Briselē, 16.7.2025

COM(2025) 549 final

2025/0222(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu “Erasmus+” 2028.–2034. gadam un atceļ Regulas (ES) 2021/817 un (ES) 2021/888

{SWD(2025) 550-551}
{SEC(2025) 547}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojums un mērķi

Politiskais konteksts

Izglītība, apmācība, jaunatne un sports ir Savienības spēcīgākais ieguldījums cilvēkkapitālā – šīs jomas attīsta prasmes un veido saiknes visā Eiropā, un tādējādi liek pamatus noturīgai un saliedētai Eiropas Savienībai, kurā iedzīvotājiem jau no agrīna vecuma ir pienācīgas prasmes un kompetences un kuri pieņem kopīgu Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā. Šīs jomas ir arī sociālā taisnīguma, ilgtspējīgas labklājības un konkurētspējas virzītājspēki, kas būtiski sekmē daudzas no ES vispārējām politiskajām prioritātēm, piemēram, sagatavotību un divējādo pārkārtošanos.

Izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta nozīme Eiropas nākotnē ir atspoguļota nesenajā ES politikas programmā un stratēģiskajos ziņojumos.

ES līderu stratēģiskajā programmā Eiropai 2024.–2029. gadam 1 investīcijas prasmēs, apmācībā un izglītībā ir noteiktas par prioritāti, atzīstot, ka laikmetā, kurā arvien pieaug globālā konkurence un palielinās politiskās un sociālās atšķirības, izglītība ir vienojošs spēks un pamats, uz kura Eiropai ir jāveido sava stratēģiskā autonomija, ekonomiskais spēks, demokrātija un kohēzija.

Politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsver, ka ir “radikāli jāmaina mērķu vēriens un rīcība attiecībā uz visiem prasmju līmeņiem un visiem mācību un izglītības veidiem. Tas ir vienlīdz svarīgi gan cilvēku karjerai un izredzēm, gan mūsu konkurētspējai.” Turklāt priekšsēdētāja apņēmās izveidot ““prasmju savienību” 2 , kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem, pieaugušo izglītībai un mūžizglītībai, prasmju saglabāšanai un dažādu mācību veidu atzīšanai, lai cilvēki varētu strādāt visā Savienībā”, kā arī stiprināt “programmu Erasmus+ – tostarp profesionālās apmācības jomā – ar mērķi panākt, ka vairāk cilvēku varētu to izmantot. Tas ir svarīgi, lai cilvēki varētu attīstīt prasmes un iegūt kopīgu pieredzi un labāku savstarpējo izpratni. Minētais būs daļa no plašāka mēroga apņemšanās nodrošināt jauniešiem lielāku brīvību un atbildību mūsu sabiedrībā un demokrātijā.” Viņa apņēmās turpināt “strādāt pie Eiropas grāda”. Priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka viņa vēlas gādāt par to, ka “jaunieši var paust viedokli – savu viedokli –, lai palīdzētu veidot mūsu nākotni.”

Eiropas Parlaments 2024. gada 16. janvāra rezolūcijā par programmas “Erasmus+” īstenošanu 3 uzsvēra, ka “ programma ir bijusi Eiropas izglītības telpas virzītājspēks un tai būtu jāturpina reaģēt uz nākotnes tendencēm izglītībā, lai neatpaliktu no sabiedrības un tehnoloģiskajām pārmaiņām”, un ka programmai ir “izšķiroša nozīme Eiropas piederības (..) sajūtas veicināšanā”.

Divos galvenajos ziņojumos, kuros sniegta rūpīga analīze un secinājumi par Eiropas Savienības nākotni, proti, Letas ziņojumā 4 un Dragi ziņojumā 5 , ir uzsvērts, cik svarīgi ir ieguldīt izglītībā un prasmēs, arī programmā “Erasmus+”, kurai ir būtiska nozīme. Turklāt Sauli Nīnistes ziņojumā 6 secināts, ka Savienības ekonomikas un sabiedrības noturība, it īpaši nozarēs, kas ir kritiski svarīgas sabiedrības un ekonomikas stabilitātes saglabāšanai (piemēram, izglītībā), ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā iespējamas plaša mēroga krīzes, piemēram, militārus konfliktus un katastrofas.

Programma “Erasmus+” ir cieši saistīta ar 2025. gada 5. marta paziņojumā “Prasmju savienība” 7 izvirzīto mērķi izstrādāt kvalitatīvas, iekļaujošas un pielāgojamas izglītības, apmācības un prasmju sistēmas ar mērķi palielināt ES konkurētspēju, un Eiropas izglītības telpu (EIT), kas ir svarīgs Prasmju savienības veicinātājs. Tas būs pamats prasmju veidošanai visa mūža garumā un nodrošinās patiesu kopēju telpu kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mūžizglītībai pāri robežām.

ES finansējums to problēmu risināšanai, kas skar prasmes, izglītību, apmācību, jaunatni, brīvprātīgo darbu un sportu, gadu gaitā sniegts, izmantojot dažādas programmas. Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam atbalsts tika sniegts galvenokārt ar “Erasmus+”, Eiropas Solidaritātes korpusa, Eiropas Sociālā fonda+, pētniecības un inovācijas satvara un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību. Nākamās DFS priekšlikuma mērķis ir novērst sarežģītību, nepilnības un neelastību, kas pašlaik pastāv Savienības kopējos finansēšanas instrumentos, ar precīzāk mērķētu, vienkāršāku un ietekmīgāku ilgtermiņa budžetu ar mazāku programmu skaitu.

Problēmas / problēmu virzītājspēki

ES saskaras ar nopietnām problēmām izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes un sporta jomā. Eiropai ir vajadzīgi cilvēki ar nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm dzīvei un darbam, personīgajai izaugsmei, kā arī ilgtspējīgākai, noturīgākai un digitālākai ekonomikai un sabiedrībai. Investīcijām šo prasmju attīstīšanā ir izšķiroša nozīme pārticīgas, saliedētas un konkurētspējīgas Eiropas veidošanā. Mūsdienās izglītības un apmācības sistēmām ir grūti nodrošināt cilvēkiem minimālo pamatprasmju līmeni un veicināt padziļinātas kompetences un vispārīgās prasmes, kas vajadzīgas visos dzīves posmos. Tādu transversālu prasmju un kompetenču apguve kā, piemēram, elastīgums, noturība, empātija, pašapziņa, atvērtība, kritiskā domāšana, digitālā pratība un medijpratība, kā arī darbs komandā, būs vienlīdz svarīga, lai dotu cilvēkiem iespēju virzīt pārmaiņas, attīstīties strauji mainīgajā pasaulē un veicināt labāku garīgo veselību un labbūtību. Šīs prasmes arī palielina nodarbināmību un palīdz stiprināt sabiedrības noturību un veidot spēcīgāku Eiropu, kas ir labāk sagatavota krīžu pārvarēšanai. Eiropa atpaliek pamatprasmju jomā 8 , un salīdzinājumā ar ESAO iepriekšējo Starptautisko skolēnu novērtēšanas programmu (PISA) 2018. gadā vāju sekmju īpatsvars ir ievērojami palielinājies matemātikā (–18 punkti), lasīšanā (–12) un zinātnē (–3,4). ES nenodrošina pietiekami daudz prasmīgu augstākās izglītības un profesionālās izglītības absolventu, un gandrīz četras piektdaļas darba devēju ziņo par grūtībām atrast darba ņēmējus ar vajadzīgajām prasmēm 9 . Kopumā visās dalībvalstīs ir palielinājies darbaspēka trūkums un prasmju nepietiekamība, kas ietekmē ES spēju īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un līdz ar to arī tās konkurētspēju. Visā Savienībā vēl ar vien vērojamas atšķirības saistībā ar kvalitatīvas un iekļaujošas formālās un neformālās izglītības līmeni un piekļuvi tai, tajā skaitā lauku apvidos un attālos reģionos, un tas pastiprina ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības. Turklāt joprojām pastāv dzimumu atšķirības – zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) disciplīnas apgūst gandrīz divreiz vairāk vīriešu nekā sieviešu.

Ir skaidrs, ka ir jārisina šīs ar prasmēm saistītās problēmas un jārada labvēlīga vide, kas veicina labākus mācību rezultātus visiem jau no agrīna vecuma un rada izglītojamajiem panākumus ilgtermiņā.

ES stratēģiskā autonomija un konkurētspēja ir atkarīga arī no tās spējas uzturēt, piesaistīt un noturēt talantus, it īpaši globālās konkurences apstākļos. Savienībai par prioritāti ir jānosaka arī izglītības attīstība nolūkā attīstīt padziļinātas prasmes, to vidū digitālās, tehniskās un transversālās prasmes.

Nepietiekamu prasmju problēma sniedzas tālāk par vienkāršiem ekonomiskiem apsvērumiem un ir saistīta vajadzību pēc veselīgas, noturīgas, aktīvas, vienotas un sagatavotas sabiedrības. Būs ļoti svarīgi, lai cilvēkiem jau no agrīna vecuma būtu dzīves prasmes un kompetences, kas ļautu viņiem orientēties sarežģītajā un strauji mainīgajā pasaulē, kurā dzīvojam, iesaistīties un aktīvi līdzdarboties sabiedrībā un demokrātiskajos procesos. Jauniešu ticība vienlīdzīgām iespējām ir strauji samazinājusies – pēdējā desmitgadē šis rādītājs krities par 16 procentpunktiem 10 . Daudzi jūtas atstumti sava sociālekonomiskā statusa, etniskās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes vai politisko uzskatu dēļ, it īpaši tie, kuriem ir mazāk iespēju, vai tie, kas dzīvo lauku apvidos vai attālos reģionos, un 24 % (gandrīz 18 miljoni) jauniešu Savienībā ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, savukārt 11 % jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem joprojām nemācās, nestrādā un neapgūst arodu . Šo neaizsargātību vēl vairāk saasina cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums, un tas ierobežo jauniešu piekļuvi izglītībai un mācību mobilitātes iespējām.

Jaunieši parasti mazāk piedalās institucionālajā politikā un citos demokrātiskajos procesos nekā citas vecuma grupas un daudz mazāk nekā jaunieši senāk 11 . Viņi var saskarties ar šķēršļiem līdzdalībai demokrātijā, piemēram, nepietiekamām zināšanām par savām demokrātiskajām tiesībām, apgrūtinātu piekļuvi informācijai un ierobežotu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos. Pašas demokrātiskās institūcijas un procesi jauniešiem var būt nepieejami un nedraudzīgi. Šīs problēmas, arī vairākas prasības attiecībā uz prasmēm, nevar atrisināt tikai ar formālo izglītību un apmācību. Neformālā un ikdienējā mācīšanās, iesaistīšanās tādās aktivitātēs kā brīvprātīgais darbs vai sports rada papildu vērtību. Tās var sniegt cilvēkiem vērtīgas iespējas attīstīt zināšanas, prasmes, attieksmi un uzvedību, lai augtu un kļūtu par aktīviem un līdzdalīgiem pilsoņiem. Tomēr šādu darbību iespējas ir ierobežotas, un tas negatīvi ietekmē sociālā kapitāla attīstību, it īpaši jauniešu vidū.

Programmas ieguldījums un mērķi

Jaunā programma var palīdzēt risināt šīs problēmas, piedāvājot mācību iespējas visiem un spēju veidošanu, ko panāk ar sadarbību un politikas atbalstu.

Programmas “Erasmus+” pamatā ir mācību mobilitāte, kas sākas jau agrā vecumā. Tā iepazīstina izglītojamos ar dažādām un daudzveidīgām mācību vidēm, jaunām mācīšanas un apmācības metodēm, institucionālo vidi un atšķirīgu sociālo kontekstu. Šī pieredze ļauj cilvēkiem ne tikai paplašināt zināšanas konkrētās disciplīnās, bet arī attīstīt kritisko domāšanu, problēmu risināšanas un komunikācijas prasmes, kā arī uzlabot noturību, pielāgošanās spēju, autonomiju un pašapziņu. Šīs prasmes ir ļoti plaši izmantojamas profesionālajā vidē – tās uzlabo nodarbināmību un veicina prasmīgu un konkurētspējīgu darbaspēku. Personālam mācību mobilitāte veicina profesionālo izaugsmi, kontaktu veidošanu un sadarbības iespējas, kā arī uzlabo mācību prakses kvalitāti. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienu izglītības vidē, kur pedagogu karjera visos līmeņos ir jāpadara pievilcīgāka un jāveicina nepārtraukta profesionālā izaugsme.

Mērķis ir pēc iespējas ātrāk padarīt mācību mobilitāti par realitāti visiem, nodrošinot, ka mācību mobilitātes iespējām var piekļūt visās izglītības un apmācības nozarēs, kā arī jaunatnes un sporta jomā saskaņā ar Padomes Ieteikumu “Eiropa kustībā – mācību iespējas ikvienam” 12 . ES rīcība palīdzēs novērst šķēršļus mobilitātei, nodrošinot pietiekamu finansējumu un atbalsta pasākumus, lai veicinātu daudzveidību un nodrošinātu indivīdiem vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgi no viņu kultūras, sociālās, ekonomiskās vai ģeogrāfiskās izcelsmes vai jebkādām īpašām vajadzībām.

Veicinot mobilitāti un papildu atbalsta pasākumus, topošajai programmai “Erasmus+” būtu jāstiprina savs ieguldījums piektajā pamatprasmē, proti, demokrātiskā pilsoniskumā, un Eiropas identitātes apziņas un apņemšanās ievērot ES vērtības attīstībā. Tā ir stūrakmens demokrātiskas un sabiedrības līdzdalības veicināšanai, integrējot pilsoniskumu un iesaisti visās programmas jomās, it īpaši skolu izglītībā, labāk saskaņojot to ar jaunām prioritātēm, piemēram, sagatavotību, un pilnībā atraisot sporta jomas potenciālu, it īpaši paplašinot mobilitātes pasākumus sporta jomā, lai līdzās treneriem iesaistītu arī sportistus.

Piedāvājot brīvprātīgā darba iespējas un pasākumus iesaistes veicināšanai un solidaritātes paušanai, programma turpinās veicināt solidaritātes, aprūpes un izpratnes kultūras attīstīšanu iedzīvotāju, it īpaši jaunāko paaudžu, vidū un veicinās sociālo iekļaušanu un kohēziju. Lai attīstītu solidaritāti ar grūtībās nonākušiem cilvēkiem trešās valstīs, šis priekšlikums ietver arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu, ko 2021.–2027. gada plānošanas periodā atbalsta Eiropas Solidaritātes korpuss. Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss atbalsta brīvprātīgā darba aktivitātes pēckrīzes ilgtermiņa humānās palīdzības un attīstības sadarbības operācijās, kuru mērķis ir novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, saglabāt noturīgus cilvēka cieņai piemērotus apstākļus, stiprināt sagatavotību katastrofām un katastrofu riska mazināšanu, sasaistīt neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību un palīdzēt stiprināt neaizsargātu vai katastrofu skartu kopienu noturību un spēju pārvarēt krīzes un atgūties no tām.

Programmai būtu arī jāatbalsta izglītojamie, kas iesaistās kritiski svarīgās nozarēs, un jāturpina veicināt inovāciju un izcilību izglītības un apmācības sistēmās, arī prasmju un kompetenču attīstīšanā stratēģiskās jomās, Eiropas prasmju un talantu trūkuma novēršanā un Savienības padarīšanā par pievilcīgāku galamērķi gan ES, gan starptautiskiem talantiem.

Transnacionālās un starptautiskās sadarbības atbalstīšana un veicināšana starp organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā ir būtiska, lai risinātu iepriekš aprakstītās problēmas, jo tā ļauj organizācijām apkopot pieredzi un apvienot papildu priekšrocības, kas nav pieejamas atsevišķās iestādēs. Pārrobežu sadarbība starp izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta organizācijām veicina nepieciešamo savstarpējo mācīšanos un labas prakses apmaiņu. Tā arī atvieglo tīklošanos, ļaujot organizācijām un to darbiniekiem iepazīties ar jaunām pieejām un metodēm un palielināt savu spēju nodrošināt kvalitatīvu mācīšanu, apmācību un mācīšanos. Lai palielinātu programmas darbības rezultativitāti šajā jomā, tajā būtu jāprecizē tās sadarbības pasākumu fokuss, cita starpā pārskatot finansēšanas modeļus, palielinot iesaistīto mērķgrupu nozīmi un vairāk koncentrējoties uz spēju veidošanas un kvalitātes uzlabošanu. Būtu jāpastiprina programmā paredzētais atbalsts sadarbībai skolu nozarē, atbalstot skolu alianses, novēršot šķēršļus sadarbībai un mobilitātei un turpinot piedāvāt iespējas, kas ļauj plašāk ieviest Eiropas grāda marķējumu un iespējamu kopīgu Eiropas grādu ar mērķi atbalstīt transnacionālu kopīgu studiju programmu skaita pieaugumu.

Programma vēl vairāk veicinās ilgtermiņa stratēģisku transnacionālu sadarbību iestāžu līmenī, īstenojot nozīmīgas pamatiniciatīvas, kas kalpos kā izmēģinājuma platformas inovatīviem instrumentiem, kuri padziļina saiknes ar privāto sektoru un veicina ilgtspējīgu ietekmi un pārveidi. Nodrošinot ilgtspējīgu atbalstu un skaidru stratēģisko vadību, ar partnerībām izcilībai un inovācijai tiešā veidā tiks risinātas jaunas politikas prioritātes, kas izriet no Prasmju savienības, Konkurētspējas kompasa 13 , tīras rūpniecības kursa 14 un sagatavotības stratēģijas 15 .

Programma atbalstīs politikas izstrādi Eiropas līmenī, palīdzot veidot politiku, kas var rosināt modernizāciju un reformas Eiropas, valstu, reģionālā un sistēmu līmenī izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes un sporta jomā. Tā var veicināt prasmju attīstīšanu un apriti, tajā skaitā izveidojot pamatprasmju atbalsta shēmu un veicinot kvalitātes nodrošināšanu, pārredzamību, prasmju, kompetenču un kvalifikāciju atzīšanu, to digitalizāciju un neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšanu, prasmju pārvaldību un konsultēšanu prasmju jomā. Tāpat vajadzētu palielināt programmas ietekmi, mērogu, piekļūstamību un ilgtspēju, it īpaši pastiprinot sinerģiju ar citām Savienības finansēšanas programmām un instrumentiem, piemēram, nākamo ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Konkurētspējas fondu, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, kā arī valstu un reģionālās partnerības plāniem nākamās DFS ietvaros.

Programmas starptautiskā dimensija ir fundamentāls un transversāls elements, kas ir būtisks mācībām, sadarbībai, kā arī politikas dialogam. Konkrētāk, ir jātuvina kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis mērķim kļūt par ES dalībvalstīm, tās iesaistot programmā un cita starpā veicinot to iesaistīšanos nozīmīgās ES iniciatīvās, piemēram, Eiropas izglītības telpā un Prasmju savienībā. Ir jāatbalsta arī citu instrumentu (piemēram, instrumenta “Eiropa pasaulē”) prioritātes, it īpaši saistībā ar stratēģiju Global Gateway.

Programma būtu jāvienkāršo un jāpadara piekļūstamāka plašākai auditorijai, arī mazākām un mazāk pieredzējušām organizācijām, it īpaši novēršot dažas problēmas, mainot dažu darbību pārvaldības veidu un tuvinot tās attiecīgajai jomai. Programma kļūs atbilstošāka, pievilcīgāka un iekļaujošāka, īpašu uzmanību pievēršot izglītojamo, kuriem ir mazāk iespēju, sasniegšanai ar papildu pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot viņu līdzdalību, un darbībām, kas labāk atbilst viņu vajadzībām.

•Saskanība ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem

Priekšlikums ir pilnībā saskaņots ar Prasmju savienību – visaptverošu stratēģiju, kas vērsta uz investīcijām, pieaugušo izglītību un mūžizglītību, profesionālo izglītību un apmācību, prasmju saglabāšanu un atzīšanu un prasmju apzināšanas uzlabošanu. Tas nosaka satvaru ES sadarbībai izglītības un prasmju politikas jomā, atbalstot ES cilvēkkapitāla attīstību, lai stiprinātu tās konkurētspēju. Priekšlikums atbalsta Prasmju savienību, īstenojot tās mērķus, tajā skaitā Rīcības plānu par pamatprasmēm un stratēģisko plānu STEM izglītības jomā. Šo instrumentu mērķis ir uzlabot pamatprasmes, nodrošināt mūžizglītības iespējas un piesaistīt un noturēt Eiropas ekonomikā vajadzīgās prasmes un talantus. Turklāt programma atbalstīs vispārējās Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā, arī tās pamatā esošās nozaru programmas skolu izglītības, pieaugušo izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un augstākās izglītības jomā.

Priekšlikums atbilst Eiropas izglītības telpas (EIT) mērķiem – šī telpa ir pamats prasmju veidošanai visa mūža garumā un tā atbalsta sadarbību un mācīšanos no līdzbiedriem starp valstīm. EIT veicina kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību visiem, atvieglo mācību rezultātu savstarpēju atzīšanu pāri robežām un atbalsta visu vecumu izglītojamo mobilitāti. Digitālās izglītības rīcības plāns, kas ir daļa no EIT, papildus atbalsta digitālās izglītības attīstību visās ES dalībvalstīs, nodrošinot cilvēkiem digitālās prasmes un kompetences, kas vajadzīgas digitālajai pārveidei. Priekšlikums ir saskaņots arī ar Padomes Ieteikumu “Eiropa kustībā”, kas ir EIT pamatelements un kura mērķis ir nodrošināt mācību mobilitāti ikvienam.

Priekšlikums atbilst arī ES jaunatnes stratēģijai 16  – politikas satvaram jaunatnes jomā 2019.–2027. gadam, kas strukturēts, pamatojoties uz tādiem pīlāriem kā iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana. Tās mērķis ir veicināt jaunatnes līdzdalību demokrātiskajā dzīvē, sociālo un pilsonisko līdzdalību, nodrošinot, ka visiem jauniešiem ir vajadzīgie resursi, lai piedalītos sabiedrības norisēs.

Sporta jomā priekšlikums ir saskaņots ar ES sporta darba plāna 17 2024.–2027. gadam mērķiem – plānā izklāstīta stratēģiska pieeja, kas atzīst sporta nozīmi sociālajā kohēzijā, labbūtības veicināšanā, iekļaujošu kopienu veidošanā, kultūras saišu stiprināšanā un solidaritātes veicināšanā starp cilvēkiem. Darba plānā prioritāte piešķirta integritātei, ilgtspējai un sociālajai iekļaušanai sporta kontekstā, veicinot pārrobežu sadarbību un paraugprakses apmaiņu.

Programma arī dos ieguldījumu saistībā ar ANO programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķiem, īpaši ceturto ilgtspējīgas attīstības mērķi – nodrošināt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Iniciatīva ir saskaņota ar Komisijas visaptverošajām 2024.–2029. gada politikas prioritātēm 18 , proti, 1) atbalsts iedzīvotājiem, mūsu sabiedrības un sociālā modeļa stiprināšana, 2) mūsu demokrātijas aizsardzība, mūsu vērtību aizstāvēšana, 3) Eiropas ilgtspējīga labklājība un konkurētspēja, 4) jauns Eiropas aizsardzības un drošības laikmets, 5) Eiropa pasaulē un 6) rūpes par mūsu dzīves kvalitāti: nodrošinātība ar pārtiku, ūdens un daba. Tā arī palīdzēs stiprināt sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā un taisnīgumu starp paaudzēm.

Sinerģija ar politiku, kas atbalsta cilvēkus, stiprina mūsu sabiedrību un sociālo modeli

Programma palīdzēs praksē īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19 principus un īstenot Eiropas Prasmju programmas 20 pamatiniciatīvas, lai palīdzētu fiziskām personām un uzņēmumiem attīstīt vairāk un labākas prasmes un tās izmantot, arī Prasmju pilnveides paktu, kura mērķis ir mobilizēt un stimulēt attiecīgās privātā un publiskā sektora ieinteresētās personas veidot partnerības un veikt pasākumus prasmju attīstīšanai visa mūža garumā. Programma būs arī saskaņā ar gaidāmo Eiropas profesionālās izglītības un apmācības stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt PIA pievilcību, izcilību un iekļautību. Īpaša uzmanība programmā tiks pievērsta dzimumu līdztiesības veicināšanai, piemēram, meiteņu un sieviešu iesaistīšanai STEM disciplīnās, arī izmantojot zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) pieeju, arī saskaņā ar sieviešu tiesību ceļvedi un dzimumu līdztiesības stratēģiju. Programma pievērsīsies arī atšķirībām saistībā ar nepietiekami pārstāvēto grupu piekļuvi programmai un tās iespēju izmantošanu, stiprinot līdztiesības savienību saskaņā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju, LGBTIK līdztiesības stratēģiju, rasisma apkarošanas rīcības plānu un romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru 21 . Priekšlikums atbilst arī Eiropas Garantijai bērniem un ES Bērnu tiesību stratēģijai – visaptverošam regulējumam visu bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai.

Sinerģija ar darbībām , kas aizsargā mūsu demokrātiju un atbalsta mūsu vērtības

Programma un it īpaši tās uzsvars uz mācību mobilitāti, arī agrīnā vecumā, vēl vairāk veicinās Eiropas identitātes apziņas attīstību, apņemšanos ievērot ES vērtības un veicināt demokrātisko un sabiedrības līdzdalību saskaņā ar gaidāmo Eiropas demokrātijas vairogu, kas nodrošinās stratēģisku satvaru demokrātijas aizsardzībai, stiprināšanai un veicināšanai ES, uzsvaru liekot uz jauniešiem. Programma nodrošinās izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes un sporta jomas ar resursiem nolūkā labāk integrēt pilsoniskuma izglītību un attīstīt visas nepieciešamās prasmes (piemēram, kritisko domāšanu, medijpratību un digitālās prasmes) visā mūžizglītībā, lai cilvēki varētu aktīvi un atbildīgi piedalīties mūsu sabiedrībā. Programma arī atbalstīs iespēju un mehānismu radīšanu jēgpilnai jaunatnes līdzdalībai, tajā skaitā debatēs un lēmumu pieņemšanā.

Sinerģija ar darbībām ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai

Programma atbalstīs kvalitatīvu, iekļaujošu un pielāgojamu izglītības, apmācības un prasmju sistēmu izstrādi kā ieguldījumu Savienības konkurētspējā saskaņā ar Komisijas paziņojumu “ES konkurētspējas kompass” 22 . Tā arī pilnībā atbildīs 2023. gada zaļā kursa industriālā plāna pīlāram par zaļajām un digitālajām prasmēm 23 , 2025. gada tīras rūpniecības kursam 24 un tam sekojošajam Lētākas enerģijas rīcības plānam 25 , kurā aicināts stiprināt prasmes tādās stratēģiskās nozarēs kā enerģētika, MI kontinenta rīcības plānam un MI pielietošanas stratēģijai, kā arī Eiropas Okeānu pakta 26 ar okeānu saistītās pētniecības, zinību, pratības un inovācijas virzīšanas pīlāram. Priekšlikums atbilst arī paziņojumam par uzkrājumu un investīciju savienību 27 , kurā paredzēta ES mēroga stratēģija finanšpratības jomā.

Sinerģija ar darbībām, kas saistītas ar aizsardzību un drošību

Saskaņā ar Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju programma “Erasmus+” veicinās sagatavotību, noturību, pilsonisko izglītību, sabiedrības un demokrātisko iesaisti, izmantojot augšupvērstu pieeju, mudinot organizācijas un iestādes pieteikties finansējumam un veicinot digitālo un medijpratību, kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību, demokrātiskās vērtības un pilsoniskuma mācīšanos. Būtiska nozīme iekļaujošas sagatavotības un sabiedrības noturības kultūras veicināšanā ir arī brīvprātīgajam darbam. Priekšlikums ir saskaņots arī ar paziņojumu “Redzējums par Eiropas kosmosa ekonomiku” 28 , kas veicina attiecīgo nozaru prasmju apguvi.

Sinerģija ar politiku globālai Eiropai

Topošā programma papildinās darbības, ko finansē ar instrumentu “Eiropa pasaulē”. Turklāt tā palīdzēs piesaistīt talantus visā pasaulē un palielināt ES kā uzticama partnera ietekmi un pievilcību pasaules mērogā. Topošā programma “Erasmus+” ietvers trešo valstu līdzdalību un atbalstu starptautiskām partnerībām, nodrošinot sinerģiju un ieguldījumu ES ārējās darbības politikā. 

Sinerģija ar politiku mūsu dzīves kvalitātes uzturēšanai: nodrošinātība ar pārtiku, ūdens un daba

Priekšlikums ir saskaņots arī ar prioritāti “rūpes par mūsu dzīves kvalitāti: nodrošinātība ar pārtiku, ūdens un daba” un redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas nozari 29 , kas palīdz apgūt galvenajās nozarēs vajadzīgās prasmes, ļaujot veidot konkurētspējīgu un noturīgu lauksaimniecības un pārtikas sistēmu vai aizsargāt biodaudzveidību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Programma “Erasmus+” izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā ir pamatota ar mērķiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantā. Tie dod Savienībai atbalsta kompetenci veicināt kvalitatīvas izglītības attīstību, profesionālās apmācības politikas īstenošanu, jauniešu apmaiņas attīstīšanu un jaunatnes līdzdalības veicināšanu demokrātiskajā dzīvē Eiropā, kā arī Eiropas sporta jautājumu popularizēšanu. Paplašinot priekšlikuma darbības jomu, lai sniegtu atbalstu solidaritātes darbībām, ar kurām risina sabiedrības problēmas, un humānās palīdzības operācijām trešās valstīs, priekšlikuma pamatā ir arī LESD 214. panta 5. punkts, kas paredz izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu – satvaru Eiropas jauniešu kopīgam ieguldījumam Savienības humānās palīdzības operācijās un noteikumus un procedūras šā korpusa darbībai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Dalībvalstis saglabā atbildību par savas politikas saturu un organizāciju attiecīgajās jomās, tomēr konstatētās problēmas ir kopīgas visām dalībvalstīm un/vai tām ir būtiska transnacionāla dimensija, tāpēc nepieciešami ES līmeņa risinājumi, koordinācija un atbalsts. ES darbības var veicināt sadarbību, spēju veidošanu un savstarpēju mācīšanos, kā arī pārrobežu darbības, galu galā optimizējot attiecīgo nozaru potenciālu.

Programmas mērķis ir uzlabot transnacionālo mobilitāti un spēju veidošanu, sadarbojoties un atbalstot politikas virzienus ar Eiropas dimensiju. Tomēr, ņemot vērā atbalstīto darbību transnacionālo raksturu, lielo apjomu un plašo ģeogrāfisko aptvērumu, kā arī to spēcīgo starptautisko dimensiju, dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt šos mērķus. Piemēram, pārrobežu mācību mobilitāti vai brīvprātīgo darbu ir sarežģītāk organizēt divpusēji, un atsevišķām dalībvalstīm ir grūti to darīt pieejamu visiem. Programmas “Erasmus+” vidusposma novērtējums ir parādījis, ka izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta organizāciju vai dalībvalstu atsevišķām iniciatīvām, pat ja tās ir rezultatīvas valsts līmenī, trūkst nepieciešamā mēroga un apjoma, lai panāktu Eiropas līmeņa ietekmi. Turklāt atsevišķu valstu un starpnozaru iniciatīvu kumulatīvais aptvērums arvien ir ierobežots salīdzinājumā ar pašreizējo programmu “Erasmus+”. Tāpat Eiropas Solidaritātes korpusa izvērtējums apstiprina, ka šim korpusam ir būtiska nozīme un dažās valstīs šī programma ir vienīgā iespēja iesaistīties jaunatnes brīvprātīgajā darbā un solidaritātes pasākumos.

Turklāt, paplašinot programmas darbības jomu un attiecinot to arī uz brīvprātīgā darba aktivitātēm, arī integrējot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu, programma “Erasmus+” piedāvās vienotu piekļuvi ES iespējām jauniešiem visā Savienībā un ārvalstīs. Patlaban tās pieejamas tikai ar dažādu shēmu starpniecību. Tāpēc programma “Erasmus+” nodrošinās, ka visiem jauniešiem Savienībā ir vienlīdzīgas iespējas iesaistīties un vienkāršāka piekļuve daudzveidīgākam darbību klāstam. Turklāt Eiropas Solidaritātes korpusa iespēju iekļaušana programmā “Erasmus+” palīdzēs uzlabot informētību par iespējām, kas pieejamas jauniešiem un organizācijām, kuras ar viņiem strādā, un padarīs šīs iespējas pamanāmākas.

ES finansējuma pievienoto vērtību programmas aptvertajās politikas jomās plaši atzina respondenti, kas piedalījās Komisijas rīkotajā atklātajā sabiedriskajā apspriešanā par jauno DFS, – to lielākā daļa uzsvēra ES finansējuma nozīmi.

•    Proporcionalitāte

Šis priekšlikums mērķtiecīgi un racionāli aptver visas izglītības un apmācības nozares, proti, skolu izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību un pieaugušo izglītību, kā arī jaunatni, brīvprātīgo darbu un sportu. Ar to pastiprina izmēģinātās un pārbaudītās darbības, kuru ietekmi apliecina programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa vidusposma novērtējumi. Esošās darbības tiks racionalizētas – gan “Erasmus+” darbības, gan darbības, kas integrētas Eiropas Solidaritātes korpusā. Tas samazinās dublēšanos un pārorientēs šīs darbības, ņemot vērā izvērtējumu rezultātus un apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Lai paplašinātu programmas tvērumu, tiks pastāvīgi veicināta elastīgu formātu izmantošana.

Lai risinātu jaunas problēmas un pievērstos politikas prioritātēm (piemēram, Eiropas skolu alianses un “Erasmus+” stipendijas stratēģiskās jomās), tiks ieviests ierobežots skaits jaunu darbību. Tiek arī uzskatīts, ka šie pasākumi ir vispiemērotākie, lai programmu padarītu iekļaujošāku un efektīvāku.

Ierosinātās izmaiņas balstās uz esošo programmas struktūru, saglabā tāda paša veida intervences pasākumus, kas attiecas uz personām, organizācijām un sistēmām, un to mērķis ir uzlabot un palielināt programmas izvēršanas ietekmi, izmantojot iepriekšējās programmas esošos rezultatīvos īstenošanas mehānismus. Tādējādi šī iniciatīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams noteikto mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Programma “Erasmus+”

2014.–2020. gada programmas galīgajā izvērtējumā un 2021.–2027. gada programmas starpposma izvērtējumā 30 tika konstatēts, ka programma “Erasmus+” veiksmīgi darbojas atbilstoši galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem un efektīvi sasniedz izvirzītos mērķus. Abas programmas ir izrādījušās veiksmīgas un nodrošinājušas spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību, un tām ir būtiska nozīme izglītības un apmācības, kā arī jaunatnes un sporta jomā.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, programma “Erasmus+” atbalstīja mācību mobilitāti ārvalstīs – 2014.–2020. gadā tajā piedalījās vairāk nekā 6,2 miljoni dalībnieku, bet 2021.–2023. gadā – aptuveni 1,6 miljoni dalībnieku, kas uzlaboja savas prasmes un kompetences. “Erasmus+” arī finansēja vairāk nekā 136 000 atsevišķu organizāciju saskaņā ar 2014.–2020. gada programmu un vairāk nekā 77 000 organizāciju 2021.–2023. gadā, atbalstot to sadarbību un uzlabojot to praksi.

Ar programmu “Erasmus+” panāktie rezultāti ir ievērojamāki par tiem, ko atsevišķas valstis varētu sasniegt valsts vai starptautiskā līmenī. Tās radītie ieguvumi izriet no iespējām, ko šī programma sniedz izglītojamo un personāla personīgajai, izglītības un profesionālajai attīstībai, organizāciju pārrobežu sadarbībai un politikas izstrādei izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Tā sniedz ievērojamus ieguvumus tiem, kas piedalās programmā, salīdzinājumā ar tiem, kuri to nedara. Ja programmas “Erasmus+” nebūtu, krasi samazinātos programmas radītie ieguvumi personām un organizācijām. Vairākās valstīs pārrobežu darbības izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta nozarēs samazinātos teju līdz nullei, it īpaši jaunatnes un sporta nozarēs. Programma “Erasmus+” finansē vairāk nekā pusi no kredītpunktu mobilitātes iespējām dalībvalstīs un vairāk nekā 90 % īstermiņa mobilitātes iespēju pusē Savienības valstu.

Turklāt programma reaģē uz jaunām vajadzībām, kas saistītas ar jaunām problēmām, ko rada tehnoloģiju attīstība, pieskaņojoties Eiropas Konkurētspējas fonda politikas nozarēm un prioritātēm, it īpaši saistībā ar ģeneratīva mākslīgā intelekta parādīšanos un prasmju nodrošināšanu ES konkurētspējas atbalstam. Programma “Erasmus+” investē, lai palīdzētu attīstīt prasmes, kas vajadzīgas, lai Savienības vienotajam tirgum un rūpniecības nozarēm nodrošinātu nākotnes prasībām atbilstošas prasmes, kas ļautu risināt konkurētspējas problēmas, kā uzsvērts Dragi un Letas ziņojumos. Finansējums mācību mobilitātei, kas ir programmas pamatā, šķiet būtisks, lai nodrošinātu, ka jaunākajām paaudzēm ir vajadzīgās prasmes, ko likt lietā, lai risinātu problēmas, kas rodas strauji mainīgajā vidē. Programma ir arī kļuvusi iekļaujošāka, un tās dalībnieku vidū ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem ir mazāk iespēju, proti, no aptuveni 10 % 2014.–2020. gadā līdz 15 % 2023. gadā.

Neraugoties uz nepārprotamo progresu, izvērtējumā ir konstatēti joprojām pastāvošie šķēršļi tādu cilvēku līdzdalībai, kuriem ir mazāk iespēju. Tādējādi programmai “Erasmus+” būtu jāturpina risināt vissteidzamāk risināmās piekļūstamības problēmas, turpinot paplašināt tās tvērumu, lai iekļautu dalībniekus, kuriem ir mazāk iespēju. Iekļautību uzlabotu arī to cilvēku definīciju precizēšana, kuriem ir mazāk iespēju, un skaidrāku norādījumu sniegšana par pasākumiem, kas pieejami, lai atbalstītu viņu līdzdalību.

Būtu jānovērtē finansēšanas noteikumu pārskatīšana, vienkāršākas ziņošanas procedūras un racionalizēšana saistībā ar dažādām darbībām un dažādās jomās ar mērķi vienkāršot piekļuves iespējas mazām un jaunpienācējām organizācijām. Izvērtējumā arī tika konstatēts, ka ir jāvienkāršo alternatīvais finansējums, jāatvieglo līdzekļu pārvedumi starp instrumentiem un jālikvidē šķēršļi starp dažādiem darbības veidiem un finansēšanas noteikumiem, lai veidotu lielāku sinerģiju starp programmu “Erasmus+” un citiem instrumentiem un palielinātu projektu izvēršanu. Tas būtu jādara, arī labāk izplatot projektu rezultātus.

Izvērtējums liecina par programmas starptautisko pievienoto vērtību, kas ir būtiska, lai veicinātu ES vērtības, starpkultūru mācīšanos, palielinātu informētību par pilsonisko un aktīvu līdzdalību, kā arī veicinātu mācīšanos no līdzbiedriem un nodotu citiem reģioniem Eiropas īpašās zināšanas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā.

“Erasmus+” izvērtējumā tika apzinātas iespējas uzlabot saskanību ar Eiropas Solidaritātes korpusu un apzināt veidus, kā novērst iespējamo pārklāšanos, uzlabot vispārējo efektivitāti un palielināt skaidrību ieinteresētajām personām.

Eiropas Solidaritātes korpuss

Programmas 2018.–2020. gadam galīgajā izvērtējumā un 2021.–2027. gada programmas starpposma izvērtējumā 31 tika konstatēts, ka Eiropas Solidaritātes korpusam ir labs sniegums atbilstoši visiem pieciem izvērtēšanas kritērijiem (piemērotība, lietderība, efektivitāte, saskaņotība, ES pievienotā vērtība). Eiropas Solidaritātes korpuss risina Eiropas sabiedrības būtiskās vajadzības, veicinot pilsonisko līdzdalību un sekmējot iekļaušanu un daudzveidību. Programma sekmē kopienas apziņu, atdzīvina vietējās iniciatīvas un veicina plašāku globālo perspektīvu. Līdzdalība palīdz uzlabot personīgās, profesionālās un mācīšanās prasmes, kā arī sociālo un pilsonisko izpratni. Programma ir arī konsekventi sasniegusi mērķrādītājus attiecībā uz dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju (30 % 2022. un 2023. gadā). Izvērtējuma rezultāti apstiprina, ka Eiropas Solidaritātes korpusam ir būtiska nozīme un dažās valstīs šī programma ir vienīgā iespēja jauniešiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā un solidaritātes pasākumos. Ir apzinātas vairākas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Galvenie ieteikumi ir šādi: i) uzlabot to cilvēku apzināšanu, kuriem ir mazāk iespēju, lai atvieglotu viņu turpmāku iekļaušanu programmā, ii) saskaņot programmas mērķus un finansējumu, iii) novērst atšķirības rezultātu un ietekmes ģeogrāfiskajā sadalījumā, iv) uzlabot vīzu režīmu trešo valstu valstspiederīgajiem, v) uzlabot IT un uzraudzības rīkus un vi) precizēt humānās palīdzības sadaļas mērķi. Ņemot vērā programmas vērienīgumu un mērķus, finansējums kopumā ir izrādījies ļoti ierobežots. Programma papildina tādas ES programmas kā “Erasmus+”, taču faktiskā sinerģija ir nedaudz ierobežota, un tas liecina, ka ir vajadzīgi strukturētāki centieni.

Izvērtējumā izceltā iespējamā dublēšanās joma attiecas uz “Erasmus+” jauniešu līdzdalības darbībām un solidaritātes projektiem, ko finansē no Eiropas Solidaritātes korpusa. Gan “Erasmus+”, gan Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta jauniešu vadītas iniciatīvas, ko īsteno neformālas jauniešu grupas – tas veicina aktīvu pilsoniskumu un iniciatīvas sajūtu. Solidaritātes projektiem ir spēcīgāks solidaritātes komponents, kas galvenokārt atbalsta augšupējas vietējās solidaritātes aktivitātes, kuru mērķis ir risināt būtiskas problēmas kopienās, kurās dzīvo jaunieši, kas īsteno projektu. Tomēr daudzās kopīgās rīcības jomas liecina par nepieciešamību izvērtēt iespējamo pārklāšanos. Kā iespējamas pārklāšanās piemēri minami arī atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot abu programmu īstenošanas kvalitāti. Abus pasākumus vada vienas un tās pašas valsts aģentūras, kas aktīvi darbojas jaunatnes jomā, un tās finansē ļoti līdzīgus pasākumus, vēršoties pie mērķgrupām, kas bieži vien ir identiskas. Šie pasākumi rada sinerģijas iespējas starp programmām, un tos varētu izvērtēt arī attiecībā uz apjomradītiem ietaupījumiem un lielāku efektivitāti.

Visbeidzot, Eiropas Solidaritātes korpuss papildina programmu “Erasmus+”, piedāvājot jauniešiem brīvprātīgā darba un solidaritātes pieredzi ārpus formālās izglītības un apmācības sistēmām. Gan programmas “Erasmus+”, gan Eiropas Solidaritātes korpusa izvērtējumi apstiprina programmu panākumus un uzsver to lietderīgumu. Lai gan netika konstatētas būtiskas strukturālas vai īstenošanas problēmas, ir ieteicams turpināt vienkāršošanu un iekļaušanu, pastiprināt starptautisko dimensiju, kā arī novērst abu programmu pārklāšanos un veicināt sinerģiju.

Tāpēc topošais instruments balstīsies uz šiem panākumiem un stiprajām pusēm. Jaunā programma “Erasmus+” labāk risinās ES problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu labklājību un konkurētspēju, prasmju nepietiekamību, sociālo iekļaušanu, demokrātiju, kā arī prasību pēc lielākas iekļaušanas, lielākas ietekmes un vienkāršošanas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās pasākumi notika no 2024. gada marta līdz 2025. gada maijam, un to mērķis bija apkopot dažādu ieinteresēto personu viedokļus. Šie pasākumi ietvēra atklātu sabiedrisko apspriešanu, divus darbseminārus ar valsts iestādēm un valsts aģentūrām, plaša mēroga ieinteresēto personu konferenci (ar valsts iestādēm, valsts aģentūrām, jumta organizācijām, programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa labuma guvējiem un dalībniekiem, kā arī ES iestāžu pārstāvjiem) un papildu apspriešanas.

Atklātā sabiedriskā apspriešana notika no 2025. gada 12. februāra līdz 7. maijam, un tajā tika saņemtas 5845 atbildes. Tajā iegūtā informācija tika izmantota ietekmes novērtējumam par ES programmām pārrobežu izglītības, jaunatnes, kultūras, mediju, vērtību un pilsoniskās sabiedrības jomā saskaņā ar DFS laikposmam pēc 2027. gada.

Atbildes skaidri apliecināja, ka ES loma pārrobežu sadarbības veicināšanā un demokrātisko un sociālo mērķu atbalstīšanā saglabājas. 81 % iedzīvotāju un 70 % organizāciju savās atbildēs par ļoti svarīgu atzina “atbalstu mācībām/apmācībai ārvalstīs”. Šī prioritāte bieži bija saistīta ar plašāku tematu, proti, “ilgtermiņa investīcijām prasmēs, nodarbināmībā un Eiropas identitātē”. Respondenti mācību mobilitāti saistīja ne tikai ar izglītības pabalstiem, bet arī ar sociālo integrāciju, pilsonisko līdzdalību un gatavību darba tirgum. Daudzi minēja ES finansējuma nozīmi izglītojamo apmaiņas, profesionālās apmācības, valodu apguves un pārrobežu partnerību atbalstīšanā kā mehānismus iekļaujošākas un konkurētspējīgākas sabiedrības veidošanai. Tāpat mērķis “aizsargāt demokrātiju, veicināt demokrātijas standartus” saņēma 80 % iedzīvotāju un 72 % organizāciju atbalstu, un tas liecina par augstu konverģenci starp individuālajām un institucionālajām ieinteresētajām personām.

Nozīmīga apspriešanas iezīme bija jauniešu iesaistīšana. Teju 50 % respondentu bija jaunāki par 30 gadiem, un šī vecuma grupa pastāvīgi pauda stingru atbalstu tādu iniciatīvu finansēšanai, kas veicina demokrātisko iesaisti, līdztiesību, mobilitāti un pilsonisko sadarbību. Viņu atbildes labi saskanēja ar Komisijas stratēģiskajām prioritārajām jomām attiecībā uz jaunatni, arī tām, kas izceltas iniciatīvā “ES pārbaude par ietekmi uz jauniešiem”. To iesaiste arī parādīja augstu informētības un ieinteresētības līmeni attiecībā uz ES plānošanas elementiem, kas balstīti uz vērtībām un pārrobežu elementiem.

Atklātās sabiedriskās apspriešanas atbildes arī apstiprināja, ka ES finansējums jomās, uz kurām tas attiecas, nodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valsts, vietējā vai reģionālā līmeņa finansējumu. Piemēram, 79 % respondentu uzskatīja, ka “demokrātijas aizsardzība un demokrātijas standartu veicināšana” ir joma, kurā ES finansējums lielā mērā sniedz pievienoto vērtību.

Kad respondentiem tika lūgts izvērtēt šķēršļus, kas liedz ES budžetam pilnībā sasniegt tā mērķus attiecīgajās politikas jomās, tie kopumā atzinīgi novērtēja Komisijas koncentrēšanos uz finansējuma lielāku efektivitāti, bet ne uz “identitātes” un “uzticēšanās” rēķina, saglabājot tematisko skaidrību un ieinteresēto personu līdzatbildību. Kvantitatīvie rezultāti liecina, ka visbiežāk minētie šķēršļi visās grupās bija administratīvais slogs (uz to norādīja 52 % iedzīvotāju un 58 % organizāciju) un sarežģīti, konkrētiem fondiem specifiski atbilstības noteikumi (50 % iedzīvotāju un 53 % organizāciju). Šīs problēmas atspoguļo bažas ne tikai par regulējuma sarežģītību, bet arī par instrumentu sadrumstalotību un īstenošanas neefektivitāti. Kā papildu šķēršļi tika norādīti elastības trūkums resursu pārdalei, reaģējot uz jaunām vajadzībām (32 % iedzīvotāju un 32 % organizāciju), kavējumi programmu īstenošanā un finansējuma izmaksāšanā, kā arī nepietiekama komunikācija vai skaidrība par finansēšanas iespējām. It īpaši publiskās iestādes un nevalstiskās organizācijas (NVO) uzsvēra kavēšanos kā ietekmes un vietējās uzticamības samazināšanās iemeslu. 

Arī pārējās apspriešanās tika pausts vienprātīgs atbalsts programmas “Erasmus+” turpināšanai un uzlabošanai un Eiropas Solidaritātes korpusa piedāvātajām iespējām un tika uzsvērta to lielā nozīme ES vērtību veicināšanā, kā arī prasmju attīstīšanas un konkurētspējas atbalstīšanā. Ieinteresētās personas uzsvēra, ka ir jānodrošina programmas stabilitāte attiecībā uz tās vispārējo struktūru un īstenošanas mehānismiem un ka mobilitāte ir jāsaglabā kā programmas centrālais elements. Atbildēs uzsvērta arī pamatdarbību, piemēram, Eiropas universitāšu apvienību, profesionālās izcilības centru un “Erasmus+” skolotāju akadēmiju, vērtība un investēšanas nozīme tajās.

Attiecībā uz galvenajām problēmām, kas būs jārisina saistībā ar nākamo programmu, savāktie dati liecina, ka, lai gan ieinteresētās personas atzinīgi vērtē pašreizējā plānošanas periodā ieviestos vienkāršošanas pasākumus, šajā jomā ir iespējami lielāki uzlabojumi, piemēram, programmas noteikumu racionalizēšana un administratīvā sloga papildu samazināšana. Apspriešanās tika uzsvērta ieinteresēto personu pastiprinātā apņemšanās pievērsties to personu vajadzībām, kurām ir mazāk iespēju, un nepieciešamība vēl vairāk uzlabot programmas spēcīgo iekļaušanas dimensiju, efektīvi iesaistot visnelabvēlīgākajā situācijā esošās mērķgrupas un veicinot vietējo kopienu organizāciju un jaunpienācēju līdzdalību. Dažas ieinteresētās personas arī aicināja vienkāršot piekļuvi un atvieglot administratīvo slogu, mainot pārvaldības veidu – no tiešās pārvaldības uz netiešo pārvaldību – attiecībā uz dažām darbībām, piemēram, Žana Monē vārdā nosauktajiem pasākumiem citās jomās, kas nav saistītas ar augstāko izglītību, un partnerībām sadarbībai sporta jomā.

Turklāt ieinteresētās personas uzsvēra, cik svarīga ir sinerģija, ko varētu veicināt starp dažādiem ES instrumentiem. Tas ietver uzlabotu koordināciju, ko Eiropas Komisija veic Eiropas līmenī. Izskanēja aicinājums pēc spēcīgas starptautiskās dimensijas, pastiprinātas un uzlabotas komunikācijas un informācijas, ietekmes novērtējuma, kā arī datu vākšanas un izmantošanas.

Kopumā ieinteresētās personas sniedza vērtīgus ieteikumus par to, kā izmantot gūtos panākumus un risināt atlikušās problēmas, lai nodrošinātu “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa sniegto iespēju ilgtermiņa panākumus.

•Ārējo ekspertu atzinums

Komisija balstījās uz “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa vidusposma novērtējumu konstatējumiem un ieteikumiem, kuru pamatā bija ārējo darbuzņēmēju speciālās zināšanas, kā arī citi pārskatīti pētījumi un ārējie ziņojumi.    

•Ietekmes novērtējums

Saistībā ar šo priekšlikumu tika sagatavots ietekmes novērtējums, kas tika veikts, gatavojoties nākamajai DFS. Tas aptvēra ES fondus, kas atbalsta pārrobežu izglītību, apmācību un solidaritāti, jauniešus, medijus, kultūru un radošās nozares, vērtības un pilsonisko sabiedrību.

Ietekmes novērtējumā Komisija izskatīja vairākus alternatīvus politikas risinājumus, ko izmantot, lai risinātu ar šo kopu saistīto nozaru problēmas, un noteica, kurš risinājums ir piemērotāks Komisijas politikas jomām un prioritātēm. Dažādie risinājumi bija savstarpēji izslēdzoši. Viens risinājums bija turpināt esošās programmas “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” kā atsevišķas programmas, vienlaikus ieviešot dažus pakāpeniskus uzlabojumus. Otrais risinājums bija apvienot “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusu – divas programmas, kurām ir kopīgs galvenais mērķis, proti, veicināt kvalitatīvu mūžizglītību, uzlabot prasmes un pamatkompetences visiem, dzīvei un darbam, vienlaikus veicinot sabiedrības iesaisti un pilsonisko izglītību, solidaritāti un sociālo iekļaušanu. Trešais risinājums bija pilnībā integrēt vienā instrumentā politikas jomas, kuras pašlaik aptver programma “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss, kā arī tās, kuras aptver programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) un programma “Radošā Eiropa”.  

Tika apsvērtas arī citas alternatīvas, bet tās tika noraidītas agrīnā posmā. Viena no tām bija Savienības finansējuma pārtraukšana jomās, uz kurām pašlaik attiecas programma “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss, bet šī iespēja tika noraidīta, ņemot vērā to, cik svarīgas ir problēmas, kas skar attiecīgās nozares, šiem politikas virzieniem piešķirto nozīmi politikas pamatnostādnēs un Savienības intervences pievienoto vērtību, kas pamatota ar attiecīgajiem vidusposma novērtējumiem.

Trīs atlasīto risinājumu (nepārtrauktība, pilnīga integrācija un uz mērķiem balstīta konsolidācija) galvenā potenciālā ietekme tika analizēta, ņemot vērā to sociālo, ekonomisko un vidisko dimensiju. Attiecīgā gadījumā analīze aptvēra arī izmaksas un ieguvumus, ietekmi uz konkurētspēju, mazajiem uzņēmumiem un digitalizāciju, kā arī ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā. Turklāt risinājumi tika novērtēti, pamatojoties uz to lietderību, efektivitāti, saskanību un proporcionalitāti, piemērojot sociālo daudzkritēriju izvērtēšanas modeli. 

Risinājumu un to ietekmes novērtējums parādīja, ka uz politikas mērķiem balstīta integrācija (“uz mērķiem balstīta konsolidācija”) salīdzinājumā ar abām pārējām alternatīvām piedāvātu labāku potenciālu. Tas nodrošinātu labāku koordināciju, mērķtiecīgāku elastību un lietderīgāku Savienības budžeta izlietojumu, nezaudējot politikas mērķtiecību vai piekļūstamību.

Šis finansēšanas instruments piedāvās visaptverošāku pieeju un saskaņotu vidi formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās iespējām jauniešiem ar mērķi veicināt prasmju pilnveidi, iesaistīšanos, sagatavotību un sociālo kohēziju. Eiropai ir jānodrošina, ka jaunieši ir apguvuši minimālo pamatprasmju un digitālo prasmju līmeni, un jāveicina padziļinātas kompetences un vispārīgās prasmes, kas vajadzīgas visos dzīves posmos. Tas attiecas ne tikai uz profesionālo pilnveidi, bet arī uz viņu personīgo izaugsmi. Tas ir būtiski, ņemot vērā to, ka gandrīz 18 miljoni jauniešu ES ir pakļauti sociālās atstumtības riskam 32 un 2024. gadā gandrīz puse no viņiem ziņoja par nesenām emocionālām vai psihosociālām problēmām 33 . Eiropai ir arī jārisina jautājums par jauniešu nepietiekamām zināšanām, it īpaši par viņu demokrātiskajām tiesībām, apgrūtināto piekļuvi informācijai, ierobežoto iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos un plašākās politiskajās debatēs. Visu šo problēmu risināšana ir būtiska, lai nodrošinātu pārticīgu, sagatavotu un saliedētu Eiropu, taču to nevar panākt, izmantojot tikai formālo izglītību. Brīvprātīgais darbs un citi neformālās un ikdienējās mācīšanās veidi papildina formālo izglītību. Īstenošanas ziņā, apvienojot intervences loģiku šajās jomās (ko galvenokārt aptver programma “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss), Savienības finansējums tiktu ievērojami racionalizēts un vienkāršots, tādējādi nodrošinot lielāku efektivitāti, apjomradītus ietaupījumus un mazāku administratīvo slogu.

Jaunā instrumenta pamatā būs pašreizējo programmu panākumi un pašreizējās DFS labākā prakse, kas noteikta izvērtējumos. Tas labāk risinās transnacionālas un kopīgas problēmas, novēršot finansējuma nepietiekamību dalībvalstu līmenī un uzlabojot saskanību starp iekšpolitiku un ārpolitiku, vienlaikus veicinot sinerģiju, efektivitāti un lietderību un samazinot pārklāšanos.

Pamatojoties uz labāka regulējuma pamatnostādnēm, šis ietekmes novērtējuma ziņojums tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP) kvalitātes pārbaudei. RKP 2025. gada 13. jūnijā sniedza atzinumu par ietekmes novērtējumu. RKP sniedza virkni piezīmju un ieteikumu par darbības jomu, problēmu definēšanu un izvērtējumu izmantošanu, intervences loģiku un mērķiem, risinājumu salīdzinājumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, pārvaldību, saskaņotību un turpmāko uzraudzību un novērtēšanu. Ietekmes novērtējums, kas pievienots šim tiesību akta priekšlikumam, tika pārskatīts saskaņā ar RKP piezīmēm.

•Vienkāršošana

Ar priekšlikumu tiek ieviesti vairāki vienkāršojumi.

Attiecībā uz fiziskām personām, it īpaši jauniešiem

Paplašinot darbības jomu un iekļaujot brīvprātīgā darba un solidaritātes projektus, ar šo iniciatīvu vienā programmā tiks apvienotas visas ES jauniešiem piedāvātās iespējas. Tādējādi priekšlikums jauniešiem un tiem, kas strādā ar jauniešiem visā Eiropas Savienībā un ārvalstīs, piedāvās vienotu piekļuves punktu ES finansējuma iespējām, nodrošinot viņiem vieglāku piekļuvi šīm iespējām.

Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un labuma guvējiem

Priekšlikuma mērķis ir palielināt saskanību un racionalizēt programmas struktūru, apvienojot sadarbības un politikas atbalsta darbības, pārgrupējot darbības (piemēram, apvienojot visas organizāciju sadarbības iespējas vai pārceļot atbalstu uz platformām, kas ir kopīgas ar citiem rīkiem un pasākumiem, nolūkā atbalstīt politikas veidošanu un programmu īstenošanu) un likvidējot nevajadzīgas nodaļas katrā jomā. Darbības, kurām ir līdzīgi mērķi un kuras pārklājas, tiks apvienotas (piemēram, augstākās izglītības iestādē studējošo un personāla mācību mobilitāte). Tas nodrošinās skaidrību par piedāvātajām Savienības finansējuma iespējām, un tādējādi potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem būs vieglāk orientēties un noteikt viņiem atbilstošās iespējas.

Turklāt iniciatīva novērsīs šķēršļus, ar kuriem saskaras vietējo kopienu organizācijas, mazas organizācijas vai organizācijas, kas pieteikumu iesniedz pirmo reizi, un palielinās tās tvērumu, mainot dažu darbību pārvaldības veidu (piemēram, pašreizējos Žana Monē vārdā nosauktos pasākumus citās jomās, kas nav saistītas ar augstāko izglītību, vai sadarbības partnerības sporta jomā). Tā arī ieviesīs ļoti mazas vērtības dotāciju partnerības, ievērojami samazinot administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem.

Akreditācijas sistēmu izmantošana arī turpmāk nodrošinās organizācijām strukturētu satvaru pastāvīgu uzlabojumu panākšanai un vienkāršotai piekļuvei finansējumam, kas galu galā atvieglos ilgtermiņa plānošanu, paaugstinās darbību kvalitāti un veicinās transnacionālu sadarbību. Pēc iespējas vairāk tiks izmantotas vienkāršotas dotācijas vienreizēju maksājumu, vienības izmaksu un vienotu likmju veidā.

Turklāt tiks pieliktas pūles, lai vienkāršotu vispārējās piemērošanas un ziņošanas procedūras, kā arī saskaņotu noteikumus, vienlaikus nodrošinot samērīgumu starp dotāciju līmeni un prasībām.  

Attiecībā uz ieinteresētajām personām, kas īsteno programmu (valsts iestādēm, valsts aģentūrām, Eiropas Komisiju)

Apvienojot vienā satvarā divas programmas, kas darbojas ar līdzīgiem procesiem, kuri dublējas vairākās jomās (piemēram, darba programma, uzraudzība, komunikācija), priekšlikums nodrošinās būtisku vienkāršošanu, kas ļaus uzlabot efektivitāti, samazināt administratīvo slogu un īstenošanas izmaksas. Tas ļaus efektīvāk izmantot resursus gan Eiropas Komisijai, gan arī dalībvalstīm un trešām valstīm, kas piesakās dalībai programmā (t. i., īstenošanas struktūrām).

•Pamattiesības

Priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātajām Savienības vērtībām un ievēro tās. Ierosinātās iniciatīvas mērķi ir cieši saistīti ar pamattiesību veicināšanu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu. Kā sīki aprakstīts 2024. gada ziņojumā par Pamattiesību hartas piemērošanu 34 , 2021.–2027. gada programma “Erasmus+” veicina pamattiesības visās tās jomās. Tāpat šis priekšlikums palīdzēs veicināt un aizsargāt tiesības, kas noteiktas hartas 8. pantā (personas datu aizsardzība), 11. pantā (vārda un informācijas brīvība), 13. pantā (humanitāro un eksakto zinātņu brīvība, arī akadēmiskā brīvība), 14. pantā (tiesības uz izglītību), 15. pantā (brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt), 20. un 21. pantā (vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums), 22. pantā (kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība), 23. pantā (vīriešu un sieviešu līdztiesība), 24. pantā (bērnu tiesības), 26. pantā (personu ar invaliditāti tiesības), 31. pantā (godīgi un taisnīgi darba apstākļi), 33. pantā (ģimenes dzīve un darbs), 39.–46. pantā (pilsoņu tiesības). To galvenokārt panāk, finansējot projektus un iniciatīvas, kas veicina šo pamattiesību praktisko piemērošanu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Sk. pielikumu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Iniciatīvas panākumi tiks uzraudzīti, izmantojot kopīgu snieguma satvaru budžetam pēc 2027. gada. Snieguma satvars paredz īstenošanas ziņojuma sagatavošanu programmas īstenošanas posmā, kā arī retrospektīvu izvērtēšanu, kas jāveic saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 34. panta 3. punktu. Izvērtēšanu veic saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm, un tās pamatā ir rādītāji, kas attiecas uz programmas mērķiem.

Komisija regulāri ziņos Eiropas Parlamentam, Padomei un visām pārējām attiecīgajām ES iestādēm. 

Ievērojama programmas daļa tiks īstenota netiešā pārvaldībā, galvenokārt ar valsts aģentūru starpniecību. Pārējās programmas daļas īstenos tiešā pārvaldībā, galvenokārt izpildaģentūra, ko pārrauga par programmu atbildīgie Komisijas dienesti. 

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulā ir izklāstīti noteikumi par programmu “Erasmus+”, kas aptver izglītību un apmācību, jaunatni un sportu un integrē iespējas, ko piedāvā Eiropas Solidaritātes korpuss, arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss 2021.–2027. gada DFS ietvaros, piedāvājot visaptverošu ES instrumentu kvalitatīvas mūžizglītības veicināšanai, prasmju un pamatkompetenču uzlabošanai visiem, dzīvei un darbam, vienlaikus veicinot sabiedrības iesaisti un pilsonisko izglītību, solidaritāti un sociālo iekļaušanu. Programma ir pamatinstruments, kas atbalsta Savienības politikas īstenošanu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Konkrētie mērķi ir noteikti, pamatojoties uz attiecīgo intervenci.

I nodaļā “Vispārīgi noteikumi” izklāstīts ierosinātās regulas priekšmets, sniegtas noteiktu terminu definīcijas šīs regulas nolūkiem, kā arī sniegti programmas vispārējie un konkrētie mērķi.

Programmas struktūru veido pīlārs, kas veltīts mācību iespējām visiem, un pīlārs, kas veltīts spēju veidošanai. Šajā struktūrā ir apvienota sadarbība starp organizācijām un iestādēm un atbalsts politikas veidošanai, aptverot visas izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomas.

II nodaļā “Darbības joma” ir norādītas darbības, kas paredzētas ierosinātās regulas mērķus sasniegšanai. Attiecībā uz mācību iespējām visiem programma atbalstīs mācību mobilitāti visās jomās un brīvprātīgā darba iespējas jaunatnes jomā, no vienas puses, un talantu un izcilības attīstīšanas iespējas, no otras puses. Tas aptver arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu. Šī sadaļa ietver arī jaunu redzējumu par mobilitātes paplašināšanu, kas visiem jaunajiem eiropiešiem nodrošinās iespēju iegūt “Erasmus+” pieredzi agrākā vecumā, kad veidojas vērtības un attieksme, kā arī jaunas iespējas (“Erasmus+” stipendijas), kas ieviestas, lai izglītojamie varētu mācīties stratēģiskās izglītības jomās, un pašreizējās iespējas, kas saskanības un skaidrības labad pārvietotas uz šo sadaļu, tajā skaitā programmas “Erasmus Mundus” stipendijas un Žana Monē vārdā nosauktie pasākumi augstākās izglītības jomā.

III nodaļā “Iekļaušana un daudzveidība” ir norādīts, kāda uzmanība programmā būtu jāpievērš iekļaušanai un daudzveidībai, kā arī aprakstīti pasākumi un instrumenti, kas paredzēti, lai sasniegtu vairāk dalībnieku ar ierobežotām iespējām.

IV nodaļā “Finanšu noteikumi” ir noteikts programmas budžets plānošanas periodam, kā arī paredzētās Savienības finansējuma formas. Tajā arī paredzēts, ka papildu finanšu iemaksas būtu jāpiešķir citu instrumentu ietvaros. Šajā nodaļā ir noteikti sinerģijas veidi un darbība, kā arī sinerģijas iespējas ar citiem fondiem un resursiem. Turklāt šajā nodaļā ir precizēti arī daži īpaši noteikumi, kas piemērojami tiešai un netiešai pārvaldībai, piemēram, attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu netiešā pārvaldībā.

V nodaļā “Dalība programmā” ir izklāstīti kritēriji iesaistītajām valstīm. Tajā noteikts, kuras trešās valstis var pilnībā vai daļēji būt programmas asociētās valstis, un nosacījumi, ar kādiem tās var piedalīties programmā. Šajā nodaļā arī noteikts, kuri subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu.

VI nodaļā “Plānošana” ir noteikts, ka programmu īstenos ar darba programmām.

VII nodaļā “Informācija, komunikācija un izplatīšana” ir izklāstītas prasības visiem iesaistītajiem dalībniekiem saistībā ar informācijas izplatīšanu, publiskošanu un turpmākiem pasākumiem par visām programmas atbalstītajām darbībām.

VIII nodaļā “Pārvaldība un revīzijas sistēma” ir izklāstīti noteikumi par programmas īstenošanas struktūru izveidi un darbību. Pārvaldības ziņā ierosinātais īstenošanas mehānisms ir netiešas pārvaldības un tiešās pārvaldības apvienojums. Pārvaldības režīmu apvienojums par pamatu izmanto pašreizējā programmā esošās struktūras. Valsts aģentūras būs atbildīgas par programmas līdzekļu lielākās daļas pārvaldību. Šajā nodaļā ir arī noteikta vajadzīgā uzraudzības sistēma, kas nodrošina, ka, īstenojot šīs regulas finansētās darbības, tiek pienācīgi ņemta vērā Savienības finanšu interešu aizsardzība.

IX nodaļā “Pārejas un nobeiguma noteikumi” ir izklāstīti nepieciešamie noteikumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu pāreju starp programmām. Nobeiguma noteikumi nosaka datumu, kurā stājas spēkā ierosinātā regula, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



2025/0222 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu “Erasmus+” 2028.–2034. gadam un atceļ Regulas (ES) 2021/817 un (ES) 2021/888

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu, 166. panta 4. punktu un 214. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 35 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 36 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Savienībai ir jāatbalsta un jāsagatavo savi iedzīvotāji, sākot jau no agrīna vecuma, lai viņi varētu iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas panākumiem mācībās, darbā un dzīvē. Lai to panāktu, Savienībai ir vajadzīgas efektīvas, dinamiskas, inovatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības sistēmas, kas spēj attīstīt, piesaistīt un noturēt talantus, neatpalikt no pašlaik vērojamo sociālo, digitālo, vides un ekonomisko pārmaiņu tempa un apmēra, reaģēt uz demogrāfiskajām problēmām un sabiedrības un ekonomikas prasmju vajadzībām, novērst prasmju nepietiekamību un apmierināt rūpniecības vajadzības kritiski svarīgās nozarēs.

(2)Eiropas Savienība ir kopiena, kuras vērtības sakņojas Eiropas vēsturē un identitātē un ir nostiprinātas Līgumā par ES. Izpratne par šīm vērtībām, arī pamattiesībām un demokrātiju, ir būtiska dzīves prasme un svarīga dalībai politiskajās debatēs un lēmumu pieņemšanā. Izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta aktivitātes palīdz nodrošināt iedzīvotājiem prasmes un kompetences, ko likt lietā, lai gūtu panākumus, aktīvi un jēgpilni piedalītos demokrātiskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā, kā arī palīdz cilvēkiem veidot saiknes, balstoties uz kopīgām vērtībām, un aizstāvēt šādas vērtības.

(3)Savienības pamatā ir tās pilsoņu un dalībvalstu solidaritāte. Šī universālā vērtība nosaka Savienības rīcību un nodrošina vienotību, kas nepieciešama, lai risinātu sabiedrības problēmas, kuras indivīdi ir gatavi palīdzēt risināt praksē, it īpaši ar brīvprātīgā darba palīdzību.

(4)Ir svarīgi, lai visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu personīgās, sociālās, ekonomiskās vai kultūras izcelsmes būtu iespēja piedalīties mobilitātes pieredzē ārvalstīs jau no agrīna vecuma, kad veidojas vērtības un attieksme un kad cilvēki ir visatvērtākie jaunai pieredzei un ietekmei. Agrīna saskare ar dažādām vidēm, kultūrām, valodām un dzīvesveidiem var palīdzēt lauzt stereotipus, veicināt starpkultūru izpratni un iedzīvināt cieņas, iecietības un solidaritātes vērtības, un tādējādi veicināt vienotāku un harmoniskāku Eiropu.

(5)Lai veidotu iekļaujošu, saliedētu un noturīgu sabiedrību un saglabātu Savienības konkurētspēju, ir jāinvestē mācību iespējās visiem neatkarīgi no viņu izcelsmes un finanšu stāvokļa, sadarbojoties dalībvalstīm un organizācijām, kas strādā šajā jomā, un inovatīvā politikas izstrādē izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Šādas investīcijas veicina arī Eiropas identitātes, pamattiesību un pamatvērtību stiprināšanu un demokrātiskākas Savienības veidošanu.

(6)Saskaņā ar ES sagatavotības savienības stratēģiju 37 sagatavotība, noturība, līdzdalība demokrātiskajā dzīvē un pilsoniskā līdzdalība būtu jāveicina, izmantojot augšupvērstu pieeju, mudinot organizācijas un iestādes uzņemties būtisku lomu digitālās pratības un medijpratības, kritiskās domāšanas, pilsoniskās līdzdalības un mācīšanās par demokrātiju un pilsoniskumu veicināšanā. Cilvēkiem un kopienām visā ES ir aktīvi jāiesaistās, lai novērstu krīzes, un jābūt pietiekami gataviem reaģēt uz tām.

(7)2021.–2027. gada Eiropas Solidaritātes korpusa un programmas “Erasmus+” kopīgās darbības jomas un mērķi liecina par potenciālu uzlabot sinerģiju un regulējuma saskanību. Visu mācību mobilitātes, brīvprātīgā darba, sadarbības un aktīva pilsoniskuma iespēju apvienošana nodrošina vienotu piekļuvi visām iespējām, ko Savienība piedāvā jauniešiem un organizācijām, kas darbojas jaunatnes jomā, nodrošinot saskaņotāku un rezultatīvāku pieeju un atvieglojot piekļuvi potenciālajiem dalībniekiem un labuma guvējiem.

(8)Šajā kontekstā ir jāizveido Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” 2028.–2034. gadam (“programma”) kā 2021.–2027. gada programmas “Erasmus+” 38 un Eiropas Solidaritātes korpusa 39 pēctece, kas ietver darbības izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā un kuras ietvaros izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu.

(9)Pieredze liecina, ka strauji mainīgajā ekonomiskajā, sociālajā un ģeopolitiskajā vidē ir vajadzīga elastīgāka daudzgadu finanšu shēma un Savienības izdevumu programmas. Šajā nolūkā un saskaņā ar programmas “Erasmus+” mērķiem finansējumā būtu pienācīgi jāņem vērā mainīgās politikas vajadzības un Savienības prioritātes, kas noteiktas attiecīgajos Komisijas publicētajos dokumentos, Padomes secinājumos un Eiropas Parlamenta rezolūcijās, vienlaikus nodrošinot pietiekamu budžeta izpildes paredzamību.

(10)Programmai būtu jāatbalsta Prasmju savienības 40 īstenošana un vispārējie stratēģiskie satvari Savienības politikas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, tajā skaitā politikas programmas skolu izglītībai, augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai, arī prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, lai iedzīvotāji visos dzīves posmos varētu attīstīt kompetences un prasmes, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus sabiedrībā.

(11)Saskaņā ar ES jaunatnes stratēģiju 41 , Eiropas programmu darbam ar jaunatni 42 un 2024. gada paziņojumu par Eiropas Jaunatnes gada (2022) mantojumu 43 programmai būtu jāatbalsta jauniešu un jaunatnes organizāciju jēgpilna līdzdalība lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā, jaunatnes jautājumu iekļaušana visās politikas jomās, neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšana, kvalitatīvs darbs ar jaunatni un jaunatnes darbinieku kompetenču attīstīšana. Programma turpinās atbalstīt visus jauniešus, lai tie varētu piedalīties mācību mobilitātē un neformālās mācīšanās mobilitātē, arī jauniešu apmaiņas un jauniešu līdzdalības pasākumos, ar mērķi iesaistīt jauniešus un dot viņiem iespējas apgūt un attīstīt prasmes dzīvei un nākotnes karjerai, kļūt par aktīviem pilsoņiem un piedalīties ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, demokrātiskajā un politiskajā dzīvē, kā arī iesaistīt viņus Eiropas projektā un veicināt iekļaujošas, konkurētspējīgas un noturīgas Savienības veidošanu.

(12)Programmai būtu jāatbalsta visu iedzīvotāju dalība sportā un fiziskajās aktivitātēs saskaņā ar ES sporta darba plānu 2024.–2027. gadam 44 . Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš tautas sportam, ņemot vērā sporta lielo nozīmi veselīga dzīvesveida, savstarpējo attiecību, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā, kā arī saliedētu kopienu veidošanā.

(13)Digitālā pārveide ir mainījusi sabiedrību un ekonomiku – tās ietekme uz ikdienas dzīvi kļūst arvien lielāka – un parādījusi, ka ir vajadzīgs augstāks digitālās gatavības un izglītības un apmācības spēju līmenis, kā arī to, ka steidzami jāattīsta digitālās prasmes visiem Savienības iedzīvotājiem.

(14)Formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās ir ļoti svarīga klimata pārmaiņu jautājuma risināšanā, informētības veicināšanā un to prasmju un pamatkompetenču apguvē, kas nepieciešamas, lai mainītu personisko uzvedību. Programma dos cilvēkiem iespējas rīkoties savās attiecīgajās kopienās un pilnveidot prasmes, kas vajadzīgas sekmīgai pārejai uz tīru enerģiju saskaņā ar tīras rūpniecības kursu.

(15)Programmas starptautiskajai dimensijai vajadzētu būt vērstai uz to, lai piedāvātu iespējas mācību mobilitātei, sadarbībai un politikas dialogam ar trešām valstīm, kas nav programmas asociētās valstis, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pieredzi, arī veicināt Savienības konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot Savienības ekonomiskās drošības interešu aizsardzību. Lai palielinātu minēto pasākumi ietekmi, ir svarīgi uzlabot sinerģiju starp programmu un instrumentu “Eiropa pasaulē”, ņemot vērā Savienības paplašināšanos, stratēģiju Global Gateway un izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta politikas satvarus.  

(16)Programmai būtu jātuvina kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis to mērķim pievienoties Savienībai. Programmai būtu jāveicina stabilitāte, partnerības un prasmju attīstīšana sadarbībā ar valstīm plašākā kaimiņreģionā, tostarp stiprinot saiknes ar Vidusjūras reģionu. Sadarbojoties ar citām valstīm visā pasaulē, programmai būtu arī jāpiesaista talanti visā pasaulē un jāveido partnerības, it īpaši Savienības konkurētspējas veicināšanai. Programmai būtu jāatbalsta valstis to iestāžu un organizāciju modernizēšanā un – plašākā nozīmē – izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta kvalitātes un iekļautības uzlabošanā, izmantojot starptautiskas partnerības.

(17)Programmas īstenošanā būtu jāvadās pēc principiem un vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un solidaritāti, kā attiecīgi noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā. Tāpēc ir būtiski, lai visas programmā iesaistītās puses ievērotu šos principus un vērtības. Programmai būtu arī jāievēro principi, kas noteikti 2017. gada ES pamatnostādnēs par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantā, kā arī līdztiesības savienības stratēģijās.

(18)Programmai būtu jāmudina iedzīvotāji – it īpaši jaunieši – piedalīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tajā skaitā atbalstot aktivitātes, kas veicina pilsonisko izglītību, attīsta pilsoniskai līdzdalībai nepieciešamās prasmes un dod iespēju iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, tādējādi palielinot informētību par Eiropas kopējām vērtībām, arī pamattiesībām, veicinot mijiedarbību ar lēmumu pieņēmējiem vietējā, valsts un Eiropas līmenī un sekmējot Eiropas integrācijas procesu. Programmai būtu arī jāatbalsta iespēju un mehānismu radīšana jēgpilnai jauniešu līdzdalībai.

(19)Programmai būtu jāpiedāvā piekļūstamas, iekļaujošas un drošas iespējas jauniešiem un organizācijām izrādīt solidaritāti, palīdzot tiem atbalstīt kopienas un risināt sabiedrības problēmas, vienlaikus iegūstot vērtīgu pieredzi un prasmes personīgajai izaugsmei un nodarbināmībai.

(20)Brīvprātīgais darbs – gan Savienībā, gan ārpus tās – sniedz bagātīgu pieredzi neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā un dod iespēju jauniešiem izrādīt solidaritāti un iesaistīties pasākumos, kas palīdz risināt sabiedrības un humanitārās problēmas, vienlaikus veicinot viņu personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo attīstību, kā arī aktīvu pilsoniskumu, pilsonisko līdzdalību un nodarbināmību. Tāpēc programmai būtu jāatbalsta arī programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba pasākumi, to vidū arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss. Šie pasākumi 2021.–2027. gada plānošanas periodā tika iekļauti programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss”.

(21)Nolūkā veicināt solidaritāti un humānās palīdzības un attīstības sadarbības pamanāmību Eiropas iedzīvotāju vidū ir jāattīsta dalībvalstu un programmas asociēto trešo valstu solidaritāte ar trešām valstīm, kuras nav programmas asociētās valstis un kuras skārušas dabas katastrofas un cilvēku izraisītu risku radītas katastrofas. Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusam būtu jāveicina koordinēta, uz vajadzībām balstīta Savienības reakcija, un tas tiks īstenots saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.

(22)Jauniešiem, it īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, būtu jāturpina dot iespēja gūt pirmo pieredzi, ikdienējas un neformālas izglītības aktivitātes ietvaros ceļojot pa Eiropu, lai veicinātu viņu piederības sajūtu Savienībai un lai ļautu viņiem iepazīt tās kultūras un valodu daudzveidību.

(23)Sporta jomā, izmantojot mobilitātes iespējas un spēju veidošanu, arī sadarbību, programmai būtu jāveicina kopīgas Eiropas vērtības, brīvprātīgais darbs, kā arī inovācija un prasmju pilnveide sportā un ar tā starpniecību. Programmai būtu arī jāveicina laba pārvaldība, drošība un integritāte sportā, sporta diplomātija, jāatbalsta tautas sporta organizācijas, kā arī jāpiedāvā jauniešiem visā Eiropā iespēja piedalīties pārrobežu sporta iniciatīvās, tādējādi veicinot personīgo izaugsmi, kultūras apmaiņu, solidaritāti un kopienas iesaisti.

(24)Programma sniedz būtisku ieguldījumu Prasmju savienībā un Eiropas izglītības telpā, liekot pamatus prasmju un kompetenču veidošanai visa mūža garumā un nodrošinot patiesu kopīgu telpu kvalitatīvai izglītībai un mūžizglītībai pāri robežām. Prasmju savienības mērķis ir pastiprināt centienus panākt kvalitatīvu izglītību, apmācību un mūžizglītību, nodrošinot pamatprasmes un padziļinātas prasmes, sniedzot cilvēkiem iespējas regulāri atjaunināt un apgūt jaunas un uz nākotni vērstas prasmes, veicinot prasmju apriti un pieņemšanu darbā uzņēmumos visā ES un piesaistot, attīstot un noturot Eiropā labākos talantus. Saskaņā ar Prasmju savienību programmai būtu jāatspoguļo arī izglītības nozīme darījumdarbības jomā un finanšpratības nozīme.

(25)Ir svarīgi stimulēt un paplašināt piekļuvi mācībām, mācīšanai un pētniecībai par ES, vērtībām un pilsonību. Ņemot vērā problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Savienība, ir īpaši svarīgi veicināt Eiropas piederības sajūtu un stiprināt apņēmību iesaistīties. Programmai arī turpmāk būtu jāveicina mācīšanās par Eiropas integrācijas jautājumiem, tajā skaitā par Savienības nākotnes izaicinājumiem un iespējām, ar mērķi veicināt debates par šiem jautājumiem un izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās.

(26)Valodu apguve veicina cilvēku un kultūru savstarpēju sapratni un sekmē mobilitāti Savienībā un ārpus tās, un valodu prasmēm ir būtiska nozīme dzīvē un darbā. Tāpēc programmai būtu jāveicina valodu – arī attiecīgā gadījumā valstu zīmju valodu – apguve. Lai nodrošinātu plašu un iekļaujošu piekļuvi programmai, ir svarīgi, lai daudzvalodība būtu viens no programmas īstenošanas pamatprincipiem.

(27)Eiropai ir arvien grūtāk apmierināt pieprasījumu pēc prasmīgiem talantiem tādās stratēģiskās un augošās nozarēs kā tīras un apritīgas tehnoloģijas, transports, enerģētika, ūdensresursu noturība, veselības aprūpe, digitālās tehnoloģijas, kosmiskā aviācija un aizsardzība. Lai apmierinātu šīs būtiskās vajadzības, ir svarīgi attīstīt, piesaistīt un noturēt talantīgus cilvēkus šajās jomās. Saskaņā ar Prasmju savienību programmai cita starpā būtu jāatbalsta ES studenti, lai viņi studētu šādās kritiski svarīgās nozarēs, un jāpiesaista Eiropai talantīgākie studenti, palielinot izglītības un apmācības pievilcību un piedāvājot studentiem stipendijas, tajā skaitā “Erasmus Mundus” stipendijas. Tas palīdzētu apmierināt prasmju vajadzības darba tirgū, arī nozarēs, kurās ir liels darbinieku trūkums.

(28)Sadarbība nodrošina prakses apmaiņu un spēju veidošanu un tādējādi, apvienojot resursus un zināšanas, tiek gūti labāki rezultāti un labāks sniegums, kā arī uzlabota efektivitāte. Tāpēc programmai būtu jāatbalsta spēju veidošanas pasākumi, kas dažādos līmeņos uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kuras darbojas izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Tādējādi tiek atzīta iestāžu un organizāciju lielā nozīme, nodrošinot cilvēkiem zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas mainīgajā pasaulē, un palīdzot iestādēm un organizācijām, kas darbojas šajā jomā, pienācīgi īstenot savu inovācijas, radošuma un darījumdarbības potenciālu, it īpaši digitālajā ekonomikā.

(29)Programmai būtu jāatbalsta ilgtermiņa stratēģiskā sadarbība iestāžu līmenī, lai veidotu izcilību, konkurētspēju un pievilcību un īstenotu ilgtspējīgu un sistēmisku izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta organizāciju un iestāžu pārveidi saskaņā ar ES prioritātēm, arī darbojoties kā inovatīvu izglītības, apmācības un prasmju attīstīšanas instrumentu izmēģinājuma platformām, atbalstot sadarbību ar uzņēmumiem un rūpniecību. Programmai būtu jāturpina atbalstīt izglītības un apmācības iestāžu un dalībvalstu darbu nolūkā novērst atlikušos šķēršļus transnacionālajai sadarbībai un vairot transnacionālu kopīgu studiju programmu piedāvājumu, veicinot kopīgu Eiropas grādu 45 .

(30)Programmai būtu jāatbalsta Eiropas universitāšu alianšu izglītības pamatuzdevums, lai ar ilgtermiņa Savienības līmeņa rīcību varētu efektīvāk panākt sistēmisku ietekmi, īpaši lai stiprinātu izcilību, mazinātu sadrumstalotību un palielinātu ES augstākās izglītības sistēmu pievilcību un iekļautību, izstrādātu inovatīvus instrumentus mācīšanās un mācīšanas kvalitātes uzlabošanai, attīstītu uz nākotni orientētas prasmes un kompetences (piemēram, MI, kiberdrošība, ilgtspēja, STEM), tajā skaitā nozares, kas jau ir apzinātas Prasmju savienībā, izmantojot relevantas un nākotnes prasībām atbilstošas mācību programmas, pedagoģisko inovāciju, kopīgus grādus, mūžizglītību un mikrokvalifikāciju ar mērķi veicināt un piesaistīt talantus, kā arī atvieglot transnacionālu sadarbību izglītībā, arī ar uzņēmumiem un rūpniecību.

(31)Saskaņā ar attiecīgajām Savienības sistēmām un instrumentiem programmai būtu jāveicina prasmju attīstīšana un aprite, tajā skaitā izveidojot pamatprasmju atbalsta shēmu un veicinot kvalitātes nodrošināšanu, pārredzamību, prasmju, kompetenču un kvalifikāciju atzīšanu, to digitalizāciju un neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšanu, prasmju pārvaldību un konsultēšanu prasmju jomā. Minētajā sakarā programmā būtu jāparedz arī atbalsts tādiem valsts un Eiropas mēroga kontaktpunktiem un tīkliem, kas veicina Eiropas un arī plašāka mēroga apmaiņas un elastīgu mācību veidu izstrādi starp dažādām izglītības un mācību un jaunatnes jomām, kā arī formālā un neformālā vidē, tajā skaitā atbalstot mikrokvalifikācijas ekosistēmas.

(32)Lietotājiem draudzīgām tiešsaistes virtuālās sadarbības platformām un rīkiem var būt svarīga nozīme atbalsta sniegšanā izglītības, apmācības un jaunatnes politikas īstenošanai Eiropā un citur pasaulē. Lai palielinātu virtuālās sadarbības pasākumu izmantošanu, programmai būtu jāatbalsta sistemātiskāka un saskaņotāka tiešsaistes platformu izmantošana. Tai būtu arī jāatvieglo un jāatbalsta mobilitātes procesi, izmantojot digitalizāciju.

(33)Programma būtu jāizstrādā tā, lai veicinātu iekļaušanu, daudzveidību un vienlīdzīgas iespējas, paplašinot piekļuvi mobilitātei, brīvprātīgajam darbam un mācībām visā Savienībā un ārpus tās; tas dotu iespēju visiem cilvēkiem pilnvērtīgi gūt labumu no pārveidojošas pieredzes.

(34)Programmā būtu jāparedz pasākumu kopums, ar ko atvieglot un palielināt piekļuvi cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, novērst šķēršļus, kas var kavēt šādu piekļuvi, arī finansiālus šķēršļus, un veidot pamatu turpmākiem īstenošanas norādījumiem. Minētie pasākumi cita starpā ietver mērķorientētu finansiālu atbalstu, piekļūstamus mācīšanās veidus, atbalstu mājokļu jomā, sagatavošanas darbības un atbalstu dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, pirms dalības programmā, tās laikā un pēc tās, lietotājdraudzīgus un piekļūstamus dokumentus, kas pieejami dažādās valodās, atbalsta pasākumus personālam, kas īpaši nodarbojas ar iekļaušanu un daudzveidību organizācijās, un informētības uzlabošanas pasākumus potenciālajiem dalībniekiem, kuriem ir mazāk iespēju, arī lauku apvidos un attālos reģionos. Turklāt programmai būtu jāļauj dotāciju piešķiršanas procesā prioritāti piešķirt kvalitatīviem projektiem, kas aktīvi pievēršas tādu dalībnieku iekļaušanai un iesaistīšanai, kuriem ir mazāk iespēju.

(35)Lai nodrošinātu, ka jaunpienācējām organizācijām un organizācijām ar mazāku administratīvo spēju programma ir piekļūstamāka, kā arī lai padarītu programmu vieglāk pārvaldāmu labuma guvējiem, programmā būtu jāpastiprina pasākumi procedūru vienkāršošanai visos posmos.

Šī regula nosaka indikatīvu programmas finansējumu. Šajā regulā faktiskās cenas aprēķina, piemērojot fiksētu 2 % deflatoru.

(37)Ņemot vērā programmas aptverto jomu daudzveidību, būtu jāsaglabā jaunatnes un sporta mērķis dot jēgpilnu ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā un sasniegt tās mērķgrupas.

(38)Šai programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 46 . Tajā ir noteikti noteikumi par Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi, tajā skaitā noteikumi par dotācijām, godalgām, nefinanšu ziedojumiem, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(39)Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 47 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 48 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 49 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 50 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, arī pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, arī pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 51 . Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, lai visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.

(40)Lai vienkāršotu labuma guvējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas kā vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Vienkāršotu izmaksu iespējās, kuru mērķis ir atbalstīt mācību mobilitāti saskaņā ar programmu, būtu jāņem vērā dzīvošanas un uzturēšanās izmaksas uzņēmējā valstī. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas; tādi paši noteikumi būtu jāpiemēro dotācijām, ko personām piešķir publiskie vai privātie tiesību subjekti.

(41)Ir lietderīgi nodrošināt pareizu 2021.–2027. gada programmu slēgšanu, it īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanās par to pārvaldību turpinājumu, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No 2028. gada 1. janvāra ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim vēl nav pabeigtas saskaņā ar 2021.–2027. gada programmām.

(42)Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantam programmā būtu jāņem vērā minētajā pantā norādīto tālāko reģionu īpašā situācija, tajā skaitā pasākumi, kas veicina šo reģionu dalību programmā.

(43)Saskaņā ar Padomes Lēmuma (ES) 2021/1764 52 85. panta 1. punktu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt programmas finansējumu atbilstoši programmas noteikumiem un mērķiem un jebkuram īpašam režīmam, ko piemēro dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(44)Programma jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX]* [Snieguma regula], ar ko paredz noteikumus par izdevumu izsekošanu un budžeta izpildes satvaru, tostarp noteikumus par Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 33. panta 2. punkta attiecīgi d) un f) apakšpunktā minēto būtiska kaitējuma neradīšanas principa un dzimumu līdztiesības principa vienveidīgu piemērošanu, noteikumus par Savienības programmu un darbību snieguma uzraudzību un ziņošanu par to, noteikumus par Savienības finansējuma portāla izveidi, programmu izvērtēšanas noteikumus, kā arī citus visām Savienības programmām piemērojamus horizontālus noteikumus, piemēram, par informāciju, komunikāciju un pamanāmību. 

(45)Lai optimizētu investīciju pievienoto vērtību, palielinātu to mērogu un ietekmi, it īpaši būtu jācenšas panākt sinerģiju starp programmu un citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, arī izmantojot veicinošus mehānismus. Īstenojot programmu, būtu jācenšas panākt sinerģiju, kas stiprina sadarbību starp izglītību un privāto sektoru.

(46)Programmā būtu jāļauj pilnībā un daļēji iesaistīt trešās valstis. Ar programmu būtu jāatbalsta arī tādu trešo valstu dalība, kas nav programmas asociētās valstis, ja minētās valstis ir noteiktas darba programmā, to dalība palīdz sasniegt programmas mērķus un ir būtiska attiecīgā pasākuma īstenošanai.

(47)Pienācīga un iekļaujoša informēšana par programmas atbalstītajām iespējām būtu jānodrošina vietējā, valsts un Savienības līmenī, un tajā būtu jāņem vērā programmas galvenās mērķgrupas un attiecīgā gadījumā arī daudzas citas mērķgrupas. Turklāt Komisijai un īstenošanas struktūrām būtu jāveicina labas prakses un projektu rezultātu apmaiņa un jāapkopo atsauksmes par programmu.

(48)Ar programmu būtu jāizmanto bijušo programmas “Erasmus+” dalībnieku potenciāls un jāatbalsta saistītās aktivitātes, mudinot tos popularizēt programmu.

(49)Būtu jāveic pasākumi, kas ļautu racionalizēt programmas pārvaldību un panākt apjomradītus ietaupījumus, tajā skaitā ierobežojot un samazinot valsts aģentūru skaitu.

(50)Regulas (ES) 2021/817 53 un (ES) 2021/888 54 no 2028. gada 1. janvāra būtu jāatceļ.

(51)Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai varētu sākt īstenošanu no 2028.–2034. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā un tā būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu “Erasmus+” – Savienības rīcības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā (“programma”) – un nosaka programmas mērķus, tās budžetu laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus. Ar šo regulu izveido arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“pieaugušais, kas mācās” ir persona, kas pametusi vai beigusi sākotnējo izglītību un apmācību un iesaistās formālas, neformālas vai ikdienējas mācīšanās pasākumos; tie ir arī jaunieši NEET situācijā;

(2)“pieaugušo izglītība” ir jebkura veida formāla, neformāla vai ikdienēja mācīšanās pieaugušajiem, kas ietver prasmju attīstīšanas, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas konkurētspējas nolūkā, uzlabojot sociālo kohēziju un atbalstot aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

(3)“tautas sports” ir fiziskas aktivitātes brīvajā laikā, ar kurām regulāri neprofesionālā līmenī nodarbojas visu vecumu cilvēki veselības, izglītības vai sociālos nolūkos;

(4)“augstākās izglītības iestāde” ir iestāde, kas neatkarīgi no šādas iestādes nosaukuma saskaņā ar reģionālajiem, valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem vai praksi piedāvā grādus ar nodrošinātu kvalitāti vai citas atzītas terciārās izglītības līmeņa kvalifikācijas , vai cita līdzīga terciārā līmeņa iestāde, kuru valsts/reģionālās iestādes vai Eiropas Komisija uzskata par tiesīgu piedalīties programmā attiecīgajās teritorijās;

(5)“augstākās izglītības iestādē studējošais” ir persona, kas studē augstākās izglītības iestādē, tajā skaitā īsā cikla, bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmā vai līdzvērtīgā līmenī, vai persona, kas nesen absolvējusi šādu iestādi;

(6)“Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss” ir brīvprātīgā darba aktivitātes, ar ko atbalsta pēckrīzes ilgtermiņa humānās palīdzības un attīstības sadarbības operācijas trešās valstīs, kuras nav programmas asociētās valstis, nolūkā sniegt uz vajadzībām balstītu palīdzību, kuras mērķis ir novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un saglabāt noturīgus, cilvēka cieņai piemērotus apstākļus krīzes situācijās, un kas ietver darbības, kuru mērķis ir stiprināt sagatavotību katastrofām un katastrofu riska mazināšanu, sasaistīt neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību un palīdzēt stiprināt neaizsargātu vai katastrofu skartu kopienu noturību un spēju pārvarēt krīzes un atgūties no tām;

(7)“ikdienējā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek ikdienas darbībās vai pieredzē, kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā. Attiecīgā persona to var neapzināties kā mācīšanos;

(8)“kopīga studiju programma” ir programma, kuru kopīgi koordinē un piedāvā dažādas augstākās izglītības iestādes no divām vai vairākām valstīm un kuras rezultātā tiek piešķirts kopīgs grāds;

(9)“mūžizglītība” ir jebkāda veida mācīšanās – formāla, neformāla vai ikdienēja –, ko veic visos dzīves posmos un kas nodrošina labākas vai aktuālākas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksmi, tajā skaitā mikrokvalifikācijas iegūšanas veidā, vai lielāku līdzdalību sabiedrībā personiskā, pilsoniskā, kultūras, sociālā vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā, piemēram, sniedzot konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumus; tā ietver agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, vispārējo izglītību, profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību, pieaugušo izglītību, darbu ar jaunatni un citas mācīšanās vides ārpus formālas izglītības un apmācības, un tā parasti veicina starpnozaru sadarbību un elastīgus mācīšanās veidus;

(10)“mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, mācītu vai iesaistītos neformālā vai ikdienējā izglītībā;

(11)“neformālā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek plānotu aktivitāšu veidā ārpus formālās izglītības un mācībām un ir strukturēta mācīšanās mērķu un laika ziņā, un kurā tiek sniegts noteikta veida mācīšanās atbalsts;

(12)“cilvēki, kuriem ir mazāk iespēju” ir cilvēki, kas saskaras ar šķēršļiem, kuri liedz viņiem efektīvi izmantot programmā paredzētās iespējas ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ, migrantu izcelsmes dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā invaliditāte vai mācīšanās grūtības, vai jebkāda cita iemesla dēļ, arī tāda iemesla dēļ, kas varētu būt diskriminācija saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu;

(13)“skolēns” ir persona, kas kā izglītojamais ir reģistrēts mācību iestādē, kura sniedz vispārējo izglītību jebkurā līmenī – no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vidusskolas izglītībai –, vai persona, kas iegūst skolas izglītību ārpus mācību iestādes, kuru kompetentās iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties programmā kā skolēnam to attiecīgajās teritorijās;

(14)“personāls” ir personas, kas profesionāli vai brīvprātīgi ir iesaistītas izglītībā, apmācībā vai neformālā un ikdienējā izglītībā visos līmeņos, arī sportā; šis jēdziens sevī ietver akadēmiskos mācībspēkus, skolotājus, pasniedzējus, skolu vadītājus, jaunatnes darbiniekus, sporta darbiniekus, pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekus, ar izglītību nesaistītus darbiniekus un citus speciālistus, kas regulāri iesaistīti mācīšanās veicināšanā;

(15)“trešā valsts” ir valsts, kas nav ES dalībvalsts;

(16)“profesionālās izglītības un apmācības dalībnieks” ir persona, kas reģistrēta profesionālās izglītības un apmācības sākotnējās vai tālākizglītības programmā jebkurā līmenī – no vidējās izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai –, vai persona, kas nesen absolvējusi šādu programmu vai ieguvusi šādas programmas kvalifikāciju;

(17)“brīvprātīgais darbs” ir neapmaksāta aktivitāte, ar ko risina sociālas vai humanitāras problēmas un kam ir izteikts mācīšanās komponents;

(18)“jaunieši” jaunatnes jomā ir personas vecumā no 13 līdz 30 gadiem;

(19)“jaunatnes darbinieks” ir persona, kas profesionāli vai brīvprātīgi ir iesaistīta neformālās mācīšanās procesā un atbalsta jauniešus personīgajā sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā un kompetenču attīstībā; tas ietver personas, kas plāno, vada, koordinē un īsteno darbības jaunatnes jomā.


3. pants

Programmas mērķi

1.Programmas vispārīgais mērķis ir dot ieguldījumu elastīgas, konkurētspējīgas un saliedētas Eiropas veidošanā, sekmējot kvalitatīvu mūžizglītību, uzlabojot dzīvei un darbam vajadzīgas prasmes un kompetences visiem, vienlaikus veicinot Savienības vērtības, demokrātisko un sabiedrības līdzdalību, solidaritāti, sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas ES un ārpus tās. Programma ir svarīgs instruments, ar ko veidot Prasmju savienību, attīstīt Eiropas izglītības telpu un atbalstīt Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā, arī tās pamatā esošās nozaru darba kārtības.

Programma veicinās sadarbību jaunatnes politikas jomā un turpinās attīstīt Eiropas dimensiju sportā. Mērķis ir veicināt iekļaujošāku, vienotāku un stabilāku Eiropu, dodot iespējas jauniešiem, stiprinot kopienas saites un veicinot solidaritāti ar jēgpilnu iesaisti un sadarbību. Sportam ir būtiska nozīme kā sociālās iekļaušanas, veselības, izglītības un kopienas attīstības virzītājspēkam. Investējot jaunatnē, brīvprātīgajā darbā un sportā, programmas mērķis ir veidot spēcīgākas, ciešāk savienotas sabiedrības, veicināt pilsonisko un demokrātisko iesaisti un sekmēt sociālo kohēziju visos līmeņos.

2.Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)atbalstīt izglītības, prasmju un kompetenču uzlabošanu, it īpaši ņemot vērā to atbilstību darba tirgum, kā arī indivīda profesionālo attīstību un personīgo izaugsmi un ieguldījumu konkurētspējīgā, ilgtspējīgā un saliedētā sabiedrībā;

b)veicināt Eiropas identitātes izjūtu un aktīvu pilsoniskumu, stiprināt solidaritāti un aktīvu līdzdalību sabiedrībā un demokrātijā, tādējādi veicinot pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, lielāku noturību un labāku sagatavotību paredzēt un novērst dažāda veida riskus un reaģēt uz tiem;

c)veicināt kvalitāti, iekļaušanu, taisnīgumu, ilgtspēju, radošumu, inovāciju, izcilību un pārrobežu sadarbību, tādējādi stiprinot Eiropas pievilcību un konkurētspēju visā pasaulē visās izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomās;

d)iesaistīt jauniešus un dot viņiem iespējas apgūt un attīstīt profesionālās un personīgās kompetences, lai viņi varētu aktīvi piedalīties sabiedrībā un demokrātijā, kā arī iesaistīt viņus Eiropas projektā;

e)atbalstīt politikas izstrādi, arī attiecībā uz prasmju apriti, reformu paātrināšanu un modernizāciju sistēmu līmenī visās izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomās, nodrošinot, ka tās ir rezultatīvākas, noturīgākas un iekļaujošākas;

f)nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes un humānās palīdzības aktivitātēs, kas veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā Savienībā un ārpus tās (attiecībā uz pēdējo minēto – izveidojot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu), vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences, kā arī sekmējot jauniešu kā aktīvu pilsoņu pastāvīgu iesaisti;

g)popularizēt Eiropas sporta modeli, investējot tautas sportā, it īpaši brīvprātīgās aktivitātēs, nodrošinot piekļūstamību, veicinot līdzdalību, aizsargājot integritāti, atbalstot labu pārvaldību un stiprinot sporta sociālo, izglītojošo un kopienas lomu, veicot darbības, kas vērstas uz taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas sporta sistēmas izveidi visā Eiropā.

3.Programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādus pīlārus, kas galvenokārt ir vai nu transnacionāli, vai arī starptautiski:

a)mācību iespējas visiem;

b)spēju veidošanas atbalsts.

II NODAĻA

INTERVENCES APJOMS

1. iedaļa

Mācību iespējas visiem

4. pants

Mācību mobilitāte un brīvprātīgā darba iespējas

1.Izglītības un apmācības jomā programma atbalsta:

a)augstākās izglītības iestādē studējošo un personāla mācību mobilitāti;

b)profesionālās izglītības un apmācības dalībnieku un personāla mācību mobilitāti;

c)skolēnu un personāla, arī agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla, mācību mobilitāti;

d)pieaugušo, kas mācās, un pieaugušo izglītības personāla mācību mobilitāti.

1.Jaunatnes jomā programma atbalsta:

a)jauniešu mācību mobilitāti, arī “DiscoverEU”, aktivitātes jauniešu līdzdalības atbalstam un jaunatnes darbinieku mācību mobilitāti;

b)brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa ietvaros.

2.Sporta jomā programma atbalsta sportistu un tautas sportā aktīvu cilvēku mācību mobilitāti un sporta personāla mācību mobilitāti.

3.Mācību mobilitāti saskaņā ar šo pantu var papildināt:

a)atbalsts mācīšanai un mācībām par ES, arī par Eiropas integrāciju, vērtībām un pilsonību;

b)tādi pasākumi kā atbalsts valodas jautājumos, sagatavošanās vizītes, apmācība un virtuālā sadarbība.

5. pants

Talantu un izcilības attīstīšanas iespējas

Izglītības un apmācības jomā programma atbalsta:

a)“Erasmus+” stipendijas stratēģiskās izglītības jomās, arī kopīgās studiju programmās;

b)“Erasmus Mundus” stipendijas;

c)Žana Monē vārdā nosauktos pasākumus augstākās izglītības jomā;

d)šādas Žana Monē vārdā nosauktās iestādes, kas darbojas Eiropas interesēs: Eiropas Universitātes institūts Florencē, arī tās starpvalstu pārvaldības skola; Eiropas Koledža (akadēmiskais centrs Brigē un tā filiāle Tirānā, kā arī studentu pilsētiņas Natolinā); Eiropas Publiskās pārvaldes institūts Māstrihtā; Eiropas tiesību akadēmija Trīrē; Eiropas Īpašo vajadzību un iekļaujošās izglītības aģentūra Odensē un Starptautiskais Eiropas mācību centrs Nicā.

2. iedaļa

Spēju veidošanas atbalsts

6. pants

Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Programma atbalsta:

a)partnerības sadarbībai, tajā skaitā maza mēroga partnerības, kuru mērķis ir veicināt plašāku un iekļaujošāku piekļuvi programmai;

b)izcilības un inovācijas partnerības, kuru pamatā ir Eiropas universitāšu alianses, profesionālās izcilības centri, Eiropas skolotāju akadēmijas, Eiropas skolu alianses, kopīgas studiju programmas, programma “Eiropas jaunatne kopā” un sadarbības alianses sporta jomā.

7. pants

Atbalsts politikas izstrādei

Programma atbalsta:

a)eksperimentēšanu ar Savienības politikas programmām un instrumentiem, kas attiecas uz prasmēm, izglītību un apmācību, jaunatni un sportu 55 , kā arī to sagatavošanu un īstenošanu; 

b)programmas īstenošanu, arī sinerģiju ar citiem Savienības politikas virzieniem un programmām, tiešsaistes platformām, virtuālās sadarbības rīkiem un mācību mobilitātes veicināšanas rīkiem un atbalsta sniegšanu tiem;

c)informācijas izplatīšanu un komunikāciju.

III NODAĻA

IEKĻAUŠANA UN DAUDZVEIDĪBA

8. pants

Iekļaušanas un daudzveidības atbalsta pasākumi

1.Īstenojot šo regulu, Komisija, dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis nodrošina iekļaujošu pieeju visās aktivitātēs.

4.Komisija, dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis veic rezultatīvus pasākumus ar mērķi veicināt iekļaušanu, daudzveidību un taisnīgumu, solidaritāti un vienlīdzīgas iespējas, it īpaši, lai nodrošinātu to cilvēku līdzdalību programmā, kuriem ir mazāk iespēju.

5.Komisija atbalsta piekļuvi programmai no agrīna vecuma un neatkarīgi no sociālekonomiskās vides. Lai to panāktu, tā nodrošina pasākumus to cilvēku līdzdalības veicināšanai, kuriem ir mazāk iespēju, attiecīgā gadījumā arī finansiāla atbalsta mehānismus.

6.Komisija var pielāgot vai 19. pantā minētajām valsts aģentūrām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, atļaut pielāgot finansiālā atbalsta mehānismus, lai uzlabotu piekļuves iespējas cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju.

7.Cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, līdzdalības sekmēšanas vai atbalstīšanas pasākumu izmaksas nav pamats saskaņā ar programmu iesniegta pieteikuma noraidīšanai.

8.Šīs regulas 19. pantā minētās valsts aģentūras attiecīgā gadījumā izstrādā vai atjaunina nacionālos iekļaušanas un daudzveidības veicināšanas rīcības plānus, pamatojoties uz šīs programmas satvaru un īpašu uzmanību pievēršot konkrētām problēmām, kas saistītas ar piekļuvi programmai valsts kontekstā. Nacionālie iekļaušanas un daudzveidības veicināšanas plāni ir 19. panta 2. punktā minēto valsts aģentūru plānošanas dokumentu neatņemama sastāvdaļa.

9.Komisija regulāri uzrauga iekļaušanas un daudzveidības veicināšanas pasākumu – arī nacionālo iekļaušanas un daudzveidības veicināšanas plānu – īstenošanu.

IV NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

9. pants

Budžets

1.Indikatīvais finansējums programmas īstenošanai no 2028. līdz 2034. gadam ir 40 827 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.Papildus šā panta 1. punktā norādītajam finansējumam un lai veicinātu programmas starptautisko dimensiju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX]* [“Eiropa pasaulē”] dara pieejamas papildu finanšu iemaksas, ar ko atbalsta darbības, kuras īsteno un pārvalda saskaņā ar šo regulu. Šādas iemaksas ir saskaņā ar vienoto plānošanas dokumentu, kas izstrādāts saskaņā ar Regulu (ES) XXX [“Eiropa pasaulē”].

10.Apropriācijas var iekļaut Savienības budžetā pēc 2034. gada, lai segtu nepieciešamos izdevumus un varētu pārvaldīt darbības, kas nav pabeigtas līdz programmas beigām.

11.Šā panta 1. un 2. punktā minēto finansējumu un 10. pantā minēto papildu resursu summas var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, īpašām un korporatīvām informācijas tehnoloģiju sistēmām un platformām, informācijas un komunikācijas aktivitātēm, arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, un visai pārējai tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vai ar personālu saistītiem izdevumiem, kas Komisijai radušies, pārvaldot programmu.

10. pants

Papildu resursi

1.Dalībvalstis, Savienības iestādes, struktūras un aģentūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu iestādes vai citas trešās personas var veikt papildu finanšu iemaksas vai nefinansiālus ieguldījumus programmā. Papildu finanšu iemaksas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 21. panta 2. punkta a), d) vai e) apakšpunkta vai 21. panta 5. punkta nozīmē.

12.Pēc dalībvalstu pieprasījuma programmai var darīt pieejamus resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros. Komisija īsteno minētos resursus tieši vai netieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu. Tie papildina 9. panta 1. punktā minēto summu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā. Ja Komisija tiešā vai netiešā pārvaldībā nav uzņēmusies juridiskās saistības par papildu summām, kas šādā veidā darītas pieejamas programmai, atbilstošās neizmantotās summas pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma var pārvietot atpakaļ uz vienu vai vairākām attiecīgajām avotprogrammām vai to pēctecēm.

11. pants

Alternatīvs, kombinēts un kumulatīvs finansējums

1.Programmu īsteno sinerģijā ar citām Savienības programmām. Darbība, kas saņēmusi Savienības iemaksu no citas programmas, var saņemt iemaksu arī saskaņā ar šo programmu. Attiecīgajai iemaksai piemēro konkrētās Savienības programmas noteikumus, vai arī visām iemaksām var piemērot vienotu noteikumu kopumu – tādā gadījumā ir iespējams noslēgt vienotas juridiskas saistības. Ja Savienības iemaksas pamatā ir attiecināmās izmaksas, kumulatīvais no Savienības budžeta piešķirtais atbalsts nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un to var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros paredzēti atbalsta nosacījumi.

13.Šajā programmā piešķiršanas procedūras var kopīgi īstenot tiešā vai netiešā pārvaldībā ar dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām, starptautiskām finanšu iestādēm vai citām trešām personām (“partneri, kas piedalās kopīgā piešķiršanas procedūrā”) – ar noteikumu, ka tiek nodrošināta Savienības finanšu interešu aizsardzība. Uz šādām procedūrām attiecas vienots noteikumu kopums, un to rezultātā tiek noslēgtas vienotas juridiskas saistības. Šajā nolūkā partneri, kas piedalās kopīgā piešķiršanas procedūrā, var programmai darīt pieejamus resursus saskaņā ar 10. pantu vai attiecīgā gadījumā partneriem var uzticēt piešķiršanas procedūras īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Kopīgās piešķiršanas procedūrās partneru, kas piedalās kopīgā piešķiršanas procedūrā, pārstāvji var būt arī Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 153. panta 3. punktā minētās vērtēšanas komitejas locekļi.

12. pants

Īstenošana un Savienības finansējuma veidi

1.Programmu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā kopā ar vienībām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

14.Līdzekļus, ko kādā dalībvalstī īsteno netiešā pārvaldībā, piešķir, pamatojoties uz:

a)iedzīvotāju skaitu un dzīves dārdzību attiecīgajā dalībvalstī;

b)attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām;

c)sniegumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem.

15.Minētos kritērijus un to pamatā esošās formulas Komisija sīkāk precizē darba programmās, kas minētas 15. pantā.

16.Savienības finansējumu var nodrošināt jebkādā veidā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, jo īpaši kā dotācijas, godalgas, iepirkumu un nefinanšu ziedojumus.

17.Ja Savienības finansējumu nodrošina dotācijas veidā, finansējumu nodrošina ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā vai vajadzības gadījumā kā vienkāršotu izmaksu iespējas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509. Finansējumu var nodrošināt, atlīdzinot faktiskās attiecināmās izmaksas, bet tikai tad, ja darbības mērķus nevar sasniegt citādi.

18.Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 153. panta 3. punkta vajadzībām vērtēšanas komisija daļēji vai pilnībā var sastāvēt no neatkarīgiem ārējiem ekspertiem.

19.Uzskata, ka publisko tiesību subjektiem, kā arī iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem gada ieņēmumiem ir saņēmušas no publiskiem avotiem, ir pietiekamas finanšu un darbības spējas, lai veiktu programmā paredzētās aktivitātes. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai pierādītu minētās spējas.

V NODAĻA

LĪDZDALĪBA PROGRAMMĀ

13. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.Programmā var piedalīties turpmāk minētās trešās valstis, kuras iesaistās uz pilnīgas vai daļējas asociācijas pamata, saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem vai jebkuriem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem nolīgumiem un attiecas uz:

a)Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, kā arī Eiropas pundurvalstīm;

b)valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm;

c)Eiropas kaimiņattiecību politikas aptvertajām valstīm;

d)citām trešām valstīm.

20.Asociācijas nolīgumi par dalību programmā:

a)nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kura piedalās programmā, iemaksām un ieguvumiem;

b)paredz noteikumus par piedalīšanos programmā, tajā skaitā par to, kā aprēķināt finanšu iemaksas, ko veido darbības iemaksa un dalības maksa, programmas un tās vispārējo administratīvo izmaksu vajadzībām;

c)nepiešķir trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz programmu;

d)garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses;

e)attiecīgā gadījumā nodrošina Savienības drošības un sabiedriskās kārtības interešu aizsardzību.

Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām trešā valsts piešķir nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kas prasītas Regulās (ES, Euratom) 2024/2509 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, un garantē, ka izpildes lēmumi, ar kuriem uzliek finansiālas saistības, pamatojoties uz LESD 299. pantu, kā arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumi un rīkojumi ir izpildāmi.

14. pants

Attiecināmība

1.Attiecināmības kritērijus nosaka saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2024/2509, lai atbalstītu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

21.Tiešā un netiešā pārvaldībā īstenotās piešķiršanas procedūrās Savienības finansējumu var saņemt viens vai vairāki šādi tiesību subjekti:

a)kādā dalībvalstī iedibināti subjekti;

b)kādā asociētajā trešajā valstī iedibināti subjekti;

c)starptautiskas organizācijas;

d)citi subjekti, kas iedibināti neasociētajās trešās valstīs, ja šādu subjektu finansējums ir būtisks darbības īstenošanai un veicina 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

22.Papildus Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 2. un 3. punkta noteikumiem 13. panta 1. punktā minētās asociētās trešās valstis attiecīgā gadījumā var piedalīties jebkādos iepirkuma mehānismos, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 168. panta 2. un 3. punktā, un gūt no tiem labumu. Noteikumus, kas piemērojami dalībvalstīm, mutatis mutandis piemēro iesaistītajām asociētajām trešām valstīm.

23.Piešķiršanas procedūras, kas ietekmē drošību vai sabiedrisko kārtību, jo īpaši attiecībā uz Savienības vai tās dalībvalstu stratēģiskajiem aktīviem un interesēm, ierobežo saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 136. pantu.

24.Darba programmā, kas minēta Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 110. pantā vai dokumentos, kas saistīti ar piešķiršanas procedūru, var sīkāk precizēt šajā regulā noteiktos attiecināmības kritērijus vai noteikt papildu attiecināmības kritērijus konkrētām darbībām.

VI NODAĻA

PLĀNOŠANA

15. pants

Darba programma

Programmu īsteno ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 110. pantā minēto darba programmu palīdzību.

VII NODAĻA

KOMUNIKĀCIJA UN IZPLATĪŠANA

16. pants

Informācija, komunikācija un izplatīšana

1.Sadarbībā ar Komisiju 19. pantā minētās valsts aģentūras izstrādā konsekventu komunikācijas stratēģiju, lai efektīvi izplatītu un izmantotu to aktivitāšu rezultātus, kuras atbalstītas ar programmas ietvaros pārvaldītajām darbībām. Valsts iestādes, kas minētas 18. pantā, atbalsta valsts aģentūras to projektu rezultātu izmantošanā, kuriem ir liels ietekmes potenciāls.

25.19. pantā minētās valsts aģentūras palīdz Komisijai veikt tās vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par programmu, arī informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un aktivitātēm, un tās rezultātiem. Valsts aģentūras informē attiecīgās mērķgrupas par darbībām un aktivitātēm, ko veic attiecīgajā valstī.

26.Šā panta 1. un 2. punktā minētās darbības un aktivitātes īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX]* [Snieguma regula], ar ko paredz noteikumus par izdevumu izsekošanu un budžeta izpildes satvaru, arī noteikumus, kas piemērojami visām Savienības programmām attiecībā uz informācijas, komunikācijas un pamanāmības pienākumiem, tajā skaitā it īpaši labuma guvēju un īstenošanas partneru pienākumiem.

VIII NODAĻA

PĀRVALDĪBA UN REVĪZIJAS SISTĒMA

17. pants

Netiešas pārvaldības kārtība valsts līmenī

1.Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. panta 1. punkta trešo daļu programmas īstenošanai netiešā pārvaldībā izraugās valsts iestādi un valsts aģentūru, kā norādīts 18. un 19. pantā.

2.Gan valsts iestādi, gan valsts aģentūru uzskata par īstenošanas struktūrām saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ciktāl tās ir atbildīgas par budžeta izpildes uzdevumiem saskaņā ar vienošanos ar Komisiju, un valsts iestāde saglabā galveno atbildību Komisijas priekšā par ES līdzekļu vispārējo izmantošanu, ko veic tās izraudzītā un uzraudzītā valsts aģentūra, kā minēts 18. panta 10. punktā.

18. pants

Valsts iestāde

1.Dalībvalstis un programmas asociētās trešās valstis ar savas pastāvīgās pārstāvniecības vai diplomātiskās pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību paziņo Komisijai par publisko tiesību subjektu, kas šīs regulas nolūkā izraudzīts par valsts iestādi, un par to personu vai personām, kas ir juridiski pilnvarotas rīkoties tā vārdā.

27.Valsts iestāde izraugās valsts aģentūru uz programmas darbības termiņu un par to paziņo Komisijai. Valsts iestāde neizraugās ministriju kā valsts aģentūru, un valsts aģentūra ir organizatoriski nošķirta no valsts iestādes.

28.Valsts iestāde izraugās neatkarīgu revīzijas struktūru, kā minēts 21. pantā.

29.Valsts iestāde iesniedz Komisijai pienācīgu ex ante novērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. panta 1. līdz 5. punktā izklāstītajām minimālajām prasībām un Savienības prasībām attiecībā uz iekšējās kontroles standartiem valsts aģentūrām un programmas līdzekļu pārvaldības noteikumiem.

Pirmās daļas īstenošanas vajadzībām piemēro šādu kārtību:

a)attiecībā uz Komisijas īpaši pieprasītajām procedūrām, arī pašas Komisijas procedūrām un šajā regulā noteiktajām procedūrām, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. panta 7. punkta b) apakšpunktu ex ante novērtējumu neveic;

b)attiecībā uz procedūrām, kas nav minētas šā punkta a) apakšpunktā, valsts iestāde veic ex ante novērtējumu, kura pamatā ir pašas iestādes veiktas kontroles un revīzijas vai neatkarīgas revīzijas struktūras veiktas kontroles un revīzijas;

c)ja programmas īstenošanai izraudzītā valsts aģentūra ir tā pati valsts aģentūra, kas izraudzīta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/817 un Regulu (ES) 2021/888, ex ante novērtējumam paredzēto tvērumu ierobežo, iekļaujot tikai jaunās prasības, ja vien nav pamatoti rīkoties citādi.

30.Gadījumā, ja Komisija noraida izraudzīto valsts aģentūru, pamatojoties uz tās veikto ex ante novērtējuma izvērtējumu, vai ja valsts aģentūra neatbilst Komisijas noteiktajām minimālajām prasībām, valsts iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību, ja Komisija to apstiprina, vai izraugās citu struktūru kā valsts aģentūru. Izņēmuma gadījumos, kad valsts aģentūra beidz darboties vai vairs nepastāv un valsts iestāde pati veic budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar šo regulu un no tās izrietošajiem attiecīgajiem nolīgumiem, to atbrīvo no ex ante novērtēšanas.

31.Valsts iestāde savas valsts aģentūras darbībām nodrošina pietiekamu līdzfinansējumu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 20. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētajam ieguldījumam, lai nodrošinātu, ka programmu pārvalda saskaņā ar piemērojamām Savienības normām.

32.Valsts iestāde nodrošina, ka par valsts aģentūras vadību atbildīgo personu iecelšana amatā ir pamatota ar pasākuma būtību, atbilst taisnīgiem un pārredzamiem noteikumiem un procedūrām un nerada interešu konfliktu. Ja rodas nopietnas bažas par atbilstību šiem principiem, Komisija var noraidīt ierosināto iecelšanu amatā un pieprasīt valsts iestādei nodrošināt atlases procedūras atkārtošanu.

33.Valsts iestāde uzrauga un pārrauga budžeta izpildes uzdevumus, kas uzticēti tās valsts aģentūrai. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas, kas var būtiski ietekmēt programmas un programmas līdzekļu pārvaldību, valsts iestāde par to savlaicīgi informē Komisiju un apspriežas ar to.

34.Valsts iestāde katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par savām uzraudzības un pārraudzības darbībām un attiecīgā gadījumā – paziņojumu par turpmākiem pasākumiem saistībā ar jebkādiem apsvērumiem, ko Komisija sniegusi, reaģējot uz šādu ziņojumu.

35.Valsts iestāde uzņemas un saglabā atbildību par to Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību, ko Komisija nodevusi valsts aģentūras rīcībā programmas ietvaros.

36.Ja valsts aģentūra ir vainojama kādā pārkāpumā, nolaidībā vai krāpšanā vai ja tās darbībā ir konstatēti jebkādi nopietni trūkumi, saistību neizpilde vai neefektīva darbība un ja jebkādi šādi gadījumi ir pamats Komisijas prasījumiem pret šo valsts aģentūru, valsts iestāde atmaksā un atlīdzina Komisijai šādus prasījumus.

37.Šā panta 11. punktā minētajos apstākļos valsts iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas lūguma var atsaukt valsts aģentūras pilnvaras. Ja valsts iestāde vēlas atsaukt valsts aģentūras pilnvaras citu pamatotu iemeslu dēļ, tā saprātīgā termiņā pirms paredzētā pilnvaru termiņa beigām par to paziņo Komisijai. Šādos gadījumos valsts iestāde un Komisija formāli vienojas par īpašiem un laika ziņā ierobežotiem pārejas pasākumiem.

38.Šā panta 12. punktā minētās pilnvaru atsaukšanas gadījumā valsts iestāde veic nepieciešamās kontroles attiecībā uz Savienības finansējumu, kas uzticēts valsts aģentūrai, kuras pilnvaras ir atsauktas, un nodrošina, ka minētie līdzekļi un visi dokumenti un programmas pārvaldībai nepieciešamie pārvaldības instrumenti tiek netraucēti nodoti jaunajai valsts aģentūrai. Valsts iestāde sniedz valsts aģentūrai, kuras pilnvaras ir atsauktas, nepieciešamo finansiālo atbalstu līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz programmas labuma guvējiem un Komisiju, izpildes turpināšanai līdz minēto saistību nodošanai jaunajai valsts aģentūrai. Ja starp šo pilnvaru atsaukšanu un jaunas valsts aģentūras izraudzīšanos, ko apstiprinājusi Komisija, ir pārejas periods, valsts iestāde šajā laikposmā ir atbildīga par visiem valsts aģentūras pienākumiem, kas noteikti šajā regulā, un par visām tās neizpildītajām līgumsaistībām pret programmas labuma guvējiem un Komisiju.

39.Ja valsts aģentūra pārstāj darboties vai vairs nepastāv un jauna valsts aģentūra netiek izraudzīta tāpēc, ka trešā valsts izstājas no programmas, valsts iestādei ir galvenā atbildība par visiem valsts aģentūras pienākumiem un par visu neizpildīto līgumsaistību izpildi un slēgšanu attiecībā pret programmas labuma guvējiem un Komisiju.

40.Pēc Komisijas pieprasījuma valsts iestāde izraugās iestādes vai organizācijas vai šādu iestāžu un organizāciju veidus, kas ir tiesīgas piedalīties konkrētā programmas darbībā tās teritorijā.

41.Valsts iestāde veicina un sekmē efektīvu sinerģiju un papildināmību ar citiem Savienības, valsts vai reģionālajiem fondiem vai programmām.

42.Valsts iestāde nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie un atbilstīgie pasākumi, lai novērstu jebkādus juridiskus un administratīvus šķēršļus programmas pienācīgai darbībai, tajā skaitā pasākumi, kuru mērķis ir saskaņot programmas dalībnieku statusu ar citu tādā pašā situācijā esošu attiecīgās valsts valstspiederīgo statusu vai risināt problēmas saistībā ar vīzu vai uzturēšanās atļauju saņemšanu.

19. pants

Valsts aģentūra

1.Valsts aģentūra:

a)ir struktūra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) vai vi) punkta nozīmē un to reglamentē attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgās programmas asociētās trešās valsts tiesību akti;

b)ir ar pietiekamām pārvaldības spējām, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu programmas pārvaldību un stabilu Savienības līdzekļu finanšu pārvaldību;

c)ir nodrošināta ar operacionāliem un juridiskiem līdzekļiem, lai piemērotu Savienības līmenī noteiktās administratīvās, līgumiskās un finanšu pārvaldības normas;

d)ir ar vajadzīgajām zināšanām, lai rezultatīvi īstenotu darbības visās programmas jomās, kurās tā saņem Savienības ieguldījumu;

e)nodrošina – ja to pieprasa Komisija – pietiekamas finansiālas garantijas, ko, vēlams, sniedz publiska iestāde un kas atbilst Savienības finansējuma apmēram, kuru tai uzticēts pārvaldīt.

43.Valsts aģentūra pienācīgi plāno savus uzdevumus attiecīgo darbību īstenošanai, kā noteikts 15. pantā minētajā darba programmā un attiecīgajos nolīgumos, kas noslēgti ar Komisiju, kā arī 16. panta 2. punktā minētajām informācijas, komunikācijas un izplatīšanas aktivitātēm.

44.Valsts aģentūra pārvalda visus tās atbildībā esošo programmas darbību projekta cikla posmus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu un attiecīgajiem nolīgumiem, kas noslēgti ar Komisiju.

45.Valsts aģentūra piešķir dotāciju atbalstu labuma guvējiem Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 2. panta 5. punkta nozīmē, parakstot dotācijas nolīgumus, kā Komisija ir noteikusi attiecīgajai programmas darbībai.

46.Valsts aģentūra bez valsts iestādes un Komisijas iepriekšējas rakstiskas atļaujas nedeleģē kāda tai uzticētā un ar programmu saistīta uzdevuma veikšanu vai budžeta izpildi trešajai personai. Par visu trešām personām deleģēto uzdevumu īstenošanu ir atbildīga tikai un vienīgi valsts aģentūra.

47.Valsts aģentūra katru gadu iesniedz savai valsts iestādei un Komisijai pārvaldības deklarāciju, ziņojumu un jebkādus citus dokumentus, kas prasīti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 158. pantu.

48.Valsts aģentūra laicīgi īsteno Komisijas apsvērumus, kurus tā sniedz pēc ikgadējās pārvaldības deklarācijas un ziņojuma analīzes veikšanas un pēc neatkarīga revīzijas atzinuma par tiem.

20. pants

Eiropas Komisija

1.Pamatojoties uz 18. panta 4. punktā minētajām valsts aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmas, it īpaši izmantojot valsts iestādes iesniegto ex ante novērtējumu, valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju un neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par to, kā arī 18. panta 9. punktā minēto valsts iestādes gada ziņojumu.

49.Pamatojoties uz 18. panta 4. punktā minēto ex ante novērtējumu, Komisija pieņem, daļēji pieņem vai noraida izraudzīto valsts aģentūru. Komisija nesāk līgumattiecības ar valsts aģentūru, kamēr tā nav pieņēmusi ex ante novērtējumu kā apmierinošu vai veikusi atbilstošus uzraudzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. panta 5. punktu. Daļējas pieņemšanas gadījumā Komisija var piemērot samērīgus drošības pasākumus savām līgumattiecībām ar šo valsts aģentūru. Ja valsts aģentūra vairs neatbilst minimālajām prasībām, Komisija var apturēt līgumattiecības ar valsts aģentūru līdz brīdim, kad ir veikti korektīvi pasākumi atbilstības nodrošināšanai; pretējā gadījumā tā var pieprasīt valsts iestādei atsaukt valsts aģentūras pilnvaras un izraudzīties jaunu aģentūru, ja tās ex ante novērtējums ir pozitīvs.

50.Lai nodrošinātu konsekventu un kvalitatīvu programmas īstenošanu un pārvaldību, Komisija sniedz attiecīgu informāciju un norādījumus valsts iestādēm un valsts aģentūrām. Konkrētāk, tā precizē plānošanas, projektu vadības un ziņošanas kārtību un nodrošina, ka šī kārtība tiek īstenota saskaņā ar vienkāršām procedūrām.

51.Komisija nedara pieejamus programmas līdzekļus valsts aģentūrai, kamēr tā nav apstiprinājusi plānošanas dokumentus saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

52.Komisija valsts aģentūrai dara pieejamus šādus programmai paredzētus līdzekļus:

a)ieguldījumu, kas nepieciešams dotāciju piešķiršanai to programmas darbību atbalstam, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai;

b)ieguldījumu valsts aģentūrai uzticēto programmas pārvaldības uzdevumu atbalstam;

c)attiecīgā gadījumā – papildu ieguldījumu darbībām saskaņā ar 7. panta a) un b) punktu.

53.Komisija paziņo valsts iestādei un valsts aģentūrai savas analīzes rezultātus un apsvērumus par gada ziņojumu un pārvaldības deklarāciju, kas attiecīgi minēti 18. panta 9. punktā un 19. panta 6. punktā, un par revīzijas atzinumu, kas minēts 21. panta 2. punktā.

54.Gadījumā, ja Komisija nepieņem ikgadējo pārvaldības deklarāciju vai neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par to, vai gadījumā, ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 132. pantu aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

55.Komisija veicina un uztur aktīvu dialogu un sadarbību ar valsts aģentūrām un valsts iestādēm un starp tām, arī labas prakses apmaiņu un nodošanu, lai uzlabotu un nodrošinātu konsekventu programmas īstenošanu un pārvaldību. Tā arī nodrošina pienācīgus apstākļus rezultatīvai informācijas apmaiņai starp Savienības iestādēm, valsts aģentūrām vai citām struktūrām un subjektiem, kas īsteno programmu.

56.Komisija nodrošina nepieciešamās informācijas tehnoloģiju sistēmas, lai atbalstītu 3. pantā noteikto programmas mērķu īstenošanu, arī attiecībā uz netiešu pārvaldību.

21. pants

Neatkarīga revīzijas struktūra

1.Neatkarīga revīzijas struktūra:

a)nodrošina, ka tai ir nepieciešamās profesionālās spējas revīzijas veikšanai publiskajā sektorā;

b)nodrošina, ka tās revīzijās tiek ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti;

c)nav interešu konfliktā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra; konkrētāk, neatkarīga revīzijas struktūra ir neatkarīga savu funkciju ziņā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra.

2.Neatkarīgā revīzijas struktūra sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo vadības deklarāciju, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 158. panta 1. punktā. Tas veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 127. pantu.

3.Neatkarīgā revīzijas struktūra sniedz Komisijai un tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju.

22. pants

Kontroles sistēmas principi

1.Komisija ir atbildīga par valsts aģentūru pārvaldīto programmas darbību un pasākumu uzraudzības kontroles veikšanu. Komisija nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas struktūras īstenotajām kontrolēm.

57.Valsts aģentūra ir atbildīga par 15.pantā minētajās darba programmās izklāstīto darbību, kuru pārvaldība tai uzticēta, īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju primāro kontroļu veikšanu. Minētās kontroles sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstoši piemērojamām Savienības normām.

58.Attiecībā uz valsts aģentūrām nodotajiem programmas līdzekļiem Komisija nodrošina pienācīgu tās īstenotās kontroles koordinēšanu ar valsts iestādēm un valsts aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un ņemot vērā risku analīzi.

IX NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Atcelšana

Regulas (ES) 2021/817 un (ES) 2021/888 atceļ no 2028. gada 1. janvāra.

24. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu līdz to slēgšanai saskaņā ar Regulām (ES) 2021/817 un (ES) 2021/888, ko attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

59.No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulām (ES) 2021/817 un (ES) 2021/888.

60.Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas veiktas saskaņā ar Regulām (ES) 2021/817 un (ES) 2021/888, un darbībām, kas īstenojamas saskaņā ar šo programmu.

25. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2028. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētāja    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

42Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Erasmus+” 2028.–2034. gadam

1.2.Attiecīgā politikas joma 

Izglītība un apmācība, jaunatne un sports

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Programmas vispārīgais mērķis ir dot ieguldījumu elastīgas, konkurētspējīgas un saliedētas Eiropas veidošanā, sekmējot kvalitatīvu mūžizglītību, uzlabojot dzīvei un darbam vajadzīgas prasmes un kompetences visiem, vienlaikus veicinot Savienības vērtības, demokrātisko un sabiedrības līdzdalību, solidaritāti, sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas ES un ārpus tās. Programma ir svarīgs instruments, ar ko veidot Prasmju savienību, attīstīt Eiropas izglītības telpu un atbalstīt Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā, arī tās pamatā esošās nozaru darba kārtības.

Programma veicinās sadarbību jaunatnes politikas jomā un turpinās attīstīt Eiropas dimensiju sportā. Mērķis ir veicināt iekļaujošāku, vienotāku un stabilāku Eiropu, dodot iespējas jauniešiem, stiprinot kopienas saites un veicinot solidaritāti ar jēgpilnu iesaisti un sadarbību. Sports ir būtisks sociālās iekļaušanas, veselības, izglītības un kopienas attīstības virzītājspēks. Investējot jaunatnē, brīvprātīgajā darbā un sportā, programmas mērķis ir veidot spēcīgākas, ciešāk savienotas sabiedrības, veicināt pilsonisko un demokrātisko iesaisti un sekmēt sociālo kohēziju visos līmeņos.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)atbalstīt izglītības, prasmju un kompetenču uzlabošanu, it īpaši ņemot vērā to atbilstību darba tirgum, kā arī indivīda profesionālo attīstību un personīgo izaugsmi un ieguldījumu konkurētspējīgā, ilgtspējīgā un saliedētā sabiedrībā;

b)veicināt Eiropas identitātes izjūtu un aktīvu pilsoniskumu, stiprināt solidaritāti un aktīvu līdzdalību sabiedrībā un demokrātijā, tādējādi veicinot pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, lielāku noturību un labāku sagatavotību paredzēt un novērst dažāda veida riskus un reaģēt uz tiem;

c)veicināt kvalitāti, iekļaušanu, taisnīgumu, ilgtspēju, radošumu, inovāciju, izcilību un pārrobežu sadarbību, tādējādi stiprinot Eiropas pievilcību un konkurētspēju visā pasaulē visās izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomās;

d)iesaistīt jauniešus un dot viņiem iespējas apgūt un attīstīt profesionālās un personīgās kompetences, lai viņi varētu aktīvi piedalīties sabiedrībā un demokrātijā, kā arī iesaistīt viņus Eiropas projektā;

e)atbalstīt politikas izstrādi, arī attiecībā uz prasmju apriti, reformu paātrināšanu un modernizāciju sistēmu līmenī visās izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomās, nodrošinot, ka tās ir rezultatīvākas, noturīgākas un iekļaujošākas;

f)nodrošināt jauniešiem viegli pieejamas iespējas iesaistīties solidaritātes un humānās palīdzības aktivitātēs, kas veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā Savienībā un ārpus tās (attiecībā uz pēdējo minēto – izveidojot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu), vienlaikus uzlabojot un pienācīgi atzīstot viņu kompetences, kā arī sekmējot viņu kā aktīvu pilsoņu pastāvīgu iesaisti;

g)popularizēt Eiropas sporta modeli, investējot tautas sportā, it īpaši brīvprātīgās aktivitātēs, nodrošinot piekļūstamību, veicinot līdzdalību, aizsargājot integritāti, atbalstot labu pārvaldību un stiprinot sporta sociālo, izglītojošo un kopienas lomu, veicot darbības, kas vērstas uz taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas sporta sistēmas izveidi visā Eiropā.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

·Uzlabotas dalībnieku prasmes un kompetences darbam un dzīvei.

·Iesaistīto izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta organizāciju kvalitātes, iekļaušanas, ilgtspējas, inovācijas, izcilības un pārrobežu sadarbības uzlabošana.

·Reformu paātrināšana un modernizācija sistēmas līmenī.

·Dalībnieku aktīvāka līdzdalība, lielāka solidaritāte un Eiropas piederības sajūta.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Iznākuma un rezultāta rādītāji šīs programmas progresa un sasniegumu uzraudzībai atbildīs kopējiem rādītājiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [XXX]* [Snieguma regula].

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 56  

☒ esošas darbības pagarināšanu 

vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Programmas mērķis ir piedāvāt mācību iespējas visiem, it īpaši mācību mobilitātes, brīvprātīgā darba un stipendiju veidā, kas palīdzēs uzlabot dzīvei un darbam vajadzīgās prasmes un pamatkompetences visiem, veicinot sabiedrības iesaisti un pilsonisko izglītību, solidaritāti un sociālo iekļaušanu. Ar programmu tiek izveidots arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss. Programma atbalstīs arī spēju veidošanu, izmantojot sadarbību starp ieinteresētajām personām organizāciju līmenī un politikas attīstību nolūkā veicināt kvalitatīvu mūžizglītību, sekmēt iekļaušanu, izcilību un inovāciju izglītībā, apmācībā, jaunatnes un sporta jomā.

Pēc pamatakta spēkā stāšanās programmu ir plānots īstenot no 2028. gada 1. janvāra uz septiņiem gadiem.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Dalībvalstis saglabā atbildību par savas politikas saturu un organizāciju attiecīgajās jomās, tomēr konstatētās problēmas ir kopīgas visām dalībvalstīm un/vai tām ir būtiska transnacionāla dimensija, tāpēc nepieciešami ES līmeņa risinājumi, koordinācija un atbalsts. ES darbības var veicināt sadarbību, spēju veidošanu un savstarpēju mācīšanos, kā arī pārrobežu darbības, galu galā optimizējot attiecīgo nozaru potenciālu, arī ES ārējās darbībās.

Programmas mērķis ir uzlabot transnacionālo mobilitāti un sadarbību spēju veidošanas jomā, kā arī atbalstīt politikas virzienus ar Eiropas dimensiju. Tomēr, ņemot vērā atbalstīto darbību transnacionālo raksturu, lielo apjomu un plašo ģeogrāfisko aptvērumu, kā arī to spēcīgo starptautisko dimensiju, dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt šos mērķus. Piemēram, pārrobežu mācību mobilitāti vai brīvprātīgo darbu ir sarežģītāk organizēt divpusēji, un atsevišķām dalībvalstīm ir grūti to darīt pieejamu visiem. Programmas “Erasmus+” vidusposma novērtējums ir parādījis, ka izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta organizāciju vai dalībvalstu atsevišķām iniciatīvām, pat ja tās ir rezultatīvas valsts līmenī, trūkst nepieciešamā mēroga un apjoma, lai panāktu Eiropas līmeņa ietekmi. Turklāt atsevišķu valstu un starpnozaru iniciatīvu kumulatīvais aptvērums arvien ir ierobežots salīdzinājumā ar pašreizējo programmu “Erasmus+”. Tāpat Eiropas Solidaritātes korpusa izvērtējums apstiprina, ka Eiropas Solidaritātes korpusam ir būtiska nozīme un dažās valstīs šī programma ir vienīgā iespēja iesaistīties jaunatnes brīvprātīgajā darbā un solidaritātes pasākumos.

Turklāt, paplašinot programmas darbības jomu, attiecinot to arī uz brīvprātīgā darba aktivitātēm, tajā skaitā brīvprātīgo darbu humānās palīdzības pasākumu atbalstam, programma “Erasmus+” piedāvās vienotu piekļuvi ES iespējām jauniešiem visā ES, arī lauku apvidos un attālos reģionos, un ārvalstīs. Patlaban tās pieejamas tikai ar dažādu shēmu starpniecību. Tāpēc programma “Erasmus+” nodrošinās, ka visiem ieinteresētajiem jauniešiem visā ES ir vienlīdzīgas iespējas iesaistīties un vienkāršāka piekļuve daudzveidīgākam aktivitāšu klāstam. Ar programmu tiek izveidots arī Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss, kas ir Līgumā noteikts pienākums.

ES finansējuma pievienoto vērtību programmas aptvertajās politikas jomās plaši atzina respondenti, kas piedalījās Komisijas rīkotajā atklātajā sabiedriskajā apspriešanā par jauno DFS,– to lielākā daļa uzsvēra ES finansējuma nozīmi.

Programma palīdzēs paaugstināt pamatprasmju līmeni un palielināt prasmīgu speciālistu skaitu, arī ES konkurētspējai svarīgās stratēģiskās nozarēs. Tā palīdzēs attīstīt, piesaistīt un noturēt talantus, arī no trešām valstīm. Apvienojot speciālās zināšanas un resursus, programmas atbalstīta spēju veidošana un transnacionāla sadarbība veicinās inovāciju, uzlabos kvalitatīvu mācīšanu un palīdzēs novērst Eiropas prasmju un talantu trūkumu svarīgās nozarēs un teritorijās, arī STEM disciplīnās un divējādās pārkārtošanās jomā, un tas padarīs Eiropu par pievilcīgāku izglītības galamērķi globālajiem talantiem.

Iniciatīva pulcēs cilvēkus no dažādām vidēm un valstīm un atbalstīs viņus brīvprātīgā darba aktivitātēs, dodot viņiem iespēju gūt pieredzi ārvalstīs; tas veicinās starpkultūru izpratni, stiprinās kolektīvo identitāti un tādu vērtību kā demokrātija, brīvība un cilvēktiesības atzīšanu. Piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa vidusposma novērtējumos ir uzsvērta to būtiskā ietekme uz Eiropas identitātes un piederības apziņas veicināšanu, informētības uzlabošanu par ES kopīgajām vērtībām un programmas “Erasmus+” gadījumā – uz zināšanu attīstīšanu Eiropas integrācijai. Izveidojot un pilnveidojot ilgtermiņa fizisku personu un organizāciju tīklus, programma ļaus nostiprināt Eiropas identitāti un ES vērtības.

Programma veicinās inovatīvas un kvalitatīvas prakses izstrādi, nodošanu un īstenošanu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā un palielinās organizāciju spēju strādāt starptautiskā mērogā. Programma atbalstīs pastiprinātu sadarbību ar privāto sektoru un inovācijas ekosistēmām, piesaistot investīcijas prasmēs, kas ir būtiskas ES konkurētspējai, noturībai, sagatavotībai un sociālajai kohēzijai. Tā arī veicinās politikas progresu un sistēmisko ietekmi, it īpaši darbojoties kā izmēģinājuma platforma pieejām, no kā pēc tam varēs iedvesmoties valstu/reģionālo shēmu izstrādē. Veicinot savstarpēju bagātināšanos starp valstīm, programma palīdzēs dalībvalstīm progresēt un modernizēt to sistēmas un politiku.

Turklāt programma ietvers darbības, kuru mērķis ir paplašināt piekļuvi mazākiem dalībniekiem, atbalstot elastīgus formātus un nodrošinot iespēju vietējo kopienu organizācijām un jaunpienācējiem piekļūt Savienības līdzekļiem un gūt pieredzi transnacionālā sadarbībā. Tai būs arī spēcīga iekļaušanas un daudzveidības dimensija, un tā atbalstīs tādu prasmju attīstīšanu, kas vajadzīgas darbam un dzīvei, it īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Priekšlikuma pamatā ir ilglaicīgā pieredze, kas gūta iepriekšējās programmās izglītības un apmācības, jaunatnes, sporta un brīvprātīgā darba jomā.

Programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa vidusposma novērtējumi liecina, ka abas programmas sniedz spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību fiziskām personām, organizācijām un politikai, arī tās starptautiskajā dimensijā, un šo rezultātu nevar sasniegt tikai valsts līmenī.

2014.–2020. gada programmas galīgajā izvērtējumā un 2021.–2027. gada programmas starpposma izvērtējumā tika konstatēts, ka programma “Erasmus+” veiksmīgi darbojas atbilstoši galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem un efektīvi sasniedz izvirzītos mērķus. Abas programmu paaudzes ir izrādījušās veiksmīgas un nodrošinājušas spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību, un tām ir būtiska nozīme izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Ar programmu “Erasmus+” panāktie rezultāti ir ievērojamāki par tiem, ko atsevišķas valstis varētu sasniegt valsts vai starptautiskā līmenī. Tās radītie ieguvumi izriet no iespējām, ko šī programma sniedz izglītojamo un personāla personīgajai, izglītības un profesionālajai attīstībai, organizāciju pārrobežu sadarbībai un politikas izstrādei izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā, sniedzot ievērojamus ieguvumus tiem, kas piedalās programmā, salīdzinājumā ar tiem, kuri to nedara.

Programmas 2018.–2020. gadam galīgajā izvērtējumā un 2021.–2027. gada programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” starpposma izvērtējumā 57 tika konstatēts, ka Eiropas Solidaritātes korpusam ir labs sniegums atbilstoši visiem pieciem izvērtēšanas kritērijiem (piemērotība, lietderība, efektivitāte, saskaņotība, ES pievienotā vērtība). Eiropas Solidaritātes korpuss risina Eiropas sabiedrības būtiskās vajadzības, it īpaši, veicinot pilsonisko līdzdalību un sekmējot iekļaušanu un daudzveidību. Programma sekmē kopienas apziņu, atdzīvina vietējās iniciatīvas un veicina plašāku globālo perspektīvu. Līdzdalība palīdz uzlabot personīgās, profesionālās un mācīšanās prasmes, kā arī sociālo un pilsonisko izpratni.

Tajā pašā laikā abos izvērtējumos ir norādītas dažas jomas, kurās ir nepieciešami uzlabojumi struktūras ziņā. Tie ietver programmu tvēruma paplašināšanu, piekļuves atvieglošanu, pārvaldības vienkāršošanu, uzraudzības uzlabošanu, sinerģiju stiprināšanu un izvairīšanos no pārklāšanās ar citām programmām, kā arī elastības palielināšanu jaunu problēmu risināšanai. Piemēram, programmas “Erasmus+” izvērtējumā tika konstatēta zināma pārklāšanās starp “Erasmus+” jauniešu līdzdalības darbībām un solidaritātes projektiem, ko finansē Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros, un abi šie instrumenti atbalsta jauniešu vadītas iniciatīvas, ko īsteno neformālas jauniešu grupas.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Programma ir viens no 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmas finansēšanas instrumentiem, un tai ir augsta saskanības un papildināmības pakāpe ar citām nozīmīgām ES prioritātēm un finansēšanas shēmām.

Programma papildinās un pastiprinās darbības, ko finansē no Savienības ārējām darbībām, lai piesaistītu un noturētu talantus no citām pasaules valstīm, palielinātu ES ietekmi un pievilcību globālā mērogā un veicinātu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavotību, arī veicinot tiešus personiskus kontaktus un sadarbību ar trešām valstīm.

Pastāv būtiska papildināmība starp programmu un ar to saistīto transnacionālo sadarbību, ko veicina tieša un netieša pārvaldība, un valsts un reģionālā līmenī pielāgotiem intervences pasākumiem, ko atbalsta ar valstīm iedalīto finansējumu. Tiešā un netiešā pārvaldībā īstenotā transnacionālā daļa nodrošina kopīgu mācīšanos, tīklošanos un resursu apvienošanu izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā, atbalstot tādas kvalitatīvas mācīšanas prakses izstrādi, tīklošanos un modernizāciju, ko nevar panākt tikai ar valstu intervences pasākumiem, savukārt iepriekš piešķirtie valstu budžeti it īpaši atbalsta plašus strukturālus pasākumus sociālekonomisko un teritoriālo atšķirību novēršanai, arī lauku apvidos un attālos reģionos, piemēram, izglītības un apmācības infrastruktūras, iekārtu un pakalpojumu nodrošināšanu, atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu kvalifikācijas celšanai vai nodarbinātības un darījumdarbības veicināšanu ar apmācību un reformu uzsākšanu.

Pastāv cieša saikne starp programmu “Erasmus+” un Eiropas Konkurētspējas fondu, un ir vajadzīgas sinerģijas iespējas, lai palīdzētu pārvarēt plaisu starp izglītību, pētniecību un inovāciju un darba tirgu (un zināmā mērā – neformālo un ikdienējo mācīšanos), kas galu galā palīdzētu konkurētspējai. Piemēram, izglītība veicina pētniecības un inovācijas attīstību un ļauj nodot akadēmiskajās aprindās radītas zināšanas un tehnoloģijas rūpniecībai un uzņēmumiem, un tādējādi var atbalstīt arī viedās specializācijas stratēģijas. Veiksmīgas prakses izvēršanu plašākā mērogā un pārnesi no izglītības uz pētniecības vai rūpniecības jomu varētu veicināt ar tiesību normām un īstenošanas mehānismiem, kas nodrošina zināšanu plūsmu starp nozarēm ar skaidrām savstarpējām saiknēm.

Saskaņā ar Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju programma “Erasmus+” arī veicina sagatavotību, noturību, pilsonisko izglītību, līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un pilsoņu iesaisti, izmantojot augšupvērstu pieeju, mudinot organizācijas un iestādes pieteikties finansējumam un veicinot digitālo un medijpratību, kritisko domāšanu, līdzdalību, demokrātiskās vērtības un mācības par demokrātisku pilsoniskumu. Būtiska nozīme iekļaujošas sagatavotības un sabiedrības noturības kultūras veicināšanā ir arī brīvprātīgajam darbam. Programma ir arī cieši saskaņota ar ES instrumentu, kas palīdz aizsargāt pamattiesības un demokrātiju, medijus un kultūru, un to papildina.

Lai gan šīs programmas atbalsta atšķirīgi instrumenti ar neatkarīgiem darbības veidiem, dažādām intervences pieejām, pārvaldības veidiem un struktūru, to mijiedarbība var radīt apvienotu ietekmi. Tādējādi, kur vien iespējams un kur tā rada papildu pievienoto vērtību, tiks meklēta sinerģija.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Neattiecas

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

·Ierobežots ilgums

·Darbības laiks: 1.1.2028.–31.12.2034.

·Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2028. līdz 2034. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2028. līdz 2034. gadam

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 58   

·Komisijas īstenota tieša pārvaldība

üko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

üko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

·Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

ütrešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

üpublisko tiesību subjektiem

üprivāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

Programma tiks īstenota, kombinējot tiešās un netiešās pārvaldības veidus. Šī pieeja iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmās (DFS) ir izrādījusies veiksmīga, un programmas “Erasmus+” vidusposma novērtējumā tā tika apstiprināta kā būtisks programmas efektivitātes faktors.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Šīs programmas pārraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas noteikumi atbildīs prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [XXX]* [Snieguma regula].

Komisija publicē nākamās programmas “Erasmus+” īstenošanas ziņojumu ne vēlāk kā četrus gadus pēc tās īstenošanas sākuma ar mērķi novērtēt programmas progresu virzībā uz tās mērķu sasniegšanu.

Komisija vēlākais trīs gadus pēc nākamās programmas “Erasmus+” plānošanas perioda veic retrospektīvu izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 34. panta 3. punktu.

Mērķis ir maksimāli izmantot esošo kārtību un vienkāršot, racionalizēt un samazināt administratīvo slogu dalībniekiem (fiziskām personām un organizācijām), vienlaikus nodrošinot, ka ir pietiekami daudz informācijas, lai novērtētu programmas rezultātus un saglabātu pārskatatbildību. Līdz ar to tiks sistemātiski noteikti uzraudzības un ziņošanas noteikumi, ņemot vērā to efektivitāti un rentabilitāti, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot pašreizējo programmu, neapdraudot datu vajadzības izvērtēšanas nolūkā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ierosinātā programmas pārvaldības veidu (tiešā un netiešā) pastāvīgā kombinācija ir balstīta uz pozitīvo pieredzi pašreizējās programmas “Erasmus+” īstenošanā, kas secīgos plānošanas periodos ir konsekventi uzrādījusi pozitīvus rezultātus. Tā pamatā ir esošās struktūras atbilstoši subsidiaritātes, proporcionalitātes un efektivitātes principiem. Izmēģinātu un pārbaudītu pārvaldības veidu saglabāšana ļaus koncentrēties uz izpildi un sniegumu un saglabāt pierādītu efektivitātes pieaugumu, kā arī vienlaikus samazināt administratīvo slogu. Tiktu saglabāts vispārējais princips: individuāliem labuma guvējiem parasti netiks sniegts tiešs atbalsts; atbalsts arī turpmāk tiks virzīts caur iesaistītajām organizācijām, kas to sadalīs individuāliem izglītojamajiem vai praktiķiem. Netieša pārvaldība ar valsts aģentūru starpniecību secīgos izvērtējumos ir apstiprināta kā visrezultatīvākais pārvaldības veids mobilitātes un sadarbības projektiem, kuru mērķis ir veidot spējas visās iesaistītajās valstīs. Turpretī tiešā pārvaldība ir rezultatīva transversālo darbību jomā Eiropas līmenī, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem un izpildaģentūras EACEA spējai pārvaldīt darbības, izmantojot korporatīvos rīkus un procedūras.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Ar spēkā esošo programmu īstenošanu saistītie riski galvenokārt ietilpst šādās kategorijās:

·kļūdas, kas izriet no labuma guvēju pieredzes trūkuma darbā ar noteikumiem. Šo risku var lielā mēra ierobežot, izmantojot vienkāršotas izmaksas (vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas), kā atļauts Finanšu regulā;

·kontroles ķēdes uzticamība un revīzijas izsekojamības nodrošināšana: Ierosināto programmu turpinātu pārvaldīt valsts aģentūras ar uzraudzības kontrolēm, ko nodrošina neatkarīgā revīzijas struktūra, kā paredzēts Finanšu regulā, kā arī ar darbības un pārvaldības uzraudzību, ko veic valsts iestādes. Kontroles satvars, kas šos riskus ierobežo, tiek plaši izmantots;

·konkrētiem mērķdalībniekiem (piemēram, jauniešiem vai pieaugušajiem) var nebūt vajadzīgo finanšu pārvaldības spēju pārvaldīt Savienības līdzekļus, un uz tiem būtu jāattiecina papildu uzraudzība un pārbaudes, pamatojoties uz risku novērtējumu. Galvenā vienkāršošana risku ierobežošanai un tādu kļūdu īpatsvara samazināšanai, kas izriet no finanšu noteikumu sarežģītības, arī turpmāk būs plaša dotāciju izmantošana, ko piešķir kā vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksu standarta likmes, kā darbību vienkāršotus formātus, padarot noteikumus skaidrus, vienlaikus saglabājot pārskatatbildību.

Par primāro kontroļu līmeni vienmēr atbild visas pilnvarotās struktūras, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, savukārt Komisija ir atbildīga par vispārējā satvara uzraudzību. Pašlaik spēkā esošā stabilā kontroles sistēma tiks saglabāta, lai kontrolētu Savienības līdzekļu izmantošanu darbībās, ko pārvalda valsts aģentūras saskaņā ar netiešu pārvaldību, kā arī saskaņā ar tiešo pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu. Attiecībā uz valsts aģentūrām nodotajiem programmas līdzekļiem Komisija nodrošina pienācīgu tās īstenotās kontroles koordinēšanu ar valsts iestādēm un valsts aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un ņemot vērā risku analīzi. Lai gan par primārajām labuma guvēju kontrolēm būs atbildīgas valsts aģentūras, to iekšējās kontroles un atbilstības nodrošināšanas sistēmu uzraudzīs un pārraudzīs dalībvalstis/valsts iestādes, un revīziju veiks neatkarīga revīzijas struktūra. Lai nodrošinātu kontroļu konsekvenci un ticamību valsts līmenī, Komisija turpinās sniegt bieži atjauninātas kontroles norādes. Kontroles sistēma tiks izveidota tā, lai nodrošinātu kontroļu efektivitāti un rentabilitāti. Komisijas uzraudzības un izpildes sistēmas nodrošinās augsta līmeņa pārraudzību un atgriezenisko saiti, lai sniegtu informāciju, kas nepieciešama politiskās pieejas izvēlei. Ierosināto programmas kontroles sistēmu papildinās Komisijas uzraudzības apmeklējumu, finanšu revīziju un pārraudzības un izpildes apmeklējumu programmā, kā arī iesaistīta to informatīvos pasākumos, piemēram, konferencēs, ievirzes sanāksmēs, valsts aģentūru sanāksmēs, apmācību kursos un tīmekļa semināros.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

Attiecībā uz izmaksu rentabilitāti Komisija veic ikgadēju sākotnēju aplēsi par kontroļu veikšanai vajadzīgo resursu un ieguldījumu izmaksām un tiktāl, ciktāl tas iespējams, ir aplēsusi to sniegtos ieguvumus saistībā ar šo kontroļu palīdzību novērsto, atklāto un koriģēto neatbilstību skaitu, kā arī skaitļos neizsakāmām kļūdām. Ar šādu pieeju tiek uzsvērtas kontroles ķēdes galvenās finanšu un darbības pārbaudes.

Kontroles stratēģijas pamatā ir vienota integrēta kontroles sistēma, lai visā projekta ciklā nodrošinātu pamatotu ticamību. Kontroļu rentabilitātes novērtēšanai izmantotās pieejas pamatā ir ticamības pamatelementi, kas veido daļu no vispārējas uzraudzības stratēģijas. Komisija piemēro atšķirīga biežuma un intensitātes kontroles, ņemot vērā tās pašreizējo un turpmāko darījumu atšķirīgos riska profilus, kā arī tās pašreizējo un alternatīvo kontroļu rentabilitāti, kā izklāstīts valsts aģentūrām paredzētajās norādēs par programmas īstenošanu. Par kontroļu primāro līmeni vienmēr atbild izpildaģentūras un visas pilnvarotās struktūras, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, savukārt Komisija ir atbildīga par uzraudzības kontrolēm.

Komisija, izmantojot 2024. gada darbības pārskata metodiku, aplēsusi, ka kopējās kontroles izmaksas ir 8,21 % no pārvaldītā budžeta (izslēdzot izpildaģentūras budžetu) atkarībā no izmantotā pasākuma. Izmaksas ir samērīgas un rentablas, ņemot vērā iespējamo kļūdu risku gadījumā, ja šādas kontroles netiktu veiktas, kā arī prasību nodrošināt, lai kļūdu īpatsvars nepārsniegtu 2 %. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot pašreizējo programmu “Erasmus+” un tās priekšgājējas programmas, kuru kļūdas īpatsvars daudzgadu perspektīvā bija aptuveni 1 %, prognozētais kļūdu risks nesasniedz 2 %.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Kontroles, kuru mērķis ir novērst un atklāt krāpšanu, ir cieši saistītas ar kontrolēm, kas ir paredzētas darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai (netīšas kļūdas). Katru gadu Komisija pārskata visus valsts aģentūru ziņojumus par iespējamu krāpšanu un neatbilstībām. Šādi gadījumi galvenokārt tiek kontrolēti valsts līmenī, jo valsts aģentūrām ir tieša piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un iespējām nodot krāpšanas lietas turpmākai izskatīšanai. Komisija pārrobežu lietās arvien vairāk veicina saziņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru (EPPO).

Komisijas dienesti sniedz ieguldījumu notiekošās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras (EPPO) izmeklēšanās un organizē turpmākus pasākumus pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanu noslēguma. Finansiāls kaitējums Savienības budžetam, kas izriet no krāpšanas, ko saistībā ar programmām, kurām ir līdzīgas ieinteresētās personas un finansējuma noteikumi, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir konstatējis galīgajos ziņojumos, ir salīdzinoši neliels. Lietas tiek atbilstīgi nodotas izskatīšanai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojam (IDOC), bet gada laikā lielu skaitu lietu pārbauda valsts aģentūras un valsts iestādes, kurām ir tieša piekļuve attiecīgajām tiesu un krāpšanas apkarošanas iestādēm.

Komisijas dienesti, kas īsteno darbību, kopš 2014. gada ir izstrādājuši un īstenojoši savu stratēģiju krāpšanas apkarošanai (AFS), pamatojoties uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai nodrošināto metodiku. Tas tiek regulāri atjaunināts un vajadzības gadījumā papildināts (pēdējoreiz 2024. gadā) ar zemāka līmeņa procedūras dokumentiem, kuros izklāstīts, kā lietas tiek nodotas un izskatītas, piemēram, saistībā ar izslēgšanas un atklāšanas gadījumiem Komisijas agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmā (EDES).

Ņemot vērā, ka krāpšanas apmērs programmā joprojām ir neliels un tas lielā mērā attiecas tikai uz gadījumiem, kad iesniegti vairāki projekta pieteikumi vai projektu vadītāji nepilda savus pienākumus, esošie pasākumi tiek uzskatīti gan par atbilstīgiem, gan proporcionāliem.

Ņemot vērā krāpšanas ietekmes līmeni, ar ko potenciāli varētu saskarties ierosinātā programma, it īpaši finansiālo kaitējumu, ko reģistrējis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, atlikušais krāpšanas risks neattaisno papildu pasākumu nepieciešamību papildus tiem, kas paredzēti stratēģijā krāpšanas apkarošanai, un korporatīvās iniciatīvas, piemēram, ARACHNE+, saskaņā ar 2024. gada Finanšu regulas pārstrādāto redakciju. Komisijas dienesti cieši sadarbojas ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru un rūpīgi seko notiekošajām izmeklēšanām. Tāpēc attiecībā uz krāpšanas risku saistībā ar ierosināto programmu iespējams izdarīt pozitīvu secinājumu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm

no citām trešām valstīm

citi piešķirtie ieņēmumi

2

06 01 01 Atbalsta izdevumi programmai “Erasmus+”

Nedif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

2

06 02 01 Izglītība un apmācība

Dif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

2

06 02 02 Jaunatne un sports

Dif.

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

 Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

·Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

2

EAC ĢD

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcija

06 02 01 Izglītība un apmācība

Saistības

(1a)

p.m. 

p.m. 

p.m. 

p.m. 

 p.m.

p.m. 

p.m. 

p.m.

Maksājumi

(2a)

p.m. 

p.m. 

p.m. 

p.m. 

p.m. 

p.m. 

p.m. 

p.m.

Budžeta pozīcija

06 02 02 Jaunatne un sports

Saistības

(1b)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Maksājumi

(2b)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem  

Budžeta pozīcija

06 01 01 Atbalsta izdevumi programmai “Erasmus+”

 

(3)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

KOPĀ apropriācijas

Saistības

= 1a+1b+3

5,261

5,440

5,625

5,819

6,019

6,224

6,439

40,827

EAC ĢD

Maksājumi

=2a+2b+3

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Maksājumi

(5)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas

Saistības

= 4 + 6

5,261 

5,440

5,625

5,819

6,019

6,224

6,439

40,827

2. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Maksājumi

= 5 + 6

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.





Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

4

“Administratīvie izdevumi” 59

EAC ĢD

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

 Cilvēkresursi

76,189

76,189

76,189

76,189

76,189

76,189

76,189

533,323

 Citi administratīvie izdevumi

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

5,201

KOPĀ EAC ĢD

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

538,526

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

538,526

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas

Saistības

0

0

0

0

0

0

0

0

1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Maksājumi

0

0

0

0

0

0

0

0

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

0

0

0

0

0

0

0

0

Maksājumi

(5)

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas

Saistības

= 4 + 6

0

0

0

0

0

0

0

0

<…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Maksājumi

= 5 + 6

0

0

0

0

0

0

0

0

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

0

0

0

0

0

0

0

0

Maksājumi

(5)

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas

Saistības

= 4 + 6

0

0

0

0

0

0

0

0

<…> IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Maksājumi

= 5 + 6

0

0

0

0

0

0

0

0

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

 

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)

Saistības

(4)

0

0

0

0

0

0

0

0

Maksājumi

(5)

0

0

0

0

0

0

0

0

• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)

–(6)

0

0

0

0

0

0

0

0

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas

Saistības

= 4 + 6

0

0

0

0

0

0

0

0

1.–3. izdevumu kategorijā (atsauces summa)

Maksājumi

= 5 + 6

0

0

0

0

0

0

0

0



Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

4

“Administratīvie izdevumi” 60

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

EAC ĢD

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS
2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

·Cilvēkresursi

76,189

76,189

76,189

76,189

76,189

76,189

76,189

533,323

·Citi administratīvie izdevumi

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

5,201

KOPĀ EAC ĢD

Apropriācijas

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

538,526

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

538,526

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas

Saistības

0

0

0

0

0

0

0

0

1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Maksājumi

0

0

0

0

0

0

0

0



3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Iznākumu un rezultātu rādītāji šīs programmas progresa un sasniegumu uzraudzībai atbildīs kopējiem rādītājiem, kas paredzēti Regulā xxx [Snieguma regula].

Norādīt mērķus un iznākumus

Gads
2028

Gads
2029

Gads
2030

Gads
2031

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 61

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 62 …

— Iznākums

— Iznākums

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

— Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

·Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ
2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

4. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

76,189

76,189

76,189

76,189

76,189

 

76,189

76,189

533,323

Citi administratīvie izdevumi

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

0,743

5,201

Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

76,932

538,526

Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Pārējie administratīvie izdevumi*

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

 

KOPĀ

* Apropriācijas, kas saistītas ar citiem administratīviem izdevumiem (bijušā BA pozīcija), noteiks, kad tiks atklāts finansējums.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

   Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

·Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 63

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)

368 64

368

368

368

368

368

368

20 01 02 03 (Savienības delegācijas)

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

0

0

0

0

0

0

0

• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās: FTE)

20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

69

69

69

69

69

69

69

20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)

0

0

0

0

0

0

0

Administratīvā atbalsta pozīcija
[XX.01.YY.YY.] [2]

— galvenajā birojā

0

0

0

0

0

0

0

— ES delegācijās

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 4. izdevumu kategorija

0

0

0

0

0

0

0

Citas budžeta pozīcijas (programmas atbalsta administratīvā pozīcija) – ārpus 4. izdevumu kategorijas

20

20

20

20

20

20

20

KOPĀ

457

457

457

457

457

457

457

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla

Ārkārtas papildu personāls*

Tiks finansēts no 4. izdevumu kategorijas vai pētniecības

Tiks finansēts no BA pozīcijas

Tiks finansēts no maksām

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas

295 65

73

Neattiecas

p.m.

Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

63

6

20

p.m.

Veicamo uzdevumu apraksts: 

Ierēdņi un pagaidu darbinieki 

Ārštata darbinieki 

 

   


3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2028–2034

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

4. IZDEVUMU KATEGORIJA

IT izdevumi (korporatīvie) 

3,747

3,747

3,747

3,747

3,747

3,747

3,747

26,232

Starpsumma – 4. IZDEVUMU KATEGORIJA

3,747

3,747

3,747

3,747

3,747

3,747

3,747

26,232

Ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam

57 000

57,0000

57,0000

57,0000

57,0000

57,0000

57,0000

399,0000

Starpsumma – ārpus 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS

57 000

57 000

57,0000

57,0000

57,0000

57,0000

57,0000

399,000

 

KOPĀ

60,747

60,747

60,747

60,747

60,747

60,747

60,747

425,232

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Iniciatīva atbilst priekšlikumam par DFS 2028.–2034. gadam.

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

   pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniegt Excel tabulu.

   jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS
   regulā

Paskaidrot, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

   jāpārskata DFS

Paskaidrot, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

·nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

   ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Kopā

2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

Norādīt līdzfinansētāju struktūru 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

 

 

 

 

 

 

 

 



3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

·Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–    pašu resursus

–    citus ieņēmumus

–    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 66

2028. gads

2029. gads

2030. gads

2031. gads

2032. gads

2033. gads

2034. gads

………….. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

(..)

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(..)


4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Atsauce uz prasību

Prasības apraksts

Dalībnieki, kurus prasība skar vai uz kuriem tā attiecas

Augsta līmeņa procesi

Kategorijas

20. panta 9. punkts

Komisija nodrošina nepieciešamās informācijas tehnoloģiju sistēmas, lai atbalstītu 3. pantā noteikto programmas mērķu īstenošanu, arī attiecībā uz netiešu pārvaldību.

Eiropas Komisija, valsts iestādes, valsts aģentūras; labuma guvēji; dalībnieki

Programmas atbalsts; netieša dotāciju pārvaldība

Digitālie risinājumi

33. apsvērums

Lietotājiem draudzīgām tiešsaistes virtuālās sadarbības platformām un rīkiem var būt svarīga nozīme atbalsta sniegšanā izglītības un apmācības, un jaunatnes politikas īstenošanai Eiropā un citur pasaulē. Lai palielinātu virtuālās sadarbības pasākumu izmantošanu, programmai būtu jāatbalsta sistemātiskāka un saskaņotāka tiešsaistes platformu izmantošana. Tai būtu arī jāatvieglo un jāatbalsta mobilitātes procesi, izmantojot digitalizāciju. 

Eiropas Komisija, valsts iestādes, valsts aģentūras; labuma guvēji; dalībnieki

Programmas atbalsts

Digitālie risinājumi

7. pants, 45. zemsvītras piezīme

Programma atbalsta (..) programmas īstenošanu, arī sinerģiju ar citiem Savienības politikas virzieniem un programmām, tiešsaistes platformām, virtuālās sadarbības rīkiem un mācību mobilitātes veicināšanas rīkiem (tajā skaitā nodrošina atbalstu kopējai sistēmai labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass)), un nodrošina atbalstu tiem.

Eiropas Komisija, valsts iestādes, nacionālie Europass centri, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras nacionālie koordinācijas punkti; Euroguidance; dalībnieki; fiziskas personas

Programmas atbalsts

Digitālie risinājumi un dati

4.2.Dati

Sniedziet tvērumā esošo datu un visu saistīto standartu/specifikāciju augsta līmeņa aprakstu.

Datu veids

Atsauce(s) uz prasību

Standarts un/vai specifikācija (attiecīgā gadījumā)

Valstis, organizācijas, budžets, dalībnieki un prioritātes katram projektam (attiecīgā gadījumā katrai pamatdarbībai)

20. panta 9. punkts

Komisijas uzraudzības un ziņošanas rīki, arī e-dotācijas centralizētajai pārvaldībai

Valstis, organizācijas, budžets, dalībnieki un prioritātes katram projektam (attiecīgā gadījumā katrai pamatdarbībai)

20. panta 9. punkts

Komisijas uzraudzības un ziņošanas rīki, arī e-dotācijas centralizētajai pārvaldībai

Valstis, organizācijas, budžets, dalībnieki un prioritātes katram projektam (attiecīgā gadījumā katrai pamatdarbībai)

Snieguma regula

XX. nodaļa – XX. pants

 

Valstis, organizācijas, budžets, dalībnieki un prioritātes katram projektam (attiecīgā gadījumā katrai pamatdarbībai)

Snieguma regula:

XX. nodaļa – XX. pants

 

Europass reģistrētie lietotāju profili, kas saistīti ar karjeru un prasmēm (arī prasmju pašnovērtējumiem, bibliotēkām, makiem, digitālajiem mācību apliecinājuma dokumentiem u. c.), mācību iespējām, izglītības iestāžu akreditāciju

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

Eiropas mācīšanās modelis (ELM)

Europass kandidāta profils

Saskaņošana ar Eiropas Datu stratēģiju

Paskaidrojiet, kādā veidā prasības ir saskaņotas ar Eiropas Datu stratēģiju.

Datu kvalitāti paredzēts noteikt, izmantojot īpašu kvalitātes infopaneli, lai nodrošinātu vienotu patiesas informācijas versiju.

Attiecībā uz Europass: visi dati, kas publicēti Kvalifikācijas datu kopu reģistrā (QDR), ir publicēti Atvērto datu portālā: ELM (Eiropas mācīšanās modelis), mācību iespējas, akreditētas organizācijas un kvalifikācijas.

Saskaņošana ar vienreizējas iesniegšanas principu

Paskaidrojiet, kā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus.

Izveidotie infopaneļi ir no programmas īstenošanas pieejamo datu izsekojamības un atkalizmantojamības avots. Dati tiek iegūti no projekta dzīves cikla rīkiem/dokumentiem (piemēram, pieteikuma veidlapām, nobeiguma ziņojumiem, dalībnieku aptaujām).

Paskaidrojiet, kā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami un atbilst augstas kvalitātes standartiem.

Tiks nodrošināta programmas īstenošanā pieejamo datu izsekojamība un atkalizmantojamība. Dati tiks reģistrēti, izmantojot projekta dzīves cikla dokumentus, un tiks darīti pieejami, cita starpā izmantojot saskaņā ar Snieguma regulu izveidotā vienotās vārtejas portāla vizualizācijas spēju.

Europass dati par mācību iespējām, kvalifikācijām un akreditāciju būs pieejami kā atvērti dati Eiropas Savienības atvērto datu portālā.



Datu plūsmas

Datu veids

Atsauce uz prasībām

Dalībnieks, kas datus sniedz

Dalībnieks, kas datus saņem

Datu apmaiņas izraisītājs

Biežums (attiecīgā gadījumā)

Valstis, organizācijas, budžets, dalībnieki un prioritātes katram projektam, projekta rezultāti (attiecīgā gadījumā katrai pamatdarbībai)

13. pants un preambulas 56. punkts

 

Snieguma regulas XX. un XX. pants

Labuma guvēji, programmas birojs

Plašāka sabiedrība

Komisija

Eiropas Parlaments

Eiropas Savienības Padome

Snieguma regulas XX. un XX. pants

(uzraudzība) un XX. pants (īstenošanas ziņojums un retrospektīvi izvērtējumi).

Izdevumu izsekošana, ziņošana par programmas sniegumu un īstenošanas un rezultātu uzraudzība

Snieguma regulas XX. pants (uzraudzība) un XX. pants (īstenošanas ziņojums un retrospektīvi izvērtējumi).

Gada ziņojumi

Europass reģistrētie lietotāju profili (Europass e-portfeļa IT modulis)

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

fiziskas personas

fiziskas personas

Lietotāju reģistrācija sistēmā Europass (e-portfelis)

Pēc lietotāju vajadzībām

Mācību iespējas, izglītības iestāžu akreditācija (Kvalifikācijas datu kopu reģistra IT modulis)

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

Valsts iestādes

Valsts iestādes, izglītības un apmācības sniedzēji, fiziskas personas

Priekšlikumi Europass padomdevēju grupas sanāksmēs, ko ierosina saistībā ar valsts iestāžu atjaunināšanu

Uz ad hoc pamata (pieprasa vismaz reizi gadā)

 



4.3.Digitālie risinājumi

Digitālais risinājums

Atsauce uz prasībām

Galvenās apstiprinātās funkcijas

Atbildīgā iestāde

Kā tiek nodrošināta piekļūstamība?

Kā tiek nodrošināta atkalizmantojamība?

MI tehnoloģiju izmantošana (attiecīgā gadījumā)

Digitālais risinājums Nr. 1 – netiešo dotāciju pārvaldības platforma

20. panta 9. punkts

Netiešo dotāciju pārvaldība

Eiropas Komisija

Saskaņā ar kopējiem piekļūstamības principiem.

//

Platforma attiecīgā gadījumā, ievērojot piesardzības principu, izmanto mākslīgo intelektu.

Digitālais risinājums Nr. 2 – platforma(-as) programmas atbalstam

20. panta 9. punkts un 33. apsvērums

Programmas atbalsts

NB! Šāda(-as) platforma(-as) tiks noteikta(-as) vai apstiprināta(-as) programmas īstenošanas laikā.

Eiropas Komisija

Saskaņā ar kopējiem piekļūstamības principiem.

//

Platforma attiecīgā gadījumā izmanto mākslīgo intelektu, ievērojot piesardzības principu.

Digitālais risinājums Nr. 3 – programmas analītika – datu un mākslīgā intelekta platforma

20. panta 9. punkts un 33. apsvērums

Programmas atbalsts

Eiropas Komisija

Saskaņā ar kopējiem piekļūstamības principiem.

//

Platforma attiecīgā gadījumā izmanto mākslīgo intelektu, ievērojot piesardzības principu.

Digitālais risinājums Nr. 4 – Europass

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

Darbaspēka mobilitātes programmas atbalsts: lietotāju profili, tajā prasmju novērtēšana un karjeras pārvaldība, mācību iespējas, iestāžu akreditācija

Eiropas Komisija

Saskaņā ar kopējiem piekļūstamības principiem.

Europass (e-portfelis) ir sadarbspējas platforma Eiropas CV formātam.

Platforma attiecīgā gadījumā, ievērojot piesardzības principu, izmanto mākslīgo intelektu.



Digitālais risinājums Nr. 1 – netiešo dotāciju pārvaldības platforma

Digitālā un/vai nozaru politika (ja tā ir piemērojama)

Skaidrojums par to, kā tas ir saskaņots

MI akts

Izmantojot MI, Eiropas Komisija nodrošinās atbilstību Mākslīgā intelekta aktam.

ES kiberdrošības satvars

Neskarot Regulu (ES) 2016/679, Eiropas Komisija nodrošina šīs regulas vajadzībām savākto un glabāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

eIDAS

Attiecīgā gadījumā autentifikācija balstīsies uz pakalpojumu EU Login, ar ko īsteno eIDAS regulu.

Vienotā digitālā vārteja un IMI

Nepiemēro

Digitālais risinājums Nr. 2 – platforma(-as) programmas atbalstam

Digitālā un/vai nozaru politika (ja tā ir piemērojama)

Skaidrojums par to, kā tas ir saskaņots

MI akts

Izmantojot MI, Eiropas Komisija nodrošinās atbilstību Mākslīgā intelekta aktam.

ES kiberdrošības satvars

Neskarot Regulu (ES) 2016/679, Eiropas Komisija nodrošina šīs regulas vajadzībām savākto un glabāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

eIDAS

Attiecīgā gadījumā autentifikācija balstīsies uz pakalpojumu EU Login, ar ko īsteno eIDAS regulu.

Vienotā digitālā vārteja un IMI

Nepiemēro



Digitālais risinājums Nr. 3 – programmas analītika – datu un mākslīgā intelekta platforma

Digitālā un/vai nozaru politika (ja tā ir piemērojama)

Skaidrojums par to, kā tas ir saskaņots

MI akts

Izmantojot MI, Eiropas Komisija nodrošinās atbilstību Mākslīgā intelekta aktam.

ES kiberdrošības satvars

Neskarot Regulu (ES) 2016/679, Eiropas Komisija nodrošina šīs regulas vajadzībām savākto un glabāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

eIDAS

Attiecīgā gadījumā autentifikācija balstīsies uz pakalpojumu EU Login, ar ko īsteno eIDAS regulu.

Vienotā digitālā vārteja un IMI

Nepiemēro

Digitālais risinājums Nr. 4 – EUROPASS

Digitālā un/vai nozaru politika (ja tā ir piemērojama)

Skaidrojums par to, kā tas ir saskaņots

MI akts

Izmantojot MI, Eiropas Komisija nodrošinās atbilstību Mākslīgā intelekta aktam.

ES kiberdrošības satvars

Neskarot Regulu (ES) 2016/679, Eiropas Komisija nodrošina šīs regulas vajadzībām savākto un glabāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

eIDAS

Europass izmanto EU Login autentifikāciju, ar ko īsteno eIDAS regulu.

Vienotā digitālā vārteja un IMI

Neattiecas

Citi

Neattiecas

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Digitālie publiskie pakalpojumi vai to kategorija

Apraksts

Atsauce uz prasībām

Cits sadarbspējas risinājums (risinājumi)

Europass reģistrētie lietotāju profili, kas saistīti ar karjeru un prasmēm (arī prasmju pašnovērtējumiem, bibliotēkām, makiem, digitālajiem mācību apliecinājuma dokumentiem u. c.)

Palīdz lietotājiem izveidot profilu, kura pamatā ir Eiropas Europass profila formāts.

Palīdz lietotājiem identificēt, dokumentēt un izklāstīt savas prasmes un kompetences, izmantojot strukturētus rīkus, kuru pamatā ir Eiropas prasmju un profesiju klasifikācija (ESCO).

Piedāvā pašnovērtējuma rīkus attiecībā uz valodām un citām vispārīgajām prasmēm.

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

EURAXESS, EURES, cilvēkresursu pārveides programmas rīki

Darba un mācību iespēju ieteikšanas rīks

Nodrošina piekļuvi darba un mācību kursu sarakstiem visā Eiropā. Sadarbspēja ar EURES platformu: darbvietas tiek nodrošinātas, izmantojot EURES platformu.

Europass profilus var eksportēt uz EURES platformu, lai tos atrastu EURES padomdevēji un darba devēji.

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

EURES

Digitālo mācību apliecinājuma dokumentu (piemēram, Europass mobilitātes sertifikātu) izveide un glabāšana

Nodrošina iespēju izglītības un apmācības iestādēm izsniegt ar mācībām saistītus apliecinājumus standartizētā un uzticamā formātā, tādējādi īstenojot Eiropas mācīšanās modeli (ELM).

Tādu digitālo digitālie mācību apliecinājuma dokumentu saņemšana un kopīgošana mācību jomā, kas ir pārbaudāmi un sadarbspējīgi dažādās valstīs.

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

Eiropas digitālās identitātes maks

Ar W3C verificējams mācību apliecinājuma dokumentu standarts

Kvalifikāciju pārredzamība

Atbalsta kvalifikāciju un prasmju pārredzamību ES dalībvalstīs, EEZ valstīs, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs.

Atvieglo izglītojamo, darba meklētāju un brīvprātīgo mobilitāti, sniedzot pārredzamu un salīdzināmu informāciju.

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

Digitālais publiskais pakalpojums Nr. 1 – Europass 

Novērtēšana

Pasākums (pasākumi)

Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)

Saskanība ar esošo digitālo un nozaru politiku

Nosauciet, kura ir piemērojamā digitālā un nozaru politika

Lēmums par Europass – 2018/646

Neattiecas

Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai

Nosauciet paredzētos pārvaldības pasākumus

Europass un EQF tīkli:

-Europass padomdevēju grupa;

-valstu Europass centri;

-EQF padomdevēju grupa.

Neattiecas

Pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem

Nosauciet šādus pasākumus

Datu kopu publicēšana:

-ELM pārlūkprogramma

-Atvērto datu portāls

Neattiecas

Kopīgi saskaņotu atklātu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana

Nosauciet šādus pasākumus

Datu modeļi:

-Europass CV formāts;

-ELM (Eiropas mācīšanās modelis);

-ESCO (Eiropas prasmju un profesiju klasifikācija);

-EFSS (EURES funkcionālie standarti un specifikācijas).

Neattiecas

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumu augsta līmeņa apraksts

Pasākuma apraksts

Atsauce uz prasībām

Komisijas loma

(attiecīgā gadījumā)

Iesaistāmie dalībnieki

(attiecīgā gadījumā)

Paredzamais laika grafiks

(attiecīgā gadījumā)

Lēmums par Europass – 2018/646

7. pants, 35. zemsvītras piezīme

Risinājuma nodrošinātājs, Europass padomdevēju grupas pārvaldība un vadība

Europass padomdevēju grupa, Europass nacionālie centri

Jau īstenots

(1)    Stratēģiskā programma 2024.–2029. gadam, Eiropadome, 2024. gada 27. jūnijs (https://www.consilium.europa.eu/media/4aldqfl2/2024_557_new-strategic-agenda.pdf).
(2)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Prasmju savienība” (COM(2025) 90 final).
(3)    Rezolūcija par programmas “Erasmus+” 2021.–2027. gadam īstenošanu (2023/2002(INI)), https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2024-0007_LV.html.
(4)    “Much more than a market”, Enrico Letta, 2024. gada aprīlis.
(5)    “The future of European competitiveness: Report by Mario Draghi”, 2024. gada septembris.
(6)    “Safer Together – Strengthening Europe’s Civilian and Military Preparedness and Readiness”, Sauli Niinistö, 2024. gads.
(7)    Paziņojums “Prasmju savienība” (COM(2025) 90 final).
(8)     2022. gada PISA pētījuma ziņojumā ir iezīmēta izglītības snieguma pasliktināšanās un dziļāka nevienlīdzība | Eiropas izglītības telpa .
(9)    Eirobarometra aptauja, 2023. gada novembris, data.europa.eu .
(10)    Eirobarometra aptauja FL502 par jaunatni un demokrātiju Eiropas Jaunatnes gadā, https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2282.
(11)    Eiropas Parlamenta pētījums “Young people's participation in European democratic processes - How to improve and facilitate youth involvement”, 2023. g.
(12)    Padomes Ieteikums (2024. gada 13. maijs) “Eiropa kustībā – mācību mobilitātes iespējas visiem” (OV C, C/2024/3364, 14.6.2024.).
(13)    Paziņojums “ES Konkurētspējas kompass” (COM(2025) 30).
(14)    Paziņojums “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” (COM(2025) 85).
(15)    Kopīgais paziņojums par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju (JOIN(2025) 130).
(16)    Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, 18.12.2018.).
(17)    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības sporta darba plānu (2024. gada 1. jūlijs – 2027. gada 31. decembris) (OV C, C/2024/3527, 3.6.2024.).
(18)    https://commission.europa.eu/priorities-2024-2029_lv.
(19)    It īpaši pirmais princips (ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību) un ceturtais princips (ikvienam ir tiesības un savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes, arī tiesības saņemt atbalstu apmācībai un pārkvalifikācijai).
(20)    Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un izturētspējai (COM(2020) 274).
(21)    Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (COM(2021) 101); LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam (COM(2020) 698); ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam (COM(2020) 565); ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam (COM(2020) 620).
(22)    ES Konkurētspējas kompass (COM(2025) 30).
(23)

   Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam (COM(2023) 62).

(24)    Tīras rūpniecības kurss (COM(2025) 85).
(25)    Lētākas enerģijas rīcības plāns (COM(2025) 79).
(26)    Eiropas Okeānu pakts (COM(2025) 281).
(27)     Paziņojums “Uzkrājumu un investīciju savienība” (COM(2025) 124).
(28)    Paziņojums “Redzējums par Eiropas kosmosa ekonomiku” (COM(2025) 0336).
(29)    Paziņojums “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt? Pievilcīga ES lauksaimniecības un pārtikas nozare, kas kopīgi veidojama nākamo paaudžu labā” (COM(2025) 75).
(30)    COM(2025)395, SWD(2025)186, 15.7.2025.
(31)    COM(2025) 144 final, SWD(2025) 75, 1.4.2025.
(32)    2024. gadā 24,2 % no visiem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, (19,5 miljoni bērnu) ES bija pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Avots: Eurostat tiešsaistes datubāze (kods: ILC_peps01n) [ilc_peps01n], nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, pēc vecuma un dzimuma.
(33)     Eirobarometra aptauja FL545 , 2024. gada maijs, “Jaunatne un demokrātija”.
(34)    Ziņojums “Finansējums pamattiesību veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanai. 2024. gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu” (COM/2024/456).
(35)    OV C (..), (..), (..). lpp. .
(36)    OV C (..), (..), (..). lpp. .
(37)    Kopīgais paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas sagatavotības savienības stratēģiju (JOIN(2025) 130 final).
(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ (OV L 189, 28.5.2021.).
(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” (OV L 202, 8.6.2021.).
(40)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Prasmju savienība” (COM(2025) 90 final).
(41)    Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, ST/14944/2018/INIT, 18.12.2018.).
(42)    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par satvaru Eiropas programmas darbam ar jaunatni izveidei, 2020/C 415/01 (OV C 415, 1.12.2020.).
(43)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Jaunatnes gadu (2022) (COM/2024/1 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/txt/?uri=celex:52024dc0001 ).
(44)    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības sporta darba plānu (2024. gada 1. jūlijs – 2027. gada 31. decembris), (OV C, C/2024/3527, 3.6.2024.).
(45)    Padomes Rezolūcija par kopīga Eiropas grāda marķējumu un turpmākajiem pasākumiem ceļā uz iespējamu kopīgu Eiropas grādu: Eiropas konkurētspējas un Eiropas augstākās izglītības pievilcības uzlabošana (OV C, C/2025/2939, 22.5.2025.).
(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024.).
(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(48)    Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(49)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(50)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(52)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1764 (2021. gada 5. oktobris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (Lēmums par aizjūras asociāciju, ietverot Grenlandi) (OV L 355, 7.10.2021., 6.–134. lpp.).    
(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).
(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/888 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (OV L 202, 8.6.2021., 32. lpp.).
(55)    Konkrēti: Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI); Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET); Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR), ENIC (Eiropas Informācijas centru tīkls Eiropas reģionā) un NARIC (Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri Eiropas Savienībā), Euroguidance tīkls, kopējā sistēma un rīki labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass), Eurydice tīkls, pieaugušo izglītības valstu koordinatori, centrālie un valsts atbalsta pakalpojumi tiešsaistes platformām, Eiropas augstākās izglītības telpa (EAIT) un valstu references punkti absolventu gaitu apzināšanai, jaunatnes vikivietnes (Youth Wiki) tīkls, Eurodesk tīkls, Eiropas Jaunatnes forums, Youthpass, valstu darba grupas, kas īsteno ES jaunatnes dialogu, un valstu koordinējošās struktūras, kas valsts līmenī īsteno Eiropas Sporta nedēļu.
(56)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.
(57)    COM(2025) 144 final, SWD(2025) 75, 1.4.2025.
(58)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .
(59)    Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.
(60)    Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.
(61)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(62)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.
(63)    Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.
(64)    No tiem 24 pilnslodzes ekvivalenti EMPL ĢD (tas pats nākamajiem gadiem).
(65)    No tiem 24 pilnslodzes ekvivalenti EMPL ĢD.
(66)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.