(1)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3), un Komisijas 2002. gada 26. novembra Regula (EK) Nr. 2090/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanai attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām (4), paredz noteikumus par fiziskām pārbaudēm un aizstāšanas pārbaudēm, ko muita veic attiecībā uz eksporta produktiem, par kuriem pieprasa eksporta kompensāciju. Ņemot vērā gūto pieredzi, dalībvalstu gada pārskatos minētās problēmas saistībā ar fiziskām pārbaudēm un Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus, ir vajadzīgi atbilstoši grozījumi.

(2)

Izvešanas muitas punktam pirms plombu uzlikšanas vizuāli jāpārbauda, vai kompensējamie produkti atbilst pievienotajiem dokumentiem. Vizuālās atbilstības pārbaužu mērķis ir uzlabot parastos muitas procedūras kontroles pasākumus, un tās atšķiras no aizstāšanas pārbaudēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2090/2002 10. panta 4. punktā, vai fiziskajām pārbaudēm, kuras minētas minētās regulas 5. pantā. Veicot vizuālās atbilstības pārbaudi, muita pārliecinās, vai iekrauto produktu veids ir dokumentos minētais. Principā produktus vai preces neizkrauj un iepakojumu neatver vai nenoņem. Ja, veicot vizuālās atbilstības pārbaudi, atklājas, ka atbilstība varētu būt apšaubāma, muita var pieņemt lēmumu veikt fizisko pārbaudi saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 386/90. Uzskata, ka vizuālo atbilstības pārbaužu obligātā likme 10 % ir efektīva, samērīga un preventīva. Informācijas nolūkā izvešanas muitas punktam par veikto atbilstības pārbaudi jāieraksta T5 kontroleksemplārā vai līdzvērtīgā dokumentā.

(3)

Atlasot eksporta deklarācijas, lai veiktu fiziskās pārbaudes vai aizstāšanas pārbaudes, muitai jābūt informētai par eksporta kompensāciju likmi. Tādēļ šī informācija jānorāda eksporta deklarācijā un T5 kontroleksemplārā vai līdzvērtīgā dokumentā. Tomēr dažās dalībvalstīs attiecīgajām iestādēm šī informācija jau ir. Tādējādi eksportētājus var atbrīvot no pienākuma norādīt šo informāciju eksporta deklarācijā vai T5 kontroleksemplārā (vai līdzvērtīgā dokumentā), vai abos minētajos dokumentos.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu attiecībā uz pienākumu norādīt eksporta kompensācijas likmi, jāparedz noteikumi, kas atturētu no neprecīzu ziņu sniegšanas. Tādēļ jāizveido piemērota sodu sistēma. Ja kompensācija, kas aprēķināta pēc eksportētāja norādītās eksporta kompensācijas likmes, būtu ievērojami mazāka par faktiski piemērojamo eksporta kompensāciju, muita tiktu maldināta un neveiktu vajadzīgās kontroles. Piemēram, ja eksportētājs norādītu likmi, pēc kuras eksporta kompensācija ir mazāka par EUR 1 000, bet piemērojamā kompensācija ir lielāka par EUR 10 000, sodam jābūt efektīvam, samērīgam un preventīvam.

(5)

Lai pastiprinātu to eksporta produktu kontroli, par kuriem saņemtās kompensācijas summas ir samērā lielas, samazina atlases robežvērtības (kuras, aprēķinot obligātās kontroles biežumu, parasti neņem vērā), kas izteiktas kā daudzumi vai kompensācijas maksājumi.

(6)

Jāsamazina muitas kontroles prognozējamība, ko rada muitas iestāžu nemainīgais kontrolēšanas veids. Tādēļ jānodrošina, ka muitas iestādes amatpersonas ierodas eksportētāja telpās un veic pārbaudes dažādos laikos. Tajā pašā laikā, lai vēl stingrāk ierobežotu to, ka eksportētāji produktus aizstāj ar citiem produktiem pēc tam, kad ir iesniegta eksporta deklarācija, un pirms ierodas muitas darbinieki, eksporta produkti jāidentificē pirms to iekraušanas. Attiecīgi jāpielāgo muitas iestāžu veikto fizisko pārbaužu reģistrācija.

(7)

Ja dalībvalsts piemēro Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta trešo daļu, jābūt iespējai piemērot īpašos noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2090/2002 6. pantā.

(8)

Aizstāšanas pārbaudes jāveic visām eksporta precēm, kas nav fiziski pārbaudītas procedūras sākumā. Aizstāšanas pārbaudes un īpašās aizstāšanas pārbaudes jāveic reprezentatīvai to eksporta preču daļai, ko izved no Kopienas muitas teritorijas. Tādēļ minēto pārbaužu skaits jānosaka drīzāk pēc T5 kontroleksemplāru vai līdzvērtīgu dokumentu procentuālās daļas, nevis pēc to dienu skaita, kad kompensējamos produktus izved no Kopienas muitas teritorijas.

(9)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīgas aizstāšanas pārbaudes vai īpašās aizstāšanas pārbaudes, izvešanas muitas punkts aktīvi pārbauda, vai ir visas plombas un vai tās ir neskartas. Uzskata, ka 10 % plombu pārbaudes likme ir efektīva, samērīga un preventīva.

(10)

Attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 2090/2002 III pielikuma noteikumi par gada pārskatiem.

(11)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 800/1999 un Regula (EK) Nr. 2090/2002.

(12)

Attiecīgās pārvaldības komitejas nav sniegušas atzinumus to priekšsēdētāju noteiktajos termiņos,

1)

Regulas 5. pantu groza šādi:

2)

Aiz 8. panta iekļauj šādu 8.a pantu:

(*1)   OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.” "

3)

Regulas 51. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

4)

Regulai pievieno XIII un XIV pielikumu, kuru teksts iekļauts šīs regulas I pielikumā.

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

2)

Regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās pārbaudes eksportētāja telpās nesākas vienlaicīgi ar iekraušanas sākumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 7. punktā.”

3)

Regulas 6. pantam pievieno šādu daļu:

“Piemērojot Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta trešo daļu, dalībvalsts var piemērot noteikumus, kas izklāstīti šā panta pirmajā daļā.”

4)

Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

5)

Regulas 10. pantu groza šādi:

6)

Regulas I pielikuma 1. punktu papildina ar šādu c) apakšpunktu:

7)

Regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.