(1)

Jēdziens “darījums” Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punktā neietver nošķīrumu attiecībā uz maku veidu, ko maksātājs vai maksājuma saņēmējs izmanto, lai iniciētu vai saņemtu darījumu, kas saistīts ar aktīviem piesaistīta žetona kā apmaiņas līdzekļa izmantošanu. Attiecīgi, lai precizētu Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 6. punktā ietverto metodiku, ir jāņem vērā, ka minētās regulas 22. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajai ziņošanai būtu jāietver darījumi starp uzturētiem makiem, kā arī darījumi starp uzturētu maku, no vienas puses, un neuzturētu maku vai citu veidu sadalītās virsgrāmatas adresēm, kuras nav aktīviem piesaistīta žetona turētāja vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kontrolē, no otras puses. Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētās ziņošanas tvērumā nebūtu jāiekļauj darījumi starp neuzturētiem makiem vai starp neuzturētiem makiem un citu veidu sadalītās virsgrāmatas adresēm, kuras nav aktīviem piesaistīta žetona turētāja vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kontrolē, ņemot vērā to, ka emitentiem var nebūt nepieciešamās informācijas, lai ziņotu par šādiem darījumiem saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Tam nebūtu jāskar emitentu ziņošanas pienākumi attiecībā uz šādiem darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2902 (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta otro daļu darījumi, kas saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona kā apmaiņas līdzekļa izmantošanu, ir tikai tādi darījumi, kuru rezultātā mainās fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir tiesības uz aktīviem piesaistīto žetonu. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad faktiskais īpašnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (3) 3. panta 6) punkta nozīmē paliek nemainīgs, un neatkarīgi no tā, vai par minētajiem darījumiem norēķini tiek veikti sadalītajā virsgrāmatā (“ķēdē”) vai ārpus sadalītās virsgrāmatas (“ārpusķēdes”). Attiecīgi Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētās ziņošanas nolūkā datos, kas emitentam jāpaziņo kompetentajai iestādei, nebūtu jāietver aktīviem piesaistīta žetona pārvedumi starp vienas un tās pašas personas dažādām adresēm vai kontiem.

(3)

Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka konkrētus darījumus neuzskata par saistītiem ar aktīviem piesaistītu žetonu kā apmaiņas līdzekļa izmantošanu. Konkrēti, kā paskaidrots minētās regulas 61. apsvērumā, darījumi, kas saistīti ar aktīviem piesaistītu žetonu kā apmaiņas līdzekļa izmantošanu, ir darījumi, kuri saistīti ar parādu maksājumiem, tostarp darījumu ar tirgotājiem kontekstā, un tiem nebūtu jāietver darījumi, kas saistīti ar ieguldījumu funkcijām un pakalpojumiem, piemēram, apmaiņu pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, ja vien nav pierādījumu, ka aktīviem piesaistīto žetonu izmanto norēķinos par darījumiem ar citiem kriptoaktīviem. Tāpēc ir sīkāk jāprecizē to darījumu veids, par kuriem jāziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

(4)

Emitentam būtu jāaplēš to darījumu skaits un vērtība, kas saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona kā apmaiņas līdzekļa izmantošanu, kā minēts Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta d) apakšpunktā, no darījumu kopējā skaita un vērtības attiecīgajā ceturksnī, par kuriem norēķinās ar aktīviem piesaistīto žetonu, atskaitot darījumus ar emitentu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuros aktīviem piesaistīto žetonu apmaina pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, darījumus, kuros aktīviem piesaistīto žetonu izmanto kā nodrošinājumu, lai veiktu darījumus ar finanšu instrumentiem, un darījumus, kuros aktīviem piesaistīto žetonu izmanto, lai norēķinātos par atvasinātā instrumenta līgumu. Turklāt emitents var atskaitīt arī citus darījumus ar aktīviem piesaistīto žetonu, ja emitentam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka attiecīgo darījumu mērķis nav samaksāt par precēm vai pakalpojumiem, ar noteikumu, ka emitents pēc pieprasījuma spēj kompetentajai iestādei pierādīt, ka tam ir bijis pamatots iemesls uzskatīt, ka minētie darījumi nav saistīti ar aktīviem piesaistītā žetona izmantošanu nolūkā samaksāt par precēm vai pakalpojumiem.

(5)

Darījumiem, kas saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona kā apmaiņas līdzekļa izmantošanu, būtu jāietver arī darījumi, kuros vienu vai vairākus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistītie žetoni, izmanto, lai samaksātu par precēm un pakalpojumiem, ar noteikumu, ka par šiem darījumiem norēķinās ar aktīviem piesaistīto žetonu. Tas var ietvert, piemēram, gadījumus, kad aktīviem piesaistītu žetonu izmanto kā aktīvu sadarbspējas risinājuma nodrošināšanai, lai par darījumiem norēķinātos ar kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistītais žetons, ja minētā darījuma mērķis ir samaksāt par precēm vai pakalpojumiem, un gadījumus, kad aktīviem piesaistītu žetonu izmanto kā aktīvu sadarbspējas risinājuma nodrošināšanai, lai norēķinātos par darījumu, kurš ietver divus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistītie žetoni, ja minētā darījuma mērķis ir samaksāt par precēm vai pakalpojumiem. Savukārt darījumiem, kuros puses vēlas tirgot vai apmainīt divus atšķirīgus kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistītie žetoni, un vienojas norēķināties par darījumu, izmantojot aktīviem piesaistītu žetonu, ja pamatā esošā darījuma mērķis nav samaksāt par precēm vai pakalpojumiem, nebūtu jāietilpst Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās ziņošanas tvērumā.

(6)

Emitentam par katru darījumu, kas ietilpst Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 1. punkta d) apakšpunkta tvērumā, būtu jānosaka vienotās valūtas zona, attiecībā uz kuru par minēto darījumu būtu jāziņo. Minētās regulas 22. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem darījumiem būtu jāaptver darījumi, kuros gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs atrodas vienā un tajā pašā vienotās valūtas zonā Savienībā.

(7)

Lai nodrošinātu, ka darījumu ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā tiek aplēsti, pamatojoties uz ticamiem un pamatotiem datiem, un lai uzlabotu ziņošanas kvalitāti, emitenta rīcībā jābūt sistēmām un procedūrām, kas ļauj tam saskaņot datus, kuri saņemti no maksājuma saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, vai – gadījumā, ja darījumi tiek veikti no uzturēta maka uz neuzturētu maku, – datus, kas saņemti no maksātāja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 22. panta 3. punktu un Īstenošanas regulu (ES) 2024/2902 ar datiem, kuri emitentam pieejami no citiem avotiem, tostarp attiecīgā gadījumā ar darījumu datiem, kas pieejami sadalītajā virsgrāmatā.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 58. panta 3. punktu minētās regulas 22. un 23. panta un 24. panta 3. punkta noteikumi attiecas arī uz e-naudas žetoniem, kas denominēti valūtā, kura nav dalībvalsts oficiālā valūta. Attiecīgi šī regula būtu mutatis mutandis jāpiemēro arī šādiem e-naudas žetoniem.

(9)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(10)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu,

1)

“vienotās valūtas zona” ir viena vai vairākas valstis, kurās ir viena un tā pati oficiālā valūta;

2)

“uzturēts maks” ir kriptoaktīvu maka adrese, kurā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina kriptoaktīvu vai līdzekļu piekļuvei šādiem kriptoaktīviem drošu glabāšanu vai kontroli sava klienta vārdā, attiecīgā gadījumā privātu kriptogrāfijas atslēgu veidā;

3)

“neuzturēts maks” ir kriptoaktīvu maka adrese, kurā lietotājs kontrolē līdzekļus piekļuvei kriptoaktīviem, attiecīgā gadījumā privātu kriptogrāfijas atslēgu veidā.