EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.4.2023

COM(2023) 219 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums PADOMES LĒMUMAM

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu un provizoriski piemērotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un minētā nolīguma īstenošanas protokolu (2023–2027)

1. PIELIKUMS
Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība”, un

MADAGASKARAS REPUBLIKA, turpmāk “Madagaskara”,

abas kopā sauktas par “Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ Savienības un Madagaskaras ciešās sadarbības saites, sevišķi attiecībās starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un Eiropas Savienību, un Pušu kopīgo vēlmi šīs attiecības stiprināt,

APŅĒMUŠĀS stingri ievērot starptautiskās tiesības, pamata cilvēktiesības un Madagaskaras un Savienības dalībvalstu suverenitāti,

IEVĒROJOT Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un no tās izrietošās suverēnās tiesības, kādas Madagaskarai ir uz savas zvejas zonas dabas resursiem,

IEVĒROJOT 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

APZINĀDAMĀS, cik svarīgi ir principi, kas ietverti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā, Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem (PSMA), kas stājās spēkā 2016. gadā, un 2001. gada 2. martā pieņemtajā Starptautiskajā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānā (IPOA-IUU),

CIEŠI NOLĒMUŠAS veikt vajadzīgos īstenošanas pasākumus,

CIEŠI NOLĒMUŠAS ņemt vērā Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) un citu attiecīgo reģionālo organizāciju rezolūcijas un ieteikumus,

VĒLĒDAMĀS tālab ņemt vērā pieejamos un relevantos zinātniskos ieteikumus un kompetento reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos relevantos pārvaldības plānus, lai tādējādi nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā,

IZLĒMUŠAS iedibināt dialogu konkrēti tādās jomās kā zvejniecību pārvaldība, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, zvejas darbību kontrole, uzraudzība un pārraudzība, jūras vides integritāte un jūras resursu ilgtspējīga pārvaldīšana,

VĒLĒDAMĀS nediskriminēt nevienu no savstarpēji līdzīgajām zvejas zonā aktīvajām zvejas flotēm,

PĀRLIECINĀTAS, ka partnerībai jābalstās uz Pušu atsevišķi un kopīgi īstenoto iniciatīvu un darbību savstarpējo papildināmību un — Savienības un Madagaskaras abpusējās un taisnīgās interesēs, kuras aptver arī iedzīvotājus un vietējo zivrūpniecības nozari, — tādā veidā jānodrošina rīcībpolitiku saskaņotība un centienu sinerģija,

NOLĒMUŠAS tālab saskaņā ar Madagaskaras zivsaimniecības politiku sekmēt partnerības veidošanu, it īpaši lai noteiktu piemērotākos līdzekļus efektīvai minētās politikas īstenošanai un šajā procesā iesaistītu uzņēmējus un pilsonisko sabiedrību,

VĒLĒDAMĀS pieņemt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Savienības kuģi var piekļūt Madagaskaras zvejas zonai un ar kuriem nodrošinātu, ka apzvejots tiek vienīgi pieļaujamā nozveju apjoma pārpalikums, tiek ņemta vērā zonā darbojošos flotu zvejas kapacitāte un vienlaikus īpaša vērība veltīta tam, ka dažas sugas ir tālu migrējošas,

IZLĒMUŠAS īstenot ciešāku un taisnīgu ekonomisko un sociālo sadarbību, kuras mērķis ir iedibināt un nostiprināt zvejas ilgtspējību, labāk pārvaldīt okeānus un veicināt ar zvejniecību saistītu zilās ekonomikas darbību attīstību, arī piesaistot ar Madagaskaras attīstības mērķiem saskanīgas investīcijas, kurās iesaistās abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

(a)“nolīgums” ir šis ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku;

(b)“zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku iemešana, ievietošana, vilkšana vai pacelšana, nozveju izcelšana uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, pārvietošana, ievietošana sprostos, nobarošana un izkraušana;

(c)“kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kura kuģi ekspluatē un kuras kontrolē kuģis atrodas;

(d)“zvejas atļauja” ir zvejas licence, ko Madagaskaras iestādes izdevušas Savienības zvejas kuģim un kas dod tam tiesības zvejas zonā veikt zvejas darbības;

(e)“Savienības iestādes” ir Eiropas Komisija vai, attiecīgā gadījumā, Eiropas Savienības delegācija Madagaskarā;

(f)“Madagaskaras iestāde” ir par zivsaimniecību atbildīgā ministrija;

(g)“izkraušana” ir jebkāda zvejas produktu daudzuma izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

(h)“atbalsta kuģis” ir Savienības kuģis, kas nav uz kuģa pārvadāts peldlīdzeklis un kas atvieglo, palīdz veikt vai sagatavo zvejas operācijas, bet pats nav aprīkots zivju zvejošanai un netiek izmantots citā kuģī pārkraušanas operācijās;

(i)“Savienības kuģis” ir Savienības dalībvalsts karoga zvejas vai atbalsta kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

(j)“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

(k)“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir tāda uzņēmuma vadītāja vai īpašniece, kura darbība saistīta ar kādu no zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes, tirdzniecības, izplatīšanas un mazumtirdzniecības ķēdes posmiem;

(l)“ilgtspējīga zveja” ir zveja, kas atbilst ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā noteiktajiem mērķiem un principiem;

(m)“zvejas iespējas” ir ar nozveju apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas tiesības zvejot;

(n)“zvejas produkti” ir zvejas darbības iznākumā iegūtie ūdens organismi, arī piezvejas;

(o)“protokols” ir teksts, kurā noteikta kārtība, kādā īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku, un šā teksta pielikums un papildinājumi;

(p)“krājums” ir konkrētā zonā esoši jūras bioloģiskie resursi;

(q)“zivsaimniecības nozare” ir tautsaimniecības nozare, kas ietver visas zvejas un akvakultūras produktu ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbības;

(r)“pārkraušana citā kuģī” ir zvejas produktu pārvietošana no viena kuģa uz citu;

(s)“zvejas zona” ir Madagaskaras suverenitātē un jurisdikcijā esošo ūdeņu daļa, kurā Madagaskara Eiropas Savienības zvejas kuģiem atļauj veikt zvejas darbības.

2. pants
Priekšmets

Nolīguma mērķis ir iedibināt zivsaimniecības partnerību un izveidot zivsaimniecības tiesiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru, un konkrēti nolīgums nosaka:

(a)ar kādiem nosacījumiem Savienības zvejas kuģi drīkst veikt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā;

(b)ekonomisko un finansiālo sadarbību, kuras mērķis ir attīstīt zivsaimniecības nozari un okeānu pārvaldību;

(c)sadarbību, kura palīdz veicināt zilās ekonomikas attīstību, jo gādā par zvejas produktu apstrādi un šo produktu vērtības palielināšanu, kā arī palīdz saglabāt jūras vides integritāti un ilgtspējīgā veidā pārvaldīt jūras resursus;

(d)administratīvo sadarbību finansiālā ieguldījuma īstenošanā;

(e)zinātnisko un tehnisko sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt Madagaskaras zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

(f)operatoru ekonomisko un sociālo sadarbību;

(g)sadarbību attiecībā uz zvejas darbību uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumiem, kurus zvejas zonā veic, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un zvejas darbību pārvaldības noteikumu ievērošanu un efektivitāti un apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

3. pants
Nolīguma principi

Puses rīkojas un nolīgumu īsteno saskaņā ar tālāk norādītajiem principiem.

1.Šis nolīgums un tā īstenošana, konkrētāk, zvejas darbību veikšana, ir vērsta uz to, lai rezultātā gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi.

2.Puses rīkojas, pienācīgi ievērojot suverenitāti un suverēnās tiesības UNCLOS 56. panta nozīmē.

3.Puses nodrošina šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. pantu, kurš ir par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un par labas sabiedrisko lietu vadīšanas pamatelementu, vai saskaņā ar attiecīgo pantu pēctecīgajā nolīgumā starp Savienību un ĀKK valstīm.

4.Zvejnieku nodarbināšana un darbs uz Savienības kuģiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar nolīgumu vai tā īstenošanas protokolu, notiek apstākļos, kuros ir ievēroti principi, kas noteikti Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pieņemtos un zvejniekiem piemērojamos instrumentos, konkrēti, SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā (1998), kas grozīta 2022. gadā, un SDO Konvencijā Nr. 188 par darbu zvejniecībā. It īpaši tas attiecas uz piespiedu darba un bērnu darba izskaušanu, biedrošanās brīvību, darba ņēmēju tiesību uz koplīguma sarunām faktisku atzīšanu, diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, kā arī uz drošu un veselīgu darba vidi un pienācīgiem dzīves un darba apstākļiem uz Savienības zvejas kuģiem.

5.Saskaņā ar pārredzamības principu Puses publisko divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, kas ļauj ārvalstu kuģiem piekļūt kādas Puses zvejas zonai vai kādas Puses kuģiem piekļūt citām zvejas zonām. Puses apņemas apmainīties ar informāciju par minēto nolīgumu aptverto zvejas piepūli, jo īpaši par izdoto atļauju skaitu un gūtajām nozvejām.

6.Saskaņā ar nediskriminēšanas principu Madagaskara apņemas tehniskos un saglabāšanas pasākumus vienādi piemērot visām ārvalstu rūpnieciskās tunzivju zvejas flotēm, kas darbojas Madagaskaras zvejas zonā un kam ir tādas pašas iezīmes kā flotēm, uz kurām attiecas šis nolīgums un īstenošanas protokols. Attiecīgie nosacījumi aptver resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, attīstīšanu un pārvaldību, finanšu noteikumus un maksas un tiesības, kas saistītas ar zvejas atļauju izdošanu kuģiem, kuri darbojas Madagaskaras zvejas zonā. Attiecībā uz finanšu noteikumiem šo noteikumu piemēro, neskarot ar zveju saistītos nolīgumus, to vidū savstarpējus nolīgumus, ko Madagaskara var noslēgt ar jaunattīstības valstīm, kuras ir Indijas okeāna komisijas locekles.

4. pants
Piekļuve pārpalikumam un zinātniskie ieteikumi

1.Puses vienojas, ka Savienības zvejas kuģi apgūst tikai pieļaujamā nozveju apjoma pārpalikumu, kas minēts UNCLOS 62. panta 2. un 3. punktā un skaidrā un pārredzamā veidā noteikts, pamatojoties uz pieejamajiem relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem un relevanto informāciju, kuru Puses viena otrai sniegušas par attiecīgo krājumu apzvejošanas kopējo piepūli visās flotēs, kas darbojas Madagaskaras zvejas zonā.

2.Lai noteiktu resursus, kas pieejami no transzonāliem vai tālu migrējošo zivju krājumiem, Puses pienācīgi ņem vērā veiktos relevantos zinātniskos izvērtējumus, kā arī pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

3.Puses ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), konkrēti IOTC, un pienācīgi ņem vērā reģionālos zinātniskos izvērtējumus.

5. pants
Dialogs un saskaņošana

1.Puses apņemas abpusējās interesēs veidot ciešu dialogu, veicināt apspriešanos un viena otru informēt, it īpaši par zivsaimniecības nozares politikas īstenošanu, okeānu pārvaldību un zilās ekonomikas attīstības veicināšanu.

2.Puses sadarbojas, vērtējot atbilstīgi nolīgumam veiktos pasākumus, programmas un darbības.

PUŠU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

6. pants
Savienības kuģu piekļuve zvejas zonai

Madagaskaras iestāde atļauj Savienības kuģiem Madagaskaras zvejas zonā veikt zvejas darbības, kuras ir saskaņā ar šo nolīgumu un saskaņā ar protokolā paredzētajiem nosacījumiem.

7. pants
Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1.Zvejot Madagaskaras zvejas zonā Savienības kuģi drīkst tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas atļauja. Zvejas darbības, uz kurām šis nolīgums neattiecas, Savienības zvejas kuģiem ir aizliegtas.

2.Kuģa zvejas atļaujas saņemšanas procedūra, no kuģu īpašniekiem iekasējamās maksas un maksāšanas nosacījumi ir norādīti protokolā.

3.Nosacījumu un procedūru īstenošanas pareizību Puses nodrošina, pienācīgā veidā administratīvi sadarbojoties to kompetentajām iestādēm.

8. pants
Zvejas darbībām piemērojamie tiesību akti

1.Ja nolīgumā un protokolā nav noteikts citādi, Savienības kuģu darbības Madagaskaras zvejas zonā reglamentē Madagaskarā piemērojamie tiesību akti. Piemērojamos tiesību aktus Savienības iestādēm paziņo Madagaskaras iestāde.

2.Madagaskara apņemas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nolīgumā paredzētās zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības faktisku piemērošanu, neskarot pasākumus, par kuriem atbild Savienības kuģu karoga valsts. Savienības kuģi sadarbojas ar Madagaskaras iestādi, kas atbild par šādas uzraudzības, kontroles un pārraudzības īstenošanu.

3.Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo par visām izmaiņām spēkā esošajos tiesību aktos vai par jauniem tiesību aktiem, kas varētu ietekmēt Savienības kuģu darbības. Šādi tiesību akti uz Savienības kuģiem ir attiecināmi, sākot ar sešdesmito dienu pēc dienas, kurā Savienības iestādes saņēmušas attiecīgo paziņojumu. Tomēr steidzamos gadījumos, uz kuriem Madagaskaras iestāde norāda paziņošanas brīdī, minēto termiņu saīsina, un tas ir septiņas kalendārās dienas.

4.Savienība apņemas veikt visus pienācīgos pasākumus, kas nodrošina, ka tās kuģi ievēro nolīguma noteikumus un zvejniecību reglamentējošos Madagaskaras tiesību aktus.

5.Savienības iestādes Madagaskaras iestādi informē par visām Savienības tiesību aktu izmaiņām, kas var ietekmēt nolīguma aptvertās Savienības kuģu darbības un Madagaskaras intereses, un to dara ne vēlāk kā 60 dienas pirms minēto izmaiņu stāšanās spēkā.

9. pants
Zinātniskā un tehniskā sadarbība

1.Puses īsteno zinātnisku un tehnisku sadarbību, kuras mērķis ir regulāri novērtēt zvejas resursu stāvokli Madagaskaras ūdeņos, palīdzēt saglabāt jūras vidi un stiprināt valsts pētniecisko spēju.

2.Lai stiprinātu jūras bioloģisko resursu pārvaldību un saglabāšanu reģionālā līmenī un sadarbotos ar šiem jautājumiem saistītajā zinātniskajā pētniecībā, kas notiek Madagaskaras zvejas zonā, Puses cenšas apspriesties IOTC vai citās relevantajās RZPO.

3.Attiecīgā gadījumā Puses var sanākt kopīgā zinātniskā sanāksmē un apspriest visus zinātniskos vai tehniskos jautājumus, kas ir relevanti, lai nodrošinātu jūras bioloģisko resursu izmantošanas ilgtspējību.

4.Puses ņem vērā labākos pieejamos un relevantos zinātniskos ieteikumus un 14. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā apspriežas, lai vajadzības gadījumā vienotos par 1. punktā minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.

10. pants
Ekonomiskā un sociālā sadarbība

1.Puses apņemas veicināt ekonomisko, tehnisko, tehnoloģisko un komerciālo sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs, arī dažās zilās ekonomikas jomās. Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglotu un sekmētu šajā ziņā iespējamās darbības.

2.Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi un vērtības radīšanu.

3.Puses, atbalstot darījumdarbības attīstībai un investīcijām labvēlīgas vides izveidošanu, cenšas radīt abu Pušu uzņēmumu tehniskās, tehnoloģiskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai labvēlīgus apstākļus.

4.Puses veicina investīciju piesaistīšanu saskanīgi ar spēkā esošajiem Madagaskaras un Savienības tiesību aktiem.

5.Puses veicina un atvieglo Savienības kuģu gūto nozveju izkraušanu Madagaskarā. Savienības kuģi cenšas savām darbībām vajadzīgās piegādes un pakalpojumus iepirkt pārsvarā Madagaskarā.

6.Lai zivsaimniecības nozarē uzlabotu apmācības līmeni un attīstītu prasmes un tādējādi Madagaskarā vairotu zvejas darbību ilgtspējību, Puses veicina gan cilvēkresursu, gan institucionālo spēju veidošanu.

11. pants
Sadarbība uzraudzības, kontroles un pārraudzības jomā un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā

Lai iedibinātu zvejas ilgtspējību, Puses apņemas sadarboties zvejas zonā veikto zvejas darbību uzraudzībā, kontrolē un pārraudzībā un apkarot NNN zveju.

Madagaskara nodrošina, lai tiktu faktiski piemēroti nolīgumā un protokolā un Madagaskaras tiesību aktos paredzētie noteikumi par zvejniecību uzraudzības, kontroles un pārraudzības operācijām. Minēto operāciju īstenošanā Savienības kuģiem ir pienākums sadarboties ar kompetento Madagaskaras iestādi.

12. pants
Administratīvā sadarbība

Lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu piemērošanu, Puses:

–attīsta administratīvo sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka Savienības kuģi ievēro šā nolīguma un protokola noteikumus,

–attiecīgajām pārvaldes iestādēm detalizēti un regulāri apmainoties ar relevanto informāciju, sadarbojas NNN zvejas novēršanā un apkarošanā.

13. pants
Finansiālais ieguldījums

1.Saskaņā ar nolīguma principiem Savienība Madagaskarai piešķir finansiālu ieguldījumu, un to dara ar protokolā noteiktajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2.Finansiālais ieguldījums ir paredzēts, lai:

(a)neskarot maksas, kas iekasējamas no Savienības kuģu operatoriem, dotu piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai un tās zvejas resursiem;

(b)ar nozariskā atbalsta starpniecību palīdzētu Madagaskarā īstenot ilgtspējīgas zvejniecības politiku un veicināt zilās ekonomikas attīstību.

3.Savienības piešķirto finansiālo ieguldījumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu.

4.Finansiālais ieguldījums, kas veido nozarisko atbalstu, ir no piekļuves maksājumiem atsaistīts. Minēto atbalstu īsteno, izmantojot ar protokola noteikumiem saskanīgas gada un daudzgadu programmas.

5.Apvienotā komiteja 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma summu var pārskatīt šādos gadījumos:

(a)ja notikusi Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju samazināšana, proti, ir piemēroti attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumi, kurus, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem un relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas labad, vai

(b)ja notikusi Savienības kuģiem iedalīto zvejas iespēju palielināšana, jo saskaņā ar labākajiem pieejamajiem un relevantajiem zinātniskajiem ieteikumiem resursu stāvoklis to atļauj,

(c)un 20. un 21. pantā paredzētās apturēšanas vai denonsēšanas gadījumā.

INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

14. pants
Apvienotā komiteja

1.Tiek izveidota Apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir Savienības iestāžu un Madagaskaras iestādes pārstāvji.

2.Apvienotā komiteja pilda konkrēti šādas funkcijas:

(a)uzrauga nolīguma piemērošanu un jo īpaši nozariskā atbalsta noteikšanu un īstenošanas izvērtēšanu;

(b)nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību, it sevišķi nozvejas datu statistiskās analīzes jautājumos;

(c)kalpo par forumu, kurā apspriest nolīguma interpretāciju, validēt 21. panta b) un c) punkta nosacījumu izpildīšanos un meklēt izlīgumu strīdos, kas varētu izcelties nolīguma piemērošanas gaitā.

3.Apvienotā komiteja var pieņemt protokola grozījumus attiecībā uz:

(a)zvejas iespēju un tātad arī attiecīgā finansiālā ieguldījuma pārskatīšanu;

(b)nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību;

(c)tehniskajiem nosacījumiem un noteikumiem, ar kādiem Savienības kuģi veic zvejas darbības;

(d)jebkuru citu funkciju, kuru Puses vienojas tai piešķirt, arī saistībā ar NNN zvejas apkarošanu un administratīvo sadarbību un okeānu pārvaldību.

4.Apvienotā komiteja savas funkcijas pilda saskaņā ar nolīguma mērķiem.

5.Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Madagaskarā un Savienībā vai pēc kopējas vienošanās tiekas kādā citā vietā vai attālināti, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja mēneša laikā sapulcējas uz ārkārtas sanāksmi.

6.Lēmumus pieņem vienprātīgi, un tos ieraksta sanāksmes protokolā. Apvienotā komiteja vajadzības gadījumā var apspriesties un rīkoties, apmainoties ar vēstulēm.

7.Apvienotā komiteja var pieņemt iekšējo reglamentu, kas nosaka tās darbības noteikumus.

15. pants
Nolīguma piemērošanas zona

Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, un, no otras puses, Madagaskaras teritorijā un ūdeņos, kas ir Madagaskaras suverenitātē un jurisdikcijā.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants
Strīdu izšķiršana

Ja izceļas strīds par nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, un tas neskar iespēju ar abu Pušu piekrišanu vērsties starptautiskā struktūrā, kuras jurisdikciju izmanto, ja Apvienotajā komitejā vienoties neizdodas.

17. pants
Stāšanās spēkā

Nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

18. pants
Ilgums

Nolīgumu piemēro četrus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, izņemot ja starplaikā tas tiek denonsēts saskaņā ar 21. pantu.

19. pants
Provizoriska piemērošana

Nolīgumu provizoriski piemēro no 2023. gada 1. jūlija ar noteikumu, ka Puses to vēlāk parakstīs, vai — ja nolīgums tiek parakstīts pēc 2023. gada 1. jūlija — no parakstīšanas dienas.

20. pants
Apturēšana

1.Pēc jebkuras Puses iniciatīvas nolīguma piemērošanu var apturēt vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

(a)apstākļi, kurus kāda no Pusēm nevar pienācīgi kontrolēt, ir tādi, ka zvejas darbības zvejas zonā nav iespējamas. Ja minētos apstākļus izraisījusi dabas parādība, Puses savstarpēji apspriežas, lai izvērtētu uz zvejas darbībām un protokola īstenošanu radīto ietekmi;

(b)Pušu starpā ilgstoši pastāv nopietns un neatrisināms strīds par nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

(c)kāda no Pusēm nolīgumu nepilda;

(d)būtiski mainījusies rīcībpolitika, kas noteikusi nolīguma noslēgšanu, un kāda no Pusēm pieprasa nolīgumu grozīt.

2.Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma piemērošanas apturēšanu, un apturēšana stājas spēkā trīs mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas. Līdz ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā, un apspriešanās mērķis ir trīs mēnešu laikā panākt izlīgumu.

3.Ja izlīgt neizdodas un apturēšana tiek īstenota, Puses savstarpējo apspriešanos turpina. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas apturēšanu atcelt.

4.Par apturēšanas periodu izdarāmo 13. panta 2. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu pēc Pušu apspriešanās koriģē. Šādu koriģēšanu veic arī tad, ja kāda no Pusēm izbeigusi provizorisko piemērošanu.

21. pants
Denonsēšana

1.Pēc jebkuras Puses iniciatīvas nolīguma piemērošanu var denonsēt vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

(a)apstākļi, kurus kāda no Pusēm nevar pienācīgi kontrolēt, ir tādi, ka zvejas darbības zvejas zonā nav iespējamas. Ja minētos apstākļus izraisījusi dabas parādība, Puses savstarpēji apspriežas, lai izvērtētu uz zvejas darbībām un protokola īstenošanu radīto ietekmi;

(b)attiecīgie krājumi ir būtiski izmainījušies;

(c)ievērojami samazinājies Savienības kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošanas apjoms;

(d)Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

(e)Pušu starpā ilgstoši pastāv nopietns un neatrisināms strīds par nolīguma interpretāciju vai īstenošanu;

(f)kāda no Pusēm nolīgumu nepilda;

(g)būtiski mainījusies rīcībpolitika, kas noteikusi nolīguma noslēgšanu.

2.Ieinteresētā Puse rakstveidā paziņo otrai Pusei par nolīguma denonsēšanu, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien Puses kopīgi nenolemj šo termiņu pagarināt. Tomēr 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos paziņojumu izdara pēc tam, kad denonsēšanas nosacījumu izpildīšanos ir validējusi Apvienotā komiteja.

3.Līdz ar paziņošanas brīdi Puses sāk apspriesties, lai sešu mēnešu laikā raudzītu panākt izlīgumu.

4.Šā nolīguma 13. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā denonsēšana kļūst piemērojama, pēc Pušu apspriešanās koriģē. Šādu koriģēšanu veic arī tad, ja kāda no Pusēm izbeigusi provizorisko piemērošanu.

22. pants
Atcelšana

Tiek atcelts kopš 2007. gada 1. janvāra piemērotais Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku.

23. pants
Autentiskie teksti

Nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. PIELIKUMS

PROTOKOLS,
ar kuru īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (2023–2027)

1. pants
Definīcijas

Šajā protokolā piemēro nolīguma 1. pantā noteiktās definīcijas ar šeit pievienotajiem grozījumiem un papildinājumiem.

“Novērotājs” ir persona, kuru valsts iestāde ir pilnvarojusi novērot uz zvejas kuģa veiktās zvejas darbības un vākt datus, kas skaitliski vai vārdiski apraksta šā darba rezultātus.

“Zivju pievilināšanas ierīce” jeb ZPI ir pastāvīgs, daļēji pastāvīgs vai pagaidu objekts, struktūra vai ierīce, kas izgatavota no mākslīga vai dabiska materiāla un tiek izvietota vai lokalizēta, lai pievilinātu un pēc tam nozvejotu mērķsugu tunzivis.

2. pants
Priekšmets

Protokola mērķis ir īstenot nolīgumu, tālab nosakot, ar kādiem nosacījumiem Savienības kuģi var saņemt piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, kā arī īstenot nolīguma 2. pantā paredzēto sadarbību.

Protokola noteikumus interpretē un piemēro, pilnībā ievērojot nolīguma principus un noteikumus un ar nolīgumu saskanīgā veidā.

3. pants
Piemērošanas joma

Protokolu piemēro:

–Savienības kuģu darbībām, ko tie Madagaskaras zvejas zonā veic tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju specializētajā zvejā,

–nolīguma 2. pantā minēto veidu sadarbības īstenošanā.

4. pants
Zivju sugas un atļauju saņēmušo kuģu skaits

1.Atļautās sugas ir 1. papildinājumā uzskaitītās tunzivju un tunzivjveidīgo zivju sugas, uz kurām attiecas Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pārvaldības pilnvaras.

2.Aizliegts zvejot šādas sugas:

–starptautisko konvenciju aizsargātās sugas, proti, Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus, Isurus oxyrinchus, Isurus paucus,

–sugas, kuru īpatņus IOTC ir aizliegusi (ne)sadalītā veidā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt, proti, Alopiidae, Sphyrnidae un Lamnidae dzimtas sugas.

3.Zvejas iespējas tiek piešķirtas 65 Savienības kuģiem, un sīkāks sadalījums ir šāds:

–32 tunzivju seineri,

–13 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT),

–20 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka).

4.Šā panta 3. punktu piemēro saskaņā ar 11. un 12. pantu.

5. pants
Ilgums

Protokolu piemēro četrus gadus no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

6. pants
Finansiālais ieguldījums

1.Protokola kopējās vērtības aplēse uz visu četru gadu periodu ir 12 880 000 EUR jeb 3 220 000 EUR gadā. Šīs kopsummas sadalījums ir šāds:

–7 200 000 EUR ir nolīguma 13. pantā minētais Savienības finansiālais ieguldījums,

–5 680 000 EUR ir aplēstā kuģu īpašnieku iemaksu vērtība.

2.Savienības ikgadējo finansiālo ieguldījumu veido:

(a)ikgadēja 700 000 EUR liela summa, kas atbilst atsauces daudzumam, kurš visām sugām kopā ir 14 000 tonnu gadā, un ko maksā par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai;

(b)ikgadēja 1 100 000 EUR liela summa Madagaskaras zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas atbalstam. Šo summu nodod par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas rīcībā, un par zvejniecību un akvakultūru atbildīgā Madagaskaras aģentūra to izmanto saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas atbilst valsts noteikumiem un ir iekļauti par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas izstrādātajā procedūru rokasgrāmatā, kura Savienības iestādēm paziņota pirms protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

3.Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi protokola 7., 8., 11., 14. un 15. pantam.

4.Finansiālo ieguldījumu iemaksā:

(a)Valsts kases kontā, kas atvērts Madagaskaras Centrālajā bankā (maksa par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai);

(b)par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas pārziņā esošā bankas kontā, kas paredzēts tikai nozariskajam atbalstam (nozariskais atbalsts).

Bankas kontu rekvizītus Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo pirms provizoriskās piemērošanas sākuma, un tos katru gadu apstiprina no jauna.

7. pants
Ar piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai saistītā finansiālā ieguldījuma maksāšanas kārtība

1.Ja Savienības kuģu gada nozvejas, kuras noteiktas saskaņā ar pielikuma IV nodaļas 1. iedaļu, pārsniedz 14 000 tonnu lielo atsauces daudzumu, ikgadējo finansiālo ieguldījumu palielina par 50 EUR, kas maksājami par katru papildu tonnu.

2.Tomēr ikgadējā summa, ko Eiropas Savienība maksā par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, nedrīkst būt vairāk kā divkārt lielāka par 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Madagaskaras zvejas zonā gūtās Savienības kuģu nozvejas pārsniedz divkāršotu atsauces daudzumu, nozveju pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

3.Finansiālo ieguldījumu, kas attiecas uz Savienības kuģu piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienas pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem — ne vēlāk kā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā.

4.Madagaskara brīvi lemj par to, kā izmantot finansiālo ieguldījumu, kas samaksāts par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai.

8. pants
Nozariskā atbalsta īstenošanas un maksāšanas kārtība

1.Apvienotā komiteja ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas pieņem pa gadiem izklāstītu nozariskā atbalsta daudzgadu programmu, kuras vispārīgais mērķis ir Madagaskarā veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu zvejošanu.

2.Šo programmu izklāsta dokumentā, kurā iekļauj:

2.1.gada un daudzgadu vadlīnijas par 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

2.2.gada un daudzgadu mērķus un rīcību, ar kādu tiek veicināta atbildīgas un ilgtspējīgas zvejas un zilās ekonomikas attīstība, kurā ņemtas vērā Madagaskaras prioritātes, proti:

–tunzivju zvejniecību pārvaldībai veltītas nacionālās stratēģijas īstenošana,

–nerūpnieciskās un tradicionālās zvejas atbalstīšana,

–zvejnieku apmācīšana,

–zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība un jo īpaši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošana,

–ar zveju saistītās pētniecības, kā arī jūras ekosistēmu un zvejas resursu pārvaldīšanas spējas stiprināšana,

–zvejas produktu nekaitīgums;

2.3.kritērijus un procedūras, kas vajadzīgi, lai sasniegtos rezultātus ik gadu izvērtētu, vajadzības gadījumā izmantojot rādītājus.

3.Katru gadu Madagaskaras iestāde Apvienotajai komitejai iesniedz gada progresa ziņojumu, kurā izklāsta programmas darbību īstenošanas sekmes. Beidzamajā gada ziņojumā iekļauj arī kopsavilkumu par programmas īstenošanas rezultātiem visā protokola darbības laikā.

4.Visus ierosinātos programmas grozījumus iesniedz uz apstiprināšanu Apvienotajā komitejā.

5.Ar nozarisko atbalstu saistīto finansiālā ieguldījuma maksājumu veic ar ikgadējiem daļmaksājumiem, kurus izdara pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir izanalizējusi programmas īstenošanu, un kuri ir atkarīgi no šīs īstenošanas rezultātiem.

6.Protokola 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus Eiropas Savienība var pilnībā vai daļēji apturēt, ja Apvienotās komitejas veiktajā analīzē atklājas, ka:

6.1.sasniegtie rezultāti neatbilst Apvienotajā komitejā apstiprinātajam plānam;

6.2.minētajā plānā paredzētās darbības nav īstenotas.

7.Ja nozariskajam atbalstam paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumi ir bijuši apturēti saskaņā ar 6. punktu, tos var atsākt tikai pēc Pušu apspriešanās un vienošanās un ja nozariskā atbalsta īstenošanas rezultāti atbilst Apvienotajā komitejā apstiprinātajam plānam. Tomēr, kad pagājuši seši mēneši pēc protokola termiņa beigām, nozariskajam atbalstam paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus izdarīt vairs nedrīkst.

8.Programmas uzraudzību Puses turpina, līdz tā ir pilnībā īstenota.

9.Verificēt un kontrolēt 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma līdzekļu izlietojumu var katras Puses revīzijas un kontroles institūcijas, arī Eiropas Revīzijas palāta. Šis noteikums ietver tiesības piekļūt labuma guvēja informācijai, dokumentiem, objektiem un iekārtām.

10.Madagaskaras iestāde īsteno popularizējošas un komunikatīvas darbības, kas nodrošina ar nozarisko atbalstu finansētā iznākuma un ES ieguldījuma pamanāmību.

9. pants
Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas jomā

1.Puses apņemas atbildīgu zvejošanu Madagaskaras zvejas zonā veicināt, izmantojot zinātnisko sadarbību.

2.Puses apmainās ar visu relevanto zinātnisko informāciju, kura ļauj izvērtēt jūras bioloģisko resursu stāvokli Madagaskaras zvejas zonā.

3.Nolīguma 9. panta 3. punktā paredzētajā kopīgajā zinātniskajā sanāksmē tiekas katras Puses nominētie kompetentie zinātnieki. Puses dara pieejamus zinātnieku darbam vajadzīgos datus. Kopīgās zinātniskās sanāksmes pilnvaras, sastāvu un darbības modeli nosaka Apvienotā komiteja.

4.Apvienotā zinātniskā sanāksme sagatavo ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno ieteikumu un kuru iesniedz Apvienotajai komitejai, kas ziņojumu izskata un var pieņemt nolīguma 9. panta 4. punktā paredzētus pasākumus.

10. pants
Ekonomiskā un sociālā sadarbība

1.Īstenodamas nolīguma 10. panta principus, kuri skar ekonomisko un sociālo sadarbību, Puses regulāri apspriežas Apvienotajā komitejā un piesaista operatorus un citas ieinteresētās personas, lai tādējādi apzinātu sadarbības iespējas, arī tās, kas ļauj attīstīt tirdznieciskus sakarus un investīcijas zivsaimniecības nozarē.

2.Minētajās apspriedēs ņem vērā Eiropas Savienības vai citu tehnisko un finanšu partneru attīstības un sadarbības programmas.

11. pants
Zvejas iespēju un protokola īstenošanas kārtības pārskatīšana pēc kopējas vienošanās

1.Lai protokola aptvertās zivju sugas tiktu pārvaldītas ilgtspējīgi, Apvienotā komiteja, pamatojoties uz relevantiem zinātniskajiem ieteikumiem un jo īpaši ņemot vērā IOTC rezolūcijas un ieteikumus, var 4. pantā minētās zvejas iespējas pārskatīt, un attiecīgā gadījumā to dara pēc 9. pantā minētās kopīgās zinātniskās sanāksmes ieteikuma.

2.Šādā gadījumā 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums var tikt proporcionāli pārskatīts un izdarīti vajadzīgie grozījumi protokolā un tā pielikumā.

3.Apvienotā komisija var koriģēt protokola noteikumus par zvejas darbību veikšanas nosacījumiem un nozariskā atbalsta īstenošanas kārtību.

4.Ja Puses ir pabeigušas savas attiecīgās procedūras, Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem ir tāds pats juridiskais spēks kā protokolam.

12. pants
Izpētes zvejas reisi un jaunas zvejas iespējas

1.Lai novērtētu jaunu zvejniecību zinātnisko un ekonomisko ilgtspēju, it sevišķi attiecībā uz sugām, kuras uzskata par nepietiekami izmantotām vai kuru krājuma stāvoklis nav zināms, Puses veicina izpētes zvejas veikšanu Madagaskaras zvejas zonā.

2.Saskaņā ar valsts tiesību aktiem Madagaskaras iestāde var apstiprināt izpētes zvejas reisu īstenošanu, ko veic, pamatojoties uz īpašām Apvienotās komitejas pieņemtām specifikācijām. Apvienotā komiteja precizē minēto reisu mērķsugas un nosacījumus un ņem vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un, attiecīgā gadījumā, zinātnisko ieteikumu, kas iegūts saskaņā ar 9. pantu.

3.Izpētes zvejas reisu atļaujas kuģiem piešķir ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, un vajadzības gadījumā šo periodu saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem saīsina. Izpētes zvejas kuģi atbilst Madagaskaras iestādes apstiprinātajām specifikācijām. Visu reisa laiku uz kuģa ir Madagaskaras iestādes izraudzīts novērotājs un, attiecīgā gadījumā, karoga valsts zinātniskais novērotājs. Savāktos novērošanas datus nosūta analīzes veikšanai un zinātnisko ieteikumu sagatavošanai saskaņā ar 9. pantu.

4.Zinātniskā sanāksme savu atzinumu par izpētes zvejas rezultātiem iesniedz Apvienotajai komitejai, kas vajadzības gadījumā lemj par jaunu sugu zvejas iespēju noteikšanu uz laiku līdz protokola darbības beigām.

13. pants
Zvejas darbību atļaušanas un veikšanas nosacījumi

1.Zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā Savienības kuģi drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir atļauja, ko saskaņā ar nolīgumu un protokolu izdevusi Madagaskaras iestāde.

2.Atļaujas Savienības kuģiem Madagaskaras iestāde izdod tikai saskaņā ar nolīgumu un protokolu; citādu atļauju izdošana minētajiem kuģiem, jo īpaši tiešu atļauju veidā, ir aizliegta.

3.Ja šajā protokolā nav noteikts citādi, to Savienības kuģu darbības, kuriem ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, reglamentē Madagaskaras normatīvie un administratīvie akti.

14. pants
Apturēšana

1.Nolīguma 20. pantā paredzētajos gadījumos protokola īstenošanu, arī kuģu zvejas darbības un finansiālā ieguldījuma maksāšanu, jebkura no Pusēm drīkst apturēt vienpusējā kārtā.

2.Apturēšana 3. panta 3. punkta nosacījumu neievērošanas gadījumā var notikt tikai tad, ja ir iedarbināti apspriešanās mehānismi, kuri paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā un attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību būtiskie elementi, kas noteikti minētā nolīguma 9. pantā vai atbilstošajā pēctecīgā nolīguma pantā.

3.Lai protokola piemērošanu apturētu, ieinteresētajai Pusei vismaz mēnesi pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Līdz ar minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriešanās Apvienotajā komitejā, lai tādējādi raudzītu panākt izlīgumu.

4.Ja protokola īstenošanu aptur, Savienības kuģu darbības Madagaskaras zvejas zonā uz apturēšanas laiku ir jāpārtrauc. Pēc tam, kad apturēšana stājusies spēkā, Savienības kuģi 24 stundu laikā atstāj Madagaskaras zvejas zonu.

5.Puses turpina savstarpēji apspriesties un cenšas panākt izlīgumu. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un Apvienotajā komitejā vienojas par iespējamās finansiālās kompensācijas lielumu.

15. pants
Denonsēšana

1.Ja nolīguma 21. pantā paredzētajos gadījumos un apstākļos protokolu denonsē, ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad denonsēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par savu protokola denonsēšanas nodomu.

2.Iepriekšminētā paziņojuma nosūtīšana kalpo arī par Pušu apspriešanās sākumu.

16. pants
Datu aizsardzība

1.Puses nodrošina, ka datus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, kompetentā iestāde izmanto vienīgi zivsaimniecības nolīguma īstenošanai un konkrēti pārvaldības mērķiem un zvejas uzraudzības, kontroles un pārraudzības vajadzībām.

2.Puses apņemas nodrošināt, ka visi komerciāli sensitīvie dati un persondati, kas attiecas uz Savienības kuģiem un to zvejas darbībām un ir iegūti zivsaimniecības nolīguma satvarā, kā arī visa komerciāli sensitīvā informācija, kas saistīta ar Savienības izmantotajām sakaru sistēmām, tiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses nodrošina, ka datus par zvejas zonā notikušajām zvejas darbībām publisko vienīgi agregētā veidā.

3.Persondati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

4.Persondatus, kuru apmaiņa notikusi nolīguma satvarā, apstrādā saskaņā ar protokola pielikuma 2. papildinājumu. Apvienotā komiteja var noteikt vēl citus aizsardzības pasākumus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kurus piemēro persondatiem un datu subjekta tiesībām.

5.Šie noteikumi Pusēm neliedz pildīt reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju vai reģionālo zvejniecības organizāciju uzliktos pienākumus nosūtīt un publicēt datus par kuģiem.

17. pants
Elektroniska datu apmaiņa

1.Puses apņemas pēc iespējas drīzāk ieviest datorizētas sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2.Ja ir garantēts dokumenta autentiskums, dokumentu elektroniskā formātā visos aspektos uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.Kārtība, kādā īstenojamas un lietojamas to datu elektroniskās apmaiņas sistēmas, kas saistīti ar nozvejām, nozvejas deklarācijām, kuras (ERS jeb elektroniskajā ziņošanas sistēmā) nosūtāmas, ieejot zonā un izejot no tās, kuģu pozīcijas datiem (nosūtāmi, izmantojot VMS) un licenču saņemšanu, ir noteikta pielikumā un tā papildinājumos.

4.Puses tūlīt viena otru informē par visiem datorizētās informācijas sistēmas darbības traucējumiem. Tādā gadījumā informāciju un dokumentus, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu, aizstāj ar dokumentiem papīra formā vai nosūta, izmantojot citus sakaru līdzekļus, kuri noteikti protokola pielikumā.

18. pants
Stāšanās spēkā

Protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

19. pants
Provizoriska piemērošana

Protokolu provizoriski piemēro no 2023. gada 1. jūlija ar noteikumu, ka Puses to vēlāk parakstīs, vai — ja protokols tiek parakstīts pēc 2023. gada 1. jūlija — no parakstīšanas dienas.

20. pants
Autentiskie teksti

Protokols ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PIELIKUMS
Eiropas Savienības kuģu zvejas darbību veikšanas nosacījumi Madagaskaras zvejas zonā

I NODAĻA
Vispārīgi noteikumi

1.Kompetentās iestādes izraudzīšanās

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienības (“ES”) vai Madagaskaras Republikas (“Madagaskara”) kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē —

–attiecībā uz ES — Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā piesaista ES delegāciju Madagaskarā,

–attiecībā uz Madagaskaras Republiku — par zivsaimniecību atbildīgo ministriju.

2.Zvejas atļauja

Pielikuma noteikumu piemērošanā termins “zvejas atļauja” ir līdzvērtīgs Madagaskaras tiesību aktos definētajam terminam “licence”.

3.Madagaskaras zvejas zona

3.1. Nolīguma 1. pantā definētās Madagaskaras zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī bāzes līnijas ir dotas 3. papildinājumā.

3.2. Zonas, kurās zveja ir aizliegta, piemēram, nacionālie parki, īpaši aizsargājamas jūras teritorijas un zvejas resursu nārsta vietas, ir norādītas 3. papildinājumā. Ja Madagaskaras tiesību aktos norādītās koordinātas mainās, Madagaskara paziņo jaunās koordinātas.

3.3. Eiropas Savienības kuģi zvejas darbības veic ūdeņos, kuri atrodas tālāk par:

–20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas salas rietumpusē no tālākā ziemeļu punkta (cap d’Ambre) līdz tālākajam dienvidu punktam (cap Ste Marie). Šo prasību piemēro seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 tonnas, un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka,

–12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas salas austrumpusē no tālākā ziemeļu punkta (cap d’Ambre) līdz tālākajam dienvidu punktam (cap Ste Marie). Šo prasību piemēro kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka.

3.4. Ap noenkurotām zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI), ko izmanto Madagaskaras zvejnieki, nosaka trīs jūras jūdzes platu aizsargjoslu, kurā Savienības kuģiem nav ļauts ienākt. Madagaskaras iestāde Savienības kuģiem paziņo to ZPI pozīciju, kas noenkurotas tālāk par 9 jūdzēm [no bāzes līnijas].

3.5. Zvejas darbības sēkļu banc du Leven un banc du Castor zonā, kuras koordinātas dotas 3. papildinājumā, atļautas tikai Madagaskaras nerūpnieciskajās un mazapjoma zvejniecībās.

4.Kuģniecības aģenta izraudzīšanās

ES kuģa īpašnieku, kas piesakās uz zvejas atļaujas saņemšanu saskaņā ar šo protokolu, pārstāv Madagaskarā rezidējošs kuģniecības aģents.

5.Kuģu īpašnieku maksājumi

–Pirms sākt protokola provizorisko piemērošanu, Madagaskaras iestāde paziņo ES to Valsts kases kontu rekvizītus, uz kuriem tiks pārskaitītas naudas summas, kuras saskaņā ar nolīgumu maksā ES kuģu īpašnieki.

–Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo visas minēto rekvizītu izmaiņas.

–Ar pārskaitījumiem saistītās komisijas maksas sedz kuģu īpašnieki.

6.Kontaktinformācija

Protokola īstenošanā noderīga kontaktinformācija ir dota 4. papildinājumā.

II NODAĻA
Zvejas atļaujas

1.Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Savienības zvejas kuģu reģistrā un iekļauts Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstā. Turklāt ne kapteinim, ne kuģim viņu iepriekšējo darbību rezultātā nedrīkst būt aizliegts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

Attiecīgā gadījumā zvejas kuģim ir karoga valsts kompetentās veselības aizsardzības iestādes izdots apliecinājums par kuģa atbilstību veselības prasībām.

2.Pieteikšanās uz zvejas atļauju

2.1. Par katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Savienības iestādes elektroniski iesniedz Madagaskaras iestādei zvejas atļaujas pieteikumu.

2.2. Pieteikumus noformē saskaņā ar 5. papildinājuma noteikumiem.

2.3. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

–pierādījums par to, ka ir nokārtots fiksētais avansa maksājums, kas sedz visu atļaujas darbības laiku, un pielikuma III nodaļas 6. punktā paredzētā īpašā iemaksa,

–nesen uzņemts digitāls krāsains fotoattēls, kura minimālā grafiskā izšķirtspēja ir 1400×1050 pikseļi un kurā kuģis redzams sānskatā,

–derīgas kuģošanas spējas apliecības kopija,

–līgums (kopija) ar Madagaskarā akreditētu personāla atlases un darbā iekārtošanas (manning) uzņēmumu, kas minēts pielikuma V nodaļas 7. punktā.

3.Maksa un fiksētais avansa maksājums

3.1. Maksa, kas no tunzivju seineriem un ar dreifējošām āķu jedām zvejojošajiem kuģiem pienākas par katru Madagaskaras zvejas zonā gūtās nozvejas tonnu, visā protokola darbības laikā ir 85 EUR.

3.2. Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir avansā pārskaitītas šādas fiksētas maksas:

par tunzivju seineriem

– 16 150 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 190 tonnām,

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa bruto tilpība ir lielāka par 100 tonnām)

– 4930 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 58 tonnām, 

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa bruto tilpība ir 100 tonnas vai mazāka)

– 3145 EUR par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gadā nozvejotām 37 tonnām.

3.3. Fiksētajā maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, izkraušanas maksu, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem.

4.Zvejas atļaujas izdošana

4.1. Saņēmusi zvejas atļaujas pieteikumus, Madagaskara 20 darbdienās izdod zvejas atļaujas tiem Eiropas Savienības zvejas kuģiem, kuru pieteikums ir prasībām atbilstīgs.

4.2. Elektronisku zvejas atļaujas kopiju tūlīt nosūta Savienības iestādei un kuģa īpašniekam vai aģentam. Minētā elektroniskā kopija uz kuģa ir derīga 45 kalendārās dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas. Pēc tam uz kuģa ir jābūt zvejas atļaujas oriģinālam. Nepārvaramas varas gadījumos šo derīguma laiku var pagarināt.

4.3. Zvejas atļaujas oriģinālu Madagaskara, attiecīgā gadījumā ar Madagaskarā esošās ES delegācijas starpniecību, nosūta kuģa īpašniekam vai aģentam.

4.4. Tiklīdz zvejas atļauja ir izdota, Madagaskara nekavējoties iekļauj Savienības kuģi to Savienības kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā. Minēto sarakstu tūlīt dara zināmu Madagaskaras Zvejas uzraudzības centram (FMC) un Savienībai. Zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu Madagaskara regulāri atjaunina. Jauno sarakstu tūlīt dara zināmu FMC un Savienībai.

5.Zvejas atļaujas nodošana

5.1. Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

5.2. Tomēr pēc ES pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, ko izdod uz cita tās pašas kategorijas kuģa vārda.

5.3. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā visas abu kuģu nozvejas, kas gūtas Madagaskaras zvejas zonā.

5.4. Sākotnējā atļauja zaudē spēku dienā, kad tiek izdota aizstājējatļauja.

5.5. Par zvejas atļaujas aizstāšanu informē kuģa īpašnieku, aģentu un Savienības iestādi.

5.6. Attiecīgā kuģa īpašnieks vai aģents, vajadzības gadījumā ar Madagaskarā esošās ES delegācijas starpniecību, nederīgo zvejas atļauju nodod atpakaļ Madagaskaras iestādei.

5.7. Madagaskaras iestāde attiecīgi atjaunina atļauju saņēmušo kuģu sarakstu.

6.Zvejas atļaujas derīguma termiņš

6.1. Zvejas atļaujas ir ikgadējas, un tās izdod:

–protokola piemērošanas pirmajā gadā — uz laikposmu no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz tā paša gada 31. decembrim,

–pēc tam — uz pilnu kalendāro gadu,

–protokola piemērošanas pēdējā gadā — uz laikposmu no 1. janvāra līdz protokola darbības termiņa beigām.

7.Dokumenti, kuriem jābūt uz kuģa

Savienības kuģi, kamēr tie atrodas Madagaskaras zvejas zonā, vienmēr glabā uz kuģa šādus dokumentus:

–zvejas atļaujas oriģināls vai tā kopija, kura atbilst 4.2. punkta nosacījumiem,

–kuģa kuģošanas spējas apliecība,

–apkalpes saraksts,

–elektroniskais zvejas žurnāls,

–kuģa karoga valsts izdota Kopienas zvejas licence,

–kuģa kapacitātes plāns atjauninātu zvejas kuģa konfigurācijas shēmu vai aprakstu veidā, ar norādītu zivju tilpņu skaitu un to tilpību kubikmetros.

8.Atbalsta kuģi

8.1. Madagaskara Eiropas Savienības zvejas kuģiem, ja tiem ir zvejas atļauja, ļauj izmantot ar IOTC nosacījumiem un ierobežojumiem saskanīgu palīdzību, ko sniedz atbalsta kuģi. Ja ar Madagaskaras tiesību aktiem tiek pieņemtas izmaiņas, kas ir stingrākas nekā minētie ierobežojumi vai nosacījumi, par tiesību aktu grozījumiem vai jaunajiem tiesību aktiem paziņo un tos piemēro saskaņā ar nolīguma 8. pantu.

8.2. Atbalsta kuģiem jābūt ES dalībvalsts karoga kuģiem, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

8.3. Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieteikumu nosūtīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Madagaskara sastāda atļauju saņēmušo atbalsta kuģu sarakstu un tūlīt to paziņo ES.

8.4. Atbalsta kuģim piemērojamā gada maksa ir 5000 EUR.

9.Automatizētas elektroniskas sistēmas izmantošana atļauju pārvaldībā

9.1. Puses cenšas izmantot LICENCE sistēmu, kuru Eiropas Komisija darījusi pieejamu, lai elektroniski nosūtītu atļauju pieteikumus un paziņotu par atļauju izdošanu.

9.2. Pārejas posmā, kamēr Puses LICENCE sistēmu vēl neizmanto, elektroniskā informācijas apmaiņa starp tām notiek pa e-pastu.

III NODAĻA
Tehniskie saglabāšanas pasākumi

1.Eiropas Savienības kuģi, kuriem ir atļauts uzturēties Madagaskaras zvejas zonā, ievēro visus tiem piemērojamos tehniskos saglabāšanas pasākumus, IOTC rezolūcijas un ieteikumus un Madagaskaras tiesību aktus.

2.Piemērojamie tehniskie pasākumi katrai zvejas kategorijai ir noteikti 1. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

3.Šā nolīguma satvarā mākslīgu dreifējošu ZPI izvietošana un izmantošana ir atļauta. Minētajām ZPI jāatbilst attiecīgajām IOTC rezolūcijām un ieteikumiem. Konkrēti, lai ierobežotu ZPI ietekmi uz ekosistēmām un samazinātu sintētisko drazu daudzumu jūrā, ZPI, izņemot signālbākas, tiek izgatavotas no neiepinošiem dabiskiem vai bionoārdāmiem neplastmasas materiāliem. Tādā veidā netiek nejauši nozvejoti vaļveidīgie, haizivis vai bruņrupuči.

4.Tomēr Madagaskara patur tiesības ierosināt stingrākus pasākumus, kas balstīti uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem.

5.Zvejas sezonas sākumā kuģa īpašnieks Madagaskaras FMC paziņo par ieplānoto skaitu ZPI, kuras katram atbalsta kuģim tiks uzdots izvietot Madagaskaras zvejas zonā. Minētās sezonas beigās deklarē atpakaļsavākto ZPI skaitu.

6.Vides pārvaldības un Madagaskaras ūdeņos esošo ekosistēmu aizsardzības nolūkos Savienības kuģu īpašnieki ik gadu pārskaita īpašu iemaksu, kuras kopējā summa tiek lēsta uz 200 000 EUR. Konkrēta kuģa iemaksas lielums ir atkarīgs no šā kuģa bruto tilpības: par katru bruto tilpības tonnu maksājami 2,5 EUR. Minēto iemaksu pārskaita reizē ar avansa maksājumu. Šos līdzekļus pārvalda par zvejniecību un akvakultūru atbildīgā Madagaskaras aģentūra, un tie pārskaitāmi uz nozariskajam atbalstam paredzēto bankas kontu, kas minēts protokola 6. panta 4. punkta b) apakšpunktā.

7.Madagaskaras iestāde Apvienoto komiteju informē par rīcības programmu, ko finansē no šīm īpašajām iemaksām, un ziņo par līdzekļu izmantošanu un programmas rezultātiem un ietekmi. Minētā iestāde nodrošina veikto darbību popularizēšanu un pamanāmību.

IV NODAĻA

1. iedaļa
Nozveju un zvejas piepūles deklarēšana

1.Zvejas žurnāls

1.1. Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES zvejas kuģa kapteinis kārto piemērojamajām IOTC rezolūcijām atbilstošu zvejas žurnālu.

1.2. Zvejas žurnālu kapteinis aizpilda par katru dienu, kurā kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā.

1.3. Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā reģistrē:

– nozvejotos un uz kuģa paturētos katras (mērķsugas vai piezvejas) sugas zivju daudzumus dzīvsvara kilogramos. Sugas apzīmē ar FAO trīsburtu kodu,

– izmestos katras sugas zivju daudzumus, ko izsaka dzīvsvara kilogramos vai, attiecīgā gadījumā, ar īpatņu skaitu,

– nulles apjoma nozvejas saskaņā ar relevantajiem IOTC noteikumiem.

1.4. Kuģa īpašnieks un kapteinis ir solidāri atbildīgi par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību.

2.Nozveju deklarēšana

2.1. Kuģa nozveju deklarācijas kapteinis Madagaskaras FMC un atbildīgās ministrijas statistikas dienestam nosūta:

–reizi nedēļā, kamēr kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā,

–tūlīt pēc ienākšanas Madagaskaras ostā,

–24 stundu laikā pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas, ja kuģis pirms tam nav ienācis Madagaskaras ostā.

2.2. Nozveju nedeklarēšanas vai nepareizas deklarēšanas gadījumā Madagaskara var, neskarot savos tiesību aktos paredzētu sankciju piemērošanas iespēju, attiecīgā kuģa zvejas atļauju apturēt. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Madagaskara var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

2.3. Madagaskaras iestāde kuģa īpašniekam paziņo par visām šajā sakarā piemērotajām sankcijām un par tām informē arī Savienības iestādes.

3.Zvejas datu ziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS) darba sākšana

Puses vienojas izmantot elektronisku zvejas datu ziņošanas sistēmu, kas izveidota, balstoties uz 6. papildinājumā dotajām vadlīnijām. Puses viena otru informē, kad šī sistēma ir darbam gatava. No tās dienas ERS deklarācijas aizstāj šīs nodaļas 2. punktā paredzētās nozveju deklarācijas.

4.Ceturkšņa ziņojumi par nozvejām

4.1. Savienības iestādes līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Madagaskarai paziņo katras protokolā paredzētās kategorijas nozveju datus par kārtējā gada iepriekšējā ceturkšņa vai ceturkšņu mēnešiem. Minētos datus norāda par katru mēnesi, katru kuģi un katru sugu. Sugas apzīmē ar FAO kodu un izmanto 7. papildinājumā doto paraugu.

4.2. Šos agregētos zvejas žurnālu datus pieņem par provizoriskiem tik ilgi, kamēr Savienības iestādes neiesniedz galīgo ikgadējo pārskatu par nozvejām un zvejas piepūli.

5.Savienības kuģu gada nozveju un maksu pārskats

5.1. Pamatodamās uz karoga valsts pārvaldes iestāžu validētajiem nozveju datiem, Savienības iestādes sagatavo galīgo pārskatu par gada nozvejām un maksām, kuras no katra kuģa pienākas par iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

5.2. Galīgo nozveju un maksu pārskatu Savienības iestādes Madagaskaras iestādei uz apstiprināšanu nosūta pirms 30. aprīļa nākamajā gadā pēc nozveju gūšanas.

5.3. Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm paziņo par šādu deklarāciju un šāda pārskata saņemšanu un divu mēnešu laikā var pieprasīt visus paskaidrojumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

5.3.1. Šādā gadījumā Savienības iestādes sazinās ar Savienības karoga valstu pārvaldes iestādēm un kompetentajiem nacionālajiem institūtiem un 20 darbdienu laikā Madagaskaras iestādei nosūta prasīto papildu informāciju.

5.3.2. Attiecīgā gadījumā var tikt sasaukta īpaša zinātniskās darba grupas sanāksme, uz kuru uzaicina Savienības un Madagaskaras kompetento nacionālo institūtu pārstāvjus un kurā izskata nozveju datus un dažādu avotu informācijas savietošanā izmantotās metodes.

5.4. Ja 30 darbdienu laikā pēc 5.3.1. punktā minētās papildu informācijas saņemšanas tiek iesniegti attiecīgi pierādījumi, Madagaskara var gada nozveju deklarāciju un galīgo pārskatu par maksām apstrīdēt.

5.4.1. Neapstrīdēšanas gadījumā, kad minētais termiņš ir pagājis, gada nozvejas un zvejas piepūles deklarāciju un galīgo pārskatu par maksām Puses uzskata par pieņemtiem.

5.4.2. Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

5.5. Ja galīgajā pārskatā norādītā summa ir lielāka par fiksēto maksu, kas avansā nokārtota, lai varētu saņemt zvejas atļauju, kuģa īpašnieks 30 dienu laikā tam, kad Puses ir vienojušās par pārskata saturu, Madagaskarai pārskaita atlikušo summu. Ja galīgā pārskata summa ir mazāka par avansā nokārtoto fiksēto maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar.

2. iedaļa
Ieiešana Madagaskaras zvejas zonā un iziešana no tās

1.To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas saskaņā ar protokolu ir aktīvi Madagaskaras zvejas zonā, vismaz trīs stundas iepriekš paziņo Madagaskaras FMC par savu nodomu ieiet Madagaskaras zvejas zonā vai iziet no tās.

2.Vienlaikus ar paziņojumu par ieiešanu Madagaskaras zvejas zonā vai par iziešanu no tās kuģa kapteinis paziņo arī aplēsto kuģa pozīciju ieiešanas vai iziešanas brīdī un aplēstos uz kuģa paturētos katras sugas zivju daudzumus. Sugas apzīmēšanai izmanto FAO trīsburtu kodu un norāda dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Izmanto 8. papildinājumā noteiktos ziņošanas formātus.

3.Šo noteikumu neievērošana vai krāpnieciskas deklarācijas sniegšana kuģa īpašniekam un kapteinim draud ar Madagaskaras tiesību aktos paredzētajām sankcijām.

4.Ja kuģi pieķer zvejojam, bet Madagaskaras FMC par zvejošanu nav informēts, kuģim draud Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas. Madagaskaras iestāde var attiecīgā kuģa zvejas atļauju apturēt. Atkārtota pārkāpuma gadījumā var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

5.Kad kuģis ieiet Madagaskaras zvejas zonā, tas nosūta savas apkalpes sarakstu.

6.Minētos paziņojumus izdara vai nu ERS sistēmā, vai pa elektronisko pastu vai radio uz 4. papildinājumā norādītajām adresēm. Madagaskaras iestāde attiecīgos kuģus, kā arī Savienības iestādes tūlīt informē par visām elektroniskā pasta adreses vai radiofrekvences izmaiņām.

7.Madagaskaras iestāde ar atbildes elektroniskā pasta vēstuli apstiprina elektroniskās ziņas saņemšanu.

3. iedaļa
Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1.Jūrā pārkraušanu citā kuģī veikt ir aizliegts.

2.Pārkraušanu citā kuģī, ko izdara apstiprinātā Madagaskaras ostā, drīkst veikt ar iepriekšēju Madagaskaras FMC atļauju un Madagaskaras zvejas inspektoru un Madagaskaras Zvejas produktu nekaitīguma iestādes uzraudzībā.

3.Zvejas ostas, kas apstiprinātas citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas operāciju veikšanai, ir Anciranana, Tuliara, Ehuala, Tomasina un Mahadzanga.

4.Eiropas Savienības zvejas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis, kurš vēlas Madagaskaras ostā veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, saskanīgi ar PSMA nolīgumu vismaz 72 stundas iepriekš un vienlaikus Madagaskaras FMC un Madagaskaras ostas pārvaldei — attiecīgā gadījumā, ERS sistēmā — paziņo šādu informāciju:

–pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu iecerējušā zvejas kuģa vārds un numurs, ar kādu tas ierakstīts IOTC zvejas kuģu reģistrā,

–osta, kurā iecerēts veikt pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu, un, attiecīgā gadījumā, kravas kuģa vārds,

–datums un laiks, kad pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu paredzēts veikt,

–citā kuģī pārkraujamo vai izkraujamo zivju daudzums un sugu sastāvs. Sugu apzīmēšanai izmanto FAO trīsburtu kodu un norāda dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu,

–citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju noformējums un galamērķis.

Šie noteikumi neskar pienākumu iesniegt kompetentajām iestādēm dokumentus, kas saistīti ar ienākšanu ostā.

5.Pēc 4. punktā minētās informācijas izskatīšanas un 24 stundu laikā pēc tam, kad tā ir paziņota, Madagaskaras FMC kuģa īpašniekam vai viņa pārstāvim izdod citā kuģī pārkraušanas vai izkraušanas priekšatļauju.

6.Pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu uzskata par iziešanu no Madagaskaras zvejas zonas. Attiecīgi piemēro šīs nodaļas 2. iedaļas noteikumus.

7.Pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis FMC un jūras un ostas iestādei paziņo, vai kuģis gatavojas turpināt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā vai no tās iziet.

8.Pārkraušana citā kuģī vai izkraušana, kas nenotiek saskaņā ar šīs iedaļas 1.–7. punktu, Madagaskaras zvejas zonā ir aizliegta. Personām, kas šo noteikumu pārkāpj, draud Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas.

9.ES zvejas kuģi apņemas daļu no savām piezvejām par vietējā tirgus cenām darīt pieejamu vietējiem zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem. Pēc Savienības zvejas kuģu īpašnieku pieprasījuma par zivsaimniecību atbildīgās Madagaskaras ministrijas reģionālās pārvaldes izsniedz vietējo apstrādes uzņēmumu sarakstu un kontaktinformāciju.

4. iedaļa
Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.Kuģu pozīcijas ziņas un VMS sistēma

1.1. Atļauju saņēmušajiem Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina, ka ik stundu kuģa pozīcijas dati tiek automātiski un pastāvīgi paziņoti karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

1.2. Katru ziņu sagatavo pielikuma 9. papildinājumā norādītajā formātā un norāda:

–kuģa identifikācijas datus,

–kuģa nesenāko ģeogrāfisko pozīciju (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %,

–pozīcijas reģistrēšanas datumu un laiku,

–kuģa ātrumu un kursu.

1.3. Pirmo pozīcijas ziņu pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās pozīcijas ziņas apzīmē ar kodu “POS”. Izņēmums ir pirmā pozīcijas ziņa, ko nosūta pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas, — to apzīmē ar kodu “EXI”.

1.4. Karoga valsts FMC nodrošina pozīcijas ziņu automātisku apstrādi un, attiecīgā gadījumā, to elektronisku pārraidīšanu. Pozīcijas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.Datu pārraidīšana no kuģa, ja VMS sistēma pārstājusi darboties

2.1. Kapteinis nodrošina, ka kuģa VMS sistēma vienmēr ir pilnā darba kārtībā un pozīcijas ziņas tiek pareizi pārraidītas karoga valsts FMC.

2.2. Savienības kuģiem, kuru VMS sistēma nedarbojas, ieiet Madagaskaras zvejas zonā nav atļauts.

2.3. Ja sistēma darboties pārstājusi pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā, par to tūlīt jāinformē Madagaskaras FMC. Kuģa VMS sistēmu salabo vai nomaina piecpadsmit dienu laikā. Pēc minētā termiņa beigām vai ja sistēma no jauna pārstāj darboties, kuģim zvejot Madagaskaras zvejas zonā vairs nav atļauts.

2.4. Kuģi, kuru VMS sistēma ir pārstājusi darboties, pozīcijas ziņas karoga valsts un Madagaskaras FMC sūta pa elektronisko pastu vai pa radio. To dara vismaz reizi četrās stundās un norāda visus šīs iedaļas 1.2. punktā prasītos obligātos datus.

3.Pozīcijas ziņu droša nosūtīšana Madagaskarai

3.1. Karoga valsts FMC attiecīgo kuģu pozīcijas ziņas uz Madagaskaras FMC pārraida automātiski. Karoga valsts un Madagaskaras FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties paziņo viens otram par visām šo adrešu izmaiņām.

3.2. Pozīcijas ziņu pārraidīšana starp abiem — karoga valsts un Madagaskaras — FMC notiek drošā elektronisko sakaru sistēmā, un tālab tiek izmantots elektronisks tīkls, kuru Eiropas Komisija darījusi pieejamu, lai zvejas datu apmaiņa varētu notikt standartizētā formā.

3.3. Ja zvejas atļauju saņēmis kuģis nav paziņojis par iziešanu no Madagaskaras zvejas zonas, Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC par jebkādiem secīgiem traucējumiem šā kuģa pozīcijas ziņu saņemšanā.

4.Sakaru sistēmas darbības traucējumi

4.1. Puses nodrošina, ka to elektroniskais aprīkojums ir saderīgs ar zvejas datu ziņošanas standartu.

4.2. Puses tūlīt informē viena otru par visiem pozīcijas ziņu pārraides sistēmu darbības traucējumiem un cenšas iespējami drīz rast tehnisku risinājumu.

4.3. Kapteinis ir atbildīgs par visām tādām konstatētām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt sistēmas darbību vai viltot pozīcijas ziņas. Par pārkāpumiem piemēro Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas. Kapteini nevar saukt pie atbildības par iepriekšējā punktā minētajiem sistēmu darbības traucējumiem.

4.4. Iespējamo domstarpību risināšana notiek Apvienotajā komitejā.

5.Pozīcijas ziņu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

5.1. Ja pastāv dokumentāri pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Madagaskara var karoga valsts FMC pieprasīt uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa pozīcijas ziņu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm (Savienībai nosūta šā pieprasījuma kopiju).

5.2. Madagaskaras FMC šādi dokumentāri pierādījumi ir jānosūta karoga valsts FMC un Savienības iestādēm.

5.3. Karoga valsts FMC nekavējoties sāk pozīcijas ziņas Madagaskarai sūtīt, ievērojot samazināto nosūtīšanas biežumu.

5.4. Kad izmeklēšana ir beigusies, Madagaskaras FMC par to tūlīt paziņo karoga valsts FMC un ES.

5.5. Noteiktā izmeklēšanas laika beigās Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un ES par iespējamo turpmāko uzraudzību.

6.VMS ziņu derīgums strīdus gadījumā

Ja starp Pusēm izceļas strīds, par autentiskiem uzskata tikai tādus pozīcijas datus, kas pārraidīti VMS sistēmā.

5. iedaļa
Novērotāji

1.Zvejas darbību novērošana

1.1. Puses atzīst, ka ir svarīgi pildīt valsts novērotāju programmu un piemērojamajās IOTC rezolūcijās noteiktos pienākumus, kas saistīti ar zinātnisko novērotāju programmu.

1.2. Tālab:

1.2.1. Kamēr vien kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā, uz tā ir jābūt zvejas novērotājam. Vismaz 30 % kuģu jāuzņem Madagaskaras kompetentās iestādes izraudzīti novērotāji. Novērotāja klātbūtni uz pārējiem 70 % kuģu pēc vajadzības nodrošina ar reģionālas novērotāju programmas vai elektroniskās novērošanas programmas starpniecību.

1.2.2. Novērotāja vispārīgais uzdevums ir vērot, kā tiek pildīti 1.1. punktā minētie noteikumi, un ievākt citu zinātnisko informāciju, ko norādījis Madagaskaras kompetentais valsts institūts vai apvienotā zinātniskā darba grupa.

2.Izraudzītie kuģi un novērotāji

2.1. Kad tiek izdota zvejas atļauja, Madagaskaras iestāde publicē un vajadzības gadījumā atjaunina to kuģu sarakstu, kas saistībā ar iepriekš 1.2.1. punktā minēto mērķu izpildi atlasīti Madagaskaras novērotāja uzņemšanai.

2.2. Tūlīt pēc minētā saraksta publicēšanas vai atjaunināšanas Madagaskaras iestāde to elektroniski nosūta Savienības iestādēm un attiecīgajiem kuģu īpašniekiem. Ja uz kāda no atlasītajiem kuģiem trūkst vietas novērotāja uzņemšanai un šī situācija ir pienācīgi dokumentēta un saistīta ar drošības prasībām, jo īpaši pirātisku uzbrukumu sakarībā, Madagaskaras iestāde atlasīto kuģu sarakstu koriģē tā, lai ņemtu vērā minēto situāciju un vienlaikus nodrošinātu 1.2.1. punktā minētā mērķa izpildi.

2.3. Tiklīdz novērotāja uzņemšanai atlasīto zvejas kuģu saraksts ir sagatavots, Madagaskara tūlīt attiecīgi informē kuģu īpašniekus vai viņu aģentus, kuru kuģiem jāuzņem novērotājs, kas izraudzīts saskaņā ar 1.2.1. punktu.

2.4. Kad Madagaskaras iestāde un atlasītā kuģa īpašnieks saskaņā ar šīs iedaļas 7.2. punktu ir vienojušies par dienu, kurā novērotāju uzņems uz kuģa, Madagaskara Savienībai un attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam paziņo izraudzītā novērotāja vārdu un kontaktinformāciju.

2.5. Madagaskaras iestāde tūlīt informē Savienības iestādes un attiecīgos kuģu īpašniekus vai viņu aģentus par visām kuģu saraksta un izraudzīto novērotāju izmaiņām.

2.6. Ja novērotājs uz kuģa jau ir un paliks tur visu [izraudzītā novērotāja uzņemšanai] paredzēto laiku, Savienības zvejas kuģis, kas izraudzīts novērotāja uzņemšanai, no šā pienākuma tiek atbrīvots ar noteikumu, ka uz kuģa esošais novērotājs ir atzīts reģionālā novērotāju programmā, kurā Madagaskara ir ieinteresētā persona.

2.7. Novērotājs uz kuģa pavada tikai tik ilgu laiku, cik vajadzīgs viņa uzdevumu izpildei.

3.Kuģu īpašnieku finansiālais ieguldījums

3.1. Kuģu īpašnieki piemaksā 30 EUR par katru dienu, ko uz kuģa pavada Madagaskaras novērotājs. Šo summu kuģa īpašnieks pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda Madagaskaras FMC.

3.2. Visus izdevumus, kuri Madagaskaras novērotājam rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz uzņemšanas ostu un pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, sedz kuģa īpašnieks.

4.Novērotāja alga un sociālā nodrošinājuma iemaksas

Madagaskaras izraudzīto novērotāju algu maksā un sociālā nodrošinājuma iemaksas veic Madagaskaras iestādes.

5.Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

5.1. Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzturas uz kuģa, un it īpaši uz kuģa pavadīto laiku nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Madagaskaras iestādēm.

5.2. Novērotājam uz kuģa ir jūras virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3. Kuģa īpašnieks sedz uz kuģa uzņemtā novērotāja izmitināšanas un ēdināšanas izmaksas.

5.4. Kapteinis savā atbildības jomā dara visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5. Kapteinis novērotāja rīcībā nodod visu aprīkojumu, kas vajadzīgs novērotāja pienākumu izpildei, un nodrošina novērotāja piekļuvi sakaru līdzekļiem un uz kuģa esošajiem dokumentiem un ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam, saldēšanas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar novērotāja uzdevumiem.

6.Novērotāja pienākumi

Kamēr novērotājs atrodas uz kuģa, viņš:

–dara visu, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas operāciju norisi,

–saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa,

–ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā

7.1. Novērotāju uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2. Kuģa īpašnieks vai aģents 15 dienas iepriekš Madagaskaras FMC paziņo dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa un caurceļošanas (arī izmitināšanas un ēdināšanas) izdevumus līdz uzņemšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

7.3. Ja novērotājs uz kuģa neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis par to tūlīt informē Madagaskaras FMC un abi kopā vienojas par kādu risinājumu.

7.4. Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Madagaskaras ostā, kuģa īpašnieks novērotāja ceļa un caurceļošanas (arī izmitināšanas un ēdināšanas) izdevumus sedz līdz novērotāja parastajai dzīvesvietai Madagaskarā.

7.5. Ja kuģis, uz kura jāuzņem novērotājs, noteiktajā ostā neierodas paredzētajā laikā, kuģa īpašniekam jāsedz (izmitināšanas un ēdināšanas) izdevumi, kas saistīti ar to, ka novērotājs ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav ienācis.

7.6. Ja kuģis neienāk vispār, kuģa īpašnieks par to tūlīt informē Madagaskaras FMC. Madagaskaras iestādes var apturēt šā kuģa zvejas atļauju un piemērot spēkā esošajos Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas. Izņēmums ir nepārvaramas varas gadījumi, par kuriem ir paziņots Madagaskaras FMC. Šādos gadījumos kuģa īpašnieks un Madagaskaras iestādes vienojas par citu dienu, kurā novērotājs tiks uzņemts uz kuģa, un līdz novērotāja faktiskajai uzņemšanai kuģis Madagaskaras zvejas zonā nedrīkst veikt nekādas zvejas darbības. Madagaskara tūlīt paziņo ES un kuģa īpašniekam par pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo punktu.

8.Novērotāja uzdevumi

8.1. Novērotājs veic šādus uzdevumus:

8.1.1. vāc informāciju par kuģa zvejas darbībām un jo īpaši par

–izmantotajiem zvejas rīkiem,

–kuģa pozīciju zvejas operāciju laikā,

–nozvejas apjomiem vai, attiecīgā gadījumā, nozvejoto īpatņu skaitu par visām mērķsugām un saistītajām sugām, kā arī par piezvejas un nejaušas nozvejas sugām,

–uz kuģa paturēto nozveju un izmetumu aplēsi;

8.1.2. ņem bioloģiskos paraugus, kādus paredz zinātniskās programmas.

8.2. Novērotājs katru dienu, kamēr kuģis darbojas Madagaskaras zvejas zonā, pa radio vai pa elektronisko pastu paziņo savus novērojumus, arī uz kuģa paturēto nozveju un piezveju apjomu, kā arī veic visus citus Madagaskaras FMC dotos uzdevumus.

9.Novērotāja ziņojums

9.1. Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis, kurš saņem vienu ziņojuma kopiju. Ja kapteinis novērotāja ziņojumu parakstīt atsakās, viņš ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

9.2. Novērotājs savu ziņojumu nodod Madagaskaras FMC, kas 15 darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta Savienības iestādēm šā ziņojuma kopiju.

6. iedaļa
Inspekcija jūrā vai ostā

1. Madagaskaras zvejas zonā esošajā jūras teritorijā vai ostā, piestātnē vai ostas teritorijā Eiropas Savienības kuģus, kuri ir derīgas zvejas atļaujas turētāji, inspicē Madagaskaras kuģi un zvērināti Madagaskaras zvejas inspektori.

2. Pirms uzkāpšanas uz kuģa Madagaskaras inspektori Savienības kuģa kapteini informē par savu nodomu veikt inspekciju. Pirms inspekcijas sākšanas inspektori apliecina savu identitāti un kvalifikāciju un uzrāda darba norīkojumu.

3. Inspektori neuzturas uz Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs ar inspekciju saistīto pienākumu veikšanai. Inspekciju veic tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

3.1. Savienības kuģa kapteinis atvieglo inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

3.2. Katras inspekcijas beigās inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības zvejas kuģa kapteinis. Ja kapteinis inspekcijas ziņojumu parakstīt atsakās, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

3.3. Pirms nokāpšanas no kuģa inspektori nodod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Ne vēlāk kā astoņu darbdienu laikā pēc inspektoru atgriešanās uz cietzemes Madagaskara inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta Savienībai, un to dara, neskarot pielikuma 7. iedaļas 1. punkta noteikumus.

4. Madagaskara var atļaut Savienības vai tās dalībvalstu pārstāvjiem inspekcijā piedalīties novērotāju statusā.

5. Lai nodrošinātu atbilstību kā Savienības, tā Madagaskaras tiesību aktiem, Puses, pamatojoties uz riska novērtējumu, var vienoties Savienības kuģus inspicēt kopīgi, it īpaši izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operāciju laikā. Kad Pušu norīkotie inspektori pilda savus pienākumus, viņi ievēro inspicēšanas noteikumus, kas noteikti attiecīgi Savienības un Madagaskaras tiesību aktos. Šīs darbības notiek Madagaskaras inspektoru vadībā un pakļautībā. Karoga valsts un ostas valsts pienākumu kontekstā Puses var nolemt kopīgi veikt ar saviem relevantajiem tiesību aktiem saskanīgus turpinājuma pasākumus. Turklāt pēc Savienības iestāžu pieprasījuma Madagaskaras iestāde drīkst atļaut Savienības dalībvalstu zvejas inspektoriem viņu valsts tiesību aktos noteiktās kompetences robežās inspicēt ar viņu valsts karogu peldošus Savienības kuģus.

7. iedaļa
Pārkāpumi

1.Pārkāpumu noformēšana

1.1. Par visiem pārkāpumiem, kurus Madagaskaras zvejas zonā izdarījis Savienības kuģis, sniedz pārkāpuma paziņojumu, un tos atzīmē inspekcijas ziņojumā.

1.2. Pārkāpuma paziņojumu un kapteinim vai zvejas uzņēmumam piemērotās sankcijas adresē tieši kuģu īpašniekiem, un to dara Madagaskaras tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

1.3. Inspekcijas ziņojuma un pārkāpuma paziņojuma kopiju, kā arī ziņas par piemērotajām sankcijām Madagaskaras iestāde 72 stundu laikā elektroniski nosūta Savienībai.

1.4. Šīs nodaļas 6. iedaļas 3.2. punktā paredzētais kapteiņa paraksts uz inspekcijas ziņojuma neskar ar konstatēto pārkāpumu saistītās kuģa īpašnieka aizstāvības tiesības.

2.Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

2.1. Ja ir konstatēts pārkāpums, Madagaskaras iestāde, ievērojot Madagaskaras tiesību aktus, liek pārkāpumu izdarījušajam Savienības kuģim pārtraukt darbību Madagaskaras zvejas zonā un, ja kuģis atrodas jūrā, atgriezties Madagaskaras ostā.

2.2. Par visiem Savienības kuģu aizturēšanas gadījumiem Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm elektroniski paziņo ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Paziņojumā norāda aizturēšanas un/vai aresta iemeslus, un tam pievieno konstatētā pārkāpuma izdarīšanas pierādījumus.

2.3. Savienības iestādes var pieprasīt, lai Madagaskaras iestāde iespējami drīzāk pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizētu informatīvu sanāksmi, kurā tiktu apskatīti kuģa aizturēšanu noteikušie fakti un iespējamās piemērotās vai paredzētās sankcijas. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3.Sankcijas par pārkāpumiem un izlīguma procedūra

3.1. Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Madagaskara saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

3.2. Ja par izdarīto pārkāpumu jāierosina tiesvedības process, bet pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Madagaskaras iestāde un Savienības kuģis vispirms uzsāk izlīguma procedūru, kuras mērķis ir noteikt sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundas pēc kuģa aizturēšanas paziņojuma izdarīšanas.

3.3. Izlīguma procedūrā var piedalīties Savienības kuģa karoga valsts pārstāvis.

4.Tiesvedības process un drošības nauda

4.1. Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Madagaskaras norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Madagaskara, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Bankā iemaksātā drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības procesa beigām.

4.2. Pēc galīgā sprieduma pasludināšanas un stāšanās likumīgā spēkā drošības naudu atbrīvo un tūlīt atmaksā kuģa īpašniekam:

–pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas,

–daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir naudassods, kas ir mazāks par drošības naudas summu.

4.3. Par tiesvedības procesa rezultātiem Madagaskara Savienību informē astoņu dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5.Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe ostu atstāt drīkst, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

8. iedaļa
Līdzdalīga pārraudzība cīņā pret NNN zveju

1.Nolūks

Lai pastiprinātu zvejas pārraudzību un NNN zvejas apkarošanu, Savienības kuģu kapteiņi ziņo par tādu kuģu pamanīšanu Madagaskaras zvejas zonā, kuru nav Madagaskaras iesniegtajā sarakstā ar ārvalstu kuģiem, kam atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

2.Procedūra

2.1. Ja Savienības kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju, viņš par pamanīto kuģi var savākt iespējami vairāk informācijas.

2.2. Šo informāciju elektroniski un ar kopiju Savienībai tūlīt nosūta vienlaikus Madagaskaras FMC un pamanījušā kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un Madagaskaras iestādēm.

3.Abpusējība

Tiklīdz iespējams, Madagaskaras iestāde Savienības iestādēm nosūta visus tās rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem zvejas kuģiem, kas Madagaskaras zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zvejas darbībām.

V NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1.Šīs nodaļas īstenošanas pamatā esošie principi un mērķi

1.1.Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku nodarbināšana un darbs uz Savienības kuģiem, kas saņēmuši ar protokolu saskanīgu atļauju, notiek apstākļos, kuros ir ievēroti nolīguma 3. panta 4. punktā izklāstītie principi.

1.2.Puses apņemas veicināt jūrniekiem piemērojamo SDO un SJO konvenciju ratificēšanu un nodrošināt, ka šīs nodaļas īstenošana atbilst minēto konvenciju principiem.

1.3.Puses apņemas veicināt to, ka jūrnieki tiek pienācīgi sagatavoti. Tālab var izmantot daļu no nozariskajam atbalstam paredzētā finansējuma.

2.Madagaskaras jūrnieku nodarbināšanas noteikumi

2.1.Uz laiku, kamēr kuģis veic zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā, šā kuģa īpašnieks uz kuģa darbā par apkalpes locekļiem pieņem Madagaskaras valstspiederīgos jūrniekus.

2.2.Tālab Madagaskaras jūras un ostas iestāde kuģu īpašniekiem nosūta pietiekami garu sarakstu ar piemērotiem Madagaskaras valstpiederīgajiem jūrniekiem, kuri atbilst 10. papildinājuma prasībām, un norāda, kādas ir viņu prasmes. Ja šajā sarakstā atrast pieejamus kvalificētus jūrniekus kuģa īpašniekam neizdodas, viņš, par to paziņojis Madagaskaras jūras un ostas iestādei, tiek atbrīvots no šajā nodaļā paredzētā nodarbināšanas pienākuma.

2.3.Minimālais jūrnieku skaits, kas jānodarbina uz Savienības zvejas kuģiem, ir:

-trīs jūrnieki uz katra seinera,

-divi jūrnieki uz katra kuģa, kurš zvejo ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT).

2.4.Kapteinis kārto uz kuģa strādājošo jūrnieku reģistru un sastāda apkalpes sarakstu, kuru pienācīgi paraksta pats kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Minētā reģistra kopiju pirms zvejas reisa sākuma nosūta Madagaskaras jūras un ostas iestādei.

2.5.Kuģa īpašnieks vai kapteinis, kas rīkojas viņa vārdā, neļauj uz sava kuģa nodarbināt Madagaskaras zvejnieku, kurš 10. papildinājuma prasībām neatbilst. Par savu lēmumu viņš paziņo Madagaskaras jūras un ostas iestādei.

3.Individuālie nodarbinātības līgumi

3.1.Ar katru uz kuģa nodarbināto Madagaskaras valstspiederīgo tiek rakstveidā noslēgts individuāls nodarbinātības līgums. Līgumu paraksta Madagaskaras valstspiederīgais un kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis, Šā individuālā līguma pamatā var būt koplīgums, par kuru jūrnieku arodbiedrības vienojušās un kuru tās apspriedušas ar Madagaskaras kompetentajām iestādēm.

3.2.Līgumam jāatbilst 11. papildinājumā noteiktajiem minimālajiem nosacījumiem. Pirms nodarbināšanas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis līgumu uzrāda Madagaskaras kompetentajai iestādei, kura uz līguma uzliek savu vīzu.

3.3.Līguma parakstītāji un Madagaskaras jūras un ostas iestāde līguma kopiju saņem ne vēlāk kā līguma darbības pirmajā dienā.

4.Atalgojums

4.1.Uz kuģa nodarbināto Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku atalgojumu (fiksētā alga, pabalsti, dažādas piemaksas) maksā kuģa īpašnieks.

4.2.Jūrnieka algas minimālo apjomu nosaka, pamatojoties uz Madagaskaras tiesību aktiem vai uz jūrniekiem domāto SDO standartu (izvēlas lielāko summu).

4.3.Atalgojumu izmaksā regulāri, un to dara reizi mēnesī vai biežāk. Jūrniekiem ir jābūt iespējai saņemto atalgojumu vai daļu no tā, arī avansu, bez papildu maksas nosūtīt savai ģimenei.

5.Kuģa īpašnieka pienākumi

5.1.Visus izdevumus, kas Madagaskaras valstspiederīgajam rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz uzņemšanas ostu vai pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, sedz kuģa īpašnieks.

5.2.Ja dienā un laikā, kas paredzēts Madagaskaras valstspiederīgā uzņemšanai, kuģis nav ienācis, kuģa īpašnieks sedz ostā radušās gaidīšanas izmaksas (piemēram, par izmitināšanu un ēdināšanu).

6.Jūrnieku pienākumi

6.1.Visiem Madagaskaras valstspiederīgajiem, kurus Savienības zvejas kuģa īpašnieks ir pieņēmis darbā, sava kuģa kapteinim jāpiesakās iepriekšējā dienā pirms paredzētās nodarbināšanas sākuma.

6.2.Ja jūrnieks noteiktajā dienā un laikā nav pieteicies savas vainas pēc, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma viņu nodarbināt.

7.Starpnieki

Savienības kuģu īpašnieki izmanto Madagaskarā akreditētu personāla atlases un darbā iekārtošanas (manning) uzņēmumu pakalpojumus, un minētie uzņēmumi nodrošina atbilstību šīs nodaļas prasībām.

8. Šīs nodaļas prasību ievērošana

8.1.Katras Puses kompetentā iestāde nodrošina, ka jūrniekiem piemērojamie tiesību akti ir viegli pieejami pilnīgā un pārredzamā veidā un bez maksas.

8.2.Saskaņā ar UNCLOS 94. pantu karoga valsts iestādes ir atbildīgas par šīs nodaļas pareizu piemērošanu. Minētās iestādes to īsteno saskaņā ar SDO vadlīnijām, kurās noteikts, kā karoga valstij un ostas valstij inspicēt dzīves un darba apstākļus uz zvejas kuģiem.

8.3.Arī Madagaskaras jūras un ostas iestāde ir atbildīga par šīs nodaļas pareizu piemērošanu.

8.4.Ja kuģa īpašnieks nepilda savu pienākumu nodarbināt Madagaskaras valstspiederīgos, Madagaskaras iestāde var neatjaunot minētā kuģa zvejas atļauju.

PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums. Tehnisko datu lapa un atļautās sugas

2. papildinājums. Persondatu apstrāde

3. papildinājums. Madagaskaras zvejas zonas, ap sēkļiem banc du Leven un banc du Castor noteikto aizliegto zonu, kā arī bāzes līniju koordinātas

4. papildinājums. Madagaskaras kontaktinformācija

5. papildinājums. Zvejas atļaujas pieteikumā norādāmā informācija (zvejas kuģi un atbalsta kuģi)

6. papildinājums. Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

7. papildinājums. Agregēto ceturkšņa nozveju deklarēšanas veidne

8. papildinājums. Formāts, kādā deklarējama ieiešana zonā un iziešana no tās

9. papildinājums. VMS pozīcijas ziņu formāts

10. papildinājums. Nosacījumi, ar kādiem Madagaskaras valstspiederīgie jūrnieki ir tiesīgi strādāt uz ES zvejas kuģiem

11. papildinājums. Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku darba līguma obligātie elementi

2. papildinājums. Persondatu apstrāde

1.Definīcijas un darbības joma

1.1. Šajā papildinājumā piemēro ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīguma 3. panta definīcijas un arī šādas definīcijas:

a) “persondati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt pēc kāda identifikatora, piemēram, vārda, uzvārda, identifikācijas numura vai atrašanās vietas datiem;

b) “apstrāde” ir jebkura ar persondatiem vai persondatu kopām veikta operācija vai operāciju kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana pārraidot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai savietošana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

c) “datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga pārraidīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto persondatu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem.

1.2. Konkrētie protokola datu subjekti ir fiziskās personas, kuras ir zvejas kuģu īpašnieces, šo personu pārstāvji, kā arī protokola satvarā darbojošos zvejas kuģu kapteiņi un apkalpe.

Datu apmaiņa un vēlāka apstrāde saistībā ar protokola īstenošanu un konkrēti ar atļauju pieteikumiem, zvejas darbību uzraudzību un cīņu pret nelegālu zveju varētu notikt ar šāda veida datiem:

— kuģa identifikācijas numurs un kontaktinformācija,

— kontrolieru, inspektoru vai novērotāju savāktie dati par kuģa darbībām vai ar kuģi saistītajām darbībām, kuģa pozīciju un pārvietošanos, kuģa zvejas darbību vai ar zveju saistīto kuģa darbību,

— kuģa īpašnieka (īpašnieku) vai viņa pārstāvja dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, profesionālā kontaktinformācija un profesionālais bankas konts,

— vietējo darbinieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība un profesionālā kontaktinformācija,

— kapteiņu un apkalpes locekļu dati, tādi kā vārds, uzvārds, valstspiederība, amats un kapteiņa kontaktinformācija,

— nodarbināto jūrnieku dati, tādi kā vārds, uzvārds, kontaktinformācija, apmācība, veselības sertifikāts.

1.3. Par datu apstrādi atbildīgās iestādes Savienībā ir Eiropas Komisija un karoga dalībvalsts iestāde, bet Madagaskarā — par zivsaimniecību atbildīgā ministrija.

2.Persondatu aizsardzības pasākumi

2.1. Pielietojuma ierobežojums un datu minimizēšana

Protokola satvarā pieprasītie un pārsūtītie persondati ir adekvāti, relevanti un aprobežojas ar to, kas vajadzīgs protokola īstenošanai. Persondatu apmaiņu protokola satvarā Puses veic vienīgi protokolā noteiktajos konkrētajos nolūkos. Saņemtie dati vēlāk netiks apstrādāti veidā, kas ar minētajiem nolūkiem nav savienojams. Madagaskaras iestāde pēc pieprasījuma informē Savienības iestādes par paziņoto datu izmantošanu.

2.2. Rūpīgums

Puses nodrošina, ka protokola satvarā pārsūtītie persondati ir precīzi un aktuāli un vajadzības gadījumā tiek regulāri atjaunināti atbilstoši datus iesniegušās iestādes informētībai. Ja kāda no Pusēm konstatē, ka saņemtie vai pārsūtītie persondati nav precīzi, tā par to nekavējoties informē otru Pusi.

2.3. Glabāšanas ierobežojums

Persondatus neglabā ilgāk par laiku, kas nepieciešams mērķim, kura dēļ datu apmaiņa veikta, un ilgākais termiņš ir 10 gadi. Izņēmums ir gadījumi, kad konkrētie persondati uzraudzības labad vajadzīgi pārkāpuma, inspekcijas vai tiesvedības vai administratīvas procedūras turpinājumā. Šādos gadījumos persondatus drīkst glabāt 20 gadus. Ja persondatus glabā ilgāk, tos anonimizē.

2.4. Drošība un konfidencialitāte

Persondatus apstrādā tā, lai, ņemot vērā apstrādes īpašos riskus, garantētu pienācīgu minēto datu drošību, arī aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nozaudēšanu, iznīcināšanu vai netīšu sabojāšanu. Puses apņemas iedibināt pienācīgus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus, kuri garantē, ka apstrāde atbilst protokola noteikumiem. Par apstrādi atbildīgās iestādes aktīvi vēršas pret visiem datu aizsardzības pārkāpumiem un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai persondatu aizsardzības pārkāpuma negatīvās sekas novērstu vai mīkstinātu. Par šādu pārkāpumu Madagaskaras iestādes pēc iespējas drīzāk paziņo attiecīgajai pārsūtītājai iestādei, un minētās iestādes sadarbojas, kā un kad vajadzīgs, lai katra no tām varētu izpildīt savas valsts tiesiskajā regulējumā noteiktos pienākumus, kuri no persondatu aizsardzības pārkāpuma izrietējuši.

2.5. Puses nodrošina, ka pārsūtītāja iestāde un saņēmēja iestāde veic visus pasākumus, kuri ir pamatoti vajadzīgi, lai persondatus varētu tūlīt labot vai dzēst gadījumā, ja apstrāde neatbilst protokola noteikumiem, sevišķi tad, ja dati nav adekvāti, relevanti, precīzi vai ir pārāk detalizēti, ņemot vērā apstrādes nolūku. Te ietilpst arī jebkādas persondatu labošanas vai dzēšanas paziņošana otrai Pusei.

2.6. Pārredzamība

Katra Puse nodrošina, ka datu subjekti ir informēti par to, kā viņu persondati tiks apstrādāti, un par viņu tiesībām, kuras dod pielikums. To var izdarīt ar vispārīgu paziņojumu, piemēram, var publicēt protokolu, vai individuāli, piemēram, ar privātuma paziņojumiem, kas jāiesniedz, piesakoties uz zvejas licenci.

2.7. Tālākpārsūtīšana

Protokola satvarā saņemtos persondatus Madagaskaras iestādes nepārsūta trešai personai, kas iedibināta valstī, kura nav karoga dalībvalsts. Izņēmuma kārtā un ja to uzskata par vajadzīgu, tālākpārsūtīšana trešai personai uz valsti, kas nav karoga dalībvalsts, vai starptautiskai organizācijai drīkst notikt ar noteikumu, ka pārsūtītāja iestāde tam iepriekš piekritusi un ka attiecīgā trešā persona dod pienācīgas garantijas, kas ir līdzvērtīgas pielikumā izklāstītajiem aizsardzības pasākumiem.

3.Datu subjekta tiesības

3.1. Piekļuve persondatiem

Pēc datu subjekta lūguma Madagaskaras iestādēm ir pienākums:

(a)datu subjektam apstiprināt, ka viņa persondati tiek/netiek apstrādāti;

(b)informēt par apstrādes nolūku, persondatu kategorijām, glabāšanas laiku (ja iespējams), tiesībām pieprasīt datu labošanu/svītrošanu, tiesībām sūdzēties u. c.;

(c)izsniegt persondatu kopiju;

(d)sniegt vispārīgu informāciju par piemērojamiem datu aizsardzības pasākumiem.

3.2. Persondatu labošana

Pēc datu subjekta lūguma Madagaskaras iestādes izlabo minētā subjekta persondatus, kas ir nepilnīgi, neprecīzi vai novecojuši.

3.3. Persondatu dzēšana

Pēc datu subjekta lūguma Madagaskaras iestādēm ir pienākums:

(a)dzēst minētā subjekta persondatus, kuri ir apstrādāti veidā, kas neatbilst protokolā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;

(b)dzēst minētā subjekta persondatus, kuri vairs nav vajadzīgi nolūkiem, kādos tos kādreiz likumīgi apstrādāja.

3.4. Pieņemtā kārtība

Madagaskaras iestādes saprātīgā termiņā un savlaicīgi atbild uz datu subjekta lūgumu par piekļuvi saviem persondatiem, to labošanu un dzēšanu. Madagaskaras iestādes var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, pieprasīt saprātīgu maksu, ko izmanto administratīvo izmaksu segšanai, vai atteikties izskatīt lūgumu, kas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

3.5. Iepriekš minētās tiesības var ierobežot, ja persondatu apstrāde vajadzīga, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, vai arī vajadzīga citos svarīgos uzraudzības, inspicēšanas vai regulatīvos nolūkos, kas saistīti ar oficiālo pilnvaru īstenošanu. Minētās tiesības ierobežot var arī datu subjekta aizsardzības vai citu personu tiesību un brīvību labā. Šādiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos.

4.Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Datu subjektiem ir faktiskas un izpildes ziņā panākamas tiesības, kuras darbojas arī katras iestādes jurisdikcijā piemērojamo juridisko prasību kontekstā. Iestādes dod garantijas, ka persondati tiks aizsargāti, izmantojot normatīvo un administratīvo aktu un iestāžu iekšējo vadlīniju un procedūru kombināciju. Sūdzības par Pušu iestāžu veikto persondatu apstrādi adresējamas (Savienībā) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai (Madagaskarā) Madagaskaras Informātikas un brīvību komisijai.

3. papildinājums. Madagaskaras zvejas zonas, ap sēkļiem banc du Leven un banc du Castor noteikto aizliegto zonu, kā arī bāzes līniju koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums)

1.Madagaskaras zvejas zona

2.Banc du Leven un banc du Castor

Nerūpnieciskajām un tradicionālajām Madagaskaras zvejniecībām rezervētās zonas ģeogrāfiskās koordinātas

3. Bāzes līniju ģeogrāfiskās koordinātas

(2018. gada 14. augusta Dekrēts Nr. 2018-1008, ar ko nosaka bāzes līnijas, no kurām mēra Madagaskaras Republikas jurisdikcijā esošo dažādo jūras zonu platumu, un konkrēti dekrēta 3. pants)

4. papildinājums. Madagaskaras kontaktinformācija

1. Par zivsaimniecību atbildīgā ministrija

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: mpeb.sp@gmail.com

2. Zvejas atļaujas pieteikumiem

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: sgpt.dp.mrhp@gmail.com  

3. Par zvejniecības statistiku atbildīgā iestāde

E-pasta adrese: snstatpecheaqua@gmail.com  

Tālr.: +261 34 05 563 82

4. Madagaskaras Zvejniecības un akvakultūras aģentūra (AMPA)

Pasta adrese: Lot Près IIA122 Nanisana Antananarivo 101

E-pasta adrese: mpeb.ampa@gmail.com  

Tālr: +261 34 05 579 89

5. Jūras un upju ostu aģentūra (APMF)

Pasta adrese: Immeuble APMF, Route des hydrocarbures, Alarobia Ivandry, Antananarivo 101, BP : 581

E-pasta adrese: apmf@apmf.mg

Tālr.: +261 32 11 257 00

6. Zvejas uzraudzības centrs (FMC) un ieiešanas un iziešanas paziņojumi

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: csp-mprh@madagascar-scs-peche.mg  

Tālr.: +261 32 07 231 50

7. Zvejas produktu nekaitīguma iestāde (ASH)

Pasta adrese: Rue Farafaty, Ampandrianomby, Antananarivo 101

E-pasta adrese: christiane.rakotoarivony@ash.mg  

Tālr.: +261 034 05 800 48

5. papildinājums. Zvejas atļaujas pieteikumā norādāmā informācija (zvejas kuģi un atbalsta kuģi)

Zvejas atļaujas pieteikumā jābūt šādai informācijai:

(1)Pieteikuma iesniedzējs

(1)Pieteikuma iesniedzēja adrese

(2)Kuģa Madagaskaras aģents

(3)Kuģa Madagaskaras aģenta adrese

(4)Kuģa vārds

(5)Kuģa tips

(6)Karoga valsts

(7)Reģistrācijas osta

(8)Reģistrācijas numurs

(9)Zvejas kuģa ārējais marķējums

(10)Starptautiskais radioizsaukuma signāls

(11)Radiofrekvence

(12)Kuģa satelīttālruņa numurs

(13)Kuģa e-pasta adrese

(14)SJO numurs (ja ir)

(15)Kuģa lielākais garums

(16)Kuģa platums

(17)Dzinēja modelis

(18)Dzinēja jauda (kW)

(19)Bruto tilpība (GT)

(20)Minimālais apkalpes lielums

(21)Kapteinis

(22)Zvejas kategorija

(23)Mērķsugas

(24)Vēlamā atļaujas perioda sākuma diena

(25)Vēlamā atļaujas perioda beigu diena

6. papildinājums. Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS) īstenošanas vadlīnijas

1.Vispārīgi noteikumi

1.1.Visiem Savienības zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (“ERS”), kura spēj visu laiku, kamēr kuģis darbojas Madagaskaras zvejas zonā, reģistrēt un pārraidīt ar kuģa zvejas darbībām saistītus datus (“ERS dati”).

1.2.ES kuģim, kurš nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kura ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Madagaskaras zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

1.3.ERS datus pārraida saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām, proti, vispirms tos nosūta karoga valsts zvejas uzraudzības centram (“FMC”), kurš nodrošina, ka dati automātiski kļūst pieejami Madagaskaras zvejas uzraudzības centram.

1.4.Karoga valsts un Madagaskara nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un programmatūra, kas vajadzīga automātiskai ERS datu pārraidīšanai XML formātā, un ka ir izveidota drošības procedūra, kura ļauj ERS datus reģistrēt un datorlasāmā formā uzglabāt vismaz trīs gadus.

1.5.ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, kurus ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija.

1.6.Karoga valsts un Madagaskara katra norīko kontaktpersonu, kura kalpo par kontaktpunktu ERS jautājumos.

(a)ERS kontaktpersonu norīko vismaz uz sešiem mēnešiem.

(b)Karoga valsts FMC un Madagaskaras FMC savas attiecīgās ERS kontaktpersonas datus (vārds, uzvārds, adrese, tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese) viens otram paziņo, pirms piegādātājs sācis ERS ierīkošanu.

(c)Ja ERS kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

2.ERS datu reģistrēšana un paziņošana

2.1.ES zvejas kuģis:

(a)katru dienu paziņo ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Madagaskaras zvejas zonā;

(b)par katru zvejas operāciju reģistrē visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomu;

(c)par katru sugu, kas minēta Madagaskaras izdotajā zvejas atļaujā, deklarē arī nulles apjoma nozvejas;

(d)katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

(e)daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja prasīts, ar īpatņu skaitu;

(f)par katru sugu ar ERS datiem reģistrē citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

(g)ikreiz, kad kuģis ieiet Madagaskaras zvejas zonā (COE ziņa) vai iziet no tās (COX ziņa), atsevišķā ziņā ar ERS datiem reģistrē uz kuģa paturētos daudzumus par katru Madagaskaras izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu;

(h)katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraida ERS datus karoga valsts FMC un tālab izmanto 1.4. punktā minēto formātu.

2.2.Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

2.3.Karoga valsts FMC automātiski un tūlīt nosūta ERS datus Madagaskaras FMC.

2.4.     Madagaskaras FMC ar apstiprinošu ziņu apliecina ERS datu saņemšanu un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

3.Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

3.1.Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa pārstāvi par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

3.2.Karoga valsts Madagaskaru informē par konstatētajiem traucējumiem un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

3.3.Ja kuģa ERS sistēma nedarbojas, kapteinis un/vai kuģa īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā ERS sistēmu salabo vai aizstāj. Ja šo 10 dienu laikā kuģis ienāk ostā, atsākt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša. Izņēmums ir gadījumi, kad Madagaskara atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

(a)Ja ERS sistēmas darbībā radušies tehniski traucējumi, zvejas kuģis no ostas iziet drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša un to ir apliecinājusi karoga valsts un Madagaskara, vai

(b)ir saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts par savu lēmumu informē Madagaskaru.

3.4.ES kuģim, kurš darbojas Madagaskaras zvejas zonā un kura ERS sistēmas darbība ir traucēta, ik dienas ne vēlāk kā plkst. 23.59 pēc UTC ar jebkādiem citiem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas ir pieejami arī Madagaskaras FMC, jāpārraida kuģa karoga valsts FMC visi ERS dati.

3.5.ERS datus, kurus sistēmas darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Madagaskarai pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC uz Madagaskaras FMC pārraida, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais datu pārraides termiņš var netikt ievērots.

3.6.Ja Madagaskaras FMC trīs dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Madagaskara var likt šim kuģim tūlīt doties uz tās norādītu ostu.

4.FMC darbības traucējumi un ERS datu nesaņemšana Madagaskaras FMC 

4.1.Ja kāds no FMC nesaņem ERS datus, ERS kontaktpersona par to nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpersonu, un vajadzības gadījumā abas sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

4.2.Pirms ERS sistēma tiek iedarbināta, karoga valsts FMC un Madagaskaras FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rastos traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

4.3.Ja Madagaskaras FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Madagaskaras FMC un ES par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

4.4.Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC bez kavēšanās Madagaskaras FMC pārraida, izmantojot kādu no iepriekš 3.5. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

4.5.Madagaskara attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, tā lai Madagaskaras FMC ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ nesaņemtajiem ERS datiem.

5.FMC uzturēšana

5.1.Par (tehniskās apkopes programmas satvarā) plānotām FMC uzturēšanas operācijām, kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC un, ja iespējams, jānorāda apkopes veikšanas datums un ilgums. Informāciju par neplānotu apkopi otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

5.2.Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

5.3.Ja uzturēšanas operācijas ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus otram FMC pārraida, izmantojot kādu no iepriekš 3.5. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

5.4.Madagaskara attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, tā lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas operāciju dēļ nesaņemtajiem ERS datiem.

6.ERS datu maršrutēšana Madagaskarā

6.1.ERS datus no karoga valsts uz Madagaskaru pārraida, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošinātos sakaru līdzekļus.

6.2.Lai nodrošinātu ES flotes zvejas darbību pārvaldību, šos datus saglabā, un attiecīgi pilnvarots Eiropas Komisijas dienestu personāls ar tiem var iepazīties Eiropas Savienības vārdā.

7.UN/FLUX standarta un EU/FLUX tīkla izmantošana

7.1.Lai apmainītos ar kuģa pozīcijas un elektronisko zvejas žurnālu datiem, var izmantot UN/FLUX (United Nations Fisheries Language for Universal eXchange) standartu un EU/FLUX apmaiņas tīklu, kad tas ir kļuvis pilnībā gatavs darbam.

7.2.UN/FLUX standarta grozījumus īsteno Apvienotās komitejas noteiktā termiņā, kuru tā nosaka, pamatojoties uz Eiropas Komisijas dotiem tehniskajiem noteikumiem un vajadzības gadījumā apmainoties ar vēstulēm.

7.3.Kārtību, kādā īstenojama dažāda veida elektroniskā apmaiņa, pēc vajadzības nosaka ar Eiropas Komisijas sagatavotu īstenošanas dokumentu.

7.4.Līdz laikam, kamēr attiecībā uz katru komponentu (pozīcija, zvejas žurnāls) noslēdzas pāreja uz UN/FLUX standartu, var izmantot pārejas pasākumus. Madagaskaras iestāde nosaka pārejas periodu, kāds, ņemot vērā iespējamos tehniskos ierobežojumus, šai pārejai vajadzīgs. Minētā iestāde nosaka, cik ilgs izmēģinājuma periods jāieplāno pirms pāriešanas uz faktisku UN/FLUX standarta izmantošanu. Tiklīdz izmēģināšana ir sekmīgi pabeigta, Puses, cik drīz vien iespējams, Apvienotajā komitejā vai vēstuļu apmaiņas veidā kopīgi lemj par faktiskās piemērošanas sākuma dienu.

7. papildinājums. Agregēto ceturkšņa nozveju deklarēšanas veidne (ES ziņo provizoriskās nozvejas, kas agregētas pa mēnešiem)

N.B.! Ziņo par visu sugu nozvejām.

8. papildinājums. Formāts, kādā deklarējama ieiešana zvejas zonā vai iziešana no tās

1. FORMĀTS, KĀDĀ (VISMAZ TRĪS STUNDAS IEPRIEKŠ) JĀPAZIŅO PAR IEIEŠANU

ADRESĀTS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: ENTRÉE

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

KAROGA VALSTS:

KUĢA TIPS:

ATĻAUJA 1 Nr.:

KUĢA POZĪCIJAS DATI IEIEŠANAS BRĪDĪ:

IEIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (KG):

– YFT (Albacore/ Yellowfin tuna/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (KG):

– SKJ (Listao/ Skipjack/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (KG):

– BET (Patudo/ Bigeye tuna/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (KG):

– ALB (Germon/ Albacore tuna/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (KG):

– haizivis (KG) (jānorāda suga):

– CITAS (jānorāda suga) (KG):

2. FORMĀTS, KĀDĀ (VISMAZ TRĪS STUNDAS IEPRIEKŠ) JĀPAZIŅO PAR IZIEŠANU

ADRESĀTS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: SORTIE

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

KAROGA VALSTS:

KUĢA TIPS:

ATĻAUJA1 Nr.:

KUĢA POZĪCIJAS DATI IZIEŠANAS BRĪDĪ:

IZIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (KG):

– YFT (Albacore/ Yellowfin tuna/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (KG):

– SKJ (Listao/ Skipjack/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (KG):

– BET (Patudo/ Bigeye tuna/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (KG):

– ALB (Germon/ Albacore tuna/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (KG):

– haizivis (KG) (jānorāda suga):

– CITAS (jānorāda suga) (KG):

Visus ziņojumus kompetentajai iestādei sūta uz šādu elektroniskā pasta adresi:

csp-mprh@madagascar-scs-peche.mg 
Tālr.: +261 32 07 231 50

Centre de Surveillance des Pêches de Madagascar [Madagaskaras Zvejas uzraudzības centrs], B.P.60 114 Antananarivo

Ziņojuma kopiju nosūta uz adresi MARE-CATCHES@ec.europa.eu

9. papildinājums. VMS pozīcijas ziņu formāts

VMS ZIŅU NOSŪTĪŠANA MADAGASKARAI
VMS DATU FORMĀTS: POZĪCIJAS ZIŅOJUMS

10. papildinājums. Nosacījumi, ar kādiem Madagaskaras valstspiederīgie jūrnieki ir tiesīgi strādāt uz ES zvejas kuģiem

Lai Madagaskaras valstspiederīgie jūrnieki varētu strādāt uz ES zvejas kuģa, viņiem:

(a)jābūt Madagaskaras iestādes izdotam personu apliecinošam dokumentam;

(b)jābūt vismaz 18 gadus veciem;

(c)jābūt Madagaskaras izdotai derīgai jūrnieka grāmatiņai vai līdzvērtīgam dokumentam, kurā apliecinātas jūrnieka prasmes un pieredze vismaz vienā no darbvietām, kas uz kuģa jāaizpilda;

(d)jābūt ieguvušiem Starptautiskajai Konvencijai par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) atbilstošu kvalifikāciju, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka cita starpā jūrnieks mācībās apguvis šādus drošības pamatjautājumus:

– izdzīvošanas paņēmieni un personiskā drošība,

– prasme nodzēst ugunsgrēku un ugunsdrošība,

– elementārā pirmā palīdzība u. c.;

(e)jābūt saņēmušiem derīgu, pienācīgi kvalificēta ārsta izdotu medicīnisko izziņu, kas apstiprina, ka viņu veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai veiktu viņiem piekritīgos darba pienākumus jūrā.

11. papildinājums. Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku individuālā darba līguma obligātie elementi

Darba līgumā ir vismaz šāda informācija:

(a)nodarbināmās personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums vai vecums, kā arī dzimšanas vieta;

(b)līguma noslēgšanas vieta un datums;

(c)tā zvejas kuģa (kuģu) vārds un reģistrācijas numurs, uz kura zvejnieks apņemas strādāt;

(d)darba devēja, zvejas kuģa īpašnieka vai citas līguma puses vārds vai nosaukums;

(e)paredzētais reiss (reisi), ja līguma slēgšanas laikā tas ir zināms; nosacījumi, ar kādiem darba devējs sedz izmaksas;

(f)amats, kādā konkrētā persona ir jānodarbina;

(g)ja iespējams, datums un vieta, kad un kur nodarbināmajai personai jāpiesakās uz kuģa, lai sāktu strādāt;

(h)uzturs, ar kādu nodarbināmā persona tiks nodrošināta, ja piemērojamie tiesību akti neparedz kādu citu sistēmu;

(i)nodarbināmās personas alga vai — ja atalgojumu izmaksā daļu veidā — izmaksājamās daļas īpatsvars un šīs daļas aprēķināšanas metode, vai — ja izmaksā jaukta tipa atalgojumu — alga un izmaksājamās daļas īpatsvars un šīs daļas aprēķināšanas metode, kā arī minimālā alga, par kuru puses ir vienojušās;

(j)līguma beigu datums un saistītie nosacījumi, proti:

–ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, norāda līguma beigu datumu,

–ja līgums ir noslēgts uz konkrētu reisu, norāda galamērķa ostu, kurā līgums beigs darboties, un termiņu, kādā nodarbināmā persona pēc ierašanās galamērķī varēs būt brīva,

–ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, norāda, ar kādiem nosacījumiem kāda no pusēm var to lauzt, kā arī to, cik ilgu laiku iepriekš par šādu nodomu jāpaziņo, un minētais laiks arī darba devējam vai zvejas kuģa īpašniekam vai citai pusei ir tikpat ilgs kā nodarbināmajai personai;

(k)aizsardzība ar nodarbināmās personas darbu saistītas saslimšanas, traumas vai nāves gadījumā;

(l)ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums vai, attiecīgā gadījumā, atvaļinājuma aprēķināšanai izmantotā formula;

(m)veselības un sociālā nodrošinājuma pabalsti, kurus nodarbināmajai personai nodrošina attiecīgi darba devējs, zvejas kuģa īpašnieks vai cita ar nodarbināmo personu noslēgtā līguma puse;

(n)nodarbināmās personas tiesības uz repatriāciju;

(o)atsauce uz darba koplīgumu (ja tāds ir);

(p)ar piemērojamajiem tiesību aktiem vai citiem pasākumiem saskanīgi minimālie atpūtas laiki;

(q)jebkura cita ar piemērojamajiem tiesību aktiem saskanīga informācija.

3. PIELIKUMS
KĀRTĪBA, KĀDĀ APSTIPRINĀMI PROTOKOLA GROZĪJUMI, KURI JĀPIEŅEM APVIENOTAJĀ KOMITEJĀ

Ja Apvienotā komiteja tiek lūgta pieņemt protokola grozījumus, kuri ir saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku, konkrēti tā 14. panta 3. punktu, un ar protokola 11. pantu un 12. panta 4. punktu, Komisija ir pilnvarota ierosinātos grozījumus Savienības vārdā apstiprināt ar šādiem nosacījumiem.

(1)Komisija gādā par to, lai apstiprināšana Savienības vārdā:

(a)atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

(b)atbilstu relevantajiem reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumiem un būtu kontekstā ar piekrastes valstu kopīgi īstenoto pārvaldību;

(c)ņemtu vērā statistisko un bioloģisko informāciju un citu jaunāko relevanto informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi.

(2)Pirms ierosinātos grozījumus Savienības vārdā apstiprina, Komisija pietiekami savlaicīgi pirms attiecīgās Apvienotās komitejas sanāksmes tos iesniedz Padomei.

(3)Padome izvērtē ierosināto grozījumu atbilstību šā pielikuma 1. punkta kritērijiem.

(4)Ja pret ierosinātajiem grozījumiem neiebilst noteikts dalībvalstu skaits, kas Padomē veido bloķējošo mazākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu, Komisija minētos grozījumus Savienības vārdā apstiprina. Ja šāds bloķējošais mazākums izveidojas, Komisija ierosinātos grozījumus Savienības vārdā noraida.

(5)Ja Apvienotās komitejas turpmākajās sanāksmēs, arī uz vietas, vienošanos panākt nav iespējams, tad, lai Savienības nostājā būtu ņemti vērā jaunie elementi, jautājumu vēlreiz nodod Padomei, kura to izskata saskaņā ar 2.–4. punktā noteikto kārtību.

(6)Komisija tiek aicināta laikus veikt pasākumus, kas vajadzīgi Apvienotās komitejas lēmuma turpinājumā, un vajadzības gadījumā tie ietver relevantā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un minētā lēmuma īstenošanai vajadzīgo priekšlikumu iesniegšanu.

Attiecībā uz citiem jautājumiem, kas nav saistīti ar protokola grozījumiem, kuri ir saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku, konkrēti tā 14. panta 3. punktu, un ar protokola 11. pantu un 12. panta 4. punktu, nostāju, kas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, nosaka saskaņā ar Līgumiem un iedibināto darba praksi.

(1)    Licences numurs: jānorāda, ja deklarāciju nosūta pa elektronisko pastu un kuģis neiet tranzītā.