L_2010046LV.01000801.xml

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības īpašā pārstāvja (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā Marc OTTE kunga pilnvaras tiek pagarinātas līdz 2010. gada 31. augustam. ESĪP pilnvaras var beigties ātrāk, ja Padome pieņemtu tādu lēmumu pēc AP ieteikuma, kad būtu stājies spēkā lēmums, ar ko izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu.

2. pants

Politikas mērķi

1. ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības (ES) politikas mērķi attiecībā uz Tuvo Austrumu miera procesu.

2. Šie mērķi ietver:

a)

risinājumu, kas paredz divu valstu – Izraēlas un demokrātiskas, dzīvotspējīgas, miermīlīgas un suverēnas palestīniešu valsts – pastāvēšanu, kuras pastāv viena otrai līdzās ar atzītām un drošām robežām, uztur normālas attiecības ar kaimiņvalstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijām 242 (1967), 338 (1973), 1397 (2002) un 1402 (2002) un Madrides konferences principiem;

b)	Izraēlas un Sīrijas, kā arī Izraēlas un Libānas attiecību atrisinājumu;

c)	sarežģītā Jeruzalemes jautājuma taisnīgu atrisinājumu un taisnīgu, dzīvotspējīgu un visu pušu atbalstītu risinājumu palestīniešu bēgļu problēmai;

d)

turpmākus pasākumus pēc Anapoles procesa, lai panāktu nolīgumu par galīgo statusu un izveidotu Palestīnas valsti, tostarp nostiprinot Kvarteta kā ceļveža sarga nozīmi, lai tas pārraudzītu, kā abas puses pilda pienākumus, kas tām paredzēti gan ceļvedī, gan saskaņā ar starptautiskajiem centieniem panākt vispārēju arābu valstu un Izraēlas mieru;

e)

stabila un efektīva, palestīniešu pārziņā esoša policijas mehānisma izveidi saskaņā ar labākajiem starptautiskajiem standartiem sadarbībā ar Savienības iestāžu izveides programmām, kā arī ar citiem starptautiskiem centieniem plašākā drošības jomas sakarā, ietverot arī krimināltiesību sistēmas reformu;

f)	šķērsošanas punktu Gazā, arī Rafas šķērsošanas punkta, atkalatvēršanu, tostarp – lai apmierinātu neatliekamas iedzīvotāju humānās vajadzības, un trešās personas klātbūtnes nodrošināšanu, ja abas puses tam piekrīt, sadarbībā ar Savienības iestāžu izveides centieniem.

3. Šo mērķu pamatā ir Savienības apņēmība:

a)	starptautiskajā sabiedrībā, jo īpaši Tuvo Austrumu Kvartetā, sadarboties ar pusēm un partneriem, lai izmantotu jebkuru iespēju visām reģiona tautām nodrošināt mieru un cilvēku cienīgu nākotni;

b)	turpināt atbalstīt palestīniešu politiskās un administratīvās reformas, vēlēšanu procesu un drošības sistēmas reformas;

c)	visiem spēkiem atbalstīt miera stiprināšanu, kā arī palestīniešu ekonomikas atveseļošanu, kura būtu neatņemama reģiona attīstības sastāvdaļa.

4. ESĪP atbalsta AP darbu reģionā, tostarp Tuvo Austrumu Kvartetā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)	nodrošināt aktīvu un efektīvu Savienības ieguldījumu darbībās un ierosmēs, ar kurām panākt Izraēlas un Palestīnas, kā arī Izraēlas un Sīrijas un Izraēlas un Libānas konflikta galīgu atrisinājumu;

b)	veicināt un uzturēt ciešus kontaktus ar visām Tuvo Austrumu miera procesa pusēm, citām reģiona valstīm, Tuvo Austrumu Kvarteta dalībniekiem un citām attiecīgām valstīm, kā arī ar ANO un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām, lai sadarbībā ar tām stiprinātu miera procesu;

c)	nodrošināt nepārtrauktu Savienības klātbūtni uz vietas un attiecīgos starptautiskos forumos, kā arī dot ieguldījumu krīžu pārvarēšanā un novēršanā;

d)	novērot un atbalstīt pušu miera sarunas un vajadzības gadījumā piedāvāt Savienības padomus un starpniecību;

e)	dot ieguldījumu, ja to lūdz, pušu panākto starptautisko nolīgumu īstenošanā un iesaistīties diplomātiskos pasākumos, ja šos nolīgumus neievēro;

f)	pievērst īpašu uzmanību faktoriem, kas ietekmē Tuvo Austrumu miera procesa reģionālos mērogus;

g)	konstruktīvi sadarboties ar līgumslēdzējām pusēm miera procesā, lai veicinātu demokrātijas pamatnormu, tostarp cilvēktiesību un tiesiskuma, ievērošanu;

h)	sekmēt ES politikas cilvēktiesību jomā un ES pamatnostādņu cilvēktiesību jomā īstenošanu, konkrēti, attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot norises šajā jomā un reaģējot uz tām;

i)	ziņot par Savienības iespējām iesaistīties miera procesā un par to, kā labāk īstenot Savienības ierosmes un centienus, kas saistīti ar miera procesa turpmāko virzību, piemēram, Savienības ieguldījumu palestīniešu reformās, arī aptverot politiskos attiecīgo Savienības attīstības projektu aspektus;

j)	pārraudzīt, kādas darbības puses veic, īstenojot ceļvedi un risinot jautājumus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sarunas par pastāvīgo statusu, dodot iespēju Tuvo Austrumu Kvartetam labāk novērtēt, kā puses ievēro saistības;

k)	kopā ar Eiropas Komisiju un ASV drošības koordinatoru iesaistīties plašākā sadarbībā drošības sektora reformā un veicināt sadarbību ar attiecīgajiem dalībniekiem par drošības jautājumiem;

l)	palīdzēt reģiona sabiedriskās domas veidotājiem labāk izprast Savienības nozīmi.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1. ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu AP pakļautībā.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar pilnvarām, neskarot AP pilnvaras, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

5. pants

Finansējums

1. ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmam no 2010. gada 1. marta līdz 2010. gada 31. augustam ir EUR 730 000.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā paredzētās summas, var veikt no 2010. gada 1. marta. Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3. Izdevumu pārvaldību veic, pamatojoties uz līgumu starp ESĪP un Komisiju. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1. ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas jautājumos. ESĪP operatīvi informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2. Dalībvalstis un Savienības iestādes var ierosināt personāla norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts vai Savienības iestāde. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā uz Padomes Ģenerālsekretariātu. Starptautiskajiem personāla līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3. Norīkotais personāls turpina būt nosūtītājas valsts vai Savienības nosūtītājas iestādes administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

7. pants

ESĪP un viņa personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP un viņa personāla locekļu misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmēju pusi/uzņēmējām pusēm. Šajā nolūkā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

Klasificētas ES informācijas drošība

ESĪP un viņa komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (3), jo īpaši – rīkojoties ar klasificētu ES informāciju.

9. pants

Piekļuve informācijai un materiāli tehniskais atbalsts

1. Dalībvalstis, Komisija un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, ka ESĪP var piekļūt jebkurai atbilstīgai informācijai.

2. Savienības delegācija un/vai dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina materiāli tehnisko atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, īpaši:

a)

izstrādājot konkrētai misijai drošības plānu, kura pamatā ir Padomes Ģenerālsekretariāta norādes, ietverot tai pielāgotus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus, reglamentējot personāla drošu pārvietošanos uz misijas teritoriju un drošu pārvietošanos tajā, kā arī drošības pārkāpumu novēršanu un plānus ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

b)	nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi apstākļiem misijas teritorijā;

c)	nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir riska klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Ģenerālsekretariāts;

d)	nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un – saistībā ar vidusposma ziņojumiem un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot AP, Padomei un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

ESĪP regulāri sniedz mutiskus un rakstiskus ziņojumus AP un PDK. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Rakstiskus ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. Pēc AP vai PDK ieteikuma ESĪP var sniegt ziņojumus arī Ārlietu padomei.

12. pants

Koordinācija

1. ESĪP veicina vispārēju Savienības politisko koordināciju. Viņš palīdz nodrošināt, lai visi Savienības instrumenti misijas norises vietā būtu saskaņoti Savienības politisko mērķu sasniegšanas nolūkā. ESĪP darbības koordinē ar Komisijas darbībām, kā arī attiecīgā gadījumā ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām.

2. Misijas norises vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegācijas vadītāju un dalībvalstu pārstāvniecību vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP sniedz vietējas politiskas norādes Eiropas Savienības policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) un Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa) vadītājiem. ESĪP un civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. ESĪP uztur saikni arī ar citām starptautiskajām un reģionālajām struktūrām attiecīgajā teritorijā.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP pilnvaru termiņa beigās iesniedz pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu AP, Padomei un Komisijai.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2010. gada 1. marta.

15. pants

Publikācija

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.