<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-11-202511C127202407460-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0746-24-202511505-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="27/01/2026 15:20:47" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="gbYerpP8EMMPWgjc5Im/poesvjGLmZaqy1gWRY7ArgAoWKJJlffRZW6IiEN0JBAwrisqLdiZgnmIfmQ7toJ6X+gLN8F4VXxk/+AoKm3btVA91LQKOLjme1rm2VzMlbd3tAstYPo8shLQLOtYY75rBP5QAcPPWWJwc2x9vOQw6DY=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="9049be6d-0983-4eb1-934f-f3bd6e17aa9b" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0746" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 17-11-25 14:48:20" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-12-05T13:45:35Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="8d6fcb1f4d8c476f991ce59c602571d4" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0746" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 27.11.2025. – Lieta C‑746/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Gryczara</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 27. novembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju aizsardzība – Direktīva 93/13/EEK – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts – Noteikuma negodīguma konstatējuma sekas – Līguma spēkā neesība – Pārdevēja vai piegādātāja prasība, ar ko tiek atprasīta aizdevuma summa, kura izmaksāta, pamatojoties uz līgumu, kas atzīts par spēkā neesošu – Tiesāšanās izdevumu sadales režīms – Diferencēta tiesas izdevumu aprēķina kārtība atkarībā no prasītāja statusa – Efektivitātes princips – Atbilstīgas interpretācijas pienākums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑746/24 [Gryczara]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa, Polija) iesniegusi ar 2024. gada 25. oktobra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 25. oktobrī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Bank Millennium SA
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      PR,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (devītā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Kondinanci [M. Condinanzi], tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen] un R. Frendo [R. Frendo] (referente),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: R. Norkus [R. Norkus],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bank Millennium SA vārdā – M. Hudyma, adwokat, S. Dudzik un T. Spyra, radcowie prawni,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PR vārdā – W. Budzewski, adwokat,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Itālijas valdības vārdā – S. Fiorentino, pārstāvis, kuram palīdz C. De Nicola, procuratore dello Stato, un M. Cherubini un A. De Curtis, avvocati dello Stato,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – P. Kienapfel un A. Stobiecka‑Kuik, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-22" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.) 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, kā arī efektivitātes principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp banku Bank Millennium SA un patērētāju PR par prasību atmaksāt aizdevuma summu, kas samaksāta saskaņā ar līgumu, kurš ir atcelts tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 93/13 divdesmit ceturtajā apsvērumā teikts, ka “dalībvalstu tiesām un administratīvām iestādēm jābūt to rīcībā adekvātiem un efektīviem līdzekļiem, lai novērstu tālāku negodīgu noteikumu piemērošanu patērētāju līgumos”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 6. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-1">
      “Dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam un ka līgums pie tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 7. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-2">
      “Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju un konkurentu interesēs pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi, lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Polijas tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilkodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1964. gada 23. aprīļa ustawa – Kodeks cywilny (Civilkodekss; Dz. U. Nr. 16, 93. pozīcija) pamatlietai piemērojamās redakcijas (turpmāk tekstā – “Civilkodekss”) 58. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      “Tiesisks darījums, kurš ir pretrunā likumam vai kura mērķis ir apiet likumu, nav spēkā, ja vien attiecīgajā tiesību normā nav paredzēts citādi, it īpaši, ja tajā ir paredzēts, ka spēkā neesošie tiesiskā darījuma noteikumi tiek aizstāti ar atbilstošajām likuma normām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Civilkodeksa 385.1 panta 1. un 2. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-2">
      “1. Ar patērētāju noslēgta līguma noteikumi, kuri nav individuāli apspriesti, patērētājam nav saistoši, ja tie viņa tiesības un pienākumus nosaka pretēji labiem tikumiem, acīmredzami neievērojot viņa intereses (nepieļaujami līguma noteikumi). Šī tiesību norma neattiecas uz noteikumiem, kuros ir izklāstīti pušu pamatpienākumi, tostarp noteikumiem par maksājamo cenu vai atlīdzību, ja tie ir formulēti nepārprotami.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-2">
      2. Ja, pamatojoties uz 1. punktu, kāds līguma noteikums patērētājam nav saistošs, līgums turpina būt pusēm saistošs pārējā daļā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā kodeksa 405. pantā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-2">
      “Ikvienai personai, kas bez tiesiska pamata ir saņēmusi mantisku ieguvumu uz citas personas rēķina, ir pienākums atdot minēto ieguvumu, sniedzot izpildījumu natūrā un, ja tas nav iespējams, atlīdzināt tā vērtību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā kodeksa 410. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-2">
      “1. Iepriekšējie panti it īpaši ir piemērojami nepamatotam izpildījumam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-2">
      2. Izpildījums ir nepamatots, ja personai, kas to ir veikusi, vispār nebija pienākuma to veikt vai tai nebija pienākuma to veikt attiecībā uz personu, kurai tas ticis veikts, ja šā izpildījuma pamats ir zudis vai ja minētā izpildījuma mērķis nav sasniegts, vai ja tiesiskais darījums, kurā prasīts šis izpildījums, ir spēkā neesošs un nav kļuvis spēkā esošs pēc izpildījuma veikšanas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šā paša kodeksa 498. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-3">
      “1. Ja divas personas vienlaikus un abpusēji ir parādnieki un kreditori, katra no tām var veikt ieskaitu starp savu prasījumu un otras puses prasījumu, ja abi prasījumi attiecas uz naudu vai tādas pašas šķiras lietām, kuras noteiktas vienīgi pēc to veida, un ja abiem prasījumiem iestājies termiņš un uz tiem var atsaukties tiesā vai citā valsts iestādē.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      2. Ieskaita rezultātā abi prasījumi tiek dzēsti mazākā prasījuma apmērā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilprocesa kodekss</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1964. gada 17. novembra ustawa – Kodeks postępowania cywilnego (Civilprocesa kodekss; 1964. gada Dz. U. Nr. 43, 296. pozīcija) pamatlietai piemērojamās redakcijas (turpmāk tekstā – “Civilprocesa kodekss”) 98. panta 1. un 3. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-3">
      “(1) Pusei, kurai spriedums nav labvēlīgs, ir pienākums pēc otras puses lūguma atlīdzināt izdevumus, kuri bijuši nepieciešami tiesību īstenošanai vai efektīvai aizstāvībai (tiesāšanās izdevumi).
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      (3) Advokāta pārstāvētās puses nepieciešamie izdevumi ietver advokāta atlīdzību, bet ne lielāku par īpašajās tiesību normās noteiktajām atlīdzības likmēm, un advokāta izdevumus, tiesas izdevumus un tiesas noteiktos izdevumus par puses personisko ierašanos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civilprocesa kodeksa 100. pants izteikts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-3">
      “Ja prasījumi ir apmierināti tikai daļēji, katra puse savus tiesāšanās izdevumus sedz pati vai tos sadala proporcionāli. Tomēr tiesa var uzlikt vienai pusei pienākumu atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ja spriedums otrai pusei ir bijis nelabvēlīgs tikai attiecībā uz nenozīmīgu tās prasījumu daļu vai ja tai pienākošās summas noteikšana bijusi atkarīga no savstarpēja ieskaita vai tiesas vērtējuma.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šā kodeksa 101. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      “Atbildētājam tiesāšanās izdevumus atlīdzina, lai gan prasība ir apmierināta, ja viņš nav devis iemeslu lietas ierosināšanai un atzinis prasību pirmajā procesuālajā darbībā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā kodeksa 102. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-3">
      “Īpaši pamatotos gadījumos tiesa var piespriest pusei, kurai spriedums nav labvēlīgs, atlīdzināt tikai daļu no tiesāšanās izdevumiem vai vispār neatlīdzināt tiesāšanās izdevumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā kodeksa 103. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-4">
      “Neatkarīgi no lietas iznākuma tiesa var uzlikt pusei vai personai, kas iestājusies lietā, pienākumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies viņu nolaidīgas vai acīmredzami nepareizas rīcības dēļ.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likums par tiesāšanās izdevumiem civillietās</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2005. gada 28. jūlija ustawa o kosztach sądowych w sprawach cywilnych (Likums par tiesāšanās izdevumiem civillietās; Dz. U. Nr. 167, 1398. pozīcija) konsolidētās versijas (2022. gada Dz. U., 1125. pozīcija; turpmāk tekstā – “Likums par tiesāšanās izdevumiem”) 13. panta 2. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-4">
      “Mantisku tiesību lietās, kurās strīda priekšmeta vērtība vai pārsūdzības priekšmeta vērtība pārsniedz 20 000 [Polijas zlotu (PLN) (aptuveni 4713 EUR)], par procesuālo rakstu tiek iekasēta proporcionāla nodeva 5 % apmērā no minētās vērtības, tomēr ne vairāk kā 200 000 PLN [(aptuveni 47 136 EUR)].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Likuma par tiesāšanās izdevumiem 13.a pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-4">
      “Lietās par prasījumiem, kuri saistīti ar bankas darījumiem, puse, kas ir patērētājs vai fiziskā persona, kura vada ģimenes uzņēmumu, maksā fiksētu nodevu 1000 PLN [(aptuveni 236 EUR)], ja strīda priekšmeta vērtība vai pārsūdzības priekšmeta vērtība pārsniedz 20 000 PLN [(aptuveni 4713 EUR)].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2008. gada 27. jūnijā PR un Bank Millennium noslēdza kredītlīgumu par 640 000 PLN (aptuveni 150 000 EUR); šī summa bija izteikta Šveices frankos (CHF).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PR veica šā kredīta mēneša maksājumus 126 421,23 PLN (aptuveni 29 800 EUR) un 66 600,96 CHF (aptuveni 71 480 EUR) apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 26. jūnijā PR iesniedza prasības pieteikumu pret Bank Millennium, kurā lūdza atzīt minēto līgumu par spēkā neesošu un atmaksāt nepamatoto izpildījumu, kas veikts uz šā līguma pamata.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 11. maija spriedumu Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa, Polija), kas ir iesniedzējtiesa, konstatēja kredītlīguma spēkā neesību tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ. Līdz ar to šī tiesa piesprieda Bank Millennium samaksāt PR 65 907,32 PLN (aptuveni 15 530 EUR) un 66 600,96 CHF (aptuveni 71 480 EUR), pieskaitot likumiskos nokavējuma procentus par laikposmu no 2022. gada 19. februāra līdz samaksas dienai, kā arī atlīdzināt pēdējam minētajam radušos tiesāšanās izdevumus. Šo spriedumu apelācijas tiesvedībā Sąd Apelacyjny w Warszawie (Apelācijas tiesa Varšavā, Polija) atstāja negrozītu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 23. novembrī Bank Millennium iesniedzējtiesā cēla prasību pret PR, lūdzot piespriest tam atmaksāt aizdevuma pamatsummu 640 000 PLN (aptuveni 150 000 EUR), kurai pieskaitīti likumiskie nokavējuma procenti par laikposmu no prasības celšanas dienas līdz samaksas dienai. Tā arī lūdz, lai PR tiktu piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot, pirmkārt, tiesas izdevumus, kuri atbilst 5 % no strīda priekšmeta vērtības, proti, 32 000 PLN (aptuveni 7544 EUR), un, otrkārt, advokāta pārstāvības izdevumus, kuri paušāli noteikti 10 800 PLN (aptuveni 2546 EUR).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesai ir šaubas par Polijas tiesībās paredzētā tiesāšanās izdevumu sadales režīma saderību ar Direktīvu 93/13.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā vispirms norāda, ka atbilstoši Civilprocesa kodeksam izdevumu sadali civillietās reglamentē atbildības par lietas iznākumu pamatprincips, kas paredz, ka, pirmām kārtām, saskaņā ar minētā kodeksa 98. panta 1. punktu pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, ir pienākums atlīdzināt izdevumus pusei, kurai spriedums ir labvēlīgs, un, otrām kārtām, ja prasība ir apmierināta daļēji, saskaņā ar minētā kodeksa 100. pantu katra puse savus izdevumus sedz pati vai tie tiek sadalīti proporcionāli. Šo principu mīkstinot vairāki Civilprocesa kodeksa 101. pantā, 102. pantā un 103. panta 1. punktā paredzētie izņēmumi, proti, attiecīgi iespēja, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsedz prasītājam, ja atbildētājs ir piekritis prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem ar pirmo procesuālo darbību, atsauce uz taisnīguma principu un vainojamības principa piemērošana. Tomēr minētā tiesa uzskata, ka neviens no šiem izņēmumiem šajā lietā nav piemērojams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā, atsaucoties uz Tiesas judikatūru (spriedumi, 2022. gada 22. septembris, Servicios prescriptor y medios de pagos EFC, C‑215/21, EU:C:2022:723, 41. punkts, un 2024. gada 21. marts, Profi Credit Bulgaria (Kredītlīguma papildpakalpojumi), C‑714/22, EU:C:2024:263, 83. punkts), iesniedzējtiesa uzsver, ka tiesāšanās izdevumu sadales sistēma, kas ir piemērojama tiesvedībā, kuras mērķis ir konstatēt līguma noteikuma negodīgumu, nedrīkst atturēt patērētāju no Direktīvā 93/13 atzīto tiesību izmantošanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka pamatlietā PR varētu tikt piespriests samaksāt Bank Millennium ne tikai aizņemto kapitālu 640 000 PLN (aptuveni 150 000 EUR), kam pieskaitīti likumiskie nokavējuma procenti, bet arī kopējo summu 42 800 PLN (aptuveni 10 090 EUR) kā tiesāšanās izdevumus. Šāds finansiālais slogs, kas atbilst aptuveni sešu mēnešu vidējai algai Polijā, varot apdraudēt gan Direktīvas 93/13 mērķus, gan Savienības tiesību efektivitātes principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz izmaksu struktūru abās attiecīgajās tiesvedībās minētā tiesa precizē, ka, lai gan advokāta atlīdzības summa, proti, 10 800 PLN (aptuveni 2546 EUR), ir identiska neatkarīgi no tā, vai tiesvedību sāk pārdevējs vai piegādātājs vai arī patērētājs, tas tā nav attiecībā uz tiesas izdevumiem. Proti, tiesvedībā par kredītlīguma atzīšanu par spēkā neesošu PR atbilstoši Likuma par tiesāšanās izdevumiem 13.a pantam, kad tas cēla prasību pret banku, bija jāsamaksā 1000 PLN (aptuveni 236 EUR), savukārt banka pieprasa 32 000 PLN (aptuveni 7544 EUR) kā tiesas izdevumus pamatlietā, kas tai jāsedz saskaņā ar šā likuma 13. panta 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot to vērā, iesniedzējtiesa konstatē, ka, pirmkārt, gan PR juridiskais pārstāvis, gan pati iesniedzējtiesa PR sāktajā sākotnējā tiesvedībā bija viņu pienācīgi informējuši par kredītlīguma spēkā neesības sekām – it īpaši par pienākumu atmaksāt aizdoto kapitālu, iespējamiem nokavējuma procentiem pēc likumā noteiktās likmes, kā arī par tiesāšanās izdevumiem. Tāpēc nevar pamatoti apgalvot, ka tiesāšanās izdevumu piespriešana patērētājam būtu neparedzama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, šī tiesa norāda, ka PR būtu varējis piekrist bankas prasījumiem no pieteikuma saņemšanas brīža. Šāda rīcība būtu izraisījusi Civilprocesa kodeksa 101. panta piemērošanu, un Bank Millennium tādējādi būtu bijis jāatlīdzina visi tiesāšanās izdevumi. Turklāt PR esot varējis atsaukties uz prasījumu ieskaitu saskaņā ar Civilkodeksa 498. panta 1. punktu. Ja viņš būtu iesniedzis paziņojumu par ieskaitu pēc prasības pieteikuma saņemšanas, pušu savstarpējie prasījumi tiktu dzēsti līdz zemākajam prasījumam, piemērojot minētā panta 2. punktu. Tādējādi bankas prasījums būtu ticis ievērojami samazināts. Taču PR esot izvēlējies atšķirīgu procesuālo stratēģiju, proti, apstrīdēt bankas prasījumu, atsaucoties uz noilgumu, bet šo iebildumu minētā tiesa uzskata par nepamatotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot iesniedzējtiesai ir šaubas, vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta normas neprasa, lai valsts tiesa pārdevējam vai piegādātājam uzliktu visas negatīvās sekas, kas izriet no nepieļaujamu līguma noteikumu ietveršanas līgumā. Proti, ja kredītlīgumā nebūtu bijuši ietverti negodīgi noteikumi, tiesvedība pamatlietā vispār nebūtu notikusi. Tāpēc esot jākonstatē, vai šādā situācijā pārdevējam vai piegādātājam nebūtu jāsedz arī visi šīs tiesvedības izdevumi neatkarīgi no tās iznākuma un pat tad, ja tās iznākums tam būtu pilnībā labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Sąd Okręgowy w Warszawie (Varšavas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-6">
      “Vai Padomes Direktīvas [93/13] 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī efektivitātes princips jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj likt patērētājam segt tādas tiesāšanās izdevumus, kurā valsts tiesa ir apmierinājusi komersanta prasību piespriest patērētājam atlīdzināt summas, kas samaksātas saskaņā ar līgumu, kurš nav spēkā, jo tajā ir ietverti negodīgi līguma noteikumi?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bank Millennium apgalvo, ka prejudiciālais nolēmums nav pieņemams, tāpēc ka tas neattiecoties uz Savienības tiesību interpretāciju, jo Direktīvas 93/13 normas neesot piemērojamas negodīgu noteikumu atcelšanas sekām. Šis jautājums, kas attiecas uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar bankas celtu atprasījuma prasību, esot vienīgi par valsts tiesību interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka LESD 267. pantā paredzētās sadarbības sistēmas pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu. Saskaņā ar šo pantu uzsāktā tiesvedībā valsts tiesību normu interpretācija ir dalībvalstu tiesu, nevis Tiesas kompetencē un Tiesa nav tiesīga lemt par valsts tiesību normu atbilstību Savienības tiesībām. Tiesas kompetencē tomēr ir sniegt valsts tiesai visus norādījumus par Savienības tiesību normu interpretāciju, kas ļautu tai izvērtēt šo normu saderīgumu ar Savienības tiesisko regulējumu (skat. spriedumus, 1978. gada 16. marts, Oehlschläger, 104/77, EU:C:1978:69, 4. punkts, un 2021. gada 17. marts, Consulmarketing, C‑652/19, EU:C:2021:208, 32. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā iedibinātajā sadarbībā starp Tiesu un valstu tiesām tikai valsts tiesai, kura izskata lietu un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jānovērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, lai tā varētu taisīt spriedumu, gan to jautājumu nozīmīgums, kurus tā uzdod Tiesai. Tāpēc, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums lemt (skat. spriedumus, 1978. gada 29. novembris, Redmond, 83/78, EU:C:1978:214, 25. punkts, un 2023. gada 2. februāris, Towarzystwo Ubezpieczeń Ż (Maldinoši tipveida apdrošināšanas līgumi), C‑208/21, EU:C:2023:64, 42. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesībām attiecas nozīmīguma prezumpcija. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. spriedumus, 1999. gada 7. septembris, Beck un Bergdorf, C‑355/97, EU:C:1999:391, 22. punkts, un 2023. gada 2. februāris, Towarzystwo Ubezpieczeń Ż (Maldinoši tipveida apdrošināšanas līgumi), C‑208/21, EU:C:2023:64, 43. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā tas tomēr tā nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlieta attiecas uz prasību atmaksāt aizdoto kapitālu, ko Bank Millennium cēla pret PR pēc pirmās tiesvedības, kuras iznākumā kredītlīgums tika atcelts, jo tajā bija ietverti negodīgi noteikumi. Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa expressis verbis jautā Tiesai par Savienības tiesību interpretāciju, it īpaši par to, kā jāinterpretē Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos efektivitātes principa gaismā. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai šīs tiesību normas jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar ko šādas atprasījuma prasības ietvaros patērētājam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, var piespriest atlīdzināt tiesas izdevumus, kas ir iekļauti tiesāšanās izdevumos, kuri būtiski pārsniedz tos, kas šim patērētājam būtu jāsedz, ja tam spriedums būtu nelabvēlīgs saistībā ar viņa celtu prasību konstatēt šo noteikumu negodīgumu un attiecīgā gadījumā šo noteikumu un kredītlīguma spēkā neesību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos nav acīmredzams, ka lūgtajai Direktīvas 93/13 interpretācijai nebūtu nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un tās priekšmetu vai ka aplūkojamā problēma būtu hipotētiska. Līdz ar to šajā gadījumā iebildums par šā akta nepiemērojamību pamatlietā nav saistīts ar lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, bet gan attiecas uz jautājumu būtību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, TGSS (Mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku bezdarbs), C‑389/20, EU:C:2022:120, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad prejudiciālais jautājums ir pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Šajā ziņā tai no visas valsts tiesas sniegtās informācijas un tostarp no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu motīvu daļas ir tiesības nošķirt tos Savienības tiesību elementus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā strīda priekšmetu (skat. spriedumus, 1978. gada 29. novembris, Redmond, 83/78, EU:C:1978:214, 26. punkts; 2000. gada 28. novembris, Roquette Frères, C‑88/99, EU:C:2000:652, 18. punkts, un 2020. gada 16. jūlijs Caixabank un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, C‑224/19 un C‑259/19, EU:C:2020:578, 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, iesniedzējtiesai ir šaubas, vai ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, lasot tos efektivitātes principa gaismā, ir saderīgs valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus patērētājam, kam spriedums ir nelabvēlīgs saistībā ar pārdevēja vai piegādātāja celtu prasību atmaksāt aizdoto kapitālu pēc tam, kad kredītlīgums ir atcelts tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ. Iesniedzējtiesa norāda, ka tiesas izdevumi, kas iekļauti tiesāšanās izdevumos un kas ir jāsedz patērētājam, var ievērojami pārsniegt tos izdevumus, kuri šim patērētājam būtu jāsedz, ja viņam spriedums būtu nelabvēlīgs saistībā ar viņa celtu prasību konstatēt šo noteikumu negodīgumu un attiecīgā gadījumā šo noteikumu un kredītlīguma spēkā neesību. Šī situācija izrietot no tiesas izdevumus reglamentējošajos Polijas tiesību aktos attiecībā uz šo izdevumu aprēķināšanas kārtību ieviestā nošķīruma atkarībā no tā, vai prasību ir cēlis pārdevējs vai piegādātājs vai arī patērētājs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos jāsaprot, ka iesniedzējtiesa ar šo jautājumu būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos efektivitātes principa gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar ko patērētājam kā atbildētājam, attiecībā uz kuru – pēc tam, kad kredītlīgums tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ ir ticis atcelts, – saistībā ar pārdevēja vai piegādātāja celtu prasību atmaksāt aizdoto kapitālu ir taisīts nelabvēlīgs spriedums, tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesas izdevumus, kuri, ņemot vērā šajā tiesiskajā regulējumā veikto diferenciāciju šo izdevumu apmēra aprēķina kārtībā atkarībā no tā, vai prasītājs ir vai nav patērētājs, ievērojami pārsniedz izdevumus, kas šim patērētājam būtu jāsedz, ja nelabvēlīgs spriedums attiecībā uz viņu tiktu taisīts saistībā ar tādu viņa celtu prasību, kuras mērķis ir konstatēt šo noteikumu negodīgumu un attiecīgā gadījumā šo noteikumu un kredītlīguma spēkā neesību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā jāatgādina, ka, pirmām kārtām, saskaņā ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu dalībvalstis noteic, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši to valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā sabiedrības interešu, ko veido patērētāju – kuri ir vājākā pozīcijā attiecībā pret pārdevējiem vai piegādātājiem – aizsardzība, raksturu un nozīmi, Direktīvā 93/13, kā izriet no tās 7. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas divdesmit ceturto apsvērumu, dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt adekvātus un efektīvus līdzekļus, “lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos” (spriedums, 2016. gada 21. decembris, Gutiérrez Naranjo u.c., C‑154/15, C‑307/15 un C‑308/15, EU:C:2016:980, 56. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir nospriedusi, ka sekām, kurām jāizriet no līguma, kas noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, noteikuma negodīguma konstatējuma, ir jāļauj sasniegt divus mērķus. Pirmkārt, tiesai jāraugās, ka tiek atjaunota līgumslēdzēju pušu vienlīdzība, kuru apdraudējusi negodīga noteikuma piemērošana patērētājam. Otrkārt, jāpārliecinās, ka pārdevējs vai piegādātājs tiek atturēts no šādu noteikumu iekļaušanas līgumos, kurus tas piedāvā patērētājiem (spriedums, 2020. gada 25. novembris, Banca B., C‑269/19, EU:C:2020:954, 38. punkts). It īpaši valsts tiesas pienākums nepiemērot negodīgu līgumisku noteikumu, ar kuru ir noteikts pienākums maksāt summas, kas izrādījušās nepamatotas, principā ietver atbilstošas ar atlīdzināšanu saistītas sekas attiecībā uz šīm summām (spriedums, 2016. gada 21. decembris, Gutiérrez Naranjo u.c., C‑154/15, C‑307/15 un C‑308/15, EU:C:2016:980, 62. punkts)</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jāatgādina, ka tiesāšanās izdevumu sadale saistībā ar tiesvedību valsts tiesās ietilpst dalībvalstu procesuālās autonomijas jomā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi (spriedums, 2022. gada 22. septembris, Servicios prescriptor y medios de pagos EFC, C‑215/21, EU:C:2022:723, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz efektivitātes principu, par kuru vienīgo iesniedzējtiesai ir šaubas šajā lietā, jāatgādina – katrs gadījums, kad rodas jautājums, vai valsts procesuālo tiesību norma nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinošu Savienības tiesību piemērošanu, ir jāizvērtē, ņemot vērā šīs tiesību normas vietu visā tiesvedībā, šīs tiesvedības norisi un īpatnības dažādās valsts tiesu instancēs. Šādā nolūkā attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā valsts tiesu sistēmas pamatā esošie principi, tādi kā tiesību uz aizstāvību aizsardzība, tiesiskās drošības princips un procesa pienācīga norise (spriedums, 2022. gada 22. septembris, Servicios prescriptor y medios de pagos EFC, C‑215/21, EU:C:2022:723, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī efektivitātes princips vispārīgi neliedz to, ka patērētājs sedz noteiktas tiesāšanās izmaksas, ja viņš ceļ prasību ar mērķi konstatēt līguma noteikuma negodīgumu (spriedums, 2022. gada 7. aprīlis, Caixabank, C‑385/20, EU:C:2022:278, 51. punkts), tomēr ir arī jānorāda, ka ar Direktīvu 93/13 patērētājam ir piešķirtas tiesības vērsties tiesā, lai konstatētu līguma noteikuma negodīgumu un novērstu tā piemērošanu, un šo tiesību efektivitāte ir jāsaglabā. Tāpēc šādā procedūrā radušos tiesāšanās izdevumu sadales sistēma nedrīkst atturēt patērētāju no šo tiesību izmantošanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 22. septembris, Servicios prescriptor y medios de pagos EFC, C‑215/21, EU:C:2022:723, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No judikatūras arī izriet, ka gadījumā, ja šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumu sadales nolēmums būtu atkarīgs tikai no nepamatoti samaksātajām summām, kuras ir piespriests atmaksāt, tas, ņemot vērā izdevumus, kas rodas, ceļot prasību tiesā, varētu atturēt patērētāju no minēto tiesību izmantošanas. Tādējādi Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī efektivitātes princips nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kas ļauj piespriest patērētājam segt daļu no procesuālajiem izdevumiem atbilstoši to nepamatoti samaksāto summu apmēram, kuras viņam ir atmaksātas pēc līguma noteikuma spēkā neesības konstatēšanas tā negodīguma dēļ, ņemot vērā, ka šāds regulējums rada būtisku šķērsli, kas var atturēt patērētāju īstenot ar šo direktīvu piešķirtās tiesības uz līguma noteikumu potenciāla negodīguma efektīvu pārbaudi tiesā (spriedums, 2020. gada 16. jūlijs, Caixabank un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, C‑224/19 un C‑259/19, EU:C:2020:578, 98. un 99. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka tiesvedību, kas uzsākta saskaņā ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, principā sāk patērētājs, rīkojoties kā prasītājs pret pārdevēju vai piegādātāju kā atbildētāju. Lai saglabātu šīs direktīvas lietderīgo iedarbību un nodrošinātu efektīvu patērētāju aizsardzību pret īpaši nelabvēlīgām sekām, ko varētu izraisīt attiecīgā kredītlīguma atcelšana, jāuzskata, ka Tiesas vērtējums attiecībā uz tiesāšanās izdevumu sadali tiesvedībā, kuras mērķis ir konstatēt līguma noteikuma negodīgumu, kas minēts šā sprieduma 48. un 49. punktā, pēc analoģijas ir piemērojams arī tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kurā patērētājs ir atbildētājs saistībā ar prasību par aizdotā kapitāla atmaksāšanu, ko cēlis pārdevējs vai piegādātājs pēc tam, kad kredītlīgums ir atcelts tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda – Tiesa ir nospriedusi, ka procesuālie noteikumi, kas patērētājam rada pārāk lielas izmaksas, varētu atturēt patērētāju no lietderīgas rīcības savu tiesību aizstāvībai tiesā, kurā vērsies pārdevējs vai piegādātājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. aprīlis, Caixabank, C‑385/20, EU:C:2022:278, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā tiesas konstatējums, ka aizdevuma līgums nav spēkā tajā iekļautu negodīgu noteikumu dēļ Polijas tiesībās rada tādas sekas, ka maksājumi, kuri veikti šā līguma izpildei – neatkarīgi no tā, vai tos veic aizņēmēji vai banka –, ir uzskatāmi par nepamatotiem maksājumiem Civilkodeksa 410. panta 2. punkta izpratnē, kuri jāatmaksā, pamatojoties uz Civilkodeksa 410. panta 1. punktu, kas lasīts kopsakarā ar 405. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā arī izriet, ka, pirmkārt, Civilprocesa kodeksa 98. panta 1. punktā ir paredzēts, ka pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi pusei, kurai spriedums ir labvēlīgs. Otrkārt, Polijas tiesībās tiesas izdevumu jomā ir ieviests nošķīrums atkarībā no tā, vai prasību ir cēlis pārdevējs vai piegādātājs vai arī patērētājs. Proti, saskaņā ar Likuma par tiesāšanās izdevumiem 13. panta 2. punktu prasībās par mantiskajām tiesībām tiek piemērotas proporcionālas nodevas, kas atbilst 5 % no strīda vērtības, ievērojot likumā noteikto maksimālo apmēru. Savukārt lietās par prasījumiem, kas saistīti ar banku darījumiem, šā likuma 13.a pantā attiecībā uz patērētāja celtajām prasībām ir noteikta fiksēta nodeva 1000 PLN (aptuveni 236 EUR), ja strīda vai pārsūdzības priekšmeta vērtība pārsniedz 20 000 PLN (aptuveni 4713 EUR).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm šī atšķirība tiesas izdevumu aprēķināšanas kārtībā var radīt situācijas, ka patērētājam – ja viņš ir atbildētājs prasībā par aizdotā kapitāla atmaksu, ko cēlis pārdevējs vai piegādātājs pēc tam, kad atcelts kredītlīgums, kurā ir ietverti negodīgi noteikumi, un ja viņam spriedums ir nelabvēlīgs – tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ietver ievērojami lielākus tiesas izdevumus nekā tie, kas šim patērētājam būtu jāsedz, ja viņam spriedums būtu nelabvēlīgs saistībā ar viņa celtu prasību konstatēt šo noteikumu negodīgumu un attiecīgā gadījumā atzīt tos un kredītlīgumu par spēkā neesošiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā ir paredzēti samazināti fiksētie tiesas izdevumi, ja patērētājs ceļ prasību, kura attiecas uz prasījumiem, kas saistīti ar banku darījumiem, principā ir labvēlīgs patērētājam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr – ņemot vērā ievērojami augstāko tiesas izdevumu līmeni, kas piemērojams prasībām, kuras pārdevējs vai piegādātājs ir cēlis mantisko tiesību jomā, un to, ka šo izdevumu summa, kas patērētājam var būt jāatlīdzina, ir tieši atkarīga no pārdevēja vai piegādātāja izvirzītā prasījuma summas, – principa, saskaņā ar kuru pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāatlīdzina visi tiesāšanās izdevumi, ieskaitot minētās izmaksas, automātiska piemērošana patērētājam, ja šādā tiesvedībā ir taisīts viņam nelabvēlīgs spriedums, var radīt nesamērīgu finansiālo slogu. Proti, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka, pirmkārt, PR bija jāsamaksā 1000 PLN (aptuveni 236 EUR) kā tiesas izdevumi saistībā ar prasību, kura celta pret Bank Millennium un kuras iznākumā tai tika piespriests samaksāt PR aptuveni 101 280 EUR. Otrkārt, PR kā atbildētājam Bank Millennium vēlāk uzsāktajā tiesvedībā par aizdotā kapitāla atmaksu – proti, 640 000 PLN (aptuveni 150 000 EUR) prasījumu –, kuras iznākumā ir taisīts PR nelabvēlīgs spriedums, esot šai bankai jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi 5 % apmērā no strīda vērtības, šajā gadījumā 32 000 PLN (aptuveni 7544 EUR).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi izdevumi, kas var tikt piespriesti patērētājam, kopsakarā piemērojot valsts tiesību normas par tiesas izdevumu aprēķināšanu un par tā principa automātiskumu, ka pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, jāatlīdzina visi tiesāšanās izdevumi, ieskaitot tiesas izdevumus, var – pretrunā šā sprieduma 48. un 51. punktā minētajai judikatūrai – kavēt vai atturēt patērētāju lietderīgi īstenot ar Direktīvu 93/13 viņam piešķirtās tiesības tiesā, kurā ir vērsies pārdevējs vai piegādātājs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, šādas procesuālās normas var atturēt patērētāju – ja viņš ir atbildētājs tādā prasībā par aizdotā kapitāla atmaksu, kuru pārdevējs vai piegādātājs cēlis pēc tam, kad atcelts negodīgus noteikumus saturošais kredītlīgums, – uzturēt savus prasījumus neatkarīgi no to pamatotības, jo šādu prasījumu uzturēšana varētu novest pie tā, ka tam nelabvēlīga tiesvedības iznākuma gadījumā tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp neproporcionāli augstus tiesas izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs procesuālās normas, šķiet, var arī apdraudēt līguma atcelšanas tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ preventīvo raksturu, jo, kaut arī ir notikusi šī atcelšana, patērētājam jāsedz īpaši lieli tiesas izdevumi saistībā ar pārdevēja vai piegādātāja celtu atprasījuma prasību, izņemot – citastarp –, ja patērētājs piekrīt pārdevēja vai piegādātāja prasījumiem. Līdz ar to ar minētajām normām galarezultātā tiek pārkāpts efektivitātes princips.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Paturot to prātā, jāatgādina – princips, ka valsts tiesību normas jāinterpretē atbilstīgi Savienības tiesībām, nozīmē, ka valsts tiesām, citastarp ievērojot valsts tiesību contra legem interpretācijas aizliegumu, jādara viss to pilnvarās esošais, lai, ņemot vērā visu valsts tiesību kopumu un piemērojot tajās atzītas interpretācijas metodes, nodrošinātu aplūkojamās direktīvas pilnīgu efektivitāti un rastu risinājumu, kas atbilst šīs direktīvas mērķim (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 5. oktobris, Pfeiffer u.c., no C‑397/01 līdz C‑403/01, EU:C:2004:584, 118. un 119. punkts, kā arī 2024. gada 15. oktobris, KUBERA, C‑144/23, EU:C:2024:881, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā rakstveida apsvērumos Tiesā Polijas valdība un Eiropas Komisija apgalvo, ka Civilprocesa kodeksa 98. panta 1. punktu var interpretēt atbilstīgi Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam, lasot tos efektivitātes principa gaismā. Valsts tiesai attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā izņēmumi, kuri paredzēti it īpaši šā kodeksa 102. un 103. pantā un kuri ļauj pielāgot tiesāšanās izdevumus, vadoties pēc taisnīguma principa vai kļūdainas rīcības, kurā eventuāli vainojama kāda no pusēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galu galā iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu var interpretēt atbilstīgi Direktīvai 93/13, un apstiprinošas atbildes gadījumā no tā jāizdara juridiski secinājumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos efektivitātes principa gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar ko patērētājam kā atbildētājam, attiecībā uz kuru – pēc tam, kad kredītlīgums tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ ir ticis atcelts, – saistībā ar pārdevēja vai piegādātāja celtu prasību atmaksāt aizdoto kapitālu ir taisīts nelabvēlīgs spriedums, tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesas izdevumus, kuri, ņemot vērā šajā tiesiskajā regulējumā veikto diferenciāciju šo izdevumu apmēra aprēķina kārtībā atkarībā no tā, vai prasītājs ir vai nav patērētājs, ievērojami pārsniedz izdevumus, kas šim patērētājam būtu jāsedz, ja nelabvēlīgs spriedums attiecībā uz viņu tiktu taisīts saistībā ar tādu viņa celtu prasību, kuras mērķis ir konstatēt šo noteikumu negodīgumu un attiecīgā gadījumā šo noteikumu un kredītlīguma spēkā neesību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-118" title="page-13">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-119" title="page-13">
      Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos efektivitātes principa gaismā,
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-120" title="page-13">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-121" title="page-14">
      tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar ko patērētājam kā atbildētājam, attiecībā uz kuru – pēc tam, kad kredītlīgums tajā ietverto negodīgo noteikumu dēļ ir ticis atcelts, – saistībā ar pārdevēja vai piegādātāja celtu prasību atmaksāt aizdoto kapitālu ir taisīts nelabvēlīgs spriedums, tiek piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tiesas izdevumus, kuri, ņemot vērā šajā tiesiskajā regulējumā veikto diferenciāciju šo izdevumu apmēra aprēķina kārtībā atkarībā no tā, vai prasītājs ir vai nav patērētājs, ievērojami pārsniedz izdevumus, kas šim patērētājam būtu jāsedz, ja nelabvēlīgs spriedums attiecībā uz viņu tiktu taisīts saistībā ar tādu viņa celtu prasību, kuras mērķis ir konstatēt šo noteikumu negodīgumu un attiecīgā gadījumā šo noteikumu un kredītlīguma spēkā neesību.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-122" title="page-14">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – poļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
