<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑48/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CJ0048</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:356">EU:C:2016:356</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20160526">2016. GADA 26. MAIJA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C‑48/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">NN (L) INTERNATIONAL</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20160526">2016. gada 26. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiešie nodokļi</KEYWORD><KEYWORD>Kapitāla brīva aprite</KEYWORD><KEYWORD>Pakalpojumu sniegšanas brīvība</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 69/335/EEK</KEYWORD><KEYWORD>2., 4., 10. un 11. pants</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 85/611/EEK</KEYWORD><KEYWORD>EKL 10. un 293. pants</KEYWORD><KEYWORD>Ikgadējais kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu nodoklis</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu dubulta uzlikšana</KEYWORD><KEYWORD>Saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibināto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem piemērojamais sods</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑48/15</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Bruxelles</HT> (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20141023">2014. gada 23. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts 2015. gada 6. februārī, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">État belge, SPF Finances</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">NN (L) International SA</HT></HT> , agrāk <HT TYPE="ITALIC">ING International SA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ING (L) Dynamic SA</HT> tiesību un saistību pārņēmēja.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>], tiesneši K. Toadere [<HT TYPE="ITALIC">C. Toader</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>] un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāts M. Bobeks [<HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT>],</P><P>sekretārs V. Turē [<HT TYPE="ITALIC">V. Tourrès</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20151028">2015. gada 28. oktobra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">NN (L) International SA</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Malherbe</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Bertha</HT>, advokāti,</P></ITEM><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Jacobs</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Halleux</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">A. Gillet</HT>, advokāts,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W. Roels</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Soulay</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20160121">2016. gada 21. janvāra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19690717">1969. gada 17. jūlija</DATE> Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="249" PAGE.FIRST="25" DATE.PUB="1969">OV 1969, L 249, 25. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="19850610">1985. gada 10. jūnija</DATE> Direktīvu 85/303/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="156" PAGE.FIRST="23" DATE.PUB="1985">OV 1985, L 156, 23. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva 69/335<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 2., 4., 10. un 11. pantu, Padomes <DATE ISO="19851220">1985. gada 20. decembra</DATE> Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="375" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="1985">OV 1985, L 375, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>), lasot to kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, kā arī EKL 49.–60. pantu, lasot tos kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">État belge</HT> (Beļģijas valsts), <HT TYPE="ITALIC">SPF Finances</HT> (<HT TYPE="ITALIC">service public fédéral Finances</HT>) (Federālais Finanšu dienests) un <HT TYPE="ITALIC">NN (L) International SA</HT>, agrāk <HT TYPE="ITALIC">ING International SA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ING (L) Dynamic SA</HT> tiesību un saistību pārņēmēja (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), par ikgadējā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) nodokļa atmaksas pieteikumu par summu EUR <FT TYPE="DECIMAL">185739,34</FT>, ko minētā sabiedrība ir samaksājusi par 2006. finanšu gadu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 69/335, kura atcelta ar Padomes <DATE ISO="20080212">2008. gada 12. februāra</DATE> Direktīvu 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="046" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 46, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>), 2. panta 1. punktā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Darījumiem, uz ko attiecas kapitāla nodoklis, to uzliek tikai tajā dalībvalstī, kuras teritorijā ir kapitāla sabiedrības faktiskais vadības centrs, tad, kad notiek šādi darījumi.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 4. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Kapitāla nodokli uzliek šādiem darījumiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības izveidošanai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu, kas nav kapitāla sabiedrības, pārveidošanai par kapitāla sabiedrībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības kapitāla palielināšanai ar jebkādu aktīvu iemaksām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības aktīvu palielināšanai ar jebkādu aktīvu iemaksām, kas nav uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai aktīvi, bet ir tādas pašas tiesības kā dalībniekiem, piemēram, balsstiesības, tiesības uz peļņas daļu vai tiesības uz atlikuma daļu likvidācijas gadījumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu faktiskā vadības centra pārcelšanai no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kuru juridiskā adrese ir trešā valstī un kuras attiecīgā dalībvalstī, iekasējot kapitāla nodokli, uzskata par kapitāla sabiedrībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu juridiskās adreses pārcelšanai no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kuru faktiskais vadības centrs ir trešā valstī un kuras attiecīgā dalībvalstī, iekasējot kapitāla nodokli, uzskata par kapitāla sabiedrībām;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu faktiskā vadības centra pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu, ja pēdējā minētajā, iekasējot kapitāla nodokli, tās uzskata par kapitāla sabiedrībām, bet par tādām neuzskata dalībvalstī, no kuras tās pārceļ;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>h)</NO.P><TXT>tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu, kuru faktiskais vadības centrs ir trešā valstī, ja pēdējā minētajā, iekasējot kapitāla nodokli, tās uzskata par kapitāla sabiedrībām, bet par tādām neuzskata dalībvalstī, no kuras tās pārceļ.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Kapitāla nodokli joprojām var piemērot šādiem darījumiem, ja tiem <DATE ISO="19840701">1984. gada 1. jūlijā</DATE> ir bijis uzlikts nodoklis ar 1 % likmi:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības kapitāla palielināšanai, kas notiek, kapitalizējot peļņu vai pastāvīgas vai pagaidu rezerves;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības aktīvu palielinājumam, ko radījuši pakalpojumi, kurus sniedzis kāds dalībnieks un kuri automātiski neizraisa uzņēmējsabiedrības kapitāla pieaugumu, bet tomēr rada pārmaiņas kapitāla sabiedrības tiesībās vai var palielināt uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu vērtību;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības ņemtam aizņēmumam, ja kreditoram ir tiesības uz šīs uzņēmējsabiedrības peļņas daļu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>kapitāla sabiedrības ņemtam aizņēmumam, ko piešķir dalībnieks, dalībnieka laulātais vai bērns, vai aizņēmumam, ko piešķir trešā persona, ja to garantē kāds dalībnieks, ar nosacījumu, ka šādiem aizņēmumiem ir tāda pati funkcija kā uzņēmējsabiedrības kapitāla palielinājumam.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 10. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Neskaitot kapitāla nodokli, dalībvalstis no uzņēmējsabiedrībām, apvienībām vai juridiskām personām, kas darbojas, lai gūtu peļņu, neiekasē nekādus nodokļus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>par 4. pantā minētiem darījumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>par iemaksām, aizdevumiem vai pakalpojumu sniegšanu, kas pieder pie 4. pantā minētiem darījumiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>par reģistrāciju vai kādām citām uzņēmējdarbības sākšanai vajadzīgām formalitātēm, kas uz uzņēmējsabiedrībām, apvienībām vai juridiskām personām, kuras darbojas, lai gūtu peļņu, attiecas to juridiskās formas dēļ.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 11. pantā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Dalībvalstis neuzliek nekādus nodokļus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>akciju, citu kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru vai to sertifikātu izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem, neatkarīgi no tā, kas tos emitē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>aizņēmumiem, arī valsts obligācijām, kas ir sagādāti, izdodot parādzīmes vai citus tirgojamus vērtspapīrus, neatkarīgi no tā, kas tos emitē, kā arī jebkādām formalitātēm, kas uz tiem attiecas, vai šādu parādzīmju vai citu tirgojamu vērtspapīru izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 85/611, kas atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090713">2009. gada 13. jūlija</DATE> Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 302, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>), preambulas otrajā, trešajā un ceturtajā apsvērumā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>tā kā valstu tiesību akti, kas reglamentē [KIU], jākoordinē, lai Kopienas līmenī tuvinātu konkurences nosacījumus starp šādiem uzņēmumiem, reizē nodrošinot efektīvāku un vienveidīgāku aizsardzību sertifikātu turētājiem; tā kā šāda koordinācija ļaus vienas dalībvalsts [KIU] vieglāk pārdot savus sertifikātus citās dalībvalstīs;</P></CONSID><CONSID><P>tā kā minēto mērķu sasniegšana ļaus vieglāk atcelt ierobežojumus [KIU] sertifikātu brīvai apgrozībai Kopienā, un šāda koordinācija palīdzēs veidot Eiropas kapitāla tirgu;</P></CONSID><CONSID><P>tā kā, ņemot vērā minētos mērķus, ir vēlams pieņemt kopīgus pamatnoteikumus par dalībvalstu [KIU] darbības atļaušanu, uzraudzību, struktūru, darbību un informāciju, kas tiem jāpublicē;</P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvas 85/611 44. pants bija izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="044.001"><NO.PARAG><IE/></NO.PARAG><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>[Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam (PVKIU)], kas tirgo savus sertifikātus citā dalībvalstī, jāievēro šajā valstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti jomās, uz ko neattiecas šī direktīva.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="044.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Noteikumi, kas minēti 1. un 2. punktā, jāpiemēro bez diskriminācijas.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code des droits de succession</HT> (Mantojuma nodokļa kodekss), kurā grozījumi izdarīti ar <DATE ISO="20031222">2003. gada 22. decembra</DATE> programmlikumu (<DATE ISO="20031231">2003. gada 31. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Moniteur belge</HT>, 62160. lpp., turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Mantojuma nodokļa kodekss<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>), ir ietverta II <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> grāmata <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Ikgadējais [KIU], kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību nodoklis<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>ikgadējais KIU nodoklis<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>). Šis nodoklis, kurš sākotnēji bija piemērojams tikai saskaņā ar Beļģijas tiesībām dibinātajiem KIU, ar minēto programmlikumu, kas stājās spēkā <DATE ISO="20040101">2004. gada 1. janvārī</DATE>, vēlāk tika attiecināts arī uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kuri tirgo savus sertifikātus Beļģijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Mantojuma nodokļa kodeksa 133. <HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantā ir paredzēts, ka tiesa papildus aizliegumam uz laiku no trīs mēnešiem līdz pieciem gadiem noteiktām personām veikt to profesionālo darbību par kādu no šī paša kodeksa konkrētos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem, tāpat uz laiku no trīs mēnešiem līdz pieciem gadiem var likt slēgt attiecīgās sabiedrības, grupas vai uzņēmuma, kuru vadītājs, dalībnieks vai darbinieks ir notiesātā persona, uzņēmumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar Mantojuma nodokļa kodeksa 161. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Sākot no 1. janvāra pēc to reģistrēšanas Banku, finanšu un apdrošināšanas komisijā, ar ikgadējo nodokli tiek aplikti:</P><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>[KIU], kuriem ir <DATE ISO="19901204">1990. gada 4. decembra</DATE> likuma par finanšu darījumiem un finanšu tirgiem 108. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā paredzētā statutārā forma;</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>pārvaldības sabiedrības, kas ir atbildīgas par [KIU] pārvaldību un kam ir <DATE ISO="19901204">1990. gada 4. decembra</DATE> likuma par finanšu darījumiem un finanšu tirgiem 108. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā paredzētā līgumiskā forma;</TXT></NP><NP><NO.P>3°</NO.P><TXT>ārvalsts [KIU], kas paredzētas <DATE ISO="19901204">1990. gada 4. decembra</DATE> likuma par finanšu darījumiem un finanšu tirgiem 137. pantā, izņemot aizdevumu ieguldījumu uzņēmumus;</TXT><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></NP></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Atbilstoši šī kodeksa 161. <HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="161A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>§ 1.</NO.PARAG><ALINEA>161. panta 1. un 2. punktā minētajiem ieguldījumu uzņēmumiem nodoklis ir jāmaksā par Beļģijā pārdošanā piedāvāto sertifikātu kopējo neto vērtību iepriekšējā gada 31. decembrī.</ALINEA><ALINEA><P>Pirmās daļas piemērošanas vajadzībām:</P><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>par Beļģijā pārdošanā piedāvātiem uzskata sertifikātus, kas ir iegādāti ārvalstīs Karalistes iedzīvotāja vārdā;</TXT></NP><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>ja ieguldījumu uzņēmums nav administrācijai norādījis nodokļa iekasēšanai noderīgos un vajadzīgos faktus un neskarot 162. panta piemērošanu, nodoklis ir jāmaksā par iepriekšējā gada 31. decembrī pārvaldījumā esošā īpašuma kopējo vērtību. Karalis var noteikt šī nodokļa iekasēšanai atbilstošo un vajadzīgo informāciju.</TXT></NP></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="161A.002"><NO.PARAG>§ 2.</NO.PARAG><ALINEA>161. panta 3. punktā minētajiem ieguldījumu uzņēmumiem kopš brīža, kad tos ir reģistrējusi Banku, finanšu un apdrošināšanas komisija, nodoklis ir jāmaksā par Beļģijā pārdošanā piedāvāto sertifikātu kopējo neto vērtību iepriekšējā gada 31. decembrī.</ALINEA><ALINEA><P>Pirmās daļas piemērošanas vajadzībām:</P><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>sertifikāti, ko ārvalstīs pārdošanā ir piedāvājis finanšu starpnieks, nevar tikt atskaitīti no Beļģijā pārdošanā piedāvāto sertifikātu bruto vērtības, ja to iegādē ir bijis iesaistīts finanšu starpnieks Beļģijā;</TXT></NP><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>ja ieguldījumu uzņēmums nav administrācijai norādījis nodokļa iekasēšanai noderīgos un vajadzīgos faktus un neskarot 162. panta piemērošanu, nodoklis ir jāmaksā par Beļģijā pārdošanā piedāvāto sertifikātu kopējo bruto vērtību iepriekšējā gada 31. decembrī. Karalis var noteikt šī nodokļa iekasēšanai atbilstošo un vajadzīgo informāciju.</TXT></NP></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Minētā kodeksa 162. pantā, redakcijā, kas bija spēkā pamatlietas faktu rašanās laikā, bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>161. pantā paredzētajam nodoklim ir piemērojami I grāmatas noteikumi attiecībā uz pierādījumiem par aktīvu nedeklarēšanu, noilgumu, atmaksāšanu, kriminālvajāšanu un sodiem.</ALINEA><ALINEA>Ja 161. panta 3. punktā minētie ieguldījumu uzņēmumi pārkāpj šīs grāmatas noteikumus, tiesa var tiem aizliegt nākotnē piedāvāt pārdošanā sertifikātus Beļģijā. Par šo aizliegumu tiek paziņots ieguldījumu uzņēmumam, Banku, finanšu un apdrošināšanas komisijai un struktūrai, ko ieguldījumu uzņēmums Beļģijā ir norādījis kā struktūru, kas ir atbildīga par izmaksām dalībniekiem, sertifikātu pārdošanu vai pirkšanu un informācijas izplatīšanu vismaz vienā no valsts valodām.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT>, Luksemburgā dibināta sabiedrība, iesniedza ikgadējā KIU nodokļa deklarāciju par 2006. finanšu gadu attiecībā uz Beļģijā pārdošanā piedāvāto sertifikātu neto vērtību <DATE ISO="20051231">2005. gada 31. decembrī</DATE>, un tiesību aktos noteiktajā termiņā samaksāja šo nodokli EUR <FT TYPE="DECIMAL">185739,34</FT> apmērā. Pēc tam tā vērsās <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> (Briseles pirmās instances tiesa, Beļģija), lai apstrīdētu minētā nodokļa tiesiskumu, ņemot vērā Direktīvu 69/335, EKL 56.–60. pantu, Direktīvu 85/611 un EKL 10. pantu, kā arī, pakārtoti, Beļģijas Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes <DATE ISO="19700917">1970. gada 17. septembrī</DATE> Luksemburgā parakstītās Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un par dažu citu jautājumu reglamentāciju saistībā ar ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Beļģijas–Luksemburgas konvencija<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) 22. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20111123">2011. gada 23. novembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Bruxelles</HT> (Briseles pirmās instances tiesa) noraidīja iebildumu par Direktīvas 69/335 pārkāpumu, bet apmierināja <HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT> prasību, atzīstot par pamatotu tās pēdējo, pakārtoti izvirzīto iebildumu par Beļģijas–Luksemburgas konvencijas pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">État belge</HT>, <HT TYPE="ITALIC">SPF Finances</HT> pārsūdzēja šo spriedumu iesniedzējtiesā, lūdzot tai konstatēt, ka uz ikgadējo [KIU] nodokli nav attiecināma Beļģijas–Luksemburgas konvencija, ka Mantojuma nodokļa kodeksa 160. un nākamie panti ir saderīgi ar Savienības tiesībām un ka minētais nodoklis, kas ir ticis tiesiski iekasēts, nav jāatmaksā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT> lūdza apstiprināt pasludināto spriedumu. Pakārtoti tā iesniedza pretapelācijas sūdzību daļā, kurā pirmās instances tiesa bija noraidījusi iebildumu par Direktīvas 69/335 pārkāpumu un nebija paudusi nostāju par pārējiem iebildumiem attiecībā uz citu Savienības tiesību normu pārkāpumu. Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT> lūdza iesniedzējtiesu vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka, lai arī kāda būtu ikgadējā KIU nodokļa kvalifikācija, nosakot, vai tas ietilpst vai Beļģijas–Luksemburgas konvencijas piemērošanas jomā vai nē, šim nodoklim nevar netikt piemērots vispārējais aprites brīvību ierobežojumu aizliegums un <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> nevar tikt izslēgts, ka attiecībā uz to ir piemērojami Direktīvas 69/335 noteikumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Bruxelles</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīva 69/335, konkrētāk tās 2., 4., 10. un 11. pants, tos lasot kopsakarā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādas valsts tiesību normas kā Mantojuma nodokļa kodeksa 161. un 162. pants, kuri attiecas uz KIU nodokli, ciktāl minētais nodoklis reizi gadā ir jāmaksā KIU, kas kapitālsabiedrības formā ir izveidoti citā dalībvalstī un tirgo savus sertifikātus Beļģijā, attiecībā uz to parakstīto sertifikātu Beļģijā kopējo vērtību, no kuras ir atskaitīta šādu parakstīto sertifikātu atpirkumu vai izpirkumu vērtība, no kā izriet, ka summām, ko šādi KIU ir iekasējuši Beļģijā, tiek piemērots minētais nodoklis, ciktāl tās paliek minēto uzņēmumu rīcībā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai EK līguma 49.–55. un 56.–60. pants, attiecīgā gadījumā tos lasot kopsakarā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dalībvalstīm ir liegts vienpusēji mainīt nodokļa piesaistes kritēriju, kāds ir paredzēts Mantojuma nodokļa kodeksa 161. un nākamajos pantos, aizstājot personisko piesaistes kritēriju, kura pamatā ir nodokļa maksātāja dzīvesvieta un kurš ir nostiprināts starptautiskajās nodokļu tiesībās, ar šķietamu reālu piesaistes kritēriju, kas nav nostiprināts starptautiskajās nodokļu tiesībās, ņemot vērā, ka, lai pamatotu savu nodokļu suverenitāti, dalībvalsts tikai attiecībā uz ārvalstu uzņēmumiem nosaka tādu īpašu sankciju kā tā, kas ir paredzēta Mantojuma nodokļa kodeksa 162. panta otrajā daļā?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="7"?><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai EKL 49. un 56. pants, attiecīgā gadījumā tos lasot kopsakarā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek liegta tāda nodokļa uzlikšana kā tā, kura tika aprakstīta iepriekš un kura, ciktāl ar to nekādi netiek ņemta vērā nodokļa uzlikšana, kas uz citā dalībvalstī izveidotiem KIU jau tiek attiecināta to izcelsmes dalībvalstī, ir papildu finansiāls apgrūtinājums, kurš var šiem uzņēmumiem traucēt veikt sertifikātu tirdzniecību Beļģijā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai Direktīva 85/611, attiecīgā gadījumā to lasot kopsakarā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek liegta tāda nodokļa uzlikšana kā tā, kura tika aprakstīta iepriekš, ja ar to tiek apdraudēts direktīvas galvenais mērķis – atvieglot KIU sertifikātu tirdzniecību Eiropas Savienībā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai EKL 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir administratīvās izmaksas, kas citā dalībvalstī izveidotiem KIU, kuri tirgo savus sertifikātus Beļģijā, rodas tāda nodokļa iekasēšanas dēļ kā tas, kas tika aprakstīts iepriekš?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Vai EKL 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāda valsts tiesību norma kā Mantojuma nodokļa kodeksa 162. panta otrā daļa, ciktāl ar šo tiesību normu uz citā dalībvalstī izveidotiem KIU, kuri tirgo savus sertifikātus Beļģijā, gadījumā, ja tie līdz kārtējā gada 31. martam nenosūta savu nodokļa deklarāciju vai nesamaksā iepriekš aprakstīto nodokli, tiek attiecināta īpaša sankcija, proti, tiesas noteikts aizliegums nākotnē piedāvāt sertifikātus pārdošanai Beļģijā?<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par piektā jautājuma pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Beļģijas valdība uzskata, ka piektajam jautājumam acīmredzami nav nozīmes pamatlietas risinājumā un ka tas tādējādi ir nepieņemams. Tā arī norāda, ka iepriekš minētā tiesa nav precīzi minējusi tos valsts tiesību noteikumus, kuros esot piemērotas administratīvās izmaksas, nedz arī diskrimināciju, kas šajā ziņā pastāvot attiecībā uz KIU, kuri dibināti saskaņā ar ārvalsts tiesībām, salīdzinājumā ar KIU, kuri dibināti saskaņā ar Beļģijas tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka, tā kā saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz Savienības tiesībām, tiek piemērota atbilstības prezumpcija, Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību normas interpretācijai vai spēkā esamības novērtēšanai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesas rīcībā nav vajadzīgo faktisko un tiesību apstākļu, lai varētu sniegt noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gauweiler</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑62/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:400">EU:C:2015:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Attiecībā uz faktiskajiem un tiesību apstākļiem Tiesas Reglamenta 94. pantā ir paredzēts, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tostarp ir jāietver strīda priekšmeta, kā arī faktu, kuriem ir nozīme, kopsavilkums vai vismaz to faktu izklāsts, uz kuriem balstīti jautājumi, to valsts tiesību normu saturs, kas varētu būt piemērojamas attiecīgajā lietā, un to iemeslu izklāsts, kas ir likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju, kā arī saikne, ko tā ir konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajā gadījumā lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu nav norādītas administratīvās izmaksas, kas būtu piemērotas saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, un nav precizētas tās valsts tiesību normas, atbilstoši kurām vai kuru dēļ šīs izmaksas būtu tikušas piemērotas, nedz arī iemesli, kas iesniedzējtiesai šajā ziņā ir likuši šaubīties par Savienības tiesību interpretāciju. Šādos apstākļos Tiesas rīcībā nav pietiekamu faktisko un tiesību apstākļu, lai varētu sniegt noderīgu atbildi uz šo piekto jautājumu, kurš tādējādi ir jāatzīst par nepieņemamu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Uzdodot savu pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 69/335 2., 4., 10. un 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs KIU nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē, ka ikgadējais KIU nodoklis neatbilst nevienam no darījumiem, kuriem saskaņā ar Direktīvas 69/335 4. pantu ir piemērojams kapitāla nodoklis un kuriem, kā <DATE ISO="19981027">1998. gada 27. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nonwoven</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑4/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:507">EU:C:1998:507</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 20. punktā ir norādījusi Tiesa, ir raksturīgs kapitāla vai aktīvu pārvedums kādai kapitālsabiedrībai aplikšanas ar nodokli dalībvalstī vai sabiedrību kapitāla vai aktīvu faktiska palielināšana, kas acīmredzami tā nav gadījumā ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Beļģijā pārdošanā piedāvāto sertifikātu neto vērtību<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kuriem ir piemērojams minētais nodoklis. Šāds nodoklis nav arī to nodokļu vidū, kas ir aizliegti ar Direktīvas 69/335 10. pantu, ciktāl, pirmkārt, tas neatbilst nevienam no ar nodokli apliekamajiem darījumiem, kas ir uzskaitīti šīs direktīvas 4. pantā, uz kuru ir ietverta atsauce tās 10. panta a) un b) punktā, un, otrkārt, tam nav nekādas saiknes ar reģistrāciju vai kādām citām uzņēmējdarbības sākšanai vajadzīgām formalitātēm šīs pašas direktīvas 10. panta c) punkta izpratnē. Šis nodoklis arī nekādi neatbilst darījumiem, kas ir šīs pašas direktīvas 11. panta priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Līdz ar to ikgadējais KIU nodoklis neietilpst Direktīvas 69/335 piemērošanas jomā. Tādēļ šī direktīva neliedz aplikt ar šādu nodokli saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātos KIU.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 69/335 2., 4., 10. un 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs KIU nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Uzdodot savu ceturto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 85/611, attiecīgā gadījumā lasot to kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs KIU nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Beļģijas valdība uzskata, ka šis jautājums ir nepieņemams, jo iesniedzējtiesa nav norādījusi tos Direktīvas 85/611 pantus, kuru interpretāciju tā vēlas saņemt, nedz arī iemeslus, kas tai ir likuši šaubīties par šīs direktīvas interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tomēr no šī jautājuma formulējuma izriet, ka iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīva 85/611, lasot to kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, liedz tāda nodokļa uzlikšanu kā ikgadējais KIU nodoklis, ciktāl ar to varot tikt apdraudēts minētās direktīvas galvenais mērķis – atvieglot PVKIU sertifikātu tirdzniecību Savienībā. Ar šīm norādēm ir pietiekami, lai ļautu Tiesai sniegt iesniedzējtiesai pamatlietas risinājumam noderīgus interpretācijas elementus. Tātad šis jautājums ir pieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas būtību no Direktīvas 85/611 preambulas otrā līdz ceturtā apsvēruma izriet, ka, lai nodrošinātu PVKIU fonda daļu brīvu tirdzniecību Savienībā, ar šo direktīvu ir iecerēts koordinēt PVKIU reglamentējošos valsts tiesību aktus tā, lai, pirmkārt, Savienībā tuvinātu šo uzņēmumu starpā esošās konkurences nosacījumus un, otrkārt, nodrošinātu fonda ieguldītāju efektīvāku un vienveidīgāku aizsardzību. Šajā ziņā minētajā direktīvā ir pieņemti kopīgi pamatnoteikumi par PVKIU darbības atļaušanu, uzraudzību, struktūru, darbību un informāciju, kas tiem jāpublicē (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140911">2014. gada 11. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gruslin</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑88/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2205">EU:C:2014:2205</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka PVKIU aplikšana ar nodokli neietilpa jomā, kas bija reglamentēta ar Direktīvu 85/611, kurā nebija ietverts neviens ar šo jomu saistīts noteikums. Tomēr šīs direktīvas 44. panta 3. punktā bija paredzēts, ka normatīvie un administratīvie akti, kas kādā dalībvalstī ir piemērojami attiecībā uz PVKIU un kas neietilpst ar šo direktīvu reglamentētajā jomā, ir jāpiemēro bez diskriminācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>No tā izriet, ka ikgadējais KIU nodoklis neietilpst ar Direktīvu 85/611 reglamentētajā jomā un, tā kā EKL 10. pants, kā arī EKL 293. panta otrais ievilkums nevar izmainīt šo konstatējumu, minētā direktīva arī neliedz attiecināt uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU šādu nodokli, ar nosacījumu, ka ar to saistītie noteikumi tiek piemēroti nediskriminējoši, un tas tiks izvērtēts saistībā ar otro, trešo un sesto jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Līdz ar to uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 85/611, attiecīgā gadījumā lasot to kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs KIU nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka šis tiesību akts tiek piemērots nediskriminējoši.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro un trešo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Otrais un trešais jautājums, kas ir jāizskata kopā, attiecas, pirmkārt, uz EKL 49.–60. pantu, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, kā arī, otrkārt, uz EKL 49. un 56. pantu, attiecīgā gadījumā lasot tos kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu. Tomēr ir jānorāda, ka atbildes sniegšanai uz šiem jautājumiem nozīme ir tikai EKL 49. un 56. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pirmkārt, EKL 50.–55., 57., 59. un 60. pantam acīmredzami nav saistības ar iesniedzējtiesas jautājumiem par ikgadējā KIU nodokļa saderību ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un kapitāla brīvu apriti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Otrkārt, EKL 58. pantam nav nozīmes atbildes sniegšanai uz šiem jautājumiem, ciktāl minētais nodoklis bez izņēmuma tiek uzlikts gan saskaņā ar Beļģijas tiesībām dibinātajiem KIU, gan saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Treškārt, EKL 10. pants, kurā ir noteikts vispārīgs dalībvalstu pienākums, nevar tikt interpretēts tādējādi, ka ar to šīm valstīm tiek radīts neatkarīgs pienākums, kas pārsniedz pienākumus, kuri tām var būt paredzēti atbilstoši EKL 49., 56. un 293. pantam. Runājot par pēdējo minēto pantu, tā mērķis nav izveidot tiesību normu, kas būtu iedarbīga pati par sevi, bet tajā ir tikai noteikts to sarunu ietvars, ko dalībvalstis var īstenot savā starpā atkarībā no vajadzības. Pat ja nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana Savienībā tādējādi ir viens no EK līguma mērķiem, no šī noteikuma teksta izriet, ka ar to kā tādu privātpersonām netiek piešķirtas tiesības, uz kurām tās varētu atsaukties valsts tiesās (šajā ziņā skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120919">2012. gada 19. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Levy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sebbag</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑540/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:581">EU:C:2012:581</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Turklāt jāatgādina, ka, ja valsts pasākums vienlīdz ir saistīts ar pakalpojumu sniegšanas brīvību un kapitāla brīvu apriti, Tiesa attiecīgo pasākumu principā izskata tikai attiecībā pret vienu no šīm brīvībām, ja izrādās, ka pamatlietas apstākļos viena no tām ir pilnībā sekundāra salīdzinājumā ar otru un var tai tikt piesaistīta (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061003">2006. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fidium Finanz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑452/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:631">EU:C:2006:631</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dijkman</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Dijkman‑Lavaleije</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑233/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:397">EU:C:2010:397</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Kā savu secinājumu 48. un 49. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ikgadējais KIU nodoklis, ciktāl ar to tiek aplikti saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibināto KIU neto aktīvi, ir saistīts ar to, ka rezidenti iegādājas ārvalstu uzņēmumu sertifikātus, ar kuriem strādā vai nestrādā biržā. Šis darījums ir viens no Padomes <DATE ISO="19880624">1988. gada 24. jūnija</DATE> Direktīvas 88/361/EEK par Līguma 67. panta īstenošanu [šis pants ir atcelts ar<?PAGE NO="10"?> Amsterdamas līgumu] (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="178" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="1988">OV 1988, L 178, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>) I pielikuma IV nodaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Operācijas ar [KIU] sertifikātiem<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> A daļā, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>darījumiem ar [KIU] sertifikātiem<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, minētās kapitāla aprites veidiem, kam Tiesa ir atzinusi indikatīvu vērtību (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120607">2012. gada 7. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VBV – Vorsorgekasse</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑39/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:327">EU:C:2012:327</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150521">2015. gada 21. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wagner‑Raith</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑560/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:347">EU:C:2015:347</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Līdz ar to uz šādu nodokli ir attiecināma kapitāla brīva aprite.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Lai arī tāda nodokļa uzlikšana kā ikgadējais KIU nodoklis var ietekmēt arī pakalpojumu sniegšanas brīvību, ciktāl šis nodoklis var ietekmēt saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibināto KIU Beļģijā piedāvātos finanšu pakalpojumus, šī brīvība šajā gadījumā šķiet sekundāra salīdzinājumā ar kapitāla brīvu apriti un var tai tikt piesaistīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka ar otro un trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EKL 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs KIU nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai dalībvalstīm to kompetence tiešo nodokļu jomā ir jāīsteno, ievērojot Savienības tiesības, un it īpaši – ar Līgumu garantētās pamatbrīvības (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160223">2016.gada 23. februāris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Ungārija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑179/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:108">EU:C:2016:108</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0171">171.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Attiecībā uz kapitāla brīvu apriti no Tiesas pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka tādi ar EKL 56. panta 1. punktu aizliegti pasākumi kā kapitāla aprites ierobežojumi ietver pasākumus, kas var atturēt nerezidentus veikt ieguldījumus dalībvalstī vai arī atturēt šīs dalībvalsts rezidentus veikt ieguldījumus citās valstīs (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110210">2011. gada 10. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Haribo Lakritzen Hans Riegel</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Österreichische Salinen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑436/08 un C‑437/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:61">EU:C:2011:61</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT>, kas uzskata, ka Beļģijas Karaliste, uzliekot ikgadējo KIU nodokli saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, ir īstenojusi ekstrateritoriālu nodokļu kompetenci, kura ir pretrunā starptautiskajai nodokļu praksei, apgalvo, ka šis nodoklis ir diskriminējošs un ir uzskatāms par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, ciktāl saskaņā ar Beļģijas tiesībām dibinātajiem KIU un saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU tiek piemērota vienāda attieksme nodokļu ziņā, lai gan tie atrodas situācijā, kas nav objektīvi salīdzināma. Pirmkārt, saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātie KIU atšķirībā no saskaņā ar Beļģijas tiesībām dibinātajiem KIU esot izveidoti atbilstoši ārvalsts tiesībām, tie neesot Beļģijas rezidenti un gan to aktīvi, gan to kapitāla ieguldīšanas vieta esot ārvalstīs. Otrkārt, minētais nodoklis esot papildu finanšu nasta saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kura saskaņā ar Luksemburgas tiesībām dibināto KIU gadījumā papildinot abonēšanas nodokli, kas samazinot sertifikātu rentabilitāti visiem – Beļģijas vai ārvalsts – sertifikātu turētājiem, atturot no parakstīšanās uz šiem sertifikātiem un līdz ar to radot saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar KIU, kas dibināti saskaņā ar Beļģijas tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tomēr ir jākonstatē, ka, tā kā ikgadējais KIU nodoklis bez izņēmuma ir piemērojams visiem – gan saskaņā ar Beļģijas, gan saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem – KIU, vienīgā objektīvā situācijas atšķirība starp šīm divām KIU kategorijām saistībā ar to aplikšanu ar šo nodokli ir tā, ka saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibināto KIU gadījumā ikgadējais KIU nodoklis tiek iekasēts papildus nodoklim, kas tiem var tikt piemērots to dibināšanas dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka, pirmkārt, tā kā nav veikta saskaņošana Savienības līmenī, no paralēlas dažādu dalībvalstu nodokļu kompetences īstenošanas izrietošās nelabvēlīgās sekas nav aprites brīvību ierobežojums, ja vien šāda īstenošana nav diskriminējoša (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111208">2011. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Banco Bilbao Vizcaya Argentaria</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑157/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:813">EU:C:2011:813</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131121">2013. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE>X</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑302/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:756">EU:C:2013:756</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un, otrkārt, dalībvalstīm nav<?PAGE NO="11"?> pienākuma pielāgot savas nodokļu sistēmas citu dalībvalstu dažādajām nodokļu sistēmām, lai tostarp izvairītos no dubultas nodokļu uzlikšanas (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090212">2009. gada 12. februāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Block</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑67/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:92">EU:C:2009:92</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>No tā izriet, ka ikgadējais KIU nodoklis nevar tikt uzskatīts par kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Līdz ar to uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka EKL 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs KIU nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par sesto jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Uzdodot savu sesto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai EKL 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Mantojuma nodokļa kodeksa 162. panta otrā daļa, ar kuru dalībvalsts ir paredzējusi saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU īpašu sodu, proti, tiesas noteiktu aizliegumu nākotnē piedāvāt pārdošanā šajā dalībvalstī sertifikātus, ja tie nav ievērojuši pienākumu veikt ikgadējo deklarēšanu, kas vajadzīga KIU nodokļa iekasēšanai, vai nav samaksājuši šo nodokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Beļģijas valdība apgalvo, ka arī šis jautājums ir nepieņemams. Tā uzskata, ka, tā kā pamatlietas priekšmets ir nevis Mantojuma nodokļa kodeksa 162. panta otrajā daļā paredzētais sods, bet gan tā ikgadējā KIU nodokļa atmaksa, ko <HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT> ir samaksājusi par 2006. finanšu gadu, minētajam jautājumam nav nekādas saistības ar minētās lietas priekšmetu un soda piemērošana šai sabiedrībai nākotnē ir hipotētiska.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tomēr no lēmuma par prejudiciālu jautājumu uzdošanu izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">NN (L)</HT> pamatlietā apstrīd tai piemērotā nodokļa tiesiskumu, tostarp apgalvojot, ka Mantojuma nodokļa kodeksa noteikumi, kas reglamentē ikgadējo KIU nodokli, ieskaitot noteikumus par sodiem, nav saderīgi ar Savienības tiesībām. Tādējādi iesniedzējtiesas uzdotais jautājums nav acīmredzami nesaistīts ar pamatlietas priekšmetu. Attiecībā uz soda hipotētisko raksturu nevar tikt prasīts, lai kāda no pusēm pārkāptu valsts tiesības, ar mērķi panākt, ka tai tiek piemērots sods, lai varētu valsts tiesā atsaukties uz Savienības tiesību pārkāpumu (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070313">2007. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unibet</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑432/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:163">EU:C:2007:163</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Līdz ar to sestais jautājums ir pieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Mantojuma nodokļa kodeksa 162. panta otrajā daļā paredzētais sods, ciktāl tas ietver aizliegumu saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU piedāvāt pārdošanā sertifikātus Beļģijā, ir jāizvērtē, kā savu secinājumu 65. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ņemot vērā noteikumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Saistībā ar šo sodu Beļģijas valdība savos rakstveida apsvērumos, kā arī tiesas sēdē Tiesā ir norādījusi, ka ar šo sodu ir pārņemts Mantojuma nodokļa kodeksa 133. <HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantā paredzētais sods, uz kuru ir ietverta atsauce minētā kodeksa 161. panta pirmajā daļā un kurš ir piemērojams gan saskaņā ar Beļģijas, gan saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr pretēji šīs valdības apgalvotajam Mantojuma nodokļa kodeksa 133. <HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantā paredzēto sodu un šī paša kodeksa 162. panta otrajā daļā paredzēto sodu nevar uzskatīt par līdzvērtīgiem, lai arī pirmais no šiem sodiem var nozīmēt KIU, kura juridiskā adrese ir Beļģijā, slēgšanu, bet otrais neliedz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU veikt savu darbību citviet. Vispirms, kā tiesas sēdē Tiesā ir precizējusi Beļģijas valdība, šie sodi neietver sodu par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem. Pirmais no šiem sodiem atšķirībā no otrā arī var tikt piemērots tikai pēc tam, kad noteiktas personas ir tikušas notiesātas par Mantojuma nodokļa kodeksa pārkāpumiem, savukārt otrais sods var tikt<?PAGE NO="12"?> piemērots saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kuri nav veikuši ikgadējo deklarēšanu vai nav samaksājuši šo nodokli. Visbeidzot, otrais no šiem sodiem, kas neizslēdz pirmā soda piemērošanu, nav ierobežots laikā atšķirībā no pirmā soda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Līdz ar to Beļģijas tiesību aktā paredzētā sodu sistēma šķiet esam stingrāka attiecībā pret KIU, kas dibināti saskaņā ar ārvalsts tiesībām, nekā pret tiem KIU, kas dibināti saskaņā ar Beļģijas tiesībām un nav izpildījuši tādus pašus tiesiskos pienākumus. Šāda atšķirīga attieksme, kuras pamatā ir reģistrācijas vieta, var atturēt saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātos KIU tirgot sertifikātus Beļģijā. Tādējādi tas ir pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Lai pamatotu šo atšķirīgo attieksmi, Beļģijas valdība norāda, ka aizliegumu veikt profesionālo darbību vai lēmumu slēgt uzņēmumu, kurā ir nodarbināts atbilstoši Mantojuma nodokļa kodeksa 133. <HT TYPE="ITALIC">ter</HT> pantam un 162. panta pirmajai daļai notiesātais darbinieks vai vadītājs, ir sarežģīti piemērot tiem saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kuri piedāvā pārdošanā savus sertifikātus, izmantojot finanšu starpnieku Beļģijā, jo tie nav šīs valsts rezidenti, un ka citus sodus, piemēram, finansiālas sankcijas ārvalstīs, arī esot sarežģīti piemērot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums ir pieļaujams vienīgi tad, ja to attaisno primāri vispārējo interešu apsvērumi. Turklāt šādos gadījumos ir nepieciešams nodrošināt, lai šāda ierobežojuma piemērošana būtu atbilstoša noteiktā mērķa sasniegšanai un nepārsniegtu to, kas vajadzīgs, lai šo mērķi sasniegtu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121018">2012. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑498/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:635">EU:C:2012:635</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tiesa jau ir nospriedusi, ka vajadzība nodrošināt nodokļu iekasēšanas efektivitāti var būt primārs vispārējo interešu apsvērums, kas var pamatot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121018">2012. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">X</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑498/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:635">EU:C:2012:635</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140619">2014. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Strojírny Prostějov</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ACO Industries Tábor</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑53/13 un C‑80/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2011">EU:C:2014:2011</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tā ir arī atgādinājusi, ka sodu, tostarp kriminālsodu, piemērošana var tikt uzskatīta par vajadzīgu, lai nodrošinātu efektīvu valsts tiesiskā regulējuma ievērošanu, tomēr ar nosacījumu, ka piemērotā soda veids un apmērs katrā atsevišķā gadījumā ir samērīgs ar pārkāpuma, par kuru to uzliek, smagumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141203">2014. gada 3. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">De Clercq</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑315/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2408">EU:C:2014:2408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā gadījumā iespēja piemērot sodu tiem saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU, kas nav ievērojuši deklarēšanas un samaksas pienākumu, šķiet pamatota ar vajadzību nodrošināt ikgadējā KIU nodokļa iekasēšanu un atbilstoša šī mērķa sasniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Tomēr, lai arī šis sods ir jāizvērtē tiesai, tāds sods, kas ietver aizliegumu šiem KIU nākotnē piedāvāt pārdošanā sertifikātus Beļģijā, kā Mantojuma nodokļa kodeksa 162. panta otrajā daļā paredzētais sods pārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai, ciktāl šajā noteikumā nav ierobežots šāda aizlieguma ilgums un nav paredzēta iespēja to modulēt vai piemērot citus, mazāk ierobežojošus sodus, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Līdz ar to uz sesto jautājumu ir jāatbild, ka EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Mantojuma nodokļa kodeksa 162. panta otrā daļa, ar kuru dalībvalsts ir paredzējusi saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem KIU īpašu sodu, proti, tiesas noteiktu aizliegumu nākotnē piedāvāt pārdošanā šajā dalībvalstī sertifikātus, ja tie nav ievērojuši pienākumu veikt ikgadējo deklarēšanu, kas vajadzīga KIU nodokļa iekasēšanai, vai nav samaksājuši šo nodokli.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19690717">1969. gada 17. jūlija</DATE> Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="19850610">1985. gada 10. jūnija</DATE> Direktīvu 85/303/EEK, 2., 4., 10. un 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19851220">1985. gada 20. decembra</DATE> Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), attiecīgā gadījumā lasot to kopā ar EKL 10. pantu un 293. panta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka šis tiesību akts tiek piemērots nediskriminējoši;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">EKL 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj dalībvalsts tiesību aktu, kurā ir ieviests tāds ikgadējs kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu nodoklis kā pamatlietā un kurā šis nodoklis ir attiecināts uz saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas piedāvā pārdošanā sertifikātus šajā dalībvalstī;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesību normu kā Mantojuma nodokļa kodeksa, kurā grozījumi izdarīti ar <DATE ISO="20031222">2003. gada 22. decembra</DATE> programmlikumu, 162. panta otrā daļa, ar kuru dalībvalsts ir paredzējusi saskaņā ar ārvalsts tiesībām dibinātajiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem īpašu sodu, proti, tiesas noteiktu aizliegumu nākotnē piedāvāt pārdošanā šajā dalībvalstī sertifikātus, ja tie nav ievērojuši pienākumu veikt ikgadējo deklarēšanu, kas vajadzīga kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu nodokļa iekasēšanai, vai nav samaksājuši šo nodokli.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>