Briselē, 18.12.2024

COM(2024) 578 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (DII)


I.IEVADS

Darbaspēka izmaksu indekss (DII) novērtē ceturkšņa izmaiņas kopējās darbaspēka stundas izmaksās, kuras radušās darba devējiem, un tādējādi ļauj kontrolēt izmaiņas izmaksu spiedienā, ko rada ražošanas faktors “darbaspēks”. DII ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem / euro rādītājiem 1 , kas sniedz informāciju par ekonomikas attīstību eurozonā.

DII izmanto Eiropas Centrālo banku sistēma, lai novērtētu iespējamo inflācijas spiedienu, ko rada izmaiņas darba tirgū. Tas ir svarīgs rādītājs arī sociālajiem partneriem, kas iesaistīti sarunās par algām, un pašai Eiropas Komisijai, lai kontrolētu darbaspēka izmaksu īstermiņa izmaiņas. Visbeidzot, DII datus izmanto cenu indeksācijai dažos lielos komerclīgumos, kas ilgst vairākus gadus.

Eurostat savā tīmekļa vietnē katru ceturksni publicē ziņu laidienu par DII 2 , kurā iekļauta apjomīga datu kopa, kas sadalīta pa saimnieciskajām darbībām un darbaspēka izmaksu komponentiem (algas un ar algu nesaistītās izmaksas). Minētajā tīmekļa vietnē atrodami arī izaugsmes rādītāji pa ceturkšņiem un pa gadiem.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu 3 (“DII regula”) nosaka tādu vienotu sistēmu dalībvalstīm, ko izmanto, lai sagatavotu salīdzināmus darbaspēka izmaksu indeksus un iesniegtu tos Komisijai.

Regulas (EK) Nr. 450/2003 13. pantā ir noteikts, ka reizi divos gados Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojuma mērķis ir novērtēt gan dalībvalstu iesniegtās statistikas, gan ES agregātu kvalitāti, kā arī identificēt jomas, kurās varētu veikt uzlabojumus.

Šis ir Komisijas desmitais DII ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei 4 . Tajā galvenā uzmanība pievērsta DII datiem, kas saņemti kopš iepriekšējā izdevuma, t. i., par pārskata ceturkšņiem no 2022. gada otrā ceturkšņa (2022. g. 2. cet.) līdz 2024. gada pirmajam ceturksnim (2024. g. 1. cet.). Tajā atspoguļoti Eurostat apsvērumi, kas izdarīti, vācot un validējot DII datus par šiem pārskata ceturkšņiem, un tas sagatavots, balstoties uz dokumentāciju, ko dalībvalstis iesniegušas savos ikgadējos kvalitātes ziņojumos.

Regulas (EK) Nr. 1216/2003 5 I pielikumā DII datu kvalitāte ir definēta, izmantojot šādus kritērijus: atbilstība, precizitāte, datu iesūtīšanas punktualitāte, pieejamība un skaidrība, salīdzināmība, saskaņa un pilnīgums.

DII datu pieejamība un skaidrība tagad ir vispāratzīta, pateicoties tam, ka Eurostat tīmekļa vietnē tiek publicēti detalizēti metadati un valstu kvalitātes ziņojumi. Tāpēc šajā DII ziņojumā galvenā uzmanība tiks pievērsta pārējiem kritērijiem.

II.VISPĀRĪGAIS PROGRESS LAIKPOSMĀ KOPŠ IEPRIEKŠĒJĀ ZIŅOJUMA

Kopš pēdējā ziņojuma tiesību akti nav grozīti. Nākamajos punktos ir sīki izklāstīti uzlabojumi, kas veikti ziņojuma sagatavošanas kontekstā.

2.1. Datu vākšanas standarti

Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) 6 datu struktūru jaunākā versija un starptautiski saskaņotu kodu saraksti (pieejami tiešsaistē, izmantojot īpašu reģistru 7 ) joprojām tiek veiksmīgi izmantoti, lai saņemtu dalībvalstu datus un sagatavotu DII, kā arī nosūtītu DII datus Eiropas Centrālajai bankai.

2.2. Datu validācija

Dati ir sistemātiski validēti, izmantojot jaunu rīku, lai pārbaudītu, vai izmantotie kodi un datu struktūras atbilst saskaņotajiem datu nosūtīšanas standartiem. Tas vienkāršo izstrādes procesu un samazina nepareizas kodēšanas rezultātā radīto kļūdu risku. Ja nosūtītā datne neatbilst spēkā esošajiem SDMX standartiem, tā tiek automātiski noraidīta. Dalībvalstis e-pastā saņem pieņemšanas vai noraidījuma paziņojumu un var piekļūt validācijas ziņojumam, izmantojot EDAMIS portālu.

Eurostat arī veic ticamības pārbaudes par katru ceturkšņa nosūtīšanu, salīdzinot sērijas laikā un starp saimnieciskajām darbībām saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE 8 ). Ja salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir notikušas būtiskas izmaiņas, Eurostat lūdz dalībvalstīm apstiprināt datus vai nosūtīt izlabotu datni. Ja kādā konkrētā NACE iedaļā tiek konstatētas apjomīgas pārskatīšanas vai pēkšņas izmaiņas, attiecībā uz tām tiek veikta sistemātiska pēcpārbaude kopā ar attiecīgajām valstīm.

2.3. Vienas stundas darbaspēka izmaksu līmeņi

Kopš pirmā laidiena 2016. gada aprīlī Eurostat turpina publicēt ikgadējās aplēses par vienas stundas darbaspēka izmaksām atbilstīgi NACE sadaļām. Šīs aplēses ir balstītas uz līmeņiem, kas iegūti, veicot četru gadu apsekojumu par darbaspēka izmaksām, un kas ekstrapolēti ar DII. Tie sagatavoti trīs mēnešus pēc pārskata perioda beigām un aptver visas NACE sadaļas, izņemot šādas sadaļas: “A — Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”; “O — Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana”; “T — Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās” un “U — ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība”.

2.4. Kvalitātes ziņojumi

Dalībvalstu iesniegtie kvalitātes ziņojumi tika laikus apstrādāti, izmantojot Eiropas Statistikas sistēmas metadatu sistēmas Metadata Handler jaunāko versiju, un darīti pieejami visiem lietotājiem 9 .

2.5. Sezonālās un kalendārās korekcijas

Eurostat analizēja dalībvalstu nosūtītās kalendāri koriģētās (CA) un kalendāri un sezonāli koriģētās (CSA) sērijas. Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1216/2003 10 visām ES dalībvalstīm un citām Eiropas Ekonomikas zonas 11 (EEZ) valstīm ir jānosūta CA un CSA sērijas par katru atsevišķo NACE sadaļu.

Eurostat arī uzrauga valstu kvalitātes ziņojumiem pievienoto sezonālās koriģēšanas pielikumu. Šajā pielikumā jo īpaši ir sīki izklāstīti izmantotie sezonālās koriģēšanas modeļi, konstatētās izlecošās vērtības, korekciju lielums un rezultātu svārstīgums.

Eurostat publicē minētajā datubāzē un Statistics Explained 12 rakstā par DII gan kalendāri un sezonāli koriģētus (CSA), gan sezonāli nekoriģētus (NSA) datus par ES agregātiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, CSA rezultātus par kopējo DII iegūst no CSA datiem par algas un ar algu nesaistīto izmaksu komponentiem.

2.6. Jaunas bāzes noteikšana

2023. gadā visas valstis tika aicinātas nosūtīt datus, kas izteikti jaunajā bāzes gadā (2020. g. = 100), kas nozīmē, ka indekss 2020. pārskata gadam ir 100. Eurostat bija sācis testa nosūtīšanu pirms faktiskās nosūtīšanas 2023. gada maijā (attiecībā uz ātrās aplēses DII datiem) un 2023. gada jūnijā (attiecībā uz galīgās aplēses DII datiem). Netika reģistrēta atšķirība starp nosūtītajiem jaunās bāzes datiem un Eurostat pārrēķinātajiem datiem, izņemot trim valstīm, kuras pēc tam koriģēja datus un nosūtīja tos atkārtoti.

DII dati, kas izteikti jaunajā bāzes gadā, pēc tam tika publicēti par 2023. gada 1. ceturksni un par pilnajām vēsturiskajām laikrindām pirms minētā ceturkšņa.

III.DATU KVALITĀTE

3.1.Atbilstība un pilnīgums

Atbilstība

Lietotāji turpināja pieprasīt ne vien informāciju par darbaspēka stundas izmaksu ceturkšņa svārstībām, ko mēra DII, bet arvien vairāk arī informāciju par darbaspēka izmaksu līmeņiem. Eurostat katru gadu marta beigās/aprīļa sākumā turpināja publicēt gada aplēses par darbaspēka stundas izmaksām euro un valstu valūtās (NACE sadaļu dalījumā). Tika izplatīti arī ar algu nesaistīto izmaksu īpatsvari kopējās darbaspēka izmaksās 13 . Par šo aplēšu publicēšanu saņemtās atsauksmes ir pozitīvas, un Eurostat turpinās sagatavot gada darbaspēka izmaksas atbilstīgi NACE sadaļām.

Pilnīgums

Šajā daļā tiek aplūkots, vai iesūtītie DII dati un metadati pilnīguma ziņā atbilst juridiskajām prasībām. Piezīmes attiecas uz indeksiem, svērumiem un kvalitātes ziņojumiem:

a) indeksi

Kopumā DII pieejamība un tā pilnīgums visā pārskata periodā bija apmierinošs. Eurostat saņēma CA un CSA datus par visiem attiecīgajiem ceturkšņiem no visām dalībvalstīm, izņemot Grieķiju (2023. g. 1. cet. dati). Visas dalībvalstis iesniedza arī NSA datus, izņemot Dāniju un Zviedriju, kurām ir piešķirtas atkāpes 14 .

Kas attiecas uz citām EEZ valstīm 15 , gan Islande, gan Norvēģija nosūtīja DII datus par visiem pārskata perioda ceturkšņiem. Norvēģija nodrošina CA, CSA un NSA sērijas. Islande nodrošina tikai CA un CSA sērijas.

Visi dati, citustarp CSA aplēses, ir pieejami attiecīgajā Eurostat datubāzes tabulā 16 . Pamatrādītāju pamatā ir CA dati, kas izteikti kā izmaiņas pa gadiem (Q/Q-4) un kas ir stabilāki par ceturkšņa pārmaiņām. Visas valstis aptvēra visas NACE sadaļas, ņemot vērā iepriekš minētās atkāpes.

b) svērumi

Saskaņā ar DII regulu dalībvalstīm un citām EEZ valstīm vismaz reizi gadā jānosūta gada darbaspēka izmaksas par algu/ar algām nesaistītiem komponentiem (svērumiem) katrā atsevišķajā NACE 2. red. sadaļā. Ir būtiski aktualizēt šos datus, jo tie ietekmē Eurostat veiktos NACE agregātu aprēķinus un kopsummu atvasināšanu no algas un ar algu nesaistīto izmaksu komponentiem.

Visas dalībvalstis un citas EEZ valstis līdz 2024. gada 30. jūnijam bija iesūtījušas svērumus par 2023. pārskata gadu.

c) kvalitātes ziņojumi

Līdz 2024. gada septembra sākumam visas dalībvalstis bija sagatavojušas savus valsts kvalitātes ziņojumus par 2023. pārskata gadu.

DII 2023. gada kvalitātes ziņojumus ir paredzēts publicēt attiecīgajā Eurostat tīmekļa vietnē 17 kopā ar ziņojumu par sezonālo korekciju.

3.2.Punktualitāte

Saskaņā ar DII regulu dalībvalstīm un citām EEZ valstīm dati par darbaspēka izmaksu indeksiem ir jāiesniedz 70 dienu laikā pēc pārskata ceturkšņa beigām. Valstis, kas kopš pēdējā ziņojuma nav ievērojušas dažus termiņus: Zviedrija (2023. gada 4. ceturkšņa dati saņemti divas kalendārās dienas pēc termiņa) un Somija (2023. gada 4. ceturkšņa dati saņemti trīs kalendārās dienas pēc termiņa).

Kas attiecas uz citām EEZ valstīm, Norvēģija un Islande nosūtīja DII datus noteiktajā laikā.

3.3.Precizitāte

DII veido vairāki mainīgie lielumi (piem., darbaspēka izmaksas un nostrādātās stundas), ko var iegūt no vairākiem avotiem. Tas nozīmē, ka jebkurā laikā var rasties labojumi, kas ietekmē pēdējo ceturksni, vairākus ceturkšņus vai veselus gadus. Ja korekcijas attiecas uz pārskata gadu, ir jāpārskata visas laikrindas.

ES pamatrādītāja, proti, kopējā DII ikgadējā pieauguma rādītāja, pārskatīšana nekad nav pārsniegusi 0,3 procentpunktus (pp), izņemot vienu īpašu gadījumu (2022. gada 2. ceturksni, sk. 1. attēlu).

Būtiskākā pārskatīšana (+1,1 procentpunkts), kas tika reģistrēta minētajā ceturksnī, bija saistīta ar vienreizējām izmaiņām, ko Vācija veica savos avotos un metodēs. Sākot no 2022. gada 3. ceturkšņa, šīs valsts DII dati tika salīdzināti ar darbaspēka izmaksu apsekojuma datiem par 2020. gadu, savukārt datu avots par algām tika mainīts.

Šai pārskatīšanai bija vienreizēja ietekme uz DII gada pieaugumu, un tā neietekmēja DII aplēšu ticamību.

1. attēls. Izmaiņas gada pieauguma rādītājā laikposmā no pirmā līdz pēdējam DII laidienam

(ES27, NACE B–S sadaļas agregāts, kopējās darbaspēka izmaksas, procentpunktos, [no 2022. g. 2. cet. līdz 2024. g. 1. cet.])

Avoti:

-attiecībā uz galīgajiem datiem: Eurostat datu kopa lc_lci_r2_q [mainīgais lielums: darbaspēka izmaksas DII aprēķināšanai (darbinieku atalgojums, pieskaitot nodokļus un atņemot subsīdijas)];

-attiecībā uz pirmajām aplēsēm: Eurostat datu sagatavošanas datubāze.

Dati izgūti 2024. gada 20. augustā.

3.4. Saskaņotība un salīdzināmība

Saskaņotība ar nacionālo kontu rādītājiem

Viena joma, kas joprojām piesaista uzmanību, ir DII datu saskaņotība ar citiem statistikas datiem par darbaspēka izmaksām, jo īpaši ar nacionālo kontu ceturkšņa datiem.

Saistībā ar gada kvalitātes ziņojumu dalībvalstis tiek aicinātas salīdzināt DII pieauguma rādītāju ar nacionālajos kontos iekļautā darba ņēmēju vienas stundas atalgojuma pieauguma rādītāju (EKS 2010 definīcija 18 ). Nav paredzams, ka datu kopas pilnībā atbildīs — pat ja darbaspēka izmaksu definīcijas ir gandrīz vienādas, statistikas avoti un apstrāde var atšķirties. Turklāt ir īpaši grūti savākt datus par nostrādātajām stundām gan DII, gan nacionālo kontu vajadzībām. Neraugoties uz šīm metodikas atšķirībām, ir informatīvi analizēt abu avotu atšķirību līmeni. Ja līmeņi pārsniedz noteikto relatīvo robežvērtību, tas var liecināt par kvalitātes problēmām kādā no datu kopām.

Lai novērtētu kvalitāti, Eurostat turpināja kontrolēt katras dalībvalsts NACE B līdz S sadaļas agregātus. Šā salīdzinājuma vajadzībām tika izmantoti NSA dati, izņemot Dānijas un Zviedrijas datus, — par šīm valstīm bija pieejami tikai CA dati. Pamatojoties uz nacionālo kontu datiem par astoņiem ceturkšņiem, DII mediānas gada pieauguma rādītāju salīdzināja ar darbinieku stundas atalgojuma pieauguma rādītāju. Tika uzskatīts, ka variācijas, kas pārsniedz 3 procentpunktus, pamato turpmāku analīzi (sk. 2. attēlu, valstis sarindotas augošā secībā pēc absolūtās vērtības starpības). Tikai Lietuvā un Latvijā tika reģistrēta starpība virs 3 procentpunktiem (abās 3,5 procentpunkti).

Minētās analīzes rezultāti ir apspriesti ar dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz datiem par nostrādātajām stundām.

Eurostat salīdzināja ne vien mediānas, bet arī DII un nacionālo kontu laikrindu gada pieauguma rādītāju standartnovirzi, kas ir svārstīguma rādītājs. No visām valstīm lielākās starpības starp standartnovirzēm tika reģistrētas Zviedrijā (2,1 procentpunkts), tai sekoja Latvija (1,5 procentpunkts), Nīderlande un Čehija (1,3 procentpunkti abām), kā arī Slovākija (1,2 procentpunkti).

2. attēls. Darbaspēka izmaksu indeksa (DII) gada pieauguma rādītāju mediāna salīdzinājumā ar nacionālo kontu (NK) laikrindām attiecībā uz darbinieku stundas atalgojumu

(NACE B līdz S sadaļas agregāts, kopējās darbaspēka izmaksas, pārskata periods: 2022. g. 2. cet.–2024. g. 1. cet.*)

Avoti:

-attiecībā uz nacionālajiem kontiem: Eurostat datu kopa namq_10_a10 [mainīgais lielums: darbinieku atalgojums valsts valūtā] un namq_10_a10_e [mainīgais lielums: “Darbinieku iekšzemes darba tirgus jēdziens, tūkstošos nostrādāto stundu”];

-attiecībā uz DII: Eurostat datu kopa lc_lci_r2_q [mainīgais lielums: darbaspēka izmaksas DII aprēķināšanai (darbinieku atalgojums, pieskaitot nodokļus un atņemot subsīdijas)];

-Par Dāniju un Zviedriju NSA dati šā dokumenta sagatavošanas laikā nebija pieejami; to vietā tika izmantoti CA dati. Dati izgūti 2024. gada 4. septembrī.

3. attēls. Darbaspēka izmaksu indeksa (DII) gada pieauguma rādītāju standartnovirze salīdzinājumā ar nacionālo kontu (NK) laikrindām attiecībā uz darbinieku stundas atalgojumu

(NACE B līdz S sadaļas agregāts, kopējās darbaspēka izmaksas, pārskata periods: 2022. g. 2. cet.–2024. g. 1. cet.*)

Avoti:

-attiecībā uz nacionālajiem kontiem: Eurostat datu kopa namq_10_a10 [mainīgais lielums: darbinieku atalgojums valsts valūtā] un namq_10_a10_e [mainīgais lielums: “Darbinieku iekšzemes darba tirgus jēdziens, tūkstošos nostrādāto stundu”];

-attiecībā uz DII: Eurostat datu kopa lc_lci_r2_q [mainīgais lielums: darbaspēka izmaksas DII aprēķināšanai (darbinieku atalgojums, pieskaitot nodokļus un atņemot subsīdijas)];

-Par Dāniju un Zviedriju NSA dati šā dokumenta sagatavošanas laikā nebija pieejami; to vietā tika izmantoti CA dati. Dati izgūti 2024. gada 4. septembrī.

Salīdzināmība

Valstu iesniegto datu salīdzināmību nodrošina sīki izklāstītās definīcijas un metodika, kas iekļautas DII tiesību aktos. Dalībvalstis pilda ES prasības, izmantojot valsts līmenī pieejamus datu avotus. Lielākā daļa no tām izmanto vai nu apsekojumus, vai apsekojumu un administratīvo datu kombināciju, savukārt divas dalībvalstis paļaujas vienīgi uz administratīviem avotiem.

Lai publicētu laika gaitā salīdzināmus DII datus, ir svarīgi veikt kalendārās un sezonālās korekcijas. Pamatrādītājus koriģē, ņemot vērā kalendāros faktorus, savukārt sezonalitāti kompensē, salīdzinot to pašu ceturkšņu rādītājus divos secīgos gados.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1216/2003 1. pantu DII rādītāji ir jānosūta NSA, CA un CSA veidā.

Regulā (EK) Nr. 450/2003 nav skaidri norādīts, vai kalendārās un sezonālās korekcijas ir jāveic, izmantojot tiešo vai netiešo pieeju. Netieša koriģēšana nozīmē, ka tiek koriģētas bāzes laikrindas, kuras pēc tam izmanto, lai sagatavotu augstāka līmeņa agregātus, savukārt tiešā koriģēšana nozīmē, ka atsevišķi koriģē katru laikrindu, citstarp augstāka līmeņa agregātus. DII gadījumā Eurostat iesaka izmantot netiešo koriģēšanas pieeju, lai izvairītos no neatbilstībām starp kopējām darbaspēka izmaksām un komponentiem.

Eurostat sistemātiski pārbauda atbilstību starp kopējā DII gada pieauguma rādītājiem salīdzinājumā ar tā algas un ar algu nesaistīto izmaksu komponentiem un ziņo attiecīgajām valstīm par visām neatbilstībām, kas pārsniedz 0,1 procentpunktu (pēc noapaļošanas). Pēc tam kopējais DII tiek pārrēķināts, pamatojoties uz algas un ar algu nesaistīto izmaksu komponentiem (netiešā pieeja). Šī saskaņotā pieeja arī nodrošina valstu iesniegto datu labāku salīdzināmību.

IV.SECINĀJUMI

Dalībvalstu DII un attiecīgo ES agregātu kvalitāte kopumā joprojām ir laba. Izņemot būtisku pārskatīšanu vienā ceturksnī (2022. g 2. cet.), kas skaidrojama ar metodikas izmaiņām vienā valstī, ES agregāti tika pārskatīti tikai nelielā apmērā, kā tas bija pirms Covid-19 krīzes.

Dalībvalstu iesniegtie kvalitātes ziņojumi tika apstrādāti, izmantojot Eiropas Statistikas sistēmas metadatu sistēmas Metadata Handler jaunāko versiju. Tie tika darīti pieejami visiem lietotājiem, tostarp pielikums par sezonālās korekcijas praksi un rezultātiem visās dalībvalstīs 19 .

Kopš 2017. gada Eurostat publicē ikgadējās aplēses par darbaspēka stundas izmaksu līmeņiem atbilstīgi NACE sadaļai, pamatojoties uz darbaspēka izmaksu apsekojuma datiem un DII tendencēm 20 . Saistītajam rakstam Statistics Explained 21 bija ievērojams skatījumu skaits, kas apstiprina lietotāju interesi par šo tematu. Komisija turpinās regulāri uzraudzīt prasību izpildi un datu kvalitāti, izmantojot iesūtītos datus un citus valstu dokumentus, tostarp kvalitātes ziņojumus.

Kopš 2024. gada maija Eurostat publicē darbaspēka izmaksu indeksa (DCI) agrīnās aplēses gan ES kopumā, gan eurozonai. Šīs aplēses publicē aptuveni vienu mēnesi pirms galīgās publikācijas (50 dienas, nevis 77 dienas pēc pārskata perioda). Šīs agrīnās aplēses tiek publicētas tajā pašā datu kopā, kur galīgie dati 22 .

Visbeidzot, Eurostat ir vispārēji pārskatījis ES tiesību aktus par darba tirgus statistiku par uzņēmumiem, kā rezultātā Komisija 2023. gada 28. jūlijā pieņēma tiesību akta priekšlikumu 23 . Šīs pārskatīšanas mērķis ir novērtēt un modernizēt visus ES tiesību aktus, kas attiecas uz darba tirgus statistiku par uzņēmumiem, t. sk. DII.

(1)

    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par eurozonas statistiku “ Eurozonas statistikas un rādītāju metodoloģijas uzlabošana ” (COM(2002) 661 galīgā redakcija).

(2)

   Ceturkšņa ziņu laidienu publicē datumos, kas norādīti šo ziņu laidienu kalendārā, — abi pieejami Eurostat tīmekļa vietnē ( http: //ec.europa.eu/eurostat/web/main , pieejama angļu, franču un vācu valodā).

(3)

   OV L 69, 13.3.2003., 1. lpp. ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/450/oj

(4)

     Sk. iepriekšējo ziņojumu COM (2023) 34 final , 23.1.2023.

(5)

     Komisijas Regula (EK) Nr. 1216/2003 (2003. gada 7. jūlijs), ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu.

(6)

      http://sdmx.org/ (pieejams tikai angļu valodā).

(7)

      https://webgate.ec.europa.eu/sdmxregistry/ (pieejams tikai angļu valodā).

(8)

   OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp. ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1893/oj .

(9)

https://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/lci_esms.htm (pieejams tikai angļu valodā).

(10)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1216/2003 (2003. gada 7. jūlijs), ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu.

(11)

Izņemot Lihtenšteinu, jo uz šo valsti neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003.

Visā dokumentā Norvēģija un Islande tiek sauktas par “citām EEZ valstīm”.

(12)

Labour cost index - recent trends - Statistics Explained

(13)

     Sk. datu kopu lc_lci_lev Eurostat izplatīšanas datubāzē

( https://ec.europa.eu/eurostat/data/database , pieejama angļu, franču un vācu valodā).

(14)

     Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1216/2003 Dānijai, Vācijai, Francijai un Zviedrijai nav jāiesniedz NSA dati.

Tomēr Vācija un Francija tik un tā tos iesniedz.

(15)

     Regula (EK) Nr. 450/2003 neattiecas uz Lihtenšteinu.

(16)

      https://ec.europa.eu/eurostat/data/database

(17)

      https://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/lci_esms.htm (pieejama tikai angļu valodā).

(18)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(19)

  https://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/lci_esms.htm (pieejams tikai angļu valodā).

(20)

  https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lc_lci_lev/default/table?lang=en&category=labour.lc.lcan

(21)

  Hourly labour costs - Statistics Explained

(22)

  https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lc_lci_r2_q/default/table?lang=en&category=labour.lc.lci

(23)

  EUR-Lex - 52023PC0459 - LV - EUR-Lex (europa.eu)