<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-341/17 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CJ0341</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:409">EU:C:2019:409</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>21</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>21</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 15.5.2019. – Lieta C‑341/17 P</HT></P><P><HT TYPE="SC">Grieķija/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20190515">2019. gada 15. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – grieķu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)</KEYWORD><KEYWORD>No Eiropas Savienības finansējuma izslēgti izdevumi</KEYWORD><KEYWORD>Grieķijas Republikas izdevumi</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1782/2003</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 796/2004</KEYWORD><KEYWORD>Platībatkarīgā atbalsta shēma</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></KEYWORD><KEYWORD>Vienotas likmes finanšu korekcijas</KEYWORD><KEYWORD>Iepriekšējas korekcijas atskaitījums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑341/17 P</P><P>par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko <DATE ISO="20170606">2017. gada 6. jūnijā</DATE> iesniedza</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Grieķijas Republika</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">G. Kanellopoulos</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">A. Vasilopoulou</HT> un <HT TYPE="ITALIC">E. Leftheriotou</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzēja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><INTERVENERS><P>ko atbalsta</P><P><HT TYPE="BOLD">Spānijas Karaliste</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">M. Sampol Pucurull</HT>, pārstāvis,</P><PARTY.STATUS>persona, kas iestājusies apelācijas tiesvedībā,</PARTY.STATUS></INTERVENERS><AGAINST>otra lietas dalībniece –</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Triantafyllou</HT> un A. Sauka, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja pirmajā instancē,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>], kas pilda astotās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši M. Safjans [<HT TYPE="ITALIC">M. Safjan</HT>] un D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>] (referents),</P><P>ģenerāladvokāte: J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretārs: R. Skjāno [<HT TYPE="ITALIC">R. Schiano</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20180913">2018. gada 13. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20181205">2018. gada 5. decembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā Grieķijas Republika lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20170330">2017. gada 30. marta</DATE> spriedumu Grieķija/Komisija (T‑112/15, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:239">EU:T:2017:239</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru tā noraidīja Grieķijas Republikas prasību atcelt Komisijas Eiropas Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/950/ES (<DATE ISO="20141219">2014. gada 19. decembris</DATE>), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="369" PAGE.FIRST="71" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 369, 71. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>strīdīgais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 1782/2003</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (<DATE ISO="20030929">2003. gada 29. septembris</DATE>), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="270" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 270, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 3., 4., 21. un 24. apsvērums bija izteikti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(3)</NO.P><TXT>Lai novērstu atteikšanos no lauksaimniecības zemes un nodrošinātu labu lauksaimniecības un vides apstākļu saglabāšanu tajās, jāizveido standarti, kuru pamatā var būt vai nebūt dalībvalstu noteikumi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt Kopienas sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis var pieņemt standartus, ņemot vērā īpašās attiecīgo platību īpašības, ieskaitot augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauku saimniecību struktūras.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>Tā kā pastāvīgajām ganībām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir lietderīgi pieņemt pasākumus, lai veicinātu esošo pastāvīgo ganību saglabāšanu un novērstu to masveida pārvēršanu aramzemē.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(21)</NO.P><TXT>Atbalsta shēmas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku paredz tiešu atbalstu ienākumiem, jo īpaši, lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Šis mērķis ir cieši saistīts ar lauku rajonu uzturēšanu. Lai novērstu Kopienas līdzekļu nepareizu sadali, atbalsta maksājumus nemaksā lauksaimniekiem, kuri ir mākslīgi radījuši apstākļus, kas vajadzīgi tādu maksājumu ieguvei.</TXT></NP></CONSID><P>[..]</P><CONSID><NP><NO.P>(24)</NO.P><TXT>Kopienas lauksaimniecības konkurētspējas palielināšana un pārtikas kvalitātes un vides standartu veicināšana nozīmē to, ka noteikti kritīsies lauksaimniecības produktu institucionālās cenas un celsies ražošanas izmaksas Kopienas lauku saimniecībām. Lai sasniegtu minētos mērķus un veicinātu vairāk uz tirgu orientētu un ilgtspējīgāku lauksaimniecību, jāpabeidz pāreja no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu, ieviešot savstarpēji nesaistītā ieņēmumu atbalsta sistēmu par katru saimniecību. Kaut arī savstarpēja nesaistīšana nemainīs lauksaimniekam faktiski samaksātās summas, tā būtiski palielinās ieņēmumu atbalsta efektivitāti. Tāpēc ir lietderīgi uz vienreizējo saimniecības maksājumu attiecināt nosacījumus par savstarpēju atbilstību vides, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības noteikumiem, kā arī par labu lauksaimniecības un vides apstākļu saglabāšanu saimniecībā.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Šajā regulā bija III sadaļa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Vienreizējo maksājumu shēma<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, kurā bija ietverta 3. nodaļa, kas attiecās uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>tiesībām uz maksājumu<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>. Šīs nodaļas 1. iedaļā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>tiesībām uz platībatkarīgo maksājumu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> bija ietverts minētās regulas 44. pants, kurš attiecās uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>tiesību uz maksājumu izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> un kura 2. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir jebkura saimniecības lauksaimniecības zeme, ko aizņem aramzeme un pastāvīgās ganības, izņemot zemes, uz kurām atrodas ilggadīgās kultūras, meži vai kuras izmanto ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs pašas III sadaļas 4. nodaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Zemes izmantošana saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> 1. sadaļā bija ietverts šīs pašas regulas 51. pants, kas attiecās uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>zemes lauksaimniecisku izmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Šajā pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Lauksaimnieki var izmantot zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, jebkurai lauksaimnieciskai darbībai, izņemot ilggadīgām kultūrām un tādu produktu ražošanai, kas minēti 1. panta 2. punktā Padomes <DATE ISO="19961028">1996. gada 28. oktobra</DATE> Regulā (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju [(<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="297" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1996">OV 1996, L 297, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Komisijas regulu (EK) Nr. 47/2003 (2003. gada 10. janvāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="007" PAGE.FIRST="64" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 7, 64. lpp.</REF.DOC.OJ>)], 1. panta 2. punktā Padomes <DATE ISO="19961028">1996. gada 28. oktobra</DATE> Regulā (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju [(<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="297" PAGE.FIRST="29" DATE.PUB="1996">OV 1996, L 297, 29. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Komisijas regulu (EK) Nr. 453/2002 (<DATE ISO="20020313">2002. gada 13. marts</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="072" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2002">OV 2002, L 72, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>)] [..].<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Citas atbalsta shēmas<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> 12. nodaļa, kas attiecās uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>maksājumiem par liellopu gaļu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, bija ietverts šīs regulas 132. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Ekstensifikācijas maksājums<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Saskaņā ar šī panta 3. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Piemērojot 2. punktu:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>atkāpjoties no 131. panta 2. punkta a) apakšpunkta, saimniecības ganāmpulka blīvumu nosaka, ņemot vērā vīriešu dzimuma liellopus, govis un teles, kas tajā atrodas attiecīgajā kalendārajā gadā, kā arī aitas un/vai kazas, par kurām ir iesniegti piemaksu pieteikumi par to pašu kalendāro gadu. Dzīvnieku skaitu pārvērš ganāmpulka vienībās [(LU)], atsaucoties uz pārrēķinu tabulu, kas minēta 131. panta 2. punkta a) apakšpunktā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>neierobežojot 131. panta 2. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu, platības, ko izmanto laukaugu ražošanai, kā noteikts IX pielikumā, neuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>lopbarības platību<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>lopbarības platībā, kas jāņem vērā, lai aprēķinātu ganāmpulka blīvumu, vismaz 50 % ir ganības.</TXT></NP></ITEM></LIST><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Ganības<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> definē dalībvalstis. Definīcija ietver vismaz tādu kritēriju, ka ganības ir zālaugu platības, ko, ņemot vērā vietējo lauksaimniecības praksi, atzīst par tādām, kuras paredzētas liellopu un/vai aitu ganībām. Tas tomēr neizslēdz jauktas ganību izmantošanas iespēju tajā pašā gadā (ganības, siens, zāles skābbarība).<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 796/2004</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (<DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="141" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 141, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 972/2007 (<DATE ISO="20070820">2007. gada 20. augusts</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="216" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 216, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Regula Nr. 796/2004<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>), 2. panta pirmā daļa bija formulēta šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1.a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>lauksaimniecības zemes gabals<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> nozīmē nepārtrauktu zemes gabalu, kurā viens lauksaimnieks audzē vienu kultūraugu grupu. Tomēr, gadījumos, kad saistībā ar šo regulu tiek prasīta izmantošanas veida atsevišķa deklarēšana attiecībā uz kultūraugu grupai apstiprinātu platību, šis īpašais izmantošanas veids vēl vairāk ierobežo lauksaimniecības zemes gabalu;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pastāvīgas ganības<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir zeme, ko izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot), un kas nav bijusi iekļauta saimniecības augsekas sistēmā piecus gadus vai ilgāk, izņemot zemi, kas iekļauta atmatu shēmās [..];</TXT></NP></ITEM></LIST><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>2.a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>stiebrzāles vai cita veida zāles lopbarība<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> ir visi stiebrzāļu augi, kas kādā dalībvalstī tradicionāli aug dabiskās ganībās vai parasti tiek iekļauti sēklas maisījumos ganībām vai pļavām (neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas lopu ganīšanai vai nē). Dalībvalstis drīkst iekļaut Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IX pielikumā uzskaitītos kultūraugus;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šajā ziņā Komisijas Regulas (EK) Nr. 239/2005 (2005. gada 11. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="042" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 42, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar ko tika grozīta Regulas Nr. 796/2004 sākotnējā redakcija, 1. apsvērums bija izteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Komisijas Regulas [Nr. 796/2004 sākotnējā redakcijā] 2. pants ietver vairākas definīcijas, kas ir jāprecizē. Jo īpaši definīcija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> minētā panta 2. punktā ir jāprecizē, kā arī ir nepieciešams ieviest definīciju terminam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>stiebrzāles vai cita veida zāles lopbarība<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. Tomēr šajā sakarā ir jāievēro, ka dalībvalstīm jābūt zināmai elastībai, lai varētu ņemt vērā vietējos agronomiskos apstākļus.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Regulas Nr. 796/2004 8. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Vispārējie principi attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> 1. punktā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>Zemes gabals, kurā aug koki, uzskatāms par lauksaimniecības zemes gabalu platībatkarīgā atbalsta shēmu piemērošanai, ja Regulas [..] Nr. 1782/2003 51. pantā minēto lauksaimniecisko darbību vai attiecīgā gadījumā paredzēto ražošanu var veikt līdzīgi kā zemes gabalos tajā pašā platībā, kuros nav koku.<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs regulas III iedaļā, kas attiecās uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>kontroli<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, bija ietverts tās 30. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Platību apstiprināšana<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Saskaņā ar šī panta 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Lauksaimniecības zemes gabala kopējo platību var ņemt vērā, ja to pilnīgi izmanto saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai reģiona ierastajām normām. Citos gadījumos ņem vērā faktiski izmantoto platību.</ALINEA><?PAGE NO="5"?><ALINEA>Attiecībā uz tiem reģioniem, kuros konkrēti elementi, jo īpaši žogi, grāvji un uzbērumi, tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības prakses, ko piemēro augkopībā vai zemes izmantošanā, dalībvalstis var nolemt, ka attiecīgā platība uzskatāma par daļu no pilnīgi izmantotās platības, ja tā nepārsniedz kopējo platumu, kas jānosaka dalībvalstīm. Minētajam platumam jāatbilst tradicionālajam platumam attiecīgajā reģionā, un tas nepārsniedz 2 metrus.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 1290/2005</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (<DATE ISO="20050621">2005. gada 21. jūnijs</DATE>) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="209" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 209, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) IV sadaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>Grāmatojumu noskaidrošana un Komisijas uzraudzība<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> bija ietverts minētās regulas 31. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>Atbilstības pārbaude<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Šajā pantā ietvertais 3. punkts bija formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Pirms pieņem lēmumu atteikt finansējumu, Komisijas pārbaužu rezultātus un attiecīgās dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un pēc tam abas puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem.</ALINEA><ALINEA>Ja puses nevar vienoties, dalībvalsts var lūgt sākt procedūru, kuras mērķis ir četros mēnešos saskaņot pušu pozīcijas un kuras iznākums tiek atspoguļots ziņojumā, ko nosūta Komisijai un ko Komisija izskata, pirms tā pieņem lēmumu par iespējamu finansējuma atteikumu.<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 885/2006</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (<DATE ISO="20060621">2006. gada 21. jūnijs</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="171" PAGE.FIRST="90" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 171, 90. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="291" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 291, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>), bija ietverts tās 11. pants <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Atbilstības pārbaude<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>. Šī panta 1.–3. punktā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kādas izmeklēšanas rezultātā Komisija uzskata, ka izdevumi netika veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij izmeklēšanas rezultātus un norāda korektīvos pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību šiem noteikumiem turpmāk.</ALINEA><ALINEA>Paziņojumā iekļauj atsauci uz šo pantu. Dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, un Komisija pēc tam var mainīt savu nostāju. Attaisnotos gadījumos Komisija var piekrist atbildes termiņa pagarinājumam.</ALINEA><ALINEA>Pēc atbildes termiņa beigām Komisija sasauc divpusēju sanāksmi, un abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma nopietnības un Kopienas budžetam radītā finansiālā zaudējuma novērtējumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Divu mēnešu laikā pēc 1. punkta trešajā daļā minētās sanāksmes protokola saņemšanas dalībvalsts dara zināmu sanāksmes laikā pieprasīto informāciju vai jebkuru citu informāciju, ko tā uzskata par noderīgu turpmākai izmeklēšanai.</ALINEA><ALINEA>Attaisnotos gadījumos pēc pamatota dalībvalsts lūguma Komisija var pagarināt šo pirmajā daļā minēto termiņu. Lūgumu adresē Komisijai pirms šā termiņa beigām.</ALINEA><?PAGE NO="6"?><ALINEA>Pēc pirmajā daļā minētā termiņa beigām Komisija oficiāli paziņo secinājumus dalībvalstij, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta atbilstības pārbaudes procedūras laikā. Paziņojumā novērtē izdevumus, ko Komisija plāno izslēgt no Kopienas finansējuma saskaņā ar Regulas [..] Nr. 1290/2005 31. pantu, un iekļauj atsauci uz šīs regulas 16. panta 1. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalsts informē Komisiju par tās veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem, kā arī šo pasākumu īstenošanas faktisko dienu.</ALINEA><ALINEA>Pēc tam, kad Komisija ir pārbaudījusi visus saskaņošanas struktūras sagatavotos ziņojumus saskaņā ar šīs regulas 3. nodaļu, tā pieņem, ja vajadzīgs, vienu vai vairākus lēmumus saskaņā ar Regulas [..] Nr. 1290/2005 31. pantu, lai izslēgtu no Kopienas finansējuma tos izdevumus, kurus ietekmējusi neatbilstība Kopienas noteikumiem, kamēr dalībvalsts nav efektīvi īstenojusi korektīvos pasākumus.</ALINEA><ALINEA>Novērtējot no Kopienas finansējuma izslēdzamos izdevumus, Komisija var ņemt vērā informāciju, ko dalībvalsts darījusi zināmu pēc 2. punktā minētā termiņa beigām, ja tas nepieciešams Kopienas budžetam radītā finansiālā zaudējuma precīzākiem aprēķiniem, ar nosacījumu, ka informācijas novēlotu iesniegšanu attaisno izņēmuma apstākļi.<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Šīs regulas 16. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>Saskaņošanas procedūra<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> 1. punktā bija paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>Dalībvalsts var nodot lietu izskatīšanai saskaņošanas struktūrā trīsdesmit darba dienu laikā no brīža, kad tā saņēmusi 11. panta 2. punkta trešajā daļā minēto Komisijas oficiālo paziņojumu, nosūtot saskaņošanas struktūras sekretariātam pamatotu lūgumu par saskaņošanu.</ALINEA><ALINEA>Procedūru, kas jāievēro, un sekretariāta adresi dalībvalstīm paziņo ar Lauksaimniecības fondu komitejas starpniecību.<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (ES) Nr. 1307/2013</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (<DATE ISO="20131217">2013. gada 17. decembris</DATE>), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="608" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 347, 608. lpp.</REF.DOC.OJ>), 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā ir minēta šāda definīcija:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> (turpmāk par abiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>ilggadīgie zālāji<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>) ir zeme, ko izmanto, lai audzētu dabīgi veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, un kas piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā; tās var būt arī citas sugas, piemēram, krūmi un/vai koki, ko var izmantot noganīšanai, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi, kā arī, ja dalībvalstis tā nolemj – zeme, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no izveidotās vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Tiesvedības priekšvēsturi Vispārējā tiesa ir izklāstījusi pārsūdzētā sprieduma 1.–11. punktā, un šīs tiesvedības vajadzībām to var apkopot šādi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>2008. gada septembrī un 2009. gada februārī Eiropas Komisija veica divas izmeklēšanas par Grieķijas Republikas izdevumiem, kuri tai bija radušies saistībā ar attiecīgi platībatkarīgo atbalstu un lauku attīstības pasākumiem Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas, kā arī un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ietvaros par 2008. pieprasījumu gadu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Līdz ar to <DATE ISO="20081121">2008. gada 21. novembra</DATE> vēstulē Komisija norādīja, ka attiecīgo izmeklēšanu laikā veiktajās pārbaudēs uz vietas ir pierādījies, ka noteiktas platības, par kurām bija piešķirts atbalsts, neatbilda Regulas Nr. 1782/2003 44. panta 2. punktā un Regulas Nr. 796/2004 2. pantā paredzētajiem atbilstības kritērijiem. Lai pamatotu šo konstatējumu, Komisija minēja vairākus piemērus, kas ir atgādināti pārsūdzētā sprieduma 40. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Saistībā ar Komisijas nosūtītajām piezīmēm un Grieķijas Republikas sniegtajām atbildēm <DATE ISO="20100408">2010. gada 8. aprīlī</DATE> tika noturēta divpusēja sanāksme. <DATE ISO="20100602">2010. gada 2. jūnijā</DATE> Komisija nosūtīja Grieķijas Republikai savus secinājumus, uz kuriem pēdējā minētā atbildēja <DATE ISO="20100802">2010. gada 2. augustā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><DATE ISO="20130531">2013. gada 31. maijā</DATE> Komisija informēja Grieķijas Republiku, ka tā saglabā savu nostāju par paredzēto korekciju neto apmēru, kā arī tās pamatojošajiem motīviem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT><DATE ISO="20130711">2013. gada 11. jūlijā</DATE> Grieķijas Republika vērsās saskaņošanas struktūrā. Tā sniedza atzinumu <DATE ISO="20140131">2014. gada 31. janvārī</DATE>, pirms Komisija bija paudusi savu galīgo nostāju <DATE ISO="20140326">2014. gada 26. martā</DATE>. Tajā Komisija konstatēja, pirmkārt, lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>ZGIS–ĢIS<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>) darbības nepilnības, kas ir ietekmējušas kontrolpārbaudes un administratīvās pārbaudes, otrkārt, nepilnības pārbaudēs uz vietas, kā arī, treškārt, kļūdainus maksājumu un sankciju aprēķinus. Turklāt Komisija uzsvēra šo konstatējumu atkārtotību. Attiecībā uz Grieķijas Republiku piemērotās korekcijas galīgais neto apmērs tādējādi bija <FT TYPE="DECIMAL">86007771,11</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Līdz ar to Komisija <DATE ISO="20141219">2014. gada 19. decembrī</DATE> pieņēma strīdīgo lēmumu, ar kuru tā no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus Grieķijas Republikas izdevumus, ko tā ir attiecinājusi uz ELVGF Garantiju nodaļu, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un ELFLA.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ar šo lēmumu Komisija attiecībā uz Grieķijas Republiku piemēroja vienotas likmes korekcijas par 2008. pieprasījumu gadu, pirmkārt, platībatkarīgā atbalsta jomā par kopējo summu <FT TYPE="DECIMAL">61012096,85</FT> EUR apmērā, no kuras tā atskaitīja summu <FT TYPE="DECIMAL">2135439,32</FT> EUR apmērā. Šajā korekcijā ir ņemta vērā it īpaši vienotā korekcijas likme 10 % apmērā lauksaimniekiem, kuri bija deklarējuši tikai ganības, proti, <FT TYPE="DECIMAL">32542837,74</FT> EUR. Otrkārt, Komisija piemēroja korekcijas par 2008. pieprasījumu gadu lauku attīstības jomā <FT TYPE="DECIMAL">5007867,36</FT> EUR apmērā, to attiecinot uz 2009. finanšu gadu, un <FT TYPE="DECIMAL">5496524,54</FT> EUR apmērā, to attiecinot uz 2010. finanšu gadu, proti, kopumā <FT TYPE="DECIMAL">10504391,90</FT> EUR apmērā, no kuriem tā atskaitīja kopējo summu <FT TYPE="DECIMAL">2588231,20</FT> EUR apmērā, kas atbilst <FT TYPE="DECIMAL">2318055,75</FT> EUR par 2009. finanšu gadu un <FT TYPE="DECIMAL">270175,45</FT> EUR par 2010. finanšu gadu. No tā izriet, ka no strīdīgā lēmuma izrietošā finansiālā ietekme uz Grieķijas Republiku saistībā ar vienotās likmes korekcijām platībatkarīgā atbalsta un lauku attīstības jomās bija attiecīgi <FT TYPE="DECIMAL">58876657,53</FT> EUR un <FT TYPE="DECIMAL">7916160,70</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Strīdīgajam lēmumam pievienotajā kopsavilkuma ziņojumā, kas ir minēts pārsūdzētā sprieduma 41. punktā, Komisija vienotās likmes korekcijas piemērošanu pamatoja šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>attiecībā uz ZGIS–ĢIS: Komisijas dienesti uzskatīja, ka tā neatbilst prasībām, kas izriet no Regulas Nr. 1782/2003 20. panta. Konkrēti:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tika konstatētas kļūdas attiecībā uz bāzes zemes gabalu robežām un to maksimālo platību, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, jo šie dati pamatā bija nepareizi. Konkrēti šīs kļūdas tika konstatētas attiecībā uz platībām, kas tiek izmantotas ganībām, kuras saskaņā ar pārbaudēm vairs nevarēja tikt uzskatītas par tādām, par ko var pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz<?PAGE NO="8"?> Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. un 2.a punktu. Līdz ar to lauksaimnieki nebija pareizi informēti par iespējamību pretendēt uz atbalstu par zemes gabaliem, kurus viņi plānoja deklarēt. Turklāt kontrolpārbaudes ar mērķi nepieļaut viena un tā paša atbalsta nepamatotu atkārtotu piešķiršanu par vieniem un tiem pašiem zemes gabaliem nebija pārliecinošas, ja vien nebija tikušas veiktas pārbaudes uz vietas, kurās būtu tikusi atklāta nepareizā zemes gabalu atrašanās vieta un iespējamība par tiem pretendēt uz atbalstu;</P></ITEM><ITEM><P>sākot no 2009. gada deklarācijām un kontrolpārbaudēm ZGIS–ĢIS tika izmantota jauna informācija. Tomēr kontrolpārbaužu rezultāti nevarēja tikt izmantoti, lai novērtētu fondam pastāvošo risku attiecībā uz 2008. gadu. Proti, šajā gadā lauksaimnieki savus zemes gabalus deklarēja, pamatojoties uz vecajām ZGIS–ĢIS. Tātad, ja sistēma 2008. gadā būtu darbojusies pareizi, daļa no šiem zemes gabaliem būtu tikuši noraidīti kā tādi, par kuriem nevar pretendēt uz atbalstu, tostarp ievērojama daļa, kas attiecās uz pastāvīgajām ganībām, kuras Grieķijas iestādes uzskatīja par tādām, par kurām var pretendēt uz atbalstu, un attiecībā uz kurām Komisija iepriekšējā korespondencē jau bija norādījusi uz neiespējamību par tām pretendēt uz atbalstu atbilstīgo tiesību normu neievērošanas dēļ;</P></ITEM></LIST></P></ITEM><ITEM><P>pārbaudes uz vietas attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu neatbilda Regulas Nr. 796/2004 23. un 30. panta prasībām. Konkrētāk:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>attiecībā uz ganībām: ganību mērījumu neesamība tika atzīta par īpaši satraucošu. Vairākos gadījumos platības, par kurām var pretendēt uz atbalstu, klāja kokaugi, un citus zemes gabalus daļēji klāja zāles lopbarība, tādējādi tie neatbilda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>pastāvīgo ganību<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> kritērijiem Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē. Deklarētās platības bieži tika uzietas attālās teritorijās, kuras nebija redzami norobežotas un kurām bija grūti piekļūt. Tika konstatēts, ka inspektori nebija veikuši platību mērījumus atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 30. panta prasībām. Lai gan Grieķijas Republika bija vairākkārt norādījusi, ka apstrīdētās platības vienmēr ir tikušas izmantotas kā ganības un Komisija nav apstrīdējusi iespējamību par tām pretendēt uz atbalstu, šīs platības bija bijušas tādas, par kurām nevar pretendēt uz atbalstu, arī ņemot vērā pirms 2006. gada piemērojamos noteikumus, un Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts (ĢD) arī bija apšaubījis iespējamību par tām pretendēt uz atbalstu (izmeklēšana AP/2001/06);</P></ITEM><ITEM><P>attiecībā uz pārbaudēm uz vietas, kas tika veiktas, izmantojot attālo uzrādi, piemērotā procedūra neatbilda prasībām. Līdz ar to atbalsts bija izmaksāts par zemes gabaliem, par kuriem atbilstoši Regulas Nr. 1782/2003 44. panta 2. punktam un Regulas Nr. 796/2004 2. pantam uz atbalstu nevar pretendēt;</P></ITEM><ITEM><P>attiecībā uz klasiskajām pārbaudēm uz vietas: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>atkārtotajos mērījumos<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> atklājās atšķirības, tomēr tās nepierādīja sistemātiskus trūkumus šī veida pārbaudes darbībā, izņemot attiecībā uz ganībām. 2008. gadā, ņemot vērā, ka tika ieviesta jauna ZGIS–ĢIS, Grieķijas Republika šajā sistēmā atkārtoti neiekļāva to zemes gabalu koordinātas, uz kuriem attiecās klasiskās pārbaudes uz vietas. Līdz ar to neeksistēja grafisks attēlojums, kas ļautu atklāt daudzkārtējas deklarācijas;</P></ITEM><ITEM><P>konstatētās nepilnības bija pastāvīgs trūkums galveno pārbaužu un papildpārbaužu darbībā un radīja fondam risku attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu. Turklāt šie konstatējumi bija atkārtoti;</P></ITEM><ITEM><P>konstatētās nepilnības iespaidoja ar platību <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>saistīto<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> papildu atbalstu.</P></ITEM></LIST></P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Ņemot vērā konstatējumus par nepilnībām ZGIS–ĢIS un pārbaudēs uz vietas, Komisija piemēroja korekcijas, kas bija sadalītas atbilstoši šādai klasifikācijai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>lauksaimniekiem, kas deklarēja tikai ganības, tika piemērota vienotas likmes korekcija 10 % apmērā problemātiskās situācijas ZGIS dēļ un pārbaužu uz vietas rezultātā, kurās atklājās liels kļūdu un līdz ar to – būtisku pārkāpumu skaits. Lai gan, Komisijas ieskatā, būtu pamatota korekcija 25 % apmērā, vienotas likmes korekcijas 10 % apmērā piemērošana šķita piemērotāka, ņemot vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>buferzonas efektu<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>;</P></ITEM><ITEM><P>lauksaimniekiem, kuri nedeklarēja ganības, tika piemērota vienotas likmes korekcija 2 % apmērā, ņemot vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>buferzonas efektu<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, klasisko pārbaužu uz vietas uzlabojumus un to, ka šajā lauksaimnieku kategorijā identificēto pārkāpumu līmenis bija zemāks un ka klasiskās pārbaudes uz vietas bija būtiska pārbaužu daļa;</P></ITEM><ITEM><P>attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu tika piemērota vienotas likmes korekcija 5 % apmērā pārbaužu uz vietas novēlotās uzsākšanas negatīvās ietekmes un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>buferzonas efekta<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> neesamības dēļ;</P></ITEM><ITEM><P>attiecībā uz visiem uz platību balstītajiem lauku attīstības pasākumiem tika piemērota vienotas likmes korekcija 5 % apmērā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20150302">2015. gada 2. martā</DATE>, Grieķijas Republika cēla prasību atcelt strīdīgo lēmumu, izvirzot būtībā trīs pamatus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Pirmais pamats saistībā ar vienotas likmes finanšu korekciju 10 % apmērā, kura tika piemērota lauksaimniekiem, kas bija deklarējuši tikai ganības, un kuras summa bija <FT TYPE="DECIMAL">32542837,74</FT> EUR, attiecās uz Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, nepietiekamu pamatojumu un samērīguma principa, kā arī Komisijas rīcības brīvībai piemērojamo robežu neievērošanu. Otrais pamats saistībā ar vienotas likmes finanšu korekciju 5 % apmērā attiecībā uz saistīto papildu atbalstu attiecās uz kļūdu tiesību piemērošanā, nepietiekamu pamatojumu un samērīguma principa pārkāpumu. Trešais pamats saistībā ar finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otro pīlāru saistītajam atbalstam, attiecās uz pamatojuma neesamību, kļūdu tiesību piemērošanā un samērīguma principa pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja divus pirmos pamatus un attiecībā uz trešo pamatu prasību apmierināja. Līdz ar to tā ar pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktu atcēla strīdīgo lēmumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>ciktāl tas attiecas uz korekcijas summu EUR <FT TYPE="DECIMAL">5007867,36</FT> apmērā, atskaitījuma summu EUR <FT TYPE="DECIMAL">2318055,75</FT> apmērā un finansiālās ietekmes summu EUR <FT TYPE="DECIMAL">2689811,61</FT> apmērā attiecībā uz Grieķijas Republikas veiktajiem izdevumiem ELFLA atbalsta lauku attīstībai jomā 2. prioritārā virziena (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi) ietvaros attiecībā uz 2009. finanšu gadu saistībā ar nepilnībām [ZGIS] un pārbaudēs uz vietas (otrais pīlārs, 2008. pieprasījumu gads)<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, un ar rezolutīvās daļas 2) punktu pārējā daļā prasību noraidīja.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi Tiesai</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā Grieķijas Republika lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu,</P></ITEM><ITEM><P>atcelt strīdīgo lēmumu un</P></ITEM><?PAGE NO="10"?><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību kā daļēji nepieņemamu un daļēji nepamatotu un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste, kas ir iestājusies lietā Grieķijas Republikas atbalstam, lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par apelācijas sūdzību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības pamatošanai Grieķijas Republika izvirza sešus pamatus. Pirmie trīs pamati ir saistīti ar Vispārējās tiesas vērtējumu par finanšu korekciju 10 % apmērā, kas tika piemērota attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu lauksaimniekiem, kuri bija deklarējuši tikai ganības. Ceturtais un piektais pamats attiecas uz Vispārējās tiesas vērtējumu par vienotas likmes korekciju 5 % apmērā attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu. Sestais pamats attiecas uz Vispārējās tiesas vērtējumu par finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto KLP otro pīlāru saistītajam atbalstam.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Pirmais pamats ir sadalīts trīs daļās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Pirmā pamata pirmajā daļā Grieķijas Republika būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 24.–67. punktā ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktu, kurā ir noteikta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>pastāvīgo ganību<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> definīcija. Konkrētāk tā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 34.–36. punktā ir sniegusi pārāk šauru šī jēdziena interpretāciju, izvēloties kritēriju, kas attiecas vienīgi uz veģetācijas, kura klāj attiecīgo platību, tipu. Turpretim Grieķijas Republika, kuru atbalsta Spānijas Karaliste, iestājas par plašu šī jēdziena uztveri, kas atspoguļotu Savienības likumdevēja nodomu un ietvertu tā sauktās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>Vidusjūras reģiona [tipa]<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> ganības, proti, platības, kuras klāj kokaugu vai koku veģetācija, kuras ir piemērotas ganīšanai un kurās tradicionāli neaug galvenokārt stiebrzāles, kā arī cita veida zāles lopbarība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Grieķijas Republikas ieskatā, šo interpretāciju pieļauj Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta formulējums, kā arī šīs regulas konteksts un tajā izvirzītie mērķi. Tā līdz ar to uzsver, ka šis jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> traktējums izriet gan no Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta, gan no Komisijas Kopīgā pētniecības centra (<HT TYPE="ITALIC">JRC</HT>) <DATE ISO="20080402">2008. gada 2. aprīlī</DATE> publicētajiem norādījumiem ar mērķi definēt dalībvalstīm pamatnostādnes par to, kā vislabāk ievērot spēkā esošās tiesību normas attiecībā uz KLP, kā arī no Grieķijas iestāžu un Komisijas 2012. gada oktobrī izstrādātā rīcības plāna (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>2012. gada rīcības plāns<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Atbalstot šo argumentāciju, Spānijas Karaliste būtībā uzsver, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā visu kontekstu un Regulā Nr. 1782/2003 izvirzītos mērķus, pie kuriem pieder noteiktu ar ražošanu saistītu maksājumu saglabāšana. Konkrētāk Regulas Nr. 1782/2003 132. pantā, kas attiecas uz ekstensifikācijas piemaksu, esot atsauce uz ganībām, neprecizējot, ka pēdējām minētajām ir jābūt klātām vienīgi ar zālaugu veģetāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Komisija iebilst, ka Vispārējā tiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punktā ietverto jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/>. No šīs definīcijas izrietot, ka noteicošais ir kritērijs, kas attiecas uz lauksaimniecības platību klājošās veģetācijas raksturu. Turklāt ne šī sprieduma 33. punktā minētajām pamatnostādnēm, ne 2012. gada rīcības plānam, ne Regulai Nr. 1307/2013, kura ir piemērojama no <DATE ISO="20150101">2015. gada 1. janvāra</DATE> un kurā ir ietverta jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> paplašināta definīcija, neesot nozīmes attiecībā uz lietas faktu norises laikā piemērojamo tiesību interpretāciju, kā arī Komisijas nolemtās finanšu korekcijas vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pirmā pamata otrajā daļā Grieķijas Republika būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 66. punktā ir uzskatījusi, ka neatkarīgi no sniegtās jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> interpretācijas, ņemot vērā trūkumus, kas tika konstatēti noteikumu attiecībā uz ganībām piemērošanā un ZGIS–ĢIS kontroles sistēmas darbībā, strīdīgās platības tomēr ir tādas, par kurām nevar pretendēt uz atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Grieķijas Republika uzskata, ka, piemērojot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>buferzonas efektu<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, Vispārējā tiesa nedrīkstēja no atsevišķiem ZGIS–ĢIS kontroles sistēmas darbībā konstatētiem trūkumiem attiecībā uz dažiem pārsūdzētā sprieduma 40. punktā identificētajiem zemes gabaliem secināt, ka visas platības, kuras bija deklarētas kā ganības attiecībā uz 2008. gadu un uz kurām attiecās finanšu korekcija, katrā ziņā bija tādas, par kurām nevar pretendēt uz atbalstu neatkarīgi no tā, vai tiek ņemta vērā šaurā Regulas Nr. 796/2004 2. panta interpretācija vai arī labvēlīgākās interpretācijas, kas izriet no 2012. gada rīcības plāna vai Regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Komisija lūdz šo argumentāciju noraidīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Saistībā ar pirmā pamata trešo daļu Grieķijas Republika pārmet Vispārējai tiesai nepietiekama pamatojuma norādīšanu, jo tā pārsūdzētā sprieduma 20.–22. punktā savu vērtējumu ir paudusi kā secinājumu no judikatūras par pierādīšanas pienākuma sadali atbilstības pārbaudes procedūrā. Tomēr šai judikatūrai neesot nozīmes attiecībā uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Komisija lūdz šo argumentāciju noraidīt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Iesākumā ir jānorāda, ka, lai gan Komisija nav formāli izvirzījusi iebildi par nepieņemamību, tā apšauba apelācijas sūdzības pieņemamību, jo Grieķijas Republika esot vienīgi atkārtojusi savu pirmajā instancē sniegto argumentāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tomēr šis Komisijas arguments ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras izriet, ka apelācijas sūdzībā ir jābūt precīzi norādītiem elementiem, kas tiek kritizēti spriedumā, kuru tiek lūgts atcelt, kā arī juridiskajiem argumentiem, kas konkrēti pamato šo lūgumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000704">2000. gada 4. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bergaderm</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Goupil</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑352/98 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:361">EU:C:2000:361</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Tomēr šajā gadījumā nav tā, ka Grieķijas Republika vienīgi atkārtotu vai burtiski citētu pamatus un argumentu, kurus tā bija izvirzījusi Vispārējā tiesā, bet gan tā apstrīd Tiesā Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu, ko ir veikusi Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Tādējādi Grieķijas Republikas izvirzītie pamati ir jāizvērtē pēc būtības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Runājot par pirmā pamata pirmo daļu, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī tās konteksts un tiesiskajā regulējumā, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>No Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta formulējuma izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>pastāvīgas ganības<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> “ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>zeme, ko izmanto stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kas nav bijusi iekļauta saimniecības augsekas sistēmā piecus gadus vai ilgāk<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šajā pantā ir skaidri minēta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>stiebrzāļu vai cita veida zāles lopbarības<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/> klātbūtne, tādējādi platība, kurā ir vienīgi zālaugi, noteikti ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>, tomēr citu veģetācijas tipu, piemēram, kokaugu vai koku veģetācijas klātbūtne netiek izslēgta. Tādējādi, kā secinājumu 56. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta formulējums tomēr nav viennozīmīgs attiecībā uz to, vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>pastāvīgo ganību<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> kvalifikācija ir atkarīga no kritērija, kas attiecas uz veģetācijas, kura sedz attiecīgo platību, tipu, un līdz ar to – vai tajā ir paredzēta vienīgi stiebrzāļu vai citu zālaugu klātbūtne.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Runājot par kontekstu, kurā ir iekļauts Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkts, vispirms no Regulas Nr. 239/2005 1. apsvēruma izriet, ka, ievērojot vajadzību precizēt jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, Savienības likumdevēja nodoms ir bijis piešķirt dalībvalstīm zināmu elastību, lai varētu ņemt vērā dažādos vietējos agronomiskos apstākļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Turpinājumā no paša Regulas Nr. 796/2004 8. panta 1. punkta, kurā ir norādīts uz Regulas Nr. 1782/2003 51. pantu, formulējuma izriet, ka lauksaimniecības platības faktiska izmantošana lauksaimniecībai ir atbilstīgāks kritērijs par kritēriju attiecībā uz veģetācijas, kas klāj attiecīgo platību, tipu. Saskaņā ar šo 8. panta 1. punktu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>par lauksaimniecības zemes gabalu<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> ir uzskatāms zemes gabals, kurā aug koki, ja tajā paredzēto ražošanu var veikt līdzīgi kā tajā pašā platībā esošā zemes gabalā, kur nav koku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka kritērijs, kas attiecas vienīgi uz veģetācijas, kura klāj attiecīgo platību, tipu, ir relativizēts arī Regulas Nr. 796/2004 30. panta 2. punktā saistībā ar lauksaimniecības zemes gabalu platības pārbaudi. Atbilstoši šai tiesību normai dalībvalstis var uzskatīt, ka lauksaimniecības zemes gabala kopējā platība var ietvert platību, ko aizņem [dzīv]žogi, ar nosacījumu, ka šis raksturelements tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības prakses, ko piemēro zemes izmantošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Visbeidzot, tā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>pastāvīgo ganību<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> definīcija ir ietverta Regulā Nr. 796/2004, kuras mērķis ir Regulas Nr. 1782/2003 īstenošana, saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru šis jēdziens ir jāinterpretē atbilstoši pamataktam (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE>Čehijas Republika/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑696/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:595">EU:C:2017:595</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Regulā Nr. 1782/2003 nav paredzēts, ka kvalifikācija par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>pastāvīgām ganībām<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> ir atkarīga no noteikta tipa veģetācijas klātbūtnes, jo ar šīs regulas 44. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>hektāra, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> statuss ir liegts tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>ilggadīgām kultūrām<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>mežiem<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, kā arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>[zemēm,] kuras izmanto ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tādējādi no iepriekš minētā izriet, kā secinājumu 63. punktā ir konstatējusi ģenerāladvokāte, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>pastāvīgo ganību<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> definīcijas noteicošais kritērijs nav veģetācijas, kura klāj lauksaimniecības platību, tips, bet minētās platības faktiskā izmantošana lauksaimnieciskai darbībai, kas ir tipiska <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>pastāvīgām ganībām<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/>. Līdz ar to kokaugu vai koku klātbūtne pati par sevi nevar liegt kvalificēt platību par<?PAGE NO="13"?> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>pastāvīgajām ganībām<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, ja vien šī klātbūtne neapdraud minētās platības faktisku izmantošanu lauksaimnieciskai darbībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160609">2016. gada 9. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Planes Bresco</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑333/15 un C‑334/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:426">EU:C:2016:426</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šādu interpretāciju turklāt apstiprina Regulā Nr. 1782/2003 izvirzītie mērķi, proti, ienākumu no lauksaimniecības stabilizēšana un vides aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Pirmkārt, runājot par ienākumu no lauksaimniecības stabilizēšanu, no Regulas Nr. 1782/2003 21. un 24. apsvēruma izriet, ka vienreizējo maksājumu shēma ir atkarīga no labu lauksaimniecības un vides apstākļu saglabāšanas saimniecībā un tās mērķis ir nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Tādējādi šo shēmu ir paredzēts piemērot visiem pēdējiem minētajiem, nepastāvot iespējai pieeju šim maksājumam noteikt atkarībā no tā, kāds veģetācijas tips ir šajās platībās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Otrkārt, Regulas Nr. 1782/2003 3. un 4. apsvērumā ir uzsvērta pastāvīgo ganību labvēlīgā ietekme uz vidi un ir norādīts uz Regulā Nr. 1782/2003 izvirzītu divkāršu mērķi, proti, novērst pirmām kārtām atteikšanos no lauksaimniecības zemes un otrām kārtām esošo pastāvīgo ganību pārvēršanu aramzemē. No tā izriet, kā secinājumu 68. punktā ir konstatējusi ģenerāladvokāte, ka tiekšanās sasniegt šos mērķus neatbilst šaurai jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> interpretācijai, kas attiektos vienīgi uz veģetācijas, kura klāj lauksaimniecības platību, tipu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, nosakot, vai attiecīgā platība ir kvalificējama kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, noteicošais kritērijs, kas ir jāņem vērā, ir nevis veģetācijas, kura klāj attiecīgo platību, tips, bet gan tās faktiskā izmantošana lauksaimnieciskai darbībai, kas ir tipiska <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>pastāvīgām ganībām<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 35. un 36. punktā atzīstot, ka atbilstīgais kritērijs ir veģetācijas, kura klāj attiecīgo platību, tips un pēc tam izvērtēšanu veicot no šī kritērija viedokļa, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>, kas izriet no Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta. No tā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 65. punktā ietvertais Vispārējās tiesas apsvērums, saskaņā ar kuru Grieķijas Republika nav pierādījusi Komisijas vērtējumu nepareizību, ir kļūdains.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Lai gan tas ir tā, ir jānorāda, ka vienotā korekcijas likme 10 % apmērā, kas tika piemērota lauksaimniekiem, kuri bija deklarējuši tikai ganības, kopsavilkuma ziņojumā ir pamatota ar visiem trūkumiem, kas ir izklāstīti šī sprieduma 16., 21. un 22. punktā, kuros būtībā ir atkārtoti pārsūdzētā sprieduma 40. un 41. punkts. Komisija tādējādi šo korekcijas likmi pamatoja, pirmkārt, ar nepilnībām ZGIS–ĢIS, kas ietekmē administratīvo procedūru un kontrolpārbaužu pierādījuma spēku, un, otrkārt, ar nepilnībām pārbaudēs uz vietas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Šajā ziņā, izvērtējot pirmo tajā celtās prasības pamatu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 23.–106. punktā uzskatīja, ka 10 % likme, kas tika piemērota lauksaimniekiem, kuri bija deklarējuši tikai ganības, tomēr ir pamatota citu konstatēto trūkumu dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Konkrētāk pārsūdzētā sprieduma 66., 88. un 95. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka neatkarīgi no pretrunām attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>pastāvīgo ganību<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/> definīciju nepilnības ZGIS–ĢIS pamatoja to, ka lauksaimniekiem, kuri bija deklarējuši tikai ganības, tika noteikta vienota korekcijas likme 10 % apmērā. Šajā situācijā Vispārējās tiesas pieļautā kļūda, kas tika izklāstīta šī sprieduma 59. punktā, neietekmē pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu, jo to pietiekami pamato tā 66., 88. un 95. punktā ietvertie vērtējumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Tādējādi šī sprieduma 59. punktā identificētā kļūda tiesību piemērošanā nevar izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Runājot par pirmā pamata otro daļu, pietiek norādīt, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 66. punktā tikai atzina, ka, pat pieņemot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>pastāvīgo ganību<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> definīcija, kas tika piemērota, neatbilda Regulas Nr. 796/2004 2. panta pirmās daļas 2. punkta formulējumam, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>ņemot vērā [pārsūdzētā] sprieduma 40. un 41. punktā minētos trūkumus, kas tika konstatēti noteikumu attiecībā uz ganībām piemērošanā un ZGIS–ĢIS kontroles sistēmas darbībā<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>, strīdīgās platības bija tādas, par kurām nevarēja pretendēt uz atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 40. punktā Vispārējā tiesa ir uzskaitījusi vairākus zemes gabalu piemērus, ko Komisija bija konstatējusi, lai pamatotu vienotas likmes korekciju un kas, pieņemot, ka būtu iespējams noteikt to atrašanās vietu, neatbilda Regulas Nr. 1782/2003 44. panta 2. punktā paredzētajiem atbilstības kritērijiem, jo tie netika izmantoti lauksaimnieciskām darbībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Līdz ar to pirmā pamata otrā daļa nav jāapspriež un ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Runājot par pirmā pamata trešo daļu, ir jānorāda, ka pirms katra Grieķijas Republikas izvirzītā pamata konkrētas izvērtēšanas, attiecīgajā stadijā neizdarot juridiskus secinājumus, pārsūdzētā sprieduma 20.–22. punktā Vispārējā tiesa ir tikai atgādinājusi no pastāvīgās judikatūras izrietošos vispārīgos principus attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadali strīdos saistībā ar Eiropas fondiem starp Komisiju, no vienas puses, un attiecīgo dalībvalsti, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pirmā pamata trešā daļa nav jāapspriež un ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Tādējādi, lai gan pirmā pamata pirmā daļa ir pamatota, tas nevar izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji neefektīvs, daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Otrajā pamatā Grieķijas Republika būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 68.–76. punktā nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav atbildējusi uz visiem Grieķijas Republikas izklāstītajiem argumentiem par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/> – konkrēti attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>Vidusjūras reģiona [tipa] ganības<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Komisija prasa šo pamatu noraidīt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>No pastāvīgās judikatūras izriet, ka Vispārējās tiesas pienākums pamatot savus nolēmumus nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tai ir detalizēti jāatbild uz katru kāda lietas dalībnieka minētu argumentu, it īpaši, ja tas nav pietiekami skaidrs un precīzs un nav balstīts uz detalizētiem pierādījumiem (spriedums, 2007. gada 11. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Technische Glaswerke Ilmenau</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑404/04 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:6">EU:C:2007:6</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 24.–65. punktu ir veltījusi detalizētam Grieķijas Republikas argumentu attiecībā uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> interpretāciju, konkrēti attiecībā uz veģetācijas, kura klāj lauksaimniecības platību, tipa nozīmīgumu, izvērtējumam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Otrkārt, Vispārējai tiesai iesniegtā pieteikuma par lietas ierosināšanu 15. un 16. punktā prasītāja tikai atsaucās uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>visu Vidusjūras reģiona tipa ganību īpašajām raksturiezīmēm<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/>, kurām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>[esot] liela vides vērtība<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>. Tā kā šis apgalvojums neatbilst ne izvirzītajām skaidrības, ne precizitātes prasībām, Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā nav atbildējusi konkrēti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>No tā izriet ka Vispārējā tiesa ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu. Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par trešo pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Trešais pamats ir sadalīts divās daļās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Šī pamata pirmajā daļā Grieķijas Republika būtībā uzsver, ka Vispārējā pārsūdzētā sprieduma 88.–103. punktā tiesa vairākkārt nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu. Grieķijas Republikas ieskatā, Vispārējā tiesa ir neatļautā veidā papildinājusi strīdīgā lēmuma pamatojumu, uzskatīdama, ka ar pārkāpumiem administrācijas un kontroles sistēmā vien jau pietiek, lai pamatotu korekcijas likmi 10 % apmērā, kaut gan no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka šī korekcijas likme ir pamatota tikai ar to, ka par platībām, kuras ir deklarētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/>, nevar pretendēt uz atbalstu. Turklāt Vispārējā tiesa savu nolēmumu neesot pietiekami pamatojusi ne attiecībā uz korekcijas likmes palielināšanu līdz 10 % salīdzinājumā ar iepriekšējam gadam noteikto korekcijas likmi 5 % apmērā, ne arī attiecībā uz pārbaudēs uz vietas konstatētajiem uzlabojumiem. Visbeidzot Grieķijas Republika pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav pietiekami ņēmusi vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>buferzonas efektu<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Šī pamata otrajā daļā Grieķijas Republika apgalvo, ka, pārsūdzētā sprieduma 88.–103. punktā apstiprinot korekcijas likmi 10 % apmērā attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, kuri bija deklarējuši tikai ganības, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi samērīguma principu. Grieķijas Republikas ieskatā, korekcijas likme 5 % apmērā ir pamatota, it īpaši ņemot vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>buferzonas efektu<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Komisija uzsver, ka šis pamats ir pilnībā jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Runājot par trešā pamata pirmo daļu, vispirms ir jānorāda, ka, pretēji tam, ko apgalvo Grieķijas Republika, Komisijas noteiktā vienotā korekcijas likme 10 % apmērā nav balstīta vienīgi uz neiespējamību pretendēt uz atbalstu par attiecīgajām platībām, bet uz visām kontroles sistēmas nepilnībām, kuras Komisija ir konstatējusi kopsavilkuma ziņojumā, un ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 10. un 89.–94. punktā to atgādina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 95. punktā varēja, nepieļaujot kļūdu, uzskatīt, ka trūkumi kontroles sistēmā apvienojumā ar visiem pārējiem konstatētajiem trūkumiem veido ievērojamas nepilnības kontroles sistēmas īstenošanā, kas nozīmē, ka ir pieļauts daudz kļūdu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Grieķijas Republikas apgalvojums, saskaņā ar kuru no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka vienotā korekcijas likme 10 % apmērā ir pamatota tikai ar to, ka par platībām, kuras ir deklarētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>pastāvīgās ganības<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/>, nevar pretendēt uz atbalstu, ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84</NO.P><TXT>Turpinājumā, runājot par apgalvojumu attiecībā uz to, ka neesot ņemti vērā uzlabojumi, kas tika konstatēti saistībā ar pārbaudēm uz vietas, kā arī 2007. gadam noteiktā finanšu korekcijas likme 5 % apmērā, ir jānorāda, ka, pretēji tam, ko apgalvo Grieķijas Republika, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 98.–101. punktā ir novērtējusi šo elementu nozīmīgumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85</NO.P><TXT>Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 99. punktā uzsvēra, ka, lai gan kopsavilkuma ziņojumā ir konstatēts uzlabojums pārbaužu uz vietas skaita ziņā 2008. gadā, tomēr šajā ziņojumā ir norādīts arī, ka no kvalitātes viedokļa pārbaudēs uz vietas uzlabojumu nebija. Balstoties uz šo konstatējumu un konstatējumu, ka Grieķijas Republika nav pamatojusi savu apgalvojumu attiecībā uz kvalitatīviem uzlabojumiem kontrolēs uz vietas, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 100. punktā pamatoti varēja šo pēdējo minēto apgalvojumu noraidīt, izpildot savu pienākumu norādīt pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86</NO.P><TXT>Tādējādi šāds apgalvojums izriet no kļūdainas pārsūdzētā sprieduma interpretācijas un ir faktiski nepareizs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87</NO.P><TXT>Visbeidzot, runājot par apgalvojumu attiecībā uz to, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0092" REF.END="QE0092"/>buferzonas efektu<QUOT.END REF.START="QS0092" CODE="201D" ID="QE0092"/>, ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 95., 102. un 103. punktā Vispārējā tiesa to gan ir ņēmusi vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88</NO.P><TXT>Konkrētāk, pārsūdzētā sprieduma 85.–94. punktā veikusi izvērtējumu attiecībā uz ievērojamām nepilnībām [kontroles sistēmas] īstenošanā, pārsūdzētā sprieduma 95. punktā Vispārējā tiesa atzina, ka visi trūkumi kontroles sistēmā, aplūkoti kopumā, veido šādas ievērojamas nepilnības [kontroles sistēmas] īstenošanā, tādējādi attaisnojot vienotas korekcijas likmes 25 % piemērošanu. Lai gan tas ir tā, šī pārsūdzētā sprieduma 95. punkta turpinājumā tā pauda uzskatu, ka Komisija ir ņēmusi vērā pazeminātu zaudējumu risku fondam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0093" REF.END="QE0093"/>buferzonas efekta<QUOT.END REF.START="QS0093" CODE="201D" ID="QE0093"/> dēļ, atbilstoši kuram tikai daļa deklarēto platību tiek ņemtas vērā tiesību uz maksājumu aktivēšanai, un, piemērojot vienotas likmes korekciju 10 % apmērā, nav pieļāvusi kļūdu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89</NO.P><TXT>Tādējādi šāds apgalvojums izriet no kļūdainas pārsūdzētā sprieduma interpretācijas un ir faktiski nepareizs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90</NO.P><TXT>No tā izriet, ka trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91</NO.P><TXT>Trešā pamata otrā daļa attiecas uz Vispārējās tiesas pieļauto samērīguma principa pārkāpumu, jo vienotās korekcijas likmes apmērs neesot drīkstējis būt 10 %, bet gan 5 %, ņemot vērā kontroles sistēmas trūkumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka, noslēdzot detalizētu analīzi pārsūdzētā sprieduma 85.–94. punktā, Vispārējā tiesa pauda uzskatu, ka trūkumi kontroles sistēmā apvienojumā ar visiem pārējiem konstatētajiem trūkumiem veido ievērojamas nepilnības kontroles sistēmas īstenošanā, kas nozīmē, ka ir pieļauts daudz kļūdu, kuras liecina par vispārīgiem pārkāpumiem, kuri visdrīzāk ir izraisījuši ārkārtīgi lielus zaudējumus fondam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 82. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra – un Grieķijas Republika šajā apelācijas sūdzībā par šo punktu kritiku nav paudusi –, ka no Komisijas <DATE ISO="19971223">1997. gada 23. decembra</DATE> dokumenta VI/5330/97, kurā ir definētas pamatnostādnes finanšu korekciju jomā, izriet, ka šādas ievērojamas nepilnības kontroles sistēmas īstenošanā var pamatot korekcijas 25 % apmērā no izdevumiem piemērošanu, ja pastāv ārkārtīgi lielu zaudējumu risks fondam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94</NO.P><TXT>Tādējādi, pārsūdzētā sprieduma 96. punktā konstatējot, ka Komisija varēja, nepieļaujot kļūdu, piemērot vienotas likmes korekciju 10 % apmērā, Vispārējā tiesa nav pārkāpusi samērīguma principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka trešā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="17"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par ceturto pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97</NO.P><TXT>Ceturtais pamats būtībā attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa šķietami esot pieļāvusi pārsūdzētā sprieduma 110.–120. punktā, kad tā ir interpretējusi un piemērojusi Regulas Nr. 1290/2005 31. pantu, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 885/2006 11. pantu, kā arī uz nepietiekamu pamatojumu. Konkrētāk Grieķijas Republika uzsver, ka Komisija ir pārkāpusi tās procesuālās garantijas, neuzaicinādama to divpusējā sanāksmē apspriest Komisijas konstatējumus attiecībā uz kavējumiem pārbaužu uz vietas veikšanā saistībā ar papildu platībatkarīgo atbalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98</NO.P><TXT>Komisija iebilst, ka šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99</NO.P><TXT>Uzreiz ir jānorāda, ka no Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 3. punkta izriet, ka atbilstības pārbaudes procedūrā, pirms pieņem lēmumu atteikt finansējumu, Komisijas pārbaužu rezultātus un attiecīgās dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un pēc tam abas puses cenšas panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100</NO.P><TXT>Turklāt Regulas Nr. 885/2006 11. pantā šī procedūra ir konkretizēta, nosakot tās kārtību. Tādējādi no šīs regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas izriet – ja kādas izmeklēšanas rezultātā Komisija uzskata, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Savienības tiesībām, tā paziņo attiecīgajai dalībvalstij savus konstatējumus un norāda korektīvos pasākumus, kas veicami. Turpinājumā šīs regulas 11. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībvalsts sniedz atbildi divu mēnešu laikā pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas un Komisija pēc tam var mainīt savu nostāju. Visbeidzot šīs pašas regulas 11. panta 1. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka pēc atbildes termiņa beigām Komisija sasauc divpusēju sanāksmi un abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem, kā arī par pārkāpuma nopietnības un Savienības budžetam radītā finansiālā zaudējuma novērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, no Regulas Nr. 885/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas skaidri izriet, ka Komisija var mainīt savu nostāju atkarībā no attiecīgās dalībvalsts atbildē sniegtās informācijas, un, otrkārt, no šīs regulas 11. panta 1. punkta trešās daļas – ka divpusējās sanāksmes sasaukšana nav saistīta ar prasību Komisijai precizēt visus konstatējumu aspektus, par kuriem šajā sanāksmē tiks diskutēts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102</NO.P><TXT>Gluži pretēji, kā secinājumu 112. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, divpusējās sanāksmes galvenais mērķis ir nevis informēt dalībvalsti par Komisijas konstatējumu apmēru, bet gan, pamatojoties uz iepriekš notikušo informācijas apmaiņu, radīt iespēju panākt Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 3. punktā prasīto vienošanos par veicamajiem pasākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Grieķijas Republikas apgalvojums attiecībā uz it kā pārkāptajām tās procesuālajām garantijām, kas izriet no Regulas Nr. 885/2006 11. panta, jo Komisija to nebija uzaicinājusi divpusējā sanāksmē apspriest kavējumus pārbaužu uz vietas veikšanā saistībā ar papildu platībatkarīgo atbalstu, ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104</NO.P><TXT>Visbeidzot attiecībā uz Grieķijas Republikas apgalvojumu saistībā ar pārsūdzētā sprieduma nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu pietiek norādīt, ka pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija pārsūdzētā sprieduma 113.–116. punktā izklāstījusi pirmā rakstiskā paziņojuma Regulas Nr. 885/2006 11. panta izpratnē nozīmīgumu, tā šī sprieduma 118.–120. punktā ietvertas skaidras un detalizētas analīzes noslēgumā pauda uzskatu, ka paziņojumā par izmeklēšanas rezultātiem ir juridiski pietiekami identificēta pārbaužu uz vietas saistībā ar papildu platībatkarīgo atbalstu novēlotā uzsākšana.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ceturtais pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par piekto pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106</NO.P><TXT>Saistībā ar piekto pamatu Grieķijas Republika būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 126.–128. un 132.–133. punktā ir papildinājusi strīdīgā lēmuma pamatojumu, lai attaisnotu attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu noteikto korekcijas likmi 5 % apmērā. Precīzāk, tā uzsver, ka Vispārējā tiesa ir papildinājusi strīdīgā lēmuma pamatojumu, lai attaisnotu starpību starp attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu noteikto vienoto korekcijas likmi 5 % apmērā un vienoto korekcijas likmi 2 % apmērā, kura bija noteikta attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu par citām platībām, kas nav ganības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107</NO.P><TXT>Komisijas ieskatā, galvenokārt šis pamats ir jānoraida kā nepieņemams, pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jo šis pamats ir formulēts pārāk īsi un neskaidri. Pakārtoti Komisija uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir pareizi pamatots. No tā izrietot, ka šis pamats ir jānoraida.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108</NO.P><TXT>Runājot par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību, kas ir balstīta uz to, ka piektais pamats ir īss un neskaidrs, tāpēc esot neiespējami uz to atbildēt, ir jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta izriet, ka ir jābūt precīzi norādītiem elementiem, kas tiek kritizēti spriedumā, kuru tiek lūgts atcelt, kā arī juridiskajiem argumentiem, kas konkrēti pamato šo lūgumu. Šajā ziņā Tiesas Reglamenta 169. panta 2. punktā ir precizēts, ka izvirzītajos tiesību pamatos un argumentos precīzi norāda apstrīdētos Vispārējās tiesas nolēmuma motīvu daļas punktus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Spānija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑197/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2157">EU:C:2014:2157</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika apelācijas sūdzības 79. punktā ir norādījusi konkrētos pārsūdzētā sprieduma punktus, kas tiek kritizēti tās piektajā pamatā, un izklāstījusi pietiekami konkrētu argumentāciju, lai ļautu Tiesai šo pamatu izvērtēt. Tādējādi Grieķijas Republikas piektais pamats ir pieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110</NO.P><TXT>Lai gan tas ir tā, attiecībā uz lietas būtību – pretēji tam, ko apgalvo Grieķijas Republika – Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 126.–128., kā arī 132. un 133. punktā nav papildinājusi strīdīgā lēmuma pamatojumu, lai attaisnotu starpību starp attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu noteikto vienoto korekcijas likmi 5 % apmērā un vienoto korekcijas likmi 2 % apmērā, kura bija noteikta attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu par citām platībām, kas nav ganības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111</NO.P><TXT>Pirmkārt, no Vispārējās tiesas pārsūdzētā sprieduma 123.–131. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija savā kopsavilkuma ziņojumā likmi 5 % apmērā ir pamatojusi ar pārkāpumiem kontroles sistēmā attiecībā uz galvenajām pārbaudēm. Otrkārt, no pārsūdzētā sprieduma 136. punkta izriet, ka likme 2 % apmērā, kura bija noteikta attiecībā uz platībatkarīgo atbalstu par citām platībām, kas nav ganības, ir pamatota <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0094" REF.END="QE0094"/>buferzonas efekta<QUOT.END REF.START="QS0094" CODE="201D" ID="QE0094"/> dēļ. Tomēr, kā secinājumu 79.–118. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte, šim <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0095" REF.END="QE0095"/>buferzonas efektam<QUOT.END REF.START="QS0095" CODE="201D" ID="QE0095"/> nav nozīmes attiecībā uz papildu platībatkarīgo atbalstu, jo pēdējais minētais atbalsts ir saistīts ar ražošanu, neizmantojot tiesības uz maksājumu. Visbeidzot un ciktāl Grieķijas Republika apstrīd pārsūdzētā sprieduma 133. punktu, ir jānorāda, ka šajā punktā Vispārējā tiesa tikai izdara faktiska rakstura vērtējumu, noraidot, ka apgalvotie uzlabojumi ZGIS–ĢIS būtu tikuši piemēroti 2008. pieprasījumu gadā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112</NO.P><TXT>Līdz ar to piektais apelācijas sūdzības pamats ir balstīts uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma interpretāciju un ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par sesto pamatu</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113</NO.P><TXT>Sestajā pamatā Grieķijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa vispār nav norādījusi pamatojumu, noraidīdama prasītājas otro iebildumu – saistībā ar prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai izvirzīto trešo pamatu par lauku attīstības jomā piemēroto korekciju –, saskaņā ar kuru strīdīgais lēmums ir jāatceļ, jo no korekciju apmēra, kas tika noteiktas un piemērotas strīdīgajā lēmumā, nebija atskaitītas ar iepriekšēju Komisijas lēmumu piemērotās korekcijas. Konkrētāk Vispārējā tiesa, šajā ziņā nenorādot pamatojumu, esot Grieķijas Republikas prasījumus ierobežojusi līdz summai <FT TYPE="DECIMAL">5007867,36</FT> EUR apmērā, kura atbilst uz 2009. finanšu gadu attiecinātajai korekcijai, lai gan tā apstrīdēja ar strīdīgo lēmumu piemērotās korekcijas kopējo apmēru, proti, <FT TYPE="DECIMAL">10504391,90</FT> EUR, kas atbilst uz 2009. un 2010. finanšu gadiem attiecināto korekciju (<FT TYPE="DECIMAL">5007867,36</FT> EUR un <FT TYPE="DECIMAL">5496524,54</FT> EUR) summai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114</NO.P><TXT>Komisija iebilst, ka šis pamats nav pieņemams. Pirmkārt, Grieķijas Republika apstrīdot tikai ar strīdīgo lēmumu piemērotās korekcijas galīgo neto apmēru, kā arī summu, kuras apmērā galīgā korekcija tika samazināta; tas būtībā esot faktiska rakstura iebildums, kas Tiesai apelācijas tiesvedībā neesot jāpārbauda. Otrkārt, Grieķijas Republikas iebildums par bruto summu <FT TYPE="DECIMAL">10504391,90</FT> EUR apmērā neesot nevienā brīdī apstrīdēts tiesvedībā Vispārējā tiesā, tādējādi šis iebildums esot uzskatāms par prasības priekšmeta paplašināšanu apelācijas sūdzības ietvaros un esot vērtējams kā jauns pamats, un kā tāds esot jānoraida kā nepieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Tiesas vērtējums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika sava pirmajā instancē iesniegtā prasības pieteikuma 9. un 41.–43. punktā lūdza atcelt strīdīgo lēmumu, ciktāl ar to ir paredzēta vienotas likmes korekciju piemērošana platībatkarīgā atbalsta jomā 5 % apmērā no kopējiem izdevumiem, kas veikti lauku attīstības pasākumu jomā, <FT TYPE="DECIMAL">10504391,90</FT> EUR apmērā, kuri atbilst uz 2009. un 2010. finanšu gadiem attiecināto korekciju (<FT TYPE="DECIMAL">5007867,36</FT> EUR un <FT TYPE="DECIMAL">5496524,54</FT> EUR) summai. Precīzāk, Grieķijas Republika Vispārējā tiesā apstrīdēja to, nav ņemta vērā iepriekšējā korekcija, kas ir tikusi piemērota saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/214/ES (<DATE ISO="20130502">2013. gada 2. maijs</DATE>), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="123" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 123, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>), saistībā ar atbalstu lauku attīstībai attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu par 2009. un 2010. finanšu gadiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116</NO.P><TXT>Ir jākonstatē, ka šajā gadījumā pārsūdzētā sprieduma 155.–168. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Grieķijas Republikas prasību, izvērtējumā aplūkodama tikai 2009. finanšu gadā piemēroto korekciju par 2008. pieprasījumu gadu, nesniedzot cita veida pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117</NO.P><TXT>Tādējādi, nesniedzot atbildi uz daļu no Grieķijas Republikas galvenajiem argumentiem, Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas tai ir noteikts ar Tiesas statūtu 36. pantu, kurš ir piemērojams attiecībā uz Vispārējo tiesu atbilstoši šo statūtu 53. panta pirmajai daļai, un – ar Vispārējās tiesas Reglamenta 117. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118</NO.P><TXT>Līdz ar to Grieķijas Republikas izvirzītais sestais pamats ir jāapstiprina, jo Vispārējā tiesa tajā celto prasību noraidīja, šīs prasības trešā pamata pamatošanai izvirzītā otrā iebilduma izvērtējumā aplūkojot tikai korekciju par 2008. pieprasījumu gadu, kura bija attiecināta uz 2009. finanšu gadu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, tā kā sestais apelācijas sūdzības pamats ir jāatzīst par pamatotu, pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punkts ir jāatceļ, ciktāl Vispārējā tiesa Grieķijas Republikas prasību noraidīja, savā izvērtējumā aplūkojot tikai uz 2009. finanšu gadu attiecināto korekciju par 2008. pieprasījumu gadu attiecībā uz finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto KLP otro pīlāru saistītajam atbalstam, un neizvērtējot uz 2010. finanšu gadu attiecināto korekciju par 2008. pieprasījumu gadu <FT TYPE="DECIMAL">5496524,54</FT> EUR apmērā attiecībā uz finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto KLP otro pīlāru saistītajam atbalstam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prasību Vispārējā tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120</NO.P><TXT>Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmajai daļai, ja Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, tā var nodot lietu atpakaļ sprieduma taisīšanai Vispārējā tiesā vai pati taisīt galīgo spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121</NO.P><TXT>Runājot par otro iebildumu Vispārējā tiesā celtās prasības trešā pamata pamatošanai, no pārsūdzētā sprieduma 155.–168. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa Grieķijas Republikas prasības par divkāršas korekcijas esamību apjomu ierobežoja, to attiecinot vienīgi uz 2009. finanšu gadu, lai gan Grieķijas Republikas pieteikums par lietas ierosināšanu attiecās gan uz 2009. finanšu gadu, gan uz 2010. finanšu gadu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122</NO.P><TXT>Tomēr ir jākonstatē, pirmkārt, ka, runājot par 2010. finanšu gadā piemēroto korekciju, kas attiecas uz 2008. pieprasījumu gadu, strīdīgajā lēmumā nav juridiski pietiekami precizēts, kā atbilstoši Lēmumam 2013/214 piemērotā korekcija ir atbalsojusies uz saskaņā ar strīdīgo lēmumu nolemtās korekcijas apmēru, lai novērstu divkāršu korekciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123</NO.P><TXT>Otrkārt, šī pamatojuma neesamība neļauj juridiski pietiekami noteikt, vai – un attiecīgajā gadījumā – ciktāl – Komisija no Lēmuma 2013/214 izrietošo korekciju ir ņēmusi vērā, aprēķinot 2010. finanšu gadā piemēroto korekciju attiecībā uz 2008. pieprasījumu gadu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124</NO.P><TXT>No tā izriet, ka otrais iebildums Vispārējā tiesā celtās prasības trešā pamata pamatošanai ir jāapstiprina un līdz ar to strīdīgais lēmums ir jāatceļ pamatojuma neesamības dēļ, ciktāl tas attiecas uz Lēmuma 2013/214 ņemšanu vērā, aprēķinot korekciju <FT TYPE="DECIMAL">5496524,54</FT> EUR apmērā, atskaitījumu <FT TYPE="DECIMAL">270175,45</FT> EUR apmērā un finansiālo ietekmi <FT TYPE="DECIMAL">5226349,09</FT> EUR apmērā, kuri attiecas uz Grieķijas Republikas izdevumiem atbalsta lauku attīstībai jomā 2. prioritārā virziena (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi) ietvaros un tika piemēroti 2010. finanšu gadā par nepilnībām ZGIS un pārbaudēs uz vietas (otrais pīlārs, 2008. pieprasījumu gads).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126</NO.P><TXT>Atbilstoši šī paša reglamenta 138. panta 3. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127</NO.P><TXT>Tā kā Grieķijas Republikai un Komisijai spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, tās sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē un apelācijas tiesvedību pašas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 140. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, dalībvalstis un iestādes, kuras ir iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129</NO.P><TXT>Spānijas Karaliste kā persona, kas iestājusies apelācijas tiesvedībā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20170330">2017. gada 30. marta</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Grieķija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑112/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:239">EU:T:2017:239</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvās daļas 2) un 3) punktu, ciktāl, pirmkārt, Vispārējā tiesa Grieķijas Republikas prasību noraidīja, savā izvērtējumā aplūkojot tikai uz 2009. finanšu gadu attiecināto korekciju par 2008. pieprasījumu gadu attiecībā uz finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otro pīlāru saistītajam atbalstam, un neizvērtējot uz 2010. finanšu gadu attiecināto korekciju par 2008. pieprasījumu gadu <FT TYPE="DECIMAL">5496524,54</FT> EUR apmērā attiecībā uz finanšu korekciju 5 % apmērā, kas tika piemērota ar lauku attīstībai veltīto KLP otro pīlāru saistītajam atbalstam, un, otrkārt, ciktāl tā pieņēma lēmumu par tiesāšanās izdevumiem.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/950/ES (<DATE ISO="20141219">2014. gada 19. decembris</DATE>), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl tas attiecas uz Komisijas Īstenošanas lēmuma 2013/214/ES (<DATE ISO="20130502">2013. gada 2. maijs</DATE>), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ņemšanu vērā, aprēķinot korekciju <FT TYPE="DECIMAL">5496524,54</FT> EUR apmērā, atskaitījumu <FT TYPE="DECIMAL">270175,45</FT> EUR apmērā un finansiālo ietekmi <FT TYPE="DECIMAL">5226349,09</FT> EUR apmērā, kuri attiecas uz Grieķijas Republikas izdevumiem atbalsta lauku attīstībai jomā 2. prioritārā virziena (2007–2013, platībatkarīgie pasākumi) ietvaros un tika piemēroti 2010. finanšu gadā par nepilnībām zemesgabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS) un pārbaudēs uz vietas (otrais pīlārs, 2008. pieprasījumu gads).</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Grieķijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē un apelācijas tiesvedību pašas.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">5)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>