EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.11.2025
COM(2025) 731 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums – PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
ar ko groza 2021. gada 28. jūlija Īstenošanas lēmumu par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2025) 380 final}
PIELIKUMS
1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS
Reformu un investīciju apraksts
A. 1. KOMPONENTS: ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU ENERĢIJA UN ENERGOEFEKTIVITĀTE
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina vairākas problēmas, ar kurām saskaras atjaunīgās enerģijas ražotāji un patērētāji Slovēnijā, kā arī vecas un neefektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, elektroenerģijas sadales sistēmas zudumi un energopārvaldības sistēmu ierobežota izmantošana.
Komponenta mērķi ir palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzlabot energoefektivitāti un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Investīcijas atbalstošās reformas ietver regulatīvās izmaiņas, kuru mērķis ir atraisīt atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciālu, stiprināt elektrotīklu un uzlabot energoefektivitāti ekonomikā. Šo reformu atbalstītās investīcijas ir saistītas ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvara palielināšanu, zudumu samazināšanu elektrotīklā un energoefektivitātes pasākumu veicināšanu rūpniecībā.
Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, proti, “koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz (..) pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un enerģētikas pārkārtošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām zaļās (..) pārkārtošanās īstenošanai, jo īpaši uz tīras un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
Reformas mērķis ir paātrināt atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu elektroenerģijas nozarē.
Reforma ietver Likuma par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu stāšanos spēkā, vienota punkta izveidi, lai palīdzētu ieguldītājiem saņemt apstiprinājumus ražošanas iekārtu uzstādīšanai un pieslēgšanai atjaunojamiem energoresursiem, un tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas paredz vienkāršu pieteikumu par pieslēgšanu sadales tīklam.
Reforma C: Energoefektivitāte ekonomikā
Reformas mērķis ir palielināt Slovēnijas rūpniecības energoefektivitātes potenciālu.
Reforma veicina energoefektivitātes ziņošanas un uzraudzības digitalizāciju. Rīcības plānā energoefektivitātes pārvaldībai ekonomikā paredz ieviest digitalizētu metodi uzņēmumu energoauditu datu paziņošanai, kā arī potenciālo un panākto enerģijas ietaupījumu uzraudzībai. Gan uzņēmumi, uz kuriem attiecas pienākums veikt energoauditus saskaņā ar Energoefektivitātes likumu, gan uzņēmumi, uz kuriem likums pašlaik neattiecas, izmanto digitalizēto ziņošanas metodi. Rīcības plānā arī paredz, ka attiecīgās iestādes iekļauj prasību ziņot par energoauditiem un tos īstenot uzņēmumiem, kas saņem atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai.
Reformas mērķis ir atvieglot uzņēmumiem datu ziņošanu, izmantojot digitalizāciju, kā arī uzlabot un saskaņot datu ziņošanu un uzraudzību energoefektivitātes jomā, ļaujot labāk novērtēt energoefektivitātes pasākumu ietekmi.
Atskaites punktus un mērķrādītājus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums D: Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
Investīcijas mērķis ir palielināt centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti, palielinot atjaunīgās enerģijas jaudas īpatsvaru.
Šo investīciju veido uzstādītā atjaunīgās enerģijas jauda 6 MW apmērā centralizētās siltumapgādes sistēmās.
Ieguldījums F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (transformatorstacijas un zemsprieguma tīkls)
Investīcijas mērķis ir modernizēt elektroenerģijas sadales tīklu.
Investīcija ietver 838 jaunu transformatoru staciju būvniecību un jauna zemsprieguma sadales tīkla būvniecību vismaz 260 kilometru garumā.
A.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
1
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Likuma par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Likums reglamentē atjaunojamo energoresursu izmantošanu valstī un pašvaldībās un nosaka saistošu mērķi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram Slovēnijas Republikas bruto galapatēriņā.
Tajā norāda pasākumus šā mērķrādītāja sasniegšanai un to finansēšanas metodes, tostarp atļauju izsniegšanas un atļauju piešķiršanas procedūru saīsināšanu visu lielumu atjaunojamo energoresursu (saules un vēja) ražošanas iekārtu uzstādīšanai, pieslēgšanai un ekspluatācijai. Jo īpaši tā īsteno ieteikumus, kas izriet no pašreizējās tehniskās palīdzības saistībā ar to tiesību aktu pārskatīšanu, kuri attiecas uz vēja elektrostaciju telpisko plānošanu un kurus finansē no tehniskā atbalsta instrumenta. Tajā iekļauj arī izcelsmes apliecinājumus no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtai enerģijai siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē, administratīvās procedūras un uzstādītāju informēšanu un apmācību. Tā izveido vienotu kontaktpunktu ieguldītājiem ražošanas iekārtās.
|
|
2
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas vienots punkts, kas palīdz investoriem saņemt apstiprinājumus ražošanas objektu uzstādīšanai un pieslēgšanai atjaunīgajiem energoresursiem.
|
Darbojas vienotais kontaktpunkts
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Kontaktpunkts sniedz norādījumus ieguldītājiem, izmantojot licences pieteikumus un citus aktus, un palīdz visam administratīvajam procesam. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma kontaktpunkts virza atļaujas pieteikumus un citas darbības un palīdz pieteikuma iesniedzējam visā administratīvajā procesā.
|
|
3
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā
|
Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, kas paredz vienkāršu pieteikumu par pieslēgumu sadales tīklam pašapgādes iekārtām ar jaudu līdz 50 kW.
Noteikumi, kas attiecas uz šādu procedūru, ietver to, ka:
I) sadales operators viena mēneša laikā pēc pilnīga vienkārša pieteikuma saņemšanas var pieņemt lēmumu par noraidīšanu vai ierosināt atšķirīgus pieslēguma nosacījumus;
II) ja sadales operators neizdod šādu lēmumu un neizsniedz to prasītājai viena mēneša laikā, prasītāja automātiski iegūst pieslēguma tiesības.
|
|
4
|
D: Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par atjaunojamiem energoresursiem centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par investīcijām, kas palielina atjaunojamo energoresursu īpatsvaru centralizētās siltumapgādes sistēmās. Uzaicinājums ir atvērts, līdz budžeta finansējums ir izsmelts.
|
|
5
|
D: Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
|
Mērķa
|
Uzstādītā atjaunīgās enerģijas jauda centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
|
MW
|
0
|
6
|
2. CET.
|
2026
|
6 MW uzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas centralizētās siltumapgādes sistēmās.
|
|
6
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (transformatorstacijas)
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par elektroenerģijas transformatoru stacijām
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus:
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus transformatoru staciju būvniecībai. Uzaicinājums ir atvērts, līdz budžeta finansējums ir izsmelts. Uzaicinājums jo īpaši nodrošina kritērijus atjaunīgās enerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, efektīvai integrācijai. Papildus visiem obligātajiem valsts un Eiropas noteikumiem, kas nosaka prasības intervencēm būvniecības un vides jomā, atlases/attiecināmības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
|
|
7
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (transformatorstacijas un zemsprieguma tīkls)
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno elektroenerģijas transformatoru staciju skaits
|
|
Skaits
|
0
|
838
|
2. CET.
|
2026
|
Būvē 838 jaunas elektroenerģijas transformatoru stacijas.
|
|
7.a pants
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (transformatorstacijas un zemsprieguma tīkls)
|
Mērķa
|
Uzbūvētā sadales tīkla (zemsprieguma tīkls) garums
|
|
km
|
0
|
260
|
2. CET.
|
2026
|
Uzbūvē jaunu zemsprieguma sadales tīklu vismaz 260 km garumā.
|
|
8
|
C: Energoefektivitāte ekonomikā
|
Starpposma mērķis
|
Rīcības plāns energoefektivitātes pārvaldībai ekonomikā
|
Rīcības plāna pieņemšana energoefektivitātes pārvaldībai ekonomikā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Rīcības plāns energoefektivitātes pārvaldībai ekonomikā paredz ieviest digitalizētu metodi uzņēmumu energoauditu datu paziņošanai, kā arī potenciālo un panākto enerģijas ietaupījumu uzraudzībai. Rīcības plānā arī paredz, ka attiecīgās iestādes iekļauj prasību ziņot par energoauditiem un tos īstenot uzņēmumiem, kas saņem atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai.
|
A.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
B reforma: Elektroenerģijas piegādes reforma, lai veicinātu atjaunojamos energoresursus
Reformas mērķis ir veicināt atjaunīgās enerģijas iekārtu integrāciju.
Reforma ietver Elektroenerģijas piegādes likuma stāšanos spēkā.
Investīcija E: Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus..
Investīcijas mērķis ir atjaunīgās enerģijas jaudas uzstādīšana.
Investīcija ietver 30 MW atjaunīgās enerģijas jaudas būvniecību.
Ieguldījums F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (zemsprieguma tīkls)
Investīcijas mērķis ir modernizēt elektroenerģijas sadales tīklu.
Ieguldījumu veido zemsprieguma sadales tīkla būvniecība.
A.4.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
13
|
B: Elektroenerģijas piegādes reforma, lai veicinātu atjaunojamos energoresursus
|
Starpposma mērķis
|
Elektroenerģijas piegādes likuma stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Elektroenerģijas piegādes likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Jaunajā Elektroenerģijas piegādes likumā paredz noteikumus elektroenerģijas tirgus darbībai, elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, uzglabāšanai un piegādei, kā arī noteikumus galalietotāju aizsardzībai, komunālo pakalpojumu sniegšanas kārtību un veidus elektroenerģijas pārvadē un sadalē un elektroenerģijas tirgū, principus un pasākumus, lai panāktu elektroapgādes drošību, pasākumus enerģētiskās nabadzības novēršanai un citus elektroapgādes jautājumus.
|
|
16
|
E: Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus..
|
Mērķa
|
Uzstādītā atjaunīgās enerģijas jauda
|
|
MW
|
0
|
30
|
2. CET.
|
2026
|
Uzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas 30 MW.
Uzaicinājumā(-os) iesniegt priekšlikumus pieprasa atbilstību Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 4.5. nodaļai “Elektroenerģijas ražošana no hidroenerģijas”.
|
|
17
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par jaunu zemsprieguma sadales tīklu
|
Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu,
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus jauna zemsprieguma sadales tīkla būvniecībai. Uzaicinājums ir atvērts, līdz budžeta finansējums ir izsmelts. Projektu mērķis ir efektīvi integrēt atjaunīgās enerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtas elektroenerģijas sadales tīklā, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktos. Papildus visiem obligātajiem valsts un Eiropas noteikumiem, kas nosaka prasības intervencēm būvniecības un vides jomā, atlases/attiecināmības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Investīcijas stiprina sadales tīklu, uzlabo tā spējas un pielāgošanās spēju, kā arī datubāzu integrāciju un uzraudzību reāllaikā.
|
|
18
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana
|
Mērķa
|
Zemsprieguma sadales tīkla būvniecība
|
|
km
|
0
|
193
|
2. CET.
|
2026
|
Ierīko vismaz 193 km zemsprieguma sadales tīkla.
|
B: 2. SAVIENOJUMS: ILGTSPĒJĪGA ĒKU RENOVĀCIJA
Slovēnija savā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā lēš, ka laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam ēku renovācijai būs vajadzīgas investīcijas aptuveni 9 500 000 000 EUR apmērā, lai līdz 2030. gadam samazinātu enerģijas galapatēriņu ēkās par 20 % un siltumnīcefekta gāzu emisijas no ēkām vismaz par 70 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.
Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt ēku padziļinātu renovāciju, galveno uzmanību pievēršot publisko ēku fondam, lai panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām.
Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, proti, “koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz (..) pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un enerģētikas pārkārtošanu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām pārejai uz zaļo (..), jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma publiskajā sektorā
Reformā nosaka izmakslietderīgas renovācijas pieejas, rīcībpolitikas un pasākumus ēku pamatīgas renovācijas veicināšanai, tostarp pasākumus, kas palīdz privātpersonām, būvniecības nozarei un finanšu iestādēm pieņemt lēmumus par investīcijām, un novērtējumu par paredzamajiem enerģijas ietaupījumiem un plašākiem ieguvumiem, kā paredzēts jaunajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā.
Jo īpaši reforma ievieš juridisku aizliegumu projektēt un uzstādīt mazutu, mazutu (degvieleļļa) un ogļu katlus apkurei jaunās ēkās. Šo reformas daļu īsteno, līdz 2023. gada 30. jūnijam stājoties spēkā likumam.
Ieguldījums B: Ilgtspējīga ēku renovācija
Investīcijas mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti.
Pasākumi ietver ēku renovāciju un ēku inženiertehnisko sistēmu modernizāciju.
B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
19
|
A: Ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma publiskajā sektorā
|
Starpposma mērķis
|
Stājies spēkā aizliegums izmantot fosilo kurināmo apkurei jaunās ēkās
|
Likuma noteikums, kas norāda uz attiecīgā likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Ar likumu nosaka aizliegumu projektēt un uzstādīt mazutu (degvieleļļa) un ogļu apkures katlus ēku apkurei, kā paredzēts Ēku energorenovācijas ilgtermiņa stratēģijā 2050. gadam.
|
|
21
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ēku inženiertehnisko sistēmu atsevišķu uzlabojumu īstenošanai
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus:
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ēku inženiertehnisko sistēmu, piemēram, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu, individuālai modernizācijai. Uzaicinājums ir atvērts, līdz budžeta finansējums ir izsmelts. Atlases/atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
|
|
22
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Starpposma mērķis
|
Publiska uzaicinājuma izsludināšana attiecībā uz enerģiju un tādu publiskā sektora īpašumā esošu ēku ilgtspējīgu renovāciju, kurām ir liela administratīvā un sociālā nozīme
|
Publiska uzaicinājuma publicēšana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Atklāts publisks uzaicinājums uz enerģiju un tādu valsts īpašumā esošu ēku ilgtspējīgu renovāciju, kurām ir liela administratīvā un sociālā nozīme. Publisks uzaicinājums ir atvērts, līdz budžeta finansējums ir izsmelts. Atlases/atbilstības kritēriji nodrošina:
a) atbilstība Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01); un b) tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām.
|
|
23
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par energoefektivitāti un publisko dzīvojamo ēku ilgtspējīgu renovāciju.
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus:
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par publisko dzīvojamo ēku energoefektivitāti un ilgtspējīgu renovāciju. Uzaicinājums ir atvērts, līdz budžeta finansējums ir izsmelts.
Atlases/atbilstības kritēriji nodrošina:
a) atbilstība Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01); un
b) tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām.
|
|
25
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Mērķa
|
Ēku renovācija
|
|
Skaits
(m²)
|
0
|
59 574
|
2. CET.
|
2026
|
Renovētās ēkas.
|
|
26
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Mērķa
|
Ēku inženiertehnisko sistēmu modernizācija
|
|
Skaits
(m²)
|
0
|
29 392
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Modernizētas ēku inženiertehniskās sistēmas, piemēram, gaisa kondicionēšanas, dzesēšanas un/vai ventilācijas sistēmas.
|
B.3. PUNKTS. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Ieguldījums B: Ēku ilgtspējīgas renovācijas turpināšana
Investīcijas mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti.
Pasākumi ietver ēku renovāciju un ēku inženiertehnisko sistēmu modernizāciju.
B.4. PUNKTS. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
27.a pants
|
B: Ēku ilgtspējīgas renovācijas turpināšana
|
Mērķa
|
Ēku renovācija
|
|
Skaits (m²)
|
0
|
21 398
|
2. CET.
|
2026
|
Renovētās ēkas.
|
|
27.ter
|
B: Ēku ilgtspējīgas renovācijas turpināšana
|
Mērķa
|
Ēku inženiertehnisko sistēmu modernizācija
|
|
Skaits (m²)
|
0
|
8 965
|
2. CET.
|
2026
|
Modernizētas ēku inženiertehniskās sistēmas, piemēram, gaisa kondicionēšanas, dzesēšanas un/vai ventilācijas sistēmas.
|
C. 3. SASTĀVDAĻA: TĪRA UN DROŠA VIDE
Slovēnija saskaras ar ievērojamām ieguldījumu vajadzībām attiecībā uz aizsardzību pret klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām sakarā ar ekstrēmu laikapstākļu notikumu un jo īpaši plūdu pieaugošo tendenci. Šādas klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas apdraud lielo daļu Slovēnijas iedzīvotāju, kas dzīvo teritorijās ar ievērojamu plūdu risku, un rada ievērojamus ekonomiskus zaudējumus.
Turklāt ūdens zudumi joprojām pārsniedz ES vidējo rādītāju. Šādas noplūdes ir virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu atkritumi, un to rezultātā ūdens attīrīšanai un sadalei tiek patērēts vairāk enerģijas. Tie arī palielina ūdens piesārņojuma risku.
Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir īstenot koordinētu pieeju profilaksei, sagatavotībai, reaģēšanai un atveseļošanai ar klimatu saistītu dabas katastrofu gadījumā, jo īpaši uzlabojot infrastruktūru un ar to saistīto organizāciju, pētniecību, izpratnes veicināšanu un apmācību. Komponenta mērķis ir arī uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu.
Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, proti, “koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz (..) pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un enerģētikas pārkārtošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām zaļās (..) pārkārtošanās īstenošanai, jo īpaši uz tīras un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Šis komponents veicina vides saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tādējādi stiprinot ekoloģisko, sociālo un ekonomisko noturību.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
C.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma A. Gatavības un reaģēšanas stiprināšana klimata izraisītu katastrofu gadījumā
Reformā nosaka organizāciju un reaģēšanu uz klimata izraisītām katastrofām, izveidojot modulāras reaģēšanas vienības, kas ir specializētas un apmācītas reaģēt uz klimata izraisītām katastrofām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, vienlaikus no jauna definējot esošo vienību lomu. Struktūra pievēršas ar klimatu saistītām katastrofām, kas Slovēnijai rada vislielāko risku, piemēram, plūdiem un lieliem dabas ugunsgrēkiem.
Reformu īsteno, līdz 2023. gada 31. decembrim stājoties spēkā jaunai rezolūcijai par valsts programmu aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām. Paredzams, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam jaunā organizācijas struktūra aptvers visu Slovēnijas teritoriju un visus iedzīvotājus, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām.
Reforma C. Klimata pārmaiņu un ar klimatu saistītu katastrofu ietekmes uz noturīgu meža bioloģisko daudzveidību atjaunošana un mazināšana
Meža aizsardzības un atjaunošanas reforma atbilst Komisijas ieteikumiem par Slovēnijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (SWD(2020) 394), samazinot meža kaitēkļu introdukcijas un izplatīšanās risku meža atjaunošanas laikā un nodrošinot ekspertu uzraudzību, izmantojot pārredzamu meža reproduktīvā materiāla izcelsmes un ģenētiskās daudzveidības izsekošanu, kas ļauj nākotnes mežiem pielāgoties mainīgajai videi, jo īpaši saglabājot mežu veselību un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Reforma palīdz sasniegt labu ar mežiem saistīto dzīvotņu un sugu stāvokli, lai uzlabotu ekoloģiskos pakalpojumus un bioloģisko daudzveidību un veidotu noturību pret tādiem apdraudējumiem kā klimata pārmaiņu ietekme uz mežiem.
Lai nodrošinātu pienācīgu meža reproduktīvā materiāla kvalitāti, groza noteikumus par nosacījumiem iekļaušanai Piegādātāju reģistrā un citiem attiecīgajiem piegādātāju pienākumiem un meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības prasībām. Lai uzlabotu izsekošanu un ekspertu uzraudzību, groza noteikumus par meža reproduktīvā materiāla sertifikātiem.
Reformu īsteno Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrija, līdz 2022. gada 31. decembrim izdarot grozījumus Noteikumos par nosacījumiem iekļaušanai piegādātāju reģistrā un citiem piegādātāju pienākumiem un meža reproduktīvā materiāla tirdzniecības prasībām.
Investīcija E. Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimatiskām katastrofām Slovēnijas Republikā
Investīcijas mērķis ir atbalstīt Slovēnijas sociālo un ekonomisko noturību pret dabas ugunsgrēkiem.
Investīcija ietver civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas vienību apmācības centra būvniecību, lai reaģētu uz dabas ugunsgrēkiem, un dalībnieku apmācību, lai reaģētu uz dabas ugunsgrēkiem.
Investīcija F. Plūdu riska mazināšana
Investīcijas mērķis ir samazināt plūdu risku.
Investīcija ietver pretplūdu infrastruktūras būvniecību un valsts ūdens kontroles centra izveidi.
Investīcija G. Sēklu, stādaudzētavas un meža aizsardzības centrs
Investīcijas mērķis ir veicināt Slovēnijas mežu kvantitāti, kvalitāti un noturību.
Investīcija ietver sēklu, stādaudzētavu un meža aizsardzības centra būvniecību.
Investīcija H. Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
Investīcijas mērķis ir veicināt ūdensobjektu labu stāvokli.
Investīcija ietver jaunu notekūdeņu sistēmu būvniecību vai esošās notekūdeņu sistēmas rekonstrukciju.
Investīcija I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
Investīcijas mērķis ir novērst ūdens zudumus Slovēnijā.
Investīcija ietver jaunu dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību vai esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu rekonstrukciju.
C.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
29
|
A: Sagatavotības un reaģēšanas stiprināšana klimata izraisītu katastrofu gadījumā
|
Starpposma mērķis
|
Rezolūcijas par valsts programmu aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām stāšanās spēkā
|
Rezolūcijas noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā valsts programma aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Rezolūciju pieņem Slovēnijas Republikas Nacionālā asambleja. Tajā nosaka organizāciju un reaģēšanu uz klimata izraisītām katastrofām, jaunizveidoto modulāro reaģēšanas vienību darbību uz klimata izraisītām katastrofām, to apmācību un esošo vienību darbību un lomu reaģēšanā uz klimata izraisītām katastrofām. Tās mērķis ir ātrāka, koordinētāka un efektīvāka reaģēšana uz klimata izraisītām katastrofām (plūdiem, liela mēroga dabas ugunsgrēkiem un citām ar klimatu saistītām katastrofām).
|
|
30
|
E: Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimatiskām katastrofām Slovēnijas Republikā
|
Mērķa
|
Uzbūvēts centrs civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas vienību apmācībai, lai reaģētu uz dabas ugunsgrēkiem
|
|
Skaits
|
0
|
1
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Uzbūvēts centrs civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas vienību apmācībai, lai reaģētu uz dabas ugunsgrēkiem. Centra primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā pieprasījums gandrīz nulles enerģijas ēkai saskaņā ar valsts noteikumiem par gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību.
|
|
31
|
E: Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimatiskām katastrofām Slovēnijas Republikā
|
Mērķa
|
Dalībnieki, kas apmācīti reaģēt uz dabas ugunsgrēkiem
|
|
Skaits
|
0
|
1000
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Kopumā 1000 dalībnieku ir apmācīti reaģēt uz dabas ugunsgrēkiem.
|
|
32
|
F: Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pretplūdu aizsardzības projektiem
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana sešiem pretplūdu aizsardzības projektiem. Atlases kritēriji piedāvājumam par projekta dokumentācijas sagatavošanu ietver:
a) prasība projektos iekļaut dabā balstītus risinājumus un zaļo infrastruktūru;
b) prasība, ka projektiem jāatbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
|
|
35
|
F: Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
|
Mērķa
|
Uzbūvētā pretplūdu aizsardzības infrastruktūra
|
|
Skaits
|
0
|
6
|
2. CET.
|
2026
|
Uzbūvēta pretplūdu infrastruktūra.
|
|
35.a pants
|
F: Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
|
Mērķa
|
Valsts ūdens kontroles centra izveide
|
|
Skaits
|
0
|
1
|
2. CET.
|
2026
|
Valsts ūdens kontroles centra izveide.
|
|
36
|
C: Atjaunot un mazināt klimata pārmaiņu un ar klimatu saistītu katastrofu ietekmi uz noturīgu meža biodaudzveidību
|
Starpposma mērķis
|
Grozījumu stāšanās spēkā noteikumos par nosacījumiem iekļaušanai piegādātāju reģistrā un citiem piegādātāju pienākumiem un par prasībām attiecībā uz meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību
|
Grozījumu noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā noteikumi par nosacījumiem iekļaušanai piegādātāju reģistrā un citiem piegādātāju pienākumiem un par prasībām attiecībā uz meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrija pieņem šādus grozījumus:
— Nosacījumi iekļaušanai piegādātāju reģistrā un citi piegādātāju pienākumi, kā arī prasības attiecībā uz meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību nodrošina meža reproduktīvā materiāla kvalitāti.
— Meža reproduktīvā materiāla sertifikāti ļauj izsekot meža reproduktīvajam materiālam.
|
|
37
|
G: Sēklu, stādaudzētavas un meža aizsardzības centrs
|
Mērķa
|
Uzbūvēts sēklu, stādaudzētavu un meža aizsardzības centrs
|
|
|
0
|
1
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Būvēts sēklu, stādaudzētavu un meža aizsardzības centrs, kas klāj vismaz 2510 kvadrātmetrus.
Centra primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā pieprasījums gandrīz nulles enerģijas ēkai saskaņā ar valsts noteikumiem par gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību.
|
|
38
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Dotāciju piešķiršana 15 komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem. Projekti attiecas uz esošo sistēmu rekonstrukciju, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10 %. Jaunbūvētām sistēmām ir neto nulles enerģijas patēriņš.
Projekti ir vērsti uz dabas aizsardzības teritorijām.
|
|
39
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
5
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Jaunu notekūdeņu sistēmu būvniecība vai esošo notekūdeņu sistēmu rekonstrukcija.
|
|
40
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
5
|
12
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Jaunu notekūdeņu sistēmu būvniecība vai esošo notekūdeņu sistēmu rekonstrukcija.
|
|
41
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
12
|
15
|
2. CET.
|
2026
|
Jaunu notekūdeņu sistēmu būvniecība vai esošo notekūdeņu sistēmu rekonstrukcija.
|
|
42
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Dotāciju piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem. Projekti ir vērsti uz esošo sistēmu rekonstrukciju, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10 %, un to mērķis ir nodrošināt, ka jaunbūvētas sistēmas vidējais enerģijas patēriņš ir mazāks vai vienāds ar 0,5 kWh vai ILI ir 1,5 vai mazāks.
|
|
43
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
5
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Jaunu dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecība vai esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu rekonstrukcija.
|
|
44
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
5
|
12
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Jaunu dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecība vai esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu rekonstrukcija.
|
|
45
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
12
|
15
|
2. CET.
|
2026
|
Jaunu dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecība vai esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu rekonstrukcija.
|
C.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Reforma B. Prevencijas stiprināšana, lai palielinātu plūdu drošību
Reforma īpaši pievēršas plūdu riskam, kas Slovēnijai ir viens no būtiskākajiem ar klimata pārmaiņām saistītajiem riskiem.
Jauna plūdu riska pārvaldības plāna stāšanās spēkā paātrina tādu pasākumu un projektu plānošanu un īstenošanu, kas palīdz novērst plūdu sekas. Galvenie reformas elementi ir upju kontroles pakalpojumu izveide un automatizētu kontroles sistēmu risinājumu ieviešana. Slovēnijas Republikas Ūdens direktorātu reorganizē, lai panāktu decentralizāciju un procesu optimizāciju.
Plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2026. gadam stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, un tas nodrošina, ka plūdu riska pārvaldība kļūst par pastāvīgu uzdevumu ar īpašiem resursiem no valsts budžeta. Reforma veicina turpmākas investīcijas, izmantojot dabā balstītus risinājumus un zaļo infrastruktūru.
Reforma D. Valsts vides aizsardzības dienestu darbības efektivitātes palielināšana
Reforma risina galveno problēmu, kas saistīta ar ūdens resursu apsaimniekošanas zudumiem Slovēnijā, uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu organizāciju un kontroli un nodrošinot infrastruktūras modernizācijas finansējuma ilgtspēju. Reforma modernizē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas standartu, lai palielinātu ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu atkalizmantošanas sistēmas.
Reforma nodrošina infrastruktūras ieguldījumu finansēšanas ilgtermiņa ilgtspēju, pārskatot maksu un nodevu par ūdens izmantošanu izmaksu lietderību. Vēl viens svarīgs reformas mērķis ir uzlabot informācijas sistēmu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzībai un ziņošanai par to.
Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktam(-iem) un regulai(-ām) par publisko vides aizsardzības pakalpojumu īstenošanu.
Investīcija F. Plūdu riska turpmāka samazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
Investīcijas mērķis ir samazināt plūdu risku un zemes nogruvumu risku.
Investīcija ietver pretplūdu infrastruktūras būvniecību un plūdu riska novērtējumuSlovēnijas Republikas upju baseinos, kā arī infrastruktūras izveidi vai izbūvi zemes nogruvumu draudu mazināšanai.
Investīcija H. Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai
Investīcijas mērķis ir palīdzēt nodrošināt labu ūdensobjektu stāvokli.
Investīcija ietver jaunu notekūdeņu sistēmu būvniecību vai esošās notekūdeņu sistēmas rekonstrukciju.
I investīcija. Turpmāki dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
Investīcijas mērķis ir novērst ūdens zudumus Slovēnijā.
Investīcija ietver jaunu dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecību vai esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu rekonstrukciju.
C.4.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
33
|
F: Vēl vairāk samazināt plūdu risku un citu ar klimatu saistītu katastrofu risku
|
Mērķa
|
Uzbūvēta vai izveidota infrastruktūra, lai līdz minimumam samazinātu zemes nogruvumu draudus
|
|
Skaits
|
0
|
6
|
2. CET.
|
2026
|
Uzbūvēta vai izveidota infrastruktūra, lai līdz minimumam samazinātu zemes nogruvumu draudus. Publiskā iepirkuma atlases kritēriji projekta dokumentācijas sagatavošanai nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
|
|
46
|
B: Novēršanas stiprināšana, lai palielinātu plūdu drošību
|
Starpposma mērķis
|
Jauna plūdu riska pārvaldības plāna stāšanās spēkā
|
Plāna noteikums, kas norāda uz plāna stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Jaunā plāna mērķis ir paātrināt tādu pasākumu plānošanu un īstenošanu, kas palīdz novērst plūdu sekas vietējā, reģionālā un valsts līmenī, jo īpaši veicinot dabā balstītus risinājumus.
|
|
48
|
F: Vēl vairāk samazināt plūdu risku un citu ar klimatu saistītu katastrofu risku
|
Mērķa
|
Uzbūvētā pretplūdu aizsardzības infrastruktūra
|
|
Skaits
|
0
|
6
|
2. CET.
|
2026
|
Uzbūvēta pretplūdu infrastruktūra. Atlases kritēriji piedāvājumam par projekta dokumentācijas sagatavošanu ietver:
a) prasība projektos iekļaut dabā balstītus risinājumus un zaļo infrastruktūru;
b) prasība, ka projektiem jāatbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
|
|
48.a pants
|
F: Vēl vairāk samazināt plūdu risku un citu ar klimatu saistītu katastrofu risku
|
Starpposma mērķis
|
Plūdu riska novērtējums Slovēnijas Republikas upju baseinos
|
|
Skaits
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Plūdu riska novērtējumu četros Slovēnijas Republikas upju baseinos sagatavo ārējs līgumslēdzējs. Ieguldījumu dokumentāciju pretplūdu infrastruktūras plānošanai un būvniecībai sagatavo aģentūra vai ārējs darbuzņēmējs.
|
|
49
|
D: Sabiedrisko vides aizsardzības pakalpojumu darbības efektivitātes palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību akta(-u) un regulas(-u) par sabiedrības vides aizsardzības pakalpojumu īstenošanu stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz attiecīgo tiesību normu stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Tiesību normas nodrošina:
— infrastruktūras ieguldījumu finansēšanas ilgtermiņa ilgtspējība, pārskatot maksu un nodevu par ūdens izmantošanu rentabilitāti.
— informācijas sistēmas uzlabošana sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzībai un ziņošanai par to.
|
|
50
|
H: Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Dotāciju piešķiršana 10 komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem. Projekti attiecas uz esošo sistēmu rekonstrukciju, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10 %, un nodrošina neto nulles enerģijas patēriņu jaunbūvētai sistēmai.
Projekti ir vērsti uz dabas aizsardzības teritorijām.
|
|
51
|
H: Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
10
|
2. CET.
|
2026
|
Jaunu notekūdeņu sistēmu būvniecība vai esošo notekūdeņu sistēmu rekonstrukcija.
|
|
52
|
I. Citi dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Dotāciju piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem. Projekti ir vērsti uz esošo sistēmu rekonstrukciju, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu elektroenerģijas patēriņu vismaz par 10 %, un nodrošina, ka jaunbūvētas sistēmas vidējais enerģijas patēriņš ir mazāks vai vienāds ar 0,5 kWh vai ILI ir 1,5 vai mazāks.
|
|
53
|
I. Citi dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
10
|
2. CET.
|
2026
|
Jaunu dzeramā ūdens apgādes sistēmu būvniecība vai esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu rekonstrukcija.
|
D. 4. KOMPONENTS: ILGTSPĒJĪGS TRANSPORTS
Slovēnijas oglekļa emisijas būtiski palielina lielā atkarība no autotransporta un automašīnām un zemais sabiedriskā transporta izmantošanas līmenis. Transporta emisijas 2018. gadā veidoja 42,7 % no kopējām SlovēnijasCO2 emisijām, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (32,6 %), un absolūtā izteiksmē tās turpina pieaugt.
Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta, dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu izmantošanu, alternatīvo degvielu izmantošanu transportā, kā arī dzelzceļa un autotransporta digitālo pārveidi.
Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, proti, “koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz (..) mazoglekļa un enerģētikas pārkārtošanu, ilgtspējīgu transportu, jo īpaši dzelzceļu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēt investīcijas uz (..) ilgtspējīgu transportu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Reforma A. Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma
Covid-19 pandēmijas laikā tika smagi skarts sabiedriskais transports Slovēnijā, pasažieru skaitam 2020. gadā samazinoties par 75 %.
Šīs reformas mērķis ir veicināt un uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību un konkurētspēju, lai atgūtos pēc pandēmijas. Ar reformu valsts līmenī izveido integrētu sabiedriskā pasažieru transporta operatoru, kas atbalsta dzelzceļa un autobusu sabiedriskā transporta integrāciju starppilsētu, pilsētu, skolu un darbaspēka transportā. Reformas mērķis ir būtiski uzlabot sabiedriskā transporta pieejamības standartu.
Reformu īsteno, stājoties spēkā jaunam likumam par sabiedrisko pasažieru transportu un Vides, klimata un enerģētikas ministrijai izveidojot un nododot ekspluatācijā jaunu integrētu sabiedriskā transporta operatoru.
Reforma B. Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma
Reformas mērķis ir palielināt alternatīvo degvielu izmantošanu iekšzemes un pārrobežu transportā un samazināt transporta radīto siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisiju īpatsvaru. Konkrētāk, ar reformu izraugās struktūru transporta un enerģētikas nozaru vajadzību koordinēšanai, kas nodrošina un koordinē alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un tādējādi padara pārkārtošanos uz bezemisiju un mazemisiju mobilitāti noturīgāku.
Reformu īsteno, līdz 2022. gada 30. jūnijam stājoties spēkā Aktam par alternatīvajām degvielām transporta nozarē un alternatīvo degvielu infrastruktūru, ar kuru izveido arī valsts tiesisko regulējumu alternatīvo degvielu jomā transporta nozarē.
Investīcija C. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
Šā pasākuma mērķis ir palielināt dzelzceļa infrastruktūras jaudu.
Pasākums ietver Grosuplje un Domžale dzelzceļa staciju modernizāciju un 49 kilometru dzelzceļa līniju Kranj-Jesenice un Ļubļana-Brezovica-Borovnica rekonstrukciju.
Investīcija D. Ceļu infrastruktūras digitalizācija
Šā pasākuma mērķis ir izveidot satiksmes plūsmas koordinācijas un uzlabošanas sistēmu.
Šo pasākumu veido 70 km ceļu, uz kuriem attiecas satiksmes kontroles un pārvaldības sistēma, un jauns aprīkojums centralizētajam valsts ceļu un automaģistrāļu kontroles centram.
Investīcija E. Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas veicināšana transporta nozarē
Šā pasākuma mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu transportā.
Šis pasākums ietver bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu reģistrēšanu publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu valsts reģistrā.
D.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
54
|
A: Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Likuma, ar ko izveido integrētu sabiedriskā pasažieru transporta operatoru, stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz akta stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Ar šo likumu uzdevumi, kurus pašlaik veic Infrastruktūras, pašvaldību un Slovēnijas Dzelzceļu ministrija, tiek uzticēti integrētai sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības sabiedrībai. Uzņēmums cita starpā veicina sabiedriskā pasažieru transporta attīstību, ierosina grozījumus tiesību aktos un citos aktos, nodrošina vajadzību plānošanu, veic publiskā iepirkuma procedūras, pārvalda biļešu pārdošanas sistēmu, nodrošina pienācīgu uzraudzību un sniedz informāciju pasažieriem.
|
|
55
|
A: Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības sabiedrība
|
Tiesību akts, ar ko izveido sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības sabiedrību
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Ar cilvēkresursiem un finanšu resursiem aprīkota sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības uzņēmuma darbības uzsākšana.
|
|
57
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa posmu modernizācijai
|
Paziņojumu par dzelzceļa sliežu ceļu modernizācijas piešķīrumiem posmos: Kranj — Jesenice Ljubljana — Brezovica un Brezovica — Preserje un Preserje — Borovnica
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana sliežu ceļu modernizācijai posmos: Kranj — Jesenice Ljubljana — Brezovica un Brezovica — Preserje un Preserje — Borovnica. Konkursa specifikācija nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) un šādām prasībām: — Palielināt dzelzceļa plūstamību, likvidējot sastrēgumposmus līnijā Nr. 50 Ljubljana — Sežana — d.m. un līnijā Nr. 20 Ljubljana — Jesenice — d.m.; Modernizēt līnijas un stacijas saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām; — Norādes par attiecīgās D4 kategorijas kravnesību 22,5 t/ass 8 t/m; Palielināt vilcienu ātrumu līdz jaunam projektētajam ātrumam.
|
|
58
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Grosuplje un Domžale dzelzceļa staciju modernizācijai
|
Paziņojums par balvām Grosuplje un Domžale staciju modernizācijai
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Grosuplje un Domžale dzelzceļa staciju modernizācijai. Konkursa specifikācijas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) un ietver uzlabojumus attiecībā uz pašreizējo pieejamību pasažieriem un līniju sliežu ceļa jaudu.
|
|
59
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Mērķa
|
Modernizētas dzelzceļa stacijas
|
|
Skaits
(stacijas)
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2024
|
Pabeigti Grosuplje un Domžale pārbūves darbi saskaņā ar 58. atskaites punkta prasībām.
|
|
60
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Mērķa
|
Rekonstruēto dzelzceļa līniju garums
|
|
Skaits
(km)
|
0
|
49
|
2. CET.
|
2025
|
Rekonstruētas dzelzceļa līnijas Kranj-Jesenice un Ļubļana-Brezovica-Borovnica, kopā 49 kilometru garumā.
|
|
62
|
D: Ceļu infrastruktūras digitalizācija
|
Mērķa
|
Ceļi, uz kuriem attiecas satiksmes kontroles un vadības sistēma
|
|
Skaits
(km)
|
0
|
70
|
2. CET.
|
2026
|
70 km ceļu aptveršana ar satiksmes kontroles un pārvaldības sistēmu un jaunu aprīkojumu centralizētajiem valsts ceļiem un automaģistrāļu kontroles centram.
|
|
63
|
B: Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par alternatīvajām degvielām transporta nozarē stāšanās spēkā
|
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko izveido valsts tiesisko regulējumu alternatīvo transporta degvielu jomā.
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Ar šo tiesību aktu izveido visaptverošu tiesisko regulējumu alternatīvo degvielu izmantošanai transporta nozarē, nosakot visām ieinteresētajām personām juridiski saistošus noteikumus vienas pieturas aģentūrā, lai veicinātu galvenokārt personīgā transporta dažādošanu, pārejot uz mazemisiju un bezemisiju transportu. Likums attiecas uz uzlādes/piegādes infrastruktūras izveidi, reģistrāciju un ekspluatāciju.
|
|
65
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē
|
Mērķa
|
Bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu reģistrēšana publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu valsts reģistrā
|
|
Skaits
|
0
|
448
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu valsts reģistrā ir reģistrēti 448 bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punkti.
|
D.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
F reforma: Alternatīvo degvielu infrastruktūras turpmāka izvēršana
Šīs reformas mērķis ir atvieglot alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu transporta nozarē. Reformas mērķis ir izveidot sistēmu alternatīvo degvielu infrastruktūras stratēģiskajai plānošanai un ieviešanai, integrācijai elektroenerģijas sistēmā un bezemisiju transporta finansēšanai.
Ar reformu izveido valsts stimulu mehānismu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai transporta nozarē, i) ieviešot jaunu politikas satvaru, kas ietver alternatīvo degvielu infrastruktūras stratēģisko plānošanu un pārvaldību (sabiedriskā pakalpojuma izveide un ekspluatācija), ii) izstrādājot valsts un vietējos uzlādes infrastruktūras plānus un izveidojot valsts digitālo platformu investīciju stimulēšanai un iii) ieviešot sistēmisku finansējuma avotu stratēģiski plānotas alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai un pārejai uz tīriem transportlīdzekļiem.
Reformu īsteno, stājoties spēkā Likumam par alternatīvo degvielu infrastruktūru un pārejas uz alternatīvajām degvielām veicināšanu transporta nozarē.
Ieguldījums C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas turpmāka palielināšana
Šā pasākuma mērķis ir palielināt dzelzceļa infrastruktūras jaudu un dzelzceļa staciju pieejamību.
Šis pasākums ietver Ļubļanas (A posms, Dunajskas pārvads) un Nova Goricas dzelzceļa staciju renovāciju un Bled Jezero-Bohinjska Bela, Bohinjska Bela-Nomenj dzelzceļa līnijas renovāciju, kā arī Jesenice-Bohinjska Bistrica reģionālās dzelzceļa līnijas atjaunošanas projekta dokumentācijas sagatavošanu.
D.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
67 b)
|
F: Reforma par alternatīvo degvielu infrastruktūras turpmāku izvēršanu
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā Likums par alternatīvo degvielu infrastruktūru un pārejas uz alternatīvajām degvielām veicināšanu transporta nozarē
|
Likuma noteikumi, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Akts paredz i) ieviest jaunu politikas satvaru, kas ietver alternatīvo degvielu infrastruktūras stratēģisko plānošanu un pārvaldību (sabiedriskā pakalpojuma izveide un ekspluatācija); II) valsts un vietējo uzlādes infrastruktūras plānu izstrāde un valsts digitālās platformas izveide investīciju stimulēšanai; III) sistēmiska finansējuma avota ieviešana stratēģiski plānotas alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanai un pārejai uz tīriem transportlīdzekļiem.
|
|
68
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas turpmāka palielināšana
|
Mērķa
|
Atjaunotās dzelzceļa stacijas Ļubļanā (Dunajskas A posma pārvads) un Nova Goricā
|
Dzelzceļa staciju renovācija
|
Skaits
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2026
|
Ļubļanas (Dunajskas pārbrauktuves A posms) un Nova Goricas dzelzceļa staciju atjaunošana. Konkursa specifikācijās norāda, ka i) Nova Gorica dzelzceļa stacijas projekts ietver pasākumus tās lietotāju pieejamībai, ii) Nova Gorica dzelzceļa stacija ietver sešus sliežu ceļus; un iii) Ļubļanas dzelzceļa stacijas A posma dzelzceļa sliežu ceļi atbalsta kravas vilcienus ar D4 kategorijas ass slodzi (22,5 t/ass) un vilciena garumu 740 m.
|
|
68.a pants
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas turpmāka palielināšana
|
Mērķa
|
Sagatavoti projekta dokumenti un rekonstruētas dzelzceļa līnijas
|
|
Skaits
(km)
|
0
|
12,1
|
2. CET.
|
2026
|
Sagatavoja projekta dokumentāciju reģionālās dzelzceļa līnijas Jesenice-Bohinjska Bistrica rekonstrukcijas projektam. 12,1 kilometrs rekonstruētas dzelzceļa līnijas (Bled Jezero-Bohinjska Bela, Bohinjska Bela-Nomenj).
|
E. 5. KOMPONENTS: APRITES EKONOMIKA — RESURSEFEKTIVITĀTE
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam, materiālu produktivitātes palielināšanu, energoefektivitātes un ekoinovācijas veicināšanu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu un koksnes pārstrādes ķēdes stiprināšanu. Komponents arī ievieš zaļo budžeta plānošanu.
Komponenta mērķis ir atbalstīt Slovēnijas lineārās ekonomikas pāreju uz mazoglekļa aprites ekonomiku saskaņā ar Slovēnijas attīstības stratēģiju 2030. gadam un jauno ES aprites ekonomikas rīcības plānu: “Ceļā uz tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”.
Šīs investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovēnijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, proti, “koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz (..) pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un enerģētikas pārkārtošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “koncentrēties uz investīcijām zaļās (..) pārkārtošanās īstenošanai, jo īpaši uz tīras un efektīvas enerģijas ražošanu un izmantošanu, vides infrastruktūru” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Ilgtspējīgas un zaļas pārveides satvara izveide
Reformas mērķis ir paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku resursu efektīvas izmantošanas nolūkā.
Lai uzlabotu ražotāja paplašināto atbildību un veicinātu reciklēto materiālu integrēšanu jaunos produktos, tiek izveidots stratēģisks un tiesiskais regulējums pārejai uz aprites ekonomiku. Ar reformu izveido zaļo budžeta plānošanu, ieviešot metodiku, kuras mērķis ir noteikt un novērtēt publiskā budžeta elementus, kas ietekmē vides politiku. Reforma atvieglo budžeta vadību un atbalsta budžeta un fiskālās politikas saskaņotību ar klimata mērķiem. Reforma arī stiprinās esošo zaļā publiskā iepirkuma sistēmu, integrējot aprites ekonomikas principus. Tā izveido vienas pieturas aģentūru, lai atbalstītu uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), pārejā uz aprites ekonomiku.
Atskaites punktus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ieguldījums B: Integrēts stratēģisks projekts Slovēnijas dekarbonizācijai, īstenojot pāreju uz aprites ekonomiku
Investīciju mērķis ir atbalstīt uzņēmumu pāreju uz aprites ekonomiku, piešķirot dotācijas.
Pasākums ietver projektus, kas atbalsta pāreju uz aprites ekonomiku.
Ieguldījums C: Intensīvāka koksnes apstrāde, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību
Šīs investīcijas mērķis ir stiprināt kokapstrādes jaudu Slovēnijā.
Šo ieguldījumu veido projekti, kas atbalsta koksnes pārstrādi, piešķirot dotācijas.
E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
69
|
A: Ilgtspējīgas un zaļas pārveides satvara izveide
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā grozījumi par ražotāja paplašinātu atbildību un atkritumu reģenerāciju
|
Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā grozījumi Dekrētā par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un Atkritumu regulā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Grozījumi Dekrētā par iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un Regulā par atkritumiem palielina ražotāju organizatorisko un finansiālo atbildību un veicina reciklēto materiālu integrēšanu jaunos produktos.
|
|
70
|
A: Ilgtspējīgas un zaļas pārveides satvara izveide
|
Starpposma mērķis
|
Zaļās budžeta plānošanas metodikas izstrāde un piemērošana
|
Zaļās budžeta plānošanas metodikas izstrāde un piemērošanas sākšana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Finanšu ministrija izstrādā un piemēro metodiku, lai novērtētu atsevišķu budžeta pozīciju ietekmi uz vides mērķiem (klimata izsekojamība) saskaņā ar taksonomiju un principu “nenodari būtisku kaitējumu” tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Metodiku pieņem, publicē un sāk piemērot, un tā ļauj uzraudzīt zaļā budžeta izdevumus un novērtēt fiskālās politikas ietekmi uz vidi un klimatu.
|
|
71
|
A: Ilgtspējīgas un zaļas pārveides satvara izveide
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas vienas pieturas aģentūra aprites ekonomikai
|
Darbojas vienas pieturas aģentūra aprites ekonomikas jomā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Vienas pieturas aģentūra atbalsta uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), pārejā uz aprites ekonomiku. Tā sistemātiski integrē un koordinē sešu Slovēnijas integrētā stratēģiskā dekarbonizācijas projekta programmu īstenošanu, pārejot uz aprites ekonomiku.
|
|
72
|
B: Integrēts stratēģisks projekts Slovēnijas dekarbonizācijai, pārejot uz aprites ekonomiku
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana, lai atbalstītu uzņēmumus pārejā uz aprites ekonomiku
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Projekti palielina atlasīto uzņēmumu resursu efektivitāti.
Atlases kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajai rokasgrāmatai “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Attiecībā uz visiem projektiem, kas saistīti ar iekārtām, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, nodrošina, ka atbalstītās iekārtas panāk, ka to prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ievērojami zemākas par kvotu bezmaksas iedalei noteikto robežvērtību, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447
.
|
|
73
|
B: Integrēts stratēģisks projekts Slovēnijas dekarbonizācijai, pārejot uz aprites ekonomiku
|
Mērķa
|
To projektu skaits, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmumus pārejā uz aprites ekonomiku
|
|
Skaits
|
0
|
150
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
To projektu vai darbību skaits, kuru mērķis ir atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku un kurus līgumslēdzēja iestāde apstiprinājusi, pamatojoties uz pieņemto novērtējuma veidlapu, kas apstiprina saņēmējiem sniegto ilgtspējas un aprites pārveides procesa apmācību rezultātus, vai galīgo ziņojumu par atbalstītajiem projektiem vai atbalstītajām darbībām, ko saņēmēji iesnieguši līgumslēdzējai iestādei.
|
|
74
|
C: Koksnes apstrādes palielināšana, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju lēmumi projektiem, kas atbalsta koksnes pārstrādi
|
Izdots(-i) dotācijas lēmums(-i)
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Dotācijas lēmums(-i), kas izdots(-i) koksnes apstrādes atbalsta projektiem. Uzaicinājuma projektu atlases kritērijos iekļauj prasību par atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
|
|
75
|
C: Koksnes apstrādes palielināšana, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību
|
Mērķa
|
Kokapstrādes atbalsta projektu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
8
|
2. CET.
|
2025
|
Līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumi par nodošanas akta vai piegādes pavadzīmes, vai izmantošanas atļaujas pieņemšanu, ar ko apstiprina tādu projektu pieņemšanu kokapstrādes jomā, kurus saņēmēji iesnieguši līgumslēdzējai iestādei.
|
|
76
|
C: Koksnes apstrādes palielināšana, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību
|
Mērķa
|
Kokapstrādes atbalsta projektu skaits
|
|
Skaits
|
8
|
28
|
2. CET.
|
2026
|
Līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumi par nodošanas akta vai piegādes pavadzīmes, vai izmantošanas atļaujas pieņemšanu, kas apstiprina tādu projektu pieņemšanu kokapstrādes jomā, kurus saņēmēji iesnieguši līgumslēdzējai iestādei.
|
F. 6. KOMPONENTS: EKONOMIKAS DIGITĀLĀ PĀRVEIDE
Slovēnijas uzņēmumi atpaliek tempā, kas vajadzīgs, lai pielāgotos digitalizācijas radītajām pārmaiņām, jo trūkst darbinieku kompetenču un prasmju un ir ierobežoti resursi investīcijām aprīkojumā un progresīvās digitālajās tehnoloģijās.
Ņemot vērā iepriekš minēto, šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķi ir palielināt uzņēmumu efektivitāti un izaugsmi, atbalstīt to pārveidi, izmantojot digitālās tehnoloģijas, paātrināt progresīvu tehnoloģiju plašāku izmantošanu, vienlaikus pielāgojot tiesisko regulējumu, uzlabojot piekļuvi tirgum, pārredzamību un drošību, kas, paredzams, ilgtermiņā palielinās valsts konkurētspēju. Slovēnijas uzņēmumu turpmāku integrāciju globālajās vērtības ķēdēs atbalsta, iesaistoties daudzvalstu projektos.
Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovēnijai 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot regulatīvos ierobežojumus un administratīvo slogu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un 2020. gadā “koncentrēt investīcijas uz [...] digitālo pārkārtošanos [...] un 5G tīkla izvēršanu”. Veicināt uzņēmumu digitālās spējas un stiprināt digitālās prasmes, e-komercija (..)” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Ekonomikas digitālā pārveide (uzņēmējdarbība un rūpniecība)
Ekonomikas digitālo pārveidi atbalsta, stājoties spēkā Uzņēmumu digitālās pārveides stratēģijai un inovatīvu iepirkumu pamatnostādnēm. Stratēģija paredz reģistru nodošanu vienam uzņēmumu reģistram.
Stratēģijā iekļauj arī ceļvedi vienotās Savienības savienojamības rīkkopas īstenošanai,
kurā galvenā uzmanība pievērsta darbībām, kas saistītas ar vienotu informācijas punktu.
Atskaites punktus un mērķrādītājus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ieguldījums B: Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārveides programma
Paredzams, ka investīcija palielinās ražīgumu un izaugsmi, optimizējot procesus un ieviešot progresīvas digitālās tehnoloģijas, attīstīs darbinieku digitālās prasmes un stimulēs konkurētspēju un inovāciju, atvieglojot jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.
Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā nosaka konkrētus projektus progresīvo tehnoloģiju izmantošanas paplašināšanai, lai palielinātu efektivitāti, produktivitāti un konkurētspēju un paātrinātu digitālās inovācijas ieviešanu un digitālo kompetenču nodošanu.
Saņēmēji ir konsorciji, kuros ietilpst lieli uzņēmumi un MVU. Uzņēmumi izstrādā un īsteno visaptverošu digitālās pārveides stratēģiju, lai sasniegtu uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izvirzītos mērķus.
Atskaites punktus un mērķrādītājus, kas saistīti ar investīciju īstenošanu, pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums D: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Eiropas kopīgā datu infrastruktūra un pakalpojumi
Investīcijas mērķis ir atbalstīt projektus, ko īsteno Slovēnijas uzņēmumi, kuri ir netieši partneri svarīgajā projektā visas Eiropas interesēs “Nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi” (CIS).
Investīcija ietver ieguldījumu datu apstrādes risinājumu izveidē integrētās IPCEI CIS ietvaros attiecībā uz kopīgu Eiropas datu infrastruktūru un pakalpojumiem.
Investīcija E: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Zemas jaudas procesori un pusvadītāju mikroshēmas
Daudzvalstu projekta par mazjaudas procesoriem un pusvadītāju mikroshēmām mērķi ir stiprināt ES un Slovēnijas pusvadītāju vērtības ķēžu projektēšanas spējas un palielināt to noturību, savienojot valstu un ES procesus, lai tie pārklātu darba lokus, un stiprināt mikroelektronikas vērtības ķēdi, izmantojot 1) modulāru pieeju (instrumenti un iekārtas, materiāli, dizains, ražošana, iepakošana un testēšana), ko virza rūpniecības vajadzības, 2) jaunas izstrādes definēšanu, definējot mikroelektronikas ekosistēmu, 3) visas mikroelektronikas ekosistēmas integrēšanu Eiropā.
Šis projekts var izpausties kā plānots svarīgs projekts visas Eiropas interesēs (IPCEI).
Atskaites punktus un mērķrādītājus, kas saistīti ar projekta īstenošanu, pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
F.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
77
|
A: Ekonomikas digitālā pārveide (uzņēmējdarbība un rūpniecība)
|
Starpposma mērķis
|
Uzņēmumu digitālās pārveides stratēģijas pieņemšana
|
Valdība pieņem uzņēmumu digitālās pārveides stratēģiju
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Valdība izstrādā un pieņem uzņēmējdarbības digitālās pārveides stratēģiju, kurā izklāstīti digitālās pārveides galvenie posmi. Stratēģija nodrošina, ka visi komersanti Slovēnijā ir reģistrēti vienā reģistrā saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu, kas iestrādāts Vienotās digitālās vārtejas regulā (ES) 2018/1724.
Stratēģijā iekļauj ceļvedi Savienības kopējās savienojamības rīkkopas īstenošanai, tostarp darbības
, kas saistītas ar vienoto informācijas punktu, un konkrētu grafiku katras darbības pabeigšanai.
|
|
78
|
A: Ekonomikas digitālā pārveide (uzņēmējdarbība un rūpniecība)
|
Starpposma mērķis
|
Inovatīva publiskā iepirkuma pamatnostādnes
|
Slovēnijas Republikas valdības pieņemtās Novatoriska publiskā iepirkuma pamatnostādnes
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Inovatīva iepirkuma pamatnostādnēs nosaka atlases procedūras un kritērijus pretendentu dalībai inovatīvās publiskā iepirkuma procedūrās.
|
|
80
|
B: Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārveides programma
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzņēmumu digitālās pārveides projektiem
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Pieteikuma iesniedzēji ir konsorciji vai citi uzņēmumu integrācijas veidi, kas ietver vismaz vienu lielu uzņēmumu un vairākus mazos un vidējos uzņēmumus.
Atlases kritēriji cita starpā ietver darbinieku digitālo kompetenču stiprināšanu un e-identitātes un digitālās darījumdarbības kartes ieviešanu.
|
|
81
|
B: Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārveides programma
|
Mērķa
|
Uzņēmumu konsorciji ar izstrādātu digitālo stratēģiju
|
|
Skaits
|
0
|
20
|
2. CET.
|
2022
|
Konsorciji, kam piešķirti līgumi saskaņā ar 80. atskaites punktu, izstrādā pielāgotas digitālās stratēģijas uzņēmējdarbības, tehnoloģiju, organizācijas un kultūras pārveidei. Tie cita starpā ietver digitālās gatavības novērtējumu, attiecīgo digitalizācijas jomu noteikšanu, attiecīgos datus un avotus, datu integrāciju un mācību vajadzības.
|
|
82
|
B: Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārveides programma
|
Mērķa
|
Konsorciji, kas atbalstīti ar pabeigtu visaptverošu digitālo pārveidi
|
|
Skaits
|
0
|
20
|
2. CET.
|
2024
|
Pabeigti projekti saskaņā ar 81. atskaites punktā izstrādātajām digitālajām stratēģijām.
Finansējuma kopējā summa ir vismaz EUR 43808855, no kuriem vismaz EUR 10000000 ir paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem.
|
|
83
|
D: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Eiropas kopīgā datu infrastruktūra un pakalpojumi
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināts uzaicinājums izteikt ieinteresētību par jaunu nākamās paaudzes mākoņdatošanas projektu.
|
Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību publicēšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2021
|
Aicinājums izrādīt korporatīvo interesi par dalību kopīgu Eiropas datu infrastruktūru un pakalpojumu daudzvalstu pārrobežu projektā, ko plānots īstenot kā svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) par nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūru un pakalpojumiem.
|
|
84
|
D: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Eiropas kopīgā datu infrastruktūra un pakalpojumi
|
Mērķa
|
Ziņojumi par datu apstrādes risinājumiem
|
|
Skaits
|
0
|
7
|
2. CET.
|
2026
|
Tiek iesniegti saņēmēju ziņojumi par datu apstrādes risinājumiem. Ziņojumos sniegtie datu apstrādes risinājumi ir vismaz izmēģinājuma posmā.
|
|
85
|
E: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Zemas jaudas procesori un pusvadītāju mikroshēmas
|
Starpposma mērķis
|
Kopīgā projekta potenciālo dalībnieku saraksta pabeigšana.
|
Saraksta galīgās redakcijas izstrāde
|
|
|
|
2. CET.
|
2021
|
To dalībnieku saraksta pabeigšana, kuri piedalās daudzvalstu projektā mikroelektronikas jomā, ko plānots īstenot kā svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI).
|
|
86
|
E: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Zemas jaudas procesori un pusvadītāju mikroshēmas
|
Mērķa
|
Uzsākto projektu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2024
|
Uzsākti projekti konkrētās jomās (piemēram, komunikācijas mikroshēmu projektēšana, progresīvu pusvadītāju procesu izstrāde, sistēmu integrācija un pamatelementi izmantošanai dažādās viedās mobilitātes lietotnēs, viedās pilsētās un kopienās, viedās rūpnīcās) kopīgā projekta vērtības ķēdē saskaņā ar 85. atskaites punktu.
|
G. 7. SASTĀVDAĻA: PUBLISKĀ SEKTORA UN PUBLISKĀS PĀRVALDES DIGITĀLĀ PĀRVEIDE
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina digitalizācijas problēmas, kas saistītas ar valsts pārvaldi, piemēram, platjoslas pārklājuma nodrošināšanu visā Slovēnijas teritorijā, publiskā sektora e-pakalpojumu ieviešanu, datu pārvaldības sistēmu sadarbspēju, ierēdņu digitālās prasmes un aprīkojumu, kiberdrošību un koordinācijas nodrošināšanu IKT investīciju pārvaldībā.
Komponenta mērķis ir reaģēt uz kritiskiem trūkumiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā konstatēti publiskā sektora digitalizācijā. Komponenta mērķis jo īpaši ir radīt vidi sekmīgai digitālajai pārveidei, stiprināt e-pārvaldi, uzlabot digitālās prasmes un kiberdrošību.
Komponents arī turpmāk pievēršas pārejai uz gigabitu sabiedrību, uzlabojot normatīvo vidi un stiprinot digitālo savienojamību, investējot platjoslas infrastruktūrā grūti sasniedzamos apgabalos.
Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovēnijai 2020. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “koncentrēt investīcijas uz [...] digitālo pārkārtošanos [...] un 5G tīkla izvēršanu. Veicināt uzņēmumu digitālās spējas un stiprināt digitālās prasmes, e-komercija (..)” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
G.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Publiskās pārvaldes digitālās pārveides pārvaldības stiprināšana
Reformas mērķi ir uzlabot digitālās pārveides pārvaldību valsts pārvaldē. Paredzams, ka tas tiks panākts, pieņemot digitālo publisko pakalpojumu stratēģiju 2021.–2030. gadam un izveidojot Informātikas attīstības padomi kā digitālo risinājumu koordinācijas struktūru.
Digitālo publisko pakalpojumu stratēģiju 2021.–2030. gadam pieņem valdība, un tās mērķis ir lietotājdraudzīgi un vienkārši digitālie pakalpojumi, nodrošinot datus labākiem pakalpojumiem un lēmumu pieņemšanai un nodrošinot drošu, uzticamu un iekļaujošu digitālo vidi.
Informātikas attīstības padome darbojas kā vadības struktūra, koordinējot publiskā sektora darbības, kas saistītas ar ieguldījumiem IT, standartiem, atbalsta biroju sistēmām un citiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, ja sistēmu savietojamība ir būtiska to darbībai un uzturēšanai.
Atskaites punktu, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.
B reforma: Izveidot vidi e-pakalpojumu izmantošanai publiskajā pārvaldē
Reformas mērķi ir nodrošināt atbilstošu juridisko pamatu valsts pārvaldes sniegtajiem e-pakalpojumiem, jo īpaši e-ID pakalpojumu ieviešanai.
Stājoties spēkā Elektroniskās identitātes un uzticamības pakalpojumu likumam un grozītajam Identitātes kartes likumam, sāk darboties valsts e-identitātes izmantošana sabiedrisko pakalpojumu izmantošanai un nodrošina pamatnosacījumus e-komercijai. E-identifikāciju atzīst pāri robežām un par to paziņo saskaņā ar eIDAS.
Atskaites punktu, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz un e-ID dokumentu izdošanu sāk līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Reforma C: Administratīvo procesu modernizācija sekmīgai digitālajai pārveidei
Reformas mērķi ir nodrošināt juridisko pamatu sabiedrisko pakalpojumu turpmākai digitalizācijai.
Vispārējā administratīvā procesa likums un Dekrēts par administratīvo tirdzniecību ir jāgroza, lai paplašinātu elektronisko procedūru darbības jomu administratīvajos procesos.
Atskaites punktu, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
D reforma: Kompetenču centra izveide — Cilvēkresursu centrs un publiskās pārvaldes darbinieku prasmju uzlabošana
Reformas mērķis ir uzlabot cilvēkresursu pārvaldību valsts pārvaldē.
Kompetenču centru — Cilvēkresursu centru izveido, izdarot grozījumus Civildienesta likumā, un tas sāk darboties. Centra mērķis ir veicināt stratēģisku pieeju kompetences pārvaldībai. Centrs novērtē kompetences un prasmes darbā pieņemšanas procedūrās, veicina ierēdņu kompetenču un prasmju (tostarp digitālo prasmju) attīstību un izstrādā citus rīkus cilvēkresursu pārvaldībai valsts pārvaldes struktūrās. Turklāt tiek pieņemta civildienesta pārvaldības stratēģija attiecībā uz talantu pārvaldību, karjeras attīstību, mūžizglītību un jauno realitāti, ko radījusi Covid-19 pandēmija.
Atskaites punktu, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Reforma E. Kiberdrošības nodrošināšana
Šīs reformas mērķis ir uzlabot vienību sadarbību valsts kiberdrošības sistēmā.
Reforma ietver valsts kiberdrošības tiesiskā regulējuma izveidi, nosakot datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) un Valdības informācijas drošības biroja (GISO) uzdevumus un pienākumus.
Reforma F. Pāreja uz gigabitu sabiedrību
Šīs reformas mērķis ir veicināt platjoslas pārklājuma nodrošināšanu visā Slovēnijas Republikas teritorijā.
Elektronisko sakaru likumu groza, lai optimizētu elektronisko sakaru tīklu izbūves procedūras, palielinātu kopīgas izbūves efektivitāti un uzņēmējdarbības vides paredzamību. Slovēnijas valdība pieņem valsts platjoslas plānu, kurā nosaka vajadzības, lai līdz 2025. gadam attīstītu platjoslas pārklājumu visā Slovēnijā, un pasākumus šā mērķa sasniegšanai.
Atskaites punktu, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Investīcija G. Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija
Investīcijas mērķis ir uzlabot digitālo infrastruktūru, digitālos risinājumus un digitālās prasmes publiskajā sektorā.
Investīcija ietver dalību digitālo prasmju apmācībā, digitālās e-tiesību aktu platformas izveidi un projektu, kas saistīts ar valsts kvantu sakaru infrastruktūras demonstrēšanu. ANM atbalsta daļu no investīciju izmaksām. Šīs investīcijas var saņemt atbalstu arī no citām Savienības programmām vai instrumentiem attiecībā uz izmaksām, kas netiek atbalstītas no ANM.
Investīcija H. Gigabitu infrastruktūra
Investīcijas mērķis ir izvērst infrastruktūru, lai nodrošinātu platjoslas piekļuvi.
Investīcija ietver platjoslas piekļuves nodrošināšanu mājsaimniecībām “baltajās zonās”.
Investīcija I. Iekšējās drošības digitalizācija
Investīcijas mērķis ir modernizēt Slovēnijas policijas līmenī pieejamo tehnoloģiju, lai optimizētu un atbalstītu darba procesus.
Investīcija ietver lietojumprogrammu izveidi policijas mākonī un valsts iestāžu digitālā radio tīkla modernizāciju.
Investīcija J. Izglītības un zinātnes digitalizācija
Investīcijas mērķis ir digitalizēt izglītības iestādes, uzlabojot informācijas un komunikācijas infrastruktūru un nodrošinot lietotnes vai e-risinājumus, kas atbalsta darba procesus un nodrošina datu analīzi. Nodrošina ātrdarbīgu savienojamību, datu glabāšanu un atvērto datu un atvērtās zinātnes kompetenču uzlabošanu pētniecības organizācijās.
Investīcija ietver IT risinājumu vai lietojumprogrammu izveidi, lai atbalstītu izglītības un zinātnes digitalizāciju, savienojamības izvēršanu pamatskolām un vidusskolām, augstākās profesionālās izglītības koledžām, kā arī pieaugušo izglītības organizācijām un ātrdarbīga optiskās šķiedras pamattīkla izvēršanu starp Slovēnijas Akadēmiskā un pētniecības tīkla (Arnes) PoP (klātbūtnes punktu) un datu repozitorijiem atvērto pētniecības rezultātu saglabāšanai.
Investīcija K. Slovēnijas zaļās atrašanās vietas satvars
Investīcijas mērķis ir stiprināt telpisko un vides datu pārvaldību.
Investīcija ietver telpiskās un vides pārvaldības modernizēšanu Slovēnijā, izstrādājot digitālus risinājumus datu sadarbspējas atbalstam.
Investīcija L. Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecībā, pārtikā vai mežsaimniecībā
Investīcijas mērķis ir uzlabot digitālo infrastruktūru un digitālos pakalpojumus lauksaimniecības, pārtikas vai mežsaimniecības jomā.
Investīcija ietver e-pakalpojumu izveidi lauksaimniecības, pārtikas vai mežsaimniecības jomā.
Investīcija M. Digitalizācija kultūras jomā
Investīcijas mērķis ir uzlabot digitālo infrastruktūru kultūras jomā.
Investīcija ietver e-pakalpojumu izveidi kultūras jomā.
Investīcija N. Digitalizācija tieslietu jomā
Investīcijas mērķis ir palielināt ar tieslietu jomu saistīto pakalpojumu pieejamību Slovēnijā.
Investīcija ietver atbalstu tiesu sistēmas pakalpojumu digitalizācijai un IT risinājumu izveidei attiecībā uz informācijas apmaiņu, videokonferencēm vai apmācību.
G.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
90
|
A: Publiskās pārvaldes digitālās pārveides pārvaldības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Izveidota un darbojas Valsts pārvaldes Informātikas attīstības padome
|
Lēmuma pieņemšana par padomes izveidi valdībā un tās locekļu iecelšanu Valsts pārvaldes ministrijā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Padome nodrošina centrālo punktu valsts pārvaldei, lai operatīvajā līmenī koordinētu darbības, kas saistītas ar IT ieguldījumiem, standartiem, atbalsta biroju sistēmām un citiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, ja sistēmu savietojamība ir būtiska to efektīvai darbībai un uzturēšanai.
|
|
91
|
B: Izveidot vidi e-pakalpojumu izmantošanai publiskajā pārvaldē
|
Starpposma mērķis
|
Droši valsts e-identitātes dokumenti
|
Jaunu valsts e-identitātes karšu izdošanas sākums
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Izsniedz pirmās jaunās e-ID kartes. To izmanto valsts un pārrobežu mērogā
e-komercija.
Jaunā personas apliecība ļauj pilsonim elektroniski identificēties un autentificēties, lai varētu piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem un parakstīties elektroniski. E-identitātes izdošanas juridiskais pamats ir Likums par elektronisko identitāti un uzticamības pakalpojumiem un grozītais Likums par personas apliecību (Likums, ar ko groza Likumu par personas apliecību).
Lai sistēma atbilstu pārrobežu prasībām, par to paziņo saskaņā ar eIDAS.
|
|
92
|
D: Kompetenču centra Cilvēkresursu centra izveide un publiskās pārvaldes darbinieku prasmju uzlabošana
|
Starpposma mērķis
|
Kompetenču centrs — izveidots un darbojas cilvēkresursu centrs
|
Darbojas Kompetenču centrs — Cilvēkresursu centrs
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Grozījumi Civildienesta likumā paredz Kompetenču centra — Cilvēkresursu centra izveidi.
Centrs darbojas un ir atbildīgs par:
rīkot publiskus konkursus par darbā pieņemšanas procedūrām valsts pārvaldē;
novērtēt kandidātu prasmes darbā pieņemšanas procedūrās;
— personīgās kompetences un prasmju (tostarp vadības kompetences) sistēmas izstrāde valsts pārvaldē; veicināt cilvēkresursu pārvaldības instrumentus valsts pārvaldē; izveidot sistēmu digitālo kompetenču uzlabošanai valsts pārvaldē.
Likumā var paredzēt saprātīgu pārejas periodu uzskaitīto Kompetenču centru pienākumu efektīvai piemērošanai un Kompetenču centru pilnīgai darbības uzsākšanai.
|
|
93
|
C: Administratīvo procesu modernizācija sekmīgai digitālajai pārveidei
|
Starpposma mērķis
|
Juridisko un administratīvo šķēršļu novēršana e-pakalpojumu sniegšanai
|
Likuma noteikumi, kas norāda uz Vispārējā administratīvā procesa likuma un Dekrēta par administratīvo tirdzniecību grozījumu stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Vispārējā administratīvā procesa likuma un Administratīvās komercijas dekrēta grozījumu mērķis ir vienkāršot juridiskās prasības elektronisko valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un turpināt administratīvo procesu digitalizāciju. Tie cita starpā ietver maksājumu pakalpojumus, atbalstu elektronisko pieteikumu izstrādei un dokumentu elektronisku iesniegšanu.
|
|
94
|
F: Pāreja uz gigabitu sabiedrību
|
Starpposma mērķis
|
Platjoslas plāna 2021.–2025. gadam pieņemšana
|
Valdība pieņem Platjoslas plānu
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Pieņemtajā plānā izklāsta: 1) līdz 2025. gadam Slovēnijā jānodrošina pienācīgi platjoslas tīkli saskaņā ar mērķi “Savienojamība Eiropas Gigabitu sabiedrībai 2025”; 2. Valsts plāns 5G infrastruktūras būvniecībai; Nepieciešamās izmaiņas juridiskajos pamatos elektronisko sakaru jomā; 4. pasākumi atbilstošas radiofrekvenču spektra zonas nodrošināšanai Slovēnijā, 5. konkrēti pasākumi, kas vajadzīgi mērķu sasniegšanai, 6. Galvenie darbības rādītāji (GDR), lai noteiktajos termiņos sasniegtu noteiktos mērķus.
|
|
95
|
E: Kiberdrošības nodrošināšana
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu uzlabošana
sadarbība valstu kiberdrošības jomā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz attiecīgā likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2025
|
Likumā nosaka datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) un Valdības informācijas drošības biroja (GISO) uzdevumus un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu par incidentiem vai kiberdraudiem vai citas informācijas apmaiņu informācijas drošības jomā.
|
|
96
|
G: Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija
|
Mērķa
|
2 000 000 EUR izmaksa
|
|
EUR
miljoni
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 2 000 000 EUR izmaksā SiQUID projektam, lai atbalstītu valsts kvantu sakaru infrastruktūru. Šajā summā neieskaita summas, kas piešķirtas no citām Savienības programmām vai instrumentiem.
|
|
97
|
G: Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija
|
Starpposma mērķis
|
E-tiesību aktu platforma
|
E-tiesību aktu platformas nodošanas ziņojumu izdod līgumslēdzēja iestāde
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Darbuzņēmēja un līgumslēdzējas iestādes parakstīts nodošanas ziņojums, kurā apliecināts, ka likumdošanas procesa atbalstam ir pieejama e-tiesību aktu platforma.
|
|
98
|
G: Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija
|
Mērķa
|
Sertifikātu skaits, kas izsniegti digitālo prasmju apmācībai publiskajā sektorā
|
|
Skaits
|
0
|
40 000
|
2. CET.
|
2026
|
Dalības sertifikātu skaits, kas izsniegti publiskā sektora digitālo prasmju apmācības pasākumiem.
|
|
99
|
H: Gigabitu infrastruktūra
|
Mērķa
|
Mājsaimniecības ar iespējotu platjoslas piekļuvi, kas iekļautas projekta noslēguma ziņojumos
|
|
Skaits
|
0
|
6 838
|
2. CET.
|
2026
|
Projekta noslēguma ziņojumu paraksta darbuzņēmējs un pārbauda līgumslēdzēja iestāde. Līgumslēdzēja iestāde pārbauda, vai ir izveidota infrastruktūra, kas nodrošina piekļuvi platjoslas tīklam mazapdzīvotās teritorijās (“baltajās teritorijās”), kā noteikts konkursa dokumentācijā.
|
|
100
|
I. Iekšējās drošības digitalizācija
|
Mērķa
|
Jaunā policijas digitālā radio tīkla (TETRA) lietotāji
|
|
Skaits
|
0
|
11 000
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Plānots, ka Slovēnijas Republikas valsts iestāžu digitālajā radiotīklā būs 11000 lietotāju.
Tīkls izmanto ES koordinētās radiofrekvences sabiedrības drošībai, un tas ir saderīgs ar kaimiņvalstu nacionālajām radiosistēmām.
|
|
101
|
I. Iekšējās drošības digitalizācija
|
Starpposma mērķis
|
Lietojumi policijas mākonī
|
Lietojumprogrammas ir pieejamas policijas mākonī
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Policijas mākoņdatošanā lietotnes noziedzības novēršanas, sabiedriskās drošības, robežpārbaužu vai darba procesu jomā ir pieejamas policijai.
|
|
102
|
K: Zaļās Slovēnijas atrašanās vietas noteikšanas satvars
|
Mērķa
|
Savienoti telpiskās un vides informācijas risinājumi
|
|
Skaits
|
0
|
4
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Darbuzņēmēja un līgumslēdzējas iestādes parakstīti nodošanas ziņojumi par telpiskās un vides informācijas risinājumiem, kas izstrādāti vai atjaunināti, lai nodrošinātu telpisko un vides datu kopu sadarbspēju.
|
|
104
|
L: Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecībā, pārtikā vai mežsaimniecībā
|
Mērķa
|
E-pakalpojumi lauksaimniecībā, pārtikā vai mežsaimniecībā
|
|
Skaits
|
0
|
32
|
2. CET.
|
2026
|
Nodošanas ziņojumus vai citus pieņemšanas dokumentus, ko parakstījis darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde, lai pieņemtu e-pakalpojumus vai citus e-risinājumus, vai IT infrastruktūru, vai aprīkojumu, izdod lauksaimniecības, pārtikas vai mežsaimniecības jomā.
|
|
105
|
N: Digitalizācija tieslietu jomā
|
Mērķa
|
It sistēmas tieslietu jomā
|
|
Skaits
|
0
|
11
|
2. CET.
|
2026
|
Izsniedz nodošanas ziņojumus, ko parakstījis darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz IT sistēmām vai citiem e-risinājumiem, vai IT infrastruktūru, vai aprīkojumu, kas saistīts ar tiesu sistēmu.
|
|
106
|
J: Izglītības un zinātnes digitalizācija
|
Mērķa
|
Papildu izglītības iestādes ar optiskajiem savienojumiem virs 1 Gb/s
|
|
Skaits
|
0
|
204
|
2. CET.
|
2024
|
204 pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, kā arī pieaugušo izglītības organizācijas ir savienotas ar optiskajiem savienojumiem, kuru ātrums pārsniedz 1 Gb/s. Paredzams, ka tas aptvers aptuveni 18 % no esošajām izglītības iestādēm valstī un aptuveni 35000 skolēnu. Ieguldījums attiecas uz šādiem izglītības iestāžu veidiem: pamatskolās, vidusskolās, bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām iestādēs, studentu kopmītnēs un pieaugušo izglītības organizācijās.
|
|
107
|
J: Izglītības un zinātnes digitalizācija
|
Mērķa
|
Papildu 100 Gb/s pamata optiskie savienojumi
|
|
Skaits
|
0
|
40
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Pamata optiskie savienojumi savieno Slovēnijas Akadēmiskās un pētniecības tīkla publisko institūtu datu mezglus.
Pastāvīgi izvieto vismaz 40 tālsatiksmes optiskos savienojumus ar ātrumu 100 Gb/s, un paredzams, ka tie aptvers vismaz 75 % no visiem savienojumiem starp valsts iestādēm.
|
|
108
|
J: Izglītības un zinātnes digitalizācija
|
Mērķa
|
Pieteikumi izglītības jomā
|
|
Skaits
|
0
|
11
|
2. CET.
|
2026
|
Sagatavo nodošanas ziņojumus, ko paraksta darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz pieteikumiem vai citiem e-pakalpojumiem, kas saistīti ar izglītības sistēmu.
|
|
109
|
M: Digitalizācija kultūras jomā
|
Mērķa
|
E-pakalpojumi kultūras jomā
|
|
Skaits
|
0
|
6
|
2. CET.
|
2026
|
Izdod nodošanas ziņojumus, ko paraksta darbuzņēmējs un līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz e-pakalpojumiem vai citiem e-risinājumiem, vai IT infrastruktūru, vai aprīkojumu kultūras jomā.
|
H. 8. SASTĀVDAĻA: PĒTNIECĪBA, IZSTRĀDE UN INOVĀCIJA
Slovēnijas sniegums pētniecības un inovācijas jomā joprojām nav optimāls. Pētniecības un inovācijas izdevumu līmenis un to efektivitāte joprojām ir pieticīga, un tas ierobežo valsts zinātnisko un tehnoloģisko sniegumu. Tādējādi pētniecības un inovācijas ieguldījums produktivitātes pieaugumā un konkurētspējā ir ierobežots, tostarp virzībā uz digitālo un zaļo pārkārtošanos.
Šā Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķi ir uzlabot pētniecības un inovācijas politikas pārvaldību un koordināciju, palielināt publisko un privāto pētniecības un izstrādes investīciju līmeni, kā arī to efektivitāti un lietderību. Tas nodrošinātu, ka pētniecība, izstrāde un inovācija (RDI) ir būtisks ražīguma un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Ierosinātie pasākumi arī nodrošinātu, ka pētniecība un inovācija ir svarīgs digitālās un zaļās pārkārtošanās veicinātājs.
Šīs investīcijas un reformas īsteno Slovēnijai 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “koncentrēt uz investīcijām balstītu ekonomikas politiku uz pētniecību un inovāciju” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un 2020. gadā adresētos ieteikumus “koncentrēt investīcijas uz [...] pētniecību un inovāciju” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Padomes 2020. gada ieteikumā tika norādīts, ka ekonomikas lejupslīde apdraud uzņēmumu pētniecību, attīstību un inovāciju un ka tāpēc ir vajadzīgi ieguldījumi, lai palīdzētu inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem palielināt ražošanu. Turklāt ciešāka saikne starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem ir būtiska, lai sekmīgi pārvērstu zināšanas inovācijā, uzlabotu valsts pētniecības, izstrādes un inovācijas sniegumu, veicinātu ekonomikas izaugsmi un atbalstītu tādu inovāciju ieviešanu, kas ir kritiski svarīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Pētniecības, attīstības un inovācijas sistēmas darbība un pārvaldība
Reformas mērķi ir palielināt pētniecības, attīstības un inovācijas jomā veikto publisko investīciju efektivitāti un lietderību, radīt konkurētspējīgu un ietekmīgu pētniecības un inovācijas vidi un pastiprināt pētniecības, attīstības un inovācijas centienus zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.
Reforma ietver jauna Likuma par pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām stāšanos spēkā; jauna pētniecības un inovācijas ekosistēmas pārvaldības un integrācijas modeļa ieviešana (tostarp kopīgās programmas komitejas izveide); kopīgas pētniecības, attīstības un inovācijas politikas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide; abu pētniecības izpildaģentūru stiprināšana un pilnvarošana; un jau izveidoto struktūru un tīklu atbalsta vides stiprināšana valsts un starptautiskā līmenī, lai veicinātu zināšanu plūsmas un akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbību.
Atskaites punktus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums B: Pētniecības un inovācijas projektu līdzfinansēšana zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam
Investīcijas mērķis ir veicināt ilgtermiņa sadarbību zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā starp uzņēmumiem, kas iesaistīti ar pētniecību un izstrādi saistītās darbībās, vai starp pētniecības organizācijām, lieliem uzņēmumiem vai MVU.
Ieguldījumu veido līdzfinansējums sadarbības projektiem visos tehnoloģiju attīstības līmeņos starp pētniecības organizācijām un uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem, kas iesaistīti ar pētniecību un izstrādi saistītās darbībās.
Ieguldījums C: Tādu projektu līdzfinansēšana, kuru mērķis ir uzlabot Slovēnijas pētnieku un pētniecības organizāciju starptautisko mobilitāti un veicināt Slovēnijas pieteikumu iesniedzēju starptautisko iesaisti
Ieguldījuma mērķi ir uzlabot zinātnisko izcilību, pētniecības spējas, zināšanu pārnesi un apriti, veicinot starptautisko un starpnozaru mobilitāti un pētnieku reintegrāciju Slovēnijas pētniecības, attīstības un inovācijas vidē.
Investīcija sastāv no publiska uzaicinājuma ar vairākām iespējām atlasīt un finansēt mobilitātes un/vai reintegrācijas projektus un finansēt pētniecības, attīstības un inovācijas darbību īstenošanas un spēju veidošanas izmaksas, lai iegūtu un nodotu zināšanas Slovēnijas pētniecības nozarei saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.
Ieguldījums D: Pētniecības, attīstības un inovācijas demonstrējumu un izmēģinājuma projektu ieguldījumu līdzfinansēšana
Investīcijas mērķi ir uzlabot Slovēnijas sniegumu inovācijas jomā, palielinot investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā, veicināt tehnoloģiju nodošanu un tādējādi stiprināt inovācijas ekosistēmu, kā arī veicināt uzņēmējdarbības investīcijas zaļās pārkārtošanās jomā, jo īpaši saistībā ar aprites ekonomiku.
Investīcija ietver atbalstu projektiem no uzņēmumu konsorcijiem un pētniecības organizācijām vai uzņēmumiem, kas iesaistīti ar pētniecību un izstrādi saistītās darbībās.
H.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
110
|
A: Pētniecības, attīstības un inovācijas sistēmas darbība un pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Likuma par pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām stāšanos spēkā pēc tā pieņemšanas parlamentā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Akta mērķis ir palielināt pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības efektivitāti un koordināciju. Akts cita starpā palielina un stabilizē publisko finansējumu pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām, palielina publisko pētniecības organizāciju autonomiju, nosaka uz rezultātiem balstītus finansēšanas elementus, stimulē pētnieku sadarbību ar ES pētniecības projektiem un uzņēmumiem un veicina internacionalizāciju un starpnozaru mobilitāti un zināšanu nodošanu.
|
|
111
|
A: Pētniecības, attīstības un inovācijas sistēmas darbība un pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Izveidota un darbojas Apvienotā programmas komiteja
|
Kopīgā programmu komiteja, kas izveidota un darbojas, Slovēnijas Republikas valdībai pieņemot lēmumu par komitejas iecelšanu un uzdevumiem
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Kopīgās programmas komiteja nodrošina stabilu un nepārtrauktu koordināciju gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī, tostarp koordināciju starp pētniecības, attīstības un inovācijas īstenošanas instrumentiem neatkarīgi no finansējuma avota.
|
|
115
|
B: Pētniecības un inovācijas projektu līdzfinansēšana zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam
|
Mērķa
|
Galīgo programmas ziņojumu pieņemšana
|
|
Skaits
|
0
|
4
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 4 apstiprinājumi no līgumslēdzējas iestādes, kas pieņem darbuzņēmēja galīgos programmu ziņojumus par programmām zaļās vai digitālās pārveides jomā.
|
|
118
|
B: Pētniecības un inovācijas projektu līdzfinansēšana zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam
|
Starpposma mērķis
|
Galīgo projekta ziņojumu pieņemšana
|
Galīgo projekta ziņojumu pieņemšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Līgumslēdzēja iestāde pieņem atbalsta saņēmēju galīgos projektu ziņojumus par projektiem zaļās pārveides jomā.
|
|
119
|
C: Tādu projektu līdzfinansēšana, kuru mērķis ir uzlabot Slovēnijas pētnieku un pētniecības organizāciju starptautisko mobilitāti un veicināt Slovēnijas pieteikumu iesniedzēju starptautisko iesaisti
|
Mērķa
|
To pētnieku skaits, kuri piedalās projektos
|
|
Skaits
|
0
|
33
|
2. CET.
|
2026
|
33 pētnieki, kas piedalās projektos, uz kuriem attiecas līgumi, kas noslēgti starp atbildīgo pētniecības aģentūru (ARIS) un pētniecības uzņēmumiem, kuri nodarbina pētniekus.
Projekti ar dotāciju uz laiku līdz trim gadiem atbalsta to pētnieku mobilitātes un reintegrācijas izmaksas, kuri ir saņēmuši pozitīvu vai izcilu novērtējumu, bet nav atlasīti finansējumam saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, vai atbalsta to Slovēnijas pētnieku reintegrāciju, kuri ir pabeiguši projektus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”, sniedzot atbalstu dotācijas veidā uz laiku līdz diviem gadiem.
|
|
122
|
D: Pētniecības, attīstības un inovācijas demonstrējumu un izmēģinājuma projektu ieguldījumu līdzfinansēšana
|
Starpposma mērķis
|
Galīgo projekta ziņojumu pieņemšana
|
Galīgo projekta ziņojumu pieņemšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Līgumslēdzēja iestāde pieņem saņēmēju galīgos projektu ziņojumus par pētniecības, izstrādes un inovācijas demonstrējumiem vai izmēģinājuma projektiem aprites ekonomikas jomā.
|
I. KOMPONENTS. PRODUKTIVITĀTES PALIELINĀŠANA, UZŅĒMĒJDARBĪBAI LABVĒLĪGA VIDE INVESTORIEM
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas zemajam privātā sektora investīciju līmenim Slovēnijā, uzlabojot kapitāla tirgu regulējumu, reformējot principus par publisko atbalstu privātām investīcijām un nodrošinot finansējumu uzņēmumu investīcijām.
Komponenta mērķi ir stiprināt alternatīvus nebanku finansējuma avotus, veicināt uzņēmumu investīcijas visprogresīvākajās ļoti produktīvās zaļajās un digitālajās tehnoloģijās un stiprināt atbalsta sistēmu uzņēmumiem.
Ar šīm investīcijām un reformām īsteno Slovēnijai 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “atbalstīt kapitāla tirgu attīstību” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un 2020. gadā adresētos ieteikumus “nodrošināt likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām (..) veicināt privātās investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu” un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
I.1. PUNKTS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Kapitāla tirgu stiprināšana
Šīs reformas mērķis ir stiprināt kapitāla tirgus Slovēnijā.
Reforma ietver jauna Likuma par alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem stāšanos spēkā, kurā tiks definēti alternatīvo ieguldījumu fondu veidi. Šā jaunā akta pamatā ir Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Alternatīvo ieguldījumu fonda (AIF) segmenta stiprināšana” rezultāti.
Turklāt pieņem Slovēnijas kapitāla tirgus stratēģiju, kurā nosaka īpašus pasākumus turpmākai attīstībai, pamatojoties uz Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Kapitāla tirgus uzlabošana un attīstība Slovēnijā” rezultātiem.
Atskaites punktus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
B reforma: Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārejai
Šīs reformas mērķis ir palielināt Slovēnijas ekonomikas ražīgumu, pārorientējot publisko investīciju atbalsta kritērijus no darbvietu radīšanas uz ļoti produktīviem, ilgtspējīgiem un digitāli orientētiem uzņēmējdarbības modeļiem un investīcijām.
Reforma ietver grozījumu stāšanos spēkā Ieguldījumu veicināšanas likumā par uzņēmumu iekšzemes un ārvalstu ieguldījumu veicināšanu. Grozījumi novirza valdības investīciju stimulus uz kapitālietilpīgām investīcijām ar augstu pievienoto vērtību. Reforma publisko atbalstu padara atkarīgu no konkrēta vidiskās ilgtspējas snieguma kritēriju kopuma.
Atskaites punktus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
Investīcijas mērķis ir atbalstīt uzņēmumus produktivitātes palielināšanā.
Investīcija sastāv no investīciju atbalsta, ko piešķir uzņēmumiem.
Ieguldījums D: Nodrošināt inovatīvas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmas
Investīcijas mērķis ir uzlabot ekonomikas konkurētspēju.
Investīcija sastāv no uzņēmējdarbības nekustamā īpašuma celtniecības vietu attīstīšanas.
I.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
124
|
A: Kapitāla tirgu stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Likuma par alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Likumā par alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem definē trīs alternatīvo ieguldījumu fondu veidus, proti: alternatīvs kopieguldījumu fonds, kas izveidots kā atsevišķi aktīvi, īpaša komandītsabiedrība un ieguldījumu sabiedrība ar pamatkapitālu. Reforma atbilst ES tiesiskajam regulējumam un ieteikumiem kapitāla tirgu jomā.
|
|
125
|
A: Kapitāla tirgu stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Kapitāla tirgus attīstības stratēģijas pieņemšana
|
Valdība pieņem kapitāla tirgus attīstības stratēģiju
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Stratēģijā iekļauj pasākumus, lai panāktu dinamiskāku kapitāla tirgu, tostarp ar ieviešanu tirgū Eiropas kapitāla savienībā; kontaktpunktu izveide visos pasaules finanšu tirgos; izveidot efektīvu tiešsaistes informācijas sistēmu par finanšu tehnoloģijām un citām finanšu pakalpojumu inovācijām; esošo pasākumu pielāgošana.
|
|
126
|
B: Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārejai
|
Starpposma mērķis
|
Ieguldījumu veicināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā ar mērķi veicināt zaļo pārkārtošanos
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Ieguldījumu veicināšanas likuma grozījumu stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Grozījums nodrošina, ka kritēriji publisko investīciju atbalstam uzņēmumiem ir vērsti uz ļoti produktīviem, ilgtspējīgiem un digitāli orientētiem uzņēmējdarbības modeļiem un investīcijām.
Visas atbalstītās investīcijas ietver nosacījumus zaļās pārkārtošanās veicināšanai, tostarp energoefektivitātes prasības, vidiski atbildīgu pārvaldību un materiālu ražošanas efektivitāti.
Atbilstības kritēriji arī nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
|
|
127
|
B: Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārejai
|
Starpposma mērķis
|
Ieguldījumu veicināšanas likuma īstenošanas regulas stāšanās spēkā
|
Regulas noteikums, kas norāda uz Ieguldījumu veicināšanas likuma īstenošanas regulas stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Īstenošanas regulās sīkāk precizē saistītos kritērijus saskaņā ar Ieguldījumu veicināšanas likumu, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, materiālefektivitāti, ieguldījumu ilgtermiņa integrāciju reģionā, sociālo atbildību, ieguldījumu ietekmi uz vidi, ieguldījumu ieguldījumu ieguldījumu ieguldījumu pārejā uz aprites ekonomiku, kas balstīta uz dabas resursiem, kā rezultātā samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un ražošana ar mazāku oglekļa pēdu, atrašanās devalvētā teritorijā ar atbilstošu piešķīrumu vai esošā uzņēmējdarbības zonā, ieguldījumu ietekmi uz harmonisku reģionālo attīstību, telpisko ieguldījumu integrāciju un vietējās telpiskās attīstības pozitīvo ietekmi.
|
|
128
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana projektiem reģionālās attīstības atbalstam
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Dotāciju piešķiršana projektiem, kuru mērķis ir atbalstīt reģionālo attīstību, veicot ieguldījumus materiālos un nemateriālos pamatlīdzekļos. Projektus piešķir, pamatojoties uz Likumu par reģionālās attīstības veicināšanu un saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
|
|
129
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana investīciju veicināšanas projektiem
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Dotāciju piešķiršana projektiem, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus ražošanā, pakalpojumos un pētniecības un izstrādes darbībās, veicot ieguldījumus materiālos un nemateriālos pamatlīdzekļos. Projekti atbilst Ieguldījumu veicināšanas likumam, kas grozīts saskaņā ar 126. atskaites punktu, tostarp atbilst Tehniskajiem norādījumiem “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
|
|
130
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Mērķa
|
Pieņemtie projektu galīgie ziņojumi
|
|
Skaits
|
0
|
59
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 59 saņēma dotāciju saņēmēju iesniegtos galīgos ziņojumus un vismaz 59 līgumslēdzējas iestādes parakstītus galīgo ziņojumu kontrolsarakstus, kas apstiprina, ka investīciju atbalsta projekti ir īstenoti.
|
|
132
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Mērķa
|
Pieņemtie projektu galīgie ziņojumi
|
|
Skaits
|
0
|
198
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 198 apstiprinājumus no līgumslēdzējām iestādēm, kas pieņem atbalsta saņēmēju galīgos ziņojumus, kuri apstiprina, ka reģionālās attīstības atbalsta projekti ir īstenoti.
|
|
133
|
D: Nodrošināt inovatīvas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmas
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana inovatīvām uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmām
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Atlasītie projekti atbalsta ekonomiskās uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību. Projekti atbalsta reģionālo attīstību un par prioritāti nosaka degradētu vietu atkārtotu izmantošanu un ciešus savienojumus ar sabiedrisko transportu un autoceļu savienojumiem.
|
|
134
|
D: Nodrošināt inovatīvas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmas
|
Mērķa
|
Uzņēmējdarbības attīstības zonu būvniecība
|
|
Skaits
|
0
|
11
|
2. CET.
|
2026
|
Uzņēmējdarbības attīstības zonu būvniecība.
Vismaz 11 galīgos ziņojumus, ko sagatavojusi labuma guvēja pašvaldība, un apstiprinājumus no līgumslēdzējas iestādes, kas pieņem šos galīgos ziņojumus no labuma guvējiem.
|
J. 10. KOMPONENTS: DARBA TIRGUS — PASĀKUMI NEGATĪVU STRUKTURĀLO TENDENČU IETEKMES MAZINĀŠANAI
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina strukturālās nodarbinātības problēmas, kas saistītas ar novecošanu un tehnoloģiskajām pārmaiņām, izmantojot visaptverošu reformu un investīciju kopumu. Šīs problēmas cita starpā ietver zemu nodarbinātības līmeni gados vecākiem darba ņēmējiem un personām ar invaliditāti, jauniešu bezdarbu, zemu līdzdalību mūžizglītībā un apmācībā, finanšu ilgtspējas riskus pensiju sistēmai un pensiju adekvātumu.
Komponenta mērķi ir stiprināt darba tirgus noturību, palielināt dalību darba tirgū un nodrošināt pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju un pensiju adekvātumu.
Šajās investīcijās un reformās ņem vērā Slovēnijai 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju un adekvātumu, tostarp koriģējot likumā noteikto pensionēšanās vecumu un ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos. Palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmību, uzlabojot izglītības un apmācības, mūžizglītības un aktivizācijas pasākumu atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp uzlabojot digitālo pratību” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2019. gads) un 2020. gadā, lai “nodrošinātu likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām” un “nodrošinātu pienācīgu ienākumu kompensāciju un sociālo aizsardzību”; mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, cita starpā stiprinot saīsināta darba laika shēmas un elastīgu darba režīmu; nodrošināt, ka šie pasākumi nodrošina pienācīgu aizsardzību darba ņēmējiem nestandarta nodarbinātības veidos” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).
J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
Reformas mērķis ir palielināt darba tirgus noturību, jo īpaši nodrošinot tā pielāgošanos demogrāfiskajām tendencēm.
a.Reforma ietver: Stājas spēkā akts, ar ko izveido pastāvīgu krīzes saīsināta darba laika shēmu uzņēmumiem, kuriem ir grūtības vai kurus nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tie nevar ietekmēt, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 krīzes laikā un 2022. gada enerģētikas krīzes laikā. Akts ietver izglītības un apmācības pienākumus nepilna darba laika darbā.
b.Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi bezdarbnieka pabalstu jomā. Darba tirgus regulējuma likuma noteikumus par bezdarbnieka pabalstiem groza, lai palielinātu gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un novērstu priekšlaicīgu aiziešanu no darba tirgus. Darba pamatā ir ESAO veiktā Slovēnijas pensiju un invaliditātes apdrošināšanas sistēmas analīze.
c.Pensiju reformas tiesību aktu stāšanās spēkā.
d.Pamatnostādņu pieņemšana aktīvas darba tirgus politikas īstenošanai 2026.–2030. gadam.
Ieguldījums C: Ieviest elastīgākas darba metodes, kas pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām aizsargātos uzņēmumos un nodarbinātības centros
Investīcijas mērķis ir nodrošināt tehnisko pamatu elastīgāku darba metožu ieviešanai aizsargātos uzņēmumos un nodarbinātības centros.
Investīciju veido dotācijas projektiem, kas atbalsta elastīgāku darba režīmu personām ar invaliditāti.
Ieguldījums D: Ātrāka jauniešu ienākšana darba tirgū
Investīcijas mērķis ir samazināt jauniešu bezdarbu pēc Covid-19 pandēmijas.
Ieguldījums ietver finansiālus stimulus darba devējiem pieņemt darbā jauniešus ar beztermiņa līgumiem.
J.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
135
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā akts, ar ko izveido “krīzes” saīsināta darba laika shēmu
|
Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā akts, ar ko izveido “krīzes” saīsināta darba laika shēmu
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Ar šo aktu izveido krīzes saīsināta darba laika shēmu, kuras mērķis ir saglabāt darbvietas neparedzētu apstākļu gadījumā. Akta projektu sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavo, pamatojoties uz vajadzību analīzi un pieredzi, kas gūta intervences pasākuma īstenošanā Covid-19 epidēmijas laikā un 2022. gada enerģētiskās krīzes laikā. Aktā paredz arī apmācības un izglītības pienākumus saīsināta darba laika pasākuma īstenošanas laikā.
|
|
136
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Darba tirgus regulējuma likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
Likuma norma, kas norāda uz Darba tirgus regulējuma likuma grozījumu stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Grozījumu mērķis bezdarba apdrošināšanas jomā ir veicināt ilgāku darba mūžu un samazināt atšķirību starp darba tirgus atstāšanas vecumu un likumā noteikto pensionēšanās vecumu.
|
|
137
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Pensiju tiesību aktu grozījumu projekts apspriešanai
|
Projekts grozījumiem Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas likumā, kuru mērķis ir nodrošināt pensiju fiskālo ilgtspēju un adekvātumu, tiek nosūtīts Ekonomikas un sociālo lietu padomei
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Priekšlikuma saturs risina ilgtspējas problēmas, piemēram, paredzamās demogrāfiskās tendences, attiecības starp apdrošinātajiem un pensionāriem, pensiju un invaliditātes apdrošināšanas adekvātumu un pārredzamību. Priekšlikumā iekļauj izmaiņas pensionēšanās nosacījumos (piemēram, lielāks pensionēšanās vecums, periodu vienādošana, kad tiek koriģēts nepieciešamais periods), izmaiņas indeksācijā, saikni starp maksājumiem un izmaksām.
Turklāt ierosina modernizēt Invaliditātes apdrošināšanas shēmu, arī lai maksimāli palielinātu personu ar ierobežotām darbspējām integrāciju darba tirgū un tādējādi uzlabotu viņu sociālā nodrošinājuma segumu, kā arī pasākumus, lai palielinātu dalību papildpensiju shēmās.
Priekšlikums nodrošina pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju (riskus, kas izriet no izdevumiem, kuri saistīti ar novecošanu, ievērojami samazina no pašreizējās augsta riska kategorijas) un pensiju adekvātumu.
|
|
138
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Nacionālajai asamblejai nosūtīts tiesību akta priekšlikums par visaptverošiem grozījumiem Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas likumā
|
Tiesību aktu grozījumu priekšlikumu pieņem Slovēnijas Republikas valdība un nosūta Nacionālajai asamblejai.
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Valdība pieņem un nosūta Nacionālajai asamblejai tiesību aktus, lai nodrošinātu pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju (riski, kas izriet no izdevumiem, kuri saistīti ar novecošanu, ir ievērojami jāsamazina no pašreizējās augsta riska kategorijas) un pensiju atbilstību. Priekšlikums pagarina nodarbinātības periodu, palielinot vecāka gadagājuma cilvēku integrāciju darba tirgū un nodrošinot pensiju adekvātumu un pensiju sistēmas finansiālo ilgtspēju.
|
|
139
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Pensiju reformas tiesību aktu stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz tās ierakstīšanu
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Tiesību akti palielina pensiju sistēmas ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju un pensiju adekvātumu, i) palielinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu un priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu, ii) pārskatot pensiju indeksācijas formulu, palielinot inflācijas īpatsvaru salīdzinājumā ar algām, iii) palielinot uzkrāšanas likmi un iv) pagarinot atsauces periodu pensiju aprēķināšanai.
|
|
140
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Pamatnostādņu pieņemšana aktīvas darba tirgus politikas īstenošanai 2026.–2030. gadam
|
Publicētās Pamatnostādnes aktīvas darba tirgus politikas īstenošanai 2026.–2030. gadam.
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Slovēnija saņem ESAO pārskatu par savām pamatnostādnēm aktīvai darba tirgus politikai 2021.–2025. gadam.
Slovēnija pieņem pamatnostādnes aktīvas darba tirgus politikas īstenošanai 2026.–2030. gadam. Jaunajās pamatnostādnēs iekļauj pasākumus ilgtermiņa bezdarbnieku skaita samazināšanai un gados vecāku un mazkvalificētu darba ņēmēju ātrākai aktivizēšanai.
|
|
143
|
C: Ieviest elastīgākas darba metodes, kas pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām aizsargātos uzņēmumos un nodarbinātības centros
|
Mērķa
|
Dotācijas projektiem, kas atbalsta elastīgāku darba režīmu personām ar invaliditāti
|
|
Skaits
|
0
|
37
|
2. CET.
|
2025
|
Dotāciju piešķiršana nodarbinātības centriem un aizsargātiem uzņēmumiem projektiem, kas atbalsta elastīgāku darba režīmu personām ar invaliditāti. 37 apstiprinājumi no iestādēm, kas pieņem (saņēmēju) galīgos ziņojumus, kuri apliecina, ka uzņēmējdarbības modeļu izstrādes plāni tika sagatavoti nodarbinātības centriem un aizsargātiem uzņēmumiem un ka personas ar invaliditāti tika iekļautas apmācībā, lai uzlabotu viņu prasmes gūt labumu no elastīga darba režīma.
|
|
144
|
D: Ātrāka jauniešu ienākšana darba tirgū
|
Mērķa
|
Papildu jauniešu skaits subsidētā nodarbinātībā, pamatojoties uz beztermiņa līgumu
|
|
Skaits
|
0
|
700
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Jauniešu skaits līdz 29 gadu vecumam (ieskaitot) subsidētā nodarbinātībā, pamatojoties uz beztermiņa līgumu. Subsīdijas piešķir uz laiku līdz 18 mēnešiem par katru darbavietu. Darba devēji nodrošina mentoru, lai atbalstītu jauniešus. Katrs jaunietis un viņa mentors subsīdijas periodā pabeidz vismaz 30 stundas apmācības, galveno uzmanību pievēršot digitālo prasmju uzlabošanai.
|
|
145
|
D: Ātrāka jauniešu ienākšana darba tirgū
|
Mērķa
|
Finansiāli stimuli darba devējiem pieņemt darbā jauniešus ar beztermiņa darba līgumiem.
|
|
Skaits
|
700
|
1 950
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
To jauniešu skaits vecumā no 29 gadiem, kuri ir parakstījuši beztermiņa darba līgumus ar darba devējiem un kuriem tika piešķirtas 18 mēnešus ilgas subsīdijas par viņu nodarbinātību.
|
K. 11. SASTĀVDAĻA: SLOVĒNIJAS TŪRISMA, TOSTARP KULTŪRAS MANTOJUMA, ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas Covid-19 pandēmijas smagajai ietekmei uz tūrisma nozari un ietekmei uz nodarbinātību, Slovēnijas tūrisma infrastruktūras vidisko ilgtspēju, kvalitāti un pievienoto vērtību un kultūras mantojuma attīstību.
Komponenta mērķi ir atbalstīt tūrisma ilgtspējīgu attīstību un uzlabot Slovēnijas kā vadošā galamērķa starptautisko pozīciju vides ilgtspējas jomā, kā arī palielināt nozares pievienoto vērtību ar pasākumiem, kas vērsti uz publiskās infrastruktūras uzlabošanu un kultūras mantojuma uzlabošanu un popularizēšanu.
Ar šīm investīcijām un reformām ņem vērā Slovēnijai 2020. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “nodrošināt likviditāti un finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām (..) pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu” un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana
Reformas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tūrismu Slovēnijā.
Reforma ietver dekrēta par tūrisma attīstības stimuliem stāšanos spēkā un analītiska instrumenta ieviešanu, kas ietver galveno datu par tūrisma rādītājiem vizualizāciju.
Ieguldījums B: Tūristu mītņu ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu tūrismu, uzlabojot tūristu mītņu ilgtspēju.
Investīcija ietver tūristu mītņu renovāciju, rekonstrukciju vai būvniecību.
Ieguldījums C: Publiskās un kopīgās tūrisma infrastruktūras un dabas objektu ilgtspējīga attīstība tūrisma galamērķos
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu tūrismu, izmantojot publisko tūrisma infrastruktūru.
Ieguldījumu veido publiskās tūrisma infrastruktūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija.
Ieguldījums D: Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu tūrismu, atdzīvinot kultūras mantojumu vai publisko kultūras infrastruktūru.
Investīcija ietver atbalstu publisko kultūras mantojuma objektu renovācijai, atjaunošanai, atdzīvināšanai vai modernizācijai.
K.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
148
|
A: Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Analītisks rīks tūrisma rādītājiem
|
Analītisks rīks tūrisma rādītāju mērīšanai
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Izmanto analītisku rīku, lai mērītu tūrisma rādītājus un sniegtu pārskatu par Slovēnijas tūrisma zaļās shēmas datiem.
|
|
149
|
A: Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Dekrēta par tūrisma attīstības stimuliem stāšanās spēkā
|
Dekrēta noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā Dekrēts par tūrisma attīstības stimuliem pēc tam, kad to pieņēmusi valdība.
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Dekrētā paredz sīki izstrādātus nosacījumus un kritērijus stimulu piešķiršanai saskaņā ar Tūrisma attīstības veicināšanas likumu.
Dekrēts veicina vides ilgtspēju un atbalsta prasībās ietver vismaz B klases energoefektivitātes sertifikātu ēku renovācijai, iegūstot vismaz vienu starptautisku ekomarķējumu, un jaunām ēkām primārās enerģijas pieprasījumu, kas ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība gandrīz nulles enerģijas ēkām.
|
|
150
|
B: Slovēnijas tūristu mītņu ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana tūristu mītņu energoefektivitātes palielināšanai
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Atlasītie projekti atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Dekrētā par tūrisma attīstības stimuliem. Jo īpaši vismaz 50 % no renovācijas vai jaunas būvniecības attiecināmajām izmaksām attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem. Jaunas ēkas nodrošina, ka to primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.
|
|
151
|
B: Slovēnijas tūristu mītņu ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību
|
Mērķa
|
Tūristu mītņu projekti
|
|
Skaits
|
0
|
42
|
2. CET.
|
2026
|
Vismaz 42 tūristu mītņu renovācija vai būvniecība, vai rekonstrukcija.
|
|
153
|
C: Publiskās tūrisma infrastruktūras un dabas objektu ilgtspējīga attīstība tūrisma galamērķos
|
Mērķa
|
Publiskās tūrisma infrastruktūras projekti
|
|
Skaits
|
0
|
44
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Līgumslēdzējas iestādes apstiprinājums, ka tā pieņem nodošanas ziņojumus par publiskās tūrisma infrastruktūras projektiem.
|
|
154
|
D: Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana kultūras mantojuma objektu atjaunošanai
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
15 kultūras mantojuma objektu, kas pieder pašvaldībām un valstij, atlase renovācijai.
|
|
155
|
D: Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana
|
Mērķa
|
Renovēti kultūras mantojuma objekti
|
|
Skaits
|
0
|
15
|
2. CET.
|
2026
|
Renovē vismaz 15 kultūras mantojuma objektus.
|
L. 12. SASTĀVDAĻA: STIPRINĀT KOMPETENCES, JO ĪPAŠI DIGITĀLĀS KOMPETENCES UN KOMPETENCES, KAS VAJADZĪGAS JAUNĀM PROFESIJĀM UN ZAĻĀS PĀRKĀRTOŠANĀS PROCESAM
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas skolēnu, skolotāju un pieaugušo digitālo kompetenču līmenim, izglītības sistēmas un izglītības infrastruktūras zaļajai pārkārtošanai un izglītības atbilstībai darba tirgus vajadzībām.
Komponenta mērķi ir stiprināt kompetences, jo īpaši digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā, un finanšpratību, ātrāk reaģēt uz ekonomikas un sabiedrības vajadzībām, atvieglot pāreju no izglītības uz darba tirgu, stiprināt izglītības sistēmas noturību un mūžizglītību.
Ar šīm investīcijām un reformām īsteno Slovēnijai 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “palielināt mazkvalificētu un gados vecāku darba ņēmēju nodarbināmību, uzlabojot izglītības un apmācības, mūžizglītības un aktivizācijas pasākumu atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp uzlabojot digitālo pratību” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un 2020. gadā — “stiprināt digitālās prasmes” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
L.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Izglītības sistēmas atjaunošana zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkā
Reformas mērķis ir nodrošināt skolēniem un skolotājiem jaunas kompetences, jo īpaši digitalizācijas, ilgtspējīgas attīstības un finanšpratības jomā.
Reforma ietver izglītības programmu modernizāciju, pārskatot mācību programmas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, pamatizglītības un vidējās izglītības jomā.
B reforma: Augstākās izglītības reforma zaļai un noturīgai pārejai
Reformas mērķis ir modernizēt profesionālo augstāko izglītību, ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos, un saskaņot programmas ar darba tirgus un sabiedrības vajadzībām.
Reforma ietver profesionālās augstākās izglītības studiju programmu modernizāciju, pārskatot mācību programmas.
Reforma C: Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmu pārskatīšana
Reformas mērķis ir atvieglot pāreju no profesionālās izglītības uz darba tirgu.
Reforma ietver profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmu pārskatīšanu.
Investīcija E: Visaptveroša zaļās un digitālās izglītības pārveide
Investīcijas mērķis ir palīdzēt sasniegt A reformas mērķus, proti, stiprināt digitālās kompetences, kompetences ilgtspējīgai attīstībai un skolotāju un izglītojamo finanšpratību, saskaņot izglītības sistēmas ar darba tirgus vajadzībām un atvieglot pāreju uz darba tirgu.
Investīcija ietver digitālo un zaļo prasmju un finanšpratības apmācību profesionāļiem izglītības un apmācības jomā; projekti, kuru mērķis ir izglītojamo digitālās kompetences, kompetences ilgtspējīgai attīstībai un finanšpratībai un jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) testēšana izglītības jomā; un neformālās izglītības mācību programmas pieaugušajiem finanšpratības jomā.
Ieguldījums F: Augstākās izglītības reformas izmēģinājuma projekti zaļai un noturīgai pārejai
Investīcijas mērķis ir sagatavot augstāko izglītību lielākam pieprasījumam pēc prasmēm, kas atspoguļo jaunas sabiedrības vajadzības, izstrādājot un īstenojot iekļaujošākas un elastīgākas mācīšanās pieejas.
Investīcija ietver izmēģinājuma projektu īstenošanu zaļo un digitālo prasmju integrēšanai augstākajā izglītībā. Investīcija atbalsta arī profesionālās augstākās izglītības studiju programmu pielāgošanu nākotnes profesijām un darba tirgus vajadzībām.
Ieguldījums G: Sadarbības stiprināšana starp izglītības sistēmu un darba tirgu
Investīcijas mērķis ir saskaņot vidējās profesionālās izglītības un profesionālās izglītības jomā iegūtās kompetences ar darba tirgus vajadzībām.
Investīcija ietver programmas mentoru apmācībai uzņēmumos par prasmēm plānot un nodrošināt praktisku apmācību darbavietā studentiem un praktikantiem.
H investīcija: Izglītības infrastruktūras zaļināšana Slovēnijā
Investīcijas mērķis ir veicināt modernākas un videi draudzīgākas izglītības infrastruktūras nodrošināšanu.
Investīcija ietver septiņu izglītības iestāžu būvniecību vai renovāciju ar mērķi būvēt augstas energoefektivitātes ēkas.
L.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
156
|
A: Izglītības sistēmas atjaunošana zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkā
|
Starpposma mērķis
|
Pārskatītas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, pamatskolas un vidusskolas mācību programmas
|
Lēmuma pieņemšana par pārskatītajām mācību programmām
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Atskaites punkts attiecas uz pārskatītajām mācību programmām. Mācību programmas pārskata vismaz vienā no trim jomām: digitālās kompetences, kompetences ilgtspējīgai attīstībai vai finanšpratība.
|
|
157
|
E: Visaptveroša zaļās un digitālās izglītības pārveide
|
Mērķa
|
Speciālisti un vadītāji, kas pabeiguši apmācību digitālo un ilgtspējīgas attīstības kompetenču jomā
|
|
Skaits
|
0
|
16 000
|
2. CET.
|
2024
|
Izglītības un apmācības speciālistu un vadītāju apmācība, ko veic pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Noteikumiem par izglītības un apmācības speciālistu tālākizglītības un apmācības programmu atlasi un līdzfinansēšanu, stiprina digitālās kompetences, kompetences ilgtspējīgai attīstībai un finanšpratību. Paredzams, ka apmācība ilgs vidēji 4,6 izglītības dienas.
|
|
158.a pants
|
E: Visaptveroša zaļās un digitālās izglītības pārveide
|
Mērķa
|
Projekti izglītojamo digitālās, ilgtspējīgas attīstības un finanšpratības kompetenču jomā
|
|
Skaits
|
0
|
14
|
2. CET.
|
2026
|
Līgumslēdzēja iestāde pieņem galīgos īstenošanas ziņojumus par 14 projektiem, kas attiecas uz izglītojamo digitālajām kompetencēm vai kompetencēm ilgtspējīgai attīstībai vai finanšpratību, vai jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) testēšanu izglītībā.
|
|
158.c pants
|
E: Visaptveroša zaļās un digitālās izglītības pārveide
|
Mērķa
|
Neformālās izglītības mācību programmas pieaugušajiem finanšpratības jomā
|
|
Skaits
|
0
|
20
|
2. CET.
|
2026
|
Nodrošinātas neformālās izglītības mācību programmas pieaugušajiem finanšpratības jomā.
|
|
159
|
B: Augstākās izglītības reforma zaļai un noturīgai pārejai
|
Starpposma mērķis
|
Pārskatītas augstākās izglītības programmas
|
Slovēnijas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras paziņojums ministrijai par izmaiņām
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Atskaites punkts attiecas uz pārskatītajām mācību programmām, kas ietvers digitālās vai ilgtspējīgas attīstības kompetences.
|
|
160
|
F: Augstākās izglītības reformas izmēģinājuma projekti zaļai un noturīgai pārejai
|
Starpposma mērķis
|
Pabeigta izmēģinājuma projektu atlase augstākās izglītības procesa atjaunošanai
|
Rezultātu paziņošana
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Saņēmēji ir valsts augstākās izglītības iestādes. Izmēģinājuma projektos testē risinājumus digitālo un ilgtspējīgas attīstības kompetenču integrēšanai augstākās izglītības programmās, lai uzlabotu darba tirgus rezultātus.
|
|
161
|
F: Augstākās izglītības reformas izmēģinājuma projekti zaļai un noturīgai pārejai
|
Mērķa
|
Izmēģinājuma projekti augstākās izglītības procesa atjaunošanai
|
|
Skaits
|
0
|
30
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Līgumslēdzēja iestāde pieņem galīgos īstenošanas ziņojumus par 30 izmēģinājuma projektiem.
|
|
162
|
C: Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmu pārskatīšana.
|
Mērķa
|
Pārskatītas profesionālās izglītības un apmācības programmas
|
|
Skaits
|
0
|
41
|
2. CET.
|
2026
|
Mērķis attiecas uz pārskatāmo profesionālās izglītības un apmācības programmu skaitu. Pārskatītās profesionālās izglītības un apmācības programmas apstiprina Izglītības ministrija.
|
|
163
|
G: Sadarbības stiprināšana starp izglītības sistēmu un darba tirgu
|
Mērķa
|
Apmācības programmas mentoriem uzņēmumos
|
|
Skaits
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2026
|
Mentoru apmācības programmas uzņēmumos ir vērstas uz prasmēm plānot un nodrošināt praktisku apmācību darbavietā studentiem un praktikantiem.
|
|
164
|
H: Izglītības infrastruktūras zaļināšana Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Pabeigta ieguldījumu projekta atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai
|
Līguma parakstīšana;
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Izglītības, zinātnes un sporta ministrija paraksta līgumu par infrastruktūras projekta līdzfinansēšanu saskaņā ar Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģiju. Līgums nodrošina, ka primārās enerģijas pieprasījums visās jaunajās ēkās ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
|
|
166
|
H: Izglītības infrastruktūras zaļināšana Slovēnijā
|
Mērķa
|
Jaunas vai atjaunotas izglītības iestādes
|
|
Skaits
|
0
|
7
|
2. CET.
|
2026
|
Septiņu izglītības iestāžu būvniecība vai atjaunošana.
|
L.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
D reforma: Izglītības un pētniecības infrastruktūras zaļināšanas stratēģija Slovēnijā
Reformas mērķis ir modernizēt izglītības un pētniecības infrastruktūru Slovēnijā modernu izglītības un pētniecības procesu vajadzībām, tostarp izveidot elastīgas telpas, lai nodrošinātu modernas pieejas zināšanu nodošanai, piemēram, līdzdalīgu un sadarbīgu mācīšanos un integrētu institucionālo pieeju izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā.
Reforma ietver stratēģijas pieņemšanu energoefektīvai un uz attīstību orientētai ieguldījumu sistēmai izglītības un pētniecības infrastruktūrā līdz 2030. gadam. Stratēģijā jo īpaši nosaka prioritātes ieguldījumiem izglītības un pētniecības iestāžu zaļināšanā. Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģiju pieņem Slovēnijas valdība.
Atskaites punktu, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.
H investīcija: Izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana Slovēnijā
Investīcijas mērķis ir vēl vairāk veicināt ilgtspējīgas un videi draudzīgas izglītības infrastruktūras nodrošināšanu.
Investīcija ietver divu izglītības iestāžu turpmāku būvniecību vai renovāciju. Projektu mērķis ir tādu augstas energoefektivitātes ēku būvniecība, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
L.4.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
167
|
D: Izglītības un pētniecības infrastruktūras zaļināšanas stratēģija Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģijas pieņemšana
|
Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģijas pieņemšana valdībā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2022
|
Stratēģijā nosaka ilgtspējīgas prioritātes zaļajām investīcijām izglītības un pētniecības infrastruktūrā un izglītības ēku uzturēšanā, ņemot vērā specifiskās iezīmes un īpašās vajadzības, piemēram, ilgtspējīgas gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecības principus, telpisko dizainu, digitālo pārkārtošanos un inovatīvas pedagoģiskās pieejas.
|
|
168
|
H: Izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Pabeigta investīciju projektu atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai
|
Parakstīti līgumi
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Izglītības, zinātnes un sporta ministrija paraksta līgumus par infrastruktūras projektu līdzfinansēšanu saskaņā ar Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģiju. Līgumi nodrošina, ka infrastruktūras projektu primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
|
|
170
|
H: Izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana Slovēnijā
|
Mērķa
|
Jaunas vai atjaunotas izglītības iestādes
|
|
Skaits
|
0
|
2
|
2. CET.
|
2026
|
Divu jaunu izglītības iestāžu būvniecība vai atjaunošana.
|
M. 13. SASTĀVDAĻA: EFEKTĪVAS VALSTS IESTĀDES
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar publiskā sektora pārvaldības efektivitāti un — plašākā nozīmē — administratīvo slogu.
Komponenta mērķi ir uzlabot publiskā sektora algu sistēmas efektivitāti, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot tiesību aktus un regulējumu un reformējot būvniecības un telpiskos tiesību aktus, un uzlabot profesionalizāciju, digitalizāciju un konkurenci publiskā iepirkuma sistēmā.
Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā nav paredzēts finansējums reformām saskaņā ar šo komponentu.
Ar šīm reformām tiks īstenoti Slovēnijai 2019. gadā adresētie konkrētai valstij adresētie ieteikumi “uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot regulatīvos ierobežojumus un administratīvo slogu. Uzlabot konkurenci, profesionalizāciju un neatkarīgu pārraudzību publiskā iepirkuma jomā” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2) un 2020. gada ieteikumu “samazināt administratīvo slogu, pasteidzināt tādu publisko investīciju projektu īstenošanu, kuri jau sagatavoti realizēšanai, un veicināt privātās investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
M.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Administratīvo šķēršļu likvidēšana
Reformas mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, samazināt administratīvo procedūru izmaksas un vienkāršot saistītos tiesību aktus Slovēnijā.
Reforma ietver “Debirokrātizācijas akta” stāšanos spēkā, kas ir tiesību aktu izmaiņu kopums, kura mērķis ir regulējuma vienkāršošana. Pēc sabiedriskās apspriešanas, tostarp ar iedzīvotājiem, uzņēmumu pārstāvjiem, arodbiedrībām, pašvaldībām un citām personām, stājas spēkā arī papildu birokrātijas mazināšanas pakete. Otrajā paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta pirmsneatkarības tiesību aktu vienkāršošanai.
Atskaites punktus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.
B reforma: Mūsdienīgs un noturīgs publiskais sektors
Reformas mērķi ir palielināt mainīgā atalgojuma un atalgojuma izmantošanu, pamatojoties uz darba rezultātiem publiskajā sektorā, lai uzlabotu tā efektivitāti. Reforma saglabā publiskā sektora algu sistēmas fiskālo ilgtspēju.
Reforma ietver jauna likuma stāšanos spēkā, ar ko modernizē publiskā sektora atalgojuma sistēmu. Jaunās atalgojuma sistēmas mērķis ir uzsvērt vadītāju lomu un uzlabot cilvēkresursu pārvaldību. Jaunā sistēma nosaka diferencētu atalgojumu atkarībā no publiskā sektora segmenta, kas, paredzams, radīs lielāku elastību, un nodrošina, ka atalgojums ir saistīts ar darba rezultātiem. Likums pieļauj diferencētu regulējumu konkrētām darbībām vai profesijām, vienlaikus novēršot arī konkrētu profesiju trūkumu publiskajā sektorā.
Atskaites punktus, kas saistīti ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Reforma C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
Reformas mērķis ir palielināt publiskās un privātās investīcijas, vienkāršojot procedūras būvniecības un telpiskās plānošanas jomā un reformējot publiskā iepirkuma sistēmu.
Reforma ietver Būvniecības likuma un Telpiskās plānošanas likumu grozījumu stāšanos spēkā un pasākumus publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai Slovēnijā. Tie ietver grozījumus Publiskā iepirkuma likumā, Publiskā iepirkuma akadēmijas izveidi, publiskā iepirkuma datu kopu saskaņošanu un datu publicēšanu vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskatā, kā arī tehnisko palīdzību publiskā iepirkuma reformu atbalstam.
D reforma: Atveseļošanas un noturības plāna īstenošana — kontroles un revīzijas sistēmas
Reformas mērķis ir ieviest un formalizēt tiesisko un institucionālo sistēmu kontroles un revīzijas sistēmu pienācīgai darbībai.
Reforma ietver Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas biroja izveidi kā atsevišķu Finanšu ministrijas struktūru, kas darbosies kā koordinējošā iestāde atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai. Reforma ietver arī valsts dekrēta un koordinējošās struktūras pamatnostādņu pieņemšanu, kurās aprakstītas procedūras revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, un Finanšu ministrijas IT sistēmas (MFERAC) modernizāciju.
Atskaites punktu, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.
M.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
171
|
A: Administratīvo šķēršļu likvidēšana
|
Starpposma mērķis
|
Debirokrātizācijas likuma stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Debirokrātijas likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2021
|
Likums samazina administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības nozarei un iedzīvotājiem, vienkāršo tiesību aktus, racionalizē esošās procedūras un likvidē apgrūtinošas procedūras, veicot grozījumus un papildinājumus tiesību aktos, kas attiecas uz vairākiem ministriju departamentiem.
Paredzams, ka likums uzlabos valsts un vietējās pārvaldes efektivitāti.
|
|
172
|
A: Administratīvo šķēršļu likvidēšana
|
Starpposma mērķis
|
Otrā birokrātijas mazināšanas akta stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Otrā debirokrātijas likuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Tiesību aktu pakete vēl vairāk samazinās administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības nozarei un iedzīvotājiem pēc plašas sabiedriskās apspriešanas procesa.
Paredzams, ka likums uzlabos valsts un vietējās pārvaldes efektivitāti.
|
|
173
|
B: Mūsdienīgs un noturīgs publiskais sektors
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā likums, kas reglamentē darba samaksas sistēmu publiskajā sektorā
|
Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā likums, kas reglamentē darba samaksas sistēmu publiskajā sektorā
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Jaunā publiskā sektora algu sistēma ietver noteikumus par mainīgo atalgojumu un atalgojuma sasaisti ar darba rezultātiem.
Jaunā publiskā sektora algu sistēma ir fiskāli ilgtspējīga.
|
|
174
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma likuma grozījuma stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Publiskā iepirkuma likuma grozījuma stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Publiskā iepirkuma likums cita starpā paredz procedūru vienkāršošanu, lai pretendentu atlasē varētu papildināt un precizēt piedāvājumus, un nepamatoti lētu piedāvājumu izslēgšanu.
Tās mērķis ir publiskā iepirkuma digitālā pārveide un konkurences palielināšana publiskā iepirkuma procedūrās, kā arī atsevišķu piedāvājumu skaita samazināšana.
|
|
175
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Mērķa
|
Rādītājs, kas liecina, ka nav izsludināti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus
|
|
% (procentuālā daļa)
|
26
|
14
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu apkopojuma rādītāju “bez uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus” samazina līdz 14 %.
|
|
176
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Pabeigta tehniskā palīdzība publiskā iepirkuma reformu īstenošanas atbalstam
|
Ziņojums par rezultātiem ar novērtējumu un iesniegtajiem ieteikumiem.
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Tehniskās palīdzības ziņojuma sniegšana, lai atbalstītu publiskā iepirkuma reformu īstenošanu, galveno uzmanību pievēršot konkurētspējas palielināšanai publiskā iepirkuma tirgū saskaņā ar ES tiesisko regulējumu.
|
|
177
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma reformu analīze
|
Ziņojums ir iesniegts.
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Ziņojuma iesniegšana ar i) publiskā iepirkuma reformu ietekmes analīzi un ii) ieteikumiem turpmākām reformām vai politikas iniciatīvām.
|
|
178
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Slovēnijas publiskā iepirkuma datubāzu saskaņošana ar Eiropas Komisijas datubāzi un to datu nosūtīšana, kas vajadzīgi publiskā iepirkuma rādītāju pilnīgai publicēšanai vienotā tirgus rezultātu apkopojumā
|
Visi vienotā tirgus rezultātu apkopojuma rādītāji, kas saistīti ar publisko iepirkumu, tiek publicēti rezultātu apkopojuma datubāzē.
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Publiskā iepirkuma datubāzes saskaņo, sniedzot pienācīgus skaidrojumus par datu nosūtīšanu un “Tenders Electronic Daily” datu interpretāciju — Eiropas Komisija. Visus datus sniedz, izmantojot Tenders Electronic Daily, lai publicētu visus rādītājus vienotā tirgus rezultātu apkopojumā (publiskā iepirkuma rādītāji).
|
|
179
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas Publiskā iepirkuma akadēmija
|
Darbojas Publiskā iepirkuma akadēmija
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Publiskā iepirkuma akadēmijas mērķis ir paaugstināt ieinteresēto personu profesionalizācijas līmeni, izmantojot programmu kopumu un apmācību valsts amatpersonām publiskā iepirkuma jomā.
|
|
180
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Būvniecības likuma un Telpiskās plānošanas likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Būvniecības likuma un Telpiskās plānošanas likuma grozījumu stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Telpiskās plānošanas likuma pārstrādātās redakcijas mērķis ir uzlabot telpiskās plānošanas instrumentus, izveidot efektīvāku valsts un pašvaldību telpiskās plānošanas pārvaldību un nodrošināt visu galveno telpisko datu digitalizāciju. Būvniecības likumā iekļauj administratīvo palīdzību un digitalizāciju, lai paātrinātu attiecīgās procedūras.
|
|
181
|
D: Atveseļošanas un noturības plāna īstenošana — kontroles un revīzijas sistēmas
|
Starpposma mērķis
|
Valsts dekrēts, kurā aprakstīta procedūra revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un valdības pieņemtajām koordinējošās struktūras pamatnostādnēm; atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas biroja izveide un modernizēta repozitorija sistēma revīzijai un kontrolei: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai.
|
Dekrēts par atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu; Koordinējošās struktūras pamatnostādnes; Grozījumi Dekrētā par struktūrām, kas saistītas ar ministrijām; revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas
|
|
|
|
3. CET.
|
2021
|
Dekrētā par to, kā izveidot Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, cita starpā nosaka procedūras revīziju un kontroļu veikšanai, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, procedūras attiecībā uz atskaites punktu un mērķrādītāju pārbaudi un saistītajiem ziņošanas termiņiem, procedūras attiecībā uz nepamatoti iztērēto līdzekļu atlīdzināšanu, kā glabāt dokumentus un nodrošināt revīzijas izsekojamību, datu pieejamību valsts un attiecīgajām Eiropas iestādēm (Eiropas Komisijai, OLAF, ERP un EPPO), procedūras projektu efektīvai īstenošanai, procedūras uzdevumu īstenošanai Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna jomā, procedūras, kas saistītas ar izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām.
Koordinējošās struktūras pamatnostādnēs cita starpā iekļauj sīki izstrādātas procedūras kontroļu un revīziju veikšanai saskaņā ar piemērojamiem valsts un ES tiesību aktiem, procedūras atskaites punktu un mērķrādītāju pārbaudei un saistītos ziņošanas termiņus, procedūras nepamatoti izlietoto līdzekļu atgūšanai, procedūras, kas saistītas ar to, lai atklātu aizdomas par krāpšanu, interešu konfliktu un dubultu finansēšanu, procedūras, kas saistītas ar ziņošanas sistēmu par atklātajiem pārkāpumiem un aizdomām par krāpšanu un aizdomām par krāpšanu, un papildu krāpšanas riska pārvaldības pasākumus, procedūru noteikšanu, lai nodrošinātu tās ministriju daļas finansējumu, kura veic dažādus uzdevumus, un detalizētu aprakstu par katras nodaļas pienākumiem, skaidri nodalot krāpšanu.
Saskaņā ar Slovēnijas Republikas valdības 2021. gada 28. aprīļa lēmumu koordinācijas struktūra ir atbildīga par īstenošanas sistēmas izveidi un paša Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Tās uzdevumi cita starpā ir Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna koordinācija un uzraudzība valsts līmenī, koordinācija ar ieinteresētajām personām un Eiropas Komisiju Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistīto iestāžu norādījumi, atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība, verifikācija un validēšana, ar Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu saistīto tiesību aktu un stratēģisko dokumentu sagatavošana un koordinēšana, Regulas (ES) 2021/241 un citu ES fondu koordinācija un papildināmība, kontroles un kontroles pasākumu īstenošana Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistīto ministriju vai labuma guvēju līmenī, ziņošana Eiropas Komisijai, Slovēnijas Republikas valdībai par dekrēta sagatavošanu, Regulas (ES) 2021/241 un citu attiecīgo ES fondu koordinācija un papildināmība, kontroles un kontroles pasākumu īstenošana Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistīto ministriju vai labuma guvēju līmenī, ziņošana Eiropas Komisijai, Slovēnijas valdībai un citām attiecīgajām iestādēm.
Ir ieviesta un darbojas repozitorija sistēma ANM īstenošanas uzraudzībai — MFERAC (Finanšu ministrija — Vienotā grāmatvedības sistēma).
Sistēmai ir vismaz šādas minimālās funkcijas:
a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība;
b) vāc, glabā un nodrošina piekļuvi datiem, kas prasīti ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā.
|
N. 14. SASTĀVDAĻA: VESELĪBA
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina vairākas veselības aprūpes sistēmas problēmas, sākot ar nepilnībām primārajā veselības aprūpes sistēmā, jo īpaši veselības aprūpes personāla trūkumu, digitālo rīku ierobežotu izmantošanu veselības aprūpē un nevienmērīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības teritoriālo tvērumu un beidzot ar nepieciešamību labāk ārstēt infekcijas slimības, vienlaikus nodrošinot tās vispārējo ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju.
Komponenta vispārējais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju. Tas ietver ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanu, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem; novērst jaunus veselības apdraudējumus, piemēram, hroniskas slimības un veselības stāvokļus un jaunas infekcijas slimības; veselības aprūpes pakalpojumu digitālās pārveides veicināšana; palielināt veselības aprūpes sistēmas pārvaldības un darbības efektivitāti krīzes situācijās.
Ar šīm investīcijām un reformām īsteno Slovēnijai 2019. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “pieņemt un īstenot veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes reformas, kas nodrošina kvalitāti, piekļūstamību un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un 2020. gadā adresētos ieteikumus “nodrošināt veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmas noturību, tostarp, nodrošinot kritiski svarīgu zāļu pienācīgu piegādi un novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
N.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Veselības aprūpes sistēmas reforma
Reformas mērķis ir kvalitatīva, pieejama, efektīva un finansiāli ilgtspējīga veselības aprūpes sistēma.
Reforma ietver ar veselības aprūpi saistītu tiesību aktu stāšanos spēkā, lai nodrošinātu veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību un finansiālo ilgtspēju Slovēnijā, kā arī neatkarīgas struktūras izveidi veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un drošības uzraudzībai.
Ieguldījums B: Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti
Investīcijas mērķis ir paplašināt veselības aprūpes personāla prasmes un kompetences primārās aprūpes līmenī vai citu apmācības dalībnieku prasmes un kompetences.
Investīcija ietver veselības aprūpes personāla apmācību par hronisku slimību, geriatrijas traucējumu, garīgās veselības un balsta un kustību aparāta sāpju ārstēšanu, kā arī transportlīdzekļu iegādi paliatīvajai aprūpei.
Ieguldījums C: Veselības aprūpes digitālā pārveide
Investīcijas mērķi ir nodrošināt piekļuvi saskaņotiem datiem veselības aprūpē, galvenokārt integrējot veselības aprūpē jaunus digitālos pakalpojumus, lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izmantošanu veselības aprūpē saziņai ar pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem.
Investīcija ietver attēlu centralizētas glabāšanas ieviešanu un valsts tālveselības platformas ieviešanu.
Ieguldījums D: Veselības aprūpes sistēmas pieejamība
Investīcijas mērķi ir nodrošināt labāku piekļuvi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un saīsināt laiku līdz intervences vienības ierašanās brīdim.
Investīcija ietver neatliekamās palīdzības transportlīdzekļu piegādi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
Investīcija E: Efektīva infekcijas un hronisko slimību ārstēšana
Investīcijas mērķis ir palielināt un uzlabot spējas ārstēt infekcijas un hroniskas slimības Slovēnijā.
Investīcija ietver infekcijas klīnikas būvniecību AKC Ļubļanā līdz trešajam būvniecības posmam un saistītos darbus no ceturtā un piektā būvniecības posma, kā arī lineāro paātrinātāju piegādi AKC Maribor.
N.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
182
|
A: Veselības aprūpes sistēmas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Neatkarīgas struktūras izveide veselības aprūpes sistēmas kvalitātes uzraudzībai un kontrolei
|
Darbojas neatkarīga struktūra, kas uzrauga un kontrolē veselības aprūpes sistēmas kvalitāti
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Struktūra veic visus uzdevumus, kas saistīti ar kvalitātes sistēmas pārvaldību, drošību, standartu izstrādi un kvalitātes rādītāju uzraudzību, kā arī lielo datu pārvaldību veselības aprūpes sistēmā, lai uzraudzītu kvalitāti. Iestāde arī atjauno veselības kvalitātes vadības stratēģiju.
|
|
183
|
A: Veselības aprūpes sistēmas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu stāšanās spēkā
|
Tiesību aktu noteikumi, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Tiesību aktos iekļauj noteikumus par:
I) veselības aprūpes kvalitāte:
ieviest veselības kvalitātes un drošības pārvaldības principus;
— veselības kvalitātes rādītāju pārskatīšana;
II) veselības aprūpes pieejamību:
— noteikt ieinteresēto personu lomu veselības aprūpes sistēmā;
veselības aprūpes sniedzēju tīkla izveide;
nodrošināt finansiālus stimulus ģimenes medicīnai un primāra līmeņa pediatrijas klīnikām;
pārskatīt gaidīšanas laika pārvaldību;
— personāla vadības jautājumu risināšana;
III) veselības aprūpes finansiālo ilgtspēju:
pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas, uzraudzības un novērtēšanas procedūras;
—pārveidot papildu veselības apdrošināšanu;
pielāgot slogu un atbildību obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanā, vienlaikus saglabājot plašu pakalpojumu klāstu obligātās veselības apdrošināšanas tiesībās;
— tiesību noteikšana saskaņā ar obligāto veselības apdrošināšanu;
— stiprināt veselības aprūpes sistēmas un sabiedrības veselības iestāžu pārvaldību un sniegumu;
— noteikt prasības iekšējām revīzijām sabiedrības veselības iestādēs, tostarp finanšu pārskatu revīzijai.
|
|
184
|
B: Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu nodrošināšana paliatīvās aprūpes komandām
|
|
Skaits
|
0
|
14
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
14 transportlīdzekļu piegāde paliatīvās aprūpes grupām.
|
|
184.a pants
|
B: Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti
|
Mērķa
|
Veselības aprūpes personāla vai citu dalībnieku apmācība
|
|
Skaits
|
|
4
|
2. CET.
|
2026
|
Projekta atbalsta saņēmēja galīgos ziņojumus iesniedz ministrijai, apstiprinot, ka veselības aprūpes personāls vai citi dalībnieki ir piedalījušies mācībās par hronisku slimību, geriatrijas traucējumu, garīgās veselības un balsta un kustību aparāta sāpju ārstēšanu.
|
|
185
|
C: Veselības aprūpes digitālā pārveide
|
Starpposma mērķis
|
Valsts telemedicīnas sistēmas līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
|
Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Izvēlētā valsts telemedicīnas sistēma nodrošina pacientu saziņu ar veselības aprūpes speciālistiem un sadarbību starp veselības aprūpes speciālistiem. Tā nodrošina nepieciešamo digitālo infrastruktūru tālveselības, vienotas veselības kartes un vienota administratīvo datu modeļa īstenošanai. Tā arī nodrošina atbilstošas privātuma, datu aizsardzības, IT drošības, glabāšanas un savietojamības prasības un saziņas veida specifikāciju.
|
|
186
|
C: Veselības aprūpes digitālā pārveide
|
Mērķa
|
Veselības iestādes, kas izmanto attēlu centrālo krātuvi
|
|
Skaits
|
0
|
9
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
Vismaz 9 sabiedrības veselības iestādes izmanto attēlu piekļuves un glabāšanas centrālo sistēmu (PACS).
|
|
187
|
C: Veselības aprūpes digitālā pārveide
|
Starpposma mērķis
|
Pacientiem un ārstiem pieejamas jaunas telemedicīnas funkcijas
|
Pacientiem un ārstiem pieejamas jaunas telemedicīnas funkcijas
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2025
|
Jaunas valsts telemedicīnas sistēmas funkcijas, kas nodrošina pacienta attālinātu saziņu ar ārstu un saziņu starp ārstiem un ir pieejamas pacientiem un ārstiem.
|
|
189
|
D: Veselības aprūpes sistēmas pieejamība
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu piegāde neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai
|
|
Skaits
|
0
|
38
|
2. CET.
|
2026
|
38 transportlīdzekļu piegāde neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
|
|
190
|
E: Efektīva infekcijas un hronisko slimību ārstēšana
|
Starpposma mērķis
|
Ļubļanas infekciozās klīnikas būvniecības līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
|
Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par Ļubļanas Infekcijas klīnikas infekcijas slimību ārstēšanai būvniecību.
Klīnika atbilst prasībām attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.
|
|
191
|
E: Efektīva infekcijas un hronisko slimību ārstēšana
|
Mērķa
|
Lineāro paātrinātāju piegāde UKC Maribor vajadzībām
|
Lineāro paātrinātāju piegāde
|
Skaits
|
0
|
4
|
2. CET.
|
2026
|
Četru lineāro paātrinātāju piegāde UKC Maribor vajadzībām.
|
|
192
|
E: Efektīva infekcijas un hronisko slimību ārstēšana
|
Starpposma mērķis
|
Ļubļanas infekciozās klīnikas būvniecība līdz trešajam būvniecības posmam un daži ar to saistītie darbi no ceturtā un piektā būvniecības posma
|
Būvniecība līdz trešajam būvniecības posmam un daži ar to saistītie darbi no ceturtā un piektā būvniecības posma
|
|
|
|
2. CET.
|
2026
|
Ļubļanas infekciozās klīnikas būvniecība līdz trešajam būvniecības posmam, kas ietver nerūpnieciskos un uzstādīšanas darbus, kā arī visas ēkas balstošā dzelzsbetona (AB) konstrukciju. Projekts aptver arī dažus no papildu darbiem, kas veikti ceturtajā un piektajā būvniecības posmā.
|
O. KOMPONENTS. ILGTERMIŅA APRŪPE
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina galvenās problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām tendencēm un pieaugošo vajadzību pēc lielākas piekļuves kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.
Komponenta mērķi ir ieviest jaunu sociālā nodrošinājuma pīlāru, izveidojot integrētu tiesisko regulējumu kvalitatīvai, sociāli taisnīgai un finansiāli ilgtspējīgai ilgtermiņa aprūpei; palielināt pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību visu vecumu atbalsta saņēmējiem; stiprināt kopienā balstītu pakalpojumu attīstību un integrāciju ar veselības aprūpes pakalpojumiem; palielināt darbinieku skaitu un atbalstīt sistēmas digitalizāciju.
Šīs investīcijas un reformas ir vērstas uz Slovēnijai 2019. gadā adresētajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem “pieņemt un īstenot reformas veselības aprūpē un ilgtermiņa aprūpē, kas nodrošina kvalitāti, piekļūstamību un ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un 2020. gadā — “nodrošināt veselības un ilgtermiņa aprūpes sistēmas noturību, tostarp, nodrošinot kritiski svarīgu zāļu pienācīgu piegādi un novēršot veselības aprūpes darbinieku trūkumu” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
O.1. PIEZĪME. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide
Reformas mērķi ir īstenot jaunu sociālā nodrošinājuma pīlāru, kas vērsts uz to personu īpašajām vajadzībām, kurām nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi neatkarīgi no sociālekonomiskā statusa.
Reforma ietver jauna likuma stāšanos spēkā, ar ko izveido integrētu ilgtermiņa aprūpes sistēmu un obligātu ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu Slovēnijā, tostarp grozījumus nolikumos sociālā nodrošinājuma jomā; un izveidot valsts modeli ārstēšanas kvalitātes uzraudzībai, ko veic ilgtermiņa aprūpes sniedzēji.
O.2.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
196
|
A: Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide
|
Starpposma mērķis
|
Ilgtermiņa aprūpes sniedzēju kvalitātes rādītāju valsts uzraudzības modelis
|
Veselības ministrija pieņem valsts monitoringa modeli
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Valsts uzraudzības modeļa pieņemšana attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes sniedzēju kvalitātes rādītājiem iestādēs. Tā uzrauga ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu kvalitāti valsts līmenī. Uzrauga vismaz šādus rādītājus: traumu skaits, kritienu traumu skaits, noviržu skaits, ievadot zāles, to lietotāju skaits, kuri inficējušies ar vairākiem rezistentiem mikroorganismiem.
|
|
197
|
A: Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide
|
Starpposma mērķis
|
Ilgtermiņa aprūpes likuma, tostarp noteikumu par obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu, stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Likuma par ilgtermiņa aprūpi stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Ilgtermiņa aprūpes likums izveido ilgtermiņa aprūpi kā jaunu sociālā nodrošinājuma pīlāru, integrējot sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Likums paredz nosacījumus kvalitatīvu un drošu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tostarp standartus un normas darbiniekiem ilgtermiņa aprūpes jomā. Tā nodrošina, ka saņēmējiem ar salīdzināmām vajadzībām ir piekļuve vienlīdzīgām tiesībām neatkarīgi no viņu sociālajām, ekonomiskajām vai citām personiskajām iezīmēm un vietas, kur viņi vēlas izmantot tiesības uz ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.
Likums nodrošina ilgtermiņa aprūpes sistēmas finansēšanu, izmantojot dažādus avotus, tostarp valsts budžetu.
Likums nodrošina pāreju no galvenokārt budžeta finansējuma uz finansējumu, galvenokārt izmantojot obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu. Tā nodrošina, ka no 2026. gada 1. janvāra vismaz 30 % no ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu izmaksām finansē ar šādu apdrošināšanu. Likumā paredz mehānismus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aprūpes sistēmas finansiālo ilgtspēju. Var ieviest lietotāju iemaksas ilgtermiņa aprūpes sistēmas finansēšanai.
|
|
198
|
A: Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide
|
Starpposma mērķis
|
Īstenošanas aktu un pamatnostādņu stāšanās spēkā saskaņā ar Ilgtermiņa aprūpes aktu
|
Likuma noteikums, kas norāda uz īstenošanas aktu un pamatnostādņu stāšanos spēkā saskaņā ar Ilgtermiņa aprūpes aktu
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Īstenošanas aktos paredz noteikumus, kas reglamentē tiesību aktu īstenošanu, jo īpaši minimālos tehniskos nosacījumus un standartus attiecībā uz dzīvesvietu iestādēs, personāla nosacījumus, nosacījumus un standartus saistībā ar personāla izglītību, kā arī ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieprasījuma uzraudzību un ilgtermiņa aprūpes sniedzēju spēju atbilstoši veidam, kādā tiek sniegta ilgtermiņa aprūpe. Rādītājus pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai ilgtermiņa aprūpes jomā nosaka ministra pieņemtajās pamatnostādnēs, kā paredzēts Ilgtermiņa aprūpes likumā.
|
O.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
Ieguldījums C: Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām
Investīcijas mērķis ir nodrošināt mājokļus, lai apmierinātu gaidāmo institucionālās aprūpes pieprasījuma pieaugumu.
Investīcija paredz 516 gultasvietas jaunbūvētās institucionālās aprūpes iestādēs.
O.4.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
203
|
C: Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana jaunu institucionālās aprūpes iestāžu būvniecībai
|
Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
|
|
|
|
2. CET.
|
2023
|
Atlasītie projekti nodrošina, ka jaunās institucionālās aprūpes iestādes ir mazākas, atsevišķas dzīvojamās vienības, kas paredzētas ilgtermiņa aprūpes lietotājiem, kuriem nepieciešama viņu vajadzībām pielāgota pamata, sociālā un medicīniskā aprūpe, nodrošinot kvalitatīvu un drošu ārstēšanu personām ar augstu atkarības pakāpi.
Jaunās ēkas atbilst prasībām attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.
|
|
204
|
C: Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām
|
Mērķa
|
Gultas jaunbūvētās institucionālās aprūpes iestādēs
|
|
Skaits
|
0
|
516
|
2. CET.
|
2026
|
Nodošanas un pieņemšanas ziņojumus ir parakstījis būvuzraugs, līgumslēdzēja iestāde un jaunbūvēto institucionālās aprūpes iestāžu būvniecības uzņēmums, nodrošinot kopumā 516 jaunas gultasvietas.
|
P. 16. SASTĀVDAĻA: CENAS ZIŅĀ PIEEJAMI MĀJOKĻI
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš publisko īres mājokļu trūkumu Slovēnijā. Piekļuve pienācīgam mājoklim ir īpaši sarežģīta jauniešiem un jaunām ģimenēm, sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām un citām marginalizētām grupām.
Šā komponenta mērķi ir radīt nosacījumus valsts īres mājokļu fonda palielināšanai, reformējot mājokļu politiku un veicot ar to saistītas investīcijas jaunos īres dzīvokļos un esošo tukšo dzīvokļu iegādē un renovācijā. Tas samazina mājokļa izmaksas mērķgrupām, tostarp sociāli trūcīgām personām un ģimenēm.
Ar šīm investīcijām un reformām īsteno Slovēnijai 2020. gadā adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus “nodrošināt pienācīgu ienākumu aizstāšanu un sociālo aizsardzību” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
P.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents neietver reformas un investīcijas neatmaksājama finansiālā atbalsta ietvaros.
P.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
Šis Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna komponents neietver reformas un investīcijas neatmaksājama finansiālā atbalsta ietvaros.
P.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
A reforma: Publisko īres mājokļu fonda stiprināšana
Reformas mērķis ir palielināt valsts īres mājokļu skaitu Slovēnijā, galvenokārt sociāli nelabvēlīgā situācijā esošām un marginalizētām grupām.
Reforma ietver Mājokļu likuma grozījumu stāšanos spēkā, ar kuriem saskaņo publisko mājokļu fondu bezpeļņas īres maksas līmeni un ļauj šādiem fondiem aizņemties papildu līdzekļus. Paredzams, ka šie grozījumi nodrošinās publisko mājokļu fondu ilgtermiņa finanšu stabilitāti Slovēnijā.
Ar grozījumiem izveido arī publisku īres pakalpojumu ar mērķi iegādāties un atjaunot esošos privātos tukšos dzīvokļus, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus mājokļus.
Kopumā paredzams, ka reforma atvieglos vismaz 480 papildu mājokļu būvniecību.
Ieguldījums B: Valsts īres mājokļu nodrošināšana
Investīcijas mērķis ir samazināt valsts īres mājokļu deficītu Slovēnijā.
Ieguldījumu veido jauni publiskie īres dzīvokļi.
P.4.
Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
205
|
A: Publisko īres mājokļu fonda stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Mājokļu likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
Likuma noteikums, kas norāda uz Mājokļu likuma grozījumu stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2021
|
Paredzams, ka Mājokļu likuma grozījumi veicinās efektīvu un līdzsvarotu pieeju mājokļu nodrošināšanai. Tajos iekļauj atjauninātu informāciju par bezpeļņas īres maksas līmeni, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz īrniekiem, kas pakļauti sociālajam riskam; iespēja vēl vairāk aizņemties no valsts mājokļu fondiem un iespēja aktivizēt esošo, bet neapdzīvoto dzīvojamo fondu, lai to izmantotu kā valsts īres mājokli.
|
|
207
|
B: Valsts īres mājokļu nodrošināšana
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana valsts īres mājokļu nodrošināšanai
|
Apbalvojumu paziņošana
|
|
|
|
2. CET.
|
2022
|
Atlasītie projekti nodrošina tādu jaunu mājokļu būvniecību, kuru paredzamā vidējā platība ir 47–58 m². Visus mājokļus izmanto tikai valsts īres mājokļiem.
Jaunas ēkas atbilst prasībām attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.
|
|
208
|
B: Valsts īres mājokļu nodrošināšana
|
Mērķa
|
Papildu valsts mājokļu īres dzīvokļi
|
|
Skaits
|
0
|
480
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2024
|
To valsts mājokļu īres dzīvokļu skaits, kuriem izsniegtas lietošanas atļaujas.
|
R. 17. KOMPONENTS: REPowerEU
Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna REPowerEU komponenta mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, jo īpaši no Krievijas, un paātrināt zaļo pārkārtošanos galvenajās ekonomikas nozarēs. Paredzams, ka investīcijas rūpniecības dekarbonizācijā un elektroenerģijas sadales tīklā apvienojumā ar reformu, kuras mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu ātrāku izvēršanu dažādās telpiskajās teritorijās (piemēram, raktuvēs, ceļmalās, ūdens virsmās, jumtos), veicinās atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugumu energoresursu struktūrā. Turklāt paredzams, ka investīcijas uzlādes infrastruktūrā un bezemisiju transportlīdzekļos palīdzēs samazināt transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Trim no četrām investīcijām ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija. Divas lielākās investīcijas ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju attiecas uz rūpniecības dekarbonizāciju, izmantojot tādus pasākumus kā energoefektivitāte un elektrifikācija, un alternatīvo degvielu infrastruktūras un bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu, tādējādi palīdzot samazināt pieprasījumu pēc importētām fosilajām degvielām. Tāpat investīcijām elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijā un paplašināšanā ir arī pārrobežu dimensija, jo to mērķis ir nodrošināt tīkla pieslēgumu lielākam atjaunīgo energoresursu īpatsvaram.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
R.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
A reforma: Palielinātais pasākums: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
Šīs reformas mērķis ir veicināt atjaunīgās enerģijas iekārtu paātrinātu ieviešanu elektroenerģijas ražošanai, paplašinot pašreizējo 1. komponenta A reformu. Paplašinātā reforma likvidē regulatīvos šķēršļus atjaunīgās enerģijas iekārtu (saules fotoelementu un vēja) izvēršanai konkrētās teritorijās, piemēram, ceļmalās, ūdens virsmās un jumtos. Turklāt reformā nosaka arī kompetences un procedūras sevišķi svarīgu sabiedrības interešu īstenošanai.
Reformu īsteno, stājoties spēkā Likumam par iekārtu ieviešanu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un pieņemot dekrētu, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus fotoelementu iekārtu izvietošanai.
Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Ieguldījums C: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (vidēja sprieguma un zemsprieguma tīkls)
Šīs investīcijas mērķis ir modernizēt vidēja sprieguma un zemsprieguma elektroenerģijas sadales tīklu un nodrošināt atjaunīgo energoresursu pieslēgumu.
Investīcija ietver vismaz 227 kilometru gara vidēja sprieguma tīkla un vismaz 613 kilometru gara zema sprieguma tīkla izbūvi.
Ieguldījums D: Energoefektivitāte un ekonomikas dekarbonizācija
Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt ekonomikas dekarbonizāciju.
Investīcija sastāv no projektiem energoefektivitātes un ekonomikas dekarbonizācijas jomā.
Investīcija E: Palielinātais pasākums: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē
Šīs investīcijas mērķis ir paātrināt alternatīvo degvielu tirgus attīstību transporta nozarē un palielināt bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu Slovēnijā.
Investīcija ietver ūdeņraža un elektrisko autobusu piegādi, kā arī līdzfinansējuma shēmu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei; un bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu reģistrāciju.
R.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)
|
Indikatīvs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju
|
|
|
|
|
|
|
Mēra vienība
|
Pamatscenārijs
|
Mērķis
|
Ceturtdaļa
|
Gadu
|
|
|
210
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā (paplašināta)
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā Likums par iekārtu ieviešanu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem
|
Likuma noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā
|
|
|
|
CETURTAJAM CETURKSNIM
|
2023
|
Akts likvidē regulatīvos šķēršļus atjaunīgās enerģijas iekārtu (saules fotoelementu un vēja) izvēršanai konkrētās teritorijās, piemēram, ceļmalās, ūdens virsmās un jumtos. Turklāt likumā nosaka kompetences un procedūras sevišķi svarīgu sabiedrības interešu īstenošanai.
|
|
211
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā (paplašināta)
|
Starpposma mērķis
|
Dekrēta, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus fotoelementu iekārtu izvietošanai, pieņemšana
|
Dekrēta noteikums par stāšanos spēkā
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Dekrētā sīki izklāsta noteikumus par fotoelementu iekārtu izvietošanu tādās zonās kā jumti, ūdens virsmas un ceļmalas.
|
|
214
|
C: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (vidēja sprieguma tīkls)
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus jaunam vai modernizētam vidēja sprieguma sadales tīklam
|
Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu,
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Tiek publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par jauna vai modernizēta vidēja sprieguma elektroenerģijas sadales tīkla būvniecību.
Investīcija veicina tīkla digitalizāciju, aptverot jaunas kontroles sistēmas un sensoru tehnoloģijas, kas nodrošina interaktīvu un intelektisku enerģijas ražošanas, pārvades, sadales vai patēriņa monitoringu, mērījumus, kvalitātes kontroli vai pārvaldību sadales tīklā.
Atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
|
|
215
|
C: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (vidēja sprieguma tīkls)
|
Mērķa
|
Sadales tīkla garums
|
|
km
|
0
|
227
|
2. CET.
|
2026
|
Izbūvē vismaz 227 km vidēja sprieguma sadales tīkla.
|
|
215.a pants
|
C: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (vidēja sprieguma tīkls un zemsprieguma tīkls)
|
Mērķa
|
Sadales tīkla garums (zemspriegums)
|
|
km
|
0
|
613
|
2. CET.
|
2026
|
Uzbūvē jaunu zemsprieguma sadales tīklu vismaz 613 km garumā.
|
|
216
|
D: Energoefektivitāte un ekonomikas dekarbonizācija
|
Starpposma mērķis
|
Energoefektivitātes un ekonomikas dekarbonizācijas atbalsta shēmas uzsākšana
|
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par energoefektivitāti un ekonomikas dekarbonizāciju.
Shēmas nosacījumi atbilst pasākuma aprakstam.
Atbilstības kritēriji nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
|
|
217
|
D: Energoefektivitāte un ekonomikas dekarbonizācija
|
Mērķa
|
Līdzfinansēto projektu skaits
|
|
Skaits
|
0
|
27
|
2. CET.
|
2026
|
Līdzfinansēti vismaz 27 projekti.
|
|
218
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Starpposma mērķis
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ieviešanu
|
Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšana
|
|
|
|
2. CET.
|
2024
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu. Nosacījumi atbilst pasākuma aprakstam.
|
|
219
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Mērķa
|
Reģistrēti bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punkti
|
|
Skaits
|
|
631
|
2. CET.
|
2026
|
Publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu valsts reģistrā reģistrē 631 bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu.
|
|
220
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Mērķa
|
Piegādātie elektriskie un ūdeņraža autobusi
|
|
Skaits
|
0
|
5
|
2. CET.
|
2026
|
2 ar ūdeņradi darbināmu autobusu un 3 elektrisko autobusu piegāde.
|
|
221
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Mērķa
|
Bezemisiju transportlīdzekļu līdzfinansēšana
|
|
Skaits
|
0
|
6 413
|
2. CET.
|
2026
|
Līgumslēdzēja iestāde pieņem līdzfinansējuma lēmumus par 6413 bezemisiju transportlīdzekļiem.
|
2. Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas
Slovēnijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 2139101704 EUR.
REPowerEU nodaļas aplēstās kopējās izmaksas ir 122 170 000 EUR. Konkrētāk, Regulas (ES) 2023/435 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas ir 0 EUR, savukārt citu REPowerEU nodaļas pasākumu izmaksas ir 122 170 000 EUR.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
1.Finanšu ieguldījums
Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:
1.1.Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
83
|
D: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Eiropas kopīgā datu infrastruktūra un pakalpojumi
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināts uzaicinājums izteikt ieinteresētību par jaunu nākamās paaudzes mākoņdatošanas projektu.
|
|
85
|
E: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Zemas jaudas procesori un pusvadītāju mikroshēmas
|
Starpposma mērķis
|
Kopīgā projekta potenciālo dalībnieku saraksta pabeigšana.
|
|
171
|
A: Administratīvo šķēršļu likvidēšana
|
Starpposma mērķis
|
Debirokrātizācijas likuma stāšanās spēkā
|
|
77
|
A: Ekonomikas digitālā pārveide (uzņēmējdarbība un rūpniecība)
|
Starpposma mērķis
|
Uzņēmumu digitālās pārveides stratēģijas pieņemšana
|
|
90
|
A: Publiskās pārvaldes digitālās pārveides pārvaldības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Izveidota un darbojas Valsts pārvaldes Informātikas attīstības padome
|
|
124
|
A: Kapitāla tirgu stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem stāšanās spēkā
|
|
126
|
B: Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārejai
|
Starpposma mērķis
|
Ieguldījumu veicināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā ar mērķi veicināt zaļo pārkārtošanos
|
|
149
|
A: Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Dekrēta par tūrisma attīstības stimuliem stāšanās spēkā
|
|
174
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma likuma grozījuma stāšanās spēkā
|
|
178
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Slovēnijas publiskā iepirkuma datubāzu saskaņošana ar Eiropas Komisijas datubāzi
un to datu nosūtīšana, kas vajadzīgi publiskā iepirkuma rādītāju pilnīgai publicēšanai vienotā tirgus rezultātu apkopojumā
|
|
181
|
D: Atveseļošanas un noturības plāna īstenošana — kontroles un revīzijas sistēmas
|
Starpposma mērķis
|
Valsts dekrēts, kurā aprakstīta procedūra revīziju un kontroļu veikšanai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem un valdības pieņemtajām koordinējošās struktūras pamatnostādnēm; atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas biroja izveide un modernizēta repozitorija sistēma revīzijai un kontrolei: informācija ANM īstenošanas uzraudzībai.
|
|
196
|
A: Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide
|
Starpposma mērķis
|
Ilgtermiņa aprūpes sniedzēju kvalitātes rādītāju valsts uzraudzības modelis
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 57064305
|
1.2.Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
1
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu stāšanās spēkā
|
|
54
|
A: Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Likuma, ar ko izveido integrētu sabiedriskā pasažieru transporta operatoru, stāšanās spēkā
|
|
63
|
B: Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par alternatīvajām degvielām transporta nozarē stāšanās spēkā
|
|
71
|
A: Ilgtspējīgas un zaļas pārveides satvara izveide
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas vienas pieturas aģentūra aprites ekonomikai
|
|
78
|
A: Ekonomikas digitālā pārveide (uzņēmējdarbība un rūpniecība)
|
Starpposma mērķis
|
Inovatīva publiskā iepirkuma pamatnostādnes
|
|
80
|
B: Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārveides programma
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana uzņēmumu digitālās pārveides projektiem
|
|
81
|
B: Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārveides programma
|
Mērķa
|
Uzņēmumu konsorciji ar izstrādātu digitālo stratēģiju
|
|
91
|
B: Izveidot vidi e-pakalpojumu izmantošanai publiskajā pārvaldē
|
Starpposma mērķis
|
Droši valsts e-identitātes dokumenti
|
|
94
|
F: Pāreja uz gigabitu sabiedrību
|
Starpposma mērķis
|
Platjoslas plāna 2021.–2025. gadam pieņemšana
|
|
110
|
A: Pētniecības, attīstības un inovācijas sistēmas darbība un pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Likuma par pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām stāšanās spēkā
|
|
111
|
A: Pētniecības, attīstības un inovācijas sistēmas darbība un pārvaldība
|
Starpposma mērķis
|
Izveidota un darbojas Apvienotā programmas komiteja
|
|
125
|
A: Kapitāla tirgu stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Kapitāla tirgus attīstības stratēģijas pieņemšana
|
|
127
|
B: Produktīvāka ekonomika digitālajai un zaļajai pārejai
|
Starpposma mērķis
|
Ieguldījumu veicināšanas likuma īstenošanas regulas stāšanās spēkā
|
|
128
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana projektiem reģionālās attīstības atbalstam
|
|
133
|
D: Nodrošināt inovatīvas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmas
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana inovatīvām uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmām
|
|
160
|
F: Augstākās izglītības reformas izmēģinājuma projekti zaļai un noturīgai pārejai
|
Starpposma mērķis
|
Pabeigta izmēģinājuma projektu atlase augstākās izglītības procesa atjaunošanai
|
|
172
|
A: Administratīvo šķēršļu likvidēšana
|
Starpposma mērķis
|
Otrā birokrātijas mazināšanas akta stāšanās spēkā
|
|
176
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Pabeidza tehnisko palīdzību, lai atbalstītu publiskā iepirkuma reformu īstenošanu.
|
|
180
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Būvniecības likuma un Telpiskās plānošanas likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 147498852
|
1.3.Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
2
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas vienots punkts, kas palīdz investoriem saņemt apstiprinājumus ražošanas objektu uzstādīšanai un pieslēgšanai atjaunīgajiem energoresursiem.
|
|
4
|
D: Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par atjaunojamiem energoresursiem centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
|
6
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (transformatorstacijas)
|
Starpposma mērķis
|
Konkursa izsludināšana elektroenerģijas transformatoru stacijām
|
|
21
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ēku inženiertehnisko sistēmu atsevišķu uzlabojumu īstenošanai
|
|
22
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Starpposma mērķis
|
Publiska uzaicinājuma izsludināšana attiecībā uz enerģiju un tādu publiskā sektora īpašumā esošu ēku ilgtspējīgu renovāciju, kurām ir liela administratīvā un sociālā nozīme
|
|
23
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Starpposma mērķis
|
Izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par energoefektivitāti un publisko dzīvojamo ēku ilgtspējīgu renovāciju.
|
|
36
|
C: Atjaunot un mazināt klimata pārmaiņu un ar klimatu saistītu katastrofu ietekmi uz noturīgu meža biodaudzveidību
|
Starpposma mērķis
|
Grozījumu stāšanās spēkā noteikumos par nosacījumiem iekļaušanai piegādātāju reģistrā un citiem piegādātāju pienākumiem un par prasībām attiecībā uz meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību
|
|
38
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem
|
|
42
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem
|
|
57
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana dzelzceļa posmu modernizācijai
|
|
58
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana Grosuplje un Domžale dzelzceļa staciju modernizācijai
|
|
69
|
A: Ilgtspējīgas un zaļas pārveides satvara izveide
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā grozījumi par ražotāja paplašinātu atbildību un atkritumu reģenerāciju
|
|
93
|
C: Administratīvo procesu modernizācija sekmīgai digitālajai pārveidei
|
Starpposma mērķis
|
Juridisko un administratīvo šķēršļu novēršana e-pakalpojumu sniegšanai
|
|
100
|
I. Iekšējās drošības digitalizācija
|
Mērķa
|
Jaunā policijas digitālā radio tīkla (TETRA) lietotāji
|
|
144
|
D: Ātrāka jauniešu ienākšana darba tirgū
|
Mērķa
|
Papildu jauniešu skaits subsidētā nodarbinātībā, pamatojoties uz beztermiņa līgumu
|
|
150
|
B: Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana tūristu mītņu energoefektivitātes palielināšanai
|
|
154
|
D: Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana kultūras mantojuma objektu atjaunošanai
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 156822253
|
1.4.Ceturtā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
19
|
A: Ēku energorenovācijas plānošanas un finansēšanas reforma publiskajā sektorā
|
Starpposma mērķis
|
Stājies spēkā aizliegums izmantot fosilo kurināmo apkurei jaunās ēkās
|
|
129
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana investīciju veicināšanas projektiem
|
|
137
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Pensiju tiesību aktu grozījumu projekts apspriešanai
|
|
164
|
H: Izglītības infrastruktūras zaļināšana Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Pabeigta investīciju projektu atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai
|
|
179
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas Publiskā iepirkuma akadēmija
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 163730733
|
1.5.Piektā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
8
|
C: Energoefektivitāte ekonomikā
|
Starpposma mērķis
|
Rīcības plāns energoefektivitātes pārvaldībai ekonomikā
|
|
29
|
A: Sagatavotības un reaģēšanas stiprināšana klimata izraisītu katastrofu gadījumā
|
Starpposma mērķis
|
Rezolūcijas par valsts programmu aizsardzībai pret dabas un citām katastrofām stāšanās spēkā
|
|
55
|
A: Sabiedriskā pasažieru transporta organizācijas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Darbojas sabiedriskā pasažieru transporta pārvaldības sabiedrība
|
|
70
|
A: Ilgtspējīgas un zaļas pārveides satvara izveide
|
Starpposma mērķis
|
Zaļās budžeta plānošanas metodikas izstrāde un piemērošana
|
|
107
|
J: Izglītības un zinātnes digitalizācija
|
Mērķa
|
Papildu 100 Gb/s pamata optiskie savienojumi
|
|
138
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Nacionālajai asamblejai nosūtīts tiesību akta priekšlikums par visaptverošiem grozījumiem Pensiju un invaliditātes apdrošināšanas likumā
|
|
182
|
A: Veselības aprūpes sistēmas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Neatkarīgas struktūras izveide veselības aprūpes sistēmas kvalitātes uzraudzībai un kontrolei
|
|
190
|
E: Efektīva infekcijas slimību ārstēšana
|
Starpposma mērķis
|
Ļubļanas infekciozās klīnikas būvniecības līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
|
|
197
|
A: Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide
|
Starpposma mērķis
|
Ilgtermiņa aprūpes likuma stāšanās spēkā, tostarp noteikumi par obligāto ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanu
|
|
198
|
A: Vienotas ilgtermiņa aprūpes sistēmas izveide
|
Starpposma mērķis
|
Ilgtermiņa aprūpes akta īstenošanas aktu stāšanās spēkā
|
|
210
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā (paplašināta)
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā Likums par iekārtu ieviešanu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 232175896
|
1.6.Sestā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
59
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Mērķa
|
Modernizētas dzelzceļa stacijas
|
|
72
|
B: Integrēts stratēģisks projekts Slovēnijas dekarbonizācijai, pārejot uz aprites ekonomiku
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana, lai atbalstītu uzņēmumus pārejā uz aprites ekonomiku
|
|
82
|
B: Rūpniecības/uzņēmējdarbības digitālās pārveides programma
|
Mērķa
|
Konsorciji, kas atbalstīti ar pabeigtu visaptverošu digitālo pārveidi
|
|
86
|
E: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Zemas jaudas procesori un pusvadītāju mikroshēmas
|
Mērķa
|
Uzsākto projektu skaits
|
|
92
|
D: Kompetenču centra izveide — Cilvēkresursu centrs un publiskās pārvaldes darbinieku prasmju uzlabošana
|
Starpposma mērķis
|
Kompetenču centrs — izveidots un darbojas cilvēkresursu centrs
|
|
106
|
J: Izglītības un zinātnes digitalizācija
|
Mērķa
|
Papildu izglītības iestādes ar optiskajiem savienojumiem virs 1 Gb/s
|
|
135
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā akts, ar ko izveido “krīzes” saīsināta darba laika shēmu
|
|
136
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Darba tirgus regulējuma likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
|
157
|
E: Visaptveroša zaļās un digitālās izglītības pārveide
|
Mērķa
|
Speciālisti un vadītāji, kas pabeiguši apmācību digitālo un ilgtspējīgas attīstības kompetenču jomā
|
|
173
|
B: Mūsdienīgs un noturīgs publiskais sektors
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā likums, kas reglamentē darba samaksas sistēmu publiskajā sektorā
|
|
185
|
C: Veselības aprūpes digitālā pārveide
|
Starpposma mērķis
|
Valsts telemedicīnas sistēmas līguma slēgšanas tiesību piešķiršana
|
|
211
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā (paplašināta)
|
Starpposma mērķis
|
Dekrēta, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus fotoelementu iekārtu izvietošanai, pieņemšana
|
|
214
|
C: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (vidēja sprieguma tīkls)
|
Starpposma mērķis
|
Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus izsludināšana attiecībā uz jaunu vai modernizētu vidēja sprieguma sadales tīklu
|
|
216
|
D: Energoefektivitāte un ekonomikas dekarbonizācija
|
Starpposma mērķis
|
Energoefektivitātes un ekonomikas dekarbonizācijas atbalsta shēmas uzsākšana
|
|
218
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Starpposma mērķis
|
Publicēts uzaicinājums iesniegt projektus uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izvēršanai
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 230620992
|
1.7.Septītā daļa (neatmaksājamais atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
3
|
A: Atjaunojamo enerģijas avotu veicināšanas reforma Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā
|
|
30
|
E: Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimatiskām katastrofām Slovēnijas Republikā
|
Mērķa
|
Uzbūvēts centrs civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas vienību apmācībai, lai reaģētu uz dabas ugunsgrēkiem
|
|
32
|
F: Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
|
Starpposma mērķis
|
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pretplūdu aizsardzības projektiem
|
|
39
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
43
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
60
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšana
|
Mērķa
|
Rekonstruēto dzelzceļa līniju garums
|
|
74
|
C: Koksnes apstrādes palielināšana, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju lēmumi projektiem, kas atbalsta koksnes pārstrādi
|
|
75
|
C: Koksnes apstrādes palielināšana, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību
|
Mērķa
|
Kokapstrādes atbalsta projektu skaits
|
|
95
|
E: Kiberdrošības nodrošināšana
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību akti, kas uzlabo sadarbību valsts kiberdrošības jomā
|
|
139
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Pensiju reformas tiesību aktu stāšanās spēkā
|
|
143
|
C: Ieviest elastīgākas darba metodes, kas pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām aizsargātos uzņēmumos un nodarbinātības centros
|
Mērķa
|
Dotācijas projektiem, kas atbalsta elastīgāku darba režīmu personām ar invaliditāti
|
|
145
|
D: Ātrāka jauniešu ienākšana darba tirgū
|
Mērķa
|
Finansiāli stimuli darba devējiem pieņemt darbā jauniešus ar beztermiņa darba līgumiem.
|
|
175
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Mērķa
|
Rādītājs, kas liecina, ka nav izsludināti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus
|
|
177
|
C: Sistēmisku apstākļu radīšana ieguldījumu izaugsmei
|
Starpposma mērķis
|
Publiskā iepirkuma reformu analīze
|
|
183
|
A: Veselības aprūpes sistēmas reforma
|
Starpposma mērķis
|
Tiesību aktu stāšanās spēkā
|
|
186
|
C: Veselības aprūpes digitālā pārveide
|
Mērķa
|
Veselības iestādes, kas izmanto attēlu centrālo krātuvi
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 266842191
|
1.8.Astoņi maksājumi (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
26
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Mērķa
|
Ēku inženiertehnisko sistēmu modernizācija
|
|
31
|
E: Sociālā un ekonomiskā noturība pret klimatiskām katastrofām Slovēnijas Republikā
|
Mērķa
|
Dalībnieki, kas apmācīti reaģēt uz dabas ugunsgrēkiem
|
|
37
|
G: Sēklu, stādaudzētavas un meža aizsardzības centrs
|
Mērķa
|
Uzbūvēts sēklu, stādaudzētavu un meža aizsardzības centrs
|
|
40
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
44
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
65
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē
|
Mērķa
|
Bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu reģistrēšana publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu valsts reģistrā
|
|
73
|
B: Integrēts stratēģisks projekts Slovēnijas dekarbonizācijai, pārejot uz aprites ekonomiku
|
Mērķa
|
To projektu skaits, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmumus pārejā uz aprites ekonomiku
|
|
97
|
G: Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija
|
Starpposma mērķis
|
E-tiesību aktu platforma
|
|
101
|
I. Iekšējās drošības digitalizācija
|
Starpposma mērķis
|
Lietojumi policijas mākonī
|
|
102
|
K: Zaļās Slovēnijas atrašanās vietas noteikšanas satvars
|
Mērķa
|
Savienoti telpiskās un vides informācijas risinājumi
|
|
140
|
A: Strukturāli pasākumi darba tirgus noturības stiprināšanai
|
Starpposma mērķis
|
Pamatnostādņu pieņemšana aktīvas darba tirgus politikas īstenošanai 2026.–2030. gadam
|
|
148
|
A: Tūrisma ilgtspējīgas attīstības stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Analītisks rīks tūrisma rādītājiem
|
|
153
|
C: Publiskās un kopīgās tūrisma infrastruktūras un dabas objektu ilgtspējīga attīstība tūrisma galamērķos
|
Mērķa
|
Publiskās tūrisma infrastruktūras projekti
|
|
156
|
A: Izglītības sistēmas atjaunošana zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkā
|
Starpposma mērķis
|
Pārskatītas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes, pamatskolu un vidusskolu mācību programmas
|
|
161
|
F: Augstākās izglītības reformas izmēģinājuma projekti zaļai un noturīgai pārejai
|
Mērķa
|
Izmēģinājuma projekti augstākās izglītības procesa atjaunošanai
|
|
184
|
B: Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu nodrošināšana paliatīvās aprūpes komandām
|
|
187
|
C: Veselības aprūpes digitālā pārveide
|
Mērķa
|
Pacientiem un ārstiem pieejamas jaunas telemedicīnas funkcijas
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 110338860
|
1.9.Devītais piešķīrums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
5
|
D: Centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektīva pārstrukturēšana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
|
Mērķa
|
Uzstādītā atjaunīgās enerģijas jauda centralizētās siltumapgādes sistēmās
|
|
7
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (transformatorstacijas)
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno elektroenerģijas transformatoru staciju skaits
|
|
7.a pants
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (transformatorstacijas un zemsprieguma tīkls)
|
Mērķa
|
Uzbūvētā sadales tīkla (zemsprieguma tīkls) garums
|
|
25
|
B: Ilgtspējīga ēku renovācija
|
Mērķa
|
Ēku renovācija
|
|
35
|
F: Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
|
Mērķa
|
Uzbūvētā pretplūdu aizsardzības infrastruktūra
|
|
35.a pants
|
F: Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
|
Mērķa
|
Valsts ūdens kontroles centra izveide
|
|
41
|
H: Komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
45
|
I. Dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
62
|
D: Ceļu infrastruktūras digitalizācija
|
Mērķa
|
Ceļi, uz kuriem attiecas satiksmes kontroles un vadības sistēma
|
|
76
|
C: Koksnes apstrādes palielināšana, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību
|
Mērķa
|
Kokapstrādes atbalsta projektu skaits
|
|
84
|
D: Pārrobežu un daudzvalstu projekti — Eiropas kopīgā datu infrastruktūra un pakalpojumi
|
Mērķa
|
Ziņojumi par datu apstrādes risinājumiem
|
|
96
|
G: Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija
|
Mērķa
|
2000000 EUR izmaksa
|
|
98
|
G: Publiskās pārvaldes digitālās vides modernizācija
|
Mērķa
|
Sertifikātu skaits, kas izsniegti digitālo prasmju apmācībai publiskajā sektorā
|
|
99
|
H: Gigabitu infrastruktūra
|
Mērķa
|
Mājsaimniecības ar iespējotu platjoslas piekļuvi, kas iekļautas projekta noslēguma ziņojumos
|
|
104
|
L: Digitālā pārkārtošanās lauksaimniecībā, pārtikā vai mežsaimniecībā
|
Mērķa
|
E-pakalpojumi lauksaimniecībā, pārtikā vai mežsaimniecībā
|
|
105
|
N: Digitalizācija tieslietu jomā
|
Mērķa
|
It sistēmas tieslietu jomā
|
|
108
|
J: Izglītības un zinātnes digitalizācija
|
Mērķa
|
Pieteikumi izglītības jomā
|
|
109
|
M: Digitalizācija kultūras jomā
|
Mērķa
|
E-pakalpojumi kultūras jomā
|
|
115
|
B: Pētniecības un inovācijas projektu līdzfinansēšana zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam
|
Mērķa
|
Galīgo programmas ziņojumu pieņemšana
|
|
118
|
B: Pētniecības un inovācijas projektu līdzfinansēšana zaļās pārkārtošanās un digitalizācijas atbalstam
|
Mērķa
|
Galīgo projekta ziņojumu pieņemšana
|
|
119
|
C: Tādu projektu līdzfinansēšana, kuru mērķis ir uzlabot Slovēnijas pētnieku un pētniecības organizāciju starptautisko mobilitāti un veicināt Slovēnijas pieteikumu iesniedzēju starptautisko iesaisti
|
Mērķa
|
To pētnieku skaits, kuri piedalās projektos
|
|
122
|
D: Pētniecības, attīstības un inovācijas demonstrējumu un izmēģinājuma projektu ieguldījumu līdzfinansēšana
|
Mērķa
|
Galīgo projekta ziņojumu pieņemšana
|
|
130
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Mērķa
|
Pieņemtie projektu galīgie ziņojumi
|
|
132
|
C: Atbalsts uzņēmumu dekarbonizācijai, produktivitātei un konkurētspējai
|
Mērķa
|
Pieņemtie projektu galīgie ziņojumi
|
|
134
|
D: Nodrošināt inovatīvas ekonomikas un uzņēmējdarbības infrastruktūras ekosistēmas
|
Mērķa
|
Uzņēmējdarbības attīstības zonu būvniecība
|
|
151
|
B: Slovēnijas tūristu mītņu piedāvājuma ilgtspējīga attīstība, lai palielinātu tūrisma pievienoto vērtību
|
Mērķa
|
Tūristu mītņu projekti
|
|
155
|
D: Kultūras mantojuma un publiskās kultūras infrastruktūras ilgtspējīga atjaunošana un atdzīvināšana
|
Mērķa
|
Renovēti kultūras mantojuma objekti
|
|
158.a pants
|
E: Visaptveroša zaļās un digitālās izglītības pārveide
|
Mērķa
|
Projekti izglītojamo digitālās, ilgtspējīgas attīstības un finanšpratības kompetenču jomā
|
|
158.c pants
|
E: Visaptveroša zaļās un digitālās izglītības pārveide
|
Mērķa
|
Neformālās izglītības mācību programmas pieaugušajiem finanšpratības jomā
|
|
159
|
B: Augstākās izglītības reforma zaļai un noturīgai pārejai
|
Mērķa
|
Pārskatītas augstākās izglītības programmas
|
|
162
|
C: Vidusskolas līmeņa profesionālās izglītības un profesionālo apmācību, tostarp māceklības, modernizācija
|
Mērķa
|
Pārskatītas profesionālās izglītības un apmācības programmas
|
|
163
|
G: Sadarbības stiprināšana starp izglītības sistēmu un darba tirgu
|
Mērķa
|
Apmācības programmas mentoriem uzņēmumos
|
|
166
|
H: Izglītības infrastruktūras zaļināšana Slovēnijā
|
Mērķa
|
Jaunas vai atjaunotas izglītības iestādes
|
|
184.a pants
|
B: Veselības aprūpes personāla kompetences stiprināšana, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti
|
Mērķa
|
Veselības aprūpes personāla un citu dalībnieku apmācība
|
|
189
|
D: Veselības aprūpes sistēmas pieejamība
|
Mērķa
|
Transportlīdzekļu piegāde neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai
|
|
191
|
E: Efektīva infekcijas un hronisko slimību ārstēšana
|
Mērķa
|
Lineāro paātrinātāju piegāde UKC Maribor vajadzībām
|
|
192
|
E: Efektīva infekcijas un hronisko slimību ārstēšana
|
Starpposma mērķis
|
Ļubļanas infekciozās klīnikas būvniecība līdz trešajam būvniecības posmam un daži ar to saistītie darbi no ceturtā un piektā būvniecības posma
|
|
215
|
C: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (vidēja sprieguma tīkls)
|
Mērķa
|
Sadales tīkla garums
|
|
215.a pants
|
C: Elektroenerģijas sadales tīkla stiprināšana (vidēja sprieguma tīkls un zemsprieguma tīkls)
|
Mērķa
|
Sadales tīkla garums (zemspriegums)
|
|
217
|
D: Energoefektivitāte un ekonomikas dekarbonizācija
|
Mērķa
|
Līdzfinansēto projektu skaits
|
|
219
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Mērķa
|
Reģistrēti bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punkti
|
|
220
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Mērķa
|
Piegādātie elektriskie un ūdeņraža autobusi
|
|
221
|
E: Alternatīvo degvielu infrastruktūras veicināšana transporta nozarē (paplašināšana)
|
Mērķa
|
Līdzfinansēti bezemisiju transportlīdzekļi
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 247854259
|
2.Aizdevums
Maksājumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, organizē šādi:
2.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
13
|
B: Elektroenerģijas piegādes reforma, lai veicinātu atjaunojamos energoresursus
|
Starpposma mērķis
|
Elektroenerģijas piegādes likuma stāšanās spēkā
|
|
17
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Konkursa izsludināšana par jaunu zemsprieguma sadales tīklu
|
|
46
|
B: Novēršanas stiprināšana, lai palielinātu plūdu drošību
|
Starpposma mērķis
|
Jauna plūdu riska pārvaldības plāna stāšanās spēkā
|
|
50
|
H: Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana komunālo notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas projektiem
|
|
52
|
I. Citi dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana dzeramā ūdens apgādes projektiem
|
|
167
|
D: Izglītības un pētniecības infrastruktūras zaļināšanas stratēģija Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Izglītības un pētniecības infrastruktūru zaļināšanas stratēģijas pieņemšana
|
|
205
|
Publisko īres mājokļu fonda stiprināšana
|
Starpposma mērķis
|
Mājokļu likuma grozījumu stāšanās spēkā
|
|
207
|
Valsts īres mājokļu nodrošināšana
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana valsts īres mājokļu nodrošināšanai
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 310091602
|
2.2.Otrais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
67 b)
|
F: Reforma par alternatīvo degvielu infrastruktūras turpmāku izvēršanu
|
Starpposma mērķis
|
Stājas spēkā Likums par alternatīvo degvielu infrastruktūru un pārejas uz alternatīvajām degvielām veicināšanu transporta nozarē
|
|
168
|
H: Izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana Slovēnijā
|
Starpposma mērķis
|
Pabeigta investīciju projektu atlase izglītības infrastruktūras zaļināšanai
|
|
203
|
C: Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām
|
Starpposma mērķis
|
Dotāciju piešķiršana jaunu institucionālās aprūpes iestāžu būvniecībai
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 116127827
|
2.3.Trešais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
49
|
D: Sabiedrisko vides aizsardzības pakalpojumu darbības efektivitātes palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Leģislatīvā(-o) akta(-u) un regulas(-u) par sabiedrības vides aizsardzības pakalpojumu īstenošanu stāšanās spēkā
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 39564351
|
2.4.Ceturtais ieguldījums (aizdevuma atbalsts):
|
Kārtas Nē.
|
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums)
|
Atskaites punkts/mērķrādītājs
|
Nosaukums
|
|
|
|
|
|
|
16
|
E: Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus..
|
Mērķa
|
Uzstādītā atjaunīgās enerģijas jauda
|
|
18
|
F: Elektroenerģijas sadales tīkla turpmāka stiprināšana
|
Mērķa
|
Zemsprieguma sadales tīkla būvniecība
|
|
27.a pants
|
B: Ēku ilgtspējīgas renovācijas turpināšana
|
Mērķa
|
Ēku renovācija
|
|
27.ter
|
B: Ēku ilgtspējīgas renovācijas turpināšana
|
Mērķa
|
Ēku inženiertehnisko sistēmu modernizācija
|
|
33
|
F: Plūdu riska mazināšana un citu ar klimatu saistītu katastrofu riska mazināšana
|
Mērķa
|
Uzbūvēta vai izveidota infrastruktūra, lai līdz minimumam samazinātu zemes nogruvumu draudus
|
|
48
|
F: Vēl vairāk samazināt plūdu risku un citu ar klimatu saistītu katastrofu risku
|
Mērķa
|
Uzbūvētā pretplūdu aizsardzības infrastruktūra
|
|
48.a pants
|
F: Vēl vairāk samazināt plūdu risku un citu ar klimatu saistītu katastrofu risku
|
Starpposma mērķis
|
Plūdu riska novērtējums Slovēnijas Republikas upju baseinos
|
|
51
|
H: Turpmāki projekti komunālo notekūdeņu novadīšanai, attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno notekūdeņu sistēmu vai rekonstruēto esošo notekūdeņu sistēmu skaits
|
|
53
|
I. Citi dzeramā ūdens apgādes un taupīšanas projekti
|
Mērķa
|
Uzbūvēto jauno dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai rekonstruēto esošo dzeramā ūdens apgādes sistēmu skaits
|
|
68
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas turpmāka palielināšana
|
Starpposma mērķis
|
Atjaunotās dzelzceļa stacijas Ļubļanā (Dunajskas A posma pārvads) un Nova Goricā
|
|
68.a pants
|
C: Dzelzceļa infrastruktūras jaudas turpmāka palielināšana
|
Mērķa
|
Sagatavoti projekta dokumenti un rekonstruētas dzelzceļa līnijas
|
|
170
|
H: Izglītības infrastruktūras turpmāka zaļināšana Slovēnijā
|
Mērķa
|
Jaunas vai atjaunotas izglītības iestādes
|
|
204
|
C: Drošas dzīves vides nodrošināšana apgādājamām personām
|
Mērķa
|
Gultas jaunbūvētās institucionālās aprūpes iestādēs
|
|
208
|
B: Valsts īres mājokļu nodrošināšana
|
Mērķa
|
Papildu valsts mājokļu īres dzīvokļi
|
|
|
|
Iemaksas summa
|
EUR 59801924
|
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek saskaņā ar šādu kārtību:
·Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas birojs, Finanšu ministrija, ir koordinējošā iestāde, un tā ir vispārēji atbildīga par plāna uzraudzību un īstenošanu kopumā. Tā uzrauga, pārbauda un apstiprina atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu un sagatavo un paraksta pārvaldības deklarāciju. Tā ir atbildīga par maksājumiem valsts līmenī un par maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai.
·Nozaru ministrijas ir atbildīgas par Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna atsevišķu komponentu īstenošanu. Tās ziņo koordinējošajai iestādei par īstenošanas progresu un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanu.
·Valsts izmaksu koordinators, Finanšu ministrija, ES fondu pārvaldības departaments: koordinators ir atbildīgs par pasākumu izmaksu aplēses ex ante pārskatīšanu un apstiprināšanu plāna izmaiņu gadījumā.
·Finanšu ministrijas Budžeta uzraudzības birojs kā valsts revīzijas koordinators ir atbildīgs par revīziju veikšanu un revīziju kopsavilkuma sagatavošanu.
2.Kārtība, kādā Komisija nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatā esošajiem datiem
Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, Slovēnija ir ieviesusi šādu kārtību:
Finanšu ministrija, ANP īstenošanas birojs, kas ir Slovēnijas atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālā koordinējošā struktūra, ir atbildīgs par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējošā struktūra, kas uzrauga progresu starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanā. Kontroles veic koordinējošā iestāde un nozaru ministrijas, savukārt par revīzijām atbild valsts revīzijas koordinators. Tā koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, visiem attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citus datus, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek Finanšu ministrijas IT sistēmā — MFERAC.
Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktā, Slovēnija pēc attiecīgo saskaņoto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas šā pielikuma 2.1. iedaļā iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājuma pieprasījumu. Slovēnija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu, gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.”;