EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.11.2021

COM(2021) 681 final

2021/0357(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 groza attiecībā uz atkāpes no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta ilgumu un darbības jomu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar 395. panta 1. punktu Direktīvā 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 1 (“PVN direktīva”) Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no šīs direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2021. gada 31. martā, Itālijas Republika pieprasīja atļauju turpināt piemērot atkāpi no PVN direktīvas 218. un 232. panta, lai arī turpmāk varētu piemērot obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu. Šīs atkāpes termiņš ir 2021. gada 31. decembris. Turklāt minētajā pieprasījumā tika lūgts paplašināt ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 2 piešķirtā spēkā esošā atkāpes pasākuma darbības jomu, lai tajā iekļautu nodokļa maksātājus, kuri izmanto PVN direktīvas 282. pantā minēto mazo uzņēmumu atbrīvojumu. Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija 2021. gada 10. septembra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas Republikas pieprasījumu. Komisija 2021. gada 13. septembra vēstulē paziņoja Itālijas Republikai, ka tās rīcībā ir visa pieprasījuma izvērtēšanai nepieciešamā informācija.

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2018/593 Itālijas Republika ieviesa obligātās elektronisko rēķinu sagatavošanas vispārēju sistēmu Sistema di Interscambio (SdI), kas ir saskaņā arī ar Padomes 2017. gada 11. jūlija Ieteikumu par Itālijas 2017. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2017. gada stabilitātes programmu 3 .

Itālija apgalvo, ka pasākums, kura nolūks ir apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienkāršot nodokļu saistību izpildi, padarīt nodokļa iekasēšanu efektīvāku un modernizēt Itālijas ražošanu, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas uzņēmumiem, ir pilnībā sasniedzis savus mērķus.

Attiecībā uz cīņu pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas pasākums ir uzlabojis nodokļu administrācijas spējas, samazinot laiku, kas vajadzīgs, lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas un reaģētu uz to, un uzlabojot riska analīzes iespējas. Turklāt pasākums ir izrādījies efektīvs preventīvs pasākums, jo tas ir atturējis no izvairīšanās no nodokļa maksāšanas un no krāpnieciskas nodokļu maksātāju rīcības.

Lai gan nav iespējams precīzi noteikt, cik lielā mērā piedziņa ir tieši attiecināma uz obligātās e-rēķinu sagatavošanas ieviešanu, Itālija ir iesniegusi dažas aplēses. Saskaņā ar šīm aplēsēm aptuveni 2 miljardi EUR varētu būt tieši saistīti ar PVN saistību izpildes uzlabošanos pēc attiecīgā pasākuma ieviešanas, savukārt aptuveni 580 miljonus EUR papildu ieņēmumu tiešo nodokļu iekasēšanas ietvaros varētu netieši attiecināt uz minēto pasākumu. Attiecībā uz kontroli un izpildi darbība, kuras mērķis ir identificēt un apturēt viltus PVN kredītus, 2019. gadā ļāva piedzīt 945 miljonus EUR. Turklāt elektronisko rēķinu datu izmantošana visā 2019. gadā arī ir bijusi būtiska, lai identificētu nodokļa maksātājus, kuri neatbilst prasībām attiecībā uz “esportatore abituale” statusu (vairāk nekā 1,3 miljardi EUR deklarēti nepatiesi norādītu maksimālo apjomu ietvaros). Pašlaik tiek īstenotas arī citas procedūras, kuru pamatā ir elektronisko rēķinu datu kontrolpārbaude, salīdzinot ar pārrobežu informācijas avotiem krāpšanas apkarošanas jomā (tostarp Eiropas krāpšanas apkarošanas tīklu EUROFISC). Pamatojoties uz rēķinu plūsmām attiecībā uz neesošiem darījumiem aptuveni 1 miljarda EUR apmērā, bija iespējams identificēt uzņēmumus, kas ir iesaistīti Kopienas iekšējās krāpšanas mehānismos, kuri īstenoti laikposmā no 2019. gada līdz 2020. gadam.

Attiecībā uz nodokļu saistību izpildes vienkāršošanu obligātās e-rēķinu sagatavošanas ieviešana nodrošināja to, ka nodokļu iestāde varēja nodokļu maksātājiem darīt pieejamus iepriekš aizpildītus iegādes un pārdošanas uzskaites reģistrus, periodisko PVN norēķinu grafiku, iepriekš aizpildītas gada PVN deklarācijas un iepriekš aizpildītas maksājuma veidlapas, tostarp attiecībā uz maksājamiem, kompensējamiem vai atmaksājamiem nodokļiem (kur priekšroka tiek dota tiem, kuri izmanto e-rēķinus). E-rēķinu sagatavošana ir ļāvusi atcelt vairākus pienākumus, piemēram, šādus – ziņot rēķinu datus par iekšzemes darījumiem, iesniegt Intrastat deklarācijas par pirkumiem, sniegt informāciju par līgumiem, ko noslēguši līzinga un nomas uzņēmumi, un ziņot par darījumiem, kas ietver preču piegādi no Sanmarīno Republikas uz Itāliju.

Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju obligātās e-rēķinu sagatavošanas ieviešana ir nodrošinājusi arī citus ieguvumus, jo tā ir ļāvusi vienkāršot rēķinu sagatavošanas procesu gan rēķinu izsniedzējiem, gan saņēmējiem un izstrādāt saistītus pakalpojumus, kas ļauj reāllaikā uzraudzīt uzņēmējdarbības rezultātus, tostarp, piemēram, naudas plūsmas pārvaldību. Turklāt Covid-19 pandēmijas kontekstā obligātās elektronisko rēķinu sagatavošanas ietvaros sniegtie dati ir izrādījušies ļoti noderīgi, lai analizētu ar veselības krīzi saistītās pārmaiņas ekonomikā un ieviestu vispiemērotākos atbalsta pasākumus.

Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 piemēro līdz 2021. gada 31. decembrim, tāpēc Itālija ir pieprasījusi atļauju turpināt piemērot atkāpi no PVN direktīvas 218. un 232. panta, lai arī turpmāk varētu piemērot obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu.

Turklāt minētajā pieprasījumā ir lūgts paplašināt pasākuma darbības jomu, lai tajā iekļautu nodokļa maksātājus, kuri izmanto PVN direktīvas 282. pantā minēto mazo uzņēmumu atbrīvojumu. Itālija uzskata, ka šī paplašināšana uzlabos cīņu pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, jo tā sniegs nodokļu iestādēm pilnīgu priekšstatu par darījumiem, ko veikuši visi nodokļa maksātāji. Turklāt nodokļu iestādes varēs uzraudzīt, vai to nodokļa maksātāju apgrozījums, kuri gūst labumu no iepriekš minētā atbrīvojuma, nepārsniedz noteikto robežvērtību, tādējādi ļaujot tām cīnīties pret izvairīšanos no nodokļa maksāšanas saistībā ar tādu nodokļa maksātāju piekļuvi šim režīmam un pastāvīgu dalību tajā, kuri būtiski pārkāpj likumā paredzētos nosacījumus un prasības.

Itālija uzskata, ka pieprasītajai pasākuma darbības jomas paplašināšanai nevajadzētu radīt ievērojamu administratīvo slogu šiem nodokļa maksātājiem. Vairāk nekā 10 % nodokļa maksātāju, kuri gūst labumu no PVN direktīvas 282. pantā minētā atbrīvojuma mazajiem uzņēmumiem, jau izsniedz rēķinus, izmantojot SdI. Turklāt Itālijas Ieņēmumu aģentūra visiem tiesību subjektiem, uz kuriem attiecas PVN, bez maksas ir darījusi pieejamus dažādus risinājumus elektronisko rēķinu sagatavošanai un pārsūtīšanai. Tie ietver programmatūras pakotni, ko var instalēt datorā un ko var izmantot, lai sagatavotu elektronisko rēķinu datnes pat bez interneta pieslēguma un lai pārsūtītu šādas datnes, vienkārši augšupielādējot tās, kā arī lietotni, ko var instalēt jebkurā mobilajā ierīcē, lai sagatavotu un pārsūtītu elektroniskos rēķinus. Turklāt Itālijas Ieņēmumu aģentūra ir darījusi pieejamu digitālas uzglabāšanas bezmaksas pakalpojumu, kas ļauj arhivēt rēķinu datnes, vienlaikus 15 gadus nodrošinot atbilstību prasībām par datņu autentiskumu, integritāti un lasāmību.

MVU gūtu labumu no rēķinu drukāšanas un arhivēšanas izmaksu likvidēšanas, rēķinu sagatavošanā pieļauto kļūdu riska samazināšanas un piekļuves vairākiem tiešsaistes pakalpojumiem, ko nodrošina Itālijas Ieņēmumu aģentūra un kas nodokļa maksātājiem ļauj izmantot rēķinu datus, lai analizētu savu uzņēmumu sniegumu.

Ņemot vērā atkāpes plašo darbības jomu un tās attiecināšanu uz nodokļa maksātājiem, kuri gūst labumu no PVN direktīvas 282. pantā minētā atbrīvojuma mazajiem uzņēmumiem, ir svarīgi nodrošināt vajadzīgos turpmākos pasākumus saistībā ar šo pasākumu un jo īpaši tā ietekmi uz cīņu pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas un uz nodokļa maksātājiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU. Ja Itālija vēlas pagarināt atkāpes pasākumu, kopā ar pagarinājuma pieprasījumu būtu jāiesniedz ziņojums par pasākuma darbību. Šajā ziņojumā ir jānovērtē pasākuma efektivitāte krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Tajā ir jāiekļauj arī novērtējums par pasākuma ietekmi uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši MVU, sniedzot detalizētu skaidrojumu par to administratīvā sloga un atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieaugumu.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

PVN direktīvas 218. pantā papīra un elektroniski rēķini tiek atzīti par līdzvērtīgiem, paredzot, ka dalībvalstis dokumentus vai paziņojumus uz papīra vai elektroniskā formā akceptē kā rēķinus. Saskaņā PVN direktīvas 232. pantu elektroniskā rēķina izmantošana notiek tikai ar saņēmēja piekrišanu. Itālijas ieviestā obligātā elektronisko rēķinu sagatavošana patiešām ir atkāpe no šiem diviem noteikumiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko dalībvalstij piešķir pēc pašas dalībvalsts pieprasījuma, un tas nerada nekādas saistības.

Obligātās elektronisko rēķinu sagatavošanas ieviešana ir noritējusi raiti, neradot nekādas īpašas problēmas. Saskaņā ar Itālijas iesniegto informāciju tā ir palīdzējusi sasniegt izvirzītos mērķus attiecībā uz cīņu pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, vienlaikus vienkāršojot nodokļa iekasēšanu.

Itālijas iesniegtajā pieprasījumā tiek lūgts paplašināt pasākuma darbības jomu, attiecinot to arī uz nodokļa maksātājiem, kuri gūst labumu no MVU paredzētā atbrīvojuma. Itālija ir ieviesusi vairākus pasākumus, lai palīdzētu šiem nodokļa maksātājiem pielāgoties obligātajai elektronisko rēķinu sagatavošanai. Itālijas Ieņēmumu aģentūra bez maksas ir darījusi pieejamus dažādus risinājumus, piemēram, programmatūras pakotni instalēšanai datoros vai lietotni mobilajām ierīcēm, kas nodokļa maksātājiem ļauj viegli sagatavot un pārsūtīt elektroniskos rēķinus. Minētie pasākumi atbrīvos šos uzņēmumus no to pašreizējām rēķinu izsniegšanas un apstrādes izmaksām, piemēram, drukāšanas vai arhivēšanas izmaksām, vienlaikus samazinot kļūdu iespējamību.

Turklāt obligātā elektronisko rēķinu sagatavošana ir ļāvusi Itālijas Ieņēmumu aģentūrai piedāvāt dažādus tiešsaistes pakalpojumus nodokļu maksātājiem. Jāatzīmē, ka vairāk nekā 10 % no nodokļu maksātājiem, kuri izmanto MVU atbrīvojumu, jau ir brīvprātīgi izvēlējušies izsniegt e-rēķinus. Turklāt, ieviešot obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu, varētu atcelt vairākus ziņošanas pienākumus.

Pieprasītā pasākuma darbības jomas paplašināšana pastiprinātu cīņu pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, jo Itālijas nodokļu iestādēm būtu pilnīgs priekšstats par visu nodokļu maksātāju izrakstītajiem rēķiniem. Tas arī ļaus šīm iestādēm identificēt nodokļu maksātājus, kuri būtiski pārkāpj tiesību aktos paredzētos nosacījumus un prasības minētā atbrīvojuma piemērošanai MVU.

Atkāpes termiņš ir arī ierobežots laikā, un gadījumā, ja Itālija vēlas pagarināt atkāpes pasākumu, kopā ar pieprasījumu ir jāiesniedz arī ziņojums par pasākuma darbību un efektivitāti, jo īpaši par ietekmi uz MVU.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ietekmes novērtējums

Itālija pieprasīja atļauju turpināt piemērot obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu visiem rēķiniem, ko citiem operatoriem vai gala patērētājiem izsniedz nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Itālijas teritorijā, tādējādi paplašinot pasākuma darbības jomu attiecībā uz nodokļa maksātājiem, kuri izmanto mazo uzņēmumu atbrīvojumu. Obligātā elektronisko rēķinu sagatavošana būtu jāattiecina arī uz vienkāršotiem rēķiniem, dokumentiem, kas izsniegti, pamatojoties uz PVN direktīvas 219. pantu, un rēķiniem, kas attiecas uz neapliekamiem darījumiem. Nodokļa maksātāji, kuri neveic uzņēmējdarbību, var izvēlēties nosūtīt savu rēķinus ar SdI starpniecību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

2021/0357 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 groza attiecībā uz atkāpes no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta ilgumu un darbības jomu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 6 un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 7 Itālijai tika atļauts ieviest pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta (“īpašais pasākums”), lai ieviestu obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu visiem nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Itālijas teritorijā, izņemot nodokļa maksātājus, kuri izmanto mazo uzņēmumu atbrīvojumu, kas paredzēts minētās direktīvas 282. pantā.

(2)Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2021. gada 31. martā, Itālija pieprasīja atļauju turpināt piemērot atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta, lai arī turpmāk varētu piemērot obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu. Turklāt Itālija pieprasījumā lūdza atļauju paplašināt īpašā pasākuma darbības jomu, attiecinot to arī uz nodokļa maksātājiem, kuri gūst labumu no mazo uzņēmumu atbrīvojuma, kas paredzēts minētās direktīvas 282. pantā.

(3)Komisija 2021. gada 10. septembra vēstulēs informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas pieprasījumu. Komisija 2021. gada 13. septembra vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(4)Itālija apgalvo, ka ieviestā obligātā elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēma, kas visus izsniegtos rēķinus novirza caur “Sistema di Interscambio” (“SdI”), ko pārvalda Itālijas Ieņēmumu aģentūra, ir pilnībā sasniegusi tās mērķus, proti, apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienkāršot nodokļu saistību izpildi un padarīt nodokļu iekasēšanu efektīvāku, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas uzņēmumiem.

(5)Itālija uzskata, ka īpašā pasākuma darbības jomas paplašināšana, attiecinot to arī uz nodokļa maksātājiem, kuri gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā mazo uzņēmumu atbrīvojuma, uzlabotu Itālijas Ieņēmumu aģentūras iespējas apkarot krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā un izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, jo tiktu sniegts pilnīgs priekšstats par visu nodokļa maksātāju izsniegtajiem rēķiniem. Turklāt tas ļautu Itālijas Ieņēmumu aģentūrai uzraudzīt, vai šie nodokļa maksātāji ievēro prasības un nosacījumus minētā atbrīvojuma izmantošanai.

(6)Itālija apgalvo, ka pieprasītā īpašā pasākuma darbības jomas paplašināšana neradīs ievērojamas izmaksas nodokļa maksātājiem, kuri gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā mazo uzņēmumu atbrīvojuma. Lai mazinātu šīs izmaksas, Itālija ir darījusi pieejamus dažādus bezmaksas risinājumus elektronisko rēķinu sagatavošanai un pārsūtīšanai, piemēram, programmatūras pakotni instalēšanai datoros un lietotni mobilajām ierīcēm. Turklāt elektronisko rēķinu sagatavošanas ieviešanu papildina citu prasību atcelšana, piemēram, attiecībā uz rēķinu datu par iekšzemes darījumiem paziņošanu, Intrastat deklarāciju par pirkumiem iesniegšanu vai pienākumu sniegt informāciju par līgumiem, ko noslēguši līzinga un nomas uzņēmumi. Tas arī ļāva sniegt papildu pakalpojumus nodokļa maksātājiem, piemēram, iepriekš aizpildītus iegādes un pārdošanas uzskaites reģistrus, periodisko PVN norēķinu grafiku, iepriekš aizpildītas gada PVN deklarācijas un iepriekš aizpildītas maksājuma veidlapas, tostarp attiecībā uz maksājamiem, kompensējamiem vai atmaksājamiem nodokļiem (kur priekšroka tiek dota tiem, kuri izmanto e-rēķinus). Šiem pasākumiem būtu jānodrošina īpašā pasākuma proporcionalitāte.

(7)Īpašajam pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai varētu uzraudzīt tā ietekmi uz cīņu pret krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas un uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši uz tiem, kuri gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā mazo uzņēmumu atbrīvojuma.

(8)Ja Itālija uzskata par vajadzīgu pagarināt īpašo pasākumu, tai kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā iekļauts novērtējums par īpašā pasākuma efektivitāti krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Šajā ziņojumā tiks novērtēta arī pasākuma ietekme uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši tiem, kuri gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā mazo uzņēmumu atbrīvojuma.

(9)Minētajam īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē klienta tiesības saņemt rēķinus uz papīra Kopienas iekšējo darījumu gadījumā.

(10)Atkāpes pasākumam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(11)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2018/593,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/593 groza šādi:

1) lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. panta, Itālijai tiek atļauts pieņemt tikai rēķinus dokumentu vai paziņojumu veidā elektroniskā formātā, ja tos izdevuši nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Itālijas teritorijā.”;

2) lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 232. panta, Itālijai tiek atļauts noteikt, ka elektroniskiem rēķiniem, kurus izdevuši nodokļa maksātāji, kuri veic uzņēmējdarbību Itālijas teritorijā, nav vajadzīga adresāta piekrišana.”;

3) lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ja Itālija uzskata par vajadzīgu pagarināt 1. un 2. pantā minētās atkāpes, tā kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā novērtēta 3. pantā minēto valsts pasākumu efektivitāte krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā. Šajā ziņojumā arī izvērtē minēto pasākumu ietekmi uz nodokļa maksātājiem, jo īpaši tiem, kuri gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā atbrīvojuma mazajiem uzņēmumiem, kā arī to, vai šie pasākumi palielina administratīvo slogu un izmaksas nodokļa maksātājiem.”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)    OV L 99, 19.4.2018., 14. lpp.

(3)    OV C 261, 9.8.2017., 46. lpp.

(4)    OV C 261, 9.8.2017., 46. lpp.

(5)     https://ec.europa.eu/taxation_customs/system/files/2020-07/2020_tax_package_tax_action_plan_en.pdf  

(6)    OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(7)    OV L 99, 19.4.2018., 14. lpp.