EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.5.2021
COM(2021) 226 final
2021/0115(BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Nīderlandes pieteikumu EGF/2020/004 NL/KLM
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 6.5.2021
COM(2021) 226 final
2021/0115(BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Nīderlandes pieteikumu EGF/2020/004 NL/KLM
PASKAIDROJUMA RAKSTS
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.Noteikumi, kas piemērojami finansiālajam ieguldījumam no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 1 (“EGF regula”) 2 .
2.Nīderlande 2020. gada 22. decembrī iesniedza pieteikumu EGF/2020/004 NL/KLM, lūdzot EGF finansiālu ieguldījumu pēc Nīderlandes sabiedrības KLM Royal Dutch Airlines darba ņēmēju atlaišanas 3 .
3.Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem piemērojamajiem EGF regulas noteikumiem secināja, ka nosacījumi EGF finansiālā ieguldījuma piešķiršanai ir izpildīti.
PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS
|
EGF pieteikums |
EGF/2020/004 NL/KLM |
|
Dalībvalsts |
Nīderlande |
|
Attiecīgais(-ie) reģions(-i) (NUTS 4 2. līmenis) |
Noord-Holland (NL32) |
|
Pieteikuma iesniegšanas datums |
2020. gada 22. decembris |
|
Pieteikuma saņemšanas apliecinājuma datums |
2020. gada 22. decembris |
|
Papildu informācijas pieprasījuma datums |
2021. gada 5. janvāris |
|
Papildu informācijas iesniegšanas termiņš |
2021. gada 16. februāris |
|
Izvērtējuma pabeigšanas termiņš |
2021. gada 11. maijs |
|
Intervences kritērijs |
EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
Galvenais uzņēmums |
KLM Royal Dutch Airlines |
|
Attiecīgo uzņēmumu skaits |
1 |
|
Saimnieciskās darbības nozare(-s) (NACE 2. redakcijas nodaļa) 5 |
51. nodaļa (Gaisa transports) |
|
Atskaites periods (četri mēneši) |
No 2020. gada 15. augusta līdz 2020. gada 15. decembrim |
|
Atskaites periodā atlaisto darba ņēmēju skaits (a) |
650 |
|
Pirms vai pēc atskaites perioda atlaisto darba ņēmēju skaits (b) |
1201 |
|
Kopējais atlaisto darba ņēmēju skaits (a + b) |
1851 |
|
Atbalsttiesīgo saņēmēju kopskaits |
1851 |
|
Paredzēto atbalsta saņēmēju kopskaits |
1201 |
|
Individualizēto pakalpojumu budžets (EUR) |
8 030 750 |
|
EGF pasākumu 6 īstenošanas budžets (EUR) |
334 614 |
|
Kopējais budžets (EUR) |
8 365 364 |
|
EGF ieguldījums (60 %) (EUR) |
5 019 218 |
PIETEIKUMA IZVĒRTĒŠANA
Procedūra
4.Nīderlande pieteikumu EGF/2020/004 NL/KLM iesniedza 2020. gada 22. decembrī, proti, 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti EGF regulas 4. pantā minētie intervences kritēriji. Komisija tajā pašā dienā apliecināja minētā pieteikuma saņemšanu un 2021. gada 5. janvārī pieprasīja no Nīderlandes papildu informāciju. Šī papildu informācija tika sniegta sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, kurā Komisijai būtu jāpabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstību finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2021. gada 11. maijā.
Pieteikuma atbilstība
Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji
5.Pieteikums attiecas uz 1851 atlaistu darba ņēmēju uzņēmumā KLM Royal Dutch Airlines. Šis uzņēmums darbojas ekonomikas nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 51. nodaļā (Gaisa transports). KLM darba ņēmēju atlaišana notika Ziemeļholandes provincē (NUTS 2. līmeņa reģionā Noord-Holland (NL32)).
Intervences kritēriji
6.Nīderlande iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu atskaites periodā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos.
7.Pieteikuma četru mēnešu atskaites periods ir no 2020. gada 15. augusta līdz 2020. gada 15. decembrim.
8.Atskaites periodā uzņēmumā KLM tika atlaisti 650 darba ņēmēji.
Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana
9.Atskaites periodā visi atlaišanas gadījumi tika aprēķināti no datuma, kad darba devējs individuāli paziņoja darba ņēmējiem par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu.
Atbalsttiesīgie saņēmēji
10.Papildus jau minētajiem darba ņēmējiem atbalsttiesīgs ir arī 1201 darba ņēmējs, ko atlaida pirms vai pēc četru mēnešu atskaites perioda. Visus šos darba ņēmējus atlaida pēc 2020. gada 21. maija vispārējā paziņojuma par plānoto atlaišanu. Var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu atskaites periodā.
11.Kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 1851.
Saikne starp darba ņēmēju atlaišanu un globālu finanšu un ekonomikas krīzi
12.Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2020. gada 11. martā paziņoja par Covid-19 globālu pandēmiju. 2020. gada 27. maija paziņojumā “ES budžets — Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” 7 Eiropas Komisija paziņoja, ka veselības krīze ir izraisījusi ekonomikas krīzi, un izklāstīja ekonomikas atveseļošanas plānu. Plānā cita starpā ietverts EGF kā ārkārtas instruments, ko izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu globālās ekonomikas krīzes dēļ.
13.Pandēmija ir izraisījusi dziļāko recesiju ES vēsturē. Komisijas 2021. gada ziemas Eiropas ekonomikas prognozē 8 norādīts, ka 2020. gada laikā ES IKP saruka par 6,3 %, un prognozēts, ka tas no jauna pieaugs par 3,7 % 2021. gadā un par 3,9 % 2022. gadā.
14.Ceļošanas ierobežojumu un krasa pasažieru gaisa pārvadājumu sarukuma dēļ Covid-19 pandēmija ir nopietni skārusi aviācijas nozari. Pasažieru skaita kritums būtiski samazināja aviokompāniju ieņēmumus, un daudzas no tām bija spiestas atlaist darbiniekus vai paziņot par maksātnespēju. 2020. gada aprīlī starptautisko pasažieru pārvadājumu apjoms samazinājās par 98,9 % salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli un 64 % no pasaules gaisa kuģiem nonāca glabāšanā — tas ir aviācijas vēsturē lielākais darbības sarukums 9 .
15.Pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem mazliet pieauga 2020. gada jūnijā, taču tas joprojām bija būtiski zemāks nekā pirms krīzes. Kopējais pieprasījums (pasažierkilometru ieņēmumu (RPK) izteiksmē) saruka par 86,5 % salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju 10 .
Pasažieru gaisa pārvadājumu apjoms 11
Pasažierkilometru ieņēmumi (RPK) nozarē (miljardi mēnesī)
|
Faktiskie rādītāji |
Sezonāli koriģēts |
16.Kopumā starptautisko pasažieru pārvadājumu pieprasījums 2020. gadā samazinājās par 75,6 %, salīdzinot ar 2019. gada rādītājiem. Kapacitāte (izteikta pieejamo sēdvietu kilometros) samazinājās par 68,1 %, un pasažieru aizpildes koeficients (kas mēra to pieejamo sēdvietu procentuālo daudzumu, ko ir aizņēmuši pasažieri) saruka par 19,2 procentpunktiem līdz 62,8 % 12 .
17.Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas globālajā pasažieru skaita prognozē teikts, ka aviācijas nozarei būs vajadzīgi 3–4 gadi, lai atgūtos un sasniegtu pirmskrīzes līmeni 13 .
18.Līdz šim saistībā ar gaisa pārvadājumu nozari ir iesniegti trīs pieteikumi uz EGF atbalstu — to visu pamatā ir ar tirdzniecību saistīta globalizācija 14 .
Notikumi, kas izraisījuši darba ņēmēju atlaišanu un darbības beigšanu
19.Darba ņēmēju atlaišanu izraisījušie notikumi ir Covid-19 pandēmijas izraisītās negaidītās globālās ekonomikas krīzes rezultāts.
20.Nīderlande ziņo, ka uzņēmums KLM ir smagi cietis no Covid-19 pandēmijas ietekmes. Pirms pandēmijas KLM finanšu rādītāji laikā no 2015. gada līdz 2019. gadam stabili auga. 2015. gadā KLM reģistrētie ieņēmumi bija 9905 miljoni EUR, un līdz 2019. gadam tā ieņēmumi bija palielinājušies līdz 11 075 miljoniem EUR. Tīrā peļņa 2019. finanšu gadā bija 449 miljoni EUR; 2015. gadā tā bija 54 miljoni EUR 15 .
21.Taču krīze ir iedragājusi KLM pēdējo gadu labos rezultātus. 2020. gada marta vidū KLM darbība bija lielā mērā apstājusies, bet pamatdarbības izmaksas saglabājās nemainīgas 16 .
22.KLM 2020. gadā pārvadāja 11,2 miljonus pasažieru — salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir liels kritums par 68 %. Pasažieru aizpildes koeficients samazinājās līdz 52,2 % salīdzinājumā ar 89,4 % 2019. gadā 17 .
23.KLM ieņēmumi 2020. gadā bija 5120 miljoni EUR — salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir samazinājums par 53,8 %. Straujā ieņēmumu sarukuma dēļ KLM 2020. gadā strādāja ar 1154 miljonu EUR zaudējumiem; 2019. gadā uzņēmums bija guvis 714 miljonu EUR peļņu 18 .
24.2020. gada 31. jūlijā KLM vadība izziņoja pārstrukturēšanas plānu, kura mērķis ir izmaksu samazināšana. Tā rezultātā darbinieku skaits tika samazināts par aptuveni 5000 pilnslodzes ekvivalentiem (no 33 000 uz 28 000 pilnslodzes ekvivalentu) 19 .
25.KLM vadība prognozē, ka lidojumu daudzums atgriezīsies pirmskrīzes līmenī līdz 2024. gadam. Atlabšanas pakāpe un ātrums būs atkarīgi no vairākiem faktoriem, tostarp no vīrusa attīstības, ekonomikas atveseļošanas un klientu izvēlēm ceļošanas jomā 20 .
Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī
26.Darba ņēmēju atlaišana KLM būtiski ietekmē valsts ekonomiku. KLM ir Nīderlandes otrais lielākais darba devējs privātajā sektorā, tas nodarbina vairāk nekā 33 000 cilvēku 21 .
27.KLM veic lidojumus no Amsterdamas Shipholas lidostas, un uzņēmuma galvenā mītne atrodas Amstelvēnā; tādēļ daudzi KLM darbinieki dzīvo Ziemeļholandes provincē.
28.Bezdarba līmenis Ziemeļholandē 2020. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu ceturksni 2019. gadā, palielinājās par 1,5 procentpunktiem, sasniedzot 4,8 %. Salīdzinājumā ar kaimiņos esošajām provincēm Ziemeļholandē bezdarba līmenis ir visaugstākais: Flevolandē tas ir 4,2 %, Dienvidholandē — 4,5 % 22 .
29.Nīderlande norādīja, ka viens no darba ņēmēju atlaišanas visvairāk skartajiem reģioniem ir Lielā Amsterdama (reģions Ziemeļholandes provincē). Tas tā ir tādēļ, ka ekonomikas krīze visvairāk iedragājusi nozares, kas izteikti koncentrētas šajā reģionā, piemēram, aviāciju, viesmīlību, kultūru, sportu un izklaides nozari 23 .
30.Nīderlandes Darba ņēmēju apdrošināšanas aģentūras (UWV) 2020. gada jūnijā savāktie dati liecina, ka 34 % darba ņēmēju Lielās Amsterdamas reģionā strādā nozarēs, kurās nodarbinātības līmenis saruka būtiski vai ļoti būtiski, savukārt valsts līmenī šādu darba ņēmēju īpatsvars ir aptuveni 32 % 24 .
Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības
Paredzētie atbalsta saņēmēji
31.No 1851 atbalsttiesīgās personas to atlaisto darba ņēmēju aplēstais skaits, kas varētu piedalīties EGF pasākumos, ir 1201. Šo atlaisto darba ņēmēju iedalījums pēc dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas ir šāds.
|
Kategorija |
Paredzēto atbalsta saņēmēju skaits |
||
|
Dzimums: |
vīrieši: |
933 |
(77,69 %) |
|
sievietes: |
268 |
(22,31 %) |
|
|
Valstspiederība: |
ES pilsoņi: |
1180 |
(98,25 %) |
|
nav ES pilsoņi: |
21 |
(1,75 %) |
|
|
Vecuma grupa: |
15–24 gadi: |
35 |
(2,91 %) |
|
25–29 gadi: |
92 |
(7,66 %) |
|
|
30–54 gadi: |
697 |
(58,04 %) |
|
|
55–64 gadi: |
353 |
(29,39 %) |
|
|
vecāki par 64 gadiem: |
24 |
(2,00 %) |
|
Ierosināto darbību atbalsttiesīgums
32.Atlaistajiem darba ņēmējiem sniedzamie individualizētie pakalpojumi ietver šādas darbības.
–Profesionālā orientācija. Šajā posmā dalībnieki saņems informāciju par atbalsta procesu, kā arī ieteikumus un palīdzību darba meklēšanā. Paredzēta arī individuāla izaugsmes vadība pašpārliecības vairošanai nolūkā palīdzēt darba ņēmējiem pāriet uz jaunām darbavietām.
–Atbalsts darba meklēšanā noteiktās nozarēs. Šā pasākuma ietvaros tiks sniegta profesionāla palīdzība pārejai uz nozarēm, kurās trūkst darbinieku, piemēram, izglītības, veselības aprūpes, tehnoloģiju un informācijas pārvaldības nozari. Piemēram, cilvēki ar tehniskām zināšanām (t. i., KLM inženieri un apkopes darbinieki) varētu pārkvalificēties, lai sāktu strādāt kādā tehnoloģiju nozarē.
–Apmācība, izaugsmes vadība un/vai izglītība. Paredzēti pasākumi to prasmju attīstīšanai, kas nepieciešamas darbam jaunā jomā.
–Finanšu konsultācijas. Šā pasākuma ietvaros tiks nodrošināts individuāls vērtējums un finanšu konsultācijas, lai skartajam darba ņēmējam būtu skaidrs priekšstats par savu finansiālo situāciju un perspektīva pareizo lēmumu pieņemšanai. Minētajā vērtējumā finanšu pakalpojumu eksperts ņems vērā personiskos apstākļus, to, kā darba maiņa ietekmē ienākumus, mājokļa situāciju (t. i., spēju nomaksāt hipotēku, īres maksu, iespējamās pārcelšanās ietekmi) un ietekmi, ko radīs konkrēti darba koplīgumu pasākumi un izmaiņas valsts nodokļu regulējumā.
33.Aprakstītās ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas atbilst EGF regulas 7. pantā noteiktajām atbalsttiesīgajām darbībām. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.
34.Nīderlande ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajam uzņēmumam ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Tā ir apliecinājusi, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.
Aplēstais budžets
35.Aplēstās kopējās izmaksas ir 8 365 364 EUR, kas ietver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem 8 030 750 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem 334 614 EUR apmērā.
36.Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir 5 019 218 EUR (60 % no kopējām izmaksām).
|
Darbības |
Aplēstais dalībnieku skaits |
Aplēstās izmaksas par vienu dalībnieku
|
Aplēstās kopējās izmaksas (EUR) |
|
Individualizēti pakalpojumi (darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu) |
|||
|
Profesionālā orientācija |
901 |
3750 |
3 378 750 |
|
Atbalsts darba meklēšanā noteiktās nozarēs |
300 |
5000 |
1 500 000 |
|
Apmācība, izaugsmes vadība un/vai izglītība |
1201 |
2000 |
2 402 000 |
|
Finanšu konsultācijas |
600 |
1250 |
750 000 |
|
Starpsumma (a): Procentuālā daļa no individualizēto pakalpojumu kopuma |
— |
8 030 750 |
|
|
(100 %) |
|||
|
Pabalsti un stimuli (darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu) |
|||
|
0 |
0 |
0 |
|
|
Starpsumma (b): Procentuālā daļa no individualizēto pakalpojumu kopuma: |
— |
0 |
|
|
(0 %) |
|||
|
Darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 4. punktu |
|||
|
1. Sagatavošanās pasākumi |
— |
0 |
|
|
2. Pārvaldība |
— |
83 654 |
|
|
3. Informācija un publicitāte |
— |
83 654 |
|
|
4. Kontrole un ziņojumu sniegšana |
— |
167 306 |
|
|
Starpsumma (c): Procentuālā daļa no kopējām izmaksām: |
— |
334 614 |
|
|
(4 %) |
|||
|
Kopējās izmaksas (a + b + c): |
— |
8 365 364 |
|
|
EGF ieguldījums (60 % no kopējām izmaksām) |
— |
5 019 218 |
|
Izdevumu atbalsttiesīguma periods
37.Individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem Nīderlande sāka sniegt 2021. gada 1. februārī. Tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem, kas saistīti ar šīm darbībām, ir no 2021. gada 1. februāra līdz 2023. gada 1. februārim.
38.Administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu Nīderlandei sāka rasties 2021. gada 1. februārī. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informēšanas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem EGF finansiālu ieguldījumu ir tiesības saņemt no 2021. gada 1. februāra līdz 2023. gada 1. augustam.
Papildināmība ar darbībām, ko finansē no valsts vai Savienības fondiem
39.Valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avots ir KLM.
40.Nīderlande ir apstiprinājusi, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, kas no EGF saņem finansiālu ieguldījumu, nesaņems finansiālus ieguldījumus no citiem Savienības finanšu instrumentiem 25 .
Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm
41.Nīderlande ir norādījusi, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem. Ir izveidota uzņēmumu padome, kuras uzdevums ir nodrošināt šo pakalpojumu koordinētību.
42.Sagatavošanās pasākumi ietvēra tikšanās ar uzņēmumu padomi un arodbiedrībām, konkrēti ar Christelijk Nationaal Vakverbond (CNV), De Unie, Nederlandse Vereniging voor Luchtvaart (NVLT), Vereniging Nederlands Cabinepersoneel (VNC), Vereniging van KLM Professionals (VKP) un Federatie Nederlandse Vakbeweging (FNV).
Pārvaldības un kontroles sistēmas
43.Pieteikums ietver pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi. Nīderlande ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs un kontrolēs tās pašas struktūras, kas iesaistītas Eiropas Sociālā fonda pārvaldībā. Pārvaldības un kontroles pienākumus veic Pakalpojumu, sadarbības un īstenošanas departamenta (SZV; Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija) Politikas īstenošanas daļa.
44.Sertifikācijas iestādes uzdevumus pilda Nīderlandes Uzņēmumu aģentūra (RVO), kas darbojas Ekonomikas lietu un klimata politikas ministrijas pakļautībā. Par revīziju atbildīgā struktūra ir Finanšu ministrijas Centrālais valdības revīzijas dienests.
Saistības, ko uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts
45.Nīderlande ir sniegusi visus nepieciešamos apliecinājumus tam, ka:
–piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi,
–ir ievērotas valstu un ES tiesību aktos paredzētās prasības par darba ņēmēju kolektīvo atlaišanu,
–uzņēmums KLM, kurš pēc darba ņēmēju atlaišanas ir turpinājis darbību, ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir sniedzis darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību,
–ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, kā arī tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana,
–ar ierosinātajām darbībām papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības,
–EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.
IETEKME UZ BUDŽETU
Budžeta priekšlikums
46.EGF nepārsniedz maksimālo gada summu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā noteikts 8. panta 1. punktā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulā (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam 26 .
47.Pēc pieteikuma izskatīšanas attiecībā uz EGF regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un aplēstās izmaksas, Komisija ierosina, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar pieteikumu, izmantot EGF līdzekļus 5 019 218 EUR apmērā, kas veido 60 % no kopējām ierosināto darbību izmaksām.
48.Ierosināto lēmumu par EGF izmantošanu kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā noteikts 9. punktā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai 27 .
Saistītie akti
49.Vienlaikus ar šo priekšlikumu lēmumam par EGF līdzekļu izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgo budžeta pozīciju 5 019 218 EUR apmērā.
50.Tajā pašā laikā, kad Komisija pieņem šo priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, tā ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, un tas stāsies spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņems ierosināto lēmumu par EGF izmantošanu.
2021/0115 (BUD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Nīderlandes pieteikumu EGF/2020/004 NL/KLM
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 28 , un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,
ņemot vērā Iestāžu nolīgumu (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai 29 , un jo īpaši tā 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.
(2)EGF nepārsniedz maksimālo gada summu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 30 8. panta 1. punktā.
(3)Nīderlande 2020. gada 22. decembrī iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu uzņēmumā KLM Royal Dutch Airlines Nīderlandē. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.
(4)Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu 5 019 218 EUR apmērā saistībā ar Nīderlandes iesniegto pieteikumu.
(5)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu 5 019 218 EUR saistību un maksājumu apropriācijās.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [pieņemšanas dienas] 31*.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs