<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-445/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0445</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:644">EU:C:2020:644</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT> secinājumi – Lieta C‑445/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Viasat Broadcasting UK</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Juliane Kokott</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200903">2020. gada 3. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – vācu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑445/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK Ltd</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark A/S</HT>,</P><P>Dānijas Karalisti</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Østre Landsret</HT> (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Sabiedriskas raidorganizācijas</KEYWORD><KEYWORD>LESD 106. panta 2. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi</KEYWORD><KEYWORD>Ar iekšējo tirgu saderīgs atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskās sekas</KEYWORD><KEYWORD>LESD 108. panta 3. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Nepaziņošana</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums maksāt nelikumīgā atbalsta procentus</KEYWORD><KEYWORD>Konkurences priekšrocība nelikumīgi īstenota atbalsta rezultātā</KEYWORD><KEYWORD>Procentu aprēķinā iekļaujamās summas</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Izskatāmais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu atkārtoti attiecas uz finansējumu, kas, izmantojot valsts dotācijas, ir sniegts Dānijas sabiedriskajai apraidei un jau ir bijis vairāku Savienības tiesu spriedumu priekšmets. Saskaņā ar šiem spriedumiem ir galīgi konstatēts, ka valsts finansēšanas pasākumi <HT TYPE="ITALIC">TV 2/Danmark A/S</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) labā ir ar iekšējo tirgu saderīgs valsts atbalsts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170308">2017. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑660/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:178">EU:C:2017:178</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑649/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:835">EU:C:2017:835</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑656/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:836">EU:C:2017:836</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK/TV2/Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑657/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:837">EU:C:2017:837</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tomēr pirms to veikšanas par tiem netika paziņots Komisijai. Pašlaik pamatlietā runa ir par jautājumu, vai tāpēc šā formāli nelikumīgā atbalsta saņēmējam ir jāmaksā Dānijai procenti par laikposmu līdz brīdim, kad tos apstiprināja Komisija. Šim nolūkam Komisija ir izstrādājusi nelikumīgā atbalsta procentu jēdzienu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="085" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, C 85, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 39. un nākamie punkti.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pienākums maksāt nelikumīgā atbalsta procentus principā ir atzīts arī situācijās, kad atbalsts nav jāatmaksā, jo tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī rezolutīvās daļas 1) punkts).</P></NOTE>. Tomēr šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> un Dānija, kuras atbalsta Nīderlande un Austrija, pret to iebilst, uzskatot, ka attiecīgais atbalsts ir kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, kam ir jāietekmē arī pienākums maksāt nelikumīgā atbalsta procentus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (<DATE ISO="20150713">2015. gada 13. jūlijs</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="248" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 248, 9. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Regula 2015/1589<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 16. pantā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Regula 2015/1589 no tās spēkā stāšanās dienas <DATE ISO="20151014">2015. gada 14. oktobrī</DATE> ir aizstājusi Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (<DATE ISO="19990322">1999. gada 22. marts</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 83, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kuras 14. panta 2. punkts ir identiski pārņemts jaunajā 16. panta 2. punktā.</P></NOTE> ir ietverti atbalsta atgūšanas noteikumi. Šā panta 2. punktā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Atbalsts, kas ir jāatgūst saskaņā ar atgūšanas lēmumu, ietver procentus, kas aprēķināti pēc atbilstīgas likmes, ko nosaka Komisija. Procenti maksājami no dienas, kad nelikumīgais atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz tā atgūšanas dienai.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti un pamatlieta</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> finansējums no valsts līdzekļiem laikā no 1995. līdz 2002. gadam ir bijis vairāku administratīvo procesu un tiesvedību priekšmets.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Attiecīgajā laikposmā <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> papildus licenču maksai guva ieņēmumus no televīzijas reklāmas laika pārdošanas. Šos ieņēmumus noteiktu laiku radīja neatkarīgs valsts uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">TV 2 Reklame A/S</HT>, un peļņa <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> daļēji tika pārskaitīta ar fonda starpniecību un daļēji tika maksāta tieši <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Raidorganizāciju <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> veido deviņi neatkarīgi uzņēmumi: astoņas reģionālās raidstacijas un viens uzņēmums, kas darbojas visā valsts teritorijā. Attiecīgajā laikā <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> bija likumisks pienākums veidot un pārraidīt valsts mēroga un reģionālas televīzijas programmas valsts un reģionālajos kanālos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Reģionālās raidstacijas pašas neradīja ieņēmumus, bet to finansējumu nodrošināja <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT>. Arī tas bija <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> likumiskais pienākums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Dānija nepaziņoja Komisijai par finansējumu no licenču maksām un reklāmas ieņēmumiem. Pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija atcēlusi Komisijas pirmo 2004. gada lēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081022">2008. gada 22. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑309/04, T‑317/04, T‑329/04 un T‑336/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:457">EU:T:2008:457</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, pēc atkārtotas pārbaudes 2011. gadā Komisija nolēma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Lēmums 2011/839/ES (<DATE ISO="20110420">2011. gada 20. aprīlis</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="340" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 340, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Lēmums <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> II<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>), ka <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> finansēšanas pasākumi laikā no 1995. līdz 2002. gadam bija atbalsts, kas tika īstenots nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punkta prasības, bet kas kopumā bija saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu. Šo lēmumu ar galīgu nolēmumu apstiprināja Tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170308">2017. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑660/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:178">EU:C:2017:178</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑649/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:835">EU:C:2017:835</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑656/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:836">EU:C:2017:836</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK/TV2/Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑657/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:837">EU:C:2017:837</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz nepaziņošanu par attiecīgo atbalstu, pašlaik prasītāja pamatlietā <HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK Ltd</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) lūdz konstatēt, ka <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> ir jāsamaksā nelikumīgā atbalsta procenti <FT TYPE="NUMBER">1746300000</FT> Dānijas kronu (DKK) (aptuveni <FT TYPE="NUMBER">234623606</FT> EUR) apmērā par laikposmu no atbalsta izmaksāšanas līdz Komisijas 2011. gada galīgajam lēmumam par tā saderību ar iekšējo tirgu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Šā procentu prasījuma aprēķina bāze ir to finansēšanas pasākumu summa, kas klasificēti kā atbalsts, tātad tā ietver arī summas, ko <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> saņēma no reklāmas ieņēmumiem, un summas, ko <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> pārskaitīja savām reģionālajām raidstacijām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> iebilst pret šo prasījumu. Tā uzskata, ka tādā situācijā kā šajā lietā, kad nepaziņots atbalsts, kas izmaksāts kā kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu un tāpēc nav jāatmaksā, nedrīkst iekasēt nekādus nelikumīgā atbalsta procentus. Tā būtībā pamatojas uz to, ka šādās situācijās LESD 106. panta 2. punkts būtu pretrunā LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas un pārtraukšanas pienākuma piemērošanai, bet pienākums maksāt procentus katrā ziņā ir saistīts ar faktiskas nepamatotas priekšrocības pastāvēšanu. Tomēr šajā lietā tādas neesot.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190529">2019. gada 29. maija</DATE> lēmumu, kas Tiesā iesniegts <DATE ISO="20190606">2019. gada 6. jūnijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Østre Landsret</HT> (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija) saskaņā ar LESD 267. pantu uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1)</NO.P><TXT>Vai valsts tiesas pienākums likt atbalsta saņēmējam samaksāt nelikumīgā atbalsta procentus (skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT>) ir piemērojams arī tādā situācijā kā šajā lietā, kurā nelikumīgais valsts atbalsts bija kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu, kas vēlāk tika atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, un apstiprinājums tika piešķirts, pamatojoties uz visa sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma vispārējā finansiālā stāvokļa novērtējumu, tostarp tā kapitalizāciju?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai valsts tiesas pienākums likt atbalsta saņēmējam samaksāt nelikumīgā atbalsta procentus (skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT>) attiecas arī uz summām, ko tādos apstākļos kā šajā lietā atbalsta saņēmējs ir pārskaitījis ar to saistītajiem uzņēmumiem saskaņā ar publisko tiesību pienākumu, bet kas saskaņā ar Komisijas galīgo lēmumu ir klasificētas kā priekšrocība atbalsta saņēmējam LESD 107. panta 1. punkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai valsts tiesas pienākums likt atbalsta saņēmējam samaksāt nelikumīgā atbalsta procentus (skat. spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT>) attiecas arī uz valsts atbalstu, ko atbalsta saņēmējs tādos apstākļos kā šajā lietā ir saņēmis no valsts kontrolēta uzņēmuma, ņemot vērā, ka tā līdzekļi ir daļēji iegūti no atbalsta saņēmēja pakalpojumu pārdošanas?<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Tiesvedībā Tiesā <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT>, <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT>, Dānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus un rakstveidā atbildēja uz Tiesas uzdotajiem papildu jautājumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzdod trīs jautājumus, lai noskaidrotu, vai un – apstiprinošas atbildes gadījumā – kādā apmērā, pamatojoties uz nepaziņošanu par atbalstu, par laikposmu no atbalsta īstenošanas brīža līdz Komisijas 2011. gada galīgajam lēmumam <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> ir jāsamaksā nelikumīgā atbalsta procenti par saņemtajām summām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā saistībā ar pirmo prejudiciālo jautājumu ir jānoskaidro, vai pienākums maksāt nelikumīgā atbalsta procentus, kas izriet no tādas nepaziņošanas par atbalstu, kas nav saderīga ar Līgumu (par to A nodaļā), attiecas arī uz atbalstu, kas piešķirts bez iepriekšējas paziņošanas, bet atbilstoši LESD 106. panta 2. punktam (par to B nodaļā). Otrais un trešais prejudiciālais jautājums, kuri ir jāizskata kopā, attiecas uz summām, kas attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā, aprēķinot nelikumīgā atbalsta procentus (par to C nodaļā).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ievada apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Atbalsts formāli ir nelikumīgs, ja tas īstenots, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punkta procesuālo noteikumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Regulas 2015/1589 1. panta f) punkts.</P></NOTE>. LESD 108. panta 3. punkts ir kontroles sistēmas, kas ar LESD ieviesta valsts atbalsta jomā, elements. Šajā sistēmā dalībvalstīm, pirmkārt, ir jāpaziņo Komisijai par visiem pasākumiem, ar ko tiks ieviests vai grozīts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, otrkārt, saskaņā ar LESD 108. panta 3. punkta trešo teikumu šādi pasākumi nav jāīsteno tikmēr, kamēr Komisija nav pieņēmusi galīgo lēmumu par šiem pasākumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190305">2019. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eesti Pagar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:172">EU:C:2019:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Šā paziņošanas un pārtraukšanas pienākuma mērķis ir nodrošināt atbalsta seku neiestāšanos, iekams Komisija saprātīgā termiņā nav sīki izvērtējusi atbalstu un vajadzības gadījumā uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Spriedumi, 1990. gada 14. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Francija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑301/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:67">EU:C:1990:67</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas garantē, ka nekad netiks īstenots ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Protams, šim principam ir izņēmumi. Piemēram, Regulas (ES) Nr. 651/2014<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="20140617">2014. gada 17. jūnijs</DATE>), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot [LESD] 107. un 108. pantu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="187" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 187, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 3. pantā no LESD 108. panta 3. punkta prasībām ir atbrīvots tāds atbalsts, kas atbilst regulas nosacījumiem. Tomēr vienlaikus minētās regulas 7. apsvērumā ir uzsvērts šā atbrīvojuma izņēmuma raksturs un ir precizēts, ka citam atbalstam ir piemērojams LESD 108. panta 3. punkts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pirmais prejudiciālais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ar pirmo prejudiciālo jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Østre Landsret</HT> (Austrumu reģiona apelācijas tiesa) būtībā jautā, vai valsts tiesām ir jāpiespriež nelikumīga atbalsta saņēmējam maksāt nelikumīgā atbalsta procentus arī tad, ja Komisija vēlāk ir atzinusi atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, jo tā bija kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu un tāpēc nav jāatmaksā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Tādējādi pirmais prejudiciālais jautājums ir saistīts ar spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>: tajā Tiesa ir atzinusi, ka ir jāiekasē nelikumīgā atbalsta procenti, ja valsts atbalsts ir izmaksāts, neievērojot paziņošanas pienākumu, bet vēlāk saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tātad galu galā ir jānosaka, vai iemesls, kura dēļ atbalsts ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ietekmē pienākumu maksāt nelikumīgā atbalsta procentus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Princips: pienākums maksāt procentus tikai formāli nelikumīga atbalsta gadījumos</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pienākums maksāt nelikumīgā atbalsta procentus atbilstoši sekundārajiem tiesību aktiem izriet no Regulas 2015/1589 16. panta 2. punkta vai attiecīgi no Regulas Nr. 659/1999 14. panta 2. punkta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Šajā lietā aplūkotajā laikposmā bija spēkā Regula Nr. 659/1999; tā tika aizstāta ar Regulu 2015/1589, kurā identiski tika pārņemts tiesiskais regulējums par nelikumīgā atbalsta procentiem.</P></NOTE>. Protams, šis tiesiskais regulējums skaidri attiecas tikai uz situāciju, kad atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un tādējādi ir jāatmaksā. Tad procenti ir jāmaksā par nelikumīgā atbalsta laikposmu, proti, no īstenošanas brīža līdz Komisijas galīgajam lēmumam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Tomēr lietā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> Tiesa ir nospriedusi, ka pienākums maksāt nelikumīgā atbalsta procentus pastāv arī tad, ja atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu un netiek atprasīts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Šī judikatūra principā ir jāpiemēro jebkuram ar iekšējo tirgu saderīgam, taču nelikumīgam atbalstam neatkarīgi no tā saderības konteksta. Ciktāl it īpaši Dānijas un Nīderlandes valdības pret to iebilst, norādot, ka judikatūra lietā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> nav jāņem vērā atšķirīgā saderības iemesla dēļ situācijā ar nelikumīgu atbalstu saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, šie iebildumi nav pamatoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Proti, pienākums maksāt procentus ir radies LESD 108. panta 3. punkta procesuālā noteikuma pārkāpuma dēļ. Šis procesuālais pārkāpums ietver paziņošanas un pārtraukšanas pienākuma neizpildi neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir vai nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Procedūras, kuras elements ir paziņošanas un pārtraukšanas pienākums, mērķis tieši ir ļaut konstatēt, vai pasākums ir atbalsts un vai attiecīgā gadījumā tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Tāpēc LESD 108. panta 3. punkta prasības ir jāievēro pirms lēmuma par saderību pieņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru Komisijas lēmums par saderību kā izmeklēšanas procedūras galīgais lēmums attiecīgi nenovērš LESD 108. panta 3. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911121">1991. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Féderation nationale du commerce extérieur des produits alimentaires</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Syndicat national des négociants et transformateurs de saumon</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑354/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:440">EU:C:1991:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> un tādējādi neietekmē atbalsta nelikumīgo raksturu. Jebkāda citāda interpretācija veicinātu LESD 108. panta 3. punkta trešā teikuma neievērošanu, un tas zaudētu savu lietderīgo iedarbību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911121">1991. gada 21. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Féderation nationale du commerce extérieur des produits alimentaires</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Syndicat national des négociants et transformateurs de saumon</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑354/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:440">EU:C:1991:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ja saistībā ar atbalsta projektu – vai tas būtu saderīgs ar iekšējo tirgu vai ne – fakts, ka nav ievērotas LESD 108. panta 3. punkta prasības, neradītu lielāku risku vai sodus kā šīs tiesību normas ievērošana, tad dalībvalstu ieinteresētība paziņot par atbalstu un gaidīt lēmumu par saderību – un tādējādi arī Komisijas kontroles apjoms – ievērojami mazinātos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061005">2006. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transalpine Ölleitung in Österreich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑368/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:644">EU:C:2006:644</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Jāpiebilst, ka šāda interpretācija nozīmētu kompetenču pārdali. Proti, atbalsta kontroles sistēmā valsts tiesām ir jāaizsargā indivīdu tiesības, ja, iespējams, netiek ievērots LESD 108. panta 3. punktā paredzētais aizliegums, un vajadzības gadījumā jānovērš atbalsta nelikumības sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061005">2006. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transalpine Ölleitung in Österreich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑368/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:644">EU:C:2006:644</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Savukārt Komisija novērtē, vai atbalsta pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061005">2006. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transalpine Ölleitung in Österreich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑368/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:644">EU:C:2006:644</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ja pozitīvs Komisijas lēmums novērstu procesuālo pārkāpumu, Komisija netieši lemtu arī par tiesību pārkāpumu attiecībā uz atsevišķiem atbalsta saņēmēja konkurentiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061005">2006. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transalpine Ölleitung in Österreich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑368/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:644">EU:C:2006:644</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, atņemot tiem iespējas aizsargāt savas tiesības valsts tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>No iepriekš minētā izriet, ka procesuālais pārkāpums saglabājas neatkarīgi no atbalsta iespējamās saderības ar iekšējo tirgu. Tāpat arī spriedumā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> Tiesa ir uzsvērusi, ka Savienības tiesībās tiek prasīts, lai valsts tiesas veiktu pasākumus, kas var efektīvi novērst nelikumības sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20061005">2006. gada 5. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Transalpine Ölleitung in Österreich</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑368/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:644">EU:C:2006:644</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Savukārt lietā <HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> nelikumīgā atbalsta procentu maksāšanu Tiesa ir atzinusi par piemērotu līdzekli šādai novēršanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Proti, valsts tiesām it īpaši ir jāaizsargā indivīdu tiesības tādu pārkāpumu gadījumā, ko izraisījusi nelikumīga atbalsta piešķiršana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Pārtraukšanas pienākuma pārkāpums rada konkurences priekšrocību, ko gūst nelikumīgā atbalsta saņēmējs un kam ir pretnostatāms trešo personu, kas darbojas tajā pašā tirgū, tiesību pārkāpums. Šai priekšrocībai var būt finansiāls raksturs, jo ir jāpieņem, ka izmeklēšanas procedūras un ar to saistītās pasākuma pārtraukšanas laikā atbalsta saņēmējam šī dotācija būtu jāiegūst no cita avota. Arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzējiem šāds avots parasti varētu būt aizdevums ar procentiem, tādējādi par to būtu jāmaksā tirgū ierastie procenti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas tādēļ, ka – kaut arī šajās jomās bieži vien darbojas valstij piederoši uzņēmumi, ko valsts var finansēt ar rekapitalizāciju, – aizdevums ar tirgus nosacījumiem pats par sevi ir finansēšanas iespēja, kas nemainās atkarībā no atbalsta noteikumiem un ko tāpēc var piešķirt <HT TYPE="ITALIC">ad hoc</HT> un bez iepriekšējas administratīvas procedūras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Turklāt priekšrocība, ko rada atbalsta priekšlaicīga īstenošana, izpaužas arī tādējādi, ka atbalsta saņēmēja konkurenti ar iekšējo tirgu saderīga valsts atbalsta sekas izjūt agrāk nekā gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, un tādējādi atbalsta nelikumības periodā tiek uzlabota atbalsta saņēmēja konkurētspējas pozīcija salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Spriedums, 2008. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CELF</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ministre de la Culture et de la Communication</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑199/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:79">EU:C:2008:79</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Šāda priekšrocība, ko Tiesa ir konstatējusi attiecībā uz tirgu, kas nav saistīts ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir labvēlīga arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniedzējiem. Proti, LESD 14. pantā un 106. panta 2. punktā ir precizēts, ka konkurence principā pastāv arī šajā jomā un ir vēlama. Tāpat arī šīs lietas fakti liecina, ka šāds vērtējums atbilst arī šajā lietā aplūkotā apraides tirgus realitātei. <HT TYPE="ITALIC">Viasat</HT> kā privāts uzņēmums konkurē ar sabiedrisko <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT>. Tātad uzņēmums, kuram ir uzticēts sniegt pakalpojumus, atrodas konkurētspējas pozīcijā, kas uzlabojas tādējādi, ka tam ir pieejami finanšu līdzekļi programmu veidošanai jau brīdī, kad Komisija vēl nav lēmusi par atbalstu. Televīzijas jomā par šādiem līdzekļiem it īpaši varētu pastāvēt interese, konkurējot par ekskluzīvajām apraides tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, ir arī jānoraida <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT>, kā arī Dānijas un Nīderlandes valdību iebildumi, saskaņā ar kuriem šajā lietā atbalsta priekšlaicīga īstenošana neesot radījusi <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> nepamatotu priekšrocību vai katrā ziņā tas būtu bijis jākonstatē individuālā pārbaudē. Pamatojumā ieinteresētās personas būtībā norāda, ka, pateicoties atbalstam, <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> nav saņēmusi pārāk lielu kompensāciju, kas arī esot jāņem vērā, izvērtējot atbalsta priekšlaicīgas īstenošanas iedarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr šo iebildumu, kas tematiski ir saistīts ar jautājumu par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu un tādējādi ar LESD 107. panta 1. punktā paredzēto gadījumu, nevar pretnostatīt šo secinājumu 31. punktā minētajai priekšrocībai – priekšlaicīgai pieejai līdzekļiem. Proti, attiecīgā priekšrocība ir jānošķir no priekšrocības, kas izriet no atbalsta nelikumīgas īstenošanas. Pirmā priekšrocība ir atbalsta materiāltiesiskais nosacījums, kura esamība Komisijai ir jāpierāda, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, savukārt otrā priekšrocība nav individuāli jāpārbauda, jo labvēlīgāks stāvoklis salīdzinājumā ar potenciālajiem konkurentiem izriet jau no valsts līdzekļu pieejamības un nav atkarīgs no Komisijas paziņojuma par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu. Pat ja atbalsts ir pamatots, tas tā ir tikai tad, ja ir ievērota paredzētā procedūra<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190305">2019. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eesti Pagar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:172">EU:C:2019:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, ir jāievēro princips, ka atbalsts, kas īstenots, pārkāpjot no LESD 108. panta 3. punkta izrietošo paziņošanas un pārtraukšanas pienākumu, neatkarīgi no tā iespējamās saderības ar iekšējo tirgu rada pienākumu maksāt nelikumīgā atbalsta procentus, jo atbalsta priekšlaicīga īstenošana rada atbalsta saņēmējam nepamatotu priekšrocību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Atkāpes neesamība saistībā ar atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tomēr rodas jautājums, vai priekšrocība, ko saskaņā ar Savienības līgumiem, it īpaši LESD 14. pantu un 106. panta 2. punktu, sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana, rada vajadzību noteikt atkāpi no šā principa. Ar to ir saistīti <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> un Austrijas valdības iebildumi, ar kuriem tās apgalvo, ka atbilstoši LESD 106. panta 2. punktam nav jāpiemēro LESD 108. panta 3. punkta noteikumi vai katrā ziņā pienākums maksāt procentus, ja šī tiesību norma vai šāds pienākums kavē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un it īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērošana <HT TYPE="ITALIC">de iure</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Atbilstoši LESD 14. pantam, neskarot LES 4. panta un LESD 93., 106. un 107. panta noteikumus un ņemot vērā nozīmi, kāda vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem ir Savienības kopīgo vērtību sistēmā, kā arī to nozīmi sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā, Savienība un dalībvalstis, nepārsniedzot savas attiecīgās pilnvaras Līgumu piemērošanas jomā, rūpējas, lai šādi pakalpojumi pamatotos uz tādiem – it īpaši ekonomikas un finanšu – principiem un nosacījumiem, kas ļauj veikt to uzdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Līgumiem pievienotais Protokols Nr. 26 par sabiedriskiem pakalpojumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="308" DATE.PUB="2010">OV 2010, C 83, 308. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> un Nr. 29 par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="312" DATE.PUB="2010">OV 2010, C 83, 312. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> apstiprina abas šīs tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170308">2017. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK/</HT>Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑660/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:178">EU:C:2017:178</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pienākums maksāt procentus formāli nelikumīga atbalsta gadījumā var ietekmēt šo mērķi garantēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus. Proti, šim mērķim un līdz ar to galu galā minētajām primāro tiesību aktu prasībām būtu pretrunā tas, ka ar procentu maksāšanas pienākumu atbalsta saņēmējam galīgi tiktu atņemti līdzekļi, kas tam nepieciešami šo pakalpojumu sniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tomēr LESD 106. panta 2. punktā ir paredzēti divi veidi, kā pārvarēt aizliegumu piešķirt valsts atbalstu šāda veida pakalpojumu finansiālai atbalstīšanai un noteikt saprātīgu proporciju starp procentu maksāšanas pienākumu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu garantēšanu: pirmkārt, saskaņā ar spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> izstrādātajiem kritērijiem konkrēti valsts atbalsta pasākumi nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, otrkārt, Komisija var atļaut atbalsta pasākumus, kuri neatbilst šiem kritērijiem, proti, ir valsts atbalsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ja procentu maksāšanas pienākuma rezultātā vairs nepietiek finansējuma pakalpojuma sniegšanai, šā īpašā valsta atbalsta gadījumā dalībvalsts var izvērtēt, vai tā kompensēs pakalpojumu sniedzējam procentu izdevumus saskaņā ar spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0093">93.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170308">2017. gada 8. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viasat Broadcasting UK</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑660/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:178">EU:C:2017:178</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> izstrādātajiem kritērijiem, lai tomēr būtu iespējams sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Šajā lietā joprojām tiek garantēta pakalpojumu sniegšana. Tādā gadījumā noteikumi par valsts atbalstu neliedz kompensēt procentu izdevumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Ja pasākums, ar kuru pakalpojumu sniedzējam tiek kompensēti procenti, neatbilst <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem, attiecīgā dalībvalsts varētu piešķirt vajadzīgos līdzekļus kā valsts atbalstu, kuram gan iepriekš ir jāsaņem Komisijas atļauja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Minētajā lietā jau reiz tika izvēlēts līdzīgs risinājums: Komisijas Lēmums C(2004) 3632, galīgā redakcija (<DATE ISO="20041006">2004. gada 6. oktobris</DATE>) valsts atbalsta lietā N 313/2004 par <HT TYPE="ITALIC">TV2 A/S</HT> rekapitalizāciju (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="172" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2005">OV 2005, C 172, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Šāds atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ja procentu radītais finansiālais slogs <HT TYPE="ITALIC">de iure</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> traucētu sniegt uzticētos pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Pret šo risinājumu gan varētu iebilst, norādot, ka tādējādi – domājams, tikai ar mērķi izpildīt procedūras formālās prasības – atļauta maksājuma saņēmējam tiek noteikts atmaksāt tā daļu dalībvalstij procentu veidā tikai ar mērķi pēc tam saņemt šo summu ar jauna atbalsta palīdzību. Ņemot to vērā, rodas jautājums, vai individuālos gadījumos procentu maksāšanas pienākuma apturēšana, ja ir piešķirts nelikumīgs, bet atļauts atbalsts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, būtu labāk piemērota ieinteresēto personu materiāli tiesiskajām situācijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tomēr ir jāsecina, ka šāda pieeja ir jānoraida. Vispirms tas ir pretrunā pārbaudes pilnvaru sadalījumam valsts atbalsta noteikumu jomā. Tas tādēļ, ka nelikumīgā atbalsta procentu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>apturēšana<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Šo secinājumu 22.–35. punkts.</P></NOTE> faktiski ir to atcelšana un tādējādi arī valsts atbalsts, ja netiek ievēroti spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> izstrādātie kritēriji. Šāda pasākuma saderības ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu pārbaude ir vienīgi Komisijas kompetencē, un valsts tiesas nevar veikt šo pārbaudi arī individuālos gadījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Turklāt paziņošanas un pārtraukšanas pienākums, kura efektivitāti garantē procentu maksāšanas pienākums, papildus minētajiem mērķiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Šo secinājumu 18. punkts.</P></NOTE> aizsargā arī atbalsta saņēmēja konkurentu tiesības. Šis aspekts nekļūst neaktuāls, ja atbalsts izrādās saderīgs ar iekšējo tirgu un saņēmējam tiek kompensēti arī procenti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Turklāt konkurentu procesuālajām tiesībām Savienības atbalsta shēmās ir īpaša nozīme. Pirmkārt, tās var būtiski uzlabot atbalsta kontroles efektivitāti. Otrkārt, atbalsta aizlieguma mērķis ir aizsargāt neizkropļotu konkurenci, kuru var ierobežot ar atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lai gan šajā lietā piedāvātais veids, kā novērst saspīlējumu starp procentu maksāšanas pienākumu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu garantēšanu, ir saistīts ar lielākiem administratīvajiem izdevumiem, tomēr tas novērš jebkādu pamudinājumu atteikties no iepriekšējas paziņošanas par atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Turklāt tas nodrošina pārbaudes kompetenču sadalījumu starp Komisiju un valsts tiesām atbalsta noteikumu jomā. Tas garantē konkurentu tiesības un nodrošina, ka šāda atbalsta apjoms tiek stingri kontrolēts – vai nu saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">Altmark</HT> kritērijiem, vai arī tad, ja to ir atļāvusi Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Tādējādi valsts tiesas pienākums likt atbalsta saņēmējam samaksāt nelikumīgā atbalsta procentus ir piemērojams arī tad, ja nelikumīgais valsts atbalsts ir piešķirts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai un vēlāk Komisija to ir atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma vispārējā finansiālā stāvokļa novērtējumu, tostarp tā kapitalizāciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Otrais un trešais prejudiciālais jautājums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Otrā un trešā jautājuma priekšmets ir procentu summas aprēķināšanas pamats. Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa vēlas gūt skaidrību par summu, kas ir nelikumīgā atbalsta procentu pamatā. Tā būtībā jautā, vai procenti ir jāiekasē par visiem <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> finansēšanas pasākumiem šajā lietā aplūkotajā laikposmā vai arī konkrēti pasākumi no tiem ir atbrīvoti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Uz šiem jautājumiem var sniegt kopīgu atbildi. Protams, tiem ir dažādi piesaistes punkti, jo otrais jautājums attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> finansēšanas pasākumu daļu, kas izriet no reklāmas ieņēmumiem, un trešais jautājums – uz summām, ko <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> pārskaitīja reģionālajām raidstacijām. Tomēr atbilde uz abiem jautājumiem vienādi izriet no atbilstošajām tiesību normām un ar tām saistītās judikatūras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Saskaņā ar to paziņošanas un pārtraukšanas pienākums attiecas uz jebkuru atbalsta pasākumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>LESD 108. panta 3. punkts, Regulas 2015/1589 2. un 5. apsvērums un 2. un 3. pants, kā arī spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190305">2019. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eesti Pagar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:172">EU:C:2019:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0088">88.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Savienības tiesas gan attiecībā uz reklāmas ieņēmumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑656/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:836">EU:C:2017:836</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, gan summām, ko <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> pārskaita reģionālajām raidstacijām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150924">2015. gada 24. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑674/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:684">EU:T:2015:684</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0167">167.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0172">172.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un Vispārējās tiesas spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TV2/Danmark</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑649/15 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:835">EU:C:2017:835</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ir apstiprinājušas, ka ir izpildīti LESD 107. panta 1. punkta nosacījumi. Tādējādi ir skaidrs, ka arī šie finansēšanas pasākumu elementi ir valsts atbalsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Arī šajā lietā atsevišķi minētās summas ir formāli nelikumīgs atbalsts, kas rada pienākumu maksāt nelikumīgā atbalsta procentus, jo Dānijas valsts par tiem nebija pienācīgi paziņojusi un nebija apturējusi tos līdz brīdim, kad tos apstiprināja Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Kā jau norādīts, saistībā ar nelikumīgā atbalsta procentiem nav arī nozīmes tam, vai nelikumīgā atbalsta saņēmējam tas pats par sevi ir radījis vai saglabājis nepamatotu priekšrocību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. šo secinājumu 34. punktu.</P></NOTE>. Tāpēc nav svarīgi – kā ierosina iesniedzējtiesa –, ka <HT TYPE="ITALIC">TV 2</HT> nav paturējusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>neto priekšrocību<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> no ieņēmumiem, ko tā pārskaitīja reģionālajām raidstacijām. Pienākums maksāt procentus izriet no procesuālā pārkāpuma un kompensē priekšrocību, kas izriet no atbalsta priekšlaicīgas īstenošanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. šo secinājumu 31. un 34. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Līdz ar to uz iesniedzējtiesas otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka valsts tiesām ir jāliek atbalsta saņēmējam samaksāt nelikumīgā atbalsta procentus par visām summām, kas ar Komisijas galīgo lēmumu ir atzītas par atbalsta saņēmēja priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Līdz ar to es iesaku Tiesai izlemt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Valsts tiesas pienākums likt atbalsta saņēmējam samaksāt nelikumīgā atbalsta procentus ir piemērojams arī tad, ja nelikumīgais valsts atbalsts ir piešķirts vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai un vēlāk Komisija to ir atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma vispārējā finansiālā stāvokļa novērtējumu, tostarp tā kapitalizāciju.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Valsts tiesas pienākums likt atbalsta saņēmējam samaksāt nelikumīgā atbalsta procentus ir piemērojams attiecībā uz visām summām, kas ar Komisijas galīgu lēmumu ir atzītas par atbalsta saņēmēja priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>