|
Oficiālais Vēstnesis |
LV Serija C |
|
C/2024/1026 |
24.1.2024 |
Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu
(C/2024/1026)
Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.
PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU
“Rheinburgen-Landwein”
PGI-DE-A1298-AM01
Paziņojuma datums: 27.10.2023.
APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS
1. Grozījuma apraksts
a) Vīna/vīnkopības produktu un analītisko un/vai organoleptisko īpašību apraksts
Atļauts izmantot salduma norādi “pussalds”.
Uz šo punktu ir pārcelta informācija par produkta “Rheinburgen-Landwein” minimālo dabisko spirta koncentrāciju un minimālo dabiskās misas masu. Saturs nav mainīts. Skaidrības labad ir iekļauts šāds teikums par pagrabā veicamo uzskaiti: “Jādokumentē misas masa raudzēšanas tvertnē.”
Sniegts arī dažādo produktu organoleptisko īpašību apraksts.
b) Apgabala robežas noteikšana
Mainītas ar AĢIN “Rheinburgen-Landwein” apzīmētā produkta apgabala robežas.
Ir uzskaitītas atsevišķās pašvaldības, iekļaujot arī kadastrālās vienības.
Precīzu noteikto robežu var redzēt kartēs, kurās parādīti iepriekš minēto pašvaldību teritorijā ietilpstošie vīndārzi, ko norobežo zemesgabali. Minētās kartes var aplūkot tīmekļa vietnē www.ble.de/eu-qualitätskennzeichen-wein.
Mainīts apgabals, kurā drīkst ražot Landwein. Līdz šim produkta “Rheinburgen-Landwein” ražošana ir bijusi iespējama tikai Vidusreinas [Mittelrhein] audzēšanas apgabalā. Attiecīgie noteikumi ir saskaņoti ar juridiskajām prasībām un tagad ļauj produktu “Rheinburgen-Landwein” ražot arī citviet tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē:
“ Landwein drīkst ražot apgabalā, kurš nav šā produkta ražošanai noteiktais reģions un kurā ievāktas vīnogas, un kurš norādīts marķējumā, ja ražošanas apgabals atrodas tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē.”
c) Vīna vīnogu šķirnes
Līdz šim produkta specifikācijas 7. punktā (kas kļūst par 8. punktu) ir bijušas uzskaitītas turpmāk minētās vīnogu šķirnes.
Reinzemē-Pfalcā
Baltvīni
‘Auxerrois’, ‘Bacchus’, ‘Chardonnay’, ‘Ehrenbreitsteiner’, ‘Ehrenfelser’, ‘Faberrebe’, ‘Findling’, ‘Früher Malingre’, ‘Gelber Muskateller’, ‘Grauer Burgunder’, ‘Grüner Silvaner’, ‘Grüner Veltliner’, ‘Helios’, ‘Huxelrebe’, ‘Johanniter’, ‘Kerner’, ‘Müller-Thurgau’, ‘Muskat-Ottonel’, ‘Nobling’, ‘Optima’, ‘Ortega’, ‘Osteiner’, ‘Phoenix’, ‘Reichensteiner’, ‘Roter Traminer’, ‘Sauvignon Blanc’, ‘Scheurebe’, ‘Schönburger’, ‘Weißer Riesling’, ‘Würzer’.
Sarkanvīni un sārtvīni
‘Blauer Frühburgunder’, ‘Blauer Portugieser’, ‘Blauer Spätburgunder’, ‘Cabernet Dorsa’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Dakapo’, Deckrot’, ‘Dornfelder’, ‘Dunkelfelder’, ‘Regent’, ‘Rotberger’, ‘Saint-Laurent’.
Ziemeļreinā-Vestfālenē
Baltvīni
‘Auxerrois’, ‘Bacchus’, ‘Ehrenfelser’, ‘Faberrebe’, ‘Freisamer’, ‘Früher Malingre’, ‘Gelber Muskateller’, ‘Grüner Silvaner’, ‘Grüner Veltliner’, ‘Huxelrebe’, ‘Kanzler’, ‘Kerner’, ‘Morio-Muskat’, ‘Müller-Thurgau’, ‘Muskat-Ottonel’, ‘Optima’, ‘Ortega’, ‘Perle’, ‘Phoenix’, ‘Reichensteiner’, ‘Rieslaner’, ‘Roter Traminer’, ‘Ruländer’, ‘Scheurebe’, ‘Siegerrebe’, ‘Solaris’, ‘Weißer Burgunder’, ‘Weißer Elbling’, ‘Weißer Gutedel’, ‘Weißer Riesling’, ‘Würzer’.
Sarkanvīni un sārtvīni
‘Blauer Frühburgunder’, ‘Blauer Limberger’, ‘Blauer Portugieser’, ‘Blauer Spätburgunder’, ‘Domina’, ‘Dornfelder’, ‘Dunkelfelder’, ‘Früher Roter Malvasier’, ‘Gewürztraminer’, ‘Helfensteiner’, ‘Heroldrebe’, ‘Regent’, ‘Rotberger’, ‘Roter Elbling’, ‘Roter Gutedel’, ‘Saint-Laurent’.
GROZĪJUMI
Reinzemes-Pfalcas un Ziemeļreinas-Vestfālenes vīnogu šķirņu saraksti tiks apvienoti.
Baltogu šķirne ‘Früher roter Malvasier’, kas bija nepareizi iekļauta sarkanogu šķirņu sarakstā, turpmāk būs iekļauta baltogu sarakstā.
Turpmāk virsraksti būs “Baltogu šķirnes” un “Sarkanogu šķirnes”, nevis “Baltvīni” un “Sarkanvīni un sārtvīni”.
Pievienotas turpmāk uzskaitītās šķirnes.
Baltogu šķirnes:
‘Blütenmuskateller’, ‘Cabernet Blanc’, ‘Donauriesling’, ‘Felicia’, ‘Gm 643-10’, ‘Gm 643-17’, ‘Goldmuskateller’, ‘Goldriesling’, ‘Hibernal’, ‘Muscaris’, ‘Petite Arvine’, ‘Roter Elbling’, ‘Roter Riesling’, ‘Sauvignac’, ‘Sauvignon gris’, ‘Savagnin Blanc’, ‘We S 523’.
Sarkanogu šķirnes:
‘Accent’, ‘Baron’, ‘Cabernet Cortis’, ‘Cabernet Cubin’, ‘Cabernet Franc’, ‘Cabernet Mitos’, ‘Divico’, ‘Merlot’, ‘Müllerebe’, ‘Syrah’.
d) Citas prasības, ko noteikusi organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN
Daļēji tiks saglabāts šāds noteikums, kas atspoguļo spēkā esošos tiesību aktus: “100 % ražošanā izmantoto vīnogu jābūt iegūtiem apgabalā, no kura Landwein ieguvis savu nosaukumu, un atlikumcukuru saturs nedrīkst pārsniegt pussausam vīnam paredzēto maksimālo pieļaujamo daudzumu.” Šie noteikumi tagad ir norādīti kā prasība, ko noteikusi organizācija, kura pārvalda ACVN/AĢIN (aizsardzības apvienība), nevis kā valsts tiesību aktos paredzēta prasība. Skaitlis 100 % ir skaidri norādīts un minēts sarakstā, kurā identificēts norobežotais apgabals, kā arī vīnogu šķirņu sarakstā produkta specifikācijā.
Šāds teksts: “Produktu “Rheinburgen-Landwein” drīkst gatavot tikai no vīnogām, kas iegūtas vīnkopības apgabala vīndārzos un pieder pie atļautajām vīnogu šķirnēm.”
ir aizstāts ar šādu: “100 % vīnogu, ko izmanto produkta “Rheinburgen-Landwein” ražošanā, jābūt iegūtiem 4. punktā uzskaitīto pašvaldību vai kadastrālo vienību teritorijā no 8. punktā atļautajām vīnogulāju šķirnēm.”
Maksimālajam atlikumcukuru saturam tagad piemēro juridiski saistošās vērtības, kas noteiktas attiecībā uz pussaldu, nevis pussausu vīnu.
e) Kontroles iestādes
Produkta specifikācijas 11. punktā ir mainīts kontroles iestāžu faksa numurs. Turklāt ir koriģēti kontroles iestāžu pienākumi, jo Reinzemes-Pfalcas Lauksaimniecības kamera atbildību par jaunām stādīšanas atļaujām ir nodevusi Federālajam lauksaimniecības un pārtikas birojam.
f) Citi noteikumi
Redakcionālas izmaiņas saskaņā ar ES prasībām. Tās ietver visas izmaiņas, kas atspoguļo spēkā esošos tiesību aktus. Tās veiktas, iekļaujot atsauces uz spēkā esošajiem tiesību aktiem vai attiecīgo rindkopu svītrojot.
2. Grozījuma pamatojums
a) Vīna/vīnkopības produktu un analītisko un/vai organoleptisko īpašību apraksts
Atcelti juridiskie ierobežojumi attiecībā uz kopējo cukuru saturu, tāpēc tagad ir iespējams arī pussalds un salds Landwein. Ar AĢIN “Rheinburgen-Landwein” apzīmētā produkta salduma norāde ir paplašināta, iekļaujot arī norādi “pussalds”, jo ir jāturpina nodrošināt atšķirība starp produktiem, kas apzīmēti ar ACVN, un produktiem, kuri apzīmēti ar AĢIN.
Lai produkta specifikāciju padarītu skaidrāku, minimālā dabiskā spirta koncentrācija un minimālā dabiskās misas masa ir norādītas šajā punktā. Pārrēķina tabula svītrota tāpēc, ka vairs nav juridiska pamata norādīt minimālo dabiskās misas masu. Tomēr, tā kā ražotāji praksē izmanto Öchslegrade (misas masas skalu), tā arī turpmāk būs iekļauta produkta specifikācijā. Tāpēc norāde par minimālo dabisko spirta koncentrāciju un norāde par minimālo dabiskās misas masu būs apvienota ar vārdu “un”. Tas skaidri parāda, ka ražotājiem, kuri paredzējuši tirgot produktu “Rheinburgen-Landwein”, ir jāievēro gan minimālās dabiskās spirta koncentrācijas, gan minimālās dabiskās misas masas vērtība. Lai izvairītos no pārpratumiem attiecībā uz pagrabā veicamo uzskaiti, aizsardzības apvienība nolēma iekļaut teikumu, ar ko precizē, ka vīna darītavas uzskaitē ir jāreģistrē tikai minimālā misas masa.
Organoleptisko īpašību apraksti ir padarīti niansētāki, lai labāk atspoguļotu dažādos produktus.
b) Apgabala robežas noteikšana
Šis grozījums attiecībā uz apgabala robežas noteikšanu nav patvaļīgs, bet ir vajadzīgs, lai novērstu būtiskus nelabvēlīgus apstākļus vīnkopībai un lauksaimniecībai, plašai sabiedrībai, dabiskajai videi un Vidusreinas reģiona iekoptajai ainavai, kas veidojusies laika gaitā.
Apgabala robežas noteikšanas pamatojums ir sīkāk izklāstīts turpmāk.
|
— |
Norobežoti vīndārzi ir vajadzīgi kvalitātes nodrošināšanai, jo īpaši saistībā ar augu aizsardzības pasākumiem. |
Vīnkopībā vajadzīgie augu aizsardzības pasākumi ne vienmēr atbilst prasībām, kas noteiktas attiecībā uz citām kultūrām. Vīndārzu atrašanās līdzās zemei, ko izmanto citiem mērķiem (piemēram, zālājiem, laukkopībai, augļu vai dārzeņu audzēšanai), bieži rada problēmas, no kurām pēc iespējas būtu jāizvairās.
Jo mazāk saskares punktu starp vīnkopībai izmantoto zemi un citiem mērķiem izmantoto zemi (aramzemi, augļkopības apgabaliem, zālājiem utt.), jo mazāka ir saistītā negatīvā ietekme uz vīnogulāju audzēšanu un kvalitāti.
Tas saistīts ar specifiskajām apsaimniekošanas prasībām vīnkopības jomā un jo īpaši augu aizsardzības jomā. Izmantotie augu aizsardzības līdzekļi dažkārt ievērojami atšķiras, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidu, atļauju tos izmantot konkrētai kultūrai un nogaidīšanas periodiem. Turklāt daudzās Vidusreinas tradicionālajās vīnkopības nogāzēs augu aizsardzība tiek veikta, līdzekļus izsmidzinot ar helikopteriem, un šādā gadījumā tehnisku un fizisku iemeslu dēļ pastāv lielāks izsmidzināšanas nobīdes risks. Lai smidzināšana ar helikopteriem būtu rezultatīva, lietderīga ir ģeometriska smidzināšanas sistēma garu, taisnu joslu veidā gar nogāzi. Tai vajadzīgs vienlaidu vīndārzu apgabals. Lauksaimniekiem un vīnkopjiem ir pienākums novērst augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanu uz citām kultūrām un nemērķa apgabaliem, kā arī ievērot attāluma prasības.
Pat ja augu aizsardzības līdzekļi tiek izmantoti pareizi, tie var nonākt blakus esošos zemesgabalos ar atšķirīgu izmantojumu, tādējādi radot nevēlamu veģetatīvu kaitējumu nemērķa apgabalos vai konkrētu atlieku klātbūtnes dēļ pasliktinot produktu kvalitāti un tirgojamību. Dažkārt tie šādos apgabalos audzētajām kultūrām ir aizliegti, un atlieku pētījumos, kuru pamatā ir precīza analīze un zemas maksimāli pieļaujamās atlieku robežvērtības, tiek konstatēts, ka produkcija nav piemērota laišanai tirgū. Praksē šādi gadījumi notiek bieži. Lai gan piesārņotāju par šādu kaitējumu var saukt pie atbildības, vīnkopis no šādām problēmām var izvairīties, uzturot norobežotus vīndārzus, lai līdz minimumam samazinātu perifēros apgabalus.
|
— |
Plašas sabiedrības un dabiskās vides aizsardzība, apsaimniekojot stāvas nogāzes |
Stāvām nogāzēm mūsdienās ir svarīga nozīme erozijas un noteces novēršanā. Vīnkopība terasēs un vīndārzu sienas neļauj virszemes ūdeņiem notecēt lejup pa kalnu. Vīnogulāji un augu sega stabilizē augsni un tiek uzturēti, tos pastāvīgi kopjot. Pienācīga augsnes apsaimniekošana nodrošina labu augsnes struktūru un lielu ūdens infiltrāciju augsnē. Tādējādi erozija ir samazināta līdz minimumam, ūdens daudzums spēcīga lietus gadījumā tiek mazināts un ir novērsta barības vielu (galvenokārt fosfātu) notece virszemes ūdeņos. Ja aktīva apsaimniekošana nenotiktu, terases un sienas sagrūtu. Augsne aizaugtu ar krūmāju un zaudētu auglību un struktūru. Spēcīga lietus gadījumā sekas būtu erozija, augsnes un barības vielu notece un zemes nogruvumi, kas apdraudētu iedzīvotājus un transportu un nodarītu zaudējumus.
|
— |
Apvienotos vīndārzos var izmantot iedarbīgas apsaimniekošanas un aizsardzības metodes vīnkopības jomā. |
|
— |
Lai nodrošinātu augstas kvalitātes vīnu ilgtspējīgu ražošanu, svarīgas ir zemas ietekmes augu aizsardzības stratēģijas, kuras rada ieguvumus attiecībā uz kvalitāti, vidi un ekonomiku, piemēram, feromonu izmantošana vīnogulāju kožu apkarošanai. |
Šis aizsardzības pasākums darbojas tikai tad, ja feromonu slazdi, kas vajadzīgi šo kaitīgo organismu apmānīšanai un vairošanās ierobežošanai, tiek izvietoti tik plašā teritorijā, cik iespējams. Šajā saistībā izmaksas ir daudz mazākas, ja var izvairīties no divkāršas slazdu uzstādīšanas vīndārza malās (kur tas robežojas ar citām kultūrām, citiem mērķiem izmantotu apgabalu vai veģetāciju), kas jādara tehnisku iemeslu dēļ. Norobežoti vīndārzi palīdz ievērojami samazināt ar feromonu slazdiem saistītās izmaksas. Turklāt Reinzeme-Pfalca ir ieviesusi attīstības programmu “EULLE” (vides pasākumi, lauku attīstība, lauksaimniecība un pārtika), kuras ietvaros var saņemt atbalstu biotehniskās augu aizsardzības prakses īstenošanai vīnkopības apgabalā, kura platība ir vismaz 2 ha. Tomēr, ja zemesgabalu platība ir mazāka nekā 2 ha, jo atsevišķi vīndārzi ir pārveidoti par aramzemi, šis RAK atbalsts atlikušajiem vīndārziem vairs nav pieejams, un tas negatīvi ietekmē lauksaimnieku finanses. Tādējādi pārējo vīndārzu operatori cieš finansiālus zaudējumus. Biotehniska augu aizsardzība bez finansiāla atbalsta nav ekonomiski dzīvotspējīga. Rezultātā tiek vairāk izmantoti insekticīdi, kas savukārt negatīvi ietekmē dabisko vidi.
|
— |
Norobežoti vīndārzi ir vajadzīgi arī no tehniskā un ekonomiskā viedokļa, lai aizsargātu gatavās vīnogas no kaitējuma, ko tām nodara putni, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt rezultatīvu aizsardzību. Savukārt izkaisīti vīndārzi rada lielākas izmaksas un pat lielāku akustisko stresu cilvēkiem. |
|
— |
Norobežoti vīndārzi palīdz novērst arī medījumdzīvnieku radīto kaitējumu. |
Būtisks jautājums vīnkopībā ir pārmērīgās mežacūku populācijas samazināšana. Iemesls tam, kāpēc šāda samazināšana ir vajadzīga, ir tāds, ka Reinzemē-Pfalcā automātiski netiek kompensēts kaitējums, ko vīndārziem nodara medījumdzīvnieki. Norobežots vīndārzs mazina arī ziņojamā Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu risku, kas ievērojami apdraud lopkopību Vācijā. Mežacūku pārvaldīšana norobežotos vīndārzos ir vienkāršāka un lētāka nekā apgabalos, kurus izmanto dažādu kultūru (piemēram, vīnogu, laukaugu un augļu) audzēšanai un kuros mežacūkām bieži vien ir vairāk vietu, kur patverties.
|
— |
Sausās vasarās arvien svarīgāka kļūst pilienveida apūdeņošana, jo īpaši jaunos vīndārzos. Tā ir būtiska vīnogulāju augšanai. Norobežoti vīndārzi ir ieguvums, kad jābūvē vajadzīgā infrastruktūra (akas, caurules u. c.) un jānodrošina tās darbība. Gan kopīgā ūdens ieguve, gan kopīgo pārvades un sadales līniju izmantošana šādos vīndārzos ir efektīvāka un lētāka. |
|
— |
Apsaimniekošanas prasības attiecībā uz vīnkopību atšķiras no prasībām, piemēram, attiecībā uz laukaugu audzēšanu. Ja šie apgabali vairs netiktu izmantoti vīnkopībai, pastāv risks, ka zeme, jo īpaši stāvajās nogāzēs, tajos aizaugtu ar krūmāju, jo tie nav piemēroti laukkopībai vai zālāju audzēšanai. Šajos nekoptajos apgabalos varētu spontāni sākties nevēlamu kaitīgo organismu, piemēram, punktspārnu drozofilas, saimniekaugu (piemēram, kazeņu) augšana, tādējādi apdraudot blakus esošajos vīndārzos augošo vīnogu veselību un kvalitāti. |
|
— |
Ar AĢIN “Rheinburgen-Landwein” apzīmēto produktu un tā reputāciju raksturo iekoptā ainava, kas veidojusies laika gaitā, un dabiskā ainava, kurā ietilpst tradicionālie vīndārzi. |
|
— |
Vīnkopība tradicionālajos vīndārzos, kas veido ainavu, nosaka vīnkopības reģiona raksturu vietējiem iedzīvotājiem, reģiona vīna nozares dalībniekiem, speciālistiem un patērētājiem. Šī asociācija ir saskatāma arī tajā, ka vīna reklāmās, iepazīstinot ar vīnkopības reģionu, regulāri tiek izmantoti attēli, kas uzņemti tradicionālajos vīndārzos. |
|
— |
Zemes izmantošana tradicionālajai laukkopībai mainītu raksturīgo dabisko ainavu, ietekmējot iekopto ainavu, ko UNESCO pat atzinusi par Pasaules mantojuma daļu. UNESCO deklarācijā par ievērojamo vispārējo vērtību un piemērojamām aizsardzības un apsaimniekošanas prasībām ir teikts šādi: “Īpašumā [Vidusreinas ielejas augšdaļā] veikto pasākumu mērķis galvenokārt ir saglabāt vīnkopības tradīciju stāvajās ielejas nogāzēs, nodrošināt dzīvotnes retām dzīvnieku un augu sugām un kopumā nodrošināt, ka vides stāvoklis paliek nemainīgs.” |
|
— |
Vīnam — kopā ar tradicionālo vīnkopības reģionu un tradicionālajiem vīndārziem — ir liela nozīme arī tūrismā. Šis tradicionālais vīnkopības reģions ar savu ainavu un vīndārzos piedāvātajām tūrisma aktivitātēm (piemēram, Vidusreinas vīna takas, Rheinsteig taka un Reinas piļu taka) nodrošina ekonomisko pamatu daudziem tūrisma nozares uzņēmumiem, piemēram, restorāniem un viesnīcām. Nenosakot apgabala robežas produkta specifikācijā, vīndārzus varētu pārvietot uz zemi, kas pašlaik tiek izmantota ganībām vai laukkopībai. Kā jau iepriekš minēts, tas radītu risku, ka daudzi tradicionālie vīndārzi varētu aizaugt ar krūmāju, jo to nelielā izmēra, īpašību un bieži vien apgrūtinātās piekļūstamības dēļ tie nav piemēroti nekam citam kā vien vīnkopībai. Papildus iepriekš minētajai ietekmei uz vidi vīndārzu aizaugšana ar krūmāju ietekmētu arī ekonomiku, jo šādas ainavas tūristiem nav vizuāli pievilcīgas. |
|
— |
Kopumā ar AĢIN “Rheinburgen-Landwein” apzīmētais produkts un tā vienlaidu vīndārzu apgabali, kas veido ainavu, mazumtirgotāju, patērētāju un tūristu vidū raisa pozitīvu reakciju. Pērkot un dzerot Vidusreinas vīnus, patērētāji iztēlojas tradicionālos vīndārzus, un iztēli pastiprina iespējama brīvdienu pieredze tajos. Tas padara ar AĢIN “Rheinburgen-Landwein” apzīmēto vīnu īpašu un unikālu. |
No iepriekš izklāstītā pamatojuma izriet, ka vīndārzu kultivēšana vienuviet un, vēlams, norobežotā vietā sniedz daudz dažādu priekšrocību vīndārzu īpašniekiem un operatoriem, kā arī videi un plašai sabiedrībai. Tāpēc, ņemot vērā daudzos iepriekš izklāstītos trūkumus, jau tā zemajam vairākās vietās izkliedēto vīndārzu īpatsvaram vēl vairāk samazināties nevajadzētu.
Tāpēc apgabals, kurā drīkst ražot produktu “Rheinburgen-Landwein”, produkta specifikācijā nebūs definēts šaurāk, nekā to atļauj tiesību akti.
Šis noteikums attiecas uz Ziemeļreinu-Vestfāleni un Reinzemi-Pfalcu.
c) Vīna vīnogu šķirnes
Iepriekšējais vīnogu šķirņu saraksts bija nepilnīgs. Tas ir paplašināts, iekļaujot apgabalā audzētās klasificētās šķirnes, jo tās jau ir apliecinājušas savu vērtību. No minētajām šķirnēm ražotie vīni atbilst produkta specifikācijas prasībām.
Turpmāk vīnogu šķirnes tiks uzskaitītas zem virsrakstiem “Baltogu šķirnes” un “Sarkanogu šķirnes”, nevis “Baltvīni” un “Sarkanvīni un sārtvīni”, jo vīnogu šķirņu saraksts produkta specifikācijā nosaka, vai var vai nevar audzēt šķirnes, nevis ražot galaproduktu.
d) Citas prasības, ko noteikusi organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN
Valsts tiesību aktos nav iekļauts grozītais noteikums par 100 %. Tāpēc tas tagad ir norādīts kā prasība, ko noteikusi organizācija, kura pārvalda ACVN/AĢIN (aizsardzības apvienība). Tekstā izdarītie grozījumi (piemēram, skaidri norādot skaitli 100 %) ir paredzēti, lai precizētu sākotnējā noteikuma būtību.
Noteikumā par 100 % netika izdarīti nekādi būtiski grozījumi. Attiecībā uz noteikumiem par atlikumcukuru saturu — maksimālā vērtība tika palielināta līdz pussalda vīna vērtībai saskaņā ar šā pieteikuma 5.3. punkta a) apakšpunktā izklāstīto pamatojumu.
e) Kontroles iestādes
Mainīta Ziemeļreinas-Vestfālenes Lauksaimniecības palātas adrese. Mainīts Ziemeļreinas-Vestfālenes Lauksaimniecības palātas faksa numurs.
Labojums attiecībā uz jaunām atļaujām ir veikts, lai atspoguļotu spēkā esošos tiesību aktus.
f) Citas izmaiņas
Redakcionālas izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu atbilstību ES prasībām.
VIENOTAIS DOKUMENTS
1. Produkta nosaukums
Rheinburgen-Landwein
2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids
AĢIN — aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde
3. Vīnkopības produktu kategorijas
|
1. |
Vīns |
4. Vīnu apraksts
1. Vīns, baltvīns
ĪSS APRAKSTS
Atkarībā no baltvīniem izmantotās vīnogu šķirnes vai vīnogu šķirņu maisījuma tiem parasti raksturīgas svaigas, augļainas vietējo sēkleņu un kauleņu notis, kā arī citrusaugļu nianses. Diapazons var paplašināties līdz zaļu augļu, zālaugu un augu notīm ar ziedainām un pikantām niansēm un eksotisko vai pat tropisko augļu, medus, žuvušu augļu un grauzdējuma aromātu atkarībā no vīnogu šķirnes un vīna izturēšanas. Krāsa parasti ir no gaiši dzeltenas ar zaļu nokrāsu līdz zeltaini dzeltenai. Konkrētāk, raudzējot misu iegūtie baltvīni var būt oranžā krāsā ar sarkanīgu un zeltainu līdz brūnu nokrāsu. Baltvīniem var būt arī neliels līdz dažkārt labi redzams dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams. Smaržas buķetē šķirnēm tipiskais raksturs un augļainums var izpausties mazāk. Vīni parasti ir viegli līdz vidēji miesīgi, ar veidam atbilstīgu skābumu un saldumu. Atkarībā no vīna veida vīni var būt tanīniem piesātināti un viegli skābeni. Iespējamas arī maigas līdz vidēji intensīvas skaidri iezīmētas oksidatīvas, fenoliem raksturīgas vai reduktīvas notis.
Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 11,5 tilp. %.
Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.
|
Vispārējās analītiskās īpašības |
|
|
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālais kopējais skābums |
|
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru) |
|
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru) |
|
2. Vīns, sarkanvīns
ĪSS APRAKSTS
Atkarībā no vīnogu šķirnes vai vīnogu šķirņu maisījuma vīnu smaržas buķetē dominē galvenokārt augļainas vietējo kauleņu un ogu notis, kā arī konservēti un žāvēti augļi. Var būt arī zaļu augļu, pikantuma, zemes un šokolādes notis. Atkarībā no tā, kā vīni tiek izturēti, sarkanvīniem var būt arī neizteikta līdz izteikta fenolu struktūra un grauzdējuma aromāts. Krāsa ir no gaišas līdz vidēji izteiktai sarkanai un tumši violetai, reizēm ar izteikti brūnu nokrāsu. Vīniem var būt arī neliels līdz labi redzams dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm), kas dažkārt var būt redzams nogulšņu veidā trauka apakšā. Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams. Šie vīni parasti ir viegli miesīgi līdz pilnmiesīgi, un tiem parasti raksturīgs viegls līdz ievērojams skābums. Attiecībā uz tanīniem — tie var būt no tikko manāmiem līdz izteikti dominējošiem, un tiem var piemist arī zaļu augļu nianses.
Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju, kas ir 12 tilp. %.
Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.
|
Vispārējās analītiskās īpašības |
|
|
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālais kopējais skābums |
|
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru) |
|
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru) |
|
3. Vīns, sārtvīns un Blanc de Noir
ĪSS APRAKSTS
Šo veidu vīnu ražo no saudzīgi izspiestām sarkanogu šķirņu vīnogām. Sārtvīnu krāsa parasti ir no gaiši sārtas līdz sārtai un spilgti sarkanai, dažkārt ar brūnu nokrāsu, savukārt Blanc de Noir vīni ir baltvīna krāsā. Tajos parasti dominē svaigas, augļainas ogu un citrusaugļu notis, lai gan ir iespējami arī pikanti vai koksnes dūmu aromāti. Sārtvīniem parasti raksturīgs mērens līdz dzīvīgs skābums, maigi tanīni, zems spirta saturs un izsmalcināts atlikušais saldums. Tiem var būt lielāka aromātu un krāsu dažādība, kā arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.
Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju 11,5 tilp. %.
Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.
|
Vispārējās analītiskās īpašības |
|
|
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālais kopējais skābums |
|
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru) |
|
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru) |
|
4. Rotling
ĪSS APRAKSTS
Atkarībā no izvēlētās vīnogu šķirnes Rotling vīni pārsvarā ir blāvā līdz ļoti gaiši sarkanā krāsā. To aromāts parasti ir augļains, dažkārt — maigi pikants, jo īpaši ar ogu, sēkleņu un citrusaugļu niansēm. Atkarībā no izmantotās vīnogu šķirnes to augļainais raksturs var atšķirties intensitātes un aromāta ziņā. Parasti tiem ir maiga līdz bagātīga garša un pārsvarā svaiga skābuma struktūra. Tiem var būt lielāka aromātu un krāsu dažādība, kā arī pastāvīgs vai sakratot manāms dabisks duļķainums (piemēram, no rauga, misas duļķēm vai tanīnu un kristalizācijas nogulsnēm). Tomēr duļķainums, kas radīts mākslīgi, pievienojot pārstrādes palīglīdzekļus, vai kas radies vīna defektu dēļ, nav pieļaujams.
Dabiskā spirta koncentrācija pēc bagātināšanas nedrīkst pārsniegt kopējo spirta koncentrāciju 11,5 tilp. %.
Ja attiecībā uz analītiskajām īpašībām vērtība nav norādīta, piemēro pašlaik spēkā esošos tiesību aktus.
|
Vispārējās analītiskās īpašības |
|
|
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %) |
|
|
Minimālais kopējais skābums |
|
|
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru) |
|
|
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru) |
|
5. Vīndarības metodes
5.1. Īpašās vīndarības metodes
|
1. |
Īpašā vīndarības metode Piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
|
2. |
Attiecīgie ierobežojumi vīnu gatavošanā Piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
|
3. |
Audzēšanas metodes Piemēro spēkā esošos tiesību aktus. |
5.2. Maksimālais ražas iznākums
|
1. |
Visi produkti 105 hektolitri no hektāra |
6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals
Reinzemē-Pfalcā
Produktiem, kuriem atļauts izmantot aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Rheinburgen-Landwein”, jābūt iegūtiem vīndārzos, kas atrodas šādu pašvaldību un pašvaldību rajonu teritorijā: Bacharach (Bacharach (3503), Steeg (3502)), Bad Ems (0950), Bad Hönningen (0326), Boppard (Boppard (1820), Hirzenach (1824)), Bornich (0905), Braubach (0934), Breitscheid (Landkreis Mainz-Bingen) (0261), Brey (1388), Damscheid (1845), Dattenberg (0315), Dausenau (0947), Dörscheid (0904), Fachbach (0951), Filsen (0932), Hammerstein (Niederhammerstein (0328), Oberhammerstein (0329)), Kamp-Bornhofen (0931), Kasbach-Ohlenberg (Niederkasbach (0307)), Kaub (0902), Kestert (0918), Koblenz (Ehrenbreitstein (1416), Koblenz (1401), Niederberg (1413)), Lahnstein (Oberlahnstein (0961)), Langscheid (1207, 1843), Leubsdorf (0316), Leutesdorf (0330), Linz am Rhein (0310), Manubach (3504), Nassau (0837), Niederburg (1840), Niederheimbach (3507), Nochern (0914), Oberdiebach (3505), Oberheimbach (3506), Obernhof (0832), Oberwesel (Dellhofen (1842), Oberwesel (1841)), Osterspai (0933), Patersberg (0909), Perscheid (1844), Rheinbreitbach (0291), Rheinbrohl (0327), Rhens (1387), Sankt Goar (St. Goar (1837), Werlau (1836)), Sankt Goarshausen (Ehrenthal (0908), St. Goarshausen (0906), Wellmich (0907)), Spay (Oberspay (1390)), Trechtingshausen (3508), Unkel (Heister (0294), Scheuren (0292), Unkel (0293)), Urbar (1355, 1839), Vallendar (1352), Weinähr (0833).
Ziemeļreinā-Vestfālenē
Produktiem, kuriem atļauts izmantot aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Rheinburgen-Landwein”, jābūt iegūtiem vīndārzos, kas atrodas Königswinter pilsētā Oberdollendorf, Niederdollendorf un Königswinter kadastrālajās vienībās, Bad Honnef pilsētā Honnef (Rhöndorf) kadastrālajā vienībā un Bonnā Kessenich kadastrālajā vienībā.
Precīzu noteikto robežu var redzēt kartēs, kurās parādīti iepriekšminēto pašvaldību teritorijā ietilpstošie vīndārzi, ko norobežo zemesgabali. Minētās kartes var aplūkot tīmekļa vietnē www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein.
Landwein drīkst ražot apgabalā, kurš nav šā produkta ražošanai noteiktais reģions un kurā ievāktas vīnogas, un kurš norādīts marķējumā, ja ražošanas apgabals atrodas tajā pašā federālajā zemē vai blakus esošā federālajā zemē.
7. Vīna vīnogu šķirne(-es)
|
|
‘Accent’ |
|
|
‘Auxerrois’ — ‘Auxerrois Blanc’, ‘Pinot Auxerrois’ |
|
|
‘Bacchus’ |
|
|
‘Baron’ |
|
|
‘Blauer Frühburgunder’ — ‘Pinot Noir Précoce’, ‘Pinot Madeleine’, ‘Madeleine Noir’, ‘Frühburgunder’, ‘Pinot Madelaine’ |
|
|
‘Blauer Limberger’ — ‘Lemberger’, ‘Blaufränkisch’, ‘Limberger’ |
|
|
‘Blauer Portugieser’ |
|
|
‘Blauer Spätburgunder’ |
|
|
‘Blütenmuskateller’ |
|
|
‘Cabernet Blanc’ |
|
|
‘Cabernet Cortis’ |
|
|
‘Cabernet Cubin’ |
|
|
‘Cabernet Dorsa’ |
|
|
‘Cabernet Franc’ |
|
|
‘Cabernet Mitos’ |
|
|
‘Cabernet Sauvignon’ |
|
|
‘Chardonnay’ |
|
|
‘Dakapo’ |
|
|
‘Deckrot’ |
|
|
‘Divico’ |
|
|
‘Domina’ |
|
|
‘Donauriesling’ |
|
|
‘Dornfelder’ |
|
|
‘Dunkelfelder’ |
|
|
‘Ehrenbreitsteiner’ |
|
|
‘Ehrenfelser’ |
|
|
‘Faberrebe’ |
|
|
‘Felicia’ |
|
|
‘Findling’ |
|
|
‘Freisamer’ |
|
|
‘Früher Malingre’ — ‘Malinger’ |
|
|
‘Früher Roter Malvasier’ — ‘Malvasier’, ‘Früher Malvasier’, ‘Malvoisie’ |
|
|
‘Gelber Muskateller’ |
|
|
‘Gm 643-10’ |
|
|
‘Gm 643-17’ |
|
|
‘Goldmuskateller’ — ‘Muskateller’ |
|
|
‘Goldriesling’ |
|
|
‘Grüner Silvaner’ — ‘Silvaner’, ‘Sylvaner’ |
|
|
‘Grüner Veltliner’ — ‘Veltliner’ |
|
|
‘Helfensteiner’ |
|
|
‘Helios’ |
|
|
‘Heroldrebe’ |
|
|
‘Hibernal’ |
|
|
‘Huxelrebe’ — ‘Huxel’ |
|
|
‘Johanniter’ |
|
|
‘Kanzler’ |
|
|
‘Kerner’ |
|
|
‘Merlot’ |
|
|
‘Morio Muskat’ |
|
|
‘Muscaris’ |
|
|
‘Muskat Ottonel’ — ‘Muskat-Ottonel’ |
|
|
‘Müller Thurgau’ — ‘Rivaner’ |
|
|
‘Müllerrebe’ — ‘Schwarzriesling’, ‘Pinot Meunier’ |
|
|
‘Nobling’ |
|
|
‘Optima 113’ — ‘Optima’ |
|
|
‘Ortega’ |
|
|
‘Osteiner’ |
|
|
‘Perle’ |
|
|
‘Petite Arvine’ |
|
|
‘Phoenix’ — ‘Phönix’ |
|
|
‘Regent’ |
|
|
‘Reichensteiner’ |
|
|
‘Rieslaner’ |
|
|
‘Rotberger’ |
|
|
‘Roter Riesling’ |
|
|
‘Roter Traminer’ — ‘Clevner’, ‘Traminer’ |
|
|
‘Ruländer’ — ‘Pinot Grigio’, ‘Grauburgunder’, ‘Grauer Burgunder’, ‘Pino Gris’ |
|
|
‘Saint Laurent’ — ‘St. Laurent’, ‘Sankt Laurent’ |
|
|
‘Sauvignac’ |
|
|
‘Sauvignon Blanc’ — ‘Muskat Silvaner’ |
|
|
‘Sauvignon Gris’ |
|
|
‘Savagnin Blanc’ — ‘Weißer Traminer’ |
|
|
‘Scheurebe’ |
|
|
‘Schönburger’ |
|
|
‘Siegerrebe’ |
|
|
‘Solaris’ |
|
|
‘Syrah’ |
|
|
‘We S 523’ |
|
|
‘Weißer Burgunder’ — ‘Pinot Bianco’, ‘Weißburgunder’, ‘Pinot Blanc’ |
|
|
‘Weißer Elbling’ — ‘Elbling’, ‘Kleinberger’ |
|
|
‘Weißer Gutedel’ — ‘Chasselas Blanc’, ‘Fendant Blanc’, ‘Fendant’ |
|
|
‘Weißer Riesling’ — ‘Riesling renano’, ‘Rheinriesling’, ‘Klingenberger’, ‘Riesling’ |
|
|
‘Würzer’ |
8. Saiknes apraksts
Attiecas uz visiem produktiem
Vīnkopības apgabals atrodas starp Bingeni un Bonnu, robežojas ar Siebengebirge augstienēm, un tā garums ir aptuveni 110 km. Ielejas pamatne ir šaura; tikai 200–220 metru augstumā virs jūras līmeņa šaurā V veida ieleja izplešas, radot plakankalnes ieleju ar jau sen izveidotiem līdzenumiem. Vidusreinas ielejas apgabali, ko izmanto vīnkopībai, atrodas aptuveni 55–350 m augstumā virs jūras līmeņa; vīndārzu vidējais augstums ir 170 m virs jūras līmeņa. Vidusreinas ielejas augšdaļas vīndārzi galvenokārt ir vērsti uz dienvidaustrumiem līdz dienvidrietumiem; vīnkopība Vidusreinas ielejas lejasdaļā galvenokārt notiek uz dienvidiem līdz dienvidrietumiem vērstā zemē. Kopumā vīnkopības apgabala vīndārzu vidējais vērsums ir 168° (DDA).
Apgabalā dominē devona ieži. Plaši sastopams ir kvarcīta smilšakmens un slāneklis, mazākā mērā sastopami dzelzi un silīciju saturoši mezglainie slānekļi un kvarcīti. Terciārā perioda ieži ir sastopami tikai apgabalā ap Königswinter. To vidū ir trahīts, trahīta tufs, bazalts un latīts (vulkāniskas izcelsmes efuzīvi ieži), kas liecina par agrāku vulkānu aktivitāti. Vidusreinas ielejas vīnogulāju saknes lielākoties stiepjas augsnē, kuras cilmiezis sastāv no devona slānekļa. Augsnes tipoloģijas ziņā šiem apgabaliem raksturīgas aluviālas augsnes un brūnaugsnes. Uz terciārajiem vulkāniskajiem iežiem sastopamas brūnaugsnes, regosoli un klinšainas augsnes.
Saskaņā ar meteoroloģiskajiem datiem gada vidējā temperatūra ir 9,7 °C, savukārt vidējā temperatūra augšanas sezonā ir 14,2 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 665 mm, no kuriem aptuveni 60 % vērojami augšanas sezonā. Produkta “Rheinburgen-Landwein” ražošanas apgabalā vīnogulāji augšanas sezonā saņem vidēji 615 000 Wh/m2 tiešas saules gaismas.
9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)
Papildu nosacījumi attiecībā uz noformējumu, marķējumu un visām citām pamatprasībām
Tiesiskais regulējums:
nosaka organizācija, kas pārvalda ACVN/AĢIN, ja dalībvalstis tā paredzējušas.
Papildu nosacījuma veids:
papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.
Nosacījuma apraksts
100 % vīnogu, ko izmanto produkta “Rheinburgen-Landwein” ražošanā, jābūt iegūtiem produkta specifikācijas 4. punktā uzskaitīto pašvaldību vai kadastrālo vienību teritorijā no produkta specifikācijas 8. punktā atļautajām vīna vīnogu šķirnēm.
Atlikumcukuru saturs vīnā, ko tirgo ar nosaukumu “Rheinburgen-Landwein”, nedrīkst pārsniegt maksimālo vērtību, kas pieļaujama attiecībā uz norādi “pussalds”.
Saite uz produkta specifikāciju
www.ble.de/eu-qualitaetskennzeichen-wein
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1026/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)