<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-487/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0487</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:289">EU:C:2021:289</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>18</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">E. Tanchev</HT> secinājumi – Lieta C‑487/19</HT></P><P><HT TYPE="SC">W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta – Iecelšana)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Jevgenija Tančeva</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Evgeni Tanchev</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">Secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20210415">2021. gada 15. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑487/19</HT></P><P>W.Ż.,</P><P>piedaloties:</P><P><HT TYPE="ITALIC">Prokurator Generalny zastępowany przez Prokuraturę Krajową</HT>, iepriekš <HT TYPE="ITALIC">Prokurator Prokuratury Krajowej Bożena Górecka</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Rzecznik Praw Obywatelskich</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa, Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>LES 2. pants, 6. panta 1. un 3. punkts un 19. panta 1. punkta otrā daļa</KEYWORD><KEYWORD>LESD 267. pants</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskums</KEYWORD><KEYWORD>Efektīva tiesību aizsardzība tiesā</KEYWORD><KEYWORD>Likumā noteikta tiesa</KEYWORD><KEYWORD>Tiesu varas neatkarības princips</KEYWORD><KEYWORD>Iecelšana Augstākās tiesas tiesneša amatā, ko īsteno Republikas prezidents pēc Valsts tiesu padomes priekšlikuma</KEYWORD><KEYWORD>Tiesnesis, kas iecelts, neraugoties uz norisošo tiesvedību, kurā tiek apstrīdēta Valsts tiesu padomes rezolūcija, ar ko ierosina ieinteresētās personas iecelšanu amatā, un tiesas nolēmums, ar kuru uzdots šo rezolūciju apturēt</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa, Polija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Augstākā tiesa<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>iesniedzējtiesa<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) lūdz interpretēt LES 2. pantu, LES 6. panta 1. un 3. punktu, kā arī LES 19. panta 1. punkta otro daļu, LESD 267. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) 47. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību, ko ierosinājis tiesnesis W.Ż, lūdzot noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Izba Kontroli Nadzwyczajnej i Spraw Publicznych</HT> (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palāta, Polija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/><HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT><QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) tiesnešus, kuriem ir jālemj par prasību, ko W.Ż. cēlis par <HT TYPE="ITALIC">Krajowa Rada Sądownictwa</HT> (Valsts tiesu padome, Polija; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">KRS</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) rezolūciju par W.Ż. pārcelšanu no vienas tiesas nodaļas, kurai viņš ir piesaistīts, uz otru nodaļu. Šī pārcelšana faktiski ir pazemināšana amatā, jo viņš tiek pārcelts no tiesas otrās instances nodaļas uz pirmās instances nodaļu. W.Ż. bija agrākās <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> loceklis un runaspersona un ir publiski kritizējis valdošās partijas īstenotās tiesu reformas Polijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šajos secinājumos nav jāizklāsta valsts tiesiskais regulējums, jo tas nav obligāti nepieciešams juridiskās analīzes veikšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Valsts tiesību normas ir minētas rīkojumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu, kurā tās ir norādītas rīkojuma oriģinālvalodā apmēram uz desmit lapām.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, kas izraisījuši pamatlietā skatīto strīdu, un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>W.Ż. ir <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy</HT> (Apgabaltiesa, Polija) tiesnesis K [apgabalā]. Saskaņā ar <DATE ISO="20180827">2018. gada 27. augusta</DATE> lēmumu viņš tika pārcelts no minētās tiesas nodaļas, kurā viņš līdz šim datumam strādājis, uz citu šīs tiesas nodaļu. W.Ż. pārsūdzēja šo lēmumu <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT>, kura ar <DATE ISO="20180921">2018. gada 21. septembra</DATE> rezolūciju (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>apstrīdētā rezolūcija<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) izbeidza ar viņa pārsūdzību saistīto tiesvedību. <DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembrī</DATE> W.Ż. pārsūdzēja apstrīdēto rezolūciju Augstākajā tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Pēc šīs pārsūdzības iesniegšanas W.Ż. iesniedza pieteikumu, lūdzot noraidīt visus Augstākās tiesas tiesnešus, kas darbojas šīs tiesas <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT>, no viņa apelācijas sūdzības izskatīšanas. Viņš argumentēja, ka šī palāta, ņemot vērā tās organizatorisko kārtību un veidu, kādā tās locekļus iecēla <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT>, kura tika izveidota neatbilstoši Konstitūcijai, nevar objektīvi un neatkarīgi izskatīt pārsūdzību neatkarīgi no tā, kādā sastāvā tiek iekļauti tās locekļi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Priekšlikums iecelt visus tiesnešus, kuri darbojas <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> un kuri tika norādīti pieteikumā par tiesnešu noraidīšanu, bija ietverts <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> <DATE ISO="20180828">2018. gada 28. augusta</DATE> Rezolūcijā Nr. 331/2018 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/><HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcija Nr. 331/2018<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>). Šo rezolūciju <HT TYPE="ITALIC">Naczelny Sąd Administracyjny</HT> (Augstākā administratīvā tiesa; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Augstākā administratīvā tiesa<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) pilnībā pārsūdzēja citi iecelšanas procedūras dalībnieki, attiecībā uz kuriem <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> nebija iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej</HT> (Polijas Republikas prezidents; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Republikas prezidents<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) priekšlikumu iecelšanai Augstākās tiesas tiesnešu amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180927">2018. gada 27. septembra</DATE> lēmumu Augstākā administratīvā tiesa apturēja <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijas Nr. 331/2018 izpildi. Lai arī šī rezolūcija tika pārsūdzēta pilnībā un tās izpildi bija apturējusi Augstākā administratīvā tiesa, kā arī tiesvedība Augstākajā administratīvajā tiesā vēl nebija pabeigta, Republikas prezidents <DATE ISO="20181010">2018. gada 10. oktobrī</DATE> personām, kuras bija iekļautas W.Ż. pieteikumā par tiesnešu noraidīšanu, nodeva aktus par iecelšanu Augstākās tiesas <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesnešu amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT><DATE ISO="20181121">2018. gada 21. novembrī</DATE> Augstākā administratīvā tiesa nosūtīja Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar citu <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju (Rezolūcija Nr. 317/2018), kurā tika ierosināts Republikas prezidentam iecelt noteiktas personas Augstākās tiesas tiesnešu amatā. Augstākā administratīvā tiesa <DATE ISO="20181122">2018. gada 22. novembrī</DATE> atlika tiesvedību lietās par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijas Nr. 331/2018 pārsūdzībām līdz brīdim, kad Tiesa būs pieņēmusi nolēmumu par tai uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem par to, vai Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.b punkts un 44. panta 4. punkts atbilst Savienības tiesībām (lieta C‑824/18<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A.B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un manus secinājumus šajā lietā (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1053">EU:C:2020:1053</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Neraugoties uz norisošo tiesvedību, 2019. gada 20. februārī Republikas prezidents nodeva aktu par A.S. (tiesnesis, kuram uzdots vienpersoniski izskatīt W.Ż. pārsūdzību) iecelšanu <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesneša amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Priekšlikums par A.S. iecelšanu bija iekļauts <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijā Nr. 331/2018, tādējādi A.S. tika iecelts jau pēc tam, kad <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcija Nr. 331/2018 tika pilnībā pārsūdzēta Augstākajā administratīvajā tiesā un kad minētā tiesa bija apturējusi tās izpildi, kā arī neraugoties uz to, ka tiesvedība minētajā tiesā vēl nebija pabeigta. Tā kā A.S. tika iecelts par Augstākās tiesas tiesnesi 2019. gada 20. februārī, proti, pēc tam, kad W.Ż. <DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembrī</DATE> bija iesniedzis pieteikumu par tiesnešu noraidījumu, A.S. nebija iekļauts šajā pieteikumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190308">2019. gada 8. martā</DATE>, īsi pirms Augstākās tiesas Civillietu palātas tiesas sēdes sākšanas, <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> viena tiesneša sastāvā (A.S.), <HT TYPE="ITALIC">kuras rīcībā nebija lietas I NO 47/18 materiālu</HT>, izdeva šajā lietā rīkojumu, ar ko noraidīja W.Ż. apelācijas sūdzību kā nepieņemamu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>apstrīdētais rīkojums<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>). Minētajā rīkojumā <HT TYPE="ITALIC">tika pieņemta prokurora nostāja, neļaujot W.Ż. sniegt savus apsvērumus</HT>. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> lēma, ka W.Ż. apelācijas sūdzība ir nepieņemama, <HT TYPE="ITALIC">lai gan W.Ż jau bija vērsies Augstākās tiesas Civillietu palātā ar pieteikumu noraidīt visus</HT> <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> <HT TYPE="ITALIC">tiesnešus</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Augstākās tiesas tiesnešu sastāvs, kas uzklausīja noraidījuma pieteikumu <DATE ISO="20190320">2019. gada 20. marta</DATE> tiesas sēdē, secināja, ka ar <DATE ISO="20190308">2019. gada 8. marta</DATE> rīkojuma izdošanu lietā I NO 47/18 (kamēr vēl nebija izskatīts noraidījuma pieteikums) ir pārkāpts Civilprocesa kodeksa 50. panta 3. punkta 2. apakšpunkts, Polijas Republikas Konstitūcijas 45. panta 1. punkts, Romā <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 6. panta 1. punkts un Hartas 47. panta otrā daļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Augstākā tiesa izskatīja arī jautājumu, vai A.S., ņemot vērā viņa iecelšanas apstākļus, faktiski ir Augstākās tiesas tiesnesis. Tas ir būtiski, izvērtējot jautājumu, vai <DATE ISO="20190308">2019. gada 8. marta</DATE> rīkojums, kuru Augstākā tiesa izdeva lietā I NO 47/18 viena tiesneša sastāvā (A.S.), juridiski pastāv kā tiesas nolēmums. No šī jautājuma noskaidrošanas ir atkarīgs pieteikuma par tiesnešu noraidījumu izskatīšanas iznākums. Ja <DATE ISO="20190308">2019. gada 8. marta</DATE> rīkojums juridiski pastāv, tad tiesvedība par tiesnešu noraidījumu ir jāpārtrauc (jāizbeidz), jo nav strīda priekšmeta. Savukārt, ja <DATE ISO="20190308">2019. gada 8. marta</DATE> rīkojums juridiski nepastāv, tad pieteikums par tiesnešu noraidīšanu ir jāizskata.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Izvērtējot šo jautājumu, Augstākajai tiesai radās nopietnas šaubas par to, kā rīkoties, tāpēc tā iesniedza juridisku jautājumu Augstākajai tiesai septiņu tiesnešu sastāvā, proti, vai vienpersoniski pieņemts lēmums juridiski pastāv, ja šī persona ir iecelta Augstākās tiesas tiesneša amatā, neraugoties uz faktu, ka <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcija, kurā ir ietverts priekšlikums par šīs personas iecelšanu amatā, tika pārsūdzēta Augstākajā administratīvajā tiesā, ka šīs rezolūcijas izpilde tika apturēta un ka tiesvedība Augstākajā administratīvajā tiesā vēl nebija pabeigta laikā, kad šai personai tika iesniegts akts par iecelšanu amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Septiņi Augstākās tiesas tiesneši uzskata, ka viņiem ir nepieciešams Tiesas nolēmums, lai varētu lemt par šo juridisko jautājumu. Saņemot Tiesas atbildi, varētu tikt atzīts, ka nolēmumi, kurus ir izdevusi Augstākā tiesa vienīgi šādos apstākļos ieceltu personu sastāvā, juridiski nepastāv, jo tos ir izdevusi viena vai vairākas personas, kuras nav tiesneši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa konstatēja, ka iecelšanas procedūrā, kurā Augstākās tiesas tiesneša amatā tika iecelts A.S., tika rupji un apzināti pārkāptas Polijas tiesību normas, kas attiecas uz tiesnešu iecelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tāpēc Augstākās tiesas Civillietu palāta paplašinātajā septiņu tiesnešu sastāvā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Vai [LES] 2. pants, 6. panta 1. un 3. punkts un 19. panta 1. punkta otrā daļa, tos aplūkojot kopsakarā ar [Hartas] 47. pantu un [LESD] 267. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka par neatkarīgu, objektīvu un tiesību aktos noteiktu tiesu Eiropas Savienības tiesību nozīmē nav uzskatāma tiesa viena tiesneša sastāvā, ja, tajā esošo personu ieceļot tiesneša amatā, tika rupji pārkāptas dalībvalsts tiesību normas par tiesnešu iecelšanu, it īpaši tādā veidā, ka šī persona tika iecelta tiesneša amatā, neraugoties uz faktu, ka kompetentajā valsts tiesā [Augstākajā administratīvajā tiesā] tika iesniegta pārsūdzība par valsts iestādes [<HT TYPE="ITALIC">KRS</HT>] lēmumu, kurā ietverts priekšlikums par<?PAGE NO="4"?> šīs personas iecelšanu tiesneša amatā, ka šī lēmuma izpilde tika apturēta saskaņā ar valsts tiesībām un ka tiesvedība kompetentajā valsts tiesā [Augstākajā administratīvajā tiesā] nav tikusi pabeigta pirms iecelšanas akta izsniegšanas?<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">A.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par Tiesas kompetenci</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Prokurors būtībā apgalvo, ka Tiesas kompetencē nav lemt par uzdoto jautājumu, jo Eiropas Savienības kompetencē nav jautājumi attiecībā uz tiesnešu iecelšanas procedūru kārtību, šādas iecelšanas amatā spēkā esamību, tiesnešu noraidīšanas procedūrām vai valsts tiesu nolēmumu iespējamas juridiskas neesamības noteikšanu. Turklāt Tiesa nav pilnvarota lemt par to, vai konkrētai personai ir vai nav valsts tiesneša statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tomēr, pirmkārt, ir pietiekami vien norādīt – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>lai arī tieslietu organizācija dalībvalstīs ir šo dalībvalstu kompetencē, tomēr, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm ir jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām, it īpaši no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Miasto Łowicz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Prokurator Generalny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑558/18 un C‑563/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:234">EU:C:2020:234</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Tas tā var būt it īpaši attiecībā uz valsts tiesību normām, kas attiecas uz tiesnešu iecelšanas lēmumu pieņemšanas materiāltiesiskajiem nosacījumiem un procesuālo kārtību, un attiecīgā gadījumā – uz normām, kuras attiecas uz pārbaudi tiesā, kas piemērojama saistībā ar šādām iecelšanas procedūrām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191119">2019. gada 19. novembris</DATE>, <NAME.CASE>A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:982">EU:C:2019:982</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0134">134.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0139">139.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0145">145.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>spriedums A. K. u.c.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītājs pamatlietā (W.Ż), kurš, būdams tiesnesis, var lemt par jautājumiem, kas ir saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu un interpretāciju, vēlas tieši saņemt aizsardzību, kas izriet no Savienības tiesībām, jo administratīvie pasākumi, kas veikti attiecībā uz viņu (kas, šķiet, <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> ir pazemināšana amatā), var negatīvi ietekmēt viņa neatkarību. Apelācijas sūdzībai, ko cēlis W.Ż., kurš lūdz sava profesionālā statusa aizsardzību, arī ir jāatbilst Savienības tiesībām, proti, prasībai, ka par šādu prasību drīkst lemt tikai tiesnesis vai tiesa, kas atbilst LES 19. panta un Hartas 47. panta nosacījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Treškārt, ir jākonstatē, ka šādi ģenerālprokurora izvirzītie argumenti patiesībā attiecas uz šeit apspriesto pašu minēto Savienības tiesību normu tvērumu un tātad arī interpretāciju. Šāda interpretācija gan acīmredzami ietilpst Tiesas kompetencē atbilstoši LESD 267. pantam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedums A. K. u.c., 74. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">B.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālā jautājuma pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Polijas valdība izvirza vairākus argumentus, kāpēc, tās ieskatā, prejudiciālais jautājums ir nepieņemams. Būtībā tā apgalvo, ka tas tā ir, jo i) jautājums uzdots, nevis lai lūgtu interpretēt Savienības tiesības, bet gan tikai lai vēlreiz apstiprinātu iesniedzējtiesas apgalvojumu, ka attiecīgais tiesnesis nav neatkarīgs, objektīvs vai likumīgi iecelts, – tam visam ir nepieciešama tostarp valsts tiesību interpretācija un faktu kvalifikācija; ii) Tiesa nevar pārformulēt uzdoto jautājumu, jo no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ir skaidrs, ka tā lūdz Tiesu pieņemt spriedumu, izvērtējot faktus, un nospriest, ka attiecīgā tiesa nav likumā noteikta tiesa; iii) atbilde uz uzdoto jautājumu nav nepieciešama, lai iesniedzējtiesa varētu pieņemt nolēmumu pamatlietā<?PAGE NO="5"?> (it īpaši W.Ż. apelācijas sūdzība jau ir noraidīta kā nepieņemama ar apstrīdēto rīkojumu, un katrā ziņā iesniedzējtiesas kompetencē nav pieņemt nolēmumu, kura rezultātā tiktu zaudēts tiesneša mandāts); un iv) Savienības tiesību normas, kas minētas prejudiciālajā jautājumā, nav piemērojamas pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Papildus argumentiem, kuri ir analoģiski iepriekš minētajiem Polijas valdības argumentiem, prokurors apgalvo arī to, ka prejudiciālais jautājums ir nepieņemams, jo: i) pieteikums noraidīt attiecīgos <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesnešus pamatlietā būtu bijis jāatzīst par nepieņemamu saskaņā ar valsts judikatūru; ii) lemjot par tādu prasību kā šajā lietā, kas celta par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju, Augstākā tiesa rīkojas nevis kā tiesa, kurai jālemj par strīdu, pamatojoties uz tiesību normām, bet gan kā tiesiskās aizsardzības struktūra, kas iejaucas procedūrā, kurā ir jāpieņem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>abstrakta<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> rezolūcija; iii) šeit prasītā interpretācija nav piemērojama pamatlietā, jo attiecībā uz jautājumu par to, vai tiesnesis, kas izdevis apstrīdēto rīkojumu, ir neatkarīgs un objektīvs, un par juridisko pamatu vai iespējamo šī rīkojuma neesamību Tiesa nevar pieņemt spriedumu, kas neatstātu nekādas šaubas par risinājumu pamatlietā, bet tikai varētu sniegt juridiskus norādījumus, uz kuriem pamatojoties iesniedzējtiesai būtu jāpieņem savs nolēmums, tomēr prejudiciālais jautājums ir balstīts tikai uz subjektīviem un nepamatotiem apgalvojumiem, ka ir pārkāpta valsts procedūra par iecelšanu amatā; un iv) lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu pamatojumā nav ievērots Tiesas Reglamenta 94. pants, jo iesniedzējtiesas minētās valsts tiesības ir selektīvas un neobjektīvas un nepamato valsts procedūras par iecelšanu amatā iespējamo pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Vispirms vispārīgi jāatzīmē, ka, manuprāt, ir skaidrs, ka Tiesas kompetencē (un patiesībā tā ir vienīgā tiesa, kurai ir šāda kompetence) ir atbildēt uz jautājumu par to, kādi kritēriji ir jāizpilda neatkarīgai tiesai Savienības tiesību izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šajā jautājumā skat., piemēram, Biltgen, F., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>L’indépendance du juge national vue depuis Luxembourg<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, <HT TYPE="ITALIC">Revue trimestrielle des droits de l’homme</HT>, Nr. 123, <DATE ISO="20200701">2020. gada 1. jūlijs</DATE>, 551. lpp.</P></NOTE>, un pēc tam noteikt, kādām būtu jābūt sekām tādas personas vai struktūras lēmumiem, kura neatbilst šiem kritērijiem. Šo iemeslu dēļ tādi jautājumi kā uzdotie arī ir jāatzīst par pieņemamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tālāk – pretēji visiem šiem Polijas valdības un prokurora iepriekš minētajiem argumentiem piekrītu iesniedzējtiesas, Komisijas un <HT TYPE="ITALIC">Rzecznik Praw Obywatelskich</HT> (ombuds, Polija) viedoklim, ka uz prejudiciālo jautājumu, proti, vai attiecīgajam tiesnesim tik tiešām bijis tāda tiesneša statuss, kura kompetencē bija izdot apstrīdēto rīkojumu, ir nepieciešama atbilde, lai atrisinātu pamatlietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tas tā ir tāpēc, ka pretēji situācijai lietā <HT TYPE="ITALIC">Miasto Łowicz</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Miasto Łowicz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Prokurator Generalny</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑558/18 un C‑563/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:234">EU:C:2020:234</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretācija tieši ietekmēs iesniedzējtiesas nolēmumu, jo tā ļauj tai lemt par izskatāmo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">in limine litis</HT>, un tieši no šā jautājuma būs atkarīgs, vai ir (vai nav) jāizskata pieteikums par <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesnešu noraidījumu gadījumā, ja ar apstrīdēto rīkojumu tiktu leģitīmi izbeigta W.Ż. ierosinātā tiesvedība, vai, tieši otrādi, ir jāsecina, ka apstrīdētais rīkojums juridiski nepastāv un ka ir jāizskata prasība un tiesnešu noraidījuma pieteikums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Šāds jautājums <HT TYPE="ITALIC">in limine litis</HT> var attiekties tostarp uz kādu pamatlietas procesuālo aspektu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970320">1997. gada 20. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hayes</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑323/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:169">EU:C:1997:169</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> vai iesniedzējtiesas kompetenci lemt par šo prasību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130627">2013. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agrokonsulting‑04</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑93/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:432">EU:C:2013:432</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā šī lieta neatšķiras no tās, kurā tika pasludināts spriedums A. K. u.c., kura 99. punktā ir noteikts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Konkrētajā gadījumā [..] ir jāuzsver, ka ar prejudiciālajiem jautājumiem, ko iesniedzējtiesa uzdevusi Tiesai, un ar Savienības tiesību interpretāciju, ko tā lūdz šajā lietā, tā vēlas paskaidrojumus nevis par lietas būtību tās izskatāmajās<?PAGE NO="6"?> lietās, kuras pašas ir saistītas ar citiem jautājumiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesības, bet uz procesuāla rakstura problēmu, kas tai ir jārisina <HT TYPE="ITALIC">in limine litis</HT>, jo tā attiecas uz pašu šīs tiesas kompetenci izskatīt minētās lietas.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Proti, Tiesas sniegtā atbilde ļaus iesniedzējtiesai lemt par Augstākās tiesas ieceltās personas statusu un <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> statusu, kā arī par A.S. <DATE ISO="20190308">2019. gada 8. marta</DATE> rīkojuma (par W.Ż. prasības nepieņemamību) spēkā esamību, un turklāt tā ļaus iesniedzējtiesai lemt par visu <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesnešu noraidīšanas pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Turklāt neatkarīgi no pamatlietas rakstura LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir piemērojama šajā lietā, ņemot vērā to, ka <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> ir tiesa, kurai – papildus tam, ka tā lemj par tādiem būtiskiem tiesiskuma jautājumiem kā Polijas vēlēšanu rezultātu apstiprināšana, – var tikt lūgts lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju, it īpaši saistībā ar tās kompetenci konkurences tiesību, enerģētikas regulējuma, telekomunikāciju, dzelzceļa transporta un plašsaziņas līdzekļu kontroles jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190624">2019. gada 24. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija (Augstākās tiesas neatkarība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑619/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:531">EU:C:2019:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Skat. Bogdanowicz, P., un Taborowski, M., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>How to Save a Supreme Court in a Rule of Law Crisis: the Polish Experience<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, <HT TYPE="ITALIC">European Constitutional Law Review</HT>, 16. sēj., 2. izdevums, 2020. gada jūnijs, 306. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">C.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Īss lietas dalībnieku argumentu kopsavilkums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>W.Ż., prokurors, ombuds, Polijas valdība, kā arī Eiropas Komisija iesniedza Tiesai savus apsvērumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Polijas valdība būtībā apgalvo, ka uz uzdoto jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot to kopā ar LES 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> ir neatkarīga tiesa un ka iesniedzējtiesa nevar apšaubīt tās tiesnešu statusu lietā, kuru tā izskata. Proti, i) apstrīdētā rezolūcija saskaņā ar Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.d punktu tagad ir kļuvusi galīga attiecībā uz izvirzītajiem procedūras dalībniekiem, un tādēļ nekas neliedz viņus iecelt amatā, un Augstākās administratīvās tiesas kompetencē nav lemt par šo rezolūcijas daļu vai apturēt tās izpildi; ii) tiesību normas, saskaņā ar kurām ir celta prasība Augstākajā administratīvajā tiesā, ar <HT TYPE="ITALIC">Trybunał Konstytucyjny</HT> (Konstitucionālā tiesa; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Konstitucionālā tiesa<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>) <DATE ISO="20190325">2019. gada 25. marta</DATE> spriedumu ir atzītas par neatbilstošām Konstitūcijai, un ar šo prasību ierosinātās tiesvedības <HT TYPE="ITALIC">ipso jure</HT> tika izbeigtas, ņemot vērā šo spriedumu un <DATE ISO="20190426">2019. gada 26. aprīļa</DATE> likuma 3. pantu; un iii) <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesnešu iecelšanas procedūra, kas paredzēta Konstitūcijas 179. pantā un Likumā par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT>, neatšķiras no citās dalībvalstīs pastāvošās procedūras, un tajā ir pat vēl stingrākas prasības nekā dažās citās valstu sistēmās, un tā neietekmē iecelto tiesnešu neatkarību, kuru katrā ziņā pilnībā garantē Konstitūcijas 178.–181. pants, kas garantē iecelšanu uz nenoteiktu laiku, neatceļamību, imunitāti krimināltiesībās un atalgojumu, vienlaikus prasot tiesnešiem tostarp saglabāt politisko neitralitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Prokurors nav iesniedzis apsvērumus par prejudiciālā jautājuma būtību, un visi viņa apsvērumi attiecas uz Tiesas kompetenci un lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību. Viņš piebilda, ka ar attiecīgā tiesneša iecelšanas procedūru netiek pārkāpta neviena Polijas tiesību norma un ka tiesai, kas izskata W.Ż. lietu, ir visas juridiskās neatkarības, objektivitātes un likumiskās izcelsmes pazīmes.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>W.Ż. būtībā atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>ECT<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) judikatūru lietā <HT TYPE="ITALIC">Ástráðsson</HT> un Tiesas judikatūru (spriedumu A. K. u.c.), saskaņā ar kurām neatkarības un objektivitātes garantijas, kas izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Hartas 47. panta, lasot tos saistībā ar ECPAK 6. pantu, paredz, ka ir jābūt tiesnešu iecelšanu reglamentējošām tiesību normām, kas ļauj novērst jebkādas pamatotas tiesību subjektu šaubas par attiecīgo tiesnešu interešu neietekmējamību, it īpaši no likumdošanas varas un izpildvaras interesēm. W.Ż. apgalvo, ka Tiesa ir nospriedusi, ka šīs prasības nav izpildītas, ja objektīvie apstākļi, kādos šī tiesa ir izveidota, tās raksturlielumi un locekļu iecelšanas līdzekļi var izraisīt situāciju, ka šai tiesai trūkst neatkarības un objektivitātes, kas var apdraudēt paļāvību, kāda tiesai ir jārada indivīdos demokrātiskā sabiedrībā (spriedums A. K. u.c.). Taču W.Ż. uzskata, ka nedz <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT>, nedz <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> locekļi (kurus <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> ierosināja Republikas prezidentam iecelt amatā) neatbilst šīm prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras (spriedums A. K. u.c.) izriet – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>lai gan viens vai cits no [nesen ieviestās tiesu sistēmas izmaiņu] elementiem var nebūt kritizējams pats par sevi – un šādā gadījumā uz to varētu attiekties dalībvalstu kompetence un to veiktās izvēles –, tomēr šo elementu kombinācija, ievērojot arī apstākļus, kādos šīs izvēles tikušas izdarītas, var likt šaubīties par tādas struktūras neatkarību[, kurai ir jāpiedalās tiesnešu iecelšanas amatā procedūrā]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, un <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> un tās tiesneši ir šāda struktūra. Vairāki kritēriji, kas izriet no šīs judikatūras, parāda, ka jaunā <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT>, kas iesaistīta Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrā, nesniedz neatkarības garantijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT>, kas izveidota <HT TYPE="ITALIC">ex nihilo</HT>, un tās locekļi varētu tikt uzskatīti par neatkarīgām un objektīvām tiesām un tiesnešiem, kā tas prasīts Savienības tiesībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ombuds un W.Ż. būtībā norāda – ņemot vērā faktu, ka attiecīgais tiesnesis tika iecelts, rupji pārkāpjot valsts tiesības un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, un to, ka viņš nav ne likumā noteikta tiesa, ne neatkarīga un objektīva tiesa saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, attiecīgais tiesnesis nevarēja lemt par prasību, kas ietilpst Savienības tiesību tvērumā, tādu kā pamatlietā aplūkotā. Turklāt šādā gadījumā jebkura valsts tiesību norma vai prakse (leģislatīva, administratīva vai tiesu prakse) nebūtu saderīga ar Savienības tiesībām raksturīgajām prasībām, ja tās rezultātā tiek mazināta Savienības tiesību efektivitāte tādēļ, ka kompetentajai tiesai, piemērojot Savienības tiesības, nav pilnvaru (šo tiesību piemērošanas brīdī) darīt visu, kas nepieciešams, lai nepiemērotu valsts tiesību normas, kuras neļauj pilnībā nodrošināt tieši piemērojamo Savienības tiesību normu (piemēram, LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Hartas 47. panta) pilnu efektivitāti, un tai vispirms nav jālūdz vai jāgaida, lai attiecīgais tiesību akts likumdošanas ceļā vai kādā citā konstitucionālas procedūras kārtībā tiktu novērsts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19780309">1978. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Simmenthal</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>106/77</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1978:49">EU:C:1978:49</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900619">1990. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Factortame</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑213/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:257">EU:C:1990:257</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190729">2019. gada 29. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Torubarov</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑556/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:626">EU:C:2019:626</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Komisija būtībā apgalvo, ka uz prejudiciālā jautājuma pirmo daļu būtu jāatbild noliedzoši. Turpretī uz otro daļu tā aicina atbildēt apstiprinoši.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievads – iesniedzējtiesa jau ir konstatējusi, ka šajā lietā ir rupji un apzināti pārkāpti Polijas tiesību akti attiecībā uz tiesnešu iecelšanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Ar jautājumu, kas attiecas uz LES 2. pantu un tā 19. panta 1. punkta otro daļu, kā arī Hartas 47. pantu, Augstākās tiesas Civillietu palāta jautā Tiesai, vai šie Savienības tiesību noteikumi nepieļauj situāciju, kurā Republikas prezidents ieceļ personu Augstākās tiesas tiesneša amatā <HT TYPE="ITALIC">ex novo</HT> izveidotajā <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> un kurā i) <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcija, ar kuru tiek ierosināts iecelt attiecīgo tiesnesi šajā amatā, ir prasības priekšmets, kas tiek skatīts Augstākajā administratīvajā tiesā (jautājuma pirmā daļa); un ii) Augstākā administratīvā tiesa, izskatot šo prasību, ir apturējusi minētās rezolūcijas izpildi (otrā daļa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Prejudiciālais jautājums ir jāizskata, tostarp ņemot vērā šādas Tiesā skatītās saistītās lietas: i) lietu C‑824/18 (skat. manus <DATE ISO="20201217">2020. gada 17. decembra</DATE> secinājumus un Tiesas <DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marta</DATE> spriedumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Mani secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>A.B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Prasības)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1053">EU:C:2020:1053</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A.B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Skat. arī izskatīšanā esošu lietu C‑132/20 <HT TYPE="ITALIC">Getin Noble Bank</HT>.</P></NOTE>), kurā Augstākā administratīvā tiesa apšaubīja valsts tiesu kā Savienības tiesu neatkarību, pārbaudot tiesā <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju, ar kuru Republikas prezidentam tiek izvirzīti kandidāti iecelšanai Augstākās tiesas tiesnešu amatā; ii) lietu C‑508/19 (vēl tiek skatīta, skat. manus paralēlos atsevišķos secinājumus šajā lietā, kas arī sniegti šodien, <DATE ISO="20210415">2021. gada 15. aprīlī</DATE>), ko Tiesai iesniedza Augstākā tiesa, kurā viena no attiecīgajām juridiskajām problēmām ir tā, ka ir acīmredzami prettiesiski iecelts amatā tiesnesis, kurš ir lēmis par Savienības tiesību interpretāciju un piemērošanu, kā arī tas, kādas sekas ir radījusi šāda iecelšana attiecībā uz tiesneša pieņemtajiem lēmumiem; un iii) lietu C‑791/19 (vēl tiek skatīta, skat. manus secinājumus šajā lietā, kas tiks sniegti <DATE ISO="20210506">2021. gada 6. maijā</DATE>, kuros es skatīšu arī jautājumu par tiesībām uz likumā noteiktu tiesu, kas ir LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto garantiju sastāvdaļa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa jau ir konstatējusi, ka iecelšanas procedūrā, ar kuru Augstākās tiesas tiesneša amatā tika iecelts A.S., tika rupji un apzināti pārkāptas Polijas tiesību normas, kas attiecas uz tiesnešu iecelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šis pārkāpums vispirms izpaudās tādējādi, ka Republikas prezidents iecēla A.S. Augstākās tiesas tiesneša amatā, lai gan citi iecelšanas procedūras dalībnieki iepriekš bija pārsūdzējuši Augstākajā administratīvajā tiesā <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūciju Nr. 331/2018, kurā bija ietverts priekšlikums par viņa iecelšanu, un lai gan laikā, kad tika izdots akts par A.S. iecelšanu amatā, šī tiesvedība Augstākajā administratīvajā tiesā vēl nebija pabeigta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Kā skaidro iesniedzējtiesa, pirmkārt, saskaņā ar Konstitūcijas 179. pantu <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> izvirza Polijas tiesnešus un Republikas prezidents tos ieceļ uz nenoteiktu laiku. Tādējādi abām šīm savstarpēji papildinošajām struktūrām ir jāsadarbojas hronoloģiskā secībā. KRS priekšlikums ir tikai atzinums, bet tam ir zināms spēks, jo tikai tad, kad šis priekšlikums ir iesniegts Republikas prezidentam, prezidenta kompetencē ir iecelt virzīto personu tiesneša amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Vispirms notiek iecelšanas procedūra, kuru reglamentē tiesību akti saskaņā ar konstitucionālajām prasībām, pēc kuras <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> iesniedz Republikas prezidentam priekšlikumu iecelt personu tiesneša amatā. Lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas iecelšanas procedūrā iesaistīto kandidātu tiesības, tostarp tiesības vienlīdzīgos apstākļos piekļūt civildienestam (Konstitūcijas<?PAGE NO="9"?> 60. pants) un tiesības vērsties tiesā katrā atsevišķā gadījumā (Konstitūcijas 45. panta 1. punkts un 77. panta 2. punkts), ir paredzēta iespēja tiesā pārbaudīt, vai <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijas par tiesneša amata kandidatūru virzīšanu Republikas prezidentam atbilst likumam (Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. pants). Attiecībā uz kandidātiem, kuri piesakās Augstākās tiesas tiesneša amatam, šo pārbaudi veic Augstākā administratīvā tiesa, kurai būs jāņem vērā Tiesas atbildes uz tās uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā C‑824/18<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A.B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un manus secinājumus šajā lietā (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1053">EU:C:2020:1053</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un jālemj par šo valsts tiesību normu (Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.b punkts un 4. punkts) atbilstību Savienības tiesībām, kā arī jānodrošina, ka valsts tiesības tiek interpretētas saskaņā ar Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Otrkārt, situācijā, kad vēl nav iesniegts akts par personas iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, bet rezolūcija, ar kuru tiek virzīta šī persona par tiesnesi, ir pārsūdzēta Augstākajā administratīvajā tiesā, šīs rezolūcijas juridiskais statuss kļūst atkarīgs no minētās tiesas nolēmuma. Pārsūdzības apmierināšanas gadījumā var rasties situācija, kad vairs nepastāv priekšnosacījums iecelšanai tiesneša amatā. Tādējādi, kamēr tiesvedība Augstākajā administratīvajā tiesā nebija pabeigta, Republikas prezidents nebija tiesīgs izmantot savu prerogatīvu iecelt personu tiesneša amatā, jo nebija stabila pamata, uz kuru balstītos šīs prerogatīvas izpilde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Šis Polijas tiesību pārkāpums saistībā ar tiesnešu iecelšanu šajā lietā notika tādā kontekstā, ka tika ieviests vairāk pasākumu nolūkā novērst <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju par kandidātu virzīšanu iecelšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā efektīvu pārbaudi tiesā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210302">2021. gada 2. marts</DATE>, <NAME.CASE>A.B. u.c. (Augstākās tiesas tiesnešu iecelšana – Pārsūdzība)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:153">EU:C:2021:153</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un manus secinājumus šajā lietā (<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑824/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:1053">EU:C:2020:1053</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka papildus šajā lietā izskatītajiem jautājumiem pastāv arī citas neatbilstības saistībā ar pamatlietā aplūkoto iecelšanu amatā, piemēram, fakts, ka <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> locekļus, proti, tiesnešus, iecēla <HT TYPE="ITALIC">Sejm</HT> (Polijas Republikas parlamenta apakšpalāta), nevis, kā tas notika pagātnē, viņu kolēģi. Turklāt viņi tika iecelti, saīsinot iepriekšējās <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> pilnvaru termiņu, lai gan Konstitūcijā ir garantēts tā ilgums. Šie jautājumi tika aplūkoti spriedumā A. K. u.c.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai A.S., kas izskata lietas vienpersoniski, ir likumā noteikta tiesa?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Vispirms, runājot par Hartas 47. pantu kā autonomu tiesību normu lietā, kā tas izriet no šīs tiesību normas pirmās daļas, persona, kas atsaucas uz šīm tiesībām, balstās uz Savienības tiesībās garantētajām tiesībām vai brīvībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">État luxembourgeois</HT> (Tiesības apstrīdēt tiesā informācijas sniegšanas pieprasījumu nodokļu jomā)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑245/19 un C‑246/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:795">EU:C:2020:795</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>No lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertās informācijas tomēr neizriet, ka pamatlietas priekšmets būtu atzīt tiesības, kas prasītājam pamatlietā ir piešķirtas saskaņā ar kādu Savienības tiesību normu. No tā izriet, ka Hartas 47. pants šajā lietā nav piemērojams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Turklāt, kā norādījis ombuds, valsts tiesvedība, saistībā ar kuru tika iesniegts prejudiciālais jautājums, attiecas uz iejaukšanos tāda valsts tiesneša profesionālajā karjerā, kurš pilda savus pienākumus tiesā, kas ietilpst Polijas vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmā. Tāpēc šis tiesnesis var tikt aicināts lemt par Savienības tiesību piemērošanas vai interpretācijas jautājumiem un ietilpst arī jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>tiesa<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> LESD 267. panta izpratnē, un ir Polijas tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas sastāvdaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro<?PAGE NO="10"?> daļu. Tomēr šajā tiesību normā attiecīgajai dalībvalstij ir noteikts pienākums nodrošināt, lai šāds tiesnesis atbilstu prasībām, kas ir raksturīgas efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā, un it īpaši prasībai par neatkarību un objektivitāti. Tas nozīmē, ka W.Ż. būtu jābūt aizsargātam pret pārcelšanu citā amatā, nodrošinot garantijas līdzīgi tām, kādas ir attiecībā uz atlaišanu, kas ir pietiekamas, lai kliedētu jebkādas leģitīmas šaubas tiesību subjektu apziņā par attiecīgo tiesnešu ārēju ietekmējamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka uz W.Ż. attiecas aizsardzība, kas noteikta LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopā ar Hartas 47. pantu, viņam ir tiesības saskaņā ar šīm tiesību normām – kas izriet tieši no Savienības tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Spriedums A. K. u.c., 167.–169. punkts. Skat. tostarp Filipek, P., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Only a Court Established by Law Can Be an Independent Court: The ECJ’s Independence Test as an Incomplete Tool to Assess the Lawfulness of Domestic Courts<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, Verfassungsblog.de, 2020. gada 23. janvāris.</P></NOTE> – uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, un tas nozīmē, ka viņa prasība ir jāizskata iestādei, kurai ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>tiesas<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> statuss Savienības tiesību izpratnē, proti, tā ir neatkarīga, objektīva un likumā noteikta iestāde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, 2017. gada 16. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Margarit Panicello</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑503/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:126">EU:C:2017:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā gadījumā, tā kā <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> nav tiesa, vienīgā tiesu instance, kas varētu izpildīt iepriekš minētās prasības, ir Augstākā tiesa – kā vienīgā un galīgā tiesu instance, kurai ir jāpārliecinās, vai iejaukšanās W.Ż profesionālajā statusā nav apdraudējusi garantijas, kas viņam ir piešķirtas saskaņā ar šīm pašām tiesību normām, skatītām kopā ar ECPAK 6. pantu, un kurai ir jāatrisina jautājums, vai attiecīgais tiesnesis (A.S.) atbilst šīm prasībām.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālā jautājuma pirmo daļu – tiesnešu iecelšana, pirms Augstākā administratīvā tiesa ir pieņēmusi nolēmumu lietā, kas tiek skatīta saistībā ar KRS Rezolūcijas Nr. 331/2018 apstrīdēšanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šajā konkrētajā jautājumā svarīgi ir noskaidrot, vai tam, ka tiesā notiek <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju (kas pieņemtas Augstākās tiesas iecelšanas procedūrā) izskatīšana, ir apturoša iedarbība (vai būtu jābūt apturošai iedarbībai).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka šķiet – Konstitūcijas 184. pantā ir paredzēts, ka Augstākā administratīvā tiesa veic pārbaudi tiesā likumā noteiktajās robežās, un ka šķiet – no Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.b punkta un 4. punkta izriet, ka prasībai pret <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju nav apturošas iedarbības attiecībā uz to šīs rezolūcijas daļu, kurā tiek virzīts kandidāts iecelšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tomēr es uzskatu, ka Komisijas vērtējums par prejudiciālā jautājuma pirmo daļu ir mānīgs – it īpaši Polijā esošā vispārējā konteksta dēļ. Kā to esmu norādījis secinājumos lietā A.B. u.c. un kā pa šo laiku Tiesa to jau ir apstiprinājusi spriedumā tajā pašā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Tas attiecas uz pirmo minētajā lietā uzdoto prejudiciālo jautājumu, minētā sprieduma 156.–167. punkts.</P></NOTE>, tādai apelācijas sūdzībai kā tai, kas iesniegta Augstākajā administratīvajā tiesā, pamatojoties uz Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.a–4. punktu, faktiski nav nekādas efektivitātes un tā piedāvā tikai šķietamu tiesību aizsardzību tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tas it īpaši tā ir, ņemot vērā Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.b un 4. punkta noteikumus, no kuriem būtībā izriet, ka, lai arī kandidāts, kuru <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> nav virzījusi iecelšanai amatā, šādu apelāciju ir cēlis, <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijas joprojām būs galīgas attiecībā uz tajās ietverto lēmumu virzīt kandidātus iecelšanai amatā, jo Republikas prezidents tātad šos kandidātus var iecelt attiecīgajos amatos, nesagaidot pārsūdzības iznākumu, kā tas ir bijis šajā gadījumā. Šādos apstākļos ir acīmredzams, ka šādā rezolūcijā ietverta lēmuma nevirzīt prasītāja kandidatūru iecelšanai amatā iespējama atcelšana, kas notiktu prasītāja uzsāktās tiesvedības rezultātā, faktiski neietekmēs viņa situāciju attiecībā uz viņa vēlamo amatu, kurš tādējādi jau būs piešķirts, pamatojoties uz šo rezolūciju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Kā Tiesa paskaidro sprieduma A.B. u.c. 159.–164. punktā, ir jāņem vērā šādi faktori: i) attiecīgās valsts tiesību normas ir ievērojami mainījušas iepriekš spēkā esošo valsts tiesību stāvokli; ii) to sekas ir tādas, ka ir stipri samazinājusies līdz šim no valsts tiesību aktiem izrietošās pārbaudes tiesā efektivitāte; iii) šīs tiesību normas ir samazinājušas līdz šim pastāvošo <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju pārbaudes tiesā intensitāti; iv) ierobežojumi, kas ieviesti ar Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.a–4. punktu, attiecas tikai uz pārsūdzībām, kuras iesniegtas par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijām, kas attiecas uz pieteikumiem Augstākās tiesas tiesnešu amatiem; v) ir jāņem vērā arī konteksta elementi, kas saistīti ar visām citām reformām, kuras nesen ir skārušas Augstāko tiesu un <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> (skat. sprieduma A.B. u.c. 130.–135. punktu); un vi) Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.b un 4. punkta normas tika ieviestas ar <DATE ISO="20180720">2018. gada 20. jūlija</DATE> Likumu par grozījumiem Likumā par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju un dažos citos likumos un stājās spēkā <DATE ISO="20180727">2018. gada 27. jūlijā</DATE>, proti, ļoti neilgi pirms tam, kad <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> jaunajā sastāvā tika aicināta lemt par iesniegtajām kandidatūrām, lai aizpildītu daudzās Augstākās tiesas tiesnešu amata vietas, kas izsludinātas par vakantām vai radītas no jauna, stājoties spēkā jaunajam Likumam par Augstāko tiesu, un it īpaši par kandidatūrām, kas ir prasītāji pamatlietā A.B. u.c.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Turklāt turpmāko tiesību normu grozījumu rezultātā no <DATE ISO="20190523">2019. gada 23. maija</DATE> tika pilnībā izslēgta iespēja pārsūdzēt <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijas atsevišķās lietās, kas attiecas uz iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Šajā ziņā pietiek norādīt, ka no maniem secinājumiem, kā arī no sprieduma A.B. u.c. izriet, ka Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> turpmākie grozījumi, kuru rezultātā šīs padomes lēmumi, ar kuriem Republikas prezidentam tiek virzīti kandidāti Augstākās tiesas tiesnešu amatam, vairs netiek efektīvi pārbaudīti tiesā, var būt Savienības tiesību pārkāpums (skat. analīzi, uz kuru pamatojoties tika sniegta atbilde uz trešo minētajā lietā uzdoto jautājumu, it īpaši minētā sprieduma 108. un nākamos punktus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>No minētā izriet – lai arī tieši iesniedzējtiesai pašai tas būs jāizvērtē –, ka, manuprāt, attiecīgo valsts tiesību normu kaitējošā ietekme uz pieejamās <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju, ar kurām kandidāti tiek virzīti iecelšanai Augstākās tiesas tiesnešu amatā, pārbaudes tiesā efektivitāti ir pretrunā LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>To vērtējot, valsts tiesai būs jāņem vērā šeit un spriedumā A.B. u.c. sniegtās norādes un visi pārējie atbilstošie apstākļi, par kuriem tai būtu kļuvis zināms, attiecīgā gadījumā ņemot vērā iemeslus un tajā attiecīgo pasākumu pamatojumam apgalvotos konkrētos mērķus. Turklāt iesniedzējtiesai būs jāizvērtē, vai tādas valsts tiesību normas kā tās, kas ir ietvertas Likuma par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> 44. panta 1.a–4. punktā, var attiecīgajām personām radīt pamatotas šaubas par saskaņā ar minētajām <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijām iecelto tiesnešu ārēju neietekmējamību, un it īpaši to, vai tos nevar tieši vai netieši ietekmēt Polijas likumdevējs un izpildvara, un par viņu neitralitāti attiecībā pret izvērtējamām interesēm, un tādējādi var izraisīt to, ka šie tiesneši nešķiet neatkarīgi vai objektīvi, un tas var apdraudēt paļāvību, kāda tiesai ir jārada indivīdos demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Ņemot vērā vispārējo kontekstu Polijā, LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā ir prasīts, lai lēmumi, kas pieņemti saistībā ar tiesnešu iecelšanas Augstākajā tiesā procedūru, tiktu pakļauti pārbaudei tiesā ar apturošu iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Proti, Konstitucionālā tiesa <DATE ISO="20080527">2008. gada 27. maija</DATE> spriedumā (lieta SK 57/06) ir nospriedusi, ka ierobežojums vērsties tiesā attiecībā uz to <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju pārskatīšanu, saskaņā ar kurām kandidāts netiek virzīts Republikas prezidentam iecelšanai tiesneša amatā, ir pretrunā Konstitūcijai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Kā pamatoti ir norādījis ombuds, saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu un Hartas 47. pantu iecelšanas procedūrai ir jābūt tādai, lai tiesību subjektiem nerastos pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu ārēju ietekmējamību, tiklīdz ieinteresētās personas ir ieceltas tiesneša amatā. Tāpēc, ņemot vērā, ka <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> tiesnešu iecelšanas procedūrā ir galvenā loma un ka Republikas prezidenta lēmumi par tiesnešu iecelšanu amatā netiek pārbaudīti tiesā, ir nepieciešams, lai tiesnešu kandidātiem būtu pieejama efektīva pārbaude tiesā. Tā tas vēl jo vairāk ir tad, ja, kā tas ir šajā lietā, valsts ar savām mahinācijām iejaucas tiesnešu iecelšanas procesā tādā veidā, kas varētu apdraudēt šo tiesnešu neatkarību nākotnē. Pārbaudei tiesā būtu a) jānotiek pirms iecelšanas amatā, jo tādējādi tiesnesis <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> tiek aizsargāts ar neatceļamības principu; b) jāattiecas vismaz uz to, vai nav pārsniegtas pilnvaras, nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana un nav pieļauta tiesību kļūda vai acīmredzama kļūda vērtējumā; un c) jāļauj izskaidrot visus amatā iecelšanas procedūras aspektus, tostarp prasības, kas izriet no Savienības tiesībām, vajadzības gadījumā iesniedzot Tiesai jautājumus tostarp par prasībām, kas izriet no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedums A. K. u.c., 134. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Kā iesniedzējtiesa ir konstatējusi lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir noticis divkāršs Konstitūcijas 179. panta pārkāpums. Vispirms jau Republikas prezidents iecēla A.S. situācijā, kurā <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijai Nr. 331/2018, kas ietvēra priekšlikumu par viņa iecelšanu amatā, nebija stabila juridiskā statusa (lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 24. un nākamie punkti). Turklāt, iesniedzējtiesas ieskatā, tika pārkāpts valsts varas dalīšanas un līdzsvara princips un likumības princips. Ņemot vērā Augstākās administratīvās tiesas kā tiesu iestādes konstitucionālo statusu, to, ka tai ar likumu ir noteikta kompetence pārbaudīt – šajā gadījumā – <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūciju likumību, un nepieciešamību respektēt šīs tiesas tiesvedības turpmāko rezultātu, Republikas prezidents nebija tiesīgs izmantot savu prerogatīvu iecelt personu Augstākās tiesas tiesneša amatā, kamēr nav pabeigta tiesvedība šajā tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko arī apstiprina Augstākās tiesas triju apvienoto palātu <DATE ISO="20200123">2020. gada 23. janvāra</DATE> rezolūcija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Skat. Garlicki, L., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Polish Judicial Crisis and the European Court of Human Rights (a few observations on the Astradsson case)<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kas tiks publicēts: Bodnar, A., un Urbanik, J., <HT TYPE="ITALIC">Waiting for the Barbarians – Law in the days of Constitutional Crisis</HT>, Studies offered to Mirosław Wyrzykowski, Varšava, 2021.</P></NOTE> (35. punkts, 45. lpp.), <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijas nebija galīgas, jo izskatīšanā bija apelācijas tiesvedība, kuras rezultātā tās varēja tikt atceltas. Šādas rezolūcijas nedeva pamatu tam, lai Republikas prezidents ieceltu attiecīgās personas vakantajos tiesnešu amatos. Tā kā rezolūcijas tika pārsūdzētas apelācijas kārtībā, brīvās tiesnešu amata vietas netika aizpildītas likumīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Līdz ar to akts par iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, ko pieņēmis Republikas prezidents, kamēr Augstākā administratīvā tiesa vēl nebija pieņēmusi galīgo nolēmumu par prasību, kas celta par <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūciju Nr. 331/2018, ir rupjš Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procedūru reglamentējošo valsts noteikumu pārkāpums, interpretējot šīs tiesību normas saskaņā ar piemērojamajām Savienības tiesībām (it īpaši LES 19. panta 1. punkta otro daļu).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālā jautājuma otro daļu – iecelšana Augstākās tiesas tiesneša amatā, neraugoties uz Augstākās administratīvās tiesas rīkojumu, ar kuru tiek apturēta KRS rezolūcijas par kandidātu virzīšanu iecelšanai amatā izpilde</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Galu galā iesniedzējtiesai būs jāizvērtē arī šis jautājums, pamatojoties uz visiem atbilstošajiem elementiem, bet, manuprāt, pārkāpums, kas pieļauts, ieceļot <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> attiecīgo tiesnesi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Attiecībā uz to, ka AT Disciplinārlietu palāta nav likumā noteikta tiesa, skat. Pech, L., <HT TYPE="ITALIC">Protecting Polish judges from Poland’s Disciplinary ‘Star Chamber</HT>’, https://ssrn.com/abstract=3683683, 16. lpp. Skat. arī Pech, L., <HT TYPE="ITALIC">The Right to an Independent and Impartial Tribunal Previously Established by Law under Article 47 of the EU Charter</HT>, no: Peers, S., et al., <HT TYPE="ITALIC">The EU Charter of Fundamental Rights: A Commentary</HT>, Hart, https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=3608669.</P></NOTE> (tiesnesis A.S.), <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> izriet no tā, ka viņš tika iecelts Augstākajā tiesā un šajā palātā, neraugoties uz Augstākās administratīvās tiesas lēmumu, ar kuru tika uzdots apturēt <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijas Nr. 331/2018 izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tāpēc piekrītu iesniedzējtiesai, kā arī W.Ż., ombudam un Komisijai – tas, ka izpildvara patvaļīgi un apzināti pārkāpj tiesas nolēmumu, proti, Augstākās administratīvās tiesas lēmumu, ar kuru tiek uzdots veikt pagaidu pasākumus (t.i., <DATE ISO="20180927">2018. gada 27. septembra</DATE> rīkojumu), acīmredzami ar mērķi nodrošināt valdības ietekmi uz tiesnešu iecelšanu amatā, apliecina, ka netiek ievērots tiesiskuma princips, un pats par sevi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>tiesu sistēmas izveides un funkcionēšanas pamatā esošu pamatnoteikumu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> pārkāpums, ko īsteno izpildvara, <DATE ISO="20200326">2020. gada 26. marta</DATE> sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>HG/Padome un Komisija</NAME.CASE>, pārskatīšana (<NO.CASE>C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:232">EU:C:2020:232</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>) 75. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Attiecīgo pagaidu pasākumu mērķis ir saglabāt Augstākās administratīvās tiesas lēmuma pilnīgu iedarbību gadījumā, ja šī tiesa apmierinātu prasību, ar kuru tiek apstrīdēta <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcija Nr. 331/2018, un to atceltu, kā to pieprasa prasītāji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka rīkojums veikt pagaidu pasākumus bija galīgs juridiski saistošs lēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iesniedzējtiesai, atsaucoties uz sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG 75. punktu, būs jāizvērtē, vai tas, ka tika iecelts attiecīgais <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesnesis (tiesnesis A.S.), ir pārkāpums, kas rada reālu risku, ka citi valsts varas atzari, it īpaši izpildvara, varētu īstenot nepamatotu rīcības brīvību, kas apdraud iecelšanas procedūras rezultātu integritāti, un tādējādi indivīdiem radīt pamatotas šaubas par attiecīgā tiesneša neatkarību un objektivitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Prasība par likumā noteiktu tiesu ir izvirzīta ar mērķi nodrošināt, ka tieslietas tiek organizētas, pamatojoties uz tiesību normām, kas izriet no likumdošanas atzara, un tāpēc nav atkarīgas ne no izpildvaras, ne no pašu tiesu iestāžu rīcības brīvības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu un Hartas 47. pantu ietver tiesības uz likumā noteiktu tiesu, un šo tiesību normu un šī jēdziena piemērošanas joma ir jānosaka, ņemot vērā ECT judikatūru attiecībā uz ECPAK 6. panta 1. punktu un 13. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešams, lai pastāvētu tiesību normas, it īpaši attiecībā uz tiesas sastāvu, tās locekļu <HT TYPE="ITALIC">iecelšanu amatā</HT> un pilnvaru ilgumu, kā arī viņu atturēšanās, noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, lai kliedētu attiecīgajās personās jebkādas pamatotas šaubas par minētās struktūras ārēju neietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā uz tajā izvērtējamajām interesēm<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Mans izcēlums. Spriedums A. K. u.c., 123. punkts un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Tiesa ir arī precizējusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>no Hartas 47. panta skaidrojumiem, kas atbilstoši LES 6. panta 1. punkta trešajai daļai un Hartas 52. panta 7. punktam ir jāņem vērā tās interpretācijā, izriet, ka šā 47. panta pirmā un otrā daļa atbilst [ECPAK] 6. panta 1. punktam un 13. pantam<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160630">2016. gada 30. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Toma</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Biroul Executorului Judecătoresc Horațiu‑Vasile Cruduleci</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑205/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:499">EU:C:2016:499</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Hartas 52. panta 3. punktā ir noteikts, ka, ciktāl Hartā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst ECPAK garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā šajā konvencijā noteiktajām tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>ECPAK 6. panta 1. punkta izpratnē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>tiesai vienmēr ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>likumā noteiktai tiesai<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>ECT spriedums, <DATE ISO="20201201">2020. gada 1. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Guðmundur Andri Ástráðsson</HT> pret Islandi (CE:ECHR:2020:1201JUD002637418, 211. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Kā norādījusi ECT, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>likums<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> Konvencijas 6. panta 1. punkta nozīmē ir ne tikai tiesību akti, ar kuriem nosaka tiesu iestāžu izveidi un kompetenci, bet arī citas valstu tiesību normas, kuras pārkāpjot viena vai vairāku tiesnešu dalība atsevišķas lietas izskatīšanā būtu nelikumīga [..]. Tās pirmām kārtām ir tiesību normas, kas attiecas uz tiesas locekļu neatkarību, viņu pilnvaru termiņu un objektivitāti [..]. Citiem vārdiem, frāze <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>likumā noteikta<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> ietver ne tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>tiesas<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> pastāvēšanas tiesisko pamatu, bet arī to, ka šī tiesa atbilst konkrētām to reglamentējošām normām<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>ECT spriedums, <DATE ISO="20201201">2020. gada 1. decembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Guðmundur Andri Ástráðsson</HT> pret Islandi, virspalātas spriedums (CE:ECHR:2020:1201JUD002637418, 212. un 213. punkts un tajos minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Līdz ar to jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>noteikšana<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> savā būtībā ir tiesnešu iecelšanas procedūra attiecīgajā tiesu sistēmā, kura saskaņā ar likuma pārākuma principu ir jāīsteno tā, lai tā pilnīgi atbilstu piemērojamām valsts tiesību normām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Lietā <HT TYPE="ITALIC">Ástráðsson</HT> pret Islandi ECT virspalāta, kopumā apstiprinot palātas <DATE ISO="20190312">2019. gada 12. marta</DATE> spriedumu, nosprieda, ka, ņemot vērā pārkāpuma konstatēšanas iespējamās sekas un iesaistītās svarīgās intereses, tiesības uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>likumā noteiktu tiesu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> nevajadzētu interpretēt pārāk plaši, proti, ka jebkura neatbilstība tiesas iecelšanas procedūrā varētu apdraudēt šīs tiesības. Tādējādi ECT ir formulējusi trijos posmos veicamu pārbaudi, lai noteiktu, vai tiesnešu iecelšanas procedūrā pieļautās nepilnības ir bijušas tik smagas, ka to rezultātā ir pārkāptas tiesības uz likumā noteiktu tiesu: 1. posms – vai ir bijis klajš valsts tiesību pārkāpums (minētā sprieduma 244. un 245. punkts); 2. posms – vai valsts tiesību pārkāpumi attiecas uz tiesnešu iecelšanas procedūras pamatnoteikumiem (246. un 247. punkts); un 3. posms – vai tiesību uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>likumā noteiktu tiesu<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> iespējamos pārkāpumus valsts tiesas ir efektīvi pārbaudījušas un novērsušas (248.–252. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Minētie principi ir piemērojami ne tikai tādu tiesību normu pārkāpuma gadījumā, kas konkrēti reglamentē iecelšanas procedūru <HT TYPE="ITALIC">stricto sensu</HT>, bet, kā rāda šī lieta, tie ir jāpiemēro arī gadījumā, kad netiek ievērota pārbaude tiesā, kas ierosināta attiecībā uz agrākiem aktiem par iecelšanu amatā, kuriem ir konstitutīvs raksturs attiecībā uz šo iecelšanu amatā (piemēram, attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūciju Nr. 331/2018, par kuru ir runa šajā lietā).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Kā Komisija ir norādījusi attiecībā uz noteikumiem par tiesnešu iecelšanu, nepārsteidz, ka gan ECT (<DATE ISO="20201201">2020. gada 1. decembra</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Ástráðsson</HT> pret Islandi, 247. punkts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Tas atbilst palātas sprieduma (ECT, <DATE ISO="20190312">2019. gada 12. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Ástráðsson</HT> pret Islandi, CE:ECHR:2019:0312JUD002637418) 103. punktam. Šīs judikatūras analīzei Polijas kontekstā skat. Szwed, M., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Orzekanie przez wadliwie powołanych sędziów jako naruszenie prawa do sądu w świetle wyroku Astradsson<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, <HT TYPE="ITALIC">Europejski Przegląd Sądowy</HT>, 2019. gada jūlijs, 42. lpp., un Graver, H. P., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>A New Nail in the Coffin for the 2017 Polish Judicial Reform: On the ECtHR judgment in the case of Guðmundur Andri Ástráðsson v. Iceland: (Application no. 26374/18)<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, Verfassungsblog.de, <DATE ISO="20201202">2020. gada 2. decembris</DATE>. Skat. arī Helsinku Cilvēktiesību fonda apsvērumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Ástráðsson</HT>, 1926/2019/PSP/MSZ, <DATE ISO="20191230">2019. gada 30. decembris</DATE>.</P></NOTE>), gan Tiesa (spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG, 75. punkts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. Simon, D., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Composition du Tribunal de la fonction publique – Note sur l’arrêt Simpson c/ Conseil<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, <HT TYPE="ITALIC">Europe</HT>, Nr. 5, 2020. gada maijs. Attiecībā uz Poliju skat. Pech, L., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>Dealing with <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>fake judges<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> under EU Law: Poland as a Case Study in light of the ruling in <HT TYPE="ITALIC">Simpson and HG</HT><QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, <HT TYPE="ITALIC">Reconnect Working Paper Nr. 8</HT>, 2020. maijs.</P></NOTE>) ir tieši sasaistījušas prasību par likumā noteiktu tiesu ar tiesu neatkarības principu tādā ziņā, ka ir jāizvērtē, vai tiesnešu iecelšanas procedūrā pieļautās nepilnības dēļ <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>rodas risks, ka citi varas atzari, it īpaši izpildvara, var īstenot nepamatotu rīcības brīvību, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi indivīdiem radot pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu neatkarību un objektivitāti<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> (spriedums <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG, 75. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>No minētās judikatūras izriet, ka prasība par likumā noteiktu tiesu un prasība par tiesas un tiesnešu neatkarību un objektivitāti ir cieši saistītas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Lai arī slieksnis, ko noteikusi Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG (75. un 79. punkts), līdzinās tam, kas noteikts spriedumā A. K. u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. Leloup, M., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>The appointment of judges and the right to a tribunal established by law: The ECJ tightens its grip on issues of domestic judicial organization: Review Simpson<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, <HT TYPE="ITALIC">Common Market Law Review</HT>, 57. sēj., Nr. 4, 2020, 1152. lpp.</P></NOTE>, minētā judikatūra atšķiras ar to, ka spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG ir sniegti kritēriji, kas izmantoti, lai novērtētu tieslietu organizācijas un it īpaši tiesnešu iecelšanas amatā noteikumu pārkāpumu, tādējādi šis spriedums attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">noteikumu pārkāpumu</HT>, savukārt spriedumā A. K. u.c. ir sniegti kritēriji, lai novērtētu, vai <HT TYPE="ITALIC">pats tiesiskais regulējums saistībā ar tieslietu organizāciju</HT> sniedz nepieciešamās garantijas, lai nodrošinātu tiesnešu neatkarību un objektivitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka šajā lietā ir jāizvērtē tiesneša (<HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesneša A.S.) iecelšanas procedūras iespējamā neatbilstība, uz to tieši attiecas judikatūra <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Lai noteiktu, vai ar šādu neatbilstību tiek pārkāpta prasība par likumā noteiktu tiesu LES 19. panta nozīmē, saskaņā ar sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG 75. punktu ir jānovērtē, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>šī pārkāpuma <HT TYPE="ITALIC">dabas un nopietnības dēļ</HT> rodas risks, ka citi varas atzari, it īpaši izpildvara, var īstenot nepamatotu rīcības brīvību, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi indivīdiem radot pamatotas šaubas par attiecīgo tiesnešu neatkarību un objektivitāti, kā tas ir gadījumā, kad tiek skarti tiesu sistēmas izveides un funkcionēšanas pamatā esošie pamatnoteikumi<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> (mans izcēlums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Ciktāl runa ir par prasību par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>likumā noteiktu [tiesu]<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, kā norādījis ombuds, ir stingri jāievēro amatā iecelšanas noteikumi, jo tas sniedz ieceltajam tiesnesim sajūtu, ka viņš ir ieguvis amatu, pamatojoties vienīgi uz savu kvalifikāciju un objektīviem kritērijiem, uzticamas procedūras rezultātā, neradot nekādu atkarības saikni starp tiesnesi un šajā iecelšanā iesaistītajām iestādēm. Šajā lietā iesniedzējtiesa ir pārliecinoši konstatējusi, no vienas puses, ka iecelšanas procedūras efektīva pārbaude tiesā ir prasība, kas izriet no konstitucionālajiem principiem par tiesu varas neatkarību un subjektīvajām tiesībām uz piekļuvi civildienestam un tiesai, un, no otras puses, ka attiecīgā tiesneša iecelšana ir notikusi, neievērojot efektīvu pārbaudi tiesā un tiesas nolēmumu, ar kuru ir apturēta <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijas Nr. 331/2018 izpildāmība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Augstākās tiesas <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> locekļi, kuri bija atbildīgi par lietu I NO 47/18, tika iecelti šajā amatā, lai gan Republikas prezidents zināja par Augstākās administratīvās tiesas <DATE ISO="20180927">2018. gada 27. septembra</DATE> rīkojumu. Līdz ar to, manuprāt, iesniedzējtiesa varēs secināt, ka akts par iecelšanu amatā tika pieņemts, apzināti neievērojot šo rīkojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Turklāt es uzskatu, ka akts, ar kuru Republikas prezidents <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijā Nr. 331/2018 norādītos kandidātus iecēla Augstākās tiesas tiesneša amatā, neapšaubāmi ir šīs <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> rezolūcijas izpilde, lai gan tā vēl nebija izpildāma, tādējādi tika klaji pārkāpts Augstākās administratīvās tiesas rīkojums, ar kuru tika apturēta rezolūcijas izpilde līdz brīdim, kad tiks atrisināta minētajā tiesā skatītā prasība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tas, ka tika klaji un apzināti pārkāpts Augstākās administratīvās tiesas rīkojums, ar kuru tika apturēta <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijas Nr. 331/2018 izpilde, un to ir izdarījusi tāda nozīmīga valsts institūcija kā Republikas prezidents, kurš ir pilnvarots pieņemt aktu par iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, liecina par tiesnešu iecelšanas procedūru reglamentējošo valsts tiesību normu rupju pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Attiecībā uz smaguma kritēriju, manuprāt, ņemot vērā vispārējo kontekstu, kādā norisinās strīdīgās tiesu reformas Polijā, pārkāpumi šajā lietā ir smagāki nekā neatbilstības, par kurām ir runa iepriekš minētajā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Ástráðsson</HT> pret Islandi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Katrā ziņā pats fakts, ka Republikas prezidents nav pievērsis nekādu uzmanību galīgajam nolēmumam, ko pieņēmusi Augstākā administratīvā tiesa, proti, pēdējās instances administratīvā tiesa, ar kuru tika noteikti pagaidu pasākumi un apturēta <HT TYPE="ITALIC">KRS</HT> Rezolūcijas Nr. 331/2018 izpilde līdz brīdim, kad tiesa pamatlietā pieņems nolēmumu par tajā skatīto prasību, liecina par izdarītā pārkāpuma smagumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Tiesa jau ir precizējusi – tas, ka dalībvalsts kompetentās valsts iestādes ievēro valsts tiesu noteiktos pagaidu pasākumus, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>tiesiskumu, kas ir LES 2. pantā nostiprināta vērtība, uz ko ir balstīta Eiropas Savienība, raksturojoša pazīme<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Pēc analoģijas skat. rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171120">2017. gada 20. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑441/17 R</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:877">EU:C:2017:877</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0102">102.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ietekme uz aktu par A.S. iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā un/vai uz <DATE ISO="20190308">2019. gada 8. marta</DATE> rīkojumu, ņemot vērā tiesiskās drošības un tiesnešu neatceļamības principus</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Lai sniegtu iesniedzējtiesai tādu Savienības tiesību interpretāciju, kas tai var būt noderīga, izvērtējot kādas tiesību normas sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150716">2015. gada 16. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CHEZ Razpredelenie Bulgaria</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑83/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:480">EU:C:2015:480</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0071">71.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), kā arī spriedums A. K. u.c., 132. punkts.</P></NOTE>, ir jāizvērtē arī tas, kādu ietekmi radīs konstatējums, ka A.S., kas izskata lietas vienpersoniski, varētu nebūt likumā noteikta tiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā visām dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir vajadzīgi, lai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā Hartas 47. panta izpratnē (spriedums A. K. u.c., 168. punkts un tajā minētā judikatūra), tādējādi šī pēdējā minētā tiesību norma ir pienācīgi jāņem vērā, interpretējot LES 19. panta 1. punkta otro daļu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20201006">2020. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Prokuratura Rejonowa w Słubicach</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑623/18</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:800">EU:C:2020:800</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Kā esmu norādījis secinājumos lietā A.B. u.c. (94. un 95. punkts), Tiesa jau netieši ir atzinusi LES 19. panta 1. punkta otrās daļas tiešo iedarbību. Tagad tas ir skaidri apstiprināts arī minētajā lietā pieņemtajā spriedumā (146. punktā), proti, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm ir noteikts pienākums sasniegt skaidru un precīzu rezultātu, un tas nav saistīts ne ar kādu nosacījumu par to tiesu neatkarību, kurām ir jāinterpretē un jāpiemēro Savienības tiesības<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Tādējādi uz LES 19. panta 1. punkta otro daļu var atsaukties privātpersona vai valsts tiesa, lai pārbaudītu, vai nolēmumu ir pieņēmusi tiesa, kas atbilst neatkarīgas un objektīvas likumā iepriekš noteiktas tiesas prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Kā Tiesa ir uzsvērusi sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Simpson</HT> un HG 57. punktā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>garantijas lietas izskatīšanai neatkarīgā, objektīvā un tiesību aktos [likumā] noteiktā tiesā, un it īpaši tās, kuras definē gan tiesas, gan tās iztiesāšanas sastāva jēdzienu, ir tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu stūrakmens. Tas nozīmē, ka ikvienai tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai, ņemot vērā lietas iztiesāšanas sastāvu, tā ir uzskatāma par šādu tiesu, ja par šo jautājumu tiek izteiktas būtiskas šaubas. Šādas pārbaudes nepieciešamība ir saistīta ar paļāvības, kāda demokrātiskā sabiedrībā ir jānodrošina tiesām, radīšanu tiesu sistēmai pakļautajām personām. Šajā nozīmē šāda pārbaude ir būtiska procesuāla prasība, kuras ievērošana ir absolūta un kura ir jāpārbauda pēc savas ierosmes<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Ja šīs prasības nav izpildītas, šādu neatbilstību var principā uzskatīt par pamatu, lai atceltu tiesas nolēmumu, pamatojoties uz to, ka attiecīgās tiesas sastāvs ir bijis neatbilstošs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Šāds konstatējums ir jāizdara paredzētajos termiņos, un tajā ir jāņem vērā tiesiskās drošības princips.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Kā ir norādījusi Komisija, šīs lietas kontekstā tas nozīmē – ja tiesnesis A.S., kas izskata lietas vienpersoniski, ir izdevis attiecīgo rīkojumu par nepieņemamību, kas nav pārsūdzams, tad, pieņemot, ka šī palāta viena tiesneša sastāvā neatbilst likumā noteiktas tiesas prasībai, šāda rīkojuma tiesiskā efektivitāte ir jāierobežo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Tādējādi iesniedzējtiesa varētu atcelt (vai neņemt vērā) šo rīkojumu un lemt par W.Ż. iesniegto pieteikumu par <HT TYPE="ITALIC">CECPA</HT> tiesnešu noraidīšanu, lai viņa prasību varētu izskatīt tiesa, kas atbilst LES 19. panta 1. punkta otrās daļas prasībām (t.i., iesniedzējtiesa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka šajā lietā pieļautie pārkāpumi tiesnešu iecelšanas procedūras gaitā, kā arī tas, ka pastāv risks, ka W.Ż. netiks nodrošināta efektīva tiesību aizsardzība tiesā, ir apstākļi, kas pamato, ka tiek ierobežots <DATE ISO="20190308">2019. gada 8. marta</DATE> rīkojuma saistošais raksturs – pretēji tiesiskās drošības principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jāpievēršas tiesnešu neatceļamības principam un jautājumam, vai tas, ka ir pārkāpta prasība, ka likumā noteiktai tiesai ir jābūt neatkarīgai un objektīvai saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, šajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">ietekmētu arī pašu aktu par iecelšanu amatā</HT> (A.S. iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>No šīs tiesību normas, lasot to kopā ar Hartas 47. pantu, izrietošo prasību mērķis ir aizsargāt personas pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, piemērojot Savienības tiesības attiecīgās personas lietā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Tātad šādu prasību mērķis ir nodrošināt prasītāja efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, tam pildot tiesneša darbu, un vajadzības gadījumā šādu aizsardzību var nodrošināt, atceļot (vai neņemot vērā) nolēmumu, kuru pieņēmis tiesnesis, kurš izskata lietas vienpersoniski, kas neatbilst LES 19. panta 1. punkta otrās daļas prasībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Es uzskatu (tāpat kā Komisija un ombuds) – kamēr šī aizsardzība, kas izriet no Savienības tiesību pārākuma, tiek nodrošināta tādā veidā, ka var atcelt (vai neņemt vērā) šādu apstrīdēto rīkojumu, nav nepieciešams ar Savienības tiesībām iejaukties ne jomā, kas attiecas uz tiesneša iecelšanu amatā, ne viņa tiesiskajās attiecībās ar dalībvalsti, kura ir iecēlusi šādu tiesnesi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, šajā gadījumā tas, ka pamatlietā, iespējams, ir pārkāpta prasība par likumā iepriekš noteiktu tiesu, nenozīmē, ka pats tiesneša A.S. (rīkojumu par nepieņemamību izdevušā tiesneša) iecelšanas akts ir spēkā neesošs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa, Polija) uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Tiesības uz likumā noteiktu tiesu, kas ir paredzētas LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, lasot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda tiesa kā tā, kuras sastāvā ir tikai viens Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un publisko lietu palātas (Polija) tiesnesis, neatbilst prasībai par likumā noteiktu tiesu situācijā, kad attiecīgais tiesnesis ir iecelts šajā amatā, rupji pārkāpjot dalībvalsts tiesību aktus, kas piemērojami Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanai amatā, un tas ir jautājums, kas jānoskaidro iesniedzējtiesai. Iesniedzējtiesai šajā ziņā ir jānovērtē šā pārkāpuma klajais un apzinātais raksturs, kā arī pārkāpuma smagums un jāņem vērā fakts, ka minētā iecelšana ir notikusi, i) lai gan par Valsts tiesu padomes rezolūciju, kurā bija ietverts priekšlikums virzīt šo personu iecelšanai tiesneša amatā, kompetentajā valsts tiesā tika iesniegta apelācijas sūdzība, kura attiecīgajā laikā vēl nebija izskatīta; un/vai ii) lai gan šīs rezolūcijas īstenošana tika apturēta saskaņā ar valsts tiesībām un šī tiesvedība kompetentajā valsts tiesā pirms iecelšanas akta izsniegšanas vēl nebija pabeigta.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>