīgu līdzdalību Šengenas Informācijas sistēmā,

- ieviest un piemērot jaunu likumisko pamatu, kas attiecas uz migrāciju un patvēruma piešķiršanas procedūrām,

- pilnveidot tiesībaizsardzības iestādes un tiesu iestādes (darbinieku skaitu, pieņemšanu darbā, apmācību un aprīkojumu), lai turpinātu cīņu ar organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un korupciju; pilnveidot policijas un muitas iestādes un nodrošināt labāku sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm,

- izstrādāt valsts mēroga stratēģiju cīņai ar korupciju un stiprināt iemaņas, kas vajadzīgas darbā ar nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu; ratificēt Eiropas Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un Eiropas krimināltiesību Konvenciju par korupciju; parakstīt ESAO konvenciju par uzpirkšanu.

Administratīvās un tiesu kapacitātes, tostarp kapacitātes attiecībā uz Eiropas Savienības fondu vadību un kontroli, stiprināšana:

- Phare [1], ISPA [2] un SAPARD [3]: turpināt valsts attīstības plāna un lauku attīstības plāna izstrādi; pieņemt tiesisko regulējumu, administratīvo un budžeta sistēmu (audita rokasgrāmatu un auditācijas pierakstu), ISPA un SAPARD plānošanai un vadībai, tostarp mehānismu, kas vajadzīgs ietekmes uz vidi sistemātiskai novērtēšanai un ES atbilstošus valsts iepirkuma noteikumus tiem projektiem, kas saņem līdzfinansējumu no Kopienas fondiem; izveidot funkcionējošu maksātājaģentūru SAPARD programmai,

- pabeigt tiesiskā pamata izstrādi un stiprināt iekšējās un ārējās finanšu kontroles iestādes, tostarp reģionālās kontroles struktūrvienības, jo īpaši izmantojot vispārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas un skaidri nodalot iepriekšēju kontroli un apstiprinājumu no iekšējās finanšu kontroles; ieviest valsts iekšējo revidentu/auditoru "funkcionālo neatkarību" centra un vietējā līmenī, tostarp "iepriekšēju" finanšu kontroli,

- īstenot civildienesta likumu,

- stiprināt maģistrātu, tiesnešu neatkarību un tiesu sistēmas efektivitāti, tostarp lietu izskatīšanas un alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu; stiprināt spriedumu izpildīšanu civillietās un krimināllietās,

- stiprināt spēju novērtēt jauno tiesību aktu finansiālo un institucionālo ietekmi.

3.2. Vidēja termiņa

Politiskie kritēriji:

- turpināt Romas pamatprogrammas īstenošanu.

Ekonomiskie kritēriji:

- uzturēt vispārēju finansiālo stabilitāti; uzlabot konkurētspēju, veicot tirgus pārstrukturēšanu, tostarp pārstrukturizējot mazos un vidējos uzņēmumus; pabeigt privatizācijas procesu; stiprināt tirgus ekonomikas iestādes; uzlabot uzņēmumu tiesisko bāzi,

- ieviest ikgadēju fiskālās uzraudzības kārtību, lai saskaņā ar Eiropas Savienības procedūrām, ziņotu, uzraudzītu un kontrolētu valsts finanses, jo īpaši fiskālo situāciju,

- īstenot tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmu,

- izveidot funkcionējošu zemes tirgu un pabeigt zemes un īpašuma reģistra izveidi.

Iekšējais tirgus:

- valsts iepirkums: nodrošināt caurskatāmību valsts iepirkuma procedūrās valsts un reģionu līmenī,

- intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības: pabeigt saskaņot un ieviest rūpnieciskā īpašuma tiesības (tirdzniecības markas, ģeogrāfiskos galamērķus un rūpniecisko dizainu), tostarp efektīvus robežkontroles pasākumus.

- datu aizsardzība: īstenot tiesību aktus,

- brīva preču kustība: sākt jaunas pieejas direktīvu īstenošanu; ievērot tradicionālo tehnisko tiesību aktu saskaņošanu; ieviest tirgus uzraudzības sistēmu,

- personu brīva kustība: pabeigt saskaņot diplomu savstarpēju atzīšanu,

- brīva pakalpojumu aprite: pabeigt saskaņot tiesību aktus par bankām, tiesību aktus par garantijām un tiesību aktus par vērtspapīriem, kā arī tos īstenot; kredītu un īpašuma tiesību procedūru nodrošināšana un veicināšana,

- konkurence: stiprināt antimonopola un valsts atbalsta iestādes un procedūras,

- telekomunikācijas: stiprināt valsts pārvaldes iestāžu kapacitāti,

- aplikšana ar nodokļiem: pilnīga nodokļu acquis, tostarp Kopienas PVN pārejas režīma saskaņošana; pārskatīt esošos tiesību aktus un nodrošināt to saderību ar rīcības kodeksu uzņēmējdarbības nodokļu jomā; stiprināt administratīvo kapacitāti un kontroles procedūras, tostarp administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību,

- patērētāju aizsardzība: turpināt saskaņošanu un stiprināt tirgus uzraudzību un izpildiestādes,

- muita: stiprināt robežu kontroli; izstrādāt integrētu tarifu; attīstīt muitas pārvaldes operativitāti un datorizāciju; pastiprināt cīņu pret krāpšanu un korupciju.

Lauksaimniecība:

- pastiprināt kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldības mehānismus un pārvaldes struktūras (uzraudzīt lauksaimniecības tirgus un īstenot strukturālos un lauku attīstības pasākumus, izveidot iestādes un kontroles mehānismus),

- turpināt lauksaimniecības pārtikas jomas pārstrukturēšanu; pārtikas kontroles iestāžu stiprināšana,

- pabeigt dzīvnieku identifikācijas sistēmu; īstenot kvalitātes kontroles sistēmu (riska analīzes kritisko kontrolpunktu noteikšanu), dzīvnieku atkritumu apstrādes, atlieku un zoonozes kontroles programmas, pilnveidot inspekcijas sistēmu pie ārējām robežām nākotnē.

Zivsaimniecība:

- attīstīt kapacitāti, kas vajadzīga kopējas zivsaimniecības politikas īstenošanai un piemērošanai, jo īpaši nodrošinot atbilstošus institucionālos resursus un aprīkojumu, kas attiecas uz pārbaudi un kontroli; izveidot atbilstošu kuģu reģistrācijas sistēmu; paaugstināt kvalitātes standartus.

Enerģētika:

- saskaņot naftas krājumu prasības un turpināt energoefektivitātes uzlabošanu,

- sagatavoties iekšējam enerģijas tirgum, jo īpaši attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes direktīvām (tostarp enerģētikas cenu piemērošanu izmaksu līmeņiem),

- pieņemt un īstenot sekundārus tiesību aktus iekšējam gāzes un elektroenerģijas tirgum,

- izpildīt saistības attiecībā uz Kozlodujas kodolspēkstacijas 1., 2., 3. un 4. bloka pakāpenisku slēgšanu un ekspluatācijas pārtraukšanu; uzturēt augstu kodoldrošības līmeni Kozlodujas kodolspēkstacijas 5. un 6. blokā,

- stiprināt kodoldrošības un pretradiācijas aizsardzības reglamentējošās struktūras.

Transports:

- saskaņot autotransporta jomu (pieeju tirgum, satiksmes drošību un nodokļu politiku), dzelzceļa jomu, jūras transporta jomu, iekšējo ūdensceļu transporta jomu (tehniskās prasības kuģiem) un gaisa transporta jomu (jo īpaši lidojumu drošību un gaisa satiksmes pārvaldību).

Nodarbinātība un sociālie jautājumi:

- transponēt un īstenot Eiropas Savienības tiesību aktus arodveselības, darba tiesību, vienādas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm un veselības aizsardzības jomā; pastiprināt saistītas administratīvās struktūras un tās struktūras, kas vajadzīgas sociālā nodrošinājuma koordinēšanai,

- izveidot neatkarīgu garantijas fondu darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Ekonomiska un sociāla kohēzija:

- izstrādāt valsts politiku ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai; sagatavoties reģionālās attīstības programmu, kā arī Kopienas ierosinājumu īstenošanai, uzlabot administratīvās procedūras un izveidot budžeta sistēmu, kas paredz daudzgadu saistības, kā arī vadīt to saskaņā ar struktūrfondu standartiem, tostarp kalkulāciju un novērtējumu.

Vide:

- pabeigt ietvara un nozaru tiesību aktu transponēšanu un ieviešanu pēc iepriekš izstrādāta grafika,

- integrēt noturīgas attīstības principus, nosakot un īstenojot visu pārējo nozaru politiku.

Tieslietas un iekšlietas:

- turpināt pakāpenisku vīzas regulējošo tiesību aktu un vīzu režīma prakses saskaņošanu ar Eiropas Savienībā pieņemto,

- pieņemt un piemērot starptautiskos dokumentus, kas attiecas uz cīņu pret narkotiku tirdzniecību, jo īpaši Vienošanos par nelikumīgu tirdzniecību, izmantojot jūras satiksmi, īstenojot 17. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību,

- uzlabot iekārtas patvēruma meklētājiem un bēgļiem,

- turpināt pastiprināt starptautisko koordināciju un sadarbību pārrobežu noziedzības apkarošanas jomā, jo īpaši narkotiku kontrabandas, ražošanas un pārdošanas, kā arī nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas jomā, īstenot pretkorupcijas stratēģiju, turpināt cīņu pret tirdzniecību ar sievietēm un bērniem,

- pastiprināt tiesu varas neatkarību.

Administratīvās un tiesu kapacitātes, tostarp kapacitātes attiecībā uz Eiropas Savienības fondu vadību un kontroli, stiprināšana:

- pabeigt profesionāla un objektīva civildienesta izveidi, pamatojoties uz civildienesta likumu; izveidot civildienesta vadības struktūru un nodrošināt procedūru vienkāršošanu,

- uzlabot apmācību Eiropas jautājumos, tostarp tiesnešu apmācību par Eiropas Kopienas tiesībām,

- stiprināt valsts finanšu kontroles funkcijas, nodrošinot atbilstošu personālu, apmācību un aprīkojumu,

- stiprināt statistikas iespējas.

4. PROGRAMMAS IZSTRĀDE

Phare asignējums laikā no 1995. gada līdz 1999. gadam kopā veido 415 miljonus eiro. Atbilstoši Eiropadomes 1999. gada 24. un 25. marta Berlīnes sanāksmes nolīgumam, finansiāla palīdzība kandidātvalstīm laikā no 2000. gada līdz 2006. gadam ietvers arī palīdzību pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, izmantojot pirmspievienošanās programmu SAPARD (Padomes Regula (EK) Nr. 1268/1999, OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.) un struktūras programmu ISPA (Padomes Regula (EK) Nr. 1267/1999, OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.), kas dos priekšroku Kohēzijas fonda pasākumiem pirmspievienošanās periodā. Saņemot šos valstij piešķirtos līdzekļus, Bulgārija arī var piešķirt līdzekļus, lai apmaksātu daļu no savas līdzdalības Kopienas programmās, tostarp 5. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā (OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.). Bez tam Bulgārijai būs pieejams daudzvalstu programmu finansējums, kas ir tieši saistīts ar acquis. Kandidātvalstīm regulāri kopīgi jāfinansē visi investīciju projekti. Kopš 1998. gada Komisija sadarbojas ar Eiropas Investīciju banku un starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Pasaules banku, lai veicinātu tādu projektu līdzfinansēšanu, kas attiecas uz pirmspievienošanās prioritātēm.

5. NOSACĪTĪBA

Kopienas palīdzība projektu finansēšanā, izmantojot trīs pirmspievienošanās programmas Phare, ISPA un SAPARD, ir atkarīga no tā, kā Bulgārija ievēro Eiropas Līguma saistības, turpmākos pasākumus atbilstībai Kopenhāgenas kritērijiem, jo īpaši šīs pievienošanās partnerības īpašo prioritāšu sasniegšanā 2000. gadā. Šo vispārīgo nosacījumu neievērošanas gadījumā Padome var pieņemt lēmumu apturēt finansiālās palīdzības sniegšanu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 622/98 4. pantu.

6. UZRAUDZĪBA

Pievienošanās partnerības īstenošanu uzrauga atbilstoši Eiropas Līgumam. Kā Luksemburgā uzsvēra Eiropadome, ir svarīgi, lai Eiropas Līguma iestādes turpina nodrošināt acquis communautaire pārņemšanas pārbaudi saskaņā ar tām pašām procedūrām, neatkarīgi no tā, vai sarunas ir uzsāktas. Pievienošanās partnerības attiecīgās iedaļas apspriež atbilstošā apakškomitejā. Asociācijas komiteja apspriež vispārējo attīstību, progresu un problēmas savu prioritāšu un starpposmu mērķu sasniegšanā, kā arī konkrētākus jautājumus, ko tai nodod apakškomitejas.

Phare pārvaldības komiteja nodrošina, lai finanšu lēmumi saistībā ar visām trim pirmspievienošanās programmām – Phare, ISPA un SAPARD – ir savstarpēji saskaņoti, kā arī, lai tie ir saskaņoti ar pievienošanās partnerībām, kā noteikts koordinācijas regulā (Padomes Regula (EK) Nr. 1266/1999, (OV L 161, 26.6.1999., 68. lpp.)).

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 622/98 2. pantu pievienošanās partnerībai turpinās veikt vajadzīgos grozījumus.

[1] Phare = Rīcības plāns koordinētas palīdzības sniegšanai Polijai un Ungārijai.

[2] ISPA = Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments.

[3] SAPARD = Īpaša pievienošanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai.

--------------------------------------------------