<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-608/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0608</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:865">EU:C:2020:865</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 28.10.2020. – Lieta C‑608/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20201028">2020. gada 28. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 1407/2013 – 3. pants</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">De minimis</HT> atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>6. pants</KEYWORD><KEYWORD>Uzraudzība</KEYWORD><KEYWORD>Uzņēmumi, kuri pārsniedz <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu kumulācijas ar agrāk saņemtu atbalstu dēļ</KEYWORD><KEYWORD>Iespēja izvēlēties starp iepriekšēja atbalsta samazinājumu vai atteikšanos no tā, lai ievērotu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑608/19</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Consiglio di Stato</HT> (Valsts padome, Itālija) iesniedza ar <DATE ISO="20190620">2019. gada 20. jūnija</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20190812">2019. gada 12. augustā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Istituto nazionale per l’assicurazione contro gli infortuni sul lavoro</HT></HT> <HT TYPE="BOLD">(<HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT>)</HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Zennaro Giuseppe Legnami Sas di Zennaro Mauro &amp; C.,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Vāls [<HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wahl</HT>] (referents), tiesneši F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Biltgen</HT>] un L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [<HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Campos Sánchez‑Bordona</HT>],</P><P>sekretārs: R. Skjāno [<HT TYPE="ITALIC">R</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schiano</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20200625">2020. gada 25. jūnija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Zennaro Giuseppe Legnami Sas di Zennaro Mauro &amp; C</HT>. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Santoro</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Cevese</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">G. M. De Socio</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Severi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Grieķijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">K</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Boskovits</HT> un <HT TYPE="ITALIC">V</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Karra</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Latvijas valdības vārdā – V. Soņeca un K. Pommere, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Tomat</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Braga da Cruz</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 (<DATE ISO="20131218">2013. gada 18. decembris</DATE>) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="352" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 352, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3. un 6. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību, kurā <HT TYPE="ITALIC">Istituto nazionale per l’assicurazione contro gli infortuni sul lavoro</HT> (Apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā valsts birojs, Itālija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) vēršas pret <HT TYPE="ITALIC">Zennaro Giuseppe Legnami Sas di Zennaro Mauro &amp; C</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) sakarā ar <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> atteikumu izmaksāt sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> piešķirto finansējumu tā iemesla dēļ, ka izmaksas rezultātā tiktu pārsniegts Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā paredzētais <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> EUR maksimālais apmērs jebkurā triju fiskālo gadu periodā (turpmāk tekstā – “<HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielums).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1407/2013 3., 10., 21. un 22. apsvērumā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><GR.CONSID><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>(3)</NO.P><TXT>Ir lietderīgi <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta summai, kuru viens vienots uzņēmums jebkurā triju gadu periodā drīkst saņemt no vienas dalībvalsts, robežlielumu atstāt EUR <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> apmērā. Minētais robežlielums joprojām ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka par ikvienu šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pasākumu var uzskatīt, ka tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nerada vai nedraud radīt konkurences izkropļojumus.</TXT><P>[..]</P></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(10)</NO.P><TXT>Trīs gadu laikposms, kuru ņem vērā šīs regulas mērķiem, būtu jānosaka pēc slīdošā principa, tas ir, pirms katras jaunas <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta piešķiršanas ir jāņem vērā attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirtā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta kopsumma.</TXT><P>[..]</P></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(21)</NO.P><TXT>Komisijai ir pienākums nodrošināt, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā paredzēto sadarbības principu dalībvalstīm būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgos instrumentus, lai nodrošinātu, ka <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta kopsumma, kas piešķirta vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> noteikumiem, nepārsniedz kopējo pieļaujamo robežlielumu. Tālab dalībvalstīm, piešķirot <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, attiecīgais uzņēmums būtu jāinformē par piešķirtā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta summu un tā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> raksturu un konkrēti jāatsaucas uz šo regulu. Dalībvalstīm būtu jāuzrauga piešķirtais atbalsts, lai nodrošinātu, ka attiecīgie robežlielumi netiek pārsniegti un tiek ievēroti kumulācijas noteikumi. Lai ievērotu minēto pienākumu, pirms šāda atbalsta piešķiršanas attiecīgajai dalībvalstij no uzņēmuma būtu jāiegūst deklarācija par citu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, uz kuru attiecas šī regula vai citas <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> regulas un kas saņemts attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados. Alternatīvi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot centrālu reģistru, kurā ir pilnīga informācija par piešķirto <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, un pārbaudīt, vai jauna atbalsta piešķiršana nepārsniedz attiecīgo robežlielumu.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="3"?><CONSID><NP><NO.P>(22)</NO.P><TXT>Pirms jebkura jauna <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta piešķiršanas katrai dalībvalstij būtu jāpārbauda, vai ar jauno <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu šajā dalībvalstī netiks pārsniegts <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielums [..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></TXT></NP></CONSID></GR.CONSID></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs regulas 3. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">De minimis</HT> atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Atbalsta pasākumus, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, uzskata par tādiem, kuri neatbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem un tādējādi ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Kopējais <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nepārsniedz EUR <FT TYPE="NUMBER">200000</FT>.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><HT TYPE="ITALIC">De minimis</HT> atbalstu uzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsts uzņēmumam izmaksāts.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Robežlielumus, kas noteikti 2. punktā, piemēro neatkarīgi no <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta veida vai izvirzītā mērķa [..]. Triju fiskālo gadu periodu nosaka, ņemot vērā fiskālo gadu sistēmu, kuru uzņēmums izmanto attiecīgajā dalībvalstī.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Lai piemērotu 2. punktā noteiktos robežlielumus, atbalstu izsaka kā naudas līdzekļu dotāciju. Izmanto bruto summas, tas ir, summas pirms nodokļiem vai citiem atskaitījumiem. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta bruto dotācijas ekvivalents.</ALINEA><ALINEA>Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamā diskonta likme.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="003.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Ja, piešķirot jaunu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, tiktu pārsniegts 2. punktā noteiktais attiecīgais robežlielums, šo regulu nevar piemērot nevienai minētā jaunā atbalsta daļai.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās regulas 6. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Uzraudzība<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja dalībvalsts kādam uzņēmumam plāno piešķirt <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu saskaņā ar šo regulu, tā rakstiski informē šo uzņēmumu par atbalsta iespējamo summu, kas izteikta kā bruto dotācijas ekvivalents, un par atbalsta <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> raksturu [..]. Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma pieprasa rakstisku vai elektronisku deklarāciju par visu citu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, kuru iepriekšējo divu fiskālo gadu un kārtējā fiskālā gada laikā uzņēmums ir saņēmis saskaņā ar šo regulu vai citām <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> regulām.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja dalībvalsts ir izveidojusi <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, ko piešķīrusi jebkura minētās dalībvalsts iestāde, tad 1. punktu pārstāj piemērot no brīža, kad reģistrā ir dati par triju fiskālo gadu periodu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalsts jaunu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta kopsummu virs 3. panta 2. punktā noteiktā attiecīgā robežlieluma un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="006.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šajā informācijā ietver visus datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus par individuālo <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no šā atbalsta piešķiršanas dienas. Datus par <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta shēmu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo shēmu piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts [..] sniedz Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, un jo īpaši informāciju par <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta kopsummu, ko uzņēmums saņēmis [..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> darbojas koka un tā atvasināto produktu nozarē. <DATE ISO="20140616">2014. gada 16. jūnijā</DATE> tā iesniedza <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> pieteikumu finansējumam, lai saņemtu <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> 2013. gada vispārējā publiskajā paziņojumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Pamudinājums uzņēmumiem veselības aizsardzības un drošības darba jomā pasākumu īstenošanai<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>publiskais paziņojums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) paredzēto subsīdiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Procedūrā saistībā ar uzaicinājumu iesniegt projektus, ko reglamentē šis publiskais paziņojums, bija paredzēti četri posmi, proti, pirmkārt, telemātiska pieteikumu nodošana, otrkārt, dokumentu, ar kuriem tiek pabeigts pieteikums, nosūtīšana, treškārt, <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> veiktā iesniegto datu pārbaude un pieteikuma pieņemšana, kā arī, visbeidzot, ceturtkārt, pārbaude un ziņojuma sagatavošana, kas ļauj faktiski izmaksāt subsīdiju. Šajā pēdējā posmā uzņēmumam bija jāiesniedz tā sauktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> deklarācija, kas pierāda tā atbilstību subsīdijai attiecībā uz pieprasīto summu. Šādas atbilstības neesamības gadījumā tam piešķirtais atbalsts bija jāatceļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20141030">2014. gada 30. oktobra</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> paziņoja sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> par projekta pieņemšanu attiecībā uz summu <FT TYPE="NUMBER">130000</FT> EUR, to saistot ar iespēju saņemt avansu, kas faktiski tika pieprasīts, <FT TYPE="NUMBER">65000</FT> EUR apmērā ar nosacījumu, ka iepriekš tiek iesniegta bankas garantija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Tomēr procesa gaitā atklājās, ka <DATE ISO="20140801">2014. gada 1. augustā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Regione Veneto</HT> (Veneto reģions, Itālija) bija atļāvis sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT>, kas bija izveidojusi ar citiem uzņēmumiem pagaidu apvienību, saņemt citu subsīdiju par kopējo summu <FT TYPE="DECIMAL">64483,91</FT> EUR, kas tai tika izmaksāta. Turklāt šī sabiedrība bija saņēmusi arī citu publisku finansējumu <FT TYPE="DECIMAL">18985,26</FT> EUR apmērā. Iesniedzējtiesa norāda, ka šo divu summu pievienošanas <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> apstiprinātajai summai <FT TYPE="NUMBER">130000</FT> EUR apmērā rezultātā tiktu iegūta summa <FT TYPE="DECIMAL">213469,17</FT> EUR un tas izraisītu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlieluma pārsniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150612">2015. gada 12. jūnija</DATE> vēstuli sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> jautāja <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT>, vai, lai izvairītos no šādas pārsniegšanas, būtu vai nu jāsamazina subsīdijas summa ziņojuma sagatavošanas posmā, vai arī jāiesniedz projekta grozījums, lai samazinātu paredzētā projekta summu un līdz ar to – subsīdijas summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Nesaņemot atbildi uz šo vēstuli, sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> ar <DATE ISO="20150812">2015. gada 12. augusta</DATE> elektroniskā pasta vēstuli izvēlējās otro risinājumu, iesniedzot <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> projekta grozījumu, ar kuru tā kopējās izmaksas tika samazinātas līdz <FT TYPE="DECIMAL">171386,40</FT> EUR un līdz ar to subsīdijas summa tika samazināta līdz <FT TYPE="DECIMAL">111401,16</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151005">2015. gada 5. oktobra</DATE> un 18. novembra lēmumiem <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT>, lai gan uzskatīdams projekta grozījumu par pieņemamu no tehniskā viedokļa, uzskatīja, ka tas nevarot atļaut sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> izmantot šo finansējumu, izslēgdams iespēju to piešķirt daļēji, izņemot gadījumu, ja tā pilnībā atteiktos no iepriekšējā finansējuma. Otrajā lēmumā <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> tātad norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>subsīdija var tikt izmaksāta tikai ar nosacījumu, ka uzņēmums atsakās no agrākas subsīdijas, ko ir piešķīrusi cita vienība<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Tad Sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Veneto</HT> (Veneto reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), lūdzot atcelt <DATE ISO="20151118">2015. gada 18. novembra</DATE> lēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar apliecināto <DATE ISO="20160427">2016. gada 27. aprīļa</DATE> elektroniskā pasta vēstuli sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> dokumentāciju, kas apliecina, ka tā ir atteikusies no Veneto reģiona izmaksātās subsīdijas <FT TYPE="NUMBER">15000</FT> EUR apmērā, kura ir tikusi novirzīta citiem pagaidu apvienības dalībniekiem, tādējādi pierādot, ka saņemtais valsts atbalsts nepārsniedz <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160606">2016. gada 6. jūnija</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> apstiprināja, ka pieprasītās subsīdijas summas dēļ tas nevarot to pārskaitīt, jo triju valsts finansējuma instrumentu summa tādējādi pārsniegtu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, un ka subsīdijas daļēja izmaksa būtu pretrunā Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 7. punktam. Pieņemot zināšanai informāciju, kas pierāda atteikšanos no iepriekšējās reģionālās subsīdijas un tās pārdali citiem pagaidu asociācijas dalībniekiem, <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> apstrīdēja tās nozīmīgumu, precizējot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>nav konstatējams, ka šis uzņēmums būtu atteicies un atmaksājis iepriekš saņemto subsīdiju vienībai, kas to ir izmaksājusi, un [ka] tās pārdalei starp pagaidu apvienības dalībniekiem nav nozīmes<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Šo iemeslu dēļ <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> lūdza atmaksāt jau izmaksāto avansu <FT TYPE="NUMBER">65000</FT> EUR apmērā, norādot, ka pretējā gadījumā tikts prasīta bankas garantijas izpilde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20160626">2016. gada 26. jūnijā</DATE> sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> ar papildu pamatiem lūdza atcelt arī <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> <DATE ISO="20160606">2016. gada 6. jūnija</DATE> lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160907">2016. gada 7. septembra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Tribunale amministrativo regionale per il Veneto</HT> (Veneto reģionālā administratīvā tiesa) apmierināja sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> prasību, ņemot vērā viedokli, ko Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/><HT TYPE="ITALIC">DG COMP</HT><QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>) bija paudis, atbildot uz sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> tam par Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 7. punkta interpretāciju uzdotu jautājumu. Savā atbildē <HT TYPE="ITALIC">DG COMP</HT> norādīja, ka par subsīdijas izmaksu atbildīgā valsts iestāde var to proporcionāli samazināt, lai ievērotu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, un ka valsts iestādēm ir jāizvēlas vēlamais risinājums, jo abi risinājumi – gan proporcionāls samazinājums, gan subsīdijas pilnīga noraidīšana – teorētiski atbilst šim šai regulai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Tādējādi šī tiesa uzskatīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>[<HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT>] sniegtajai Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 7. punkta interpretācijai saistībā ar finansējuma samazināšanas tās subsīdijas daļas apmērā, kas pārsniedz minētajā regulā noteikto robežlielumu <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> EUR, nepieņemamību, lai gan teorētiski tā atbilst Savienības tiesiskajam regulējumam <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta jomā, bija jābūt tieši paredzētai [publiskajā paziņojumā], lai to varētu pienācīgi piemērot šajā lietā<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>, it īpaši ar mērķi aizsargāt dalībnieku tiesisko paļāvību. Tātad tā uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> izvirzītie ierobežojumi, ņemot vērā publiskajā paziņojumā izklāstītos kritērijus, gluži pretēji, nav paredzami un tos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>var atspēkot, ņemot vērā interpretāciju, kas ir mazāk ierobežojoša no Savienības tiesiskā regulējuma formālā viedokļa un vairāk atbilst [publiskā paziņojuma] mērķim <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>mudināt uzņēmumus īstenot projektus attiecībā uz veselības un drošības līmeņa darba jomā uzlabošanu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/><QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Consiglio di Stato</HT> (Valsts padome, Itālija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT>, pamatojoties tostarp uz Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2., 4. un 7. punktu, lasot tos kopsakarā, norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsts esot jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam ir piešķirtas likumīgas tiesības saņemt šo atbalstu, neatkarīgi no tā faktiskās izmaksas. Šīs tiesību normas ietverot valsts tiesību sistēmā tieši piemērojamās obligātās prasības. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlieluma ievērošana esot jāpārbauda subsīdijas piešķiršanas brīdī, proti, šajā gadījumā – pieteikuma pieņemšanas posmā. Tātad iespējamās korekcijas no pieteikuma iesniedzēja puses esot jāiesniedz šī posma gaitā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> apstrīd <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> atbalstīto interpretāciju. Pirmkārt, tā norāda, ka esot piemērojami tikai publiskā paziņojuma noteikumi, jo no Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 4. punkta izrietot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> esot jānosaka brīdis, kad <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>uzņēmumam [..] ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>. Otrkārt, tā norāda, ka šīs regulas 6. panta 5. punkts, kas attiecas uz dalībvalsts pienākumu sniegt Komisijai visu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, attiecoties uz visu uzņēmuma faktiski saņemto atbalstu, nevis tikai uz atbalstu, kas piešķirts, pamatojoties uz pirmo piešķiršanas aktu. Visbeidzot, treškārt, tā uzskata, ka tiesiskais regulējums<?PAGE NO="6"?> <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta jomā esot ticis pieņemts nevis tādēļ, lai sodītu uzņēmumus, bet lai ierobežotu administratīvo slogu atbalsta ierobežotas summas apmērā gadījumā un ka <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> piedāvātā šaurā interpretācija izraisītu sodošu un šī tiesiskā regulējuma garam pretēju piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka abas pamatlietas pušu izvirzītās interpretācijas var tikt atbalstītas. No vienas puses, <HT TYPE="ITALIC">INAIL</HT> norādītā interpretācija esot labvēlīgāka procesa gaitas netraucētai norisei, jo piekļuves subsīdijai nosacījumi tiekot pārbaudīti tikai pieteikuma pieņemšanas brīdī. No otras puses, sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> norādītā interpretācija ļaujot plaši piemērot piekļuves subsīdijai nosacījumus, tostarp attiecībā uz konkurentiem, kuri, vēl nebūdami pārliecināti par savu [pieteikumu] pieņemšanu, nevar grozīt savu pieprasījumu, lai nepārsniegtu robežlielumu. Proti, pieteikuma finansējumam iespējamu grozījumu pārvaldīšana būtu grūtāk īstenojama, ja tā tiktu veikta to izmeklēšanas stadijā, jo tiktu ietekmēta līdz šim izveidotā klasifikācijas kārtība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Attiecībā uz Regulas Nr. 1407/2013 atbilstošajām tiesību normām iesniedzējtiesa vispirms norāda, ka šīs regulas 3. panta 4. punkts, saskaņā ar kuru atbalstu uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam [..] ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā [..] atbalsts uzņēmumam izmaksāts<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, no vienas puses, pirmkārt, nešķiet nesavienojams ar procesuālo shēmu, kurā pirmajam pieņemšanas posmam seko detalizētāka izmeklēšana, kuras noslēgumā tiesības uz subsīdiju galu galā var tikt uzskatītas par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>piešķirtām<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. No otras puses, šajā pašā tiesību normā esot precizēts, ka pieņēmums par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>piešķirtu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> atbalstu tiek saprasts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, un tas liek domāt, ka šī kārtība var atbilst dažādām procesuālām shēmām, kas nav iepriekš noteiktas. Turpinot – tā norāda, ka saskaņā ar minētās regulas 6. panta 3. punktu atbalsta izmaksa notiekot pēc tam, kad ir pārbaudīta robežlieluma ievērošana, un tas arī var likt uzskatīt, ka tiesības saņemt subsīdiju ir galīgi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>piešķirtas<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> tikai pēc šādas pārbaudes. Visbeidzot – no šīs pašas regulas 6. panta 1. punkta pēdējā teikuma formulējuma, it īpaši no atsauces uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>visu citu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, kuru [..] uzņēmums ir saņēmis<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, izrietot, ka deklarācijā ir jāiekļauj visi saņemtie atbalsti. Esot jānosaka, vai lēmumam atteikties no agrākas subsīdijas noteikti ir jābūt pieņemtam, pirms tā tiek faktiski izmaksāta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Consiglio di Stato</HT> (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>1)</NO.P><TXT>Vai Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pantā paredzētie atbalsta piešķiršanas noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka atbalstu pieprasošajam uzņēmumam, kas pārsniedz piešķiramā atbalsta maksimālo robežlielumu, jo summējas iepriekšējās subsīdijas, ir iespējams – līdz prasītās subsīdijas faktiskai izmaksai – izvēlēties samazināt finansējumu (izmainot vai grozot projektu) vai atteikties (pilnīgi vai daļēji) no iepriekšējām subsīdijām, kuras, iespējams, jau ir saņemtas, lai ievērotu minēto robežlielumu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai šīs tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka norādītās dažādās iespējas (grozījums vai atteikšanās) ir spēkā arī tad, ja tās nav tieši paredzētas valsts tiesiskajā regulējumā un/vai publiskajā paziņojumā saistībā ar atbalsta piešķiršanu?<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kura dibināšanas dalībvalsts ir paredzējusi tam piešķirt <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, kura rezultātā – agrāka atbalsta pastāvēšanas dēļ – šim uzņēmumam piešķirtā atbalsta kopējais apmērs pārsniegtu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, līdz šī atbalsta faktiskai izmaksai var izvēlēties samazināt prasīto finansējumu vai pilnīgi vai daļēji atteikties no jau saņemta agrāka atbalsta, lai nepārsniegtu šo robežlielumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ir jānorāda, pirmkārt, ka Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pants ir jāskata kontekstā ar visu šo regulu, kuras mērķis ir ļaut attiecībā uz ierobežota apmēra valsts atbalstu atkāpties no noteikuma, saskaņā ar kuru ikviens atbalsts pirms jebkādas īstenošanas ir jāpaziņo Komisijai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ZPT</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑518/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:126">EU:C:2018:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>No tā izriet, ka gan šīs regulas 3. pants, kura mērķis ir definēt <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, atkāpjoties no Līgumā paredzētā atbalsta aizlieguma principa, gan minētās regulas 6. pants, kas attiecas uz dalībvalstu šāda atbalsta piešķiršanā īstenojamo kontroli, ir jāinterpretē šauri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Otrkārt, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts, kādā tā iekļaujas, kā arī tiesību akta, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191009">2019. gada 9. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BGL BNP Paribas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑548/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:848">EU:C:2019:848</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, saistībā ar attiecīgo Regulas Nr. 1407/2013 tiesību normu formulējumu ir jāuzsver, pirmkārt, ka, no vienas puses, šīs regulas 3. panta 7. punktā ir paredzēts – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>ja, piešķirot jaunu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, tiktu pārsniegts [<HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT>] robežlielums, [Regulu Nr. 1407/2013] nevar piemērot nevienai minētā jaunā atbalsta daļai<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka brīdis, kurā ir jānovērtē, vai kumulācija ar citu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu pārsniedz <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, ir atbalsta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>piešķiršanas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> brīdis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>No otras puses, no Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 4. punkta arī izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>piešķirtu brīdī, kad uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir piešķirtas likumīgās tiesības saņemt atbalstu, neatkarīgi no datuma, kurā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsts uzņēmumam izmaksāts<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iesniedzējtiesai, pamatojoties uz piemērojamajām valsts tiesībām, ir jānosaka brīdis, kurā minētais atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130321">2013. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Magdeburger Mühlenwerke</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑129/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:200">EU:C:2013:200</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170706">2017. gada 6. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nerea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑245/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:521">EU:C:2017:521</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šim nolūkam iesniedzējtiesai ir jāņem vērā visi valsts tiesībās attiecīgā atbalsta piešķiršanai paredzētie nosacījumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130321">2013. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Magdeburger Mühlenwerke</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑129/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:200">EU:C:2013:200</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Līdz ar to šajā lietā iesniedzējtiesai pamatlietā aplūkojamā atbalsta piešķiršanas datums ir jānosaka, pamatojoties uz publiskā paziņojuma un vajadzības gadījumā – tam piemērojamā valsts tiesiskā regulējuma noteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130321">2013. gada 21. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Magdeburger Mühlenwerke</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑129/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:200">EU:C:2013:200</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170706">2017. gada 6. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nerea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑245/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:521">EU:C:2017:521</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāprecizē, ka, lai gan atbalsta piešķiršanas datuma noteikšana var mainīties atkarībā no attiecīgā atbalsta rakstura, ja atbalsts nav piešķirts saskaņā ar vairākgadu shēmu, saskaņā ar Tiesas judikatūru to nevar uzskatīt par piešķirtu tā izmaksas dienā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111208">2011. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">France Télécom</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑81/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:811">EU:C:2011:811</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 1407/2013 6. panta noteikumiem par uzraudzību, ko veic dalībvalstis, lai tiktu ievēroti kumulācijas noteikumi, ir jānorāda, no vienas puses, ka šīs regulas 6. panta 2. punkts – kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja dalībvalsts ir izveidojusi <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta centrālo reģistru, kas satur informāciju par visu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, ko piešķīrusi jebkura minētās dalībvalsts iestāde, tad šīs regulas 6. panta 1. punkts netiek piemērots, – pamatlietā nav piemērojams. Proti, Itālijas Republika <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta centrālo reģistru ir izveidojusi tikai kopš <DATE ISO="20170812">2017. gada 12. augusta</DATE>, proti, datumā pēc attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>No otras puses, attiecībā uz Regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. un 3. punktu – šajās tiesību normās ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalsts no attiecīgā uzņēmuma pieprasa [..] deklarāciju par visu citu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, kuru iepriekšējo divu fiskālo gadu un kārtējā fiskālā gada laikā uzņēmums ir saņēmis [..]<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, un – visu valodu versijās, izņemot itāļu valodas versiju, – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>dalībvalsts jaunu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu [..] piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta kopsummu virs [..] [<HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT>] robežlieluma<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Tādējādi no šīm tiesību normām skaidri izriet, ka uzraudzībai, ko dalībvalstis veic, lai tiktu ievēroti kumulācijas noteikumi, ir jābūt īstenotai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>pirms atbalsta piešķiršanas<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šo interpretāciju neatspēko fakts, ka tikai šī panta 3. punkta itāļu valodas versijā ir norādīts, ka dalībvalsts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>ne<HT TYPE="ITALIC">izmaksā</HT><QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> (<HT TYPE="ITALIC">eroga</HT>) jaunu atbalstu, lai gan visu citu valodu versijās ir izmantots darbības vārds, kas itāļu valodā atbilst darbības vārdam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>piešķirt<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> (<HT TYPE="ITALIC">concedere</HT>). Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja Savienības tiesību akta teksts dažādu valodu versijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atkarībā tostarp no tā tiesiskā regulējuma vispārējās struktūras, kurā šī tiesību norma ietilpst (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190514">2019. gada 14. maijs</DATE>, <NAME.CASE>M u.c. (Bēgļa statusa atcelšana)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑391/16, C‑77/17 un C‑78/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:403">EU:C:2019:403</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra). Tātad minētās regulas 21. un 22. apsvērumā, kuros būtībā ir atsauce uz šī 6. panta 1. un 3. punktu, to itāļu valodas versijā ir izmantoti attiecīgi vārdi <HT TYPE="ITALIC">aiuti concessi</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>piešķirtais atbalsts<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>) un <HT TYPE="ITALIC">prima di concedere</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pirms piešķiršanas<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>). Līdz ar to Regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punkta valodu versiju nesaskaņa izriet no šīs tiesību normas itāļu valodas versijas tulkojuma kļūdas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Otrām kārtām, attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pants, ir jākonstatē, ka tas nesatur noteikumus, saskaņā ar kuriem uzņēmumi pieteicēji vajadzības gadījumā varētu grozīt savu atbalsta pieteikumu, samazinot tā apmēru vai atsakoties no agrākiem atbalstiem, lai ievērotu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tādējādi, tā kā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 4. punktu atbalsta piešķiršanu reglamentē piemērojamais valsts tiesiskais regulējums, dalībvalstīm, nosakot šāda atbalsta piešķiršanas procedūru, ir plaša rīcības brīvība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē – minētās regulas 21. apsvērumā ir paredzēts, ka saskaņā ar LES 4. panta 3. punktā paredzēto sadarbības principu dalībvalstīm būtu jāveicina valsts atbalstam piemērojamo noteikumu ievērošana, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>izveidojot vajadzīgos instrumentus, lai nodrošinātu, ka <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta kopsumma, kas piešķirta vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> noteikumiem, nepārsniedz kopējo pieļaujamo robežlielumu<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Trešām kārtām, attiecībā uz Regulas Nr. 1407/2013 mērķiem ir jānorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> tiesiskā regulējuma mērķis ir vienkāršot uzņēmumu, Komisijas un dalībvalstu administratīvo slogu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020307">2002. gada 7. marts</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑310/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:143">EU:C:2002:143</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0094">94.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), pamatojoties uz šīs regulas 3. apsvērumā atgādināto principu, ka atbalsts, kura apmērs nepārsniedz <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un nevar radīt konkurences izkropļojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos mērķus, dalībvalstu rīcībā esošā iespēja piešķirt uzņēmumiem pieteicējiem tiesības grozīt savu atbalsta pieteikumu līdz šī atbalsta piešķiršanai, samazinot prasītā finansējuma summu vai atsakoties no jau saņemta agrāka atbalsta, nerada šķēršļus to pieteikuma izmeklēšanas procedūras norisei, jo to atbalsta saņemšanas nosacījumu pārbaude, kuri attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlieluma ievērošanu, notiek tikai atbalsta piešķiršanas brīdī. Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Zennaro</HT> un Itālijas un Grieķijas valdības, tas, ka šie uzņēmumi nedrīkst grozīt savus atbalsta pieteikumus pēc jauna atbalsta piešķiršanas, pats par sevi nevar būt attiecīgo uzņēmumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>sodīšana<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kura dibināšanas dalībvalsts ir paredzējusi tam piešķirt <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, kura rezultātā – agrāka atbalsta pastāvēšanas dēļ – šim<?PAGE NO="9"?> uzņēmumam piešķirtā atbalsta kopējais apmērs pārsniegtu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, līdz šī atbalsta piešķiršanai var izvēlēties samazināt prasīto finansējumu vai pilnīgi vai daļēji atteikties no jau saņemta agrāka atbalsta, lai nepārsniegtu šo robežlielumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kas lūdz atbalstu, var grozīt savu atbalsta pieteikumu, samazinot prasīto finansējumu vai atsakoties no jau saņemta agrāka atbalsta, lai nepārsniegtu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, lai gan tās dalībvalsts, kurā tas ir dibināts, tiesiskais regulējums to neparedz.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Uz šo jautājumu ir jāsniedz tāda atbilde, kas ir nesaraujami saistīta ar to, kura ir sniegta uz pirmo jautājumu. Pirmkārt, kā konstatēts iepriekš 38. punktā, Regulā Nr. 1407/2013 nav ietverti noteikumi, saskaņā ar kuriem uzņēmumi pieteicēji vajadzības gadījumā varētu grozīt savu atbalsta pieteikumu, samazinot tā apmēru vai atsakoties no agrākiem atbalstiem, lai ievērotu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, un līdz ar to dalībvalstīm šajā ziņā tā neuzliek nekādus pienākumus. Otrkārt, kā izriet no šī sprieduma 42. un 43. punkta, dalībvalstis var atļaut uzņēmumiem pieteicējiem grozīt savu atbalsta pieteikumu, lai izvairītos no tā, ka jauna <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta piešķiršanas rezultātā piešķirtā atbalsta kopējais apmērs pārsniegtu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu, ja šādi grozījumi tiek veikti pirms <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta piešķiršanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm nav pienākuma ļaut uzņēmumiem pieteicējiem grozīt savus atbalsta pieteikumus pirms tā piešķiršanas, lai nepārsniegtu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> robežlielumu. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē uzņēmumu iespējas veikt šādus grozījumus neesamības tiesiskās sekas, tomēr ir jāprecizē, ka tās var tikt veiktas tikai līdz datumam, kas ir agrāks par <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta piešķiršanas datumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 (<DATE ISO="20131218">2013. gada 18. decembris</DATE>) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstam 3. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums, kura dibināšanas dalībvalsts ir paredzējusi tam piešķirt <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalstu, kura rezultātā – agrāka atbalsta pastāvēšanas dēļ – šim uzņēmumam piešķirtā atbalsta kopējais apmērs pārsniegtu Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā paredzēto <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> EUR maksimālo apmēru jebkurā triju fiskālo gadu periodā, līdz šī atbalsta piešķiršanai var izvēlēties samazināt prasīto finansējumu vai pilnīgi vai daļēji atteikties no jau saņemta agrāka atbalsta, lai nepārsniegtu šo robežlielumu.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Regulas Nr. 1407/2013 3. un 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm nav pienākuma ļaut uzņēmumiem pieteicējiem grozīt savus atbalsta pieteikumus pirms tā piešķiršanas, lai nepārsniegtu Regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā paredzēto <FT TYPE="NUMBER">200000</FT> EUR maksimālo apmēru jebkurā triju fiskālo gadu periodā. Iesniedzējtiesai ir jāizvērtē uzņēmumu iespējas veikt šādus grozījumus neesamības tiesiskās sekas, tomēr ir jāprecizē, ka tie var tikt veikti tikai līdz datumam, kas ir agrāks par <HT TYPE="ITALIC">de minimis</HT> atbalsta piešķiršanas datumu.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>