–

PN, Killybegs Fishing Enterprises Ltd., Killybegs Seafoods Unlimited un Killybegs Fishermen’s Organisation Ltd. vārdā – D. Conlan Smyth, SC, E. Sweetman, BL, un R. McDonagh, solicitor,

–

Sea Fisheries Protection Authority vārdā – T. F. Creed, SC, P. McGarry, SC, D. McCarthy, BL, M. A. Cleary un C. Derrig, solicitors,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Dawes un C. Perrin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 60. panta 2. un 6. punktu, kā arī 61. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV 2009, L 343, 1. lpp.; labojums – OV 2015, L 319, 21. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/812 (OV 2015, L 133, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1224/2009”).

2

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp zvejas kuģa kapteini PN, zivsaimniecības nozares sabiedrībām Killybegs Fishing Enterprises Ltd. un Killybegs Seafoods Unlimited, kā arī zivju produktu ražotāju pārstāvības organizāciju Killybegs Fishermen’s Organisation Ltd., no vienas puses, un Sea Fisheries Protection Authority (Jūras zvejas aizsardzības iestāde, Īrija; turpmāk tekstā – “zvejas aizsardzības iestāde”), no otras puses, par zvejas aizsardzības iestādes lēmumu šā zvejas kuģa nozvejotos produktus svērt izkraušanas vietā Īrijā, pirms tie tiek transportēti citur.

Atbilstošās tiesību normas

Regula (ES) Nr. 1380/2013

3

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV 2013, L 354, 22. lpp.) 2. panta – kurā ir noteikti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķi – 1. punkts formulēts šādi:

Regula Nr. 1224/2009

4

Regulas Nr. 1224/2009 29. apsvērumā teikts:

5

Šīs regulas 4. panta 18. punkts formulēts šādi:

6

Minētās regulas 5. panta “Vispārīgi principi” 1. un 4. punktā paredzēts:

7

Atbilstoši šīs regulas 60. panta “Zvejas produktu svēršana” 2. un 6. punktam:

8

Minētās regulas 61. panta “Zvejas produktu svēršana pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas” 1. punktā noteikts:

Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011

9

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV 2011, L 112, 1. lpp.), 79. pantā noteikts:

–

attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku ir pieņēmusi [Regulas Nr. 1224/2009] 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu attiecībā uz galamērķi šajā dalībvalstī,

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

10

2020. gada 11. oktobrī Īrijā reģistrēta zvejas kuģa kapteinis PN nosūtīja zvejas aizsardzības iestādei iepriekšēju paziņojumu par ierašanos ostā atbilstoši Regulas Nr. 1224/2009 17. pantam un sniedza tai informāciju par nozvejoto zvejas produktu svaru. Ierodoties izkraušanas vietā, šis zvejas kuģis tika izvēlēts šo produktu nozvejas kontrolei šajā vietā saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 6. punktu. Kapteinis apstrīdēja šo pārbaudi, jo, viņaprāt, tā – atšķirībā no svēršanas, kas tiktu veikta pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas uz to pārstrādes rūpnīcu, – radīja risku, ka tiks ietekmēta minēto produktu kvalitāte.

11

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pirms minētās pārbaudes zvejas aizsardzības iestāde nebija veikusi pārbaudes izkraušanas vietā, taču citastarp pēc Komisijas veiktās revīzijas, kurā tika atklātas nelikumības un manipulācijas zvejas produktu svēršanā atsevišķās šo produktu pārstrādes rūpnīcās, zvejas aizsardzības iestāde paziņoja, ka veiks vairāk izlases veida pārbaužu.

12

Prasītāji pamatlietā cēla prasību High Court (Augstā tiesa, Īrija) par zvejas aizsardzības iestādes lēmumu zvejas kuģa nozvejotos zvejas produktus svērt izkraušanas vietā. Prasības pamatojumā tie norādīja, ka Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punktā paredzētā atkāpe, kas ļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas, prevalē pār šīs regulas 60. panta 6. punkta piemērošanu. Ar 2023. gada 3. novembra spriedumu minētā tiesa noraidīja šo prasību – būtībā ar pamatojumu, ka, lai gan zvejas produktu svēršana principā notiek pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, kompetentā iestāde saglabā iespēju pieprasīt, lai svēršana notiktu izkraušanas vietā.

13

Prasītāji pamatlietā par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Court of Appeal (Apelācijas tiesa, Īrija), kas ir iesniedzējtiesa; minētā tiesa, pamatojoties uz Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju, kā arī uz judikatūru par interpretācijas metodēm, uzskata, ka viņu apelācijas sūdzība ir noraidāma, taču vienlaikus šajā ziņā pauž šaubas.

14

Šādos apstākļos Court of Appeal (Apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

Par prejudiciālo jautājumu

15

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts ir paredzējusi atkāpties no minētās regulas 60. panta 2. punkta, pieņemot Komisijas apstiprinātu kontroles plānu, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz šīs regulas 60. panta 6. punktu, vairs nevar prasīt, lai šajā dalībvalstī pirmo reizi jebkādā daudzumā izkrauti zvejas produkti tiktu nosvērti izkraušanas vietā pirms to transportēšanas citur.

16

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2022. gada 10. februāris, Minister for Agriculture Food and the Marine un SFPA, C‑564/20, EU:C:2022:90, 27. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

17

No judikatūras izriet arī tas, ka Savienības tiesību normas interpretācijas iznākumā nedrīkst tikt pilnībā atņemta šīs tiesību normas skaidrā un precīzā formulējuma lietderīgā iedarbība. Tādējādi, ja Savienības tiesību normas jēga nepārprotami izriet no tās formulējuma, Tiesa nevar atkāpties no šīs interpretācijas (spriedums, 2022. gada 20. septembris, VD un SR, C‑339/20 un C‑397/20, EU:C:2022:703, 71. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

18

Pirmām kārtām, no Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 2. punkta izriet, ka, “neskarot īpašus noteikumus”, zvejas produktu svēršanu veic izkraušanas laikā pirms to uzglabāšanas, transportēšanas vai pārdošanas.

19

Šīs regulas 61. panta 1. punktā – kā speciālā tiesību normā – ir paredzēts, ka, “atkāpjoties no 60. panta 2. punkta”, dalībvalstis var atļaut svērt zvejas produktus pēc transportēšanas no izkraušanas vietas, ja šādus zvejas produktus transportē uz galamērķi attiecīgās dalībvalsts teritorijā un ja šī dalībvalsts ir pieņēmusi Komisijas apstiprinātu kontroles plānu.

20

Šajā ziņā jānorāda, ka Īrija ir izmantojusi šo iespēju un kontroles plāns tika apstiprināts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/474/ES (2012. gada 13. augusts) par Komisijas apstiprinājumu paraugu ņemšanas plāniem zvejas produktu svēršanai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 1. un 3. punktu un kontroles plāniem zvejas produktu svēršanai saskaņā ar [minētās regulas] 61. panta 1. punktu (OV 2012, L 218, 17. lpp.).

21

Šajā kontekstā iesniedzējtiesai ir šaubas, vai šāda kontroles plāna esība liedz attiecīgajai kontroles iestādei zvejas produktu nozvejas izkraušanas vietā veikt uzraudzītu svēršanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 6. punktu.

22

Šajā ziņā jānorāda – no Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkta formulējuma izriet, ka dalībvalstis zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no šo produktu izkraušanas vietas var atļaut tikai, “atkāpjoties no 60. panta 2. punkta”.

23

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ikviena atkāpe no principiāla noteikuma jāinterpretē šauri.

24

No Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkta nepārprotamā formulējuma skaidri izriet, ka ar šo tiesību normu atkāpe ir ieviesta tikai attiecībā uz šīs regulas 60. panta 2. punktu, nevis citām tās normām. Nav nevienas norādes uz citām normām, piemēram, 60. panta 6. punktu. No tā izriet, ka šīs regulas 61. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav paredzēta atkāpe no minētās regulas 60. panta 6. punkta, un ka līdz ar to kompetentā kontroles iestāde, pamatojoties uz nupat minēto normu, var pieprasīt zvejas produktu svēršanu uz piestātnes, pat ja ir Komisijas apstiprināts kontroles plāns minētās regulas 61. panta 1. punkta izpratnē.

25

Otrām kārtām, šā sprieduma 22. un 24. punktā izklāstīto Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju apstiprina šīs tiesību normas konteksts, kā arī minēto tiesību normu ietverošās regulas mērķi.

26

Šajā ziņā attiecībā uz kontekstu jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 5. panta 1. un 4. punktu dalībvalstis kontrolē KZP jomā veiktās darbības un katra dalībvalsts nodrošina, ka kontrole, inspekcija un noteikumu izpilde tiek veikta, citastarp pamatojoties uz riska pārvaldību. Šīs regulas 4. panta 18. punktā jēdziens “riska pārvaldība” definēts kā “sistemātiska risku identifikācija un visu to pasākumu izpilde, kas vajadzīgi, lai ierobežotu tādu risku iestāšanos”, un tādējādi, ka tā “ietver tādas darbības kā datu un informācijas vākšana, risku analīze un novērtēšana, rīcības sagatavošana un veikšana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra uzraudzība un pārskatīšana, pamatojoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts informācijas avotiem un stratēģijām”. Šajā kontekstā zvejas produktu svēršana izkraušanas laikā saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 6. punktu var būt riska novērtēšanai lietderīgs instruments.

27

Attiecībā uz Regulas Nr. 1224/2009 mērķi jāatgādina, ka tas iekļaujas KZP, kuras mērķi – it īpaši ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas mērķis – ir noteikti Regulas Nr. 1380/2013 2. panta 1. punktā. Saskaņā ar šo tiesību normu KZP paredz garantēt to, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Kā rakstveida apsvērumos apgalvo Komisija, dalībvalstis pareizi kontrolēt zvejas kvotu izmantošanu un veicināt minētajā tiesību normā noteikto KZP mērķu sasniegšanu var tikai tad, ja tās var pārliecināties, ka to rīcībā ir precīza un pilnīga informācija un dati par zvejas iespējām, kā arī – kā izriet no Regulas Nr. 1224/2009 29. apsvēruma – par precīzu zvejas produktu nozvejas svaru. No šāda skatpunkta KZP ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas mērķim būtu pretrunā tas, ka dalībvalsts kompetentajai iestādei nebūtu pilnvaru pieprasīt, lai saskaņā ar Regulas Nr. 1224/2009 60. panta 6. punktu jebkāds šajā dalībvalstī pirmo reizi izkrautu zvejas produktu daudzums tiktu nosvērts šīs iestādes ierēdņu klātbūtnē, pirms tas no izkraušanas vietas tiek transportēts uz citu vietu.

28

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1224/2009 61. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts ir paredzējusi atkāpties no šīs regulas 60. panta 2. punkta, pieņemot Komisijas apstiprinātu kontroles plānu, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz minētās regulas 60. panta 6. punktu, tomēr var prasīt, lai jebkurš minētajā dalībvalstī pirmo reizi izkrauto zvejas produktu daudzums tiktu nosvērts izkraušanas vietā pirms tā transportēšanas citur.

Par tiesāšanās izdevumiem

29

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.