<TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas priekšsēdētāja rīkojums</HT></P><P><DATE ISO="20181019">2018. gada 19. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI>Paātrinātā tiesvedība
Lietā C‑621/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Court of Session, Inner House, First Division (Scotland) (Skotijas Augstā tiesa, Apelācijas palāta, Pirmā nodaļa, Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 3. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 3. oktobrī, tiesvedībā
Andy Wightman,
Ross Greer,
Alyn Smith,
David Martin,
Catherine Stihler,
Jolyon Maugham,
Joanna Cherry
pret
Secretary of State for Exiting the European Union,
piedaloties:
Tom Brake,
Chris Leslie,
TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS,
uzklausot tiesnesi referentu K. G. Fernlundu [C. G. Fernlund] un ģenerāladvokātu M. Kamposu Sančesu‑Bordonu [M. Campos Sánchez‑Bordona],
izdod šo rīkojumu.<TI><P><HT TYPE="BOLD">Rīkojums</HT></P></TI>1Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LES 50. panta interpretāciju.2Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Andy Wightman, Ross Greer, Alyn Smith, David Martin un Jolyon Maugham, kā arī Catherine Stihler un Joanna Cherry, no vienas puses, un Secretary of State for Exiting the European Union (valsts sekretārs izstāšanās no Eiropas Savienības jautājumos), no otras puses, par iespēju atsaukt paziņojumu par Lielbritānijas Apvienotās Karalistes un Ziemeļīrijas nodomu izstāties no Eiropas Savienības.3Court of Session, Inner House, First Division (Scotland) (Skotijas Augstā tiesa, Apelācijas palāta, Pirmā nodaļa, Apvienotā Karaliste), būtībā jautā, vai gadījumā, kad dalībvalsts saskaņā ar LES 50. pantu ir paziņojusi Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības, Savienības tiesības ļauj šai dalībvalstij vienpusēji atsaukt savu paziņojumu pirms šajā pantā paredzētā divu gadu laikposma. Apstiprinošas atbildes gadījumā tā jautā par šādas atsaukšanas nosacījumiem un sekām saistībā ar šīs dalībvalsts palikšanu Savienībā.4Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar European Union(Withdrawal) Act 2018 (2018. gada Likums par Eiropas Savienību (paziņojums par izstāšanos)) 13. pantu izstāšanās līgums, kas varētu tikt noslēgts starp Apvienoto Karalisti un Savienību saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu un kurā ir noteikta šīs izstāšanās kārtība, var tikt ratificēts vienīgi, ja Apvienotās Karalistes Parlaments ir piekritis šim līgumam un turpmākajam attiecību starp Apvienoto Karalisti un Savienību regulējumam. Šī tiesa precizē, ka, ja parlamenta locekļi nepiekristu izstāšanās līgumam un ja nav iesniegts nekāds cits priekšlikums, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības tomēr notiks 2019. gada 29. martā.5Šī tiesa piebilst, ka tā jautā par iespēju vienpusēji atsaukt paziņojumu un palikt Savienībā. Tā arī precizē, ka Tiesas atbilde izskaidrotu parlamenta locekļiem pieejamās iespējas, veicot balsojumu par šiem jautājumiem.6Lēmumā par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Court of Session, Inner House, First Division (Scotland) (Skotijas Augstā tiesa, Apelācijas palāta, Pirmā nodaļa) lūdz Tiesu piemērot šai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai Tiesas Reglamenta 105. pantā paredzēto paātrināto tiesvedību.7Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes un pēc tiesneša referenta priekšlikuma, un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, atkāpjoties no šā Reglamenta noteikumiem, var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā, piemērot paātrinātu tiesvedību.8Šajā lietā iesniedzējtiesa uzsver sava lūguma steidzamību, motivējot to, pirmkārt, ar divu gadu laikposmu, kas sācies no 2017. gada 29. marta, datuma, kad paziņots Apvienotās Karalistes nodoms izstāties no Savienības, uz kuru saskaņā ar LES 50. pantu attiecas šī izstāšanās procedūra, un, otrkārt, nepieciešamību jau savlaicīgi pirms 2019. gada 29. marta organizēt Apvienotās Karalistes Parlamenta debates un balsojumu par šo jautājumu.9Šajā ziņā ir jākonstatē, ka šī tiesa izklāsta motīvus, kuri zināmā veidā raksturo steidzamību izlemt lietu. Konkrēti, kā izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma, ir svarīgi izskaidrot LES 50. panta tvērumu, pirms valsts parlamenta locekļi lemj par šajā panta paredzēto izstāšanās līgumu, kas tiem varētu tikt iesniegts.10Taču jau ir nospriests, ka, ja lietā rodas būtiskas neskaidrības, kuras skar valsts konstitucionālo tiesību un Savienības tiesību pamatjautājumus, var būt nepieciešams, ņemot vērā šādas lietas īpašos apstākļus, to izskatīt īsā termiņā saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. punktu (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumus, 2017. gada 28. februāris, M.A.S. un M.B. C‑42/17, nav publicēts, EU:C:2017:168, 7.–9. punkts, kā arī 2018. gada 26. septembris, Zakład Ubezpieczeń Społecznych, C‑522/18, nav publicēts, EU:C:2018:786, 14.–16. punkts).11Ņemot vērā fundamentālo nozīmi, ko Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai rada LES 50. panta īstenošana, šīs lietas īpašie apstākļi pamato šīs lietas izskatīšanu īsā termiņā atbilstoši Reglamenta 105. panta 1. punktam.12Līdz ar to lietā C‑621/18 ir jāpiemēro paātrinātā tiesvedība.Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu: