<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑567/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CC0567</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:177">EU:C:2016:177</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>18</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">M. WATHELET</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑567/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">GENENTECH</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Melhiora Vatelē</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Melchior Wathelet</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20160317">2016. gada 17. martā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑567/14</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Genentech Inc.</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P>Hoechst GmbH , agrāk – Hoechst AG,</P><P><HT TYPE="BOLD">Sanofi-Aventis Deutschland GmbH</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Cour d’appel de Paris (Francija)</HT> </P><P>lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Prasība atcelt šķīrējtiesas nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Konkurence</KEYWORD><KEYWORD>LESD 101. pants</KEYWORD><KEYWORD>Aizliegta vienošanās</KEYWORD><KEYWORD>Neekskluzīvs patentu licences līgums</KEYWORD><KEYWORD>Patentu atcelšana</KEYWORD><KEYWORD>Pārkāpuma neesamība</KEYWORD><KEYWORD>Ietekme</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums samaksāt maksājumu</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz LESD 101. panta interpretāciju. <HT TYPE="ITALIC">Cour d’appel de Paris</HT> [Parīzes Apelācijas tiesa] it īpaši vaicā, vai šis pants nav pretrunā patenta licences līguma ņēmējam uzliktajam pienākumam samaksāt maksājumus visā līguma darbības laikā līdz tā izbeigšanai, lai gan nav licencētā(‑o) patenta(‑u) atcelšanas vai pārkāpuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā par šķīrējtiesas spriedumu atcelšanu lietās starp <HT TYPE="ITALIC">Genentech Inc</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), saskaņā ar Delavēras (Amerikas Savienotās Valstis) tiesībām dibinātu sabiedrību, un <HT TYPE="ITALIC">Hoechst GmbH</HT>, bijušo <HT TYPE="ITALIC">Hoechst AG</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis Deutschland GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) – saskaņā ar Vācijas tiesībām dibinātām sabiedrībām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>LESD 101. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="101.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un jo īpaši darbības, ar kurām:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>sadala tirgus vai piegādes avotus,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="101.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="101.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;</P></ITEM><ITEM><P>jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;</P></ITEM><ITEM><P>jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,</P></ITEM></LIST><P>kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Civilprocesa kodeksa 1518. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Par Francijā pasludinātu starptautiskas šķīrējtiesas nolēmumu var celt tikai prasību par atcelšanu.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Civilprocesa kodeksa 1520. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Prasību par atcelšanu var celt tikai tad, ja:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>šķīrējtiesa ir kļūdaini atzinusi savu kompetenci vai tās neesamību; vai</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>šķīrējtiesa ir izveidota nelikumīgi; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3°</NO.P><TXT>šķīrējtiesa lēmusi neatbilstoši tai uzticētajam uzdevumam; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4°</NO.P><TXT>nav ticis ievērots sacīkstes princips; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5°</NO.P><TXT>Sprieduma atzīšana un izpildīšana ir pretrunā starptautiskajai sabiedriskajai kārtībai.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti pamatlietā un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT><DATE ISO="19920806">1992. gada 6. augustā</DATE> saskaņā ar Vācijas tiesībām dibināta sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Behringwerke AG</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/><HT TYPE="ITALIC">Behringwerke</HT><QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><HT TYPE="ITALIC">Behringwerke</HT> vēlāk nodeva savas tiesības <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT>. No 2005. gada jūlija <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, kam pieder viss tās pamatkapitāls, meitasuzņēmums.</P></NOTE> piešķīra <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> pasaules neekskluzīvu licenci (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>licences līgums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) izmantot cilvēka citomegalovīrusa (<HT TYPE="ITALIC">CMV</HT>) aktivatoru, kas paredzēts, lai paaugstinātu proteīnu ražošanā izmantotā šūnu procesa efektivitāti (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>aktivators<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>). Šai tehnoloģijai tika piešķirts <DATE ISO="19920422">1992. gada 22. aprīlī</DATE> izsniegts Eiropas patents Nr. EP 0173 177 53 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>patents EP 177<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>), kā arī divi <DATE ISO="19981215">1998. gada 15. decembrī</DATE> un <DATE ISO="20010417">2001. gada 17. aprīlī</DATE> Amerikas Savienotajās Valstīs izsniegti patenti (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>patents US 522<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>patents US 140<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>). <DATE ISO="19990112">1999. gada 12. janvārī</DATE> Eiropas Patentu iestāde (EPI) atcēla patentu EP 177.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Licences līgumu regulēja Vācijas tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>No licences līguma 3.1. panta izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> par tiesībām izmantot aktivatoru apņēmās samaksāt:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>vienreizēju maksājumu par licences izsniegšanu <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> vācu marku (DEM) (aptuveni EUR 10225 apmērā) apmērā;</P></ITEM><ITEM><P>ikgadēju pētniecības nolūkiem paredzētu maksājumu DEM <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> (aptuveni EUR <FT TYPE="NUMBER">10225</FT>)apmērā;</P></ITEM><ITEM><P>t.s. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>parasto<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> maksājumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>parastais maksājums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) pusprocenta apmērā (0,5 %) no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>gala produktu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> pārdošanas apjoma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Termins, kas licences līgumā definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>komerciāli tirgojamas preces, tostarp licencēti produkti, kas tiek pārdoti tādā formā, ka tos var izsniegt pacientiem terapeitiskai lietošanai vai izmantot diagnostikas procedūrā, un kas nav nedz paredzēti, nedz tirgoti, lai izstrādātu jaunu formulu vai lai tos apstrādātu, iesaiņotu vai atkārtoti marķētu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Atbilstoši šim līgumam termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>licencētais produkts<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> nozīmē <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>materiālus (tostarp organismus), kurus ražojot, lietojot vai pārdodot bez šī līguma, tiktu pārkāpta viena vai vairākas vēl spēkā esošas prasības, kas ir iekļautas ar licencēto patentu saistītajās tiesībās<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> samaksāja vienreizējo maksājumu un ikgadējo maksājumu, bet tā arī nekad nesamaksāja parasto maksājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><DATE ISO="20080630">2008. gada 30. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> lūdza <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> sniegt informāciju par gala produktiem, [kurus tā ražoja,] izmantojot patentētos materiālus un procesus, par kuru izmantošanu ir jāmaksā parastie maksājumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20080827">2008. gada 27. augusta</DATE> vēstuli <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> paziņoja <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> par savu lēmumu izbeigt licences līgumu, kam bija jānotiek pēc diviem mēnešiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Licences līguma 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>licences turētājs var izbeigt šo līgumu un saskaņā ar to piešķirtās licences, iesniedzot <HT TYPE="ITALIC">Behringwerke</HT> šajā nolūkā uzteikumu divus mēnešus iepriekš, ja licences turētājs nolemj pārtraukt izmantot ar šo līgumu piešķirtās licences tiesības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> rekombinēto proteīnu sintēzē bija izmantojusi licencētu <HT TYPE="ITALIC">CMV</HT> aktivatoru, lai ražotu <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> aktīvā viela ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>rituximab<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Šis medikaments Amerikas Savienotajās Valstīs tiek tirgots no 1998. gada ar tirdzniecības nosaukumu <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT>, bet Eiropas Savienībā – <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT>. No <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> atbildēm uz Tiesas rakstveidā uzdotajiem jautājumiem izriet, ka šķīrējtiesas nolēmumi, kas attiecas uz šo lietu, ir par <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> tirdzniecību visā pasaulē, tostarp šā medikamenta tirdzniecību ar nosaukumu <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT>.</P></NOTE> un citus medikamentus, un, neveikdama parastos maksājumus par visu šo medikamentu pārdošanu, bija tādējādi pārkāpusi licences līgumu, saskaņā ar licences līguma 11. pantā paredzēto šķīrējklauzulu <DATE ISO="20081024">2008. gada 24. oktobrī</DATE> cēla prasību pret <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> Starptautiskās Tirdzniecības palātas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>STP<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) Starptautiskajā šķīrējtiesā, kas to iereģistrēja ar lietas numuru 15900/JHN/GFG.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20081027">2008. gada 27. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Hoechst un Sanofi-Aventis</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">United States District Court for the Eastern District of Texas</HT> (Amerikas Savienoto Valstu Teksasas Austrumu rajona [Federālajā] tiesā, ASV) ar sūdzību par patentu US 522 un US 140 pārkāpumu pret <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Biogen</HT> (agrāk – <HT TYPE="ITALIC">Biogen Idec</HT>). Pēdējās tajā pašā dienā cēla prasību par šo patentu atzīšanu par spēkā neesošiem <HT TYPE="ITALIC">United States District Court for the Northern District of California</HT> (Savienoto Valstu Kalifornijas Ziemeļu rajona [Federālā] tiesa, ASV).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Šīs abas tiesvedības tika apvienotas <HT TYPE="ITALIC">United States District Court for the Northern District of California</HT> (Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas Ziemeļu rajona [Federālā] tiesa).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT><DATE ISO="20110311">2011. gada 11. martā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">United States District Court for the Northern District of California</HT> (Savienoto Valstu Kalifornijas Ziemeļu rajona [Federālā] tiesa) pēc būtības nosprieda, ka attiecīgie patenti nav pārkāpti, un noraidīja prasību atzīt patentu spēkā neesamību, uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> nav iesniegusi pietiekami daudz vajadzīgo pierādījumu. Šo lēmumu <DATE ISO="20120322">2012. gada 22. martā</DATE> apstiprināja <HT TYPE="ITALIC">United States Court of Appeals for the Federal Circuit</HT> (Amerikas Savienoto Valstu Federālā apgabala Apelācijas tiesa, ASV), un tas kļuva galīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120905">2012. gada 5. septembra</DATE> trešo daļējo nolēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>trešais daļējais nolēmumu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Trešā daļējā nolēmuma oriģinālvaloda ir angļu valoda. <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> pievienoja lietas materiāliem iesniedzējtiesā un Tiesā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>brīvu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> tulkojumu franču valodā, kurš tiks izmantots šajos secinājumos.</P></NOTE>, lietas dalībnieku izvēlētais vienīgais šķīrējtiesnesis atzina<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 322.–330. punktu.</P></NOTE>, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> ražoja <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT>, izmantojot aktivatoru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>, kas pamatoti vai nepamatoti patentēts uz kādu laiku [patentā EP 177] un vēlāk [patentos US 522 un 140] [..]<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 326. punktu.</P></NOTE>, un, pamatojoties uz to, viņš atzina <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> pienākumu samaksāt <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> parastos maksājumus par <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> un produktu, kuriem ir tādas pašas īpašības, tirdzniecību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 114. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Vienīgais šķīrējtiesnesis nosprieda, ka sākotnēji <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> vēlējās izmantot aktivatoru, netiekot uzskatīts par pārkāpēju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 299. punktu.</P></NOTE>, tāpēc tika noslēgts licences līgums. Vienīgais šķīrējtiesnesis uzskata, ka no tā izriet, ka licences komerclīguma priekšmets<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Vienīgais šķīrējtiesnesis nosprieda, ka atbilstoši licences līgumam piemērojamām Vācijas tiesībām līgumi būtu jāinterpretē, pamatojoties ne vien uz to noteikumiem, bet arī to izcelsmi, sistemātisko kontekstu un komerciālajiem mērķiem (šajā ziņā skat. trešā daļējā nolēmuma 255. punktu). Viņš secināja, ka komerciālie mērķi, kas pamudināja lietas dalībniekus noslēgt licences līgumu, bija tas, ka tā noslēgšanas brīdī <HT TYPE="ITALIC">Behringwerke</HT> bija patentēts izgudrojums (proti, patents EP 177), kuru <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> vēlējās komerciāli izmantot, neriskējot pārkāpt patentu (šajā ziņā skat. trešā daļējā nolēmuma 258. punktu). Vienīgais šķīrējtiesnesis uzskatīja, ka jautājums par patenta derīgumu nebija būtisks saskaņā ar Vācijas tiesībām, kas atzīst līgumā paredzētās tiesības uz licences līgumā paredzēto maksājumu samaksu, pat ja attiecīgais patents galu galā ir atcelts. Viņš nosprieda, ka atbilstoši Vācijas tiesībām persona var arī piešķirt licenci par nepatentētu vai nepatentējamu izgudrojumu (šajā ziņā skat. trešā daļējā nolēmuma 292. punktu).</P></NOTE> bija izvairīties no jebkādas tiesvedības par US 522 un US 140 patenta spēkā esamību līguma spēkā esamības laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā ziņā skat. trešā daļējā nolēmuma 307. punktu.</P></NOTE>. Šis šķīrējtiesnesis uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>šāds pamiers [nevarēja] ilgt mūžīgi, jo bija paredzēts, ka [licences līgumu] jebkura puse var izbeigt samērā negaidīti [..]<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 308. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Viņš uzskata, ka, kolīdz patents ir reģistrēts, tāds licences turētājs kā <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> varētu būt drošs, saņemot licenci šā patenta izmantošanai, pretēji trešajai personai, kuru tas varētu atturēt konkurēt ar licences turētāju. Tāpēc vienīgais šķīrējtiesnesis uzskatīja, ka saskaņā ar licences līgumu patentu reģistrēšana bija būtisks apsvērums, lai konstatētu komerciāla iemesla noslēgt attiecīgo licences līgumu esamību, pat tad, ja jautājums par to spēkā esamību tāds nebija. Šajā ziņā viņš norādīja, ka tiesvedība attiecībā uz patentiem varētu ilgt gadiem ilgi, par ko liecina paralēlas tiesvedības Savienotajās Valstīs, un radīt ievērojamas izmaksas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 313. punktu.</P></NOTE>. Tādēļ tāda sabiedrība kā <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> bija ieinteresēta noslēgt šādu līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tādēļ vienīgais šķīrējtiesnesis nosprieda, ka veiktie vai vēl atlikušie maksājumi atbilstoši licences līgumam nevar tikt pieprasīti vai būtu jāmaksā, ja patents tiktu atcelts vai nebūtu pārkāpts ar licences līguma saņēmēja darbībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 314. punktu.</P></NOTE>. Ņemot vērā, ka licences līguma komerciālais mērķis bija izvairīties no jebkādas tiesvedības saistībā ar patentu, viņš uzskatīja, ka galīgais patentu tiesvedības rezultāts neuzliek piešķīrējam pienākumu, pieņemot, ka patents tiek atzīts par nederīgu, atlīdzināt saņemtos maksājumus, nedz arī atbrīvo licences turētāju no pienākuma samaksāt šos maksājumus, ja, kā tas bija <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> gadījumā, licences turētājs tos nebija samaksājis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, šis šķīrējtiesnesis nosprieda, ka saskaņā ar licences līgumu <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> bija jāsamaksā <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> parastie maksājumi par tāda <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> tirdzniecību, kas saražots laikā no <DATE ISO="19981215">1998. gada 15. decembra</DATE> (patenta US 522 izsniegšanas datums) līdz <DATE ISO="20081028">2008. gada 28. oktobrim</DATE> (licences līguma darbības beigu termiņš)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Šajā ziņā skat. trešā daļējā nolēmuma 161. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Viņš arī piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> samaksāt <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> EUR <FT TYPE="DECIMAL">391420,36</FT>, pieskaitot <FT TYPE="DECIMAL">293565,27</FT> ASV dolāru (USD) par to reprezentācijas izdevumiem laikā no <DATE ISO="20110609">2011. gada 9. jūnija</DATE> līdz <DATE ISO="20120905">2012. gada 5. septembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Visbeidzot viņš arī līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai atlika lēmuma pieņemšanu attiecībā uz atlikušo maksājumu summas aprēķinu, par šķīrējtiesas izdevumiem un citiem reprezentācijas izdevumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>2013. gada 25. februārī vienīgais šķīrējtiesnesis pasludināja galīgo nolēmumu, piespriežot <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> samaksāt <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> EUR <FT TYPE="NUMBER">108322850</FT>, kā arī vienkāršus procentus par zaudējumu atlīdzību, EUR <FT TYPE="NUMBER">211250</FT> par šķīrējtiesas izdevumiem, EUR <FT TYPE="DECIMAL">634649,88</FT> un USD <FT TYPE="DECIMAL">555907,23</FT> (aptuveni EUR <FT TYPE="NUMBER">490778</FT>) par reprezentācijas izdevumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Šīs summas nav grozītas ar galīgā nolēmuma lēmumu un <HT TYPE="ITALIC">addendum</HT>, kas pasludināti 2013. gada 25. februārī, par procentu, kas <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> jāmaksā <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT>, aprēķinu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">addendum</HT><QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Galīgā nolēmuma 219. punktā vienīgais šķīrējtiesnesis norāda, ka tiesvedības beigu posmā <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> apgalvoja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> centieni interpretēt [licences līgumu], lai ļautu tai atgūt parastos maksājumus, neatkarīgi no tā, vai uz attiecīgajiem licencētajiem produktiem [attiecas] vai neattiecas licencētie patenti, pārkāpa <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības pretmonopola tiesisko regulējumu</HT><QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vienīgais šķīrējtiesnesis nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> [nebija] norādīju[si], <HT TYPE="ITALIC">kā</HT> [Savienības konkurences tiesības tiktu] pārkāptas[..], ja tā zaudē[tu] šo lietu šķīrējtiesā. Vācijas likums par licencēm atļauj licences līgumus, lai izmantotu nelicencētu ekspertīzi, un par to var paredzēt maksājumus. To nevar mainīt, apgalvojot – bez papildu argumentiem –, ka šī licence pārkāpj [Savienības konkurences tiesības]<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. galīgā nolēmuma 222. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 1518. un 1520. pantu, cēla <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> prasību atcelt trešo daļējo nolēmumu, galīgo nolēmumu un <HT TYPE="ITALIC">addendum</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris noraidīja Genentech</HT> lūgumu apvienot prasības par trešā daļējā nolēmuma, galīgā nolēmuma un <HT TYPE="ITALIC">addendum</HT> atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tiesvedībā par trešā daļējā nolēmuma atcelšanu <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> vēlas noskaidrot jautājumu licences līguma saderību ar LESD 101. pantu. Tā norāda, ka vienīgais šķīrējtiesnesis uzskatīja, ka tā derīguma termiņa laikā licences turētājam bija pienākums samaksāt līgumā noteiktos maksājumus, pat ja patenta(‑u) atcelšana notika ar atpakaļejošu spēku. Tā jautā, vai šāds līgums nav pretrunā LESD 101. panta noteikumiem, jo tas uzliek pienākumu licences turētājam samaksāt maksājumus, kuriem tagad zudis mērķis, tāpēc, ka ir atcelts(‑i) patents(‑i), kas saistīts(‑i) ar piešķirtajām tiesībām, un tādējādi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>tiek mazināta tā konkurētspēja<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Vai LESD 101. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka patentu atcelšanas gadījumā tie nepieļauj tāda licences līguma piemērošanu, kas licences turētājam uzliek pienākumu veikt maksājumus tikai par to vien, ka tiek izmantotas ar licencēto patentu saistītās tiesības?<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151118">2015. gada 18. novembra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> (Francija) atzina par nepieņemamu <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> iesniegto apelācijas sūdzību par <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> <DATE ISO="20140923">2014. gada 23. septembra</DATE> lēmumu uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20141209">2014. gada 9. decembrī</DATE>. Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Genentech, Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, Francijas, Spānijas un Nīderlandes valdības, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 61. panta 1. punktam lietas dalībniekiem lūdza uz Tiesas jautājumiem atbildēt rakstveidā, ko tie arī izdarīja <DATE ISO="20151218">2015. gada 18. decembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Tiesas sēde notika <DATE ISO="20160120">2016. gada 20. janvārī</DATE>, un tajā <HT TYPE="ITALIC">Genentech, Hoechst un Sanofi-Aventis</HT>, Francijas valdība un Spānijas valdība, kā arī Komisija iesniedza savus rakstveida apsvērumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par uzdotā jautājuma saistību ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, kā arī Francijas valdība uzskata, ka prejudiciālais jautājums pamatojas uz kļūdainu pieņēmumu par faktiem, lai gan tas attiecas uz licences līguma saderību ar LESD 101. pantu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/><HT TYPE="ITALIC">patentu</HT> atcelšanas gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>, tomēr <DATE ISO="19990112">1999. gada 12. janvārī</DATE> tika atcelts tikai patents EP 177, nevis patenti US 522 un US 140<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. šo secinājumu 6. punktu.</P></NOTE>. Tādējādi prejudiciālajam jautājumam neesot priekšmeta un tas būtu atzīstams par nepieņemamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Manuprāt, tas, ka iesniedzējtiesa uzdotajā jautājumā atsaucas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>patentu<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> (daudzskaitlī) atcelšanu, lai gan atcelts tika tikai viens patents, nenozīmē, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojas uz kļūdainu pieņēmumu par faktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu skaidri izriet, ka iesniedzējtiesa pilnībā apzinās, ka patenti US 522 un US 140 nav atcelti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Šajā ziņā iesniedzējtiesa sava lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 2. lappusē norāda, ka attiecībā uz licences līgumā minēto tehnoloģiju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>ir izsniegti vairāki patenti, pirmkārt, <DATE ISO="19920422">1992. gada 22. aprīlī</DATE> ir izsniegts Eiropas patents [EP 177], ko EPI <HT TYPE="ITALIC">vēlāk atcēla</HT> <DATE ISO="19990112">1999. gada 12. janvārī</DATE> novitātes neesamības dēļ, otrkārt, <DATE ISO="19981215">1998. gada 15. decembrī</DATE> – patents [US 520], visbeidzot, <DATE ISO="20010417">2001. gada 17. aprīlī</DATE> – patents [US 140]<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Iesniedzējtiesa nesniedz nekādas atsauces uz patentu US 522 un US 140 atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Turklāt sava lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 3. lappusē iesniedzējtiesa atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">United States District Court for the Northern District of California</HT> (Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas Ziemeļu rajona [Federālā] tiesa) <DATE ISO="20110311">2011. gada 11. marta</DATE> spriedumu, kurā tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>lēma, ka <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> nav uzskatāms par attiecīgo patentu pārkāpumu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. No iepriekš minētā izriet, ka iesniedzējtiesai ir zināms šā sprieduma saturs, ar kuru tika arī noraidīta prasība atcelt patentus US 522 un US 140<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. šo secinājumu 13.–15. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Visbeidzot, lai arī trešā daļējā nolēmuma 193. un 194. punktā vienīgais šķīrējtiesnesis atsaucās uz <HT TYPE="ITALIC">United States District Court for the Northern District of California</HT> (Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas Ziemeļu rajona [Federālā] tiesa) veikto patentu US 522 un US 140 atcelšanu, šāda kļūda vairs neatkārtojas galīgajā nolēmumā. Gluži pretēji, vienīgais šķīrējtiesnesis galīgā nolēmuma 50. punktā skaidri norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> prasība par patentu US 522 un US 140 atcelšanu tika noraidīta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Lai gan ir taisnība, ka trīs prasības, kas <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> celtas par trešā daļējā nolēmuma, galīgā nolēmuma un <HT TYPE="ITALIC">addendum</HT> atcelšanu, nav apvienotas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. šo secinājumu 27. punktu.</P></NOTE>, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem skaidri izriet, ka tās ir saistītas. Pati iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šos trīs nolēmumus aplūko kā vienotu veselumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>It īpaši skat. <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> iesniedzējtiesai iesniegtos secinājumus (pārņemti lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu), kuros pieprasīta trešā daļējā nolēmuma, galīgā nolēmuma un <HT TYPE="ITALIC">addendum</HT> atcelšana.</P></NOTE>. Tātad ir skaidrs, ka nepastāv kļūdains pieņēmums par faktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā apgalvotā kļūdaina pieņēmuma par faktiem esamība vai neesamība nekādā veidā neietekmēs manu atbildi uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, kas vienādi attiecas uz patenta atcelšanas gadījumu (proti, patents EP 177) un patenta nepārkāpšanas gadījumu (proti, patenti US 522 un US 140)..</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Kā Komisija to norādīja savās atbildēs uz Tiesas rakstveida jautājumiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>vienīgais šķīrējtiesnesis trešajā daļējā nolēmumā secināja, ka [licences] līguma mērķis nebija paredzēt maksājumu atlīdzināšanu vai nepieprasīšanu gadījumā, ja konkrēti patenti vēlāk var izrādīties nederīgi vai nav pārkāpti. Līguma mērķis, kas interpretēts, ņemot vērā Vācijas tiesības un sarunu vēsturi starp lietas dalībniekiem, bija aizsargāt patenta(‑u) izmantotāju(‑us) – proti, <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> – pret tiesvedību saistībā ar patentu(‑iem), kas varētu būt ilgstoša un dārga. No iepriekšminētā izriet, ka fakts, ka ASV patentus varētu uzskatīt par nederīgiem vai nepārkāptiem, negroza <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> pienākumu apjomu samaksāt maksājumus<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Par iespēju Tiesai sniegt iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, kā arī Francijas valdība uzskata, ka Tiesa nevar sniegt iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Francijas valdība norāda, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav precizēti faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai piemērotu LESD 101. pantu un Komisijas <DATE ISO="20040427">2004. gada 27. aprīļa</DATE> Regulu (EK) Nr. 772/2004 par [LESD 101.] panta piemērošanu tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="123" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2004">OV L 123, 11. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, piemēram, attiecīgā tirgus struktūra un faktiskie darbības apstākļi, licences līguma raksturs, piemēram, līgums starp konkurentiem vai savstarpēja vienošanās, un Vācijas tiesību elementi, kuri piemērojami šim līgumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka šie argumenti ir jānoraida, jo jāsecina, ka atbilstoši spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ottung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>320/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:195">EU:C:1989:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) LESD 101. panta 1. un 2. punkts neliek atcelt trešo daļējo nolēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. šo secinājumu 84.–97. punktu.</P></NOTE>. Tomēr Francijas valdības pieminētās atbrīvojuma regulas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Trīs attiecīgo regulu tiesiskais pamats ir Padomes <DATE ISO="19650302">1965. gada 2. marta</DATE> Regula Nr. 19/65/EEK par [LESD] [101.] panta 3. punkta piemērošanu atsevišķām līgumu un saskaņotu darbību kategorijām (<REF.DOC.OJ COLL="P" NO.OJ="036" PAGE.FIRST="533" DATE.PUB="1965">OV 1965, 36, 533. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> piemēro LESD 101. panta 3. punktu tehnoloģiju nodošanas līgumu un saskaņotu darbību kategorijām, <HT TYPE="ITALIC">kuras ietilpst LESD 101. panta 1. punkta darbības jomā</HT>, kas, manuprāt, šajā gadījumā tā nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka Tiesai nav pietiekamas informācijas, lai veiktu šādu analīzi, ja tā nepiekristu maniem secinājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Tikai gadījumā, ja Tiesa nepiekristu maniem secinājumiem, varētu tikt pieņemta iebilde par nepieņemamību attiecībā uz iepriekš minēto atbrīvojuma regulu piemērošanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Par iespēju iesniedzējtiesai uzdot jautājumu Tiesā</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> apgalvo, ka nav iespējams atbildēt uz prejudiciālo jautājumu, vienlaikus nepārkāpjot Francijas tiesības, kas aizliedz pārskatīt pēc būtības starptautisko šķīrējtiesu nolēmumus, ja vien nav acīmredzami pārkāpta starptautiskā sabiedriskā kārtība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT>, <DATE ISO="20041118">2004. gada 18. novembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Thalès</HT>, RG n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2002/19606, 9. lpp; <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation, première chambre civile</HT>, <DATE ISO="20080604">2008. gada 4. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Cytec</HT>, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 06‑15.320, Bull. civ. I, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 162, 4. lpp.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ja šāds acīmredzams pārkāpums nav konstatēts (kā karteļa gadījumā), <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> nošķir gadījumu, kad jautājums par līguma starp uzņēmumiem saderību ar LESD 101. pantu ir ticis atstāts bez ievērības starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumā – un šādā gadījumā varētu tikt apdraudēta konkurences tiesību efektivitāte, no gadījuma, kad šis jautājums tajā ticis apspriests. Viņuprāt, pēdējā pieņēmumā, kas atbilst arī šai lietai, atbilde uz šo prejudiciālo jautājumu liktu iesniedzējtiesai pēc būtības pārskatīt trešo daļējo nolēmumu, jo pamatojums atcelšanai, par ko ir šis jautājums, tika izvirzīts un izdiskutēts vienīgā šķīrējtiesneša priekšā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, Tiesai un valstu tiesām sadarbojoties, kā tas ir paredzēts LESD 267. pantā, tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā tajā ierosinātās lietas īpatnības, novērtē gan to, cik lielā mērā prejudiciāls nolēmums tai ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī tās Tiesai uzdoto jautājumu atbilstību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ja valsts tiesu uzdotie jautājumi ir saistīti ar kādas Savienības tiesību normas interpretāciju, Tiesai principā ir jāpieņem lēmums, ja vien nav acīmredzams, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu patiesībā ir vērsts uz to, lai Tiesa sniegtu atbildi uz hipotētisku tiesību strīdu vai sniegtu atzinumu par vispārīgu vai hipotētisku jautājumu, ja pieprasītajai Savienību tiesību normas interpretācijai nav nekāda sakara ar realitāti vai tiesību strīda priekšmetu vai arī ja Tiesas rīcībā nav informācijas par faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, kas ir nepieciešama, lai uz uzdotajiem jautājumiem sniegtu lietderīgu atbildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">EBS Le Relais Nord-Pas-de-Calais</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑240/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:173">EU:C:2013:173</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Manuprāt, nekas neliecina par to, ka uzdotais jautājums būtu hipotētisks vai ka pieprasītajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar realitāti vai iesniedzējtiesā izskatāmā strīda priekšmetu, kas attiecas uz LESD 101. pantu. Turklāt es uzskatu, ka Tiesai ir faktu vai tiesību elementi, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz uzdoto jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Es arī norādu tīri informatīvā nolūkā, ka <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation</HT> [Kasācijas tiesa] atzina par nepieņemamu <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> celto apelācijas sūdzību par <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> <DATE ISO="20140923">2014. gada 23. septembra</DATE> spriedumu, kas nolēma uzdot Tiesai šo prejudiciālo jautājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tādējādi prejudiciālais jautājums man šķiet pieņemams un uz to ir jāsniedz atbilde.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Par starptautisko šķīrējtiesu nolēmumu kontroles apjomu attiecībā uz Eiropas sabiedriskās kārtības normu</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Francijas valdība savos rakstveida apsvērumos atgādina, ka sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 32. punktā Tiesa nosprieda, ka dalībvalstu tiesu īstenotā kontrole par starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumiem saistībā ar Savienības tiesību jautājumiem var būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>vairāk vai mazāk apjomīga atkarībā no situācijas<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas, īstenojot savu procesuālo autonomiju. Pamatojoties uz to, Francijas valdība apgalvo, ka Francijas tiesību normas, saskaņā ar<?PAGE NO="10"?> kurām Francijas tiesas nevar pēc būtības pārskatīt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumus un saistībā ar prasību atcelt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu, par kuru ir runa šajā lietā, var tikai meklēt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>acīmredzamu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> starptautiskās sabiedriskās kārtības pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation, première chambre civile</HT>, <DATE ISO="20080604">2008. gada 4. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Cytec</HT>, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 06‑15.320, Bull. civ. I, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 162, 4. lpp.</P></NOTE>, ir atbilstošas Savienības tiesībās noteiktajam efektivitātes principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> apgalvo<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. šo secinājumu 48. un 49. punktu.</P></NOTE>, ka, lai gan spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa atzina, ka valsts tiesai, kurā celta prasība par starptautiskās šķīrējtiesas nolēmuma atcelšanu, saskaņā ar tās iekšējo reglamentu vajadzēja apmierināt prasību par atcelšanu, kas pamatota ar LESD 101. panta pārkāpumu, attiecīgās Francijas procesuālo tiesību normas aizliedz pēc būtības pārskatīt starptautiskās šķīrējtiesas spriedu nolēmumus un ierobežo šīs kontroles apmēru ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>acīmredzamu<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT>, <DATE ISO="20041118">2004. gada 18. novembris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Thalès</HT>, RG n<HT TYPE="SUP">o</HT> 2002/19606, 9. lpp. Šāds risinājums tika apstiprināts spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Cytec</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation, première chambre civile</HT>, <DATE ISO="20080604">2008. gada 4. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Cytec</HT>, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 06‑15.320, Bull. civ. I, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 162, 4. lpp.). Abas lietas bija par Savienības konkurences tiesību pārkāpumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> uzskata, ka, ņemot vērā, ka jautājums par iespējamu licences līguma nesaderību ar LESD 101. pantu tika izvirzīts un izspriests vienīgā šķīrējtiesneša priekšā un ka tas to noraidīja, nav iespējams atbildēt uz prejudiciālo jautājumu, nepārskatot trešo daļējo nolēmumu pēc būtības, ciktāl tāds licences līgums kā šajā lietā nevarētu radīt ierobežojumu mērķa dēļ atbilstoši LESD 101. pantam un tādēļ nevarētu radīt acīmredzamu LESD 101. panta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Manuprāt, ierobežojumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Kā tas noteikts prasībā par atcelšanu, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1520. pantu Francijā pasludināto starptautiskas šķīrējtiesas nolēmumu kontroles priekšmets ir pats starptautiskās šķīrējtiesas nolēmums, nevis pamata instruments, kas ietver šķīrējklauzulu, kas noveda pie šķīrējtiesas, proti, licences līgums. Ir taisnība, ka starptautiskie šķīrējtiesas nolēmumi nav līgumi starp uzņēmumiem atbilstoši LESD 101. pantam, bet ir starptautiskās tiesas nolēmumi, kas nav piesaistīti nevienai valsts tiesību sistēmai, bet ietilpst starptautiskās šķīrējtiesas tiesību sistēmā (skat. <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation, première chambre civile</HT>, <DATE ISO="20150708">2015. gada 8. jūlijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Ryanair</HT>, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 13‑25.846, ECLI:FR:CCASS:2015:C100797; šajā ziņā skat. arī <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation, première chambre civile</HT>, <DATE ISO="19940323">1994. gada 23. marts</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Hilmarton Ltd</HT>, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 92‑15137, Bull. civ. I, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 104, 79. lpp.; <HT TYPE="ITALIC">Cour de cassation, première chambre civile</HT>, <DATE ISO="20070629">2007. gada 29. jūnijs</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">PT Putrabali Adyamulia</HT>, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 05‑18053, Bull. civ. I, n<HT TYPE="SUP">o</HT> 250). Tomēr no sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) skaidri izriet, ka starptautiskas šķīrējtiesas nolēmums ir jāatceļ, ja tas atzīst līgumu starp uzņēmumiem, kas ir pretrunā LESD 101. pantam, pat ja pats nolēmums nav līgums starp uzņēmumiem. Ja būtu citādi, lietas dalībnieki varētu izslēgt konkurences noteikumiem neatbilstošus noteikumus no LESD 101. panta darbības jomas, iekļaujot tajos šķīrējklauzulas.</P></NOTE> starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu kontroles apjomam, tādi kā paredzēti Francijas tiesībās, uz ko atsaucas <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, kā arī Francijas valdība, proti, acīmredzams starptautiskās sabiedriskās kārtības pārkāpums un neiespējamība kontrolēt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu par šādu pārkāpumu, ja jautājums par sabiedrisko kārtību ticis izvirzīts un apspriests šķīrējtiesā, ir pretrunā Savienības tiesību efektivitātes principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Atsaucoties uz starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu saderības ar Savienības tiesībām kontroles sistēmu saistībā ar sabiedrisko kārtību, ko Tiesa noteikusi savā spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) par (tāpat kā šajā gadījumā) prasību atcelt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu, kas pamatota uz pretrunu sabiedriskajai kārtībai, un apstiprinājusi savā spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gazprom</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑536/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:316">EU:C:2015:316</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) par lūgumu atzīt un izpildīt sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ apstrīdēto starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesu tā dēvētās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>parastās<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> šķīrējtiesas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Es izmantoju šo terminu, lai nošķirtu no konkrētām šķīrējtiesām, par kurām Tiesa nosprieda, ka tās atbilst judikatūrā noteiktajiem kritērijiem, lai varētu uzdot prejudiciālu jautājumu (skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ascendi Beiras Litoral e Alta, Auto Estradas das Beiras Litoral e Alta</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑377/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1754">EU:C:2014:1754</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR>kā arī rīkojumu <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Merck Canada</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑555/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:92">EU:C:2014:92</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Pamatojoties uz šo judikatūru, varētu paredzēt, ka šķīrējtiesas, kuras iesaistītas saistībā ar Konvenciju par strīdus izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (<HT TYPE="ITALIC">CIRDI</HT>) var Tiesai uzdot prejudiciālus jautājumus. Šajā ziņā skat. Basedow, J., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>EU Law in International Arbitration: Referrals to the European Court of Justice<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, 2015, 32. sēj., <HT TYPE="ITALIC">Journal of International Arbitration</HT>, 367. lpp., 376.–381. lpp. Tā kā šķīrējtiesu investīciju jomā skaits un nozīme, kas uzdod jautājumus par Savienības tiesību piemērošanu, pieaug, it īpaši valsts atbalsta jomā, iespēja šķīrējtiesām uzdot prejudiciālos jautājumus varētu veicināt pareizu un efektīvu Savienības tiesību piemērošanu.</P></NOTE> nav dalībvalstu tiesas LESD 267. panta izpratnē. Līdz ar tās nevar uzdot prejudiciālus<?PAGE NO="11"?> jautājumus. Tādēļ dalībvalstu tiesām saskaņā ar LESD 267. pantu, vajadzības gadījumā izmantojot arī prejudiciālā nolēmuma tiesvedību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā ziņā skat. arī <HT TYPE="ITALIC">Högsta domstolen</HT> (Augstākā tiesa, Zviedrija) <DATE ISO="20150617">2015. gada 17. jūnija</DATE> spriedumu lietā Nr. T 5767‑13, <HT TYPE="ITALIC">Systembolaget</HT>/<HT TYPE="ITALIC">The Absolute Company</HT>, 23. punkts.</P></NOTE>, ir jāizvērtē šķīrējtiesas (starptautisko vai nestarptautisko) nolēmumu saderība ar Savienības tiesībām, ja iesniegta prasība par atcelšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Tāda ir iesniedzējtiesas situācija šajā lietā, kā arī Nīderlandes tiesu situācija lietā, kurā tika pasludināts spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, eksekvatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Tāda bija Lietuvas tiesu situācija lietā, kurā tika pasludināts spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gazprom</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑536/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:316">EU:C:2015:316</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā jautājums bija par to, vai attiecīgais starptautiskās šķīrējtiesas nolēmums bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>anti-suit injunction<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> pretēji sabiedriskajai kārtībai saskaņā ar Konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas noslēgta Ņujorkā <DATE ISO="19580610">1958. gada 10. jūnijā</DATE>, V panta 2. punkta b) apakšpunktu (<HT TYPE="ITALIC">Recueil des traités des Nations unies</HT>, 330. sēj., 3. lpp.).</P></NOTE> vai jebkuru citu prasību vai kontroles veidu, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu saderības ar Savienības materiālajām tiesībām kontroles sistēma, izmantojot sabiedrisko kārtību, saistībā vai nu ar prasību par atzīšanu un izpildi, vai arī prasību par atcelšanu, uzliek kontroles īstenošanu sākotnēji, proti, dalībvalstu tiesām, nevis vēlāk, proti, šķīrējtiesām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Protams, ir daži izņēmumi, kā šķīrējtiesas atrašanās vietas (valsts) tiesas kā atbalsta tiesas iesaistīšanās šķīrējtiesas tiesvedībā. Tomēr šie izņēmumi nav vērsti uz to, lai nodrošinātu Savienības tiesību ievērošanu. Šajā ziņā skat. lietu, kurā tika pasludināts spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑190/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:319">EU:C:1991:319</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) par šķīrējtiesas izveidošanu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šķīrējtiesnešu uzdevums starptautiskajā komercšķīrējtiesā ir interpretēt un pareizi piemērot lietas dalībniekus saistošu līgumu. Pildot šo uzdevumu, šķīrējtiesnešiem, protams, var būt nepieciešams piemērot Savienības tiesības, ja tās ir daļa no līgumam piemērojamām tiesībām (<HT TYPE="ITALIC">lex contractus</HT>) vai tiesībām, ko piemēro šķīrējtiesām (<HT TYPE="ITALIC">lex arbitri</HT>). Tomēr kontrole par Eiropas sabiedriskās kārtības normu ievērošanu gulstas uz dalībvalstu tiesām, nevis šķīrējtiesnešiem, vai nu saistībā ar prasību par atcelšanu, vai saistībā ar tiesvedību par atzīšanu un izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Situācija var būt atšķirīga starptautiskās šķīrējtiesas attiecībā uz investīcijām kontekstā, kurā vairākas sistēmas, piemēram, <HT TYPE="ITALIC">CIRDI</HT> konvencijas sistēma, neparedz iespēju dalībvalstu tiesām kontrolēt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu saderību ar Eiropas sabiedrisko kārtību (skat., piemēram, šīs konvencijas 53. un 54. pantu. Tomēr, ja šīs juridiskās sistēmas piemēram, <HT TYPE="ITALIC">CIRDI</HT> konvencija, saista dalībvalstis attiecībā pret trešajām valstīm, tie ietilpst LESD 351. panta piemērošanas jomā. Konflikts starp starptautiskās šķīrējtiesas kārtību un Savienības tiesību sistēmu varētu tikt novērsts, ja šķīrējtiesas varētu lūgt sniegt Tiesai prejudiciālu nolēmumu (skat. 34. zemsvītras piezīmi).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Šī sistēma darbojas pretēji savstarpējas uzticēšanās sistēmai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembra</DATE> Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, kas uztic atbildību par Savienības tiesību, tostarp Eiropas sabiedriskās kārtības normu, ko piemēro strīda būtībai, ievērošanu tiesai, kas izskata lietu pēc būtības (iepriekšējā posmā), nevis vēlāk tiesai, kas lemj par atzīšanu un izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Šajā ziņā skat. sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Renault</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑38/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:225">EU:C:2000:225</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 33. punktu, kurā Tiesa nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>valsts tiesa nevar, neapšaubot konvencijas mērķi, atteikties atzīt citas līgumslēdzējas valsts nolēmumu tikai tāpēc, ka tā uzskata šajā nolēmumā, ka valsts tiesības vai [Savienības] tiesības tika nepareizi piemērotas. Gluži pretēji, ir jāņem vērā, ka tādā gadījumā tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēma, kas izveidota katrā līgumslēdzējā valstī, ko papildina prejudiciālā nolēmuma procedūra, ko paredz [LESD 267.] pants, sniedz lietas dalībniekiem pietiekamas garantijas<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Tad šā sprieduma 34. punktā tā nosprieda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>iespējama tiesību kļūda, kā pamatlietā, [nebūtu] būtisks pārkāpums valsts tiesību sistēmas noteikuma pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz iepriekš minēto, es analizēšu divus Francijas tiesībās noteiktos ierobežojumus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Sabiedriskās kārtības pārkāpuma acīmredzamais vai klajais raksturs</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Ja starptautiskās šķīrējtiesas nolēmuma kontrole attiecībā uz Eiropas sabiedriskās kārtības normām (kas attiecas tikai uz vienu jau ļoti ierobežotu Savienības tiesību sistēmas normu kategoriju) būtu jāierobežo ar LESD 101. panta acīmredzamiem vai klajiem pārkāpumiem, šī kontrole būtu iluzora, ņemot vērā to, ka līgumi vai darbības, kas var ierobežot vai izkropļot konkurenci, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>bieži slēpti<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Courage</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Crehan</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑453/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:465">EU:C:2001:465</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kas daudzos gadījumos lietas dalībniekiem radītu neiespējamību (vai pārmērīgas grūtības) izmantot tiesības, ko tiem piešķir Savienības konkurences tiesības.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Kā to atzīst <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> savu rakstveida apsvērumu 21. punktā, kā arī to juridiskais eksperts sava viedokļa 5. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Profesors <HT TYPE="ITALIC">Laurence Idot</HT> atzīst, ka viņa tēzei būtu sekas, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>izņemot sprieduma izņēmuma hipotēzi, ar kuru tiktu atzīts, piemēram, kartelis, valsts tiesa vairāk ne[varētu] apelācijas sūdzības par spriedumu gadījumā, izskatīt pēc būtības jautājumu par konkurences tiesībām, ja tas ticis izvirzīts un izspriests šķīrējtiesā<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>.</P></NOTE>, šī ļoti ierobežotā kontrole varētu attiekties tikai uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>[LESD 101. panta] pašiem acīmredzamākajiem pārkāpumiem, piemēram, līgumiem par cenu noteikšanu vai tirgus sadali<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>. Tādējādi ierobežojumi pilnībā izvairītos no atcelšanas tiesas kontroles, jo to konstatēšana prasītu vairāk nekā minimālu šķīrējtiesas nolēmuma izskatīšanu pēc būtības, ko Francijas tiesas nevarētu izdarīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tomēr, pat ja atkarībā no to acīmredzamības un bīstamības pastāv LESD 101. panta pārkāpumu gradācija starp konkrētiem ierobežojumiem mērķa un seku dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CB</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑67/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2204">EU:C:2014:2204</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, nekas LESD 101. pantā neļauj secināt, ka daži no šiem ierobežojumiem būtu paciešami. LESD 101. pants skaidri aizliedz līgumus starp uzņēmumiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>kuru mērķis vai iedarbība ir<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE> ierobežot konkurenci. Tādējādi vai nu ir bijis LESD 101. panta pārkāpums – un tādā gadījumā attiecīgais līgums starp uzņēmumiem automātiski nav spēkā, vai arī pārkāpuma nav.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Šajā ziņā tādējādi ir mazsvarīgi tas, vai sabiedriskās kārtības normas pārkāpums ir vai nav acīmredzams. Neviena sistēma nevar akceptēt tās svarīgāko normu, kas ir daļa no tās sabiedriskās kārtības, pārkāpumus neatkarīgi no tā, vai šie pārkāpumi ir vai nav acīmredzami un skaidri.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Neiespējamība kontrolēt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu par sabiedriskās kārtības pārkāpumu, ja jautājums ticis izvirzīts un apspriests šķīrējtiesā, jo tas nozīmētu minētā nolēmuma pārskatīšanu pēc būtības</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑126/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 36. punktā Tiesa nosprieda, ka LESD 101. pants (bijušais EKL 81. pants) ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>obligāta pamatnorma, lai izpildītu [Savienībai] noteiktos pienākumus un, it īpaši, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Tiesa pamatoja šo konstatējumu EK līguma 3. panta g) apakšpunktā ((tagad LESD 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Kā es to paskaidroju savu secinājumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gazprom</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑536/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2414">EU:C:2014:2414</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 182. punktā, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>es nepiekrītu interpretācijai spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Eco Swiss</HT></NAME.CASE> (<NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:269">EU:C:1999:269</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), [..] saskaņā ar kuru tikai ar faktu vien, ka kāda konkrēta joma iekļaujas izņēmuma vai dalītā Savienības kompetencē saskaņā ar LESD 3. un 4. pantu, pietiek, lai kādu Savienības tiesību normu aplūkotu sabiedriskās kārtības aspektā. Ja tas tā būtu, tad viss Savienības tiesību kopums no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas līdz direktīvai par spiediena iekārtām attiektos uz sabiedrisko kārtību [..]<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>. To pašu secinājumu 177. punktā es paskaidroju, citējot sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kadi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Al Barakaat International Foundation/</HT>Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑402/05 P un C‑415/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:461">EU:C:2008:461</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 304. punktu, ka jēdziens Eiropas sabiedriskā kārtība var ietvert tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>principus, kas ir daļa no pašiem [Savienības] tiesību sistēmas pamatiem<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> līdz pat tam, ka nevar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/><HT TYPE="ITALIC">atstāt bez ievērības</HT>, jo tiesiskā, brīvā un demokrātiskā valstī šāda atstāšana bez ievērības nebūtu pieļaujama<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>. Tātad ir runa par to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>tai [Savienības] tiesību sistēmā ir jābūt tik <HT TYPE="ITALIC">fundamentālam</HT>(‑<HT TYPE="ITALIC">iem</HT>) imperatīvam(‑iem) noteikumam(‑iem), ka pamatlietas kontekstā no tās nedrīkst būt nekādas atkāpes<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> (skat. 100. punktu manos secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bogendorff von Wolffersdorff</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑438/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:11">EU:C:2016:11</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šajā ziņā LESD 101. un 102. pants ir būtiski un fundamentāli noteikumi iekšējās tirgus darbībai, bez kuriem Savienība nefunkcionētu un kuru neievērošana, acīmredzama vai nē, klaja vai nē, būtu nepieņemama saskaņā ar Savienības tiesību sistēmu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Turklāt sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gazprom</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑536/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:316">EU:C:2015:316</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 37. punktā Tiesa nosprieda, ka savstarpējas uzticēšanās princips nav saistošs šķīrējtiesām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Šajā ziņā skat. arī 154. punktu manos secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gazprom</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑536/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2414">EU:C:2014:2414</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas nozīmē, ka dalībvalstu tiesām nav jāņem vērā atbildes uz jautājumiem par Savienības tiesību jautājumiem, ko sniegušas šķīrējtiesas, kas LESD 267. panta izpratnē nav dalībvalstu tiesas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tādējādi, ja LESD 101. pants ir tik būtiska Savienība tiesību sistēmas norma, tas, ka lietas dalībnieki ir izvirzījuši un apsprieduši šķīrējtiesā jautājumu par starptautiskās šķīrējtiesas nolēmuma nesaderību ar šo tiesību normu, nevar būt izšķirošs, tāpēc ka šķīrējtiesas tiesvedības laikā lietas dalībnieku rīcība varētu apdraudēt šī panta efektivitāti, jo šķīrējtiesa nevar principā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ascendi Beiras Litoral e Alta, Auto Estradas das Beiras Litoral e Alta</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑377/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:1754">EU:C:2014:1754</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī rīkojumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Merck Canada</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑555/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:92">EU:C:2014:92</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šajā gadījumā vienīgais šķīrējtiesnesis saskaņā ar minēto judikatūru nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>dalībvalsts tiesa<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, jo tā jurisdikcija nav obligāta, bet izriet no lietas dalībnieku licences līgumā brīvi izdarītas izvēles, par ko pamatlietā ir pasludināti attiecīgie šķīrējtiesas nolēmumi.</P></NOTE> uzdot prejudiciālo jautājumu Tiesai un tai nav katrā ziņā pienākums interpretēt un piemērot Savienības tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Šo iemeslu dēļ dalībvalsts tiesas kontrole par starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu neatbilstību Eiropas sabiedriskās kārtības normām nevar tikt saistīta ar to, vai šis jautājums ir vai nav ticis izvirzīts un apspriests tiesvedībā šķīrējtiesā, nedz arī ierobežots ar valsts tiesībās noteikto aizliegumu pārskatīt attiecīgo nolēmumu pēc būtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, viena vai vairākas līgumslēdzējas puses, kas varētu vēlēties iestāties pret konkurenci, nevar, vēršoties šķīrējtiesā, izslēgt šos līgumus no kontroles atbilstoši LESD 101. un 102. pantam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai LESD 101. panta 1. punkts prasa atcelt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu, kāds tas ir pamatlietā, ar kuru tiek atzīts patenta licences līgums, kas nosaka, ka visā tā derīguma laikā tiek maksāti parastie maksājumi, pat ja ar atpakaļejošu spēku tiek atcelts patents par attiecīgo tehnoloģiju (šajā gadījumā – patents EP 177) vai ja attiecīgās tehnoloģijas izmantošana nav pārkāpums (proti, patenti US 522 un US 140)?</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>Ievada piezīmes</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>No trešā daļējā nolēmuma lasījuma un vienīgā šķīrējtiesneša sniegtās licences līguma interpretācijas izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> pienākums maksāt parastos maksājumus <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, kas aprēķināti, pamatojoties uz to saražotajiem medikamentiem, izmantojot aktivatora tehnoloģiju, nebija pakārtoti nosacījumam, ka šī tehnoloģija ir vai paliek aizsargāta ar patentu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Savās atbildēs uz Tiesas rakstveida jautājumiem <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Hoechst un Sanofi-Aventis</HT>, Francijas valdība un Komisija uzskata, ka trešais daļējais nolēmums neattiecas uz patentu EP 177. Komisija uzskata, ka abu ASV patentu (patenti US 522 un US 140) nozīme attiecībā uz trešo daļējo nolēmumu nav daudz svarīgāka. Tā uzskata, ka atbilstoši licences līgumam piemērojamajām tiesībām, proti, Vācijas tiesībām, patenta, par kuru ir izsniegta licence, atsaukšana vai atcelšana neietekmē pienākumu samaksāt maksājumus, piebilstot, ka Vācijas tiesības ļauj piešķirt licenci pat attiecībā uz tehnoloģiju, kas nav nedz patentēta, nedz patentējama. <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> norāda, ka no trešā daļējā nolēmuma skaidri izriet, ka vienīgais šķīrējtiesnesis piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> samaksāt <HT TYPE="ITALIC">Sanofi</HT> pienākošos maksājumus, pamatojot to tikai ar to, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> izmantoja aktivatoru, lai Savienotajās Valstīs ražotu <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT>, par ko ir noslēgts licences līgums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Saskaņā ar trešo daļējo nolēmumu vienkārša attiecīgās tehnoloģijas izmantošana licences līguma darbības laikā bija pietiekama, lai tiktu izpildīts pienākums samaksāt parastos maksājumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Nav strīda, ka atbilstoši ASV tiesām patenti US 522 un US 140 nav pārkāpti. Vienīgais šķīrējtiesnesis turklāt konstatēja trešā daļējā nolēmuma 322.–330. punktā, ka aktivatoru izmantoja, lai ražotu <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> starp 1998. gada 15. decembri un 2008. gada 27. oktobri. Skat. šo secinājumu 16. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesai nav jāpārskata vai jāapšauba vienīgā šķīrējtiesneša konstatētie fakti, kā arī licences līguma interpretācija, kas veikta, pamatojoties uz Vācijas tiesībām, saskaņā ar kurām licences līgums uzliek pienākumu veikt maksājumus, lai gan nav patenta(‑u) atcelšanas vai pārkāpuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Pēc tam iesniedzējtiesa lūdz Tiesai tikai LESD 101. panta interpretāciju, kas padara veltīgas <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> atsauces uz spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Huawei Technologies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑170/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2391">EU:C:2014:2391</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un dažām manis sniegto secinājumu vietām minētajā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑170/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2391">EU:C:2014:2391</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, kuras skāra tikai LESD 102. panta interpretāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="14"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku argumenti</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> uzskata, ka ar trešo daļējo nolēmumu uzliktais pienākums samaksāt attiecīgos parastos maksājumus gadījumā, ja patents ir atcelts vai licencētais patents nav pārkāpts, ne vien būtiski ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ir arī konkurences ierobežojums gan mērķa, gan seku dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Attiecībā uz ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> norāda, ka Komisija <DATE ISO="19980602">1998. gada 2. jūnijā</DATE> piešķīra atļauju tirgot <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT>, piemērojot Padomes <DATE ISO="19930722">1993. gada 22. jūlija</DATE> Regulu (EEK) Nr. 2309/93, ar ko nosaka kārtību, kā Kopienā apstiprina un pārrauga cilvēkiem paredzētas zāles un veterinārās zāles, kā arī izveido Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="214" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV L 214, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, kas ir derīga, veicot tirdzniecību visā Savienībā. <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> apgalvo, ka attiecīgajā laikposmā (no 1998. līdz 2008. gadam) tā ražoja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>rituximab<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>, lai to tirgotu dažādās dalībvalstīs, galvenokārt Vācijas Federatīvajā republikā, Spānijas Karalistē, Francijas Republikā, Itālijas Republikā un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Tā norāda, ka vienīgā šķīrējtiesneša noteiktie maksājumi tika aprēķināti, pamatojoties uz gala produktu pasaules neto pārdošanas apjomu par laikposmu no 1998. līdz 2008. gadam, un ka, ņemot vērā ievērojamo pārdošanas apjomu attiecīgajā laikposmā Eiropas Savienībā, konkurences ierobežojums, ko rada vienīgā šķīrējtiesneša noteiktais maksājums, tieši ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> arī paskaidro, ka tā cieš no nelabvēlīgākiem konkurences apstākļiem, jo ir spiesta maksāt par tehnoloģiju izmantošanu, kuras citi konkurenti var izmantot brīvi un bez maksas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> saņēma atlīdzību un nepamatoti iedzīvojās, iekasējot<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>Ar <DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Paris</HT> ir piešķīrusi eksekvatūru trešajam daļējam nolēmumam, galīgajam nolēmumam un <HT TYPE="ITALIC">addendum</HT>. Tie tādējādi ir izpildīti.</P></NOTE> tādus parastos maksājumus par zinātnes un tehnoloģijas atklājumiem, kuriem tās nav sniegušas nekādu ieguldījumu. Tā uzskata, ka attiecīgie starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumi pamatlietā ļāva <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>aplikt ar nodokli<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> to konkurentus un uzlikt finansiālu slogu farmācijas nozarei kopumā un konkrēti <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> un tās meitasuzņēmumiem, kas darbojas Eiropā un visā pasaulē, tādējādi pārkāpjot Eiropas konkurences tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Attiecībā uz konkurenci šī vārda tiešā izpratnē <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> ir otra lielākā Eiropas farmācijas grupa, ņemot vērā ienākumus no recepšu medikamentiem, un ir iesaistīta pētniecībā un attīstībā, kā arī medikamentu ražošanā vairākās medicīnas nozarēs. Tā piebilst, ka <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> ir viens no galvenajiem <HT TYPE="ITALIC">Roche</HT> (kam tagad pilnībā pieder <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>) konkurentiem farmācijas nozarē, kas vērsta uz pētniecību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Savukārt <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> apstrīdētajiem šķīrējtiesas nolēmumiem ir ļoti ierobežota saistība ar Eiropas Savienību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Tās arī norāda, ka maksājumu, kas jāveic <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, avots nav atrodams nevienā Eiropas patentā, ka apstrīdētajiem starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumiem nav bijis nekādas ietekmes uz <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> pārdošanas apjomu. Tās arī piebilst, ka vienīgais šķīrējtiesnesis lēma tikai par to, vai <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> bija līgumisks pienākums samaksāt licences līgumā paredzētos maksājumus un ka ar galīgo nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> piešķirtie maksājumi tika aprēķināti, par pamatu ņemot <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> pārdošanas apjomu visā pasaulē, no kura tikai 17 % attiecas uz Eiropas Savienību, kas atbilst aptuveni EUR 18 miljoniem par attiecīgo laikposmu no 1998. līdz 2008. gadam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>Novērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Novērtējot ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, es pievienojos Komisijas izteiktajiem apsvērumiem atbildēs uz Tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, ka iesniedzējtiesai būtu jāpārbauda, vai, ņemot vērā attiecīgā tirgus īpatnības, pastāv pietiekama iespējamība, ka pienākumam samaksāt maksājumus pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas un saskaņā ar licences līgumu ir tieša vai netieša, faktiska vai iespējama ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un ka šāda ietekme nav nebūtiska<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Komisija uzskata, ka daži elementi liek secināt, ka pienākumam samaksāt attiecīgos maksājumus varētu būt šāda ietekme. “Pirmkārt, licences līgums darbojas visā pasaulē un tātad ietver visu Eiropas Savienību [..]. Otrkārt, licences līgums attiecas uz tehnoloģiju, kas pēc [vienīgā] šķīrējtiesneša domām tika izmantota, lai ražotu <HT TYPE="ITALIC">rituximab</HT>, medikamenta <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT>, ko tirgo Eiropas Savienībā, aktīvo vielu. Treškārt, par <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT> ir izsniegta tirdzniecības atļauja [..] atbilstoši (Regulas (EEK) Nr. 2309/93) 3. pantam. Ceturtkārt, šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> ir tirgojusi <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT> vismaz Vācijā, Francijā un Itālijā. Piektkārt, šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">Sanofi</HT> un [<HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, kas tagad ietilpst <HT TYPE="ITALIC">Roche</HT> grupā,] ir būtiski konkurenti farmācijas pētniecības jomā, it īpaši iespējamie konkurenti <HT TYPE="ITALIC">Rituxan</HT>® (un <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT>) darbības jomā. Sestkārt, pienākums samaksāt maksājumus var apgrūtināt <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> ražošanas izmaksas un samazināt konkurenci esošo produktu un tehnoloģiju tirgos, it īpaši <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT> darbības jomā. Septītkārt, šķiet, ka <HT TYPE="ITALIC">Rituxan®</HT> un <HT TYPE="ITALIC">MabThera®</HT> rada apgrozījumu vairāk nekā viena miljarda euro apmērā, kas ļauj tos uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>blockbuster<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> medikamentiem.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Attiecībā uz konkurences ierobežojumu jautājums nav par to, vai vienīgā šķīrējtiesneša sniegtā licences līguma interpretācija radīja <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> komerciāli nelabvēlīgāku situāciju, vai to, vai ar (neapstrīdamu) atpakaļejoša skata priekšrocību šis uzņēmums nebūtu noslēdzis šādu līgumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Kā <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> to ir norādījušas savās atbildēs uz Tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>tas, ka licences līgumā noteikto maksājumu nomaksa, iespējams, var radīt finansiālu slogu licences turētājam, proti, <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, nav pietiekami, lai raksturotu konkurences ierobežojumu. Šāds slogs vienkārši atspoguļo licences līguma komerciālo raksturu, kuru līdzvērtīgi komercuzņēmumi noslēguši, būdami pilnībā informēti un pilnībā apzinoties lietas apstākļus, un kurš, tāpat kā jebkurš cits komerclīgums, var izrādīties komerciāli mazāk izdevīgs, nekā tā sākotnēji paredzējusi viena no pusēm<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>.</P></NOTE>. LESD 101. pants mērķis nav vispārējā veidā regulēt komerciālās attiecības starp uzņēmumiem, bet aprobežojas ar to, ka aizliedz dažu veidu līgumus starp uzņēmumiem, kuri varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Turklāt savā spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ottung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>320/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:195">EU:C:1989:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa no konkurences tiesību viedokļa apskatīja līgumsaistības, ar kurām patentētā izgudrojuma licences turētājam maksājums bija jāmaksā bez laika ierobežojuma, un tātad pat pēc patenta termiņa beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Tiesa minētā sprieduma 11. un 12. punktā nosprieda:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>Nevar izslēgt, ka licences līguma klauzulai, kas nosaka pienākumu samaksāt maksājumu, var būt <HT TYPE="ITALIC">no patenta atšķirīga izcelsme</HT>. Šāda klauzula patiešām var drīzāk tikt noteikta <HT TYPE="ITALIC">komerciāla rakstura spriedumā</HT> par licences līgumā noteikto izmantošanas iespēju pievienoto vērtību. [..]</P><P>Gadījumā, ja pienākums samaksāt maksājumus tika noteikts uz nenoteiktu laiku un līdz ar to tiek apgalvots, ka tas turpina saistīt parādnieku arī pēc attiecīgā patenta derīguma termiņa beigām, rodas jautājums, vai, ņemot vērā licences līguma ekonomisko un juridisko kontekstu, pienākums turpināt maksāt maksājumus varētu būt konkurences ierobežojums [101.] panta 1. punkta izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</P></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tiesa uzskata, ka attiecīgais pienākums var pārkāpt LESD 101. panta 1. punktu, ja tas vai nu nedod licences turētājam tiesības ar saprātīgu uzteikuma termiņu izbeigt līgumu, vai arī pēc izbeigšanas mēģina ierobežot licences turētāja rīcības brīvību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ottung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>320/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:195">EU:C:1989:195</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> uzskata, ka Komisija savā <DATE ISO="19751202">1975. gada 2. decembra</DATE> Lēmumā par [LESD 101.] panta piemērošanas procedūru (IV/26.949 – <HT TYPE="ITALIC">AOIP</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Beyrard</HT>) (OV, L 6, 8. lpp.) bija “paziņojusi, ka pastāv konkurences ierobežojums, ja licencēto patentu līguma klauzula paredz maksājumus licences īpašniekam, pat ja pēdējā patenti netiek izmantoti. Komisija uzskata, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>[..] šāda klauzula licences līgumā arī ir pretrunā [101.] panta 1. punktam, tāpat kā pienākums maksāt maksājumus <HT TYPE="ITALIC">pēc patenta termiņa beigām</HT><QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> (mans izcēlums). <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> apsvērumi attiecas uz klauzulu, kas uzliek pienākumu licences turētājam samaksāt maksājumus, ja tas ražo līgumā noteiktos produktus, neizmantojot licences īpašnieka patentus. Šajā lēmumā Komisija uzskatīja, ka klauzulai bija ierobežojoša iedarbība uz konkurenci, jo tā paredzēja veikt maksājumus licences īpašniekam, pat ja tā patenti netiek izmantoti. Šajā ziņā tā uzskatīja, ka šī klauzula, tāpat kā jebkura cita klauzula, kas paredz pienākumu maksāt maksājumus pēc patenta termiņa beigām, nebija saderīga ar LESD 101. panta 1. punktu. Ir jāatzīmē, ka Komisija, tāpat kā Tiesa sava sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ottung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>320/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:195">EU:C:1989:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 13. punktā, norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>pienākums maksāt maksājumus pēc patenta termiņa beigām [..] ir [..] [101.] panta pārkāpums, <HT TYPE="ITALIC">jo līgums neatļauj</HT> <HT TYPE="ITALIC">licences turētājam izbeigt līgumu</HT><QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> (mans izcēlums).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Lai gan ir taisnība, ka šis spriedums attiecās uz tādiem ekonomiskiem un juridiskiem apstākļiem, kas nedaudz atšķiras no apstākļiem pamatlietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Šī lieta attiecas uz patentu atcelšanas vai pārkāpuma neesamības gadījumu, savukārt lieta, kurā tika pasludināts spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ottung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>320/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:195">EU:C:1989:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), bija par patentu termiņa beigām.</P></NOTE>, es uzskatu, ka minēto judikatūru pēc analoģijas var piemērot šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Trešais daļējais nolēmums apstiprina, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> pienākums samaksāt maksājumus izrietēja nevis no ar derīgiem patentiem aizsargātas tehnoloģijas izmantošanas, bet tikai no attiecīgā licences līguma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P><HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT> norāda, ka vairāku dalībvalstu valsts tiesības paredz, ka pēc tam, kad patents ir atcelts, licences turētājam ir tiesības pārtraukt turpmākos maksājumus, taču viņš nevar pieprasīt atlīdzināt jau samaksātos maksājumus.</P></NOTE>. No vienīgā šķīrējtiesneša, piemērojot Vācijas tiesības, atzītās licences līguma interpretācijas skaidri izriet, ka šā līguma komerciālais mērķis bija ļaut <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> izmantot attiecīgo aktivatoru, izvairoties no tiesvedības saistībā ar patentu. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, pretēji citiem aktivatora lietotājiem, kas nebija noslēguši šādu licences līgumu ar <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, licences līguma darbības laikā faktiski guva labumu no šī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>pagaidu pamiera<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Skat. trešā daļējā nolēmuma 315. punktu.</P></NOTE>, maksājumi par aktivatora izmantošanu, kas saskaņā ar līgumu attiecīgi bija jāveic <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, nebija atlīdzināmi, lai gan nebija attiecīgo patentu atcelšanas vai pārkāpuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Turklāt pienākums veikt maksājumus bija paredzēts tikai šā licences līguma derīguma laikā, un <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> varēja viegli izbeigt līgumu, to uzsakot divus mēnešus iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Lietā, kurā tika pasludināts spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ottung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>320/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:195">EU:C:1989:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), bija paredzēts sešu mēnešu uzteikums, kas beidzas katra gada 1. oktobrī.</P></NOTE>. Pēc licences līguma izbeigšanas <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> tātad atradās tieši tādā pašā situācijā kā visi citi attiecīgā aktivatora izmantotāji<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Savukārt, kā to savos apsvērumos norāda Komisija, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>pienākums turpināt maksāt maksājumus, nepastāvot iespējai ar saprātīgu uzteikumu izbeigt līgumu, bez ekonomiska pamatojuma apgrūtinātu [licences] ņēmēja ražošanas izmaksas, un tas samazinātu konkurenci esošo produktu un tehnoloģiju tirgos un atturētu [licences] ņēmēju veikt ieguldījumus savas tehnoloģijas attīstībā un uzlabošanā<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Jānorāda arī, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> rīcības brīvība nekādi nebija ierobežota attiecībā uz laikposmu pēc izbeigšanas un tai nebija saistoša klauzula, kas tai liegtu apstrīdēt attiecīgo patentu derīgumu vai pārkāpumu. Turklāt pēc licences līguma izbeigšanas tā <HT TYPE="ITALIC">United States District Court for the Northern District of California</HT> (Amerikas Savienoto valstu Kalifornijas Ziemeļu rajona [Federālā] tiesa) cēla prasību par patentu atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> tomēr uzskata, ka no sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing International</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>193/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:75">EU:C:1986:75</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet, ka LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums pastāv, ja patenta licences īpašniekam ir jāmaksā maksājumi, kas aprēķināti, pamatojoties uz produkta, uz kuru neattiecas patents, neto pārdošanas cenu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Šajā spriedumā Tiesa nosprieda, ka principā šā maksājumu aprēķināšanas sistēma, kas pamatota uz kopējo vindsērfinga dēļa neto pārdošanas cenu, varēja ierobežot konkurenci attiecībā uz pludiņiem, uz kuriem patents neattiecās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Windsurfing International</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>193/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1986:75">EU:C:1986:75</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0067">67.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā Tiesa minētā sprieduma 65. punktā norādīja, ka ir atsevišķi pieprasījums gan pēc takelāžas, gan pludiņiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Tomēr šajā spriedumā patenta īpašnieks, izmantojot attiecīgo klauzulu un pārkāpjot LESD 101. panta 1. punkta e) apakšpunktu, pakārtoja līguma noslēgšanu tam, ka tā partneris uzņemas papildu saistības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Licences līguma attiecīgā klauzula uzlika pienākumu licences turētājiem samaksāt maksājumus par vindsērfinga dēļa takelāžu, kas ražota saskaņā ar patentu, kurš attiecās tikai uz takelāžu, pamatojoties uz kopējo vindsērfinga dēļa pārdošanas cenu, kura ietvēra takelāžu un pludiņus, un šie pēdējie nebija aizsargāti ar patentu.</P></NOTE>, kurām pēc būtības vai saskaņā ar nozares praksi nav nekādas saistības ar līguma priekšmetu. Tomēr pamatlietā nav nevienas norādes, kas ļautu secināt, ka trešā daļējā nolēmuma izpilde uzlika <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> tādas saistības, kurām pēc to būtības vai saskaņā ar komerciālu izmantošanu nebūtu nekāda sakara ar licences līguma priekšmetu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Vienīgais šķīrējtiesnesis uzskata, ka licences līguma komerciālais mērķis bija izvairīties no tiesvedībām saistībā ar patentiem, un tādējādi maksājumu aprēķins bija pilnīgi neatkarīgs no derīga patenta par galīgo produktu esamības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Tādēļ es uzskatu, ka LESD 101. pants nav šķērslis tam, lai tādu patentu atcelšanas vai pārkāpuma neesamības gadījumā, kuri aizsargā attiecīgo tehnoloģiju, spēkā būtu licences līgums, kas uzliek licences turētājam veikt maksājumus tikai par ar licencēto patentu saistīto tiesību izmantošanu vien, ja, pirmkārt, šā līguma komerciālais mērķis ir ļaut licences turētājam izmantot attiecīgo tehnoloģiju, vienlaikus izvairoties no tiesvedībām saistībā ar patentiem, un, otrkārt, licences turētājs ar saprātīgu uzteikumu var izbeigt licences līgumu pat atcelšanas vai pārkāpuma neesamības gadījumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Par atbrīvojuma regulu attiecībā uz tehnoloģiju nodošanu piemērojamību</TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Hoechst</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sanofi-Aventis</HT>, Nīderlandes valdība un Komisija ir iesniegušas apsvērumus par Komisijas <DATE ISO="20140321">2014. gada 21. marta</DATE> Regulas (ES) Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta noteikumu piemērošanu tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="093" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="2014">OV L 93, 17. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> tiesību normu piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Savukārt Francijas valdība uzskata, ka, ņemot vērā, ka uzdotais jautājums attiecas uz licences līguma īstenošanu laikposmā no <DATE ISO="19981215">1998. gada 15. decembra</DATE> līdz <DATE ISO="20081027">2008. gada 27. oktobrim</DATE>, attiecīgajā laikposmā jāpiemēro Komisijas <DATE ISO="19960131">1996. gada 31. janvāra</DATE> Regula (EK) Nr. 240/96 par [LESD 101.] panta 3. punkta piemērošanu dažām tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="031" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="1996">OV L 31, 2. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> un Regula Nr. 772/2004..</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Manuprāt, nav lietderīgi pārbaudīt šo trīs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>atbrīvojuma<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> regulu piemērojamību šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Papildus tam, ka Tiesas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai veiktu šādu analīzi, tā būtu lieka, jo es uzskatu, ka atbilstoši spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ottung</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>320/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:195">EU:C:1989:195</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) LESD 101. panta 1. un 2. punkts neprasa atcelt trešo daļējo nolēmumu. Jānorāda, ka šīs atbrīvojuma regulas piemēro LESD 101. panta 3. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Trīs attiecīgo regulu tiesiskais pamats ir Regula Nr. 19/65/EKK.</P></NOTE> tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijām, kurās piedalās tikai divi uzņēmumi, un ar tiem saistītām saskaņotām darbībām, <HT TYPE="ITALIC">kas ietilpst LESD 101. panta 1. punkta darbības jomā</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ad abundantiam</HT> es uzskatu, ka <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> apsvērumi, saskaņā ar kuriem pienākums, kas tai uzlikts atbilstoši trešajam daļējam nolēmumam, samaksāt maksājumus, pamatojoties uz visu <HT TYPE="ITALIC">MabThera</HT>® pārdošanas apjomu, ir skaidri definēts ierobežojums saskaņā ar Regulas Nr. 316/2014 4. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, nav pieņemami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>No Tiesai iesniegtajiem materiāliem neizriet, ka licences līguma un trešā daļējā nolēmuma mērķis vai sekas, pirmkārt, ir ierobežot <HT TYPE="ITALIC">Genentech</HT> spēju noteikt cenas, pārdodot produktus trešajām personām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Skat. Regulas Nr. 316/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šajā ziņā skat. LESD 101. panta 1. punkta a) apakšpunktu.</P></NOTE>, vai, otrkārt, ierobežot tā iespējas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>izmantot savu tehnoloģiju<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>nodarboties ar pētniecību un izstrādi<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Skat. Regulas Nr. 316/2014 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Šajā ziņā skat. LESD 101. panta 1. punkta b) apakšpunktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Tādējādi es iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Pari</HT>s uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P>LESD 101. pants neuzliek pienākumu, ja ir atcelti patenti, kas aizsargā tehnoloģiju, vai to pārkāpuma neesamības gadījumā atcelt starptautiskās šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru tiek īstenots licences līgums, kurš licences turētājam liek maksāt maksājumus tikai par ar licencēto patentu saistīto tiesību izmantošanu vien, ja šā līguma komerciālais mērķis ir ļaut licences turētājam izmantot attiecīgo tehnoloģiju, vienlaikus izvairoties no tiesvedībām saistībā ar patentu, ar nosacījumu, ka licences turētājs var izbeigt licences līgumu ar saprātīgu uzteikuma termiņu, var apstrīdēt patentu derīgumu vai pārkāpumu un pēc izbeigšanas saglabā savu rīcības brīvību.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>