EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.4.2023
COM(2023) 219 final
2023/0117(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu un provizoriski piemērotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un minētā nolīguma īstenošanas protokolu (2023–2027)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku tika parakstīts 2007. gada 19. decembrī, un to provizoriski piemēroja no 2007. gada 1. janvāra. Nolīgums ir automātiski pagarināms ikreiz uz sešiem gadiem, skaitot no dienas, kurā tas stājies spēkā.
Jaunākais minētā partnerattiecību nolīguma īstenošanas protokols tika parakstīts 2014. gada 23. decembrī un piemērots no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim, kad tas zaudēja spēku.
Pamatodamās uz relevantajām sarunu norādēm 1 , Komisija ar Madagaskaru risināja sarunas par to, lai Eiropas Savienība un Madagaskara noslēgtu jaunu, ilgstpējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) un jaunu protokolu, ar kuru šis nolīgums tiktu īstenots. Mērķis ir dot Savienības kuģiem piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, lai tajā ar Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pilnvarojumu zvejotu tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis. Sarunu iznākumā 2022. gada 28. oktobrī tika parafēts jauns nolīguma un īstenošanas protokola teksts.
Jaunais nolīgums atceļ un aizstāj pašreizējo nolīgumu un aptver četru gadu periodu, kuru ar noteikumu, ka puses nolīgumu vēlāk parakstīs, sāk skaitīt no nolīguma 19. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, proti, no 2023. gada 1. jūlija, vai — ja nolīgumu paraksta pēc 2023. gada 1. jūlija — no parakstīšanas dienas.
Jaunais protokols aptver četru gadu periodu, kuru analogi nolīguma noteikumiem sāk skaitīt no protokola 19. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.
Šā priekšlikuma mērķis ir atļaut nolīguma un tā īstenošanas protokola noslēgšanu.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā
Jaunā IZPN galvenais mērķis ir nodrošināt atjauninātu satvaru, kurā ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un tās ārējā dimensija. Tas palīdzēs turpināt un stiprināt Eiropas Savienības un Madagaskaras stratēģisko partnerību. Jaunais IZPN ļaus pusēm ciešāk sadarboties, lai palīdzētu īstenot ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku, ko prasa Savienības tiesību aktos atzītais mērķis saglabāt jūras bioloģiskos resursus, un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Madagaskaras ūdeņos. Turklāt tas abu pušu interesēs atbalstīs ilgtspējīgas okeāna ekonomikas attīstīšanu. Šī sadarbība turklāt palīdzēs iedibināt pienācīgus zvejnieku darba apstākļus.
Jaunais protokols Savienības kuģiem Madagaskaras ūdeņos dod zvejas iespējas un attiecīgā gadījumā tās notur pieejamā pārpalikuma robežās. Protokola pamatā likti labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi un ieteikumi, kurus sniegusi IOTC, kas ir par tālu migrējošo zivju krājumu pārvaldību atbildīga reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, kuras lēmumi, kā atgādināts nolīgumā (4. panta 3. punkts), ir piemērojami pilnībā. IOTC pieņemtie pārvaldības pasākumi ir iekļauti arī relevantajos kopējās zivsaimniecības politikas noteikumos, kas piemērojami IOTC apgabalā, un konkrēti ikgadējās zvejas iespēju regulas noteikumos 2 .
Komisijas nostāja sarunās daļēji pamatojās uz rezultātiem, kas gūti, veicot iepriekšējā protokola (2015–2018) izvērtējumu un provizorisku novērtējumu par to, vai būtu lietderīgi noslēgt jaunu protokolu. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti.
Tālu migrējošo zivju zvejas iespējas protokolā ir šādas:
–32 tunzivju seineri,
–13 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT),
–20 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka),
–kā arī atbalsta kuģi (atbilstoši relevantajām IOTC rezolūcijām).
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām
Jauna IZPN noslēgšanas sarunu risināšana ir daļa no Savienības ārējās darbības attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un, konkrētāk, ir saskaņā ar Savienības mērķiem, kurus tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.
Savienība un Madagaskara ir 2009. gada 29. augustā parakstītā pagaidu nolīguma puses. Minētais nolīgums izveido pamatu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam (EPN) starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. Sarunas par jaunu IZPN ir saskaņā ar EPN, kurš paredz pušu sadarbību zivsaimnieciskās attīstības un tirdzniecības jomā, kura aptver jūras un iekšzemes zvejniecību un akvakultūru.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punkts, ar ko izveido kopējo zivsaimniecības politiku, un LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts un 218. panta 7. punkts par nolīgumu noslēgšanu starp Savienību un trešām valstīm un iespēju pilnvarot sarunu vadītāju Savienības vārdā apstiprināt nolīguma grozījumus, kas pieņemti vienkāršotā procedūrā vai ko pieņēmusi ar nolīgumu izveidota struktūra.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kuri neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tāpēc pilnvarota Madagaskarai paziņot par ratifikācijas procesa pabeigšanu ir tikai Komisija.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
•Proporcionalitāte
Saskaņā ar 31. pantu Regulā (ES) Nr. 1380/2013, ar kuru izveido kopējo zivsaimniecības politiku, priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru, kas reglamentē zvejas darbības, kuras Savienības kuģi veic trešo valstu ūdeņos. Priekšlikums atbilst minētajiem noteikumiem, kā arī tās pašas regulas 32. panta noteikumiem par finansiālo palīdzību trešām valstīm.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Komisija 2017. gadā retrospektīvi (ex post) izvērtēja 2015.–2018. gada protokolu, kas pievienots ar Madagaskaru noslēgtajam partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē, kā arī provizoriski (ex ante) izvērtēja jauna protokola noslēgšanas iespēju 3 .
2015.–2018. gada protokola retrospektīvajā izvērtējumā secināts, ka protokols ir papildinājis citus reģionā izveidotos piekļuves mehānismus un Savienības kuģiem ļāvis optimizēt migrējošo zivju krājumu izmantošanu saskaņā ar Indijas okeāna tunzivju komisijas reģionālajiem noteikumiem. Protokols atbilda Savienības ieinteresēto personu vajadzībām, jo tas Savienības kuģu operatoriem deva paredzamu piekļuvi vērtīgam zvejas apgabalam, kurā ir daudz mērķsugām piederīgu zivju. Piekļuve Madagaskaras ūdeņiem ES flotei, kura zvejo ar āķu jedām un ir bāzēta Reinjonā, dod iespēju savus zvejas apgabalus paplašināt, aptverot arī šā ļoti attālā reģiona kaimiņu ūdeņus. Savienības tunzivju flotes darbības Madagaskaras ūdeņos un plašākā Indijas okeāna teritorijā ir nesušas vērā ņemamu sociālekonomisku labumu Madagaskarai, kura ar vietēju apstrādes jaudu palīdzību patur daļu no pievienotās vērtības, un Savienības finansiālais ieguldījums ir bijis caurmērā saskanīgs ar izmantotajām zvejas iespējām.
Attiecībā uz nozarisko atbalstu izvērtējumā konstatēts, ka programmas īstenošana noritējusi apmierinoši ar labu izmaksas līmeni vidējā termiņā un ka turpmāk nozariskā atbalsta programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš uzraudzības, kontroles un pārraudzības spējas stiprināšanai, veselības prasību inspicēšanas spējai, kas ļauj saglabāt eksportēšanas kapacitāti, un jūrnieku profesionālās apmācības atbalstīšanai. Bez tam turpmāk nozariskā atbalsta programma nacionālajai zivsaimniecības nozarei palīdzēt varētu, atbalstot mazapjoma zvejniekus un nodrošinot labu koordināciju ar citu līdzekļu devēju finansētām darbībām. Turklāt izvērtējumā ieteikts daļu no pieejamā finansējuma atvēlēt, lai ārštatā nodarbinātu tehnisko asistentu, kurš koordinētu un atvieglotu nozariskā atbalsta programmas īstenošanu.
Savienības ieskatā ir svarīgi saglabāt instrumentu, kas nodrošina ciešu nozarisku sadarbību ar valsti, kura Savienībai ir svarīga partnere un zivju produkcijas piegādātāja, starptautiska mēroga ieinteresētā persona un kurai ir Savienības floti interesējošas zvejas vietas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Minētās izvērtēšanas gaitā Komisija apspriedās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Madagaskaras zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē. Apspriešanās iznākums liecina, ka Eiropas Savienības un Madagaskaras interesēs ir saglabāt instrumentu, kas ļauj īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību un Madagaskarai dod daudzgadu finansējuma iespējas. Savienības kuģu īpašnieku interesēs ir ar zivsaimniecības nolīguma starpniecību saglabāt piekļuvi svarīgai zvejas zonai. Nozares profesionāļi Tāljūras flotes konsultatīvās padomes sanāksmēs savu ieinteresētību apliecinājuši arī pēc 2018. gadā notikušās izvērtēšanas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante izvērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
Pamattiesības
Sarunās apspriestajā nolīgumā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai tam atbilstošajā pēctecīgā nolīguma pantā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 1 800 000 EUR, un tas pamatojas uz:
a) 14 000 tonnu lielu atsauces daudzumu, par kuru noteikta 700 000 EUR liela ikgadēja piekļuves maksa;
b) Madagaskaras zivsaimniecības politikas ikgadēju atbalstīšanu ar 1 100 000 EUR.
Šis atbalsts atbilst sadarbības mērķiem tādās jomās kā zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana, akvakultūra, ilgtspējīga okeānu attīstība, jūras vides aizsardzība un zilā ekonomika.
Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā 4 .
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā un tā īstenošanas protokolā ir paredzēta uzraudzīšanas kārtība.
2023/0117 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu un provizoriski piemērotu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un minētā nolīguma īstenošanas protokolu (2023–2027)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu, un 218. panta 7. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (..) 5 ,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Padomes Lēmumu [XXX] 6 ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (“partnerattiecību nolīgums”) un īstenošanas protokols (“protokols”) [ierakstīt, kādā datumā] tika parakstīti ar noteikumu, ka vēlāk tos noslēgs.
(2)Minētais partnerattiecību nolīgums atceļ iepriekšējo partnerattiecību nolīgumu, ko Eiropas Savienība un Madagaskaras Republika noslēgušas zivsaimniecības nozarē un ko piemēro kopš 2007. gada 1. janvāra un automātiski pagarina ikreiz uz sešiem gadiem, skaitot no dienas, kurā tas stājies spēkā.
(3)Partnerattiecību nolīguma un protokola mērķis ir ļaut Savienības kuģiem veikt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā un dot Savienībai un Madagaskarai iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un atbildīgi izmantot zvejas resursus Madagaskaras zvejas zonā un Indijas okeānā. Šī sadarbība turklāt palīdzēs iedibināt pienācīgus zvejnieku darba apstākļus.
(4)Partnerattiecību nolīgums un protokols būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā.
(5)Lai partnerattiecību nolīgums un protokols varētu stāties spēkā, Komisijai kā Savienības pārstāvei būtu saskaņā ar Padomes lēmumu jāpaziņo Madagaskarai par Savienības piekrišanu uzņemties partnerattiecību nolīguma un protokola uzliktās saistības.
(6)Ar nolīguma 14. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma un protokola piemērošanu. Šai komitejai ir pilnvaras apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai grozījumu apstiprināšanu atvieglotu, Komisija būtu ar dažiem materiāliem un procesuāliem nosacījumiem jāpilnvaro minētos grozījumus Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā.
(7)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātie grozījumi būtu jāapstiprina, ja vien pret tiem neiebilst Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā noteiktais bloķējošais mazākums dalībvalstu.
(8)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 7 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš atzinumu sniedzis [ierakstīt, kādā datumā],
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (“partnerattiecību nolīgums”) un protokols, ar ko īsteno ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku (2023–2027) (“protokols”).
Partnerattiecību nolīguma un protokola teksts ir pievienots šā lēmuma 1. un 2. pielikumā.
2. pants
Komisija Savienības vārdā izdara partnerattiecību nolīguma 17. pantā un protokola 18. pantā paredzēto paziņojumu un tādējādi izsaka Savienības piekrišanu uzņemties partnerattiecību nolīguma un protokola uzliktās saistības.
3. pants
Saskaņā ar šā lēmuma 3. pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt ar partnerattiecību nolīguma 14. pantu izveidotās Apvienotās komitejas pieņemtos protokola grozījumus.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
1.4.2.Konkrētie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.4.4.Snieguma rādītāji
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Madagaskaras Republiku un minētā nolīguma īstenošanas protokolu (2023–2027)
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
08 – Lauksaimniecība un jūrlietu politika
08.05 – Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)
08.05.01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
X jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 8
◻ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Sarunās apspriežot un noslēdzot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar trešām valstīm, tiek sasniegts vispārīgais mērķis nodrošināt ES zvejas kuģu piekļuvi trešo valstu zvejas zonām un partnerībā ar minētajām valstīm nostiprināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Savienības ūdeņiem.
IZPN nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikām (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā visos tās aspektos un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecību pārvaldība).
1.4.2.Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr. 1
Sarunās ar piekrastes valstīm apspriežot un noslēdzot IZPN, saskanīgi ar citām Eiropas rīcībpolitikām sekmēt ilgtspējīgu zvejošanu arī ārpus ES ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Nolīguma un tā īstenošanas protokola noslēgšana dod iespēju turpināt un nostiprināt Eiropas Savienības un Madagaskaras stratēģisko partnerību zivsaimniecības nozarē. Protokola noslēgšana pavērs Savienības kuģiem zvejas iespējas Madagaskaras zvejas zonā.
Nolīgums un protokols turklāt veicinās zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, jo ar finansiālu (nozarisko) atbalstu palīdzēs īstenot partnervalsts līmenī pieņemtas programmas, it īpaši vispārējo plānu par zivsaimniecību, nelegālas zvejas uzraudzīšanu un apkarošanu un nerūpniecisko zvejniecību atbalstīšanu.
Visbeidzot, nolīgums un protokols Madagaskarai palīdzēs ilgtspējīgi izmantot savus jūras resursus un, sekmējot izaugsmi un pienācīgus darba apstākļus ar zveju saistītajās saimnieciskajās darbībās, veicinās Madagaskaras zvejniecības ekonomikas attīstību.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (zvejas atļauju ikgadējais procentuālais izmantojums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).
Nozvejas dati (datu vākšana un analīze) un nolīguma komerciālā vērtība.
Ietekme uz nodarbinātību, pienācīgiem zvejnieku darba apstākļiem un pievienoto vērtību Savienībā, kā arī uz Savienības tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZPN).
Labvēlīgā ietekme uz partnervalsts veikto pētniecisko darbu, zvejas darbību uzraudzību un kontroli un zvejniecības, konkrēti, nerūpnieciskās zvejas, attīstību.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, arī sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Lai laiks, uz kādu sakarā ar termiņa izbeigšanos var nākties pārtraukt pašreizējam nolīgumam pievienotā protokola satvarā notiekošās zvejas operācijas, būtu iespējami īsāks, jauno nolīgumu un jauno īstenošanas protokolu paredzēts piemērot provizoriski no to parakstīšanas dienas.
Jaunais nolīgums un jaunais protokols nodrošinās satvaru Savienības flotes zvejas darbībām Madagaskaras zvejas zonā un Savienības kuģu īpašniekiem dos iespēju pieteikties uz zvejas atļaujām, kas viņiem ļaus minētajā zonā zvejot. Turklāt jaunais nolīgums un jaunais protokols stiprinās Savienības un Madagaskaras sadarbību, kuras mērķis būs palīdzēt ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku izstrādāt visos tās aspektos. Paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS un elektroniska nozvejas datu pārraidīšana. Protokola satvarā pieejamais nozariskais atbalsts Madagaskarai palīdzēs īstenot savu nacionālo zivsaimniecības stratēģiju, arī apkarot NNN zveju, un vienlaikus veicinās pienācīgu darba apstākļu iedibināšanu ar zveju saistītajās darbībās.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta nozīmē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Ja Savienība nepanāktu vienošanos par jaunu nolīgumu un jaunu protokolu, Savienības kuģi nedrīkstētu veikt zvejas darbības, jo pašreizējā nolīgumā ir ietverta klauzula, kas izslēdz zvejas darbības, kuras netiek veiktas nolīguma protokola noteiktajā satvarā. Tāpēc ES tāljūras flote saņem pārliecinošu pievienoto vērtību. Turklāt protokols piedāvā satvaru ciešākai Savienības un Madagaskaras sadarbībai.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Izanalizējušas Madagaskaras zvejas zonā agrāk gūtās nozvejas, pieejamos izvērtējumus un zinātniskos ieteikumus, puses ir nolēmušas noteikt tunzivju un tunzivjveidīgo sugu atsauces daudzumu, proti, 14 000 tonnu gadā, un paredzēt zvejas iespējas 32 kuģiem tunzivju zvejai ar riņķvadu un 33 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām. Lai ņemtu vērā nacionālās zivsaimniecības stratēģijas un jo īpaši vispārējā zivsaimniecības plāna prioritātes, paredzētā nozariskā atbalsta apjoms ir liels.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Līdzekļi, kas piešķirti kā finansiālā atlīdzība par IZPN doto piekļuvi, veido aizvietojamus ieņēmumus Madagaskaras valsts budžetā. Turpretim nozariskajam atbalstam paredzēto finansējumu (parasti ar ikgadējā budžeta likuma starpniecību) piešķir zivsaimniecības jomā kompetentajai ministrijai — tāds ir IZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir nacionālu projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums
Neattiecas
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
X Ierobežots ilgums
–X Darbības laiks no 01.07.2023. līdz 30.06.2027. (ja parakstīšana notiek pirms 2023. gada 1. jūlija).
–X Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no 2023. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no 2023. līdz 2027. gadam.
◻ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 9
X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–◻ ko veic tās struktūrvienības, arī personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādītas vairākas budžeta izpildes metodes, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Komisija (MARE ĢD, sadarbojoties ar zivsaimniecības atašeju, kura kompetencē ir attiecīgais reģions un kurš darbojas Portluī, Maurīcijā, un koordinējot darbu ar Savienības delegāciju Madagaskarā un attiecīgajiem Komisijas dienestiem) nodrošinās regulāru protokola īstenošanas pārraudzību, jo īpaši tādos aspektos kā operatoru iesaistīšanās zvejas iespēju izmantošanā, nozveju dati un nozariskā atbalsta nosacījumu izpilde.
Turklāt IZPN paredz vismaz vienu Apvienotās komitejas ikgadējo sanāksmi, kuras laikā Komisija un Madagaskara izskata nolīguma un protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, koriģē plānojumu un –– attiecīgā gadījumā –– finansiālo ieguldījumu.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Maksājumus par piekļuvi kārto atsaistīti no nozariskā atbalsta maksājumiem.
Piekļuves maksājumu veic ik gadu protokola gadadienā, izņemot pirmo gadu, kad maksājums jānokārto triju mēnešu laikā pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Kuģu piekļuvi kontrolē ar zvejas atļaujām.
Pirmo atbalsta maksājumu izdara trīs mēnešu laikā pēc provizoriskās piemērošanas sākuma, ja ir panākta vienošanās par gada un daudzgadu īstenošanas programmu; nākamajos gados izmaksa ir atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem. Sasniegtos rezultātus un izpildes rādītājus uzrauga, ievērojot Madagaskaras zivsaimniecības politikai paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanas vadlīnijas, par kurām pusēm jāvienojas, un pamatojoties uz partnervalsts iesniegtajiem ziņojumiem vai dokumentārajiem pierādījumiem un zivsaimniecības atašeja veiktajām tehniskajām inspekcijām.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Apzinātais risks ir zvejas iespēju nepilnīga apguve no Savienības kuģu īpašnieku puses un zivsaimniecības rīcībpolitikas finansēšanai paredzēto līdzekļu nepilnīga apguve vai apguves kavēšanās no Madagaskaras puses. Paredzēts izvērsts dialogs par nozariskās politikas plānošanu un īstenošanu saskaņā ar nolīgumu un protokolu. Šo kontroles metožu daļa ir arī protokola 8. pantā minētā kopīgā rezultātu analizēšana. Turklāt nolīgumā un protokolā ir īpašas klauzulas, kuras ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos ļauj nolīguma un protokola īstenošanu apturēt.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) paredzētie piekļuves maksājumi tiek kontrolēti, lai garantētu to atbilstību starptautisko nolīgumu noteikumiem. Ar nozarisko atbalstu saistītās kontroles mērķis ir uzraudzīt šā atbalsta īstenošanu. Uzraudzību īsteno Komisijas darbinieki, kuri strādā Savienības delegācijās, un Apvienotās komitejas sanāksmju laikā. Īstenošanas sekmes izvērtē, izmantojot daudzgadu plānošanas matricu. Ja sekmes ir nepietiekamas, nākamo daļmaksājumu aptur vai, iespējams, samazina. Visu IZPN kontrolēšanas kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 1,8 % apmērā (no visām 2018. gada iemaksām). IZPN kontrolēšanas procedūras lielā mērā izriet no regulatīvajām pamatprasībām. Ja nekonstatē trūkumus, kas varētu būtiski ietekmēt finanšu darījumu likumību un pareizību, tiek uzskatīts, ka kontrole ir rezultatīva. Aplēstais vidējais kļūdas īpatsvars ir 0,0 %.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
Lai varētu uzlabot nolīguma un protokola izpildi un stiprināt Savienības devumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā, Komisija apņemas iedibināt politisku dialogu un regulāru darbības koordināciju ar Madagaskaru. Uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar IZPN, attiecas tās parastie noteikumi un parastās budžeta un finanšu procedūras. Konkrēti, tiek pilnībā identificēti trešo valstu bankas konti, kuros iemaksā finansiālo ieguldījumu. Protokola 3. panta 7. punktā noteikts, ka finansiālais ieguldījums par piekļuvi jāiemaksā Valsts kases kontā, bet nozariskais atbalsts — oficiālā kontā, kas atrodas par zivsaimniecību atbildīgās ministrijas pārziņā.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. 10 |
no EBTA valstīm 11 |
no kandidātvalstīm 12 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos |
08.05.01 |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr.
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
[XX.YY.YY.YY] |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
||
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas.
–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
Nr. 2 |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
|
MARE ĢD |
2023 13 |
2024 |
2025 |
2026 |
KOPĀ |
|||
|
• Darbības apropriācijas |
||||||||
|
Budžeta pozīcija 14 08.05.01 |
Saistības |
(1a) |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
|
Maksājumi |
(2a) |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
||||||
|
Maksājumi |
(2b) |
|||||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 15 |
||||||||
|
Budžeta pozīcija |
(3) |
|||||||
|
KOPĀ MARE ĢD
|
Saistības |
=1a+1b+3 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
|
Maksājumi |
=2a+2b +3 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
||
|
|
Saistības |
(4) |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
Maksājumi |
(5) |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
||||||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
=4+6 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
Maksājumi |
=5+6 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:
|
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
Maksājumi |
(5) |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas) |
(6) |
||||||
|
KOPĀ
|
Saistības |
=4+6 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
Maksājumi |
=5+6 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|
|
|
7. |
“Administratīvie izdevumi” |
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
<….> ĢD |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
||||||||||
|
• Citi administratīvie izdevumi |
||||||||||
|
KOPĀ <….> ĢD |
Apropriācijas |
|||||||||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
KOPĀ
|
Saistības |
|||||||||
|
Maksājumi |
||||||||||
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus ⇩ |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
KOPĀ |
|||||||||
|
IZNĀKUMI |
||||||||||||||
|
Veids 17 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
|||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 18 … |
||||||||||||||
|
– Piekļuve |
0,7 |
0,7 |
0,7 |
0,7 |
2,8 |
|||||||||
|
– Noz. atbalsts |
1,1 |
1,1 |
1,1 |
1,1 |
4,4 |
|||||||||
|
– Iznākums |
||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|||||||||
|
KOPSUMMAS |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
7,2 |
|||||||||
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–X Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Citi administratīvie izdevumi |
||||||||
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
|
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Citi administratīvie izdevumi |
||||||||
|
Starpsumma —
|
|
KOPĀ |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–X Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
N
|
N+1
|
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
|||||
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||||||
|
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības) |
|||||||||
|
20 01 02 03 (Delegācijas) |
|||||||||
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
|||||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 21 |
|||||||||
|
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
|||||||||
|
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās) |
|||||||||
|
XX 01 xx yy zz 22 |
— galvenajā birojā |
||||||||
|
— delegācijās |
|||||||||
|
01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība) |
|||||||||
|
01 01 01 12 (AC, END, INT —tiešā pētniecība) |
|||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
|||||||||
|
KOPĀ |
|||||||||
XX ir attiecīgā rīcībpolitikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas vajadzībām:
–X pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Aprakstiet, kas jāpārplāno, un norādiet attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā iesniedziet Excel tabulu.
–◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Aprakstiet, kas jādara, un norādiet attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.
–◻ jāpārskata DFS
Aprakstiet, kas jādara, un norādiet attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–X neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–◻ paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
||||||||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
||||||||
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
pašu resursus
citus ieņēmumus
Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 24 |
||||||
|
N
|
N+1
|
N+2
|
N+3
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
.................. pants |
||||||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).