18.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 216/142


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/983

(2021. gada 17. jūnijs),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 5. pantu, 2020. gada 22. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad seši Savienības ražotāji (“sūdzības iesniedzēji”), kas ražo vairāk nekā 50 % no pārveidotās alumīnija folijas (“PAF” jeb “izmeklējamais ražojums”) kopējā ražošanas apjoma Savienībā, 2020. gada 7. septembrī (3) iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tai nav pietiekamu pierādījumu par to, ka nav ievērotas konkrētas prasības. Viena no šīm prasībām, kas norādīta pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā, ir tāda, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt. Kā parādīts 1. tabulā, ĶTR izcelsmes PAF imports piecos mēnešos pēc procedūras sākšanas samazinājās par 22 % salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam). Tā kā lietas dokumentos nebija norāžu par to, ka tālāk 45. apsvērumā definētās PAF imports ir pakļauts sezonālām svārstībām, Komisija neuzskatīja, ka būtu arī jāsalīdzina importa līmenis laikposmā no 2019. gada novembra līdz 2020. gada martam ar importa līmeni tajos pašos mēnešos izmeklēšanas periodā. Pēc procedūras sākšanas izmantotie dati tika iegūti, balstoties uz TARIC kodiem, kas tika izveidoti attiecīgajam ražojumam procedūras sākšanas laikā. Tie tika salīdzināti ar mēneša vidējo ĶTR izcelsmes importa apjomu izmeklēšanas periodā.

1. tabula

Imports no Ķīnas izmeklēšanas periodā un pēc procedūras sākšanas (t)

 

Izmeklēšanas periods

Mēneša vidējais importa apjoms izmeklēšanas periodā

2020. gada novembris–2021. gada marts

2020. gada novembris–2021. gada marts, mēneša vidējais rādītājs

Imports ES no Ķīnas

44 276

3 689

14 465

2 893

Avots: Eurostat un datubāze Surveillance II.

(4)

Tādēļ Komisija nenoteica, ka attiecīgā ražojuma imports saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu ir jāreģistrē, jo nebija izpildīts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums, proti, importa apjoms neturpināja ievērojami pieaugt.

1.3.   Ieinteresētās personas

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un ĶTR iestādes, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(6)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(7)

Vairākas personas pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos. Personām, kas iesniedza pieprasījumu noteiktajā termiņā, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

1.4.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(8)

Viens lietotājs, Manreal, kā arī piecu importētāju (Cartonal Italia, Cutting Packaging, Now Plastics, QualityFoil un Transparent Paper) konsorcijs apgalvoja, ka sūdzībā sniegtā informācija bieži vien ir pretrunīga un balstīta uz nepamatotiem un neuzticamiem pieņēmumiem. Līdzīgus argumentus izvirzīja viens no ražotājiem eksportētājiem, Xiamen.

(9)

Pirmkārt, ieinteresētās personas apgalvoja, ka sūdzībā nav konsekventi apkopoti dati par ES ražošanas nozari un sūdzības iesniedzējiem piederošo kopējo PAF ražošanas apjoma daļu. Sūdzības iesniedzēji dažādi norādīja savu proporciju Savienības ražošanas nozarē: 69,93 %, 61,20 % un 70 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma.

(10)

Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami skaidri paskaidrojumi par šīm atšķirīgajām vērtībām. Kā norādīts sūdzības 6. lappusē, 69,93 % ir visu sūdzības iesniedzēju saražotā procentuālā daļa no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Ja Komisija uzskatītu, ka viens no uzņēmumiem, kas iesniedza sūdzību, ir jāizslēdz no aprēķina, jo šis uzņēmums no ĶTR importē ierobežotu daudzumu PAF, minētā proporcija samazinātos uz 61,20 %. Sūdzības iesniedzēji 36. lappusē norāda, ka kaitējuma analīze attiecas uz uzņēmumu grupu, kurā ietilpst arī uzņēmums Novelis, kas nav sūdzības iesniedzējs, un kura kopā veido vismaz 70 % no Savienības ražošanas apjoma. Minētie 70 % nozīmē visu sūdzības iesniedzēju proporciju ES ražošanas apjomā, proti, 69,93 %, kam pieskaitīts Novelis apjoms, un tas ir noapaļots skaitlis. Tā kā vērtība 70 % ir izmantota aprakstā, nevis aprēķinos, šī noapaļošana neietekmē arī analīzi. Visas minētās procentuālās vērtības jebkurā gadījumā atbilst pamatregulas 5. panta 4. punktā noteiktajai robežvērtībai.

(11)

Otrkārt, ieinteresētās personas uzskata, ka ir nekonsekventi, ka sūdzības iesniedzēji savā kaitējuma analīzē iekļāva datus par uzņēmumu Novelis, kas 2019. gadā pārtrauca ražot attiecīgo ražojumu. Novelis ražošanas pārtraukšanas ietekme uz kopējo Savienības PAF ražošanas apjomu 2019. gadā un izmeklēšanas periodā (sk. 38. apsvērumu), kā arī uz Savienības kopējā pašpatēriņam paredzētā ražošanas apjoma daļu neesot ticama.

(12)

Komisija uzskatīja, ka sūdzībā sniegtie paskaidrojumi par Novelis datu ietekmi ir ticami. Sūdzībā visā kaitējuma analīzes gaitā tika norādīti konkrēti dati vai sīkāka informācija saistībā ar Novelis, kas apliecināja šo datu ietekmi. Turklāt tas, ka Novelis beidza ražot attiecīgo ražojumu, ir daļa no notikumu gaitas Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā. Tā kā Novelis datu iekļaušana bija skaidri norādīta, Komisija, nosakot kaitējumu, varēja novērtēt to ietekmi saistībā ar izmantošanu pašpatēriņam. Tika uzskatīts, ka pierādījumi, citstarp Novelis dati, ir pietiekami un ticami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(13)

Treškārt, ieinteresētās personas kritizēja sūdzības iesniedzēju pieeju, saskaņā ar kuru to aprēķini par kopējo Savienības ražošanas apjomu tika balstīti uz EAFA (Eiropas Alumīnija folijas asociācijas) datiem, kas koriģēti atbilstoši sūdzības iesniedzēju ražošanas apjomam, piemērojot papildu korekciju 5 % apmērā, lai ņemtu vērā to, ka divi sūdzības iesniedzēji uzņēmumi neražoja mājsaimniecības foliju, un uzskatīja, ka šī pieeja ir nenoteikta un balstīta uz pieņēmumiem. Xiamen piebilda, ka ražošanas samazinājums atbilstu patēriņa tendencei un būtu pat nedaudz labvēlīgāks nekā patēriņa samazinājums. Turklāt dažādu Savienības ražotāju izstāšanās no PAF tirgus, kā tiek apgalvots, tika maldinoši atspoguļota kā kaitējuma rezultāts pretēji preses paziņojumiem, kuros šis solis tika slavināts un kuros tika norādīts, ka tas ir brīvprātīgs darījumdarbības lēmums.

(14)

Komisija uzskatīja, ka uz EAFA datiem balstītā aprēķina metode ir pietiekams pierādījums, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Xiamen arguments, ka ražošanas apjoma samazinājums vienkārši seko patēriņa samazinājumam, nesaskan ar faktu, ka Savienības ražotāji šajā periodā zaudēja tirgus daļu. Turklāt pozitīvi formulētas preses relīzes par Savienības ražotājiem, kuri nolēmuši atstāt tirgu, nav pārliecinošs pierādījums tam, kādi ir faktiskie iemesli attiecīgo ražotāju aiziešanai no tirgus.

(15)

Ceturtkārt, ieinteresētās personas apgalvoja, ka metode, kuru sūdzības iesniedzēji izmantoja, lai aplēstu kopējo pārdošanas apjomu kā “attiecīgā ražojuma patēriņš ES mīnus attiecīgā ražojuma importa kopapjoms”, ir izkropļota, jo tajā netiek nošķirts pašpatēriņam paredzētais pārdošanas apjoms. Šīs personas apgalvoja, ka analīzē būtu jāņem vērā tikai ES brīvajam tirgum paredzētā produkcija. Xiamen papildus izvirzīja argumentu, ka vismaz viens Savienības ražotājs, kā tiek apgalvots, ražoja gandrīz tikai un vienīgi mājsaimniecības alumīnija foliju, tādējādi vēl vairāk izkropļojot aplēsto kopējo pārdošanas apjomu.

(16)

Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēju izmantotā metode ir pietiekami precīza sūdzības mērķim. Kā liecina 271. apsvērumā norādītā analīze par pārdošanas apjomu attiecīgajā periodā, pārdošana pašpatēriņam nav pietiekami nozīmīga, lai liktu apšaubīt kaitējuma analīzi kopumā.

(17)

Piektkārt, ieinteresētās personas apgalvoja, ka dati ir izkropļoti izmantoto mērvienību dēļ. Lai gan sūdzībā ir sniegti dati tonnās, tie bija jāpapildina ar datiem vidēji mikronos (mikrometros), jo tirgus tendence samazināt biezumu noved pie tā, ka palielinās izlaide m2 uz tonnu.

(18)

Komisija uzskatīja, ka tendence izmantot plānāku PAF izmērus nepadara tonnās sniegtos datus neuzticamus, jo tos papildina arī dati par tirgus daļu, un tendence pāriet uz plānāku foliju ietekmē visus ražotājus vienādi.

(19)

Sestkārt, ieinteresētās personas apstrīdēja sūdzībā ietverto rādītāju ticamību un precizitāti, atsaucoties uz vairākiem izolētiem elementiem saistībā ar sūdzībā ietvertajās tabulās minēto summu atšķirībām, salīdzinot ar sūdzības 1A.2 pielikumā ietvertajām publiski pieejamajām redakcijām, kas, kā tiek apgalvots, esot ietekmējis rādītājus.

(20)

Komisija norādīja, ka apgalvoto vērtību nesakritību cēlonis ir apstāklis, ka 1A.2 pielikumā ir dots kopsavilkums par sūdzību iesniegušo uzņēmumu apkopotajiem rādītājiem, turpretī konfidenciālajā versijā ir norādīti detalizēti dati par katru uzņēmumu. Turklāt sūdzībā ietvertajās tabulās ir iekļauti dati par Novelis, kas gan ir skaidri norādīts dokumentā. Tādēļ pamatdokumentā un pielikumā minēto skaitļu neatbilstība nerada nesakritības. Turklāt Komisija, veicot savu izvērtējumu, izmantoja konfidenciālajā versijā ietvertos detalizētākos pielikumus par katru no uzņēmumiem. Tāpēc dažādie skaitļu atspoguļošanas veidi neietekmēja Komisijas spēju novērtēt kaitējuma rādītājus.

(21)

Septītkārt, ieinteresētās personas apgalvoja, ka sūdzībā nebija ietverti pozitīvi pierādījumi par to, ka pastāvētu būtisks kaitējums, ko būtu nodarījis ĶTR izcelsmes imports, un norādīja uz maldīgiem apgalvojumiem par makroekonomiskajiem un mikroekonomiskajiem rādītājiem, to pamatojot tādējādi, ka vairāki rādītāji neapstiprināja samazinājumu vai apstiprināja tikai nelielu samazinājumu.

(22)

Komisija atgādina, ka pamatregulas 5. panta 2. punkts paredz, ka sūdzībai ir jāsatur informācija – ja tā sūdzības iesniedzējam ir saprātīgi pieejama – par izmaiņām varbūtējā importa par dempinga cenām apjomā, šā importa ietekmi uz līdzīgiem ražojumiem Savienības tirgū un izrietošo importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, par ko liecina būtiskie (ne obligāti visi) faktori un indeksi, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli, piemēram, tie, kas minēti pamatregulas 3. panta 3. un 5. punktā. Šajā lietā sūdzībā minētā kaitējuma konkrētajā analīzē bija ietverti pierādījumi, kas liecina, ka ES tirgū iekļūst ievērojams daudzums Ķīnas izcelsmes importa, ko pārdod par cenām, kuras ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un mērķa cenas. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ir ietverti pietiekami pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozarei tādējādi ir nodarīts būtisks kaitējums. Līdz ar to šie apgalvojumi tika noraidīti.

(23)

Viens no lietotājiem – Alupol Packaging – apgalvoja, ka, pretēji sūdzības iesniedzēju piedāvātajai ražojuma definīcijai, kurā bija norādīts, ka minētā alumīnija folija ir “velmēta, bet tālāk neapstrādāta”, ražotājs regulāri veica iepirktās PAF tālāku apstrādi, citstarp šķelšanu, sagriešanu vajadzīgajā platumā, uztīšanu uz noteikta diametra serdeņiem, kā arī atkvēlināšanu (normalizāciju).

(24)

Komisija uzskatīja, ka Alupol Packaging norādītie papildu ražošanas posmi ir neatņemama ražošanas procesa daļa un PAF ir uzskatāma par “velmētu, bet tālāk neapstrādātu”. Turklāt platums ir daļa no produkta kontroles numura (PKN) struktūras. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(25)

Dažādas ieinteresētās personas savās piezīmēs par procedūras sākšanu iekļāva piezīmes par izslēgšanas pieprasījumiem attiecībā uz PAF, kuras biezums ir mazāks par 6 mikroniem, un PAF, ko izmanto elektrotransportlīdzekļu akumulatoru ražošanā. Izmeklēšanas sākumposmā nebija nekādu norāžu par to, ka šādi segmenti būtu jāanalizē atsevišķi. Tomēr Komisija nolēma ievākt papildu datus par šiem pieprasījumiem. Šīs piezīmes, kā arī piezīmes par ražojuma definīcijas papildināšanu, ieviešot zemāku biezuma robežu, ir aplūkotas atsevišķi 2.3. iedaļā par izslēgšanas pieprasījumiem. Piezīmes saistībā ar gaidāmo piegādes iztrūkumu maksājumu piemērošanas gadījumā, citstarp pašpatēriņa dēļ, kā arī saistībā ar apgalvojumiem par to, ka Savienības ražošanas nozare ir veikusi nepietiekamus ieguldījumus, ir aplūkotas 6. iedaļā par Savienības interesēm.

1.5.   Atlase

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.5.1.   Savienības ražotāju atlase

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Komisija veica atlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma un 40 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes par provizorisko izlasi netika saņemtas.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka šī izlase ir Savienības ražošanas nozares reprezentatīva izlase.

1.5.2.   Importētāju atlase

(29)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(30)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, nesaistītu importētāju atlase nebija nepieciešama.

1.5.3.   Ražotāju eksportētāju atlase

(31)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā identificēt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(32)

Deviņi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim uzņēmumiem, pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt. Šie uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 90 % no attiecīgā ražojuma aplēstā kopējā importa Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes par veikto atlasi. Piezīmes netika saņemtas.

1.6.   Atsevišķa pārbaude

(33)

Seši Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja, lai tiktu veikta atsevišķa pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, tika aicināti iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Taču neviens ražotājs eksportētājs noteiktajā termiņā neiesniedza aizpildītu anketu. Tāpēc nevarēja pārbaudīt nevienu pieprasījumu par atsevišķas pārbaudes veikšanu.

1.7.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(34)

Komisija ĶTR valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija nosūtīja ĶV arī anketu par kropļojumiem izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta nozīmē.

(35)

Komisija anketas nosūtīja izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem importētājiem, lietotājiem un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Šīs anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (4).

(36)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no 3 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, 6 izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem (anketa par makroekonomiskajiem aspektiem), 1 nesaistīta importētāja, 9 lietotājiem un 3 ražotājiem eksportētājiem.

(37)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija pagaidu posmā nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā Komisija veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu pagaidu konstatējumu izdarīšanai saskaņā ar Paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (5). Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”) attiecībā uz šādiem uzņēmumiem/personām.

 

Savienības ražotāji:

—

Carcano Antonio Spa (“ Carcano ”), Itālija;

—

Eurofoil Luxembourg S.A. (“ Eurofoil ”), Luksemburga;

—

Hydro Aluminium Rolled Products GmbH (“ Hydro ”), Vācija.

 

Ražotāji eksportētāji Ķīnā:

—

Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., Ltd. (“ Zhongji ”);

—

Yantai Donghai Aluminum Foil Co., Ltd (“ Donghai ”);

—

Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd. (“ Xiamen ”).

1.8.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(38)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

1.9.   Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES

(39)

Šī lieta tika uzsākta pārejas periodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Pārejas periodā uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību akti. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Tātad no 2021. gada 1. janvāra Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības vairs netiek kvalificēti kā ieinteresētās personas šajā lietā. Tā kā uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas Savienības tiesību akti, secinājumi par dempingu un kaitējumu ir balstīti uz ES27 tirgus datiem.

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(40)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes pārveidotā alumīnija folija (“PAF”), kuras biezums ir mazāks nekā 0,021 mm, bez pamatnes, pēc velmēšanas tālāk neapstrādāta, ruļļos ar svaru vairāk nekā 10 kg un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (TARIC kodi 7607111960 un 7607111991) (“attiecīgais ražojums”). KN un TARIC kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

Nav iekļauti šādi ražojumi:

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu 0,008 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,018 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos ar platumu ne vairāk kā 650 mm un svaru vairāk nekā 10 kg;

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu 0,007 mm vai vairāk, bet mazāku nekā 0,008 mm, neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta;

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu 0,008 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,018 mm, ruļļos ar platumu vairāk nekā 650 mm, atkvēlināta vai neatkvēlināta;

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu vairāk nekā 0,018 mm, bet mazāk nekā 0,021 mm, neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta.

(41)

PAF piegādā lielajos ruļļos un pēc tam apstrādā uz pārveidotāja (laminē, pārklāj, lako, iespiež/apdrukā, formatē). Pēc pārveidošanas PAF izmanto visdažādākajos veidos, citstarp pārtikas, medikamentu, kosmētikas un tabakas iepakojuma, kā arī būvmateriālu ražošanā.

(42)

PAF ražo, vispirms velmējot sakarsētus lietņus (karstā velmēšana), lai iegūtu ruļļus, kuru biezums ir 2–4 mm. Pēc tam šos ruļļus secīgi velmē līdz vajadzīgajam folijas biezumam, izmantojot auksto velmēšanu. Otra iespējamā folijas velmēšanas metode – nepārtrauktā liešana – ļauj apiet lietņu stadiju un pārvērš izkausētu metālu tieši biezā sloksnē, ko nekavējoties velmē ruļļos, no kuriem pēc tam velmē foliju.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(43)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojuma veidi:

—

attiecīgajam ražojumam,

—

ĶTR ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam ražojumam un

—

ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare.

(44)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(45)

Vairākas personas iesniedza izslēgšanas pieprasījumus attiecībā uz šādiem ražojumiem: PAF, kuras biezums ir mazāks par 6 mikroniem (“PAF<6”), un PAF, kuru izmanto elektrotransportlīdzekļu akumulatoru ražošanā (“automobiļu akumulatoru PAF”).

2.3.1.   PAF, kuras biezums ir mazāks par 6 mikroniem

(46)

Vairāki lietotāji – Walki, Gascogne un Alupol – apgalvoja, ka Savienības ražotāji nepiedāvā PAF<6. Par to liecinot apstāklis, ka Savienības ražotāji nereklamē šādus ražojumus savās tīmekļa vietnēs un brošūrās un atsakās no šādu ražojumu pasūtījumiem. Savienības ražotāji arī nav ieinteresēti piedāvāt PAF<6, jo to ražošanas jauda ir aizpildīta ar citu ražojumu pasūtījumiem, ņemot vērā arī paredzamo pieprasījumu pēc automobiļu akumulatoru folijas. Savienības ražotāji nespēj nodrošināt pieprasīto “komerciālo” kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz porainību/caurlaidību, ko mēra kā maksimālo caurumu skaitu uz kvadrātmetru. Turklāt plānākas PAF izmantošana ir videi nekaitīgāka un arī tāpēc šāda PAF būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma.

(47)

Lietotāji Tetrapak un Huhtamäki arī apgalvoja, ka pastāv ierobežojumi plānākas PAF piedāvājumā no Savienības ražošanas nozares puses.

(48)

Komisija lūdza visus deviņus lietotājus, kas sadarbojas izmeklēšanā, precizēt savu pašreizējo pieprasījumu pēc PAF<6 un šā ražojuma avotus. Tikai viens lietotājs apstiprināja, ka izmeklēšanas periodā no viena Ķīnas ražotāja ir iegādājies zināmu daudzumu tādas PAF<6, kas pārsniedz komerciālai ražošanai noteikto kvalitātes slieksni. Tomēr pat šim lietotājam PAF<6 veido ļoti mazu daļu no tā PAF patēriņa. Citi lietotāji tikai norādīja uz savu attiecīgo klientu pieprasījumiem pēc ražojumiem, tostarp PAF<6, kuru rezultātā pēc izmeklēšanas perioda ir veikti izmēģinājuma pasūtījumi gan Savienības PAF nozarei, gan Ķīnas ražotājiem.

(49)

Atbildes liecināja, ka pieprasījums pēc PAF<6 ir sācis pieaugt tikai pavisam nesen un tam ir tendence palielināties. Kā minēts 50. apsvērumā, pēdējos desmit gados pastāvēja zināms pieprasījums pēc šā ražojuma, taču netika novērotas izteiktas tendences. Tas saskan ar Savienības ražotāju paskaidrojumiem, ka pagātnē bija vērojama arī pakāpeniska pāreja uz plānāku PAF, proti, ja agrāk zemākais diapazons bija 7–8 mikroni, tad tagad par pašreizējo standartu daudziem lietojumiem kļūst 6 mikroni un 6,35 mikroni.

(50)

Lai gan Savienības ražotāju aptauja uzrādīja, ka, izņemot tiešās sarunas, neviens no tiem pašlaik aktīvi nepārdod PAF<6, Komisija ir savākusi daudz pierādījumu tam, ka Savienības ražotāji spēj ražot PAF<6. To vidū ir tādu izmēģinājumu ruļļu ražošana pēc izmeklēšanas perioda, kas saskaņā ar testēšanas dokumentāciju atbilda pircēja tehniskajām prasībām. Turklāt Komisija varētu apstiprināt, ka dažādi Savienības ražotāji desmit gados pirms izmeklēšanas perioda komerciāli saražotos daudzumos ir pārdevuši PAF<6, kaut arī ierobežotā apjomā. Komisija arī novēroja, ka ir veikti ieguldījumi kvalitātes kontroles nodrošināšanai. Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare var nodrošināt tirgus pieprasījumam atbilstošu kvalitāti.

(51)

Otrkārt, PAF<6 ražošanas jaudu ierobežo tās pēdējais posms, t. i., velmētavas. Tādēļ Komisija analizēja dažādu Savienības ražotāju jaudu šajā pēdējā posmā, ņemot vērā arī pieprasījumu pēc citiem ražojumiem dažādos ražošanas posmos. Visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, lai tie varētu nodrošināt PAF<6, pat ja nākotnē pieprasījums pēc automobiļu akumulatoru PAF palielināsies. Tāpēc Komisija nevarēja apstiprināt, ka pastāv piegādes iztrūkuma risks, ja nākotnē pieaugtu pieprasījums pēc PAF<6.

(52)

Treškārt, attiecībā uz argumentu, ka plānākas PAF izmantošana ir videi draudzīgāka, Komisija atgādināja, ka maksājumu veidā noteikto tirdzniecības aizsardzības pasākumu paredzētais mērķis nav novērst konkrēta ražojuma importu, bet gan nodrošināt, ka šis imports tiek tirgots par cenām, kas nerada kaitējumu. Komisija arī atgādināja par Savienības ražotāju spēju ražot PAF<6, kā aprakstīts 50. apsvērumā iepriekš.

(53)

Visbeidzot, kas attiecas uz Tetrapak un Huhtamäki argumentu par piedāvājuma ierobežojumiem, tad izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozares spēja ražot PAF<6 ievērojami pārsniedz pieprasījumu.

(54)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski noraidīja pieprasījumu izslēgt no izmeklējamā ražojuma tvēruma PAF<6.

2.3.2.   PAF, ko izmanto automobiļu akumulatoru ražošanā

(55)

Viena ieinteresētā persona – Xiamen – lūdza izslēgt automobiļu akumulatoru PAF, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

—

automobiļu akumulatoru PAF ir ļoti atšķirīgs ražojums ar atšķirīgu lietojumu, jo tajā izmanto 1050/1060/1100/3003. sērijas sakausējumus, bet iepakojumam paredzēto PAF visbiežāk ražo no 8079/8011. sērijas sakausējumiem;

—

ražošanas iekārtas un procesi ir atšķirīgi, un tā rezultātā tiek iegūtas divas spilgtas virsmas, nevis blāva un spilgta virsma kā citu PAF gadījumā. Tā rezultātā atšķiras arī ražošanas izmaksas un pārdošanas cenas;

—

Savienības ražotāji to neražo un

—

pašlaik to neeksportē uz ES.

(56)

Komisija savā atbildē vispirms norādīja, ka visiem ieinteresētās personas minētajiem sakausējumiem ir vienādas īpašības, jo tie visi satur vairāk nekā 98 % alumīnija, un sūdzība neattiecas tikai uz konkrētu sakausējumu. Dažādu sakausējumu izmantošana dažādiem ražojuma paveidiem nav nekas neparasts, un šo aspektu nevar izmantot kā izslēgšanas kritēriju.

(57)

Otrkārt, spilgtā vai blāvā virsma ir sekas tam, ka pēdējā velmētavā velmējot divus PAF slāņus kopā, PAF puses, kas velmēšanas laikā saskaras viena ar otru, kļūst blāvas. Šī ražošanas metode tika aplūkota sūdzībā, kurā bija skaidri norādīts, ka abas PAF virsmas var būt spilgtas, ja klients tā ir norādījis (6). Tāpēc paredzētais PAF lietojums automobiļu akumulatoriem nevar būt par pamatu izslēgšanai no ražojuma tvēruma, jo ražojuma fizikālās īpašības ir vienādas. Tas pats attiecas arī uz augstākajām izmaksām, kas rodas vienslāņa velmēšanas dēļ.

(58)

Treškārt, automobiļu akumulatoru ražošana Savienībā joprojām ir tās sākotnējā stadijā. Komisija ievāca pierādījumus, kas liecina, ka Savienības ražotāji gatavojas apmierināt šā jaunā tirgus segmenta pieprasījumu. Turklāt arguments nonāk pretrunā arī ar Walki apgalvojumu saistībā ar PAF<6 izslēgšanu, ka Savienības ražošanas nozare varētu tik ļoti koncentrēties uz automobiļu akumulatoru PAF ražošanu, ka tā, iespējams, nebūtu ieinteresēta atvēlēt pietiekamu ražošanas jaudu PAF<6 folijai.

(59)

Ceturtkārt, fakts, ka pašlaik nenotiek apjomīgs eksports no ĶTR, atspoguļo apstākli, ka elektrotransportlīdzekļu akumulatoru ražošana ES vēl ir tikai sākuma stadijā, tādēļ tas nav vērā ņemams arguments izslēgšanai.

(60)

Analīze parādīja, ka elektrotransportlīdzekļu akumulatoru PAF tehniski ir PAF, kas ietilpst izmeklēšanas definētajā tvērumā.

(61)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski noraidīja pieprasījumu izslēgt elektroautomobiļu akumulatoru PAF no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(62)

Izmeklēšanas sākšanas laikā pieejamie pierādījumi liecināja par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir piemēroti sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(63)

Lai savāktu nepieciešamos datus iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija aicināja visus attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par izejresursiem, ko izmanto PAF ražošanā. Attiecīgo informāciju iesniedza septiņi ražotāji eksportētāji.

(64)

Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli un iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(65)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz tajā posmā pieejamo informāciju, iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu varētu būt Turcija un Brazīlija. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(66)

Komisija 2020. gada 25. novembrī publicēja pirmo paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“pirmais paziņojums”), ar kuru tā informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto PAF ražošanā. Turklāt Komisija noteica, ka iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis ir Brazīlija, Krievija un Turcija. Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(67)

Pēc saņemto piezīmju analīzes Komisija 2021. gada 17. martā publicēja otro paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“otrais paziņojums”) (pirmais un otrais paziņojums kopā – “paziņojumi”). Otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru provizorisko sarakstu un informēja ieinteresētās personas par savu nodomu izmantot Turciju par reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Tāpat tā informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz publiski pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko iesnieguši Turcijas alumīnija štancējumu ražotāji. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Tika saņemtas piezīmes no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(68)

Pēc tam, kad Komisija bija izanalizējusi par otro paziņojumu saņemtās piezīmes un informāciju, tā provizoriski secināja, ka ir pareizi izvēlēties Turciju par reprezentatīvo valsti, no kuras var iegūt neizkropļotas cenas un izmaksas normālās vērtības noteikšanai. Iemesli, kas pamato šo izvēli, ir aprakstīti tālāk 3.4. iedaļā.

3.2.   Pamatregulas 18. panta piemērošana

(69)

Sākot izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija nosūtīja ĶV divas anketas par kropļojumu pastāvēšanu. Taču ĶV nesniedza atbildes. Komisija 2020. gada 8. decembrī ar verbālnotu informēja ĶV, ka tā plāno izmantot pamatregulas 18. pantā izklāstītos noteikumus attiecībā uz iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu PAF iekšzemes tirgū Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē un iespējamu kropļojumu pastāvēšanu izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

3.3.   Normālā vērtība

(70)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(71)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja .. tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” ( “administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(72)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.3.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

3.3.1.1.   Ievads

(73)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā inter alia iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts”.

(74)

Tā kā 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nav jāņem vērā visi faktori, lai konstatētu nozīmīgus kropļojumus. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi nodrošina valdībai ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvas tirgus spēku attīstības ietekmē.

(75)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts šādi: “[J]a Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē.”

(76)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija attiecībā uz ĶTR ir publicējusi ziņojumu par valsti (“ziņojums”) (7), kurā parādīts, ka notiek būtiska valdības iejaukšanās gan daudzos ekonomikas līmeņos, citstarp konkrēti daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumi (piem., saistībā ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), gan arī konkrētās nozarēs (piem., tērauda un ķimikāliju nozarē). Šis ziņojums izmeklēšanas sākumposmā tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina šo ziņojumu. Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos.

(77)

Sūdzībā bija iekļauta informācija par papildu pētījumiem un ziņojumiem, kuros analizēts alumīnija nozares stāvoklis ĶTR. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs minēja ESAO dokumentu “Measuring distortions in international markets – The aluminium value chain” (“ESAO pētījums”) (8), kurā rūpīgi analizēts jautājums par finanšu subsīdijām, kas piešķirtas uzņēmumiem, kuri darbojas alumīnija nozarē. Kā norādīja sūdzības iesniedzēji, pamatojoties uz ESAO pētījumu, Ķīnas krāsaino metālu rūpniecības attīstības plānā 2016.–2020. gadam citstarp ir aicināts veikt aizsardzības pasākumus, paplašinot finansiālo un nodokļu atbalstu, arī uzņēmumu glābšanu vai palīdzību ar ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem. Otrkārt, sūdzības iesniedzēji atsaucās uz Vācijas krāsaino metālu rūpniecības asociācijas WVMetalle2017. gada 24. aprīļa ziņojumu (9) (“WVMetalle ziņojums”), kurā tiek apstiprināti minētajā ziņojumā, kā arī ESAO pētījumā izdarītie secinājumi. Sūdzības iesniedzēji arī uzsvēra, ka nesenajā antidempinga maksājumu termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļiem (10) Komisija bija apstiprinājusi nozīmīgu alumīnija cenas kropļojumu pastāvēšanu, un apgalvoja, ka šis konstatējums neaprobežojās tikai ar attiecīgo ražojumu minētajā konkrētajā izmeklēšanā, bet attiecās arī uz PAF, kuras ražošanā izmanto tādas pašas izejvielas un identisku ražošanas procesu. Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji atsaucas uz ASV Tirdzniecības departamenta (“TD”) antisubsidēšanas izmeklēšanu par Ķīnas alumīnija foliju, kura tika pabeigta 2018. gadā (11) un kurā tika konstatēts, ka pastāv Ķīnas valdības atbalsts Ķīnas alumīnija folijas ražošanas nozarei un primārā alumīnija subsidēšana.

(78)

Kā norādīts 69. apsvērumā, izmeklēšanas sākumposmā ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, ar ko tiktu atbalstīti vai atspēkoti pierādījumi, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šajā sakarā uz vairāku ieinteresēto personu piezīmēm ir sniegtas atbildes 3.3.1.11. iedaļā tālāk.

(79)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, citstarp ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kuru pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu izpēti par dažādajiem kritērijiem, kuri ir būtiski, lai varētu apstiprināt, ka ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

3.3.1.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(80)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” . Valstij piederošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks” , un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi”  (12). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne vien ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet valdība ir tieši pilnvarota šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs – tajās ir atsauce uz to, ka Ķīna atrodas sociālisma pirmajā fāzē un valstij ir uzticēts atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi, un likumā ir minēts, ka tie drīkst attīstīties līdztekus valsts īpašumam (13).

(81)

Turklāt saskaņā ar Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā ĶKP un valsts loma nav nošķirama. Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Ķīnai raksturīgā sociālisma noteicošā iezīme ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma. ”  (14) Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdības īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(82)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervences ekonomikas politiku (15). Ķīnas iestāžu izmantotie intervences ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(83)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgos sektorus/nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātiem, gan valsts ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī 3.3.1.5. iedaļu) (16).

(84)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības nozares politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu) (17). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (18).

(85)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamajos tiesību aktos konkrēti ir paredzēts, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība netiek definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (19). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (20).

(86)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kurās ir paredzēta un ar kurām tiek veicināta valdības iejaukšanās dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali atbilstīgi tirgus principiem (21).

3.3.1.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(87)

ĶTR ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes.

(88)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne vien aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.3.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (22). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, citstarp finansējumam (23). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār alumīnija nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti tālāk 3.3.1.5. iedaļā.

(89)

ESAO pētījumā, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza kā pierādījumu, ir minēti alumīnija nozares VU, kas savos sistematizētajos reglamentējošajos dokumentos īpaši uzsver to, kā valsts īpašumtiesības ietekmē attiecīgo rūpniecības politiku un kā valsts īpašumtiesības izpaužas kā valdības atbalsts. Konkrētāk, kāds VU savā 2016. gada obligāciju prospektā minēja, ka ir viens no 52 galvenajiem valsts uzņēmumiem, ka tam ir svarīga loma enerģētikas nozares politikas formulēšanā un īstenošanā un ka tas saņem visaptverošu un noturīgu atbalstu no ĶV. Cits VU savā 2017. gada obligāciju prospektā atsaucās uz faktu, ka attiecīgā provinces valdība var būtiski ietekmēt attiecīgo grupu (24).

(90)

ĶTR ir lielākā alumīnija ražotājvalsts pasaulē, un pasaulē lielāko ražošanas uzņēmumu vidū ir vairāki lieli VU. WVMetalle ziņojumā norādīts, ka valsts uzņēmumiem pieder dominējoša daļa vietējā tirgū (25), un to apstiprina citi aprēķini, saskaņā ar kuriem valsts uzņēmumi veido vairāk nekā 50 % no kopējā primārā saražotā alumīnija apjoma ĶTR (26). Lai gan jaudas palielinājums pēdējos gados daļēji tiek saistīts ar privātiem uzņēmumiem, šāds jaudas palielinājums parasti arī ietver (vietējās) valdības dažāda veida iesaisti, piemēram, iecietību pret nelikumīgu jaudas palielināšanu (27). Turklāt ir palielinājusies arī lielāko VU alumīnija ražošanas jauda, lai gan ne tik lielā mērā (28).

(91)

ĶV ne vien kontrolē VU, bet arī ietekmē privātos uzņēmumus ĶTR. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka PAF ražotāji saņēma valdības subsīdijas. Piemēram, visi izlasē iekļautie uzņēmumi savos gada pārskatos norādīja vairākas valdības subsīdijas. Visu šo subsīdiju piešķiršana liecina arī par ievērojamu valdības iejaukšanos tirgū.

(92)

Tā kā valdība plaši iejaucas alumīnija nozarē un šajā nozarē darbojas proporcionāli liela daļa VU, pat privātiem alumīnija ražotājiem, kas darbojas PAF segmentā, ir liegts darboties tirgus apstākļos. Kā izklāstīts tālāk 3.3.1.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem alumīnija nozarē attiecas arī politikas uzraudzība un vadlīnijas.

3.3.1.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(93)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (29), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, kuru valsts var izmantot, lai iejauktos darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (30)), un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts uzņēmumos. Tiek arī ziņots, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un partijas disciplīnas ievērošanu (31). Tiek ziņots, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 70 % aptuveni no 1,86 miljoniem privāto uzņēmumu un pieaug spiediens uz to, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (32). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz alumīnija ražojumu ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(94)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “General Office of CCP Central Committee’s Guidelines on stepping up the United Front work in the private sector for the new era” (“ĶKP Centrālkomitejas Galvenā biroja vadlīnijas par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu”) (33), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma. Minēto vadlīniju II.4. iedaļā noteikts šādi: “Mums ir jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi ir jāveic aktīvāks darbs. ” Savukārt III.6. iedaļā noteikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un ka partijas biedri var darboties kā līderi un pionieri.” Minētajā dokumentā partija uzsver privāto uzņēmumu lomu saistībā ar “darbu vienotajā frontē”, cenšoties paplašināt ĶKP ietekmi ar partiju nesaistītās organizācijās un uzņēmumos (34).

(95)

Tālāk sniegtie piemēri ilustrē minēto praksi, ka alumīnija nozarē pieaug ĶV iejaukšanās līmenis.

(96)

2017. gadā Komisija citā izmeklēšanā par Ķīnas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļiem (35) konstatēja, ka Ķīnas valstij piederošs alumīnija ražotājs China Aluminium International Engineering Corporation Limited (“Chalieco”) grozīja statūtus, piešķirot lielāku nozīmi uzņēmumā partijas pirmorganizācijām. Statūtos tika ietverta vesela nodaļa, kas veltīta partijas komitejai, un 113. pantā tika noteikts: “Pieņemot lēmumus svarīgos korporatīvos jautājumos, valde iepriekš apspriežas ar uzņēmuma partijas komiteju. ”  (36) Turklāt Ķīnas Alumīnija korporācijas (“Chalco”) 2017. gada pārskatā (37) norādīts, ka vairāki direktori, pārziņi un augstākā līmeņa vadība, ieskaitot priekšsēdētāju, izpilddirektoru un uzraudzības komitejas priekšsēdētāju, ir ĶKP biedri.

(97)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ražo PAF ražojumus, Xiamen partijas veidošanas pasākumus skaidro šādi: “ Xiashun aktīvi veicina partijas attīstību un arodbiedrību darbu un gadu gaitā joprojām atbalsta partijas, valdības un darbinieku kopsapulču sistēmu, nodrošinot darbiniekiem svarīgu platformu, lai viņi varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā un lai aizsargātu viņu tiesības un intereses, kā arī veidotu saskanīgu atmosfēru.”  (38)

(98)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (39). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, ieskaitot VU, alumīnija un citās nozarēs (piem., finanšu un izejresursu nozarē) ļauj ĶV iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

3.3.1.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(99)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās valdības un vietējo pašvaldību uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos un aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (40).

(100)

Piemēram, valdībai ir svarīga loma Ķīnas alumīnija nozares attīstībā. To apstiprina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas tieši vai netieši attiecas uz nozari un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Ar šādiem un citādiem instrumentiem valdība dod rīkojumus praktiski par katru nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos. Šāda politika būtiski tieši vai netieši ietekmē alumīnija ražojumu ražošanas izmaksas.

(101)

Saskaņā ar Komisijas konstatējumiem lietā par Ķīnas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļiem (41), alumīnija štancējumu lietā (42) un plakanu alumīnija velmējumu lietā (pagaidu pasākumi) (43) šādi fakti ir analoģiski piemērojami attiecīgajam ražojumam, kas arī ir lejupējs alumīnija ražojums.

(102)

Lai gan 13. piecgades ekonomikas un sociālās attīstības plānā (44), kas aptver izmeklēšanas periodu, nav īpašu noteikumu par alumīniju, tajā ir paredzēta stratēģija krāsaino metālu nozarei kopumā – veicināt sadarbību attiecībā uz starptautiskās ražošanas jaudu un iekārtu ražošanu. Lai sasniegtu šos mērķus, plānā ir apstiprināts, ka tiks uzlabotas ar nodokļu, finanšu, apdrošināšanas, ieguldījumu un finansēšanas platformām saistītas atbalsta sistēmas, kā arī riska novērtēšanas platformas (45).

(103)

Attiecīgajā nozares plānā, proti, “Krāsaino metālu nozares attīstības plānā (2016–2020)” (“plāns”), ir noteikti konkrēti politikas pasākumi un mērķi, kurus valdība cenšas sasniegt attiecībā uz vairākām krāsaino metālu nozarēm (46), arī alumīnija nozari.

(104)

Plāna īstenošanas mērķis ir uzlabot to ražojumu veidu klāstu, kurus ražo Ķīnas alumīnija nozare, arī atbalstot inovāciju. Tajā ir pausts aicinājums strauji attīstīt jaukto īpašumtiesību sistēmu un stiprināt VU dzīvotspēju. Tajā arī ir paredzēta iespēja uzkrāt krāsainos metālus, uzlabot resursu, arī alumīnija, drošību, kā arī ir noteikti konkrēti kvantitatīvie mērķi enerģijas patēriņa samazināšanai, pārstrādāta alumīnija īpatsvara palielināšanai ražošanā un jaudas izmantojuma palielināšanai (47).

(105)

Plānā paredzēts veikt arī strukturālas korekcijas, stingrāk kontrolējot jaunas kausēšanas iekārtas un likvidējot novecojušo jaudu. Tajā ir paredzēts ģeogrāfiski izkliedēt ražotnes, galveno uzmanību pievēršot projektiem, kuru mērķis ir palielināt boksītu un alumīnija oksīdu resursu izmantošanu, kā arī ir aptverta elektroapgādes un cenu noteikšanas politika (48).

(106)

Ar šo plašo pasākumu un politikas klāstu plānā tiek turpināta politika, kas tika īstenota ar 2009. gada “Krāsaino metālu nozares pielāgošanās un revitalizācijas plānu”, kurš tika pieņemts, lai mazinātu finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz krāsaino metālu nozari. Galvenie plānā izvirzītie mērķi citstarp ir ražošanas apjoma kontrole, pārstrukturēšana, izejvielu ieguve, eksporta nodokļu politika, resursu drošība, krājumu veidošana, tehnoloģiskā inovācija, finanšu politika, plānošana un īstenošana (49).

(107)

Cits uz alumīnija nozari orientēts politikas dokuments ir Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas (“RITM”) 2013. gada 18. jūlijā izdotie alumīnija nozarei piemērojamie standartnoteikumi, kuru mērķis ir paātrināt strukturālo korekciju un ierobežot neorganizētu alumīnija kausēšanas jaudas paplašināšanu. Ar minētajiem standartnoteikumiem tiek ieviests minimālais ražošanas daudzums jaunām ražotnēm, importēto un iekšzemē iegūto boksītu un alumīnija oksīdu kvalitātes standarti un piegādes drošība. Standartnoteikumi liecina, ka RITM ir iestāde, kas ir atbildīga par alumīnija nozares standartizāciju un vadību, kā arī alumīnija nozarē strādāt tiesīgo uzņēmumu saraksta publicēšanu (50).

(108)

Valsts padomes Galvenā biroja izstrādātajās 2016. gada vadlīnijās “Creating an excellent market environment, fostering the non-ferrous metal industry’s structural adjustment and transformation and increasing benefits” (“Izcilas tirgus vides veidošana ar mērķi veicināt krāsaino metālu nozares strukturālo korekciju un pārveidi un palielināt ieguvumus”) (2016/42) (51) Ķīnas iestādes izvirzīja šādus galvenos mērķus: “optimizēt krāsaino metālu nozares struktūru; pašos pamatos līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu galvenajās ražojumu kategorijās; saglabāt elektrolītiskā alumīnija ražošanas jaudas izmantojuma līmeni virs 80 %; ievērojami palielināt tādu derīgo izrakteņu kā varš un alumīnijs piegādes nodrošinājuma jaudu”  (52). Šī dokumenta mērķis ir arī tāds, ka “jaunā ražošanas jauda ir stingri jākontrolē” . Lai to panāktu, ir nepieciešams: “nodrošināt jaunu (reformētu, paplašinātu) nepieciešamo elektrolītiskā alumīnija ražošanas projektu īstenošanu; (..) izmantot sociālo uzraudzību un citus līdzekļus; pastiprināt uzraudzību un pārbaudes; rūpīgi izmeklēt jaunus elektrolītiskā alumīnija ražošanas projektus, kuros tiek pārkāpti noteikumi, un veikt attiecīgus pasākumus”  (53). Minētie noteikumi liecina, ka ĶV ievērojami iejaucas krāsaino metālu, arī alumīnija, nozarē.

(109)

Iepriekš minētā valsts iejaukšanās alumīnija nozares darbībā ar plānošanas dokumentiem atspoguļojas arī provinču līmenī. Piemēram, Šaņdunas provinces (kur atrodas uzņēmums Donghai, kas ir liels PAF ražotājs) valdības 2018. gada 6. novembra paziņojumā “The implementation plan for accelerating the high-quality development of the seven energy-intensive industries” (“Īstenošanas plāns septiņu energoietilpīgo ražošanas nozaru kvalitatīvas attīstības paātrināšanai”) (2018/248) ir izvirzīts mērķis “veicināt elektrolītiskā alumīnija ražošanas ķēdes paplašināšanu” , veicot šādus soļus: “palielinot elektrolītiskā alumīnija šķidrumu un alumīnija pārstrādes materiālu smalkās un dziļās apstrādes proporciju; paātrinot un veicinot alumīnija rūpniecības ķēdes paplašināšanu, kas tiek attiecināta uz gataviem ražojumiem un augstas kvalitātes ražojumiem; izvēršot augstas kvalitātes alumīnija materiālu izmantošanu; palielinot alumīnija pārstrādes nozares attīstības iespējas (54). ”

(110)

Valsts daudzus gadus pirms iepriekš minēto politikas dokumentu izdošanas ir iejaukusies alumīnija nozares darbībā, un to ilustrē, piemēram, Valsts attīstības un reformu komisijas 2006. gada aprīlī izdotās Vadlīnijas alumīnija nozares pārstrukturēšanas paātrināšanai (“pārstrukturēšanas vadlīnijas”) (55). Valsts attīstības un reformu komisija uzskatīja, ka alumīnijs ir ražojums, kuram valsts ekonomikas attīstībā ir fundamentāla nozīme. Minētajās pārstrukturēšanas vadlīnijās bija noteikts, ka, īstenojot Valsts padomes apstiprināto rūpnieciskās attīstības politiku, noteiktās jomās ir jāsasniedz konkrēti mērķi. Šīs jomas ir: uzlabota ražošanas nozares koncentrācija; piekļuve finanšu kapitālam (sk. arī 3.3.1.8. iedaļu); ražošanas nozares organizācija; elektrolītiskā alumīnija eksporta stingra kontrole; novecojušas jaudas likvidēšana.

(111)

Turklāt valdības daudzveidīgā iejaukšanās ietekmē arī galveno izejresursu, piemēram, enerģijas un elektroenerģijas, cenas. (56) Proti, valsts iejaucās par labu Ķīnas ražotājiem, nosakot diferencētas un izdevīgākas elektroenerģijas cenas. Iepriekš minētajās vadlīnijās par izcilas tirgus vides veidošanu ar mērķi veicināt krāsaino metālu nozares strukturālo korekciju un pārveidi un palielināt ieguvumus Ķīnas iestādes atzīst, ka politikas mērķis ir “turpināt īstenot diferencēto elektroenerģijas cenu politiku; mudināt atbilstīgos elektroenerģijas lietotājus slēgt tiešus līgumus ar elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem; noteikt cenas pēc vienošanās”  (57). Komisija konstatēja arī, ka līdzīga politika tika īstenota provinču līmenī. Piemēram, Juņnaņas provincē saskaņā ar informāciju, ko 2019. gada novembrī sniedza China Industry Journal: “Lai īstenotu šo plānu, Juņnaņa ir veiksmīgi izstrādājusi konkrētus politikas dokumentus, piemēram, “Implementing Opinion on Promoting the Integrated Development of Hydropower and Aluminium Materials” un “Plan implementing preferential prices to promote the use of Hydropower”. Ir skaidrs, ka katrs uzņēmums, kas savas jaudas kvotas nodod Juņnaņai, gūst labumu no “preferenciālās cenas, pilnīgas pārvades” politikas, kas nozīmē, ka pirmajos 5 gados elektrolītiskā alumīnija ražošanas uzņēmumiem būs noteikta īpaša preferenciālā elektroenerģijas cena 0,25 RMB/kWh. Attiecībā uz materiālu dziļo pārstrādi tiks piešķirta īpaša preferenciālā elektroenerģijas cena 0,20 RMB/kWh. Saskaņā ar ziņojumiem Henan Shenhuo un Sichuan Qiya integrētie projekti, kuros paredzēts Juņnaņā celt kvotas, jau ir guvuši labumu no integrēto projektu politikas un ir parakstīti attiecīgi līgumi ar vietējām valdībām, elektroenerģijas tīklu uzņēmumiem un elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem.”  (58)

(112)

Kā vēl vienu valsts iejaukšanās piemēru provinces līmenī jau minētajā Šaņdunas provinces valdības paziņojumā “The implementation plan for accelerating the high-quality development of the seven energy-intensive industries” (sk. 109. apsvērumu) iestādes ir nospraudušas tehnoloģiju pārveides un modernizācijas mērķrādītājus elektrolītiskā alumīnija ražošanas nozarei attiecībā uz elektroenerģijas izmantošanu: “Līdz 2022. gadam elektrolītiskā alumīnija elektroenerģijas patēriņš uz vienu tonnu alumīnija samazināsies aptuveni līdz 12 800 kWh, elektrolītiskā alumīnija elektrolītiskās dziļās pārstrādes rādītājs provincē sasniegs aptuveni 50 % un alumīnija pievienotā vērtība uz vienu tonnu palielināsies vidēji par vairāk nekā 30 %.”  (59)

(113)

Attiecībā uz iepriekš minētajos plānošanas dokumentos ietverto uzdevumu izpildi liela nozīme ir Ķīnas rūpniecības apvienībām. Šīm struktūrām ir jāgarantē, ka nozare īsteno ĶV politiku. Šo atbildību apstiprina fakts, ka savā darbībā tās cieši sadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir atspoguļots to statūtos. Attiecībā uz alumīnija nozari Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības apvienības statūtos ir īpaši norādīts: “Apvienība ievēro partijas pamatprincipus un dažādus principus un politiku, ievēro konstitūciju, likumus, noteikumus un valsts nozaru politiku, kā arī ievēro sociālās un morāles vērtības. Tās mērķis ir kalpot valdībai, nozarei, uzņēmumiem un uzņēmumu vadītājiem; tā izveido un uzlabo nozares pašdisciplīnas mehānismu; tā palīdzības saņemšanā pilnībā iesaista valdības personālu; tā ir tilts starp valdību un uzņēmumiem.” (3. pants). Līdzīgi 25. pantā ir noteikts, ka apvienības priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un ģenerālsekretāram: “Ir jāievēro partijas nostāja, principi un nozaru politika, un viņiem ir jāpiemīt labām politiskām īpašībām.”  (60)

(114)

Līdzīgi Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības apvienības statūtos ir noteikts, ka “apvienība pieņem darījumdarbības norādes, kā arī Valsts padomes Valsts aktīvu uzraudzības un pārvaldes komisijas, Civillietu ministrijas un Ķīnas Krāsaino metālu nozares apvienības uzraudzību un pārvaldību” (4. pants). Apvienības darbības jomā ir arī uzdevums “aktīvi izteikt ierosinājumus un viedokli par rūpniecības attīstību, rūpniecības politiku un normatīvajiem aktiem, ievērojot partijas un valsts vispārējos principus un uzdevumus, kuri attiecas uz sociālistiskās tirgus ekonomikas sistēmas celšanu, un ņemot vērā faktisko situāciju nozarē” (6. pants). Visbeidzot, 22. pantā ir arī noteikts, ka apvienības priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un ģenerālsekretāram papildus citiem nosacījumiem ir šāds pienākums: “Ir jāievēro partijas nostāja, principi un nozaru politika, un viņiem ir jāpiemīt labām politiskām īpašībām.”  (61)

(115)

Tādēļ daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, kas attiecas uz alumīniju un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, nepārprotami parāda, ka Ķīnas valdība plaši iejaucas alumīnija nozarē (62). Ar šādiem un citādiem instrumentiem valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos.

(116)

Līdztekus minētajiem plāniem valdības iejaukšanās nozarē citstarp ir izpaudusies arī kā ar eksportu saistīti pasākumi, arī eksporta nodevas, eksporta kvotas, prasības eksporta rādītājiem un minimālās eksporta cenas prasības dažādām alumīnija izejvielām.

(117)

ĶV arī attur no primārā alumīnija un tā izejresursu eksporta ar mērķi atbalstīt alumīnija ražojumus ar augstāku pievienoto vērtību. Šis mērķis tiek īstenots, piešķirot lejupējiem alumīnija ražojumiem pilnīgu vai daļēju PVN atmaksu vienlaikus ar nepilnīgu PVN atmaksu un eksporta nodokļiem primārajam alumīnijam (63).

(118)

Citi valdības iejaukšanās veidi, kas rada tirgus kropļojumus, ir, piemēram, krājumu veidošanas politika ar Valsts rezervju biroja starpniecību un Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržas (“SHFE”) loma (64). Turklāt vairākās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir konstatēts, ka Ķīnas valdība ir konsekventi piešķīrusi alumīnija ražotājiem dažādus valsts atbalsta pasākumus (65). ĶV plašā iejaukšanās alumīnija nozarē ir radījusi jaudas pārpalikumu (66), kas, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un tās rezultātā radītajiem kropļojumiem.

(119)

ESAO pētījumā tika identificēts arī papildu valdības atbalsts, kas ietekmē tirgus spēkus alumīnija nozarē. Šāds atbalsts parasti izpaužas kā izejresursu, jo īpaši elektroenerģijas un primāro alumīnija oksīdu, tirdzniecība par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām (67). ESAO pētījumā ir sīkāk aprakstīts, kā ĶV mērķi alumīnija nozarē tiek ietverti rūpniecības politikas nostādnēs un izpaužas konkrētās darbībās provinces un vietējā līmenī, tostarp, piemēram, kapitāla iepludināšanā, prioritārās minerālresursu valdījuma tiesībās, valdības dotācijās un subsīdijās vai nodokļu atvieglojumos (68).

(120)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicinātās nozares, arī alumīnija nozari, kas ietver PAF ražojumu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.3.1.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(121)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā attiecīgie tiesību akti citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska un nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt valstij joprojām ir spēcīga un aktīva funkcija maksātnespējas procedūrā un valsts bieži vien tieši ietekmē minētās procedūras rezultātu (69).

(122)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (70). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kopīpašumā esošā lauku zeme un valstij piederošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (71). Turklāt iestādes, piešķirot zemi, bieži vien īsteno konkrētus politiskos mērķus, arī saistībā ar ekonomisko plānu izpildi (72).

(123)

Ļoti līdzīgi kā tas ir citās Ķīnas ekonomikas nozarēs, arī uz PAF ražojumu ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas minētos konstatējumus liktu apšaubīt. Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un tā rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rada kropļojumus. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz PAF ražojumu nozari.

(124)

Šo konstatējumu apliecina TD provizoriskie konstatējumi izmeklēšanā attiecībā uz Ķīnas izcelsmes konkrētu alumīnija foliju, kurā, izmantojot pieejamos faktus, tika konstatēts, ka tas, ka Ķīnas valdība piedāvā zemi par nepienācīgu atlīdzību, ir finanšu ieguldījums 1930. gada Tarifu likuma (ar attiecīgiem grozījumiem) 771. panta 5. punkta D apakšpunkta nozīmē (73).

(125)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka alumīnija ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesību aktu piemērošana ir diskriminējoša vai neatbilstīga, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

3.3.1.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(126)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (74). Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (75). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (76). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas ĶTR ir izkropļotas.

(127)

Nav iesniegti attiecīgi pierādījumi, kas liecinātu, ka uz alumīnija ražošanas nozari, kura ietver PAF ražojumu ražotājus, neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi alumīnija ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

3.3.1.8.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(128)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem ĶTR ir dažādos veidos izkropļota.

(129)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts banku stāvoklis (77) un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (78), un, arī tāpat kā nefinanšu VU gadījumā, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu, ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts nozaru politikas (79). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (80).

(130)

Lai gan tiek atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamība pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, tostarp tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumi, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(131)

Piemēram, ĶV pavisam nesen ir paziņojusi, ka ĶKP ir jāpārrauga pat privāto komercbanku lēmumi, kuriem ir jāatbilst valsts politikai. Pašlaik viens no valsts trim plašākajiem mērķiem banku pārvaldības jomā ir nostiprināt partijas vadošo lomu banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem (81). Arī komercbanku darbības novērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā struktūras “kalpo valsts attīstības mērķiem un reālajai ekonomikai” un kā tās “apkalpo stratēģiskas un jaunas nozares”  (82).

(132)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējumi dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (83).

(133)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība ir atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (84). Tā rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(134)

Šajā ziņā ESAO pētījumā ir dotas atsauces uz neoficiāliem pierādījumiem, ka daži ĶTR alumīnija ražotāji ir saņēmuši finansējumu uz izdevīgiem noteikumiem, kur finansēšanas izmaksas šķietami ir nesaistītas ar to līdzekļu attiecīgo līmeni, kurus uzņēmumi ir aizņēmušies. Saskaņā ar minēto pētījumu viens valstij piederošs alumīnija ražotājs savā 2016. gada obligāciju prospektā tieši norādīja, ka tas no Ķīnas politiskajām bankām saņem ievērojamu finansiālu atbalstu, kura procentu likme ir zem atsauces vērtības. Līdzīgi – arī cita valstij piederoša ražotāja 2017. gada obligāciju prospektā ir minēta ciešā saikne, kuru uzņēmums uztur ar Ķīnas bankām, arī politiskajām bankām, kas šim uzņēmumam ir nodrošinājušas zemu izmaksu finansējuma avotus. Saistībā ar to ESAO pētījumā ir secināts, ka, lai gan var būt daudz iemeslu, kāpēc šiem uzņēmumiem ir zemas procentu likmes, kontrasts starp sliktiem finanšu rādītājiem un zemām procentu likmēm varētu liecināt par to, ka, iespējams, ar šiem aizņēmējiem saistītais risks ir novērtēts pārāk zemu (85).

(135)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņēmumu izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku peļņu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais tādu līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, lai gan strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(136)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valdības izraisīti kropļojumi. Faktiski tā aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, 2018. gada beigās joprojām ir vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (86), ĶTR oficiālie plašsaziņas līdzekļi nesen ziņoja, ka ĶKP ir aicinājusi “virzīt aizdevumu tirgus procentu likmi lejup”  (87). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(137)

Kopējais kreditēšanas pieaugums ĶTR liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi kļūtu stingrāki, kā varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ieņēmumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad riskanto parādu kļūst aizvien vairāk, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piem., izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(138)

Būtībā, kaut arī nesen tika veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu ĶTR ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(139)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka alumīnija nozare, kas ietver arī PAF ražojumu ražotājus, būtu brīva no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

3.3.1.9.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskums

(140)

Komisija norādīja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš 3.3.1.1.–3.3.1.5. iedaļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.3.1.6., 3.3.1.7. un 3.3.1.8. iedaļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(141)

Komisija atgādina, ka PAF ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Izmeklēšanas lietā nav pierādījumu, ka šie izejresursi nebūtu iegūti ĶTR. Kad PAF ražojumu ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami saistītas ar tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kas tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(142)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot PAF ražojumu iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (arī par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ielaidi un tā tālāk. Ražotāju eksportētāju paustie argumenti un sniegtie pierādījumi šajā sakarā ir aprakstīti nākamajā iedaļā.

3.3.1.10.   Secinājumi

(143)

Iepriekš sniegtā analīze, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par valsts iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrēti alumīnija nozarē (kas aptver arī attiecīgo ražojumu), liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

3.3.1.11.   Ieinteresēto personu piezīmes

(144)

Atbildot uz otro piezīmi, Xiamen apgalvoja, ka nav vajadzības izmantot etalonus, ja ražošanas faktorus Xiamen iegūst godīgas konkurences apstākļos. Xiamen jo īpaši apgalvoja, ka etaloncenas un Xiamen noteiktās cenas par lietņiem un plātnēm ir salīdzināmas, kas, šķiet, atspēko apgalvojumus par būtiskiem kropļojumiem. Turklāt Zhongji apgalvoja, ka tas komerciāli iepirka izejmateriālus un enerģiju godīgas konkurences apstākļos.

(145)

Komisija norādīja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam aprēķina normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Iepriekšminētais pamatregulas noteikums arī ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir skaidri noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr šajā lietā ne Xiamen, ne Zhongji neiesniedza nekādus šādus precīzus un atbilstošus pierādījumus. Līdzīgi atsevišķu izejvielu cenu līmeņi eksportētājvalstī un reprezentatīvajā valstī paši par sevi neliecina par to, ka nav nozīmīgu kropļojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, jo cenas noteiktā laikposmā var svārstīties un izlīdzināties vairāku citu iemeslu dēļ. Gluži pretēji, ir virkne citu faktoru, kas veicināja konstatējumu par nozīmīgiem kropļojumiem, kā norādīts 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā. Līdz ar to, vienkārši atsaucoties uz dažu izejvielu cenu salīdzināmību vietējā tirgū ar reprezentatīvās valsts etalonvērtībām, nevar izpildīt nosacījumu par precīzu un atbilstošu pierādījumu iesniegšanu. Tādēļ Xiamen un Zhongji apgalvojumi bija jānoraida.

(146)

Turklāt savās piezīmēs par procedūras sākšanu viens ražotājs eksportētājs, Xiamen, pirmkārt, apgalvoja, ka 2. panta 6.a punkts ir pretrunā PTO Antidempinga nolīgumam. Tas tā ir tāpēc, ka, pirmkārt, PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā ir atzīti trīs scenāriji, kas ļauj aprēķināt normālo vērtību: i) pārdošana nenotiek parastā tirdzniecības apritē; ii) ir īpaša tirgus situācija vai iii) zemā pārdošanas apjoma dēļ vietējā tirgū šāda pārdošana nav raksturīga. Xiamen apgalvoja, ka nozīmīgi kropļojumi neatbilst nevienam no minētajiem trim kritērijiem. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka, pat ja varētu uzskatīt, ka nozīmīgu kropļojumu jēdziens atbilst otrajam no minētajiem kritērijiem, PTO lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper ekspertu grupa apstiprināja, ka fakts, ka attiecīgo ražojumu un tā izejresursu iekšzemes cenu ietekmē valdības noteikti kropļojumi, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka “īpašā tirgus situācija” ietekmē pareizu vietējā tirgus un eksporta pārdošanas salīdzināšanu. Turklāt Xiamen komentēja, ka Komisija normālās vērtības aprēķinu piemēroja sistemātiski, lai gan tai PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā izklāstīto nosacījumu izpilde būtu jāpārbauda katrā gadījumā atsevišķi. Xiamen arī apgalvoja, ka PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā ir noteikts, ka normālās vērtības aprēķinam ir jāatspoguļo “izmaksas izcelsmes valstī”, kā apstiprināts PTO lietā DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un PTO lietā DS473 EU – Biodiesel. Turklāt Xiamen apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķinam vajadzētu būt saskaņā ar PTO Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantā izklāstītajām prasībām, kā arī saskaņā ar minētajā ziņojumā DS473 un PTO lietā DS427 China – Anti-Dumping and Countervailing Duty Measures on Broiler Products from the United States izdarītajiem konstatējumiem izmeklēšanas iestādēm ir jāņem vērā reģistrētās ražotāju eksportētāju izmaksas, izņemot gadījumus, kad tās neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem vai pamatoti neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Pat ja reģistrētās izmaksas atbilst šiem diviem nosacījumiem, saskaņā ar Xiamen pausto pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir pretrunā PTO Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantam, jo ražotāja eksportētāja izmaksas sistemātiski netiek ņemtas vērā.

(147)

Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi pilnībā atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kā PTO Apelācijas institūcija nepārprotami skaidroja lietā DS473 European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina, PTO tiesību akti ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, tos pienācīgi koriģējot, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Komisija atgādināja, ka lietas DS529 Australia – Anti-Dumping Measures on A4 Copy Paper un DS427 China – Broiler Products neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta interpretāciju un tā piemērošanas nosacījumiem. Turklāt šo lietu pamatā esošie faktiskie apstākļi atšķīrās no apstākļiem un kritērijiem, uz kuru pamata piemēro metodiku saskaņā ar minēto pamatregulas noteikumu, kas skar nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī. Saskaņā ar 2. panta 6.a punktu normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām un cenām reprezentatīvā valstī vai pamatojoties uz starptautiskām atsauces vērtībām, vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri ietekmē izmaksas un cenas. Jebkurā gadījumā pamatregulas 2. panta 6.a punkta otrās daļas trešajā ievilkumā ir paredzēta iespēja izmantot iekšzemes izmaksas, ciktāl ir konstatēts, ka tās nav izkropļotas. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(148)

Otrkārt, Xiamen apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts ir pretrunā PTO Antidempinga nolīguma 2.2.2. pantam. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka Apelācijas institūcija lietā DS219 EC – Tube or Pipe Fittings ir apstiprinājusi, ka izmeklēšanas iestādei ir jāizmanto ražotāju eksportētāju faktiskās PVA izmaksas un peļņa, ja vien šādi dati ir pieejami. Tāpēc Xiamen apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav savietojams ar PTO Antidempinga nolīguma 2.2.2. pantu.

(149)

Komisija norādīja, ka tad, ja ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu katram ražotājam eksportētājam aprēķina normālo vērtību, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvajā valstī. Kā paskaidrots iepriekš 147. apsvērumā, minētais pamatregulas noteikums arī ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir noteikts, ka tās nav izkropļotas. Šajā saistībā ražotājiem eksportētājiem bija iespēja iesniegt pierādījumus, ka viņu individuālās PVA izmaksas un/vai izejresursu izmaksas faktiski nav izkropļotas. Tomēr, kā apliecināts 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā, Komisija konstatēja, ka Ķīnas alumīnija nozarē pastāv kropļojumi un nav skaidru pierādījumu, kas apliecinātu, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav izkropļoti. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(150)

Treškārt, Xiamen apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem Komisija var izmantot iekšzemes izmaksas un ka tai šajā sakarā ir pienākums veikt uzņēmumam specifisku un ar izmaksām saistītu analīzi. Tāpēc bija jāveic atsevišķa analīze par Xiamen, pamatojoties uz tā iesniegto anketu.

(151)

Komisija atzīmēja konstatēto, ka valsts mērogā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuru dēļ ir piemērojams pamatregulas 2. panta 6.a punkts. Ja tiek konstatēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, 2. panta 6.a punkta noteikumi a priori attiecas uz visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un visām to izmaksām, kas saistītas ar ražošanas faktoriem. Jebkurā gadījumā minētais pamatregulas noteikums ļauj izmantot iekšzemes izmaksas, ja ir skaidri noteikts, ka tās neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Ja tā tas ir attiecībā uz vienu vai vairākiem ražotājiem eksportētājiem, tad 2. panta 6.a punkta trešajā daļā ir noteikts, ka, neskarot atlases noteikumus, ir jāveic atsevišķs šo apgalvojumu novērtējums katram eksportētājam un ražotājam atsevišķi.

(152)

Aprēķini par Xiamen antidempinga maksājuma likmi atspoguļo paša uzņēmuma iesniegtos datus, kas aprēķināti saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, jo īpaši 2. panta 6.a punktu. Nebija pierādījumu, kas liecinātu, ka plašie kropļojumi, kuri konstatēti, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, nav skāruši Xiamen cenas un izmaksas, izņemot attiecībā uz titāna, bora un alumīnija sakausējuma stieņiem, kā minēts 161. apsvērumā. Tāpēc provizoriskās dempinga starpības atspoguļo uzņēmuma īpašo situāciju, arī ražošanas faktorus un apjomus, par kuriem uzņēmums informēja, atbildot uz anketas jautājumiem, taču pienācīgi ņemot vērā nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR un to ietekmi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(153)

Xiamen attiecībā uz uzņēmuma konkrēto situāciju apgalvoja, ka ir privāts uzņēmums un ka nav pierādījumu, ka tas piederētu Ķīnas valsts iestādēm vai šīs iestādes kontrolētu tā darbību, stratēģiski uzraudzītu vai sniegtu tam norādes kā VU, un ka uz to neattiecas valsts stratēģiskā uzraudzība un norādes, kas ietekmē cenas un izmaksas. Tādējādi tas apgalvoja, ka tas nav uzņēmums, kurš “pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kura darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tam norādes”, kā minēts pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(154)

Komisija atkārtoja, ka, konstatējot nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, metodiku saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu piemēro visā valstī, ja vien nav gūts pozitīvs apstiprinājums, ka noteiktas izmaksas kropļojumi neskar. Xiamen šādus pierādījumus nesniedza, bet tikai izteica dažus vispārīgus argumentus par konkrētiem 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem kritērijiem, pēc kuriem var noteikt nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī kopumā, taču argumenti nebija saistīti ar konkrētām uzņēmuma izmaksu pozīcijām, kas nebūtu izkropļotas. Xiamen apgalvojumi par neatkarību no valsts neļauj apšaubīt lielo pierādījumu apjomu un 3.3.1.3., 3.3.1.4. un 3.3.1.5. iedaļā ietvertos secinājumus, kas parāda, cik izplatīta un apjomīga ir valdības un ĶKP ietekme Ķīnas ekonomikā, arī alumīnija nozarē. Turklāt, kā norādīts 3.3.1.8. iedaļā, valdības rīcībā ir ļoti daudz instrumentu un finansiālu stimulu, lai panāktu, ka uzņēmumi, arī privāti, ievēro valdības norādes. Kā aprakstīts tajā pašā iedaļā, finanšu iestāžu, arī privātu, rīcībā ir stimuli, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam projektiem, kuri atbilst valdības plāniem, un tas būtiski ietekmē privātus uzņēmumus, kuriem ir jāievēro valdības direktīvas, lai nodrošinātu finanšu likviditāti. Tāpēc Xiamen arguments, ka tas ir brīvs no jebkādas valdības ietekmes, arī no Ķīnas iestāžu īpašumtiesībām, kontroles vai politikas uzraudzības un norādēm, būtu jānoraida.

(155)

Konkrēti attiecībā uz Xiamen Komisija atzīmēja, ka šo uzņēmumu oficiāli ir atzinuši: Valsts padome – kā valsts līmeņa nozīmīgu augsto tehnoloģiju uzņēmumu; Fudzjaņas provinces Ekonomikas un IT komisija – kā Fudzjaņas provinces pamatuzņēmumu stratēģiskajās un jaunajās nozarēs; tādas Fudzjaņas provinces iestādes kā Zinātnes un tehnoloģiju birojs, Ekonomikas un IT komisija, arodbiedrību federācija un Tautas pārvaldes valsts aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija – kā Fudzjaņas provinces inovatīvu uzņēmumu (88). Lai saņemtu šīs oficiālās atzinības, uzņēmumam ir jāizpilda attiecīgās atbilstības prasības, kas ietver arī valsts oficiālās nostājas ievērošanu un valdības oficiālās stratēģijas un politikas ievērošanu. Tas ir jādara arī tāpēc, lai varētu saglabāt šādu atzinību un turpināt gūt labumu no tai piesaistītā tiešā vai netiešā valdības atbalsta. Piemēram, daži no īpašajiem politikas virzieniem, mērķiem un ieguvumiem, tiekot atzītam par pamatuzņēmumu stratēģiskajās un jaunajās nozarēs Fudzjaņas provincē, kā tas ir Xiamen gadījumā, ir šādi: “iesaistīt pamatuzņēmumus kā līderus un piemērus, veicināt strauji augošu stratēģisko jauno nozaru zinātnisko attīstību Fudzjaņā un sasniegt mērķus un uzdevumus, kas noteikti Īstenošanas plānā stratēģisko jauno nozaru attīstības paātrināšanai Fudzjaņas provincē”; “atbalstīt Fudzjaņas dažāda veida riska kapitāla fondus stratēģiskajām jaunajām nozarēm kapitāla ieguldījumu veikšanai, lai attīstītu galvenos pamatuzņēmumu projektus”; “mudināt un atbalstīt provinču stratēģisko jauno nozaru pamatuzņēmumus kļūt publiski pieejamiem finansēšanai un emitēt korporatīvās obligācijas, īstermiņa finansēšanas instrumentus utt., kā arī sniegt atbilstošu atbalstu un pakalpojumus uzņēmumu finansēšanai”; “kopā ar Pintaņas Visaptverošās eksperimentālās zonas rajonu, pilsētu ekonomikas un tirdzniecības departamentiem un provinču grupas (holdinga) uzņēmumiem Provinces ekonomikas un tirdzniecības komiteja ir izveidojusi darba un kontaktu sistēmu ar topošajiem nozares pamatuzņēmumiem, lai palīdzētu koordinēt un atrisināt grūtības un problēmas, kas radušās uzņēmumu attīstībā, un nodrošināt pamatuzņēmumu attīstības uzraudzību un analīzi” (89). Tādējādi Komisija nepieņēma uzņēmuma aizstāvības argumentu, ka uz Xiamen neattiecas nekāda kontrole, politikas uzraudzība vai norādes no ĶTR iestāžu puses.

(156)

Turklāt Xiamen apgalvoja, ka uzņēmums pilnībā pieder ārvalstu uzņēmumam (“WOFE”) un uz to attiecas Ķīnas tiesību akti. Uzņēmuma akcionārs ir Honkongā reģistrēts uzņēmums Daching Enterprises Limited. Tas arī apgalvoja, ka tā finanšu pārskati ir tikuši revidēti saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem, jo tas ietilpst starptautiskā grupā un tika izveidots, pamatojoties uz ĶTR Likumu pa ārējo tirdzniecību, ĶTR Likumu par ārvalstu investīcijām un ĶTR Likumu par uzņēmējsabiedrībām, un uz to attiecas ĶTR Likums par uzņēmumu bankrotu. Saskaņā ar šiem likumiem to aizsargā likums par bankrotu, un saskaņā ar minēto likumu ir atļauta brīva kapitāla pārvešana gan iekšēji, gan ārēji. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tā finanšu pārskatus atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem pārbaudīja Ernst & Young, un, ja tā finanšu situācija būtu apdraudēta, tam būtu jāievēro starptautiskie standarti un, iespējams, jāuzsāk bankrota procedūra.

(157)

Komisija atgādināja, kā aprakstīts 3.3.1.6. iedaļā, ka ĶTR kropļojumi tiesību jomā neizriet no fakta, ka Ķīnas tiesību akti nebūtu atbilstoši to mērķim. Gluži pretēji, Ķīnas likumi ir veidoti pēc līdzīgu likumu parauga citās valstīs un tāpēc nav kvalitātes problēmu ar likumiem kā tādiem. Problēma ir nepietiekama šo likumu izpilde un valsts loma maksātnespējas procesā. Pamatojoties uz 3.3.1.6. iedaļā izklāstītajiem konstatējumiem, kā arī tāpēc, ka nav pierādījumu, ka valsts mēroga kropļojumi attiecībā uz bankrota procedūrām neietekmētu Xiamen, šis apgalvojums tika noraidīts.

(158)

Xiamen arī komentēja, ka tas veic neatkarīgas sarunas par cenām ar saviem klientiem ES un citur, pamatojoties uz ražošanas izmaksām un dominējošajiem tirgus apstākļiem. Tas piebilda, ka, pārdodot preces saviem klientiem ES, tā cenas pamatā bija pārrēķina piemaksa plus alumīnija cena, kas Londonas Metālu biržā (LME) bija norādīta pārdošanai uz ES.

(159)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ir jāaprēķina, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, ja tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo šajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi. Iepriekšējā apsvērumā apkopotie apgalvojumi attiecas uz eksporta cenu uz ES (vai uz citurieni), nevis uz normālo vērtību. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(160)

Attiecībā uz izejvielām Xiamen apgalvoja, ka ĶTR nav diskriminējošas valsts politikas vai pasākumu, kuros priekšroka tiktu dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kā citādi ietekmētu brīvā tirgus spēkus. Xiamen uzskata, ka uzņēmums var brīvi izvēlēties savus piegādātājus, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražotāji vai izplatītāji, par brīvi atrunātām cenām. Uzņēmums piebilda, ka izejvielu un citu izejresursu iegādes cena tika noteikta sarunās ar vairākiem piegādātājiem un solīšanas ceļā. Xiamen arī piebilda, ka dažas izejvielas iegādājās ārzemēs. Jo īpaši tas attiecas uz titāna, bora un alumīnija sakausējuma stieņiem, kurus uzņēmums pilnībā iepērk no Apvienotās Karalistes.

(161)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka Xiamen nav sniedzis pierādījumus, kas skaidri apliecinātu, ka uzņēmuma izmaksas saistībā ar iekšzemē iegādātiem izejresursiem nav ietekmējusi būtiskā valdības iejaukšanās, kas konstatēta 3.3.1.2.–3.3.1.9. iedaļā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kropļojumi pastāv visā alumīnija nozares piegādes ķēdē. Šie kropļojumi skar arī izejvielu piegādātājus, uz kuriem attiecas visu veidu konstatētie kropļojumi ĶTR, arī saistībā ar elektroenerģijas un darbaspēka izmaksām, piekļuvi finansējumam utt. Turpretī attiecībā uz Xiamen iepirkumiem ārzemēs, pamatojoties uz iesniegtajiem un pēc tam attālināti pārbaudītajiem pierādījumiem, arī atbildēm uz anketas jautājumiem un šo pirkumu cenu analīzi (kas parādīja līdzīgas cenas kā izmantotās attiecīgās valsts cenas), un, tā kā nebija pierādījumu par šā izejresursa tirgus kropļojumiem Apvienotajā Karalistē, tika gūts pozitīvs apstiprinājums, ka titāna, bora un alumīnija sakausējuma stieņu iegādes cena Apvienotajā Karalistē (kas veido nelielu daļu no šā uzņēmuma kopējām izejvielu izmaksām) nav izkropļota un nav jāaizstāj ar reprezentatīvas valsts datiem.

(162)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Xiamen ir dibināts kopā ar uzņēmumu Yunnan Yunlv Yongxin Metal Processing Co., Ltd (VU), kurš dibināts ar nosaukumu Yunnan Yongshun Aluminium Co., Ltd., Dzjaņšui apgabalā, Juņnaņas provincē. Šā uzņēmuma pamatdarbība ir liela izmēra alumīnija sakausējumu plākšņu ražošana, un tas ir Xiamen piegādātājs. Tas parāda, ka, pirmkārt, Xiamen cieši sadarbojas ar Ķīnas valsts pārvaldi, izveidojot kopuzņēmumu ar VU, un, otrkārt, ka valsts mēroga kropļojumi attiecas arī uz tā piegādātājiem.

(163)

Xiamen arī apgalvoja, ka valdība neietekmē tā spēju saņemt kredītu vai uzņēmumam piešķirtā kredīta nosacījumus un ka kredīta nosacījumus, piemēram, procentu likmi, nosaka atbilstošā tirgus likme. Xiamen tāpat apgalvoja, ka tā PVA izmaksas bija samērīgas, nebija izkropļotas un būtu jāņem vērā.

(164)

Komisija atgādināja, ka ar mērķi konstatēt nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu tiek analizēta iespējamā ietekme, kas var būt vienam vai vairākiem no minētajā punktā norādītajiem faktoriem uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Pat ja ražotājs eksportētājs tiešā veidā nesaņemtu ievērojamu valsts finansējumu, kas tā nav, Xiamen ir tiesīgs saņemt finansiālo palīdzību, kā aprakstīts 3.3.1.8. iedaļā saistībā ar 3.3.1.5. iedaļu. Kā paskaidrots 3.3.1.5. iedaļā, tā cēlonis ir tas, ka uz ražotāju eksportētāju, tāpat kā uz visiem alumīnija nozares uzņēmumiem, attiecas Ķīnas valsts plānošanas un ievirzes dokumenti un ka ar Ķīnas finanšu sistēmas starpniecību, kas aprakstīta 3.3.1.8. iedaļā, ir pieejams finansējums. Šajā sakarā pēc ĶV norādēm bankas un citas finanšu iestādes atvieglo tirgus dalībniekiem, arī alumīnija ražojumu ražotājiem, piekļuvi finansējumam, tādā veidā šiem uzņēmumiem izveidojot finansiālās drošības tīklu un radot priekšrocības salīdzinājumā ar to līdziniekiem ārpus ĶTR. Turklāt, kā paskaidrots 118. apsvērumā, Xiamen, kam ir jaunās stratēģiskās nozares (SEI) statuss, atbilst tāda finansiālā atbalsta saņemšanai, kuru piešķir uzņēmumiem ar SEI statusu, kā aprakstīts minētajā apsvērumā.

(165)

Kas attiecas uz darbaspēku, Xiamen apgalvoja, ka tas izmanto pamatotu un parastu algu izmaksas sistēmu. Tas patstāvīgi ved pārrunas ar saviem darbiniekiem par individuālām algām, pamatojoties uz tirgus likmēm un viņu personīgo pieredzi un sasniegumiem. Uzņēmums piebilda, ka ĶTR nav valsts mandāta attiecībā uz algu kontroli.

(166)

Komisija atgādināja, ka darba tirgus kropļojumi valsts līmenī tika konstatēti 3.3.1.7. iedaļā. Ķīnas darba tirgum raksturīgās problēmas, arī no valdības neatkarīgu arodbiedrību neesamība un darbaspēka mobilitātes ierobežojumi mājsaimniecību reģistrācijas sistēmas dēļ, kā aprakstīts 130. apsvērumā, izkropļo algu veidošanu ĶTR. Šajā saistībā nav pierādījumu, kas ļautu konstatēt, ka kropļojošā ietekme, kuru rada neatkarīgu arodbiedrību trūkums visā valstī un mājsaimniecību reģistrācijas sistēmas problēma, neattiecas uz Xiamen. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(167)

Visbeidzot, Xiamen apgalvoja, ka visu iepriekš minēto iemeslu dēļ tā PVA izmaksas un peļņa nebija izkropļotas, bija arī samērīgas un būtu jāņem vērā aprēķinos.

(168)

Attiecībā uz apgalvojumu par PVA izmaksām un peļņu Komisija vispirms norādīja, ka tas ir vispārīgs un nepamatots, jo tajā vienkārši dota atsauce uz citiem šā ražotāja eksportētāja apgalvojumiem, kuri visi tika noraidīti. Turklāt pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir īpaši pieprasīts, ka gadījumos, kad tiek konstatēti nozīmīgi kropļojumi, saliktajā normālajā vērtībā ir jāietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņa. Tā kā tas ir attiecināms uz šo izmeklēšanu un šo ražotāju eksportētāju un tā kā arī šā ražotāja piegādātājus skar šie kropļojumi, minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(169)

Tāpēc, un pienācīgi ņemot vērā izņēmumu, kas attiecas uz titāna, bora un alumīnija sakausējuma stieņiem, Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstīgā reprezentatīvā valstī.

3.4.   Reprezentatīvā valsts

3.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(170)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (90);

—

izmeklējamā ražojuma ražošana minētajā valstī;

—

attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī;

—

ja būtu vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tiktu dota valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(171)

Kā paskaidrots 70. un 71. apsvērumā, Komisija ir publicējusi un pievienojusi lietas materiāliem divus paziņojumus par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Paziņojumos tika aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un tika sniegtas atbildes uz piezīmēm, ko puses saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu uzskatīt Turciju par piemērotu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisijas vērtējuma kopsavilkums ir šāds.

3.4.2.   Ekonomikas attīstības līmenis, kas līdzīgs Ķīnai, un izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms

(172)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja 55 valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā. Izmeklēšanas periodā Pasaules Banka klasificēja šīs valstis kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, balstoties uz nacionālo kopienākumu. Tomēr tika konstatēts, ka ievērojams izmeklējamā ražojuma ražošanas apjoms pastāv tikai piecās no šīm valstīm, proti, Armēnijā, Brazīlijā, Indonēzijā, Krievijas Federācijā un Turcijā.

(173)

Ņemot vērā to, ka pēc būtības nebija pieejami Armēnijas un Indonēzijas PAF ražotāju importa/eksporta un/vai finanšu dati, minētās valstis netika tālāk izskatītas kā potenciālās reprezentatīvās valstis.

(174)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas Xiamen apgalvoja, ka Komisijai būtu jāapsver Malaizija kā iespējamā reprezentatīvā valsts. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Malaizijā tiek ražots pietiekami reprezentatīvs alumīnija folijas daudzums, un norādīja uz diviem uzņēmumiem, kas ražo attiecīgo ražojumu, proti, Alcom un UACJ Foil Malaysia. Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Xiamen atkārtoja savu apgalvojumu.

(175)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka Malaizijā ir spēkā alumīnija lūžņu tirdzniecības eksporta ierobežojumi, kas izpaužas kā licencēšanas prasības un eksporta nodokļi. Šis ražošanas faktors veido aptuveni 5–10 % no ražošanas izmaksām. Otrkārt, Alcom, šķiet, neražoja PAF, savukārt UACJ Foil Malaysia, pamatojoties uz jaunākajiem Dun&Bradstreet (“D&B”) datubāzē (91) pieejamajiem finanšu datiem par 2019. gadu (laikposms, kas daļēji pārklājas ar izmeklēšanas periodu), strādāja ar zaudējumiem. Visbeidzot, paziņojumos ir iekļauts īpašs pielikums, lai sniegtu ieinteresētajām personām norādes par informācijas iesniegšanu par iespējamām papildu reprezentatīvajām valstīm un/vai uzņēmumiem atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam. Xiamen nesniedza informāciju, kam būtu minētajā pielikumā noteiktā standarta un detalizācijas pakāpe. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Xiamen apgalvojums bija jānoraida.

(176)

Attiecībā uz Krieviju tika konstatēts, ka attiecībā uz alumīnija lūžņiem, kas ir nozīmīgs blakusprodukts un ko zināmā mērā var atkārtoti izmantot PAF ražošanas procesā, pastāv eksporta ierobežojumi eksporta nodokļa veidā (92). Turklāt lielākā daļa folijas izejvielu (kas ir galvenā PAF ražošanas izejviela un atkarībā no ražošanas procesa veido vairāk nekā 90 % no ražošanas izmaksām) tiek importēta no Ķīnas vai no valstīm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2015/755 (93) (“Regula (ES) 2015/755”) I pielikumā. Tāpēc Komisija izslēdza Krieviju no apsvērto valstu kopuma un paziņojumos kā iespējamās reprezentatīvās valstis sīkāk analizēja Brazīliju un Turciju.

3.4.3.   Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(177)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas visi atlasītie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Brazīlija nav piemērota reprezentatīva valsts, jo Brazīlijas alumīnija tirgū pastāv dažādi izkropļojumi. Tie arī apgalvoja, ka uzņēmums Novelis do Brasil Ltda, ko Komisija ierosināja izmantot kā reprezentatīvu ražotāju, nav piemērots, jo īpaši ņemot vērā netipiski augsto paziņotās peļņas līmeni, kas tika uzskatīts par nereprezentatīvu attiecīgajā rūpniecības nozarē un nepiemērotu izmantošanai šajā lietā.

(178)

Komisijai ir zināms, ka Brazīlijas iestādes 2020. gada 29. jūlijā uzsāka antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas izcelsmes alumīnija ražojumu importu Brazīlijā (apkārtraksts Nr. 46, 2020. gada 28. jūlijs, Brazīlijas Ārējās tirdzniecības sekretariāta (“SECEX”) apkārtraksts Nr. 46) (94). Apkārtrakstā Nr. 46 minētais izmeklēšanas ražojuma tvērums lielā mērā pārklājas ar pašreizējā izmeklēšanā izmeklējamā attiecīgā ražojuma tvērumu, kā noteikts iepriekš 2. iedaļā. Apkārtrakstā Nr. 46 indeksa formātā publicēti arī sūdzības iesniedzēju (trīs uzņēmumi, arī Novelis do Brasil) darbības rezultāti, un tas parāda, ka 2015.–2019. gadā sūdzības iesniedzēji cieta zaudējumus.

(179)

Pamatojoties uz šiem pierādījumiem, Komisija uzskatīja, ka ir maz ticams, ka Novelis do Brasil paziņotā peļņa (pēdējā finanšu periodā – 19,4 %) ir sasniegta saistībā ar attiecīgo ražojumu. Šajā sakarā, ņemot vērā to, ka minētais uzņēmums ražo plašu ražojumu klāstu, Komisija uzskatīja, ka šāda peļņa, visticamāk, un lielā mērā tika gūta no citiem Novelis do Brasil ražotajiem ražojumiem, piemēram, aviācijas vai autobūves nozares ražojumiem un dzērienu skārdenēm.

(180)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Novelis do Brasil dati nav piemērota atsauces vērtība, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu izmeklējamajam ražojumam. Tādēļ Komisija otrā paziņojuma stadijā noraidīja Brazīliju kā attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēli un orientēja savu analīzi uz Turciju.

(181)

Analizējot galveno ražošanas faktoru importu Turcijā, tika konstatēts, ka folijas izejvielas importu Turcijā būtiski neietekmēja imports no Ķīnas vai kādas no Regulas 2015/755 I pielikumā uzskaitītajām valstīm. Turklāt tika konstatēts, ka par Turciju bija pieejami precīzāki dati par galveno izejresursu (arī folijas izejvielu) importu nekā par Brazīliju.

(182)

Konkrētajā lietā Komisija identificēja divus Turcijas PAF ražotājus, proti, Assan Aluminyum un Asaş Aluminyum. Lai gan Assan Aluminyum 2019. finanšu gadā (kas daļēji pārklājas ar izmeklēšanas periodu) strādāja ar zaudējumiem, Asaş Aluminyum peļņa 2019. gadā bija tuvu bezzaudējumu punktam. Šajā sakarā Komisija norāda, ka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teiktajam “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” . Peļņu, kas ir tuvu bezzaudējumu punktam, nevar uzskatīt par samērīgu, jo īpaši ņemot vērā citu Turcijas alumīnija nozares uzņēmumu sasniegto peļņas līmeni (95). Tādēļ Asas Aluminyum kā PAF ražotāja dati provizoriski netika atzīti par piemērotu etalonu.

(183)

Tā kā nav piemērota etalona, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu attiecībā uz izmeklējamo ražojumu Turcijā, Komisija provizoriski uzskatīja, ka šajos apstākļos varētu būt piemēroti izmantot tādu uzņēmumu datus, kas darbojas nozarē, kurā ražo līdzīgu ražojumu. Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka būtu lietderīgi izmantot datus par Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas alumīnija štancēšanas nozarē. Komisija savu secinājumu pamatoja ar zināšanām un informāciju, kas jau bija pieejama citā nesenā antidempinga izmeklēšanā (96) tajā pašā (alumīnija) nozarē, aptverot līdzīgu ražojumu un līdzīgu laikposmu, proti, alumīnija štancējumus. To papildināja papildu pētījumi.

(184)

Alumīnija štancējumi ir ražojumi ar līdzīgu izejmateriālu sastāvu kā PAF. Kas attiecas uz ražošanas procesu, no alumīnija var ražot dažādus ražojumus ar štancēšanas, velmēšanas vai liešanas palīdzību. Štancējumus un PAF uzskata par daļēji gataviem alumīnija ražojumiem, tādēļ tie attiecas uz vienu un to pašu vispārējo ražojumu kategoriju. Turklāt uzņēmumi, kas ražo štancējumus, dažos gadījumos ražo arī citus alumīnija ražojumus, kuru vidū ir velmēti ražojumi, tostarp arī PAF (sīkāk sk. 193. apsvērumā). Tas pamato to, kāpēc peļņas un PVA izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī tika izvēlēti štancējumu ražotāji.

(185)

Šīs lietas vajadzībām vispirms tika noteikta uzņēmumu datu pieejamība par 2019. finanšu gadu, kas aptver pusi no izmeklēšanas perioda. Finanšu dati par 2020. gadu nebija pieejami. Pēc tam tika atlasīti uzņēmumi, kas minētajā finanšu periodā strādāja ar peļņu (97). Trim no identificētajiem uzņēmumiem (98) tika konstatēts samērīgs rentabilitātes līmenis, balstoties uz 2019. gada D&B datubāzes datiem.

(186)

Turklāt, balstoties uz Komisijas papildus veikto izpēti, ir novērots, ka Asas Aluminyum (PAF ražotājs) un vēl divi uzņēmumi, kas norādīti Zhongji piezīmēs saistībā ar pirmo paziņojumu (P.M.S. Metal Profil Aluminyum Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi un Cansan Aluminyum Profil Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi), bez citu pusgatavo alumīnija ražojumu ražošanas darbojas arī alumīnija štancējumu ražošanas jomā (99). Turklāt P.M.S. Metal un Cansan Aluminyum finanšu dati ir viegli pieejami D&B datubāzē, un šie uzņēmumi atšķirībā no Asaş Aluminyum 2019. gadā sasniedza samērīgu peļņas līmeni. Tāpēc Komisija arī šos divus uzņēmumus šīs lietas mērķiem uzskata par reprezentatīviem ražotājiem Turcijā (pilnu izlasē iekļauto uzņēmumu sarakstu sk. 223. apsvērumā).

(187)

Atbildot uz otro paziņojumu, visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iebilda pret štancējumu nozares uzņēmumu PVA izmaksu un peļņas datu izmantošanu, tā vietā aicinot izmantot vai nu Turcijas PAF ražotāju (izmantojot faktiskos vai koriģētos rādītājus), vai citu alumīnija ražojumu, piemēram, alumīnija folijas, ražotāju attiecīgos datus. Uzņēmumi apgalvoja, ka štancējumi un PAF nepieder vienai un tai pašai vispārējai ražojumu kategorijai un/vai nozarei un ka abi šie ražojumi nav nekādi saistīti no fizikālo vai tehnisko raksturojumu, galalietojuma, ražošanas procesa vai ražošanas izmaksu viedokļa.

(188)

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka Komisija cenšas identificēt faktiskos, samērīgos un neizkropļotos peļņas un PVA rādītājus reprezentatīvajā valstī. Kā norādīts otrajā paziņojumā, meklējot šādus piemērotus etalonus, Komisija nepieciešamības gadījumā var apsvērt arī ražotājus, kas ražo tās pašas vispārējās kategorijas un/vai nozares ražojumu, kurai pieder izmeklējamais ražojums, ja nebūtu reprezentatīva PAF ražotāja. Lai gan atsevišķas PAF un alumīnija štancējumu īpašības, galalietojums, ražošanas process un ražošanas izmaksas varētu nebūt identiskas, šos aspektus nevar uzskatīt par dispozitīviem šajā lietā. Līdztekus 184. apsvērumā jau minētajiem iemesliem, alumīnija štancējumu ražošanas nozare saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikācija Eiropas Savienībā (100) ietilpst tajā pašā saimnieciskās darbības un rūpniecības vispārējā kategorijā, kurā atrodama PAF ražošana.

(189)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāizmanto citu alumīnija ražojumu, proti, alumīnija folijas (kas nav PAF), ražotāji, minētais lietas dalībnieks nepaskaidroja, kādā veidā šis ražojums, tā īpašības un lietojums ir piemērotāks nekā alumīnija štancējumi un kā tas ir salīdzināms ar tiem. Turklāt ražotāji eksportētāji neierosināja izmantot varbūtējas reprezentatīvās valsts alumīnija folijas ražotājus, kam būtu pieejami finanšu dati un samērīga peļņa. Jebkurā gadījumā, kā norādīts tālāk 190. apsvērumā, šajā izmeklēšanā provizoriski izmantotie uzņēmumi pārstāv plašāku alumīnija ražojumu grupu, arī velmētos ražojumus.

(190)

Otrkārt, uzņēmumi, kurus uzskata par piemērotiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta kontekstā, bieži vien ražo vairākus ražojumus. Neparasti nav arī tas, ka piemēroto uzņēmumu publiski pieejamo finanšu datu detalizācijas līmenis neļauj veikt sīkāku PVA izmaksu un peļņas analīzi atsevišķu ražojumu līmenī. Tāpat šajā gadījumā identificēto štancējumu ražotāju finanšu dati D&B datubāzē ir pieejami tikai apkopotā veidā, bet, kā norādīts 186. apsvērumā, daži štancējumu ražotāji ražo arī citus daļēji gatavus alumīnija ražojumus. Tāpēc pieejamie finanšu dati par alumīnija štancējumu uzņēmumiem ir reprezentatīvi ne tikai attiecībā uz situāciju štancējumu tirgū, bet arī uz plašākas ražojumu grupas tirgu, tostarp velmēto ražojumu tirgu. Tādēļ lūgums izmantot alternatīvus finansiālos datus tika noraidīts.

(191)

Turklāt visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iebilda pret to, ka Komisija neņēma vērā Asaş Aluminyum (PAF ražotājs) pārāk zemas peļņas dēļ, turpretī visus rentablos alumīnija štancējumu uzņēmumus neatkarīgi no to individuālā peļņas līmeņa uzskatīja par potenciāli reprezentatīviem ražotājiem. Zhongji turklāt apgalvoja, ka Asaş Aluminyum rentabilitāte no PAF ražošanas nozares viedokļa nav nepamatota.

(192)

Komisija norādīja, ka, lai noteiktu samērīgu PVA un peļņas summu, piemērotāk ir izmantot apkopotus un svērtus finanšu datus par uzņēmumiem, kuru peļņas rādītāji ir samērīgi (pārsniedz negatīvu vai bezzaudējumu līmeni), nevis vērtēt viena ražotāja darbību. Kā izklāstīts 177. apsvērumā un lietas paziņojumos, šajā gadījumā peļņai, kas tuva bezzaudējumu punktam un ir pamatota tikai ar viena uzņēmuma datiem, nevar uzskatīt par samērīgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(193)

Zhongji arī apgalvoja, ka Komisijas secinājumi par finanšu datiem, kas ir jāizmanto attiecībā uz reprezentatīviem ražotājiem, ir jāpārskata pēc tam, kad būs pieejami dati par 2020. gadu. Saskaņā ar Zhongji apgalvoto Covid-19 pandēmija lielākoties neietekmēja 2019. gada datus gan attiecībā uz Ķīnas, gan citiem ražotājiem potenciālajās reprezentatīvajās valstīs, turpretī 2020. gada datus pandēmija ietekmēja pilnībā.

(194)

Atbildot uz to, Komisija norāda, ka, pirmkārt, Covid-19 pandēmija tika izsludināta tikai 2020. gada martā (101), tādējādi tā pārklājas ar izmeklēšanas periodu tikai vienā ceturksnī. Otrkārt, izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam, tādējādi Komisijas novērtējumam ir vienlīdz svarīgi gan 2019. gada, gan 2020. gada dati. Jebkurā gadījumā Komisija nav identificējusi nekādus pieejamos finanšu datus par 2020. gadu, kas attiektos uz šo lietu. Turklāt Zhongji apgalvojums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ražotājiem ir nepamatots un, ņemot vērā atlasīto ražotāju eksportētāju darbības rādītājus izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2019. gadu, nešķiet ticams.

(195)

Visbeidzot, finanšu dati par reprezentatīvu alumīnija štancējumu ražotāju kopumu, kas liecinātu par situāciju un peļņas līmeni daļēji gatavo alumīnija ražojumu segmentā (arī PAF), ir gan pieejami, gan uzskatāmi par pietiekamiem, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

3.4.4.   Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(196)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, šajā izmeklēšanas posmā tika konstatēts, ka Turcija ir attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.4.5.   Secinājumi

(197)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija plāno (atbilstīgi otrajam paziņojumam) izmantot Turciju kā piemērotu reprezentatīvu valsti un izmantot 223. apsvērumā uzskaitītos alumīnija štancējumu ražotāju finanšu datus.

3.5.   Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai attiecībā uz ražošanas faktoriem

(198)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegto informāciju un citu lietas materiālos pieejamo attiecīgo informāciju, Komisija pirmajā paziņojumā izveidoja sākotnējo ražošanas faktoru (RF) sarakstu – tie ir, piemēram, materiāli, enerģija un darbaspēks, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(199)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam Komisija arī noteica avotus, kas ir jāizmanto, lai noteiktu neizkropļotas cenas un atsauces vērtības. Galvenais avots, kuru Komisija ierosināja izmantot, bija Global Trade Atlas (“GTA”). Visbeidzot, Komisija identificēja RF harmonizētās sistēmas (HS) kodus, kas pirmajā paziņojumā sākotnēji tika apsvērti izmantošanai GTA analīzē, balstoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju.

(200)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un piedāvāt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no pirmajā paziņojumā norādītajiem RF. Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija, pamatojoties uz ieinteresēto personu piezīmēm, atjaunināja informāciju par vairākiem RF.

(201)

Turklāt Komisija noteica, ka, aprēķinot normālo vērtību, netiek ņemti vērā daudzi sākotnēji paziņojumos uzskaitītie RF, jo tos faktiski neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neizmantoja PAF ražošanas procesā (sīkāk par to sk. arī 230. un 231. apsvērumā).

(202)

Ņemot vērā minēto, attiecībā uz Turciju tika noteikti šādi RF un to avoti, kas ir jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

2. tabula

PAF ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preču kods

Neizkropļota vērtība

Mērvienība

Izejvielas

Alumīnija lietņi

7601 10

12,73

CNY/kg

Alumīnija plāksnes

7601 20 20

13,91

CNY/kg

Alumīnija folijas izejvielas

7606 12 92

26,06

CNY/kg

Velmēšanas eļļa (lakbenzīns)

2710 12 21

5,92

CNY/kg

Velmēšanas eļļas piedevas

2710 12 21

5,92

CNY/kg

Alumīnija lūžņi

7602 00 19

11,01

CNY/kg

Darbaspēks

Darbaspēka izmaksas ražošanas sektorā

NACE C.24

59,97

CNY/stundā

Enerģija

Elektroenerģija

Turcijas Statistikas institūts: patēriņa diapazons 70 000 MWh < patēriņš < 150 000  MWh

0,51

CNY/KWh

Elektroenerģija

Turcijas Statistikas institūts: patēriņa diapazons 150 000  MWh < patēriņš

0,48

CNY/KWh

3.5.1.   Ražošanas procesā izmantotās izejvielas

(203)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļoto cenu, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu (CIF) par importu reprezentatīvajā valstī no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un valstis, kas nav PTO dalībvalstis un ir uzskaitītas Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā. Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas veikto importu, jo secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (sk. iepriekš 3.3.1. iedaļu) nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Tā kā nebija pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksportu. Vajadzības gadījumā vidējo svērto importa cenu koriģēja, ņemot vērā ievedmuitas nodokli.

(204)

Izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(205)

Attiecībā uz dažiem RF faktiskās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija šos RF uzskatīja par palīgmateriāliem, kā paskaidrots 227. apsvērumā.

(206)

Atbildot uz otro paziņojumu, Zhongji apgalvoja, ka Komisijas izmantotās datubāzes (jo īpaši GTA un D&B) nav vispārpieejamas, tām var piekļūt tikai to abonenti un lietas dalībniekiem, ja tie nav abonenti, nav iespējams pienācīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Zhongji arī pauda bažas par D&B datubāzē iekļauto datu ticamību, norādot uz nepilnībām, kas atklātas datubāzē ievadītajos datos par Zhongji Honkongas saistīto uzņēmumu. Visbeidzot, Zhongji apgalvoja, ka Komisija otrajā paziņojumā neatklāja atjauninātās vērtības, ko bija paredzēts izmantot attiecībā uz katru RF, kā arī to pamatā esošos izejas datus un veiktos aprēķinus.

(207)

Komisija vispirms norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu datiem ir jābūt “viegli pieejamiem”, nevis “publiski pieejamiem”. Komisija norādīja, ka apzīmējums “publiski pieejami” nozīmē pieejami publikai kopumā, turpretī apzīmējums “viegli pieejami” nozīmē pieejami ikvienam ar nosacījumu, ka ir izpildīti zināmi nosacījumi, piemēram, ir veikts maksājums. Otrkārt, D&B datubāze ir visaptverošs, plaši izmantots un atzīts uzņēmumu uzziņu rādītājs, kuru Komisija vienveidīgi izmantoja, lai identificētu ražotājus iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Jebkuras iespējamās neprecizitātes attiecībā uz Zhongji Honkongas saistīto uzņēmumu, kas ievadītas datubāzē, netika pamatotas. Ieraksti par šo uzņēmumu D&B datubāzē (102) nemaz nav pieejami, turklāt Zhongji sniegtajā izvilkumā ir ietverti nevis faktiskie, bet gan modelētie ieņēmumi. Apgalvotās neprecizitātes jebkurā gadījumā nevarētu pasliktināt to datu ticamību, kurus šoreiz izmantojusi Komisija, jo dati par Zhongji saistīto uzņēmumu Honkongā nav tikuši nekādi izmantoti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas nolūkiem. Treškārt, visa attiecīgā informācija, kas tika izmantota, lai aprēķinātu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, arī visi pamatā esošie dati un detalizēti aprēķini, tika darīta pieejama ražotājiem, atklājot vispārēju vai konkrētam uzņēmumam paredzētu informāciju, tādējādi ļaujot minētajiem uzņēmumiem pienācīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(208)

Atbildot uz otro paziņojumu, Donghai un Zhongji atkārtoti apstrīdēja reprezentatīvajā valstī par katru izejvielu maksātās ievedmuitas iekļaušanu normālās vērtības aprēķinā. Kā norāda Zhongji, iekļaujot izmaksās ievedmuitu, Komisija izkropļo minētās izmaksas un neiegūst neizkropļotās ražošanas izmaksas Ķīnā. Zhongji arī apgalvoja, ka attiecīgās izmaksas Ķīnā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu neietver ievedmuitu, jo izejresursi tiek iegūti iekšzemē. Tāpat arī Donghai līdzīgi argumentēja, ka, tā kā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izvērtējums attiecībā uz katru eksportētāju un ražotāju ir jāveic atsevišķi, nevarētu uzskatīt, ka ir pamatoti piemērot ievedmuitu izejvielām, ko Ķīnas uzņēmumi iepērk iekšzemē.

(209)

Ir jānorāda, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas nolūkā mērķis ir noteikt neizkropļotas izejresursu cenas reprezentatīvajos tirgos. Ja nav pieejamu datu par iekšzemes cenām iespējamajā reprezentatīvajā valstī (kā tas ir šajā gadījumā), tiek piemēroti dati par importa cenām, kas Komisijai ir viegli pieejami. Lai iegūtu saprātīgu aizstājējvērtību, kas atspoguļotu neizkropļotu iekšzemes cenu izvēlētās reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū, noteiktās importa cenas ir jākoriģē, pieskaitot attiecīgos ievedmuitas nodokļus, jo arī tie ietekmē faktisko cenu iekšzemes tirgū. Cena bez ievedmuitas neatbilstu tirgus cenai reprezentatīvajā valstī. Turklāt šis izvērtējums tika veikts katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam atsevišķi, nosakot to konkrētās dempinga starpības. Tādēļ lietas dalībnieku apgalvojums bija jānoraida.

(210)

Atbildot uz otro paziņojumu, Donghai un Zhongji apgalvoja, ka alumīnija lūžņi, ko tie iegūst PAF ražošanas procesā, ir ar tādu pašu vai līdzīgu tīrību kā alumīnija lietņi un ka alumīnija lūžņi liešanas stadijā tika izmantoti tāpat kā alumīnija lietņi. Tādējādi, kā norāda šie uzņēmumi, Komisijas paziņojumos norādītais HS kods (7602 00) vai pat astoņciparu kods 7602 00 90 attiektos uz citu ražojumu, proti, uz alumīnija lūžņiem, kam ir dažāda izcelsme, mazāka tīrība un atšķirīgs sakausējuma sastāvs, kurš neatbilst uzņēmumu faktiski saražoto lūžņu kvalitātei.

(211)

Pirmkārt, balstoties uz pierādījumiem, ko Donghai un Zhongji iesniedza AKP procesa laikā, Komisija konstatēja, ka šo ražotāju eksportētāju izmantotajiem (un pārdotajiem) alumīnija lūžņiem cena nav noteikta tādā pašā līmenī kā alumīnija lietņiem, bet tika piemērots cenas samazinājums atkarībā no to kategorijas atbilstoši lūžņu tīrībai. Tāpēc tika apstiprināts, ka alumīnija lietņu cena bija augstāka par radīto alumīnija lūžņu cenu.

(212)

Otrkārt, Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgais preču kods saskaņā ar Turcijas nomenklatūru nošķir tā sauktos ražošanas lūžņus, kuru astoņciparu preces kods ir 7602 00 19, no lūžņiem ar astoņciparu preces kodu 7602 00 90. Pamatojoties uz Komisijas veikto attiecīgo kodu pārskatīšanu un pušu iesniegtajiem argumentiem, šķiet, ka preces kods 7602 00 19 labāk atspoguļo gan Donghai, gan Zhongji patērēto un saražoto lūžņu veidu. Tāpēc Komisija nolēma par atsauces vērtību izmantot importa cenu par precēm, ko apzīmē ar preces kodu 7602 00 19, nevis lietņu importa cenu, kā ieteica uzņēmumi.

(213)

Atbildot uz otro paziņojumu, Zhongji apgalvoja, ka paļaušanās uz Turcijas GTA importa datiem, izmantojot folijas izejvielu astoņciparu preces kodu (7606 12 92), nav reprezentatīva un neatbilst Zhongji folijas izejvielas izmaksām. Konkrētāk, Zhongji apgalvoja, ka Turcijas GTA cenas ir augstākas nekā cenas Savienībā. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka dati par preču koda 7606 12 92 importu attiecas arī uz tādu folijas izejvielu importu, ko izmanto lidaparātu detaļu ražošanā un autobūves nozarē, un tas, iespējams, ir izraisījis ievērojamu cenu pieaugumu. Zhongji arī norādīja, ka GTA datos nav nošķirti sakausējumu veidi. Lai gan Zhongji kā folijas izejvielu izmanto vienīgi atsevišķus lētākus sakausējumu veidus, Komisijas izmantotajos GTA datos bija ietverti visi sakausējumi. Tāpēc Zhongji lūdza koriģēt GTA datus, pamatojoties uz konkrēta sakausējuma cenu, kas ķīmiskā un metāla sastāva ziņā ir līdzīgs raudzēm, ko Zhongji izmantoja CRU ziņojumā (103). Zhongji apgalvoja, ka sūdzība arī balstījās uz CRU datiem, jo īpaši saistībā ar Turciju kā reprezentatīvu valsti. Donghai pauda līdzīgu apgalvojumu, norādot, ka CRU dati ir izmantošanai piemērotāki, jo tie ļauj nošķirt ražojumus pēc konkrētiem sakausējumu veidiem. Visbeidzot, Zhongji apgalvoja, ka vairāki GTA iekļauti importa darījumi saistībā ar folijas izejvielu importu uzrādīja neparasti augstas vienības cenas un būtu jāizslēdz.

(214)

Kā sākotnēja piezīme ir jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu Komisija centās identificēt attiecīgās ražošanas izmaksas atbilstošā reprezentatīvā valstī, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā eksportētājvalstī, vai, ja tā uzskatīja par lietderīgu – neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas vai etalonus (104).

(215)

Šajā gadījumā importa cenas uz Turciju ir pieejamas GTA datubāzē (105). Attiecībā uz folijas izejvielām GTA dati ir pieejami astoņu ciparu līmenī, tādējādi ļaujot Komisijai īpaši aptvert tāda biezuma folijas izejvielas importu, kādu izmanto PAF ražotāji (biezums mazāks par 3 mm). Tāpat 8 ciparu kods neiekļauj folijas izejvielas, kas ir biezākas, un foliju, kas paredzēta citiem galapatēriņa veidiem, piemēram, kā izejviela dzērienu skārdenēm vai folijai ar pārklājumu. Tādēļ GTA dati astoņu ciparu līmenī ne tikai aptver visus PAF ražošanā izmantotos folijas izejvielu veidus, bet arī ievērojamā apjomā no šī loka izslēdz citādiem mērķiem lietotos folijas izejvielu veidus. Tādēļ šie dati ir atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai.

(216)

Turklāt atšķirībā no GTA datiem, kas ticami aptver folijas izejvielas, ko izmanto PAF ražotāji, CRU ziņojumā sniegtajiem datiem piemīt vairākas īpašības, kuru dēļ tie ir mazāk piemēroti izmantošanai. Pirmkārt, CRU dati, uz kuriem atsaucās Donghai un Zhongji, attiecas tikai uz tādu folijas izejvielu cenām, kas izgatavotas no konkrēta 1050. sērijas sakausējuma veida. No otras puses, atlasītie ražotāji eksportētāji ne tikai izmantoja dažādus 1xxx. sērijas sakausējumus, bet arī būtiskā daudzumā izmantoja 8xxx. sērijas sakausējumus, par kuriem ir zināms, ka tie ir augstākas kvalitātes (kā AKP laikā apstiprināja arī Zhongji) un tādējādi tie ir dārgāki nekā 1xxx. sērijas sakausējumi. Tāpēc 1050. sērijas sakausējuma cenu nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz PAF ražotāju ražošanas procesā faktiski izmantoto folijas izejvielu cenām. Turklāt lietas dalībnieku ierosinātās CRU cenas attiecās uz cenām vairākās Savienības dalībvalstīs (Vācijā, Itālijā, Francijā) un Apvienotajā Karalistē, tāpēc tās neatspoguļoja ne situāciju reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, ne arī starptautiskās etalonvērtības. Turklāt, lai gan CRU dati tika izmantoti sūdzībā, to izmantošanas mērķis bija noteikt PAF ražošanas jaudu un patēriņu Turcijā, nevis identificēt ražošanas faktoru atsauces vērtības.

(217)

Visbeidzot, Komisija izskatīja pieejamos importa datus par folijas krājumiem kopumā. Vidējās cenas izmantošana samazina neparastu cenu iespējamo ietekmi diapazona zemākajā un augstākajā daļā un vienlīdz atspoguļo dažādas kvalitātes izmantoto izejvielu (šajā gadījumā, piem., 1xxx un 8xxx. sērijas sakausējumu veidu) vienlaicīgu klātbūtni attiecīgajā reprezentatīvajā tirgū.

3.5.2.   Darbaspēks

(218)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētos jaunākos statistikas datus (106). Šis institūts publicē detalizētu informāciju par darbaspēka izmaksām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz 2016. gada darbaspēka izmaksām stundā saimnieciskajai darbībai C.24 (parasto metālu ražošana) (107). Vērtības tika papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju un šajā nolūkā izmantojot iekšzemes ražotāja cenu indeksu (108), ko publicē Turcijas Statistikas institūts, lai atspoguļotu izmaksas izmeklēšanas periodā.

(219)

Donghai un Zhongji apgalvoja, ka attiecībā uz darbaspēka etalonu PAF ražošana ir tuvāka 25. kodam (Metāla ražojumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas), proti, 25.50 klasei (Metāla kalšana, presēšana, štancēšana un velmēšana; pulvermetalurģija) vai 25.92 klasei (Vieglo metālu iepakojuma ražošana), nevis darbībām, kas atbilst kodam C.24. Turklāt Zhongji apgalvoja, ka daži Savienības ražotāji (Amcor un Carcano Antonio) ir klasificēti NACE 25.92 klasē.

(220)

Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā (kas atbilst starptautiskajai ANO klasifikācijai), alumīnija ražošana ietilpst 24. nodaļā, konkrētāk, 24.4. grupā (Cēlmetālu un citu krāsaino metālu ražošana) un 24.42. klasē (109). Minētajā klasē ietilpst alumīnija ražošana, arī tādas darbības kā alumīnija pusfabrikātu ražošana un alumīnija ietinamās folijas ražošana. Tas, ka daži PAF ražotāji var būt klasificēti citā NACE klasē (piem., 25.92), nozīmē tikai to, ka šie uzņēmumi citstarp ražo arī metāla iepakojumu, kas netiek uzskatīts par PAF. Tāpēc Komisija apgalvoja, ka ir pareizi noteikusi etalonu, par pamatu izmantojot darbaspēka izmaksas saimnieciskajai darbībai C.24 (parasto metālu ražošana), un ka lietas dalībnieku apgalvojumi ir jānoraida.

3.5.3.   Elektroenerģija

(221)

Lai noteiktu elektroenerģijas atsauces cenu, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētās elektroenerģijas cenas uzņēmumiem (rūpnieciskiem lietotājiem) Turcijā (110). Atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz elektroenerģijas cenu, kas publicēta 2020. gada 23. septembrī. Minētā cena ir 2019. gada 2. pusgada un 2020. gada 1. pusgada vidējā cena. Komisija izmantoja datus par elektroenerģijas cenām rūpnieciskajiem lietotājiem patēriņa diapazonā, kas attiecīgi ir 70 000 ≤ T < 150 000 MWh un > 150 000 MWh. Komisija izmantoja neto cenas (bez PVN).

3.5.4.   PVA izmaksas un peļņa

(222)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” . Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(223)

Neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja piecu Turcijas uzņēmumu PVA izmaksas un peļņu, kuri bija atzīti par līdzīgā ražojuma, proti, alumīnija štancējumu (līdztekus citiem alumīnija pusfabrikātiem), ražotājiem, kā paskaidrots 190.–196. apsvērumā. Kā norādīts šajos apsvērumos, Komisija izmantoja skaitļus, kas attiecas uz 2019. gada finanšu datiem, jo tie bija jaunākie pieejamie dati, kas turklāt pusgada robežās pārklājas ar izmeklēšanas periodu. Tika izmantoti dati par šādiem pieciem uzņēmumiem:

(1)

Eksal Aluminyum Kalip Sanayi Ve Ticaret Limited Sirketi;

(2)

Okyanus Aluminyum Sanayi Ticaret Anonim Sirketi;

(3)

Cuhadaroglu Metal Sanayi Ve Pazarlama Anonim Sirketi;

(4)

P.M.S. Metal Profil Aluminyum Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi;

(5)

Cansan Aluminyum Profil Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi.

3.6.   Normālās vērtības aprēķināšana

(224)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām neizkropļotajām cenām un atsauces vērtībām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(225)

Lai noteiktu neizkropļotas ražošanas izmaksas katrai juridiskajai personai, kas ražo un eksportē attiecīgo ražojumu, Komisija katram ražotājam eksportētājam ražošanas faktorus, kas iegādāti gan no saistītām, gan nesaistītām personām, aizstāja ar 2. tabulā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(226)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās ražošanas izmaksas, pamatojoties uz katra uzņēmuma iegādātajiem ražošanas faktoriem. Tad attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam tika piemērotas neizkropļotas vienības izmaksas. Komisija samazināja ražošanas izmaksas, atskaitot ražošanas procesā atkārtoti izmantoto blakusproduktu neizkropļotās izmaksas.

(227)

Otrkārt, lai noteiktu kopējās neizkropļotās ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas. Ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pieskaitītas 205. apsvērumā minēto palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām ražošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām ražošanas izmaksām.

(228)

Visbeidzot, Komisija pieskaitīja PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz piecu Turcijas uzņēmumu datiem (sk. 223. apsvērumu). PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām kopējām ražošanas izmaksām, sasniedza 8,7 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām kopējām ražošanas izmaksām, sasniedza 7,5 %.

(229)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(230)

Donghai apgalvoja, ka tā PAF ražotājvienība kopā ar citiem uzņēmumiem, kas pieder tai pašai uzņēmumu grupai (Nanshan Group), normālās vērtības aprēķināšanas vajadzībām būtu jāuzskata par konsolidētu, proti, Komisijai būtu jāņem vērā tikai to ražošanas faktoru cenu aizstāšana ar etaloncenām, kurus ražošanas procesa sākumā Nanshan Group iepirkusi no nesaistītas personas. Donghai šajā sakarā īpaši atsaucās uz Komisijas praksi attiecībā uz “vienas saimnieciskās vienības” jēdzienu eksporta cenas noteikšanas nolūkā. Līdzīgi arī Zhongji apgalvoja, ka tā PAF ražotājvienība lielāko daļu folijas krājumu ieguva no saistītajiem uzņēmumiem un ka Komisijai, lai noteiktu Zhongji ražotājvienības normālo vērtību, būtu jāņem vērā šo saistīto uzņēmumu izmaksu komponenti (folijas krājumu ražošanai). Kā norādīja Zhongji, tas, ka Zhongji ražotājvienība bija daļa no integrētas uzņēmumu grupas un ieguva izejvielas no saistītajām vienībām, būtu pienācīgi jāatspoguļo un pret to būtu jāattiecas citādi nekā scenārijā, kurā izejvielas piegādātu nesaistīti piegādātāji.

(231)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka jēdziens “viena saimnieciskā vienība” attiecas uz eksporta vai iekšzemes cenas noteikšanu, ciktāl to izmanto, lai identificētu attiecīgo cenu neatkarīgiem klientiem, kā arī šo cenu iespējamajām korekcijām, ja pārdošanu iekšzemē vai eksportam īsteno ar saistīta tirgotāja starpniecību. Turpretī jautājums, uz ko norādījuši Donghai un Zhongji, ir saistīts ar ražošanas procesu un attiecīgajiem izejresursiem, ko attiecīgā ražojuma ražošanā izmanto ražošanas uzņēmumi. Šajā sakarā Komisijas pastāvīgā prakse (kas ir izmantota arī šajā lietā) ir aprēķināt normālo vērtību katrai atsevišķai ražotāja eksportētāja vienībai, pamatojoties uz konkrēto ražošanas procesu un izejresursiem, ko iepērk katra juridiskā persona, kura ražo attiecīgo ražojumu. Pieprasījums noteikt ražošanas procesu konsolidēti un izmantot saistīto ražotāju ražošanas faktorus attiecībā uz augšposma ražojumiem, kas nav PAF, paslēptu dažādu ražotājvienību rūpniecisko un saimniecisko realitāti, nepamatoti pieņemot, ka saistīto uzņēmumu grupa veido vienu integrētu ražotājvienību. Tāpēc Donghai un Zhongji izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

3.7.   Eksporta cena

(232)

Pirmais izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Donghai attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar saistīta uzņēmuma starpniecību, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(233)

Turklāt Donghai arī pārdeva attiecīgo ražojumu Savienībā, izmantojot vēl vienu saistītu uzņēmumu, kas bija izveidots Savienībā un darbojās kā importētājs. Šai pārdošanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cena tika aprēķināta, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Lai noteiktu ticamu eksporta cenu ar piegādi līdz Savienības robežai, tika veiktas korekcijas, kas saistītas ar visām izmaksām, kuras radušās laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, arī ar PVA izmaksām un peļņu.

(234)

Otrais izlasē iekļautais uzņēmums Zhongji eksportēja attiecīgos ražojumus tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, kā arī ar saistīta Honkongas uzņēmuma starpniecību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu Zhongji eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(235)

Visbeidzot, trešais izlasē iekļautais ražotājs Xiamen attiecīgo ražojumu eksportēja caur saistītu Honkongas uzņēmumu, kā arī nelielos daudzumos tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu Xiamen eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

3.8.   Salīdzinājums

(236)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī.

(237)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Eksporta cenas tika koriģētas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, apstrādi un iekraušanu, iepakošanu, komisijas maksu, atlaidēm, kredītu izmaksām, banku maksām, gada beigu rabatiem un ievedmuitas nodokli.

(238)

Donghai visos gadījumos pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam ar saistīta Ķīnas tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, kurš pārdeva PAF vai nu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, vai ar saistīta Vācijā esoša tirdzniecības uzņēmuma starpniecību. Saskaņā ar Donghai sniegto informāciju iekšzemes tirgotājs darbojās kā ražošanas uzņēmumu iekšējā realizācijas nodaļa. Balstoties uz pieejamo pierādījumu novērtējumu, Komisija provizoriski akceptēja šo apgalvojumu, un iekšzemes tirgotājam korekcijas atbilstīgi 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam netika veiktas.

(239)

Turklāt izmeklēšanas periodā gan Zhongji, gan Xiamen eksportēja PAF uz Savienību ar tādu saistītu tirgotāju starpniecību, kuri atradās ārpus Savienības, t. i., Honkongā. Komisija konstatēja, ka šo tirgotāju funkcijas bija līdzīgas aģenta funkcijām, jo viņi par saviem pakalpojumiem saņēma uzcenojumu.

(240)

Šajā kontekstā Xiamen lūdza piemērot “vienas saimnieciskās vienības” statusu tā tirgotājam, kas atrodas Honkongā. Ir konstatēts, ka: i) Xiamen tirgotājs neatradās ražotāju telpās vai to tuvumā, un tā grāmatvedības dati atradās tā telpās; ii) tirgotājs papildus tirdzniecības darbību veikšanai darbojas arī kā atsevišķu papildmateriālu iepircējs grupas vajadzībām, kā arī veic riska ierobežošanas un finanšu darbības kā grupas pārvaldītājsabiedrība; iii) pamatojoties uz pārbaudīto peļņas un zaudējumu pārskatu, saistītā tirgotāja paša peļņa sedza tā biroja izdevumus; iv) tirgotājs uzņēmās klienta saistību neizpildes risku; v) tirgotājs apmaksāja jūras transporta un banku pakalpojumu izdevumus par attiecīgā ražojuma pārdošanu uz Savienību; vi) ne visas Xiamen saražotās preces tiek pārdotas ar saistītā tirgotāja starpniecību – aptuveni [20 %–30 %] no attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma uz ES un 100 % no citu ražojumu pārdošanas apjoma uz ES un citām trešām valstīm Xiamen pārdod tieši. Ņemot vērā minēto, Xiamen arguments ir jānoraida.

(241)

Tādējādi saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika izdarīta korekcija attiecībā uz pārdošanu, ko veic ar Xiamen un Zhongji saistītie tirdzniecības uzņēmumi. Pēc analoģijas piemērojot 2. panta 9. punktu, korekciju veidoja attiecīgo tirdzniecības uzņēmumu PVA atskaitījumi un nosacītā peļņa, pamatojoties uz vienīgā nesaistītā importētāja, kas šajā lietā sadarbojās, peļņas normu.

3.9.   Dempinga starpības

(242)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, lai aprēķinātu dempinga starpību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(243)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(244)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 69,6 %.

(245)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir noteikts, balstoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjomu uz Savienību, kas izteikts procentos no kopējā eksporta apjoma (norādīts Eurostat importa statistikā) no attiecīgās valsts uz Savienību.

(246)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir uzskatāms par augstu, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 90 % no eksporta kopapjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, uzskatīja par lietderīgu noteikt augstākās izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, proti, Donghai, dempinga starpības līmenī. Šādi noteiktā dempinga starpība bija 98,9%.

(247)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Yantai Donghai Aluminum Foil Co., Ltd.

98,9  %

Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., Ltd.

81,5  %

Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.

16,1  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

69,6  %

Visi pārējie uzņēmumi

98,9  %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(248)

Kā norādīts 39. apsvērumā, Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī un no 2021. gada 1. janvāra uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas Savienības tiesību akti. Attiecīgi Komisija pieprasīja ieinteresētajām personām iesniegt atjauninātu informāciju par ES27. Turpmāk minētie rādītāji, kā arī cenas un mērķa cenas starpības tika aprēķinātas vienīgi, balstoties uz ES-27 datiem.

(249)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja 11 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(250)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 209 000 tonnu. Komisija šo rādītāju noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz antidempinga anketas jautājumiem, kā arī izlasē neiekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz jautājumiem anketā par makroekonomiskajiem aspektiem. Šie dati tika salīdzināti ar sūdzībā iekļautajiem datiem, lai pārbaudītu to ticamību un pilnīgumu. Kā norādīts 27. apsvērumā, triju atlasīto Savienības ražotāju ražošanas apjoms pārsniedza 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.2.   Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(251)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā izvērtējumā ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(252)

Šādi, lai gūtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu darbību PAF jomā un noteica, vai ražošana ir paredzēta pašpatēriņam vai brīvajam tirgum.

(253)

Komisija konstatēja, ka daļa no Savienības ražotāju kopējā produkcijas apjoma bija paredzēta pašpatēriņa tirgum, kā parādīts tālāk 3. tabulā. Attiecīgajā periodā pašpatēriņa tirgus apjoms palielinājās, tomēr saglabājās salīdzinoši zemā līmenī – aptuveni 15 % no patēriņa izmeklēšanas periodā. Taču šajā izmeklēšanas posmā Komisijai nav pārliecinošu pierādījumu par to, vai uzņēmumi, kas izmanto PAF lejasposma ražošanai, var brīvi izvēlēties piegādātāju, jo informācija par pārdošanu pašpatēriņam un ražošanu pašpatēriņam ir balstīta uz datiem, kas iegūti no uzņēmumiem, kuri nav iekļauti izlasē. Komisija provizoriski uzskatīja, ka starp tiem varētu būt konkurence, un tāpēc visas tirgus daļas ir aprēķinātas, pamatojoties uz kopējo ES patēriņu. Šajā posmā tā ir viskonservatīvākā pieeja, kas jebkurā gadījumā nemaina secinājumus par kaitējumu.

(254)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, pamatojoties vienīgi uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir šādi: pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma. Kur iespējams un piemērojams, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par pašpatēriņa tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(255)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī lietošanu pašu vajadzībām Savienības ražošanas nozarē. Minētie rādītāji ir šādi: ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātības līmenis, ražīgums, atalgojums un spēja piesaistīt kapitālu. Šos rādītājus nosaka visa darbība neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts pašpatēriņam, vai pārdošanai brīvajā tirgū.

4.3.   Patēriņš Savienībā

(256)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražotāja atbildēm uz jautājumiem, kas iekļauti antidempinga anketā un anketā par makroekonomiskajiem aspektiem, kā arī uz importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(257)

Savienības patēriņš attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

3. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

201 282

201 696

191 085

189 149

Indekss

100

100

95

94

Pašpatēriņa tirgus

27 209

27 340

28 727

29 128

Indekss

100

100

106

107

Brīvais tirgus

174 073

174 356

162 358

160 021

Indekss

100

100

93

92

Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji, kā arī Eurostat.

(258)

Attiecīgajā periodā patēriņš vispirms nedaudz palielinājās – par nepilnu 1 % 2018. gadā, bet pēc tam samazinājās – par 5 % 2019. gadā un pēc tam – izmeklēšanas periodā – vēl par 1 %. Tādējādi attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 6 %. Šo samazinājumu vismaz daļēji izraisīja ES 2019. gadā izziņotās vispārējās pamatnostādnes par aprites ekonomiku, arī par reciklējamības mērķiem attiecībā uz tādiem pamatmateriāliem kā alumīnijs, tērauds, stikls u. c. Lamināti, kuru ražošanai tiek izmantotas vieglās plēves kombinācijā ar citiem pamatmateriāliem, piemēram, plastmasas plēvēm, papīru, ir uzmanības centrā, jo ar esošajām tehnoloģijām tos gandrīz nav iespējams pārstrādāt. Tas negatīvi ietekmēja pieprasījumu pēc plānās alumīnija folijas.

(259)

Covid-19 pandēmija, šķiet, nav ietekmējusi patēriņu. Saskaņā ar Savienības ražotāju sniegto informāciju pārtikas produktu uzkrāšana pandēmijas sākumā faktiski sākotnēji palielināja patēriņu, bet pēc tam turpmākajos mēnešos šie ražojumi tika patērēti, nedaudz samazinot pārtikas iepakojuma pārdošanas apjomus.

4.4.   Imports no attiecīgās valsts

4.4.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(260)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datubāzē iegūtajiem diviem TARIC kodiem (111). Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa no attiecīgās valsts apjomu, kas salīdzināts ar kopējo patēriņu Savienībā, kā parādīts 3. tabulā.

(261)

Imports no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Importa apjoms no attiecīgās valsts (t)

36 660

42 343

46 595

44 276

Indekss

100

115

127

121

Tirgus daļa

18  %

21  %

24  %

23  %

Indekss

100

115

134

129

Avots: Eurostat.

(262)

Importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 21 %, un tā tirgus daļa palielinājās par 5 procentpunktiem, izmeklēšanas periodā sasniedzot 23 %. Pirms pandēmijas, t. i., 2019. gadā, Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa sasniedza pat 24 %.

4.4.2.   Attiecīgās valsts izcelsmes importa cenas un cenu starpība

(263)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem, izmantojot 260. apsvērumā norādītos TARIC kodus.

(264)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā bija šāda vidējās svērtās cenas dinamika.

5. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Importa cena

2 869

2 893

2 801

2 782

Indekss

100

101

98

97

Avots: Eurostat.

(265)

Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 % – no 2 869 EUR uz 2 782 EUR par tonnu. Kā redzams 9. tabulā, šīs cenas saglabājās ievērojami zemākas par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām attiecīgajā periodā.

(266)

Komisija noteica cenu starpību izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

—

katra veida ražojumu vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti pircēji (koriģētas līdz EXW līmenim), un

—

katra ražojuma veida vidējās svērtās cenas importam no izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja, kurš sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas kā izmaksu, apdrošināšanas un kravu pārvadājumu summa (CIF) ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(267)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas saistībā ar attiecīgās valsts importu Savienības tirgū uzrādīja cenas starpību intervālā no 3,9 % līdz 14,2 %. Tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenas starpība ir 10,8 %.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(268)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtē visus ekonomikas rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(269)

Kā minēts 27. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(270)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atlasīto ražotāju atbildēs uz antidempinga anketas jautājumiem, kā arī izlasē neiekļauto ražotāju atbildēs uz jautājumiem anketā par makroekonomiskajiem aspektiem, un salīdzinot tos ar sūdzībā minētajiem datiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem atlasīto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par tādām, kas atspoguļo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(271)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(272)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(273)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas kopapjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (t)

240 005

240 349

212 713

208 976

Indekss

100

100

89

87

Ražošanas jauda (t)

296 161

283 091

281 091

278 319

Indekss

100

96

95

94

Jaudas izmantojums

81  %

85  %

76  %

75  %

Indekss

100

105

93

93

Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji.

(274)

Ražošanas apjoms 2017./2018. gadā gandrīz nemaz nemainījās, bet pēc tam, 2019. gadā, tas samazinājās un izmeklēšanas periodā turpināja samazināties. Kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %. Ņemot vērā situāciju brīvajā tirgū un pārdošanas apjoma samazināšanos (sk. 7. tabulu), Savienības ražotāji, lai saglabātu ražošanu un samazinātu fiksētās izmaksas, palielināja pašpatēriņa pārdošanas apjomu (sk. 7. tabulu) un eksporta pārdošanas apjomu (sk. 14. tabulu). Neraugoties uz šiem centieniem, ražošanas apjoms joprojām samazinājās.

(275)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %. Tā bija pārdomāta reakcija, lai ierobežotu kaitējumu, saskaroties ar pārdošanas apjoma samazināšanos brīvajā tirgū, kas attiecīgajā periodā samazināja ražošanas apjomu. Tā kā ražošanas apjoms samazinājās straujāk nekā ražošanas jauda, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 7 % un izmeklēšanas periodā sasniedza 75 %.

4.5.2.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(276)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Savienības pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

148 840

144 726

130 060

132 227

Indekss

100

97

87

89

Tirgus daļa

74  %

72  %

68 %

70 %

Indekss

100

97

92

95

Pārdošanas apjoms pašpatēriņa tirgū (t)

22 378

22 392

23 972

25 106

Indekss

100

100

107

112

Pārdošanas apjoms pašpatēriņa tirgū: tirgus daļa

11  %

11  %

13  %

13  %

Indekss

100

100

113

119

Pārdošanas apjoms brīvajā tirgū (t)

126 462

122 334

106 087

107 120

Indekss

100

97

84

85

Pārdošana brīvajā tirgū: tirgus daļa

63  %

61  %

56  %

57  %

Indekss

100

97

88

90

Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji.

(277)

Kopējam pārdošanas apjomam ES attiecīgajā periodā bija tendence samazināties, sasniedzot (-11 %). 2018. un 2019. gadā šis samazinājums bija visbūtiskākais (-10 %), tam sekoja neliels pieaugums par 2 %, kas sakrita ar traucējumiem globālajā piegādes ķēdē saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu ĶTR.

(278)

Kā minēts 253. apsvērumā, daļa no Savienības ražotāju kopējā ražošanas apjoma bija paredzēta pašpatēriņa tirgum. Minētā daļa veidoja 15 % no Savienības patēriņa izmeklēšanas periodā un attiecīgajā periodā pieauga par 12 %. Izaugsme notika galvenokārt 2018. un 2019. gadā, kā arī izmeklēšanas periodā.

(279)

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecībā uz pārdošanu brīvajā tirgū samazinājās no 63 % 2017. gadā uz 57 % izmeklēšanas periodā. Pēc krituma 2018./2019. gadā par 5 procentpunktiem tā līdz izmeklēšanas perioda beigām palielinājās par 1 procentpunktu.

4.5.2.3.   Izaugsme

(280)

Patēriņa samazināšanās apstākļos Savienības ražošanas nozare zaudēja ne vien pārdošanas apjomus ES, bet arī tirgus daļu brīvajā tirgū, kā parādīts 4.5.2.2. iedaļā.

4.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(281)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

2 220

2 151

2 072

2 003

Indekss

100

97

93

90

Ražīgums (t uz pilnslodzes ekvivalentu)

108

112

103

104

Indekss

100

103

95

97

Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražotāji.

(282)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība samazinājās par 10 %, jo Savienības ražošanas nozare centās nodrošināt savu ilgtspēju un saskaņot to ar pieprasījumu vietējā tirgū.

(283)

Līdz ar to tās ražīgums 2018. gadā vispirms uzlabojās – no 108 līdz 112 tonnām uz pilnslodzes ekvivalentu, bet pēc tam samazinājās, kad samazinājās ražošanas apjoms. Tādēļ kopējais ražīgums samazinājās par 3 %. Tas skaidrojams ar to, ka 2018. gadā samazinājās nodarbinātība, savukārt ražošanas apjoms saglabājās relatīvi stabils. Tomēr pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām ražošanas apjoms saruka straujāk nekā nodarbinātība, kā rezultātā attiecīgi pazeminājās ražīgums.

4.5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(284)

Visas dempinga starpības būtiski pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(285)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai izvērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(286)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena brīvajā tirgū (EUR/t)

3 396

3 557

3 408

3 359

Indekss

100

105

100

99

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

3 423

3 642

3 733

3 687

Indekss

100

106

109

108

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(287)

Pārdošanas cenas brīvajā tirgū vispirms pieauga no 3 396 līdz 3 557 EUR/t 2018. gadā. Pēc tam, 2019. gadā, tās samazinājās līdz 3 408 EUR/t un pēc tam, izmeklēšanas periodā, vēl vairāk – uz 3 359 EUR/t.

(288)

Izlasē iekļauto ražotāju ražošanas vienības izmaksas no 3 423 EUR/t palielinājās par 6 % 2018. gadā, bet pēc tam, 2019. gadā, vēl par 3 %, sasniedzot 3 733 EUR/t. Šis rādītājs izmeklēšanas periodā saglabājās vairāk vai mazāk stabils. Vienam no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem radās ar pārstrukturēšanu saistītas izmaksas (galvenokārt – atlaišanas pabalsti), kas ietekmēja ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā. Tomēr pat bez šīm izmaksām ražošanas izmaksas uz vienu vienību izmeklēšanas periodā būtu par 3 % augstākas nekā 2017. gadā.

(289)

Ražošanas izmaksu par vienu vienību kopējo pieaugumu attiecīgajā periodā galvenokārt izraisīja ražošanas apjoma samazināšanās par 13 % (izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem – par 15 %). Neskaitot ārkārtas pārstrukturēšanas izmaksas, tas jo īpaši ir pamanāms 2019. gadā, kad izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem šīs izmaksas bija nelielas, bet ražošanas apjoma kritums – ļoti būtisks (-19 %). Pēc tam visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji sāka pielāgoties, kā rezultātā pārdošanas un ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā nedaudz uzlabojās, jo pēc pandēmijas uzliesmojuma samazinājās imports no ĶTR. Dažu fiksēto izmaksu likvidēšanas un samazināšanas rezultātā izmeklēšanas periodā samazinājās ražošanas izmaksas uz vienu vienību (ja neņem vērā pārstrukturēšanas izmaksas).

4.5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(290)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)

75 686

80 542

74 897

94 489

Indekss

100

106

99

125

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(291)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku 2018. gadā palielinājās par 6 %, bet 2019. gadā samazinājās par 7 %. Pēc tam izmeklēšanas periodā tās pieauga par 26 %, kas ir vienam Savienības ražotājam radušos restrukturēšanas izmaksu faktors. Ja šīs ārkārtas izmaksas tiktu izslēgtas, izmeklēšanas periodā rādītājs būtu [77 000–81 000], kas ir par [2–7] % vairāk nekā 2017. gadā.

4.5.3.3.   Krājumi

(292)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

8 745

8 598

6 664

7 491

Indekss

100

98

76

86

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

7,9  %

7,9  %

7,3  %

8,2  %

Indekss

100

99

92

103

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(293)

Krājumi perioda beigās bija samērīgi visā attiecīgajā periodā. Tā kā PAF ražošanas nozare parasti strādā, ražojot pēc pasūtījuma, kopējā kaitējuma analīzē šim rādītājam ir mazāka nozīme.

(294)

Krājumi perioda beigās, to īpatsvaru izsakot procentos no ražošanas apjoma, 2019. gadā nedaudz samazinājās, bet izmeklēšanas periodā – nedaudz palielinājās. Tomēr tās nav ārkārtējas krājumu izmaiņas.

4.5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(295)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

–1,9  %

–1,0  %

–8,1  %

–9,6  %

Naudas plūsma (EUR)

1 714 095

12 673 563

2 805 796

-11 241 877

Indekss

100

739

164

– 656

Ieguldījumi (EUR)

21 447 204

19 751 766

19 457 392

16 592 531

Indekss

100

92

91

77

Ienākums no ieguldījumiem

–2  %

–5  %

–19  %

–24  %

Indekss

– 100

– 210

– 769

– 997

Avots: izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(296)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma.

(297)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem no zaudējumus nesoša 2017. gadā vispirms kļuva par nedaudz mazāk zaudējumus nesošu 2018. gadā, bet pēc tam – par ievērojamus zaudējumus nesošu 2019. gadā un vēl lielākus zaudējumus nesošu izmeklēšanas periodā (-9,6 %). Jāatzīmē, ka viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem izmeklēšanas periodā sāka pārstrukturēšanu. Šīs pārstrukturēšanas izmaksas, citstarp atlaišanas pabalsti, negatīvi ietekmēja izmeklēšanas perioda otro daļu. Tomēr pat bez šiem ārkārtas izdevumiem izlasē iekļautie ražotāji izmeklēšanas periodā joprojām būtu cietuši zaudējumus -5,6 % apmērā.

(298)

Ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozarei jau 2017. gadā tika nodarīts kaitējums. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā to, kāda tirgus daļa (18 % 2017. gadā) bija Ķīnas izcelsmes importam par cenām, kas bija zemākas ne vien par Savienības ražošanas nozares cenām, bet arī par tās ražošanas izmaksām. Kā paskaidrots 260. un 261. apsvērumā, Savienības ražotāju izmaksas palielinājās vairāk nekā to cenas, un tā rezultātā samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tikpat strauji, jo izmaksas palielinājās ĶTR izcelsmes importa radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā). Visā attiecīgajā periodā Ķīnas cenas bija pastāvīgi zemas un ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (sk. 5. un 9. tabulu), un tas ierobežoja cenu pieaugumu. Tā rezultātā notika cenu pazemināšanās un rentabilitātes pasliktināšanās, kas turpinājās izmeklēšanas periodā. Ķīnas cenas pēc 2018. gadā uzrādītā nelielā pieauguma par 1 % 2019. gadā samazinājās par 3 %, bet pēc tam izmeklēšanas periodā – 0,7 %. Tās joprojām bija daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares sasniegto cenu līmeni. To apliecina arī ievērojamās cenas starpības, kas minētas 224. apsvērumā.

(299)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi atbilstoši rentabilitātes izmaiņām.

(300)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Nepietiekamas rentabilitātes dēļ tika apturēti vērienīgi ieguldījumu plāni. To vietā tika īstenoti mazāk vērienīgi plāni.

(301)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tā dinamika attiecīgajā periodā bija negatīva – no -2 % 2017. gadā uz -24 % izmeklēšanas periodā. Šāda dinamika bija vērojama pēc tam, kad samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte.

(302)

Kā norādīts 256. apsvērumā, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem kļūst arvien grūtāk piesaistīt kapitālu ieguldījumiem. Tā kā ienākumi no ieguldījumiem tik strauji samazinājās, izlasē iekļauto ražotāju spēja nākotnē piesaistīt kapitālu ir vēl vairāk apdraudēta.

4.5.4.   Secinājums par kaitējumu

(303)

Attiecīgajā periodā PAF imports no ĶTR, kura apjoms jau 2017. gadā bija ievērojams, būtiski palielinājās gan absolūtā (+21 %), gan relatīvā izteiksmē (+5 procentpunkti tirgus daļā), savukārt patēriņš ES samazinājās par 6 %. Izmeklēšanas periodā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa cenas bija vidēji par 10,8 % zemākas nekā Savienības cenas. Neatkarīgi no konkrētās cenas starpības, kas konstatēta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija arī secināja, ka Ķīnas cenas visā attiecīgajā periodā bija pastāvīgi zemas un būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (sk. 5. un 9. tabulu). Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā, jo izmaksas palielinājās ĶTR izcelsmes importa radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā).

(304)

Jau attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozarē bija vērojamas kaitējuma pazīmes. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļu, kas 2017. gadā bija 18 %, un tā cenu, kas bija ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares cenu (sk. 5. un 9. tabulu).

(305)

Visi makroekonomiskie rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms, jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms ES tirgū, tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums, attiecīgajā periodā bija ar negatīvu tendenci. Līdzīgi gandrīz visiem mikroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, pārdošanas cenām ES brīvajā tirgū, ražošanas izmaksām, darbaspēka izmaksām, rentabilitātei, noslēguma krājumiem, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem, attiecīgajā periodā bija negatīva tendence. To pašu kaitējuma rādītāju dinamika bija negatīva arī 2017.–2019. gada periodā, proti, pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Daudzi rādītāji izmeklēšanas periodā bija labāki nekā 2019. gadā. Tas galvenokārt skaidrojams ar zemāku importa apjomu no ĶTR, ko izraisīja pandēmijas uzliesmojums 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā. Tas vēl vairāk uzsver šā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares vispārējo stāvokli.

(306)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(307)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu arī pārbaudīja, vai citi zināmi faktori nevarētu būt vienlaikus radījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Tika noteikti šādi iespējamie faktori: patēriņš; Covid-19 pandēmija; apgalvotais investīciju trūkums; Savienības ražošanas nozares pārstrukturizācija; augstās ražošanas izmaksas Savienībā; imports no trešām valstīm; Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(308)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar būtisku tāda Ķīnas izcelsmes importa iespiešanos tirgū, kura cenas bija pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un nospieda ES tirgus cenu. Kā minēts 224. apsvērumā, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa cenas bija vidēji par 10,8 % zemākas nekā Savienības cenas.

(309)

ĶTR importa apjoms palielinājās (kā parādīts 4. tabulā) no 36 660 tonnām 2017. gadā līdz 44 276 tonnām izmeklēšanas periodā, t. i., par 21 %. Tirgus daļa savukārt palielinājās par 29 %, proti, no 18 % līdz 23 %. Tajā pašā periodā (kā parādīts 7. tabulā) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 15 % un tās tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās no 63 % uz 57 %, proti, tā saruka par 10 %.

(310)

Situācija laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam ir vēl izteiktāka, jo Ķīnas izcelsmes imports pieauga par 27 % (no 36 660 tonnām līdz 46 595 tonnām), sasniedzot 24 % tirgus daļu, savukārt Savienības ražošanas nozares brīvā tirgus daļa samazinājās uz 56 % (par 12 %). Lai gan 2018./2019. gadā patēriņš samazinājās, Ķīnas izcelsmes importa apjoms turpināja pieaugt un pārņemt Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(311)

Dempinga importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 3 % (kā parādīts 5. tabulā) no 2 869 EUR/t uz 2 781 EUR/t. Salīdzinājumam – tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās tikai par 1 %, proti, no 3 396 EUR/t 2017. gadā uz 3 359 EUR/t izmeklēšanas periodā. Tādējādi, lai gan 2017. gadā cenu līmenis bija zemāks, Ķīnas cenas attiecīgajā periodā samazinājās vairāk (–88 EUR/t) nekā Savienības ražošanas nozares cenas (–37 EUR/t). Turklāt laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam Ķīnas cenu samazinājums sasniedza 2 %, savukārt Savienības ražošanas nozares cenas bija pieaugušas par mazāk nekā 1 % (12 EUR/t).

(312)

Tādējādi importa par dempinga cenām radītais spiediens izraisīja ievērojamu cenu samazinājumu Savienības ražošanas nozarē. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā, jo izmaksas palielinājās Ķīnas importa radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā). Šāda lejupēja spiediena apmērs ir skaidri redzams vismaz no apstākļa, ka Ķīnas cenas visā attiecīgajā periodā pastāvīgi bija zemas un ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un ražošanas izmaksām, kas ierobežoja iespēju palielināt cenas (sk. 265. apsvērumu). Tāpēc samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte.

(313)

Atšķirība starp 2019. gadu un izmeklēšanas periodu ir jo īpaši zīmīga, runājot par ĶTR izcelsmes importa un Savienības ražošanas nozares stāvokļa savstarpējo saikni. Kad pēc tam, kad pandēmijas dēļ ĶTR tika pārtraukta ražošana un eksports, ĶTR izcelsmes importa apjoms samazinājās, izlasē iekļauto Savienības preču ražošana, pārdošanas apjoms, ražošanas izmaksas uz vienu vienību un Savienības ražošanas nozares rentabilitāte (neņemot vērā ārkārtējās pārstrukturēšanas izmaksas) nedaudz uzlabojās.

(314)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas izcelsmes imports nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Patēriņš

(315)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei kaitējumu varētu radīt tas, ka PAF dažos segmentos tiek aizstāta ar citiem ražojumiem.

(316)

Patiešām, kā norādīts 258. apsvērumā, Savienības patēriņš 2019. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās. Tomēr importa apjoms no ĶTR visā attiecīgajā periodā palielinājās, kamēr patēriņš samazinājās. Ja pieprasījums samazinās, parasti varētu sagaidīt, ka visi ražotāji tiks ietekmēti līdzīgi vai pat eksports samazināsies vairāk salīdzinājumā ar vietējo (Savienības) pārdošanas apjomu, ņemot vērā iekšzemes ražotāju un klientu tuvumu. Tomēr visā attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR palielinājās par 21 % (2019. gadā par 27 %), savukārt Savienības pārdošanas apjoms brīvajā tirgū samazinājās par 15 % (2019. gadā par 16 %). Turklāt, kā parādīts 4. tabulā, dažu 284. apsvērumā aplūkoto rādītāju nelielais uzlabojums sakrita ar pastāvīgo patēriņa samazināšanos. Vienīgā būtiskā atšķirība starp šiem diviem periodiem bija tāda, ka pandēmijas dēļ bija zemāks lētā importa apjoms no ĶTR.

5.2.2.   Covid-19 pandēmija

(317)

Covid-19 pandēmija, kas sākās 2020. gada pirmajā pusē, ietekmēja situāciju ES tirgū dažādos veidos. Kā minēts 259. apsvērumā, tā kā kopējo patēriņu tas neietekmēja, vienlaikus nedaudz samazinājās imports no ĶTR.

(318)

Kā paskaidrots 262. apsvērumā, laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām jau bija ik gadu nepārtraukti pieaudzis, sasniedzot vairāk nekā 27 % pieaugumu līdz Covid-19 pandēmijas sākumam 2020. gada pirmajā pusē. Citiem vārdiem sakot, būtiskais kaitējums, ko Savienības ražošanas nozarei nodarīja imports par dempinga cenām, jau bija noticis, par ko liecina visu makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju negatīvā dinamika laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, pirms bija parādījies Covid-19. Turklāt, kā minēts 284. apsvērumā, mazāks importa apjoms no ĶTR pandēmijas dēļ 2020. gada sākumā pozitīvi ietekmēja dažus kaitējuma rādītājus. Tas arī liecina par izteiktu saikni starp šo importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(319)

Ņemot vērā minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Covid-19 pandēmija nesekmēja Savienības ražošanas nozares nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.3.   Investīciju trūkums

(320)

Viens ražotājs eksportētājs un divi lietotāji apgalvoja, ka viens no kaitējuma iemesliem ir tāds, ka Savienības ražošanas nozare nav investējusi ražošanas iekārtās.

(321)

Patiešām, kā minēts 256. apsvērumā, vairāki vērienīgi izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumi tika apturēti. Tomēr tas notika Savienības ražošanas nozares nelabvēlīgās situācijas rezultātā, nevis izraisīja to. Neraugoties uz Savienības ražošanas nozares slikto stāvokli attiecīgajā periodā, izmeklēšanā tika atklāts, ka notiek ieguldījumi integrētos kvalitātes kontroles mehānismos un citos esošo iekārtu uzlabojumos. Turklāt vairāki uzņēmumi ieguldīja pētniecībā un attīstībā, lai ražotu plānāku PAF un elektrotransportlīdzekļu akumulatoru ražošanai nepieciešamo PAF. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojās tirgus prasībām, ciktāl to ļāva tās finansiālās iespējas.

(322)

Nevar izslēgt, ka, lai nodrošinātu Savienības ražošanas nozares ilgtermiņa ilgtspēju, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi jaunākajās tehnoloģijās, tomēr Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis un tās darbības izmaksu dinamika nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(323)

Ņemot vērā minēto, Komisija provizoriski secināja, ka ierobežotie ieguldījumi nesekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.4.   Savienības ražošanas nozares pārstrukturizācija

(324)

Viens lietotājs norādīja, ka iemesls, kāpēc Savienības ražošanas nozare ir situācijā, kad tai ir nodarīts kaitējums, ir Savienības ražotāju aiziešana no tirgus un pārstrukturizācija.

(325)

Vairums no šā lietotāja norādītajiem gadījumiem, kad uzņēmumi aiziet no tirgus, notika pirms attiecīgā perioda. Nebija iemeslu, kas liecinātu, ka šāda darbības slēgšana notiktu godīga tirgus apstākļos. Līdzīgi kā 271. apsvērumā skaidrotajai situācijai attiecībā uz ieguldījumiem, arī ražošanas iekārtu un uzņēmumu slēgšana ir Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma rezultāts, nevis tā cēlonis. Pārstrukturēšanas un pielāgošanās ietvaros šāda slēgšana parasti mazina, nevis pastiprina kaitējumu.

(326)

Kā minēts 253. apsvērumā, ir taisnība, ka viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja pārstrukturēšanas izmaksas izmeklēšanas perioda otrajā pusē, iespējams, ietekmēja dažus rādītājus, piemēram, ražošanas izmaksas, nodarbinātības izmaksas un rentabilitāti. Tāpēc 260., 261., 263. un 268. apsvērumā Komisija vērtēja arī kopējo kaitējuma ainu, neņemot vērā šīs izmaksas. Pat bez šiem izmaksu elementiem ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums visā attiecīgajā periodā, tostarp izmeklēšanas periodā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(327)

Ņemot vērā minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozares pārstrukturizācija nesekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.5.   Augstas algas, enerģijas izmaksas un vertikālās integrācijas trūkums

(328)

Viens lietotājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls ir augstās algas un enerģijas cenas.

(329)

Lai saglabātu konkurētspēju pie mazākas tirgus daļas, Savienības ražotāji laikposmā no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam samazināja ražošanā un administrācijā nodarbināto personu skaitu, tādējādi būtiski samazinot savas kopējās darbaspēka izmaksas. Kā parādīts 10. tabulā, vidējās izmaksas uz vienu darbinieku izmeklēšanas periodā palielinājās, taču to galvenokārt izraisīja viena izlasē iekļautā ražotāja pārstrukturēšana. Neņemot vērā šos ārkārtas izdevumus, vidējās izmaksas uz vienu darbinieku visā attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabilas, kamēr izlasē iekļautie Savienības ražotāji joprojām strādāja ar zaudējumiem -5,6 % apmērā (sk. 268. apsvērumu).

(330)

Kas attiecas uz enerģijas izmaksām, tās veido salīdzinoši nelielu daļu no ražošanas izmaksām (aptuveni 3 %), tāpēc tām nav būtiskas ietekmes uz 9. tabulā norādīto ražošanas izmaksu pieaugumu. Lai gan enerģijas izmaksas uz vienu tonnu PAF, ko saražo izlasē iekļautie Savienības ražotāji, attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, tas daļēji ir saistīts ar ražošanas apjoma samazināšanos, un jebkurā gadījumā, ņemot vērā enerģijas izmaksu daļu ražošanas izmaksās, tās nevar būt 9. tabulā norādītā ražošanas izmaksu pieauguma iemesls.

(331)

Viens lietotājs apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares vertikālās integrācijas trūkums ir būtisks tai nodarītā kaitējuma iemesls.

(332)

Komisija norādīja, ka vertikālās integrācijas trūkums nepārtrauc cēloņsakarības ķēdi, jo šis faktors attiecīgajā periodā nav mainījies. Turklāt ne visi Ķīnas ražotāji eksportētāji ir vertikāli integrēti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(333)

Ņemot vērā minēto, Komisija provizoriski secināja, ka algas, enerģijas izmaksas un vertikālās integrācijas neesamība nesekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.6.   Imports no trešām valstīm

(334)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti

Apjoms (t)

10 950

9 680

9 675

8 625

Indekss

100

88

88

79

Tirgus daļa

5  %

5  %

5  %

5  %

Vidējā cena (EUR/t)

3 192

3 386

3 474

3 575

Indekss

100

106

109

112

Avots: Eurostat.

(335)

Importa apjoms no trešām valstīm bija salīdzinoši ierobežots. Importa no trešām valstīm vidējās cenas bija pastāvīgi augstākas par Ķīnas cenām visā attiecīgajā periodā. Tās bija tikai nedaudz zemākas par Savienības cenām 2017. un 2018. gadā, bet 2019. gadā un izmeklēšanas periodā pārsniedza tās. Šā importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās (-21 %). Ņemot vērā patēriņa sarukumu, to tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās aptuveni 5 % apmērā. To cenas attiecīgajā periodā pieauga par 12 %.

(336)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka citu valstu izcelsmes importa attīstība neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.7.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(337)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

14. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2017

2018

2019

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (t)

57 956

74 277

69 027

61 811

Indekss

100

128

119

107

Vidējā cena (EUR/t)

3 498

3 632

3 475

3 400

Indekss

100

104

99

97

Avots: izlasē iekļautie un izlasē neiekļautie Savienības ražošanas nozares uzņēmumi.

(338)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksports pieauga par 7 % – no 57 356 tonnām 2017. gadā aptuveni līdz 61 811 tonnām izmeklēšanas periodā.

(339)

Šā eksporta vidējā cena 2018. gadā vispirms palielinājās par 4 %, bet pēc tam izmeklēšanas periodā pakāpeniski samazinājās, sasniedzot zemāku līmeni nekā 2017. gadā (-3 %). Šā eksporta vidējā cena pastāvīgi saglabājās augstāka par cenu, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt ES tirgū.

(340)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares cenas eksportam uz trešām valstīm, Komisija provizoriski secināja, ka eksporta rādītāji nesekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(341)

Pastāv skaidri redzama saikne starp Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos un ĶTR izcelsmes importa pieaugumu.

(342)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Neviens no šiem faktoriem atsevišķi vai kopā neveicināja attiecīgajā periodā novēroto kaitējuma rādītāju negatīvo attīstību.

(343)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

6.1.   Savienības ražošanas nozares un piegādātāju intereses

(344)

Ir zināmas 11 uzņēmumu grupas, kas Savienībā ražo PAF. Savienības ražošanas nozarē tieši ir nodarbināti vairāk nekā 2 000 darbinieku, un vēl daudz lielāks skaits nodarbināto ir saistīti ar to netieši. Ražotāji ir plaši izvietoti visā Savienībā.

(345)

Pasākumu neveikšana, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari tādā ziņā, ka turpinātos lejupējs spiediens uz cenām, samazinātos pārdošanas apjomi un vēl vairāk pasliktinātos rentabilitāte. Pasākumi ļaus Savienības ražošanas nozarei sasniegt savu potenciālu Savienības tirgū, atgūt zaudēto tirgus daļu un uzlabot rentabilitāti līdz līmenim, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(346)

Attiecīgi Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares un tās augšupējo piegādātāju interesēs.

6.2.   Lietotāju intereses

(347)

Kā minēts 36. apsvērumā, uz anketas jautājumiem atbildēja 9 lietotāji, kas pārstāv elastīgā iepakojuma un būvmateriālu nozares. Šie deviņi uzņēmumi izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 27 % no Ķīnas izcelsmes importa apjoma. Divi citi lietotāji sniedza piezīmes, bet nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz šīm atbildēm, Komisija nekonstatēja, ka pastāvētu ievērojama atkarība no PAF, ko importē no ĶTR. Lielākajai daļai lietotāju, kas sadarbojās, ĶTR izcelsmes PAF veidoja 0–7 % no tādu ražojumu ražošanas izmaksām, kuros tie izmantoja PAF. Izņēmums bija divi lietotāji (viens būvniecības, otrs iepakojuma nozarē), kuri no ĶTR importēja [80–95] % un [85–100] % no vajadzīgā PAF, kas attiecīgi veidoja [15–25] % un [20–30] % no to attiecīgajām ražošanas izmaksām. Šajā izmeklēšanas posmā to sniegtajās atbildēs ietvertā informācija ir nepilnīga, un to spēju nodot tālāk vai absorbēt papildu izmaksas nevar ticami novērtēt. Šis aspekts tiks izmeklēts turpmāk.

(348)

Četri lietotāji apgalvoja, ka Savienības ražotāji nevar nodrošināt tādas pašas kvalitātes PAF kā Ķīnas ražotāji, jo tie nav investējuši jaunās iekārtās un integrētajās kvalitātes pārbaudes iekārtās. Lai gan ir taisnība, ka Savienības ražotāju iekārtas kopumā ir vecākas nekā Ķīnas ražotājiem, Savienības ražotāji ir veikuši ieguldījumus un izmanto arī integrētos kvalitātes noteikšanas rīkus. Kā liecina Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, Savienības ražotāji spēj veiksmīgi konkurēt arī trešo valstu tirgos, un tas pierāda, ka to ražojums kopumā nav sliktāks, salīdzinot ar pasaules standartiem. Lai gan dažiem Ķīnas tirgus līderiem ir iekārtas, kas spēj efektīvi ražot augstas kvalitātes ražojumu, lietotāja veiktā kvalitātes analīze liecina, ka tas neattiecas uz visu ĶTR PAF ražošanas nozari un visiem tās ražotājiem eksportētājiem.

(349)

Trīs lietotāji apgalvoja, ka Savienības ražotāji nepiegādātu liela platuma ražojumus vai vismaz būtu ierobežota konkrētu izmēru piegāde. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražotāji varēja nodrošināt ikvienu tirgus pieprasīto platumu. Konkrēti platumi varētu būt rentablāki nekā citi atkarībā no velmētavas maksimālā platuma, kas pēc tam atspoguļotos sarunās par cenām, tomēr tā ir parasta darījumdarbības prakse.

(350)

Trīs lietotāji apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespētu nodrošināt kvalitatīvu PAF, kuras biezums ir mazāks par 6 mikroniem. Kā paskaidrots 50. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei ne tikai jau ir jauda un tā ir veikusi komerciālu pārdošanu šajā segmentā, bet tā arī iegulda līdzekļus, lai ražotu biezumā, kas ir mazāks par 6 mikroniem, jo tas bija tirgus segments, kas attīstījās un kam izmeklēšanas periodā bija salīdzinoši neliels patēriņš.

(351)

Divi lietotāji apgalvoja, ka antidempinga maksājumi izraisītu piegādes ķēdes pārtraukumus. Lai gan pieprasījuma maksimums konkrētās situācijās var izraisīt piegādes kavēšanos un Ķīnas ražotājiem varētu būt lielāka finansiālā elastība izejvielu krājumu veidošanā, ir svarīgi atzīmēt, ka piegādes ķēdes pārtraukumi no ĶTR var rasties arī Covid-19 dēļ un tāpēc Savienības ražotāju izdzīvošana ir svarīgs faktors Eiropas piegāžu stabilitātes kontekstā. Jebkurā gadījumā, kā norādīts 6. tabulā, Savienībā pastāv ievērojama neizmantotā ražošanas jauda, kas ir pieejama lietotājiem.

(352)

Divi lietotāji apgalvoja, ka antidempinga maksājumi apdraudētu pārveidotāju nozares konkurētspēju Savienības tirgū ar ražotājiem no valstīm ārpus Savienības, jo izmaksu pieaugumu nevarētu novirzīt to klientiem. Tāpēc Eiropas pārveidotāji varētu pārcelt ražošanu ārpus Savienības. Taču netika sniegti konkrēti pierādījumi par nespēju novirzīt papildu izmaksas pārveidotājiem.

(353)

Divi lietotāji apgalvoja, ka maksājumi būtu pretrunā Eiropas ilgtspējības mērķiem, jo plānākas PAF izmantošana palīdzētu sasniegt šos mērķus. Tomēr, lai gan Komisija jau iepriekš secināja (sk. 50. apsvērumu), ka Savienības ražošanas nozare ir pilnīgi spējīga ražot plānāku PAF, jāatzīmē, ka Eiropas Savienība nevar veidot ilgtspējīgu zaļo politiku, kuras elements būtu videi nekaitīgāki izolācijas materiāli būvniecībā, balstoties uz plašu ĶTR izcelsmes importu par dempinga cenām, kas nodara kaitējumu.

(354)

Viens lietotājs apgalvoja, ka maksājumi izkropļotu tirgu, jo diviem lielākajiem PAF ražotājiem, kuri ir arī pārveidotāji, pašpatēriņš veidotu vairāk nekā 70 % no to saražotā apjoma. Ņemot vērā Savienības ražotāju skaitu, ir maz ticams, ka divu integrētu PAF ražotāju, kuri ir arī pārveidotāji, pašpatēriņš izkropļotu tirgu. Turklāt ES ir pieejama ievērojama neizmantotā PAF jauda. Visbeidzot, antidempinga pasākumu nepiemērošana šā iemesla dēļ nozīmētu to, ka vienam darījumdarbības modelim (neintegrētai ražošanai) tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citu.

(355)

Viens lietotājs iebilda, ka antidempinga maksājumu piemērošanas vietā Savienības ražošanas nozarei varētu piedāvāt valsts atbalstu. Komisija norādīja, ka finansiālais atbalsts tomēr nav pareizais instruments, ar ko novērst kaitējumu radošu dempingu.

(356)

Ņemot vērā minēto, Komisija secināja, ka nepastāv vienota lietotāju interese par vai pret pasākumu noteikšanu. Tiem lietotājiem, kuri iebilda pret pasākumu piemērošanu, jo īpaši pret 339. apsvērumā minētajiem diviem pasākumiem, var rasties zināmas negatīvas sekas.

6.3.   Importētāju intereses

(357)

Piecu nesaistītu importētāju konsorcijs iesniedza piezīmes par procedūras sākšanu. Tomēr tikai viens nesaistīts importētājs, kas pārstāv [15–25 %] no ĶTR izcelsmes importa, iesniedza atbildes uz importētājiem adresētās anketas jautājumiem. Šajā izmeklēšanas posmā tā sniegtajā atbildē ietvertā informācija ir nepilnīga, un tā spēju nodot tālāk vai absorbēt papildu izmaksas nevar ticami novērtēt. Šis aspekts tiks izmeklēts turpmāk.

(358)

Konsorcijs apgalvoja, ka Savienības ražotāji nespēj saražot visu PAF klāstu vajadzīgajā kvalitātē un apjomā, jo pastāv tehniski ierobežojumi, ko izraisījis apstāklis, ka vairumam Savienības ražotāju trūkst vertikālās integrācijas. Tas radītu augstākas ražošanas izmaksas, zemāku kvalitāti, atkarību no izejvielu (folijas izejvielas) biržu tirgus, kā arī ilgāku izpildes laiku garākas piegādes ķēdes dēļ. Viņi arī apgalvoja, ka ieguldījumu trūkums, jo īpaši integrētās noteikšanas sistēmās, ir radījis kvalitātes trūkumus. Tāpēc konsorcijs paredz, ka pasākumu noteikšanas gadījumā varētu rasties piegādes iztrūkums, jo īpaši attiecībā uz plāno PAF. Tas kopā ar augstākām cenām mazinātu Savienības pārveidotāju (lietotāju) konkurētspēju.

(359)

Kā izklāstīts 4.6.2.1. iedaļā, Savienības ražošanas nozarē, šķiet, ir pietiekama neizmantotā jauda, pat ņemot vērā divu lielo Savienības ražotāju apjomīgo pašpatēriņu. Pretēji importētāju konsorcija apgalvojumam, ir veikti ieguldījumi integrētā kvalitātes kontrolē, un dati neliecina par konsekventi augstāku Ķīnas PAF kvalitāti.

(360)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka pasākumu noteikšana ne vienmēr būtu importētāju interesēs. Tomēr, apsverot dažādās intereses, tā izvērtēja sīkāk pasākumu iespējamo ietekmi (sk. 6.4. iedaļu).

6.4.   Konkurējošo interešu novērtēšana

(361)

Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija novērtēja konkurējošās intereses un pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai novērst kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci.

(362)

Kas attiecas uz cenu pieaugumu, izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas cenas ir vidēji par 10,8 % zemākas nekā Savienības cenas un ka cenu nospiešana pasliktina situāciju Savienības ražošanas nozarē. Ja cenas atkal pieaugtu līdz ilgtspējīgam līmenim, Komisija uzskatīja, ka šāds pieaugums būtu ierobežots, ņemot vērā konkurences līmeni Savienības tirgū. Kā jau minēts 4.6.2.1. iedaļā, Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama neizmantotā jauda. Attiecīgi negatīvā ietekme uz lietotājiem arī turpmāk būtu ierobežota. Neviens no lietotāju un importētāju izvirzītajiem konkrētajiem argumentiem, kas aplūkoti 340.–348., 350. un 351. apsvērumā, nemaina šo secinājumu.

(363)

Novērtējot, cik nozīmīga ir negatīvā ietekme uz importētājiem, Komisija vispirms atzīmēja, ka sadarbība bija salīdzinoši vāja, jo tikai viens no pieciem importētājiem, kas sadarbojās, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Kā minēts 349. apsvērumā, šajā izmeklēšanas posmā nav iespējams noteikt, vai šis importētājs spēs absorbēt cenu pieaugumu, jo tas nesniedza attiecīgos datus.

6.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(364)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski konstatēja, ka nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka pagaidu pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes PAF importam nebūtu Savienības interesēs.

7.   PASĀKUMU LĪMENIS

(365)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(366)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu piemērots, Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam Komisija vērtēja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu augstāka nekā mērķa cenas starpība (sk. 380. apsvērumu tālāk).

7.1.   Kaitējuma apmērs

(367)

Komisija vispirms noteica maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, citstarp izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un I.a pielikumā minētajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām (pamatregulas 7. panta 2.d punkts), un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņa”).

(368)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus:

—

ienesīguma līmenis, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts,

—

ienesīguma līmenis, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, attīstību un inovāciju, un

—

ienesīguma līmenis, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos.

(369)

Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(370)

Attiecīgajā periodā tikai viens izlasē iekļautais uzņēmums 2017. gadā spēja sasniegt peļņu, kas bija lielāka par 6 %. Pārējie divi izlasē iekļautie uzņēmumi, kas kopā veidoja [65–85] % no visu izlasē iekļauto uzņēmumu pārdošanas apjoma Savienībā, visā attiecīgajā periodā strādāja ar zaudējumiem. Savienības ražošanas nozares konsolidētā peļņas norma, ņemot vērā katra izlasē iekļautā uzņēmuma lielāko peļņas normu attiecīgajā periodā, bija zaudējumi 1 % apmērā.

(371)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, peļņas procents tika noteikts 6 % apmērā saskaņā ar 7. panta 2.c punktu.

(372)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un SDO konvencijām, kuras uzskaitītas pamatregulas I.a pielikumā, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas periodā saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Komisija noteica papildu izmaksas 9,93–15,64 EUR apmērā par tonnu – tās tika pieskaitītas cenai, kas nerada kaitējumu attiecīgajiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, ir iekļauts paziņojums par to, kā Komisija noteica šīs papildu izmaksas.

(373)

Šīs izmaksas ietver turpmākās papildu izmaksas, kas saistītas ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) prasību izpildi. ES ETS ir centrālais elements ES politikā par daudzpusēju vides nolīgumu ievērošanu. Šādas papildu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējām aplēstajām papildu ES kvotām (ESK), kas būs jāiegādājas pasākumu piemērošanas laikā (2021.–2025. gadā). Aprēķinā izmantotais ESK apjoms neietver bez maksas piešķirtās kvotas, un tas tika koriģēts, lai pārliecinātos, ka tas attiecas tikai uz līdzīgo ražojumu. Papildu izmaksās tika ņemtas vērā arī netiešās CO2 izmaksas, ko rada elektroenerģijas cenu pieaugums laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam saistībā ar ES ETS. Arī šādu netiešo CO2 izmaksu pamatā bija ESK, un tika atskaitītas no valsts iestādēm saņemtās kompensācijas.

(374)

ESK izmaksas tika ekstrapolētas, lai ņemtu vērā paredzamās cenu izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā. Šo prognozēto cenu avots ir Bloomberg New Energy Finance izvilkums 2021. gada 2. martā. Šajā periodā vidējā prognozētā ESK cena ir 35,50 EUR par katru emitētā CO2 tonnu.

(375)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozarei kaitējumu neradošu līdzīgā ražojuma cenu.

(376)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu starpību, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(377)

Attiecībā uz atlikušo starpību, ņemot vērā to, ka Ķīnas eksportētāju sadarbība bija augsta, un citus apsvērumus, kas paskaidroti 289. apsvērumā, Komisija, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, datiem, noteica atlikušo starpību, kas atbilst augstākajai mērķa cenas starpībai, kāda noteikta reprezentatīvos daudzumos pārdotiem ražojumu veidiem. Tā aprēķinātā mērķa cenas starpība tika noteikta 29,1 % apmērā.

(378)

Šo aprēķinu rezultāti ir atspoguļoti nākamajā tabulā.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma apmērs

Pagaidu antidempinga maksājums

Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., Ltd.

81,5  %

29,1  %

29,1  %

Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.

16,1  %

16,0 %

16,0 %

Yantai Donghai Aluminum Foil Co., Ltd.

98,9  %

25,2  %

25,2  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

69,6  %

24,2 %

24,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

98,9  %

29,1  %

29,1  %

7.2.   Kropļojumi izejvielu tirgū

(379)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par tādiem kropļojumiem izejvielu tirgū attiecīgajā valstī, kas skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(380)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶTR viena no izejvielām, kas tika izmantota attiecīgā ražojuma ražošanai, bija apliekama ar eksporta nodokli un tāpēc tika izkropļota. Izejviela, kuras tirgus bija izkropļots, bija alumīnija lietņi, kas saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju veidoja vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām.

(381)

Izmeklēšana apstiprināja, ka ĶTR izmeklēšanas periodā pastāvēja eksporta nodoklis alumīnija lietņiem. Šis nodoklis ir 15 % no lietņu eksporta cenas. Tāpēc Komisija secināja, ka šis pasākums ietilpst to pasākumu sarakstā, kuri rada ar izejvielām saistītus kropļojumus pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(382)

Komisija apstiprināja, ka alumīnija lietņi veidoja vairāk nekā 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Komisija saskaņā ar 7. panta 2.a punktu detalizēti pārbaudīja, vai šīs izejvielas cena bija ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvos starptautiskajos tirgos. Salīdzināšanas nolūkā Komisija normālās vērtības aprēķināšanai provizoriski izmantoja noteikto etalona cenu, proti, alumīnija lietņu importa cenu Turcijā, kā norādīts 2. tabulā 208. apsvērumā, jo šajā gadījumā minētā cena tika uzskatīta par reprezentatīvā starptautiskā tirgus cenu. Komisija atsauces cenu salīdzināja ar atlasīto ražotāju eksportētāju faktiski samaksāto alumīnija lietņu cenu un, pamatojoties uz šo salīdzinājumu, konstatēja, ka šīs izejvielas cena atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR nebija ievērojami zemāka nekā reprezentatīvās valsts atsauces cena, proti, vidēji par [0–5 %] zemāka. Lietā pieejamie pierādījumi arī liecināja, ka alumīnija lietņu cenas iekšzemē svārstījās gan virs, gan zem starptautiskajām cenām.

(383)

Tādējādi Komisija provizoriski secināja, ka alumīnija lietņu cena nebija ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos. Tāpēc Komisija šajā posmā uzskatīja, ka nav izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a punktā izklāstītie nosacījumi un ka tādēļ, nosakot pagaidu maksājuma summu, ir jāpiemēro 7. panta 2. punkta noteikumi.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(384)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, Savienības interesēm un pasākumu līmeni, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(385)

Pamatojoties uz 383. apsvērumā izklāstīto provizorisko secinājumu par iespējamu pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanu, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes PAF ražojumu importu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktā paredzēto mazāka maksājuma noteikumu.

(386)

Komisija salīdzināja mērķa cenas starpības ar dempinga starpībām (377. apsvērums). Maksājumu summa tika noteikta dempinga vai mērķa cenas starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(387)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām.

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., Ltd.

29,1  %

Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.

16,0 %

Yantai Donghai Aluminum Foil Co., Ltd.

25,2  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

24,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

29,1  %

(388)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tādējādi tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, citstarp subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(389)

Lai mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 4. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(390)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka sekojošais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(391)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citstarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(392)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

9.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(393)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas par pagaidu maksājumu plānoto noteikšanu. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(394)

Pēc informācijas iepriekšējas izpaušanas tika saņemtas piezīmes no diviem ražotājiem eksportētājiem (Xiamen un Donghai) un no viena lietotāja (Manreal). Neviena no tām neattiecās uz pārrakstīšanās kļūdām un tādēļ nebija iepriekšējas izpaušanas tvērumā.

10.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(395)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(396)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā var tikt grozīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tādas pārveidotās alumīnija folijas importam, kuras biezums ir mazāks par 0,021 mm, bez pamatnes, pēc velmēšanas tālāk neapstrādāta, ruļļos ar svaru vairāk nekā 10 kg un uz kuru pašlaik attiecas KN kods ex 7607 11 19 (TARIC kodi 7607111960 un 7607111991).

2.   Šā panta 1. punktā aprakstītais ražojums neietver šādus ražojumus:

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu 0,008 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,018 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos ar platumu ne vairāk kā 650 mm un svaru vairāk nekā 10 kg,

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu 0,007 mm vai vairāk, bet mazāku nekā 0,008 mm, neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta,

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu 0,008 mm vai vairāk, bet ne vairāk kā 0,018 mm, ruļļos ar platumu vairāk nekā 650 mm, atkvēlināta vai neatkvēlināta,

—

mājsaimniecības alumīnija folija ar biezumu vairāk nekā 0,018 mm, bet mazāk nekā 0,021 mm, neatkarīgi no ruļļu platuma, atkvēlināta vai neatkvēlināta.

3.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

TARIC papildu kods

Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., Ltd.

29,1  %

C686

Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd.

16,0 %

C687

Yantai Donghai Aluminum Foil Co., Ltd.

25,2  %

C688

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās (pielikums)

24,2 %

 

Visi pārējie uzņēmumi

29,1  %

C999

4.   Šā panta 3. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) (attiecīgais ražojums), uz ko attiecas šis rēķins un ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods), kurš atrodas [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

5.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

6.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētās personas rakstiskās piezīmes par šo regulu iesniedz Komisijai 15 kalendārajās dienās no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas to vēlas, uzklausīšanu Komisijā pieprasa 5 kalendārajās dienās no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas to vēlas, tiek aicinātas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas 5 kalendārajās dienās no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona izskata arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importu (OV C 352 I, 22.10.2020., 1. lpp.).

(3)  Sk. labojumu Paziņojumā par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importu (OV C 398, 23.11.2020., 32. lpp.).

(4)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2487.

(5)  Paziņojums par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (OV C 86/6, 16.3.2020.).

(6)  Sūdzības konsolidētā versija, 13. lpp.

(7)  Komisijas dienestu darba dokuments “ On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations ”, 2017. gada 20. decembris, SWD(2017) 483 final/2.

(8)  ESAO (2019), “Measuring distortions in international markets: the aluminium value chain ”, OECD Trade Policy Papers, Nr. 218, OECD Publishing, Parīze: https://doi.org/10.1787/c82911ab-en (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 3. septembrī)..

(9)   Think!Desk China Consulting & Research, Final Report – Analysis of Market Distortions in the Chinese Non- Ferreous Metal Industry, 2017. gada 24. aprīlis (sūdzības 2A.6. pielikums).

(10)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/915 (2019. gada 4. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 146, 5.6.2019., 63. lpp.).

(11)   Certain Aluminium Foil from the People’s Republic of China: Amended Final Affirmative

Countervailing Duty Determination and Countervailing Duty Order, 83 Fed. Reg. 17,360 (Dep’t Comm, 2018. gada 19. aprīlis) (sk. sūdzības 2A.2 pielikumu).

(12)  Ziņojums, 2. nodaļa, 6.-7. lpp.

(13)  Ziņojums, 2. nodaļa, 10. lpp.

(14)  Pieejama vietnē http://www.fdi.gov.cn/1800000121_39_4866_0_7.html (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 8. septembrī).

(15)  Ziņojums, 2. nodaļa, 20.-21. lpp.

(16)  Ziņojums, 3. nodaļa, 41., 73. un 74. lpp.

(17)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120.-121. lpp.

(18)  Ziņojums, 6. nodaļa, 122.-135. lpp.

(19)  Ziņojums, 7. nodaļa, 167.-168. lpp.

(20)  Ziņojums, 8. nodaļa, 169., 170., 200. un 201. lpp.

(21)  Ziņojums, 2. nodaļa (15. un 16. lpp.), 4. nodaļa (50. un 84. lpp.), 5. nodaļa (108. un 109. lpp.).

(22)  Ziņojums, 3. nodaļa (22., 23. un 24. lpp.), 5. nodaļa (97.–108. lpp.).

(23)  Ziņojums, 5. nodaļa, 104.-9. lpp.

(24)  ESAO pētījums, 29. lpp.

(25)  Sk. WVMetalle ziņojuma 51. lpp.

(26)  Austrālijas Antidempinga komisija, Aluminium Extrusions from China, REP 248, 2015. gada 13. jūlijs, 79. lpp.

(27)  Sk., piem., ziņojumu par Šaņdunas provinces valdības nespēju ierobežot alumīnija jaudas palielināšanu: https://mp.weixin.qq.com/s?__biz=MzI2OTUyMzA0Nw==&mid=2247494318&idx=1&sn=9690ca50845c19f38eafff659516817a&chksm=eaddaba6ddaa22b071a5e2588aa787ed6f6a1a964ccae55c4d85c6f7ccbfcb5cedd3cdceac9d&scene=0&pass_ticket=JFplYZoDqNTFmOPYUGJbMwF0XlC1N3hAJ3EYPpsKx6rkt4fSeZ4TwIvB5BffX4du#rd (skatīts 2020. gada 7. septembrī).

(28)  Ziņojums, 15. nodaļa, 387. un 388. lpp.

(29)  Ziņojums, 5. nodaļa, 100.-101. lpp.

(30)  Ziņojums, 2. nodaļa, 26. lpp.

(31)  Ziņojums, 2. nodaļa, 31. un 32. lpp.

(32)  Pieejams vietnē https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (pēdējo reizi skatīts 2020. gada 9. septembrī).

(33)  Pieejams vietnē www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 10. martā).

(34)   Financial Times (2020), “ Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise ”, pieejams vietnē https://on.ft.com/3mYxP4j.

(35)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/915 (2019. gada 4. jūnijs) (OV L 146, 5.6.2019., 63. lpp.).

(36)  Ziņojums, 15. nodaļa, 388. lpp.

(37)  http://www.chalco.com.cn/chalcoen/rootfiles/2018/04/19/1524095189602052-1524095189604257.pdf (skatīts 2019. gada 8. martā).

(38)  http://act.chinatt315.org.cn/hy/tthy/2014/0906/13763.html.

(39)  Ziņojums, 14.1.–14.3. nodaļa.

(40)  Ziņojums, 4. nodaļa, 41., 42. un 83. lpp.

(41)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/915 (2019. gada 4. jūnijs) (OV L 146, 5.6.2019., 63. lpp.).

(42)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/546 (2021. gada 29. marts) (OV L 109, 30.3.2021., 1. lpp.).

(43)  Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/582 (2021. gada 9. aprīlis) (OV L 124, 12.4.2021., 40. lpp.).

(44)   The 13th Five-Year Plan for Economic and Social Development of the People’s Republic of China (2016–2020):http://en.ndrc.gov.cn/newsrelease/201612/P020161207645765233498.pdf.

(45)  Ziņojums, 15. nodaļa, 377. lpp.

(46)  Ziņojums, 12. nodaļa (275.–282. lpp.) un 15. nodaļa (378.–382. lpp.).

(47)  Ziņojums, 12. nodaļa, 275.–282. lpp.

(48)  Ziņojums, 15. nodaļa, 378.–382. un 390. lpp.

(49)  Ziņojums, 15. nodaļa, 384. un 385. lpp.

(50)  Ziņojums, 15. nodaļa, 382. un 383. lpp.

(51)  Sk. http://www.gov.cn/zhengce/content/2016-06/16/content_5082726.htm (skatīts 2020. gada 20. jūlijā).

(52)  Turpat, 3. iedaļa.

(53)  Turpat, 4. iedaļa.

(54)  Sk. http://gxt.shandong.gov.cn/art/2018/11/6/art_15681_3450015.html (skatīts 2020. gada 20. jūlijā), 13. iedaļa.

(55)  Ziņojums, 15. nodaļa, 386. lpp.

(56)  Ziņojums, 15. nodaļa, 390. un 391. lpp. Par elektroenerģijas piedāvāšanu ar atlaidi ziņo arī citi avoti. Sk., piem., Economic Information Daily: Worrying over growth downturns, western region releasing preferential policies to support high energy consumption industries: http://jjckb.xinhuanet.com/2012-07/24/content_389459.htm (skatīts 2020. gada 4. septembrī), kurā ziņots par to, kā tādas Ķīnas provinces kā Šaaņsji, Ninsja, Cjinhai un Gaņsu turpina nodrošināt lētu elektroenerģiju, lai piesaistītu vairāk ieguldījumu.

(57)  Sk. http://www.gov.cn/zhengce/content/2016-06/16/content_5082726.htm, 10. iedaļa.

(58)  Sk. https://finance.sina.com.cn/money/future/indu/2019-11-26/doc-iihnzahi3508583.shtml (skatīts 2020. gada 20. jūlijā).

(59)  Sk. http://gxt.shandong.gov.cn/art/2018/11/6/art_15681_3450015.html, 6. iedaļa.

(60)  Sk. http://www.chinania.org.cn/html/introduce/xiehuizhangcheng/ (skatīts 2020. gada 21. jūlijā).

(61)  Sk. http://www.cnfa.net.cn/about/1546.aspx (skatīts 2020. gada 21. jūlijā).

(62)  Ziņojums, 15. nodaļa, 377.–387. lpp.

(63)  Ziņojums, 15. nodaļa, 378. un 389. lpp. ESAO pētījums, 25. un 26. lpp.

(64)  Ziņojums, 15. nodaļa, 392. un 393. lpp.

(65)  Ziņojums, 15. nodaļa, 393. un 394. lpp.

(66)  Ziņojums, 15. nodaļa, 395. un 396. lpp.

(67)  Turpat, 16. un 30. lpp. Taču Ķīnas iestādes iejaucas arī attiecībā uz citiem izejresursiem. Raksturīgs piemērs ir ogles, attiecībā uz kurām valdībai saglabājas pilnvaras ierobežot ogļu cenu kāpumu. Sk. https://policycn.com/policy_ticker/coal-price-unlikely-to-jump-during-heating-season/?iframe=1&secret=c8uthafuthefra4e (skatīts 2020. gada 4. septembrī).

(68)  Turpat, 16., 17. un 18. lpp.

(69)  Ziņojums, 6. nodaļa, 138.-149. lpp.

(70)  Ziņojums, 9. nodaļa, 216. lpp.

(71)  Ziņojums, 9. nodaļa, 213.-215. lpp.

(72)  Ziņojums, 9. nodaļa, 209., 210. un 211. lpp.

(73)   Decision Memorandum for the Preliminary Affirmative Determination: Countervailing Duty Investigation of certain Aluminium Foil from The People’s Republic of China, published by the International Trade Administration, Department of Commerce, 2017. gada 7. augusts, IX.E., 30. lpp., pieejams vietnē https://enforcement.trade.gov/frn/summary/prc/2017-17113-1.pdf (pēdējo reizi skatīts 2019. gada 11. martā).

(74)  Ziņojums, 13. nodaļa, 332.–337. lpp.

(75)  Ziņojums, 13. nodaļa, 336. lpp.

(76)  Ziņojums, 13. nodaļa, 337.–341. lpp.

(77)  Ziņojums, 6. nodaļa, 114.-117. lpp.

(78)  Ziņojums, 6. nodaļa, 119. lpp.

(79)  Ziņojums, 6. nodaļa, 120. lpp.

(80)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126., 127., 128., 133., 134. un 135. lpp.

(81)  Sk. Ķīnas banku un apdrošināšanas regulatīvās komisijas (“ CBIRC ”) 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu Three-year action plan for improving corporate governance of the banking and insurance sectors (2020–2022); http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (pēdējoreiz aplūkots 2021. gada 3. aprīlī). Plānā ir uzdots “turpināt īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu sektora korporatīvās pārvaldības reformas virzību” . Turklāt plāna II sadaļā izklāstītais mērķis ir sekmēt partijas vadošās lomas dabisku iekļaušanu korporatīvajā pārvaldībā: “[M]ēs padarīsim partijas vadības integrāciju korporatīvajā pārvaldībā sistemātiskāku, standartizētāku un balstītu uz procedūrām (..). Galvenie operatīvie un pārvaldības jautājumi, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā vadība, ir jāapspriež partijas komitejā.”

(82)  Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi, http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (pēdējoreiz skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(83)  Sk. SVF darba dokumentu “Resolving China's Corporate Debt Problem” , Wojciech Maliszewski, Serkan Arslanalp, John Caparusso, José Garrido, Si Guo, Joong Shik Kang, W. Raphael Lam, T. Daniel Law, Wei Liao, Nadia Rendak, Philippe Wingender, Jiangyan, 2016. gada oktobris, WP/16/203

(84)  Ziņojums, 6. nodaļa, 121., 122., 126., 127., 128., 133., 134. un 135. lpp.

(85)  ESAO pētījums, 21. lpp.

(86)  Sk. ESAO (2019), OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp.; https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en.

(87)  Sk. http://www.xinhuanet.com/fortune/2020-04/20/c_1125877816.htm (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 12. aprīlī).

(88)  Sk. Xiamen vietni: http://www.xiashun.com/about/awards.htm.

(89)  Sk. Fudzjaņas provinces 2012. gada Paziņojumu par stratēģisko un jauno nozaru pamatuzņēmumu atzīšanas veicināšanu, II un VI iedaļu: http://www.fjmtxh.com/NewsInfo.aspx?Id=11101.

(90)   World Bank Open Data – Upper Middle Income: https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(91)  https://dnb.onelogin.com/portal/ (https://globalfinancials.com/index-admin.html).

(92)  HS kods 7602 00.

(93)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/749 (2017. gada 24. februāris) (OV L 113, 29.4.2017., 11. lpp.).

(94)  Brazīlijas Ārējās tirdzniecības sekretariāta 2020. gada 28. jūlija apkārtraksts Nr. 46: http://www.in.gov.br/en/web/dou/-/circular-n-46-de-28-de-julho-de-2020-269159613.

(95)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/582 (2021. gada 9. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (OV 2021 (L 124), 40.–115. lpp.) 266. un 267. apsvērumu.

(96)  Sk. Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/546 (2021. gada 29. marts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (OV L 109, 30.3.2021., 1. lpp.).

(97)  Uzņēmumiem bija jāsasniedz samērīgs rentabilitātes līmenis, proti, uzņēmumi, kas strādāja ar zaudējumiem vai minimālu peļņu (tuvu bezzaudējumu punktam), netika vērtēti.

(98)  Otrajā paziņojumā provizoriski izraudzītais ceturtais uzņēmums (Emek Kablo Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi) galu galā tika atzīts par tādu, kas neražo alumīnija štancējumus, un tādēļ to neņēma vērā.

(99)  Sīkāk sk. https://www.asastr.com/production-facilities/, http://www.cansan.com.tr/EN/Production/Extrusion/ un https://www.turkishexportal.com/PMS-Metal-Profile-Aluminum-Industry-Trade-Inc_SHC13B_3f52c050b5a442608328416c31ac84bd?lang=en.

(100)  24.42. klase — alumīnija ražošana, ieskaitot alumīnija pusfabrikātu ražošanu un alumīnija ietinamās folijas ražošanu (sk. https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/5902521/KS-RA-07-015-EN.PDF, 156. lpp.).

(101)  Sk. https://www.who.int/director-general/speeches/detail/who-director-general-s-opening-remarks-at-the-media-briefing-on-covid-19---11-march-2020 (pēdējo reizi skatīts 2021. gada 21. aprīlī).

(102)  https://globalfinancials.com/index-admin.html.

(103)   CRU International Ltd. ir preču izpētes uzņēmums, kas publicē arī alumīnija ražojumu monitoringa datus.

(104)  Kā alternatīvu var izmantot arī iekšzemes izmaksas, taču tikai tādā mērā, ciktāl, pamatojoties uz precīziem un atbilstīgiem pierādījumiem, ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas.

(105)  http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.

(106)  Darbaspēka izmaksas ir pieejamas vietnē http://www.turkstat.gov.tr/PreIstatistikTablo.do?istab_id=2088.

(107)  Kategorijā “parastie metāli” ietilpst alumīnijs, kura kods ir C24.42.

(108)  https://data.tuik.gov.tr/Bulten/DownloadIstatistikselTablo?p=RQJc6lWaNMpivNV6h1MxkWk9ycHqk1cNqZM2UJkJfMUYAmenKIIz/lKzy74RY7Y2.

(109)  Sk. https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/5902521/KS-RA-07-015-EN.PDF, 156. lpp.; sk. arī ANO Starptautisko standartizēto visu ekonomiskās darbības veidu klasifikāciju, https://unstats.un.org/unsd/classifications/Econ/Download/In%20Text/ISIC_Rev_4_publication_English.pdf, 122. un 123. lpp.

(110)  https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Electricity-and-Natural-Gas-Period-I:-January-June,-2020-33647.

(111)   TARIC kodi 7607111960 un 7607111993 (līdz 2017. gada 17. februārim — 7607111995).


PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Valsts

Nosaukums

TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika

Zhangjiagang Fineness Aluminum Foil Co., Ltd.

C689

Ķīnas Tautas Republika

Kunshan Aluminium Co., Ltd.

C690

Ķīnas Tautas Republika

Suntown Technology Group Corporation Limited

C691

Ķīnas Tautas Republika

Luoyang Wanji Aluminium Processing Co., Ltd.

C692

Ķīnas Tautas Republika

Shanghai Sunho Aluminum Foil Co., Ltd.

C693

Ķīnas Tautas Republika

Binzhou Hongbo Aluminium Foil Technology Co. Ltd.

C694