EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.5.2021
COM(2021) 246 final
2021/0126(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē (PNZN) starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu tika parakstīts 2007. gada 4. jūnijā, un 2007. gada 11. jūnijā tas stājās spēkā uz sešiem gadiem. Nolīgums tiek atjaunots automātiski un tāpēc joprojām ir spēkā. Iepriekšējo trīs gadu protokolu, ar ko īsteno PNZN, sāka piemērot 2013. gada 24. jūlijā, un tā termiņš beidzās 2016. gada 23. jūlijā.
Komisija, pamatojoties uz attiecīgajām sarunu norādēm 1 , ir risinājusi sarunas ar Gabonas Republikas valdību (turpmāk “Gabona”), lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu jaunu PNZN īstenošanas protokolu (2021.–2026. gadam). Šīm sarunām noslēdzoties, 2021. gada 10. februārī sarunu risinātāji parafēja protokolu. Jaunais protokols aptver piecu gadu periodu no PNZN 24. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, proti, no dienas, kad abas puses to parakstījušas.
Šā priekšlikuma mērķis ir atļaut īstenošanas protokola parakstīšanu.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Jaunā protokola galvenais mērķis ir nodrošināt atjauninātu satvaru, kurā ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un tās ārējā dimensija, ar mērķi turpināt un nostiprināt Eiropas Savienības un Gabonas Republikas stratēģisko partnerību zivsaimniecības jomā.
Protokola mērķis ir saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) rezolūcijām un ieteikumiem piešķirt Eiropas Savienības kuģiem zvejas iespējas Gabonas zvejas zonā pieejamā pārpalikuma robežās. Komisijas nostāja sarunās daļēji pamatojās uz rezultātiem, kas gūti, veicot iepriekšējā protokola (2013.–2016. gadam) izvērtējumu un provizorisku novērtējumu par to, vai būtu lietderīgi noslēgt jaunu protokolu. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti. Mērķis ir sekmēt arī Eiropas Savienības un Gabonas Republikas sadarbību, lai atbilstoši abu pušu interesēm veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gabonas zvejas zonā un Atlantijas okeānā. Turklāt šī sadarbība palīdzēs arī veicināt pienācīgus darba apstākļus zvejniecībā.
Jaunajā protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:
- 27 kuģi tunzivju zvejai ar riņķvadu,
- 6 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem,
- atbalsta kuģi saskaņā ar attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un Gabonas tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem,
- 4 traleri varbūtējai dziļūdens vēžveidīgo zvejai, kas vēl jāapstiprina, ņemot vērā izpētes zvejas rezultātus.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Sarunu risināšana par jaunu protokolu, ar ko īsteno ar Gabonu noslēgto Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ir saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un konkrēti ar Savienības mērķiem, kurus tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punkts, ar ko izveido kopējo zivsaimniecības politiku, un LESD 218. panta 5. punkts par Savienības un trešo valstu nolīgumu parakstīšanu un provizoriskas piemērošanas iespēju.
Saskaņā ar LESD 218. panta 5. punktu Padome pieņem lēmumu, ar ko atļauj parakstīt nolīgumu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kuri neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tāpēc tikai Komisijas ieceltām amatpersonām ir pilnvaras parakstīt nolīgumu starp Savienību un trešo valsti.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic trešās valsts ūdeņos, kā noteikts Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. pantā. Priekšlikums atbilst šiem noteikumiem, kā arī minētās regulas 32. panta noteikumiem par finansiālo palīdzību trešām valstīm.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Komisija 2015. gadā retrospektīvi (ex post) izvērtēja 2013.–2016. gada protokolu, kas pievienots ar Gabonu noslēgtajam PNZN, un provizoriski (ex ante) – iespējamu protokola atjaunošanu.
Izvērtējumā secināts, ka ES zvejas sektorā ir liela interese par zvejošanu Gabonas ūdeņos un ka protokola atjaunošana ir abu pušu interesēs. Turklāt protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt reģiona zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicinātu to labāku pārvaldīšanu.
No ES skatpunkta ir svarīgi saglabāt instrumentu, kurš ļauj apakšreģionālā līmenī īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību ar nozīmīgu okeāna pārvaldības dalībnieku, kura jurisdikcijā atrodas plaši zvejas apgabali. Ciešāku attiecību veidošana ar Gabonu turklāt palīdzēs veidot alianses ICCAT ietvaros. Bez tam ES flotei tas nozīmē atkārtoti noteikt piekļuvi svarīgam zvejas apgabalam, kurā izvērst ieguves stratēģijas saskaņā ar daudzgadu starptautisko tiesisko regulējumu. Paredzētais jaunais protokols gan ES zvejas sektoram, gan partnervalstij ir svarīgs arī tāpēc, ka Libervila, kura atrodas zvejas resursu intensīvas izmantošanas apgabala vidū, ir potenciāla izkraušanas osta. Gabonas iestāžu mērķis ir turpināt attiecības ar ES, lai stiprinātu okeāna pārvaldību, tālab izmantojot īpašu nozarisko atbalstu un tā dotās daudzgadu finansēšanas iespējas, kā arī ar kuģu darbību uzsākt savas pārstrādes nozares industrializāciju, lai tādējādi veicinātu savas ekonomikas dažādošanu.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Izvērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Gabonas zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante izvērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.
•Ietekmes analīze
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Sarunās panāktajā nolīgumā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai pēctecīgā nolīguma attiecīgajā pantā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ikgadējais finansiālais ieguldījums ir 2 600 000 EUR, un tas pamatojas uz:
a) ikgadējo summu 1 600 000 EUR apmērā, ko piešķir par piekļuvi zvejas resursiem Gabonas zvejas zonā un kas atbilst tālu migrējošo sugu atsauces daudzumam 32 000 tonnu gadā;
b) atbalstu 1 000 000 EUR gadā Gabonas zivsaimniecības nozares rīcībpolitikas izstrādei. Šis atbalsts atbilst Gabonas Stratēģiskā zivsaimniecības plāna mērķiem.
Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā 2 .
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība
Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā un tā īstenošanas protokolā ir paredzēta uzraudzīšanas kārtība.
2021/0126 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)2007. gada 11. jūnijā stājās spēkā Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu 3 (“nolīgums”), kas apstiprināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2007 4 . Protokols, ar kuru nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, zaudēja spēku 2016. gada 23. jūlijā.
(2)Padome 2015. gada 22. oktobrī pilnvaroja 5 Komisiju ar Gabonas Republiku sākt sarunas ar mērķi noslēgt jaunu protokolu (“protokols”). Šīs sarunas ir sekmīgi noslēgušās, un protokols (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu, (“protokols”) tika parafēts 2021. gada 10. februārī.
(3)Partnerattiecību nolīguma un protokola mērķis ir dot Savienībai un Gabonas Republikai iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un ļautu atbildīgi izmantot zvejas resursus Gabonas zvejas zonā un Atlantijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgiem darba apstākļiem zivsaimniecības nozarē.
(4)Tādēļ protokols būtu jāparaksta Eiropas Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.
(5)Ņemot vērā ekonomisko nozīmi, kas saistīta ar Savienības zvejas darbībām Gabonas zvejas zonā, un vajadzību pēc iespējas saīsināt šādu darbību pārtraukuma laikposmu, šiem pasākumiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk.
(6)Tādēļ protokols būtu jāpiemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā un ar noteikumu, ka tas tiks noslēgts, apstiprina, ka tiek parakstīts protokols (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu (“protokols”).
Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavo pilnvaru instrumentu, ar ko Komisijas norādīto personu pilnvaro parakstīt minēto protokolu ar noteikumu, ka tas tiks noslēgts.
3. pants
Saskaņā ar protokola 24. pantu pirms protokola stāšanās spēkā tas ir piemērojams provizoriski no tā parakstīšanas dienas.
4. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Mērķis(-i)
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem
3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu (2021.–2026. gadam), ar ko īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB 6 struktūrā
08 – Lauksaimniecība un jūrlietu politika
08 05 – Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) – piešķirtie ieņēmumi
08 05 01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.Mērķis(-i)
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Sarunās apspriežot un noslēdzot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar trešām valstīm, tiek sasniegts vispārīgais mērķis nodrošināt ES zvejas kuģu piekļuvi trešo valstu zvejas zonām un veidot partnerību ar minētajām valstīm, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Savienības ūdeņiem.
IZPN nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikām (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā visos tās aspektos un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecību pārvaldība).
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr. 1
Sekmēt ilgtspējīgu zvejošanu ārpus ES ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses, sarunās apspriežot un noslēdzot IZPN ar piekrastes valstīm saskanībā ar citām Eiropas rīcībpolitikām.
Attiecīgās ABM/ABB darbības
08 05 01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos
1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
Īstenošanas protokola noslēgšana dod iespēju turpināt un nostiprināt Eiropas Savienības un Gabonas stratēģisko partnerību zivsaimniecības nozarē. Protokola noslēgšana pavērš Savienības kuģiem zvejas iespējas Gabonas zvejas zonā.
Nolīgums un protokols turklāt veicinās zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, izmantojot finansiālu atbalstu (nozariskais atbalsts) partnervalsts līmenī pieņemtu programmu, jo īpaši Visaptverošā zivsaimniecības plāna, īstenošanai, nelegālas zvejas monitoringam un apkarošanai un mazapjoma zvejniecību atbalstīšanai.
Visbeidzot, nolīgums un protokols palīdzēs Gabonai ilgtspējīgi izmantot tās jūras resursus un, sekmējot izaugsmi un pienācīgus darba apstākļus ar zveju saistītās saimnieciskajās darbībās, veicinās Gabonas zvejniecības ekonomiku.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (zvejas atļauju ikgadējais procentuālais izmantojums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).
Nozvejas dati (datu vākšana un analīze) un nolīguma komerciālā vērtība.
Ietekme uz nodarbinātību, pienācīgiem darba apstākļiem zvejniecībā un pievienoto vērtību Savienībā, kā arī uz Savienības tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZPN).
Labvēlīgā ietekme uz partnervalsts veikto pētniecisko darbu, zvejas darbību uzraudzību un kontroli un zvejniecības, konkrēti mazapjoma zvejniecības sektora, attīstību.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Lai saīsinātu laikposmu, kurā zvejas darbības nav iespējamas, paredzēts, ka jauno īstenošanas protokolu provizoriski piemēros no tā parakstīšanas dienas.
Jaunais protokols nodrošinās satvaru Savienības flotes zvejas darbībām Gabonas zvejas zonā, bet ES kuģu īpašniekiem dos iespēju iesniegt pieteikumus uz zvejas atļaujām, lai varētu zvejot minētajā zonā. Turklāt jaunais protokols stiprinās ES un Gabonas sadarbību, kuras mērķis būs palīdzēt izstrādāt ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku visos tās aspektos. Tajā jo īpaši paredzēts kuģu monitorings ar VMS un elektroniska nozvejas datu pārraidīšana. Saskaņā ar protokolu pieejamais nozariskais atbalsts palīdzēs Gabonai īstenot savu nacionālo zivsaimniecības stratēģiju, arī apkarot NNN zveju, bet vienlaikus veicinās pienācīgus darba apstākļus zvejas darbībās.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
Ja Savienība protokolu nenoslēgs no jauna, Savienības kuģi vairs nedrīkstēs veikt zvejas darbības, jo pašreizējā nolīgumā ir ietverta klauzula, kas izslēdz zvejas darbības, kuras netiek veiktas nolīguma protokola noteiktajā satvarā. Tāpēc ES tāljūras flote saņem pārliecinošu pievienoto vērtību. Turklāt protokols piedāvā satvaru ciešākai Savienības un Gabonas sadarbībai.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Izanalizējušas Gabonas zvejas zonā agrāk gūto nozveju, kā arī pieejamos novērtējumus un zinātniskos ieteikumus, puses ir nolēmušas noteikt tunzivju un tunzivjveidīgo sugu atsauces daudzumu, kura apjoms ir 32 000 tonnu gadā, un paredzēt zvejas iespējas 27 kuģiem tunzivju zvejai ar riņķvadu un 6 kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem, kā arī 4 traleriem, kuri zvejo dziļūdens vēžveidīgos un kuriem atļauja tiks piešķirta, tikai pamatojoties uz izpētes zvejas rezultātiem un ņemot vērā konstatētos dziļūdens garneļu un krabju krājumu pārpalikumus. Lai ņemtu vērā nacionālās zivsaimniecības un dabas resursu izmantošanas stratēģijas prioritātes, ir paredzēts liels nozariskā atbalsta apmērs.
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Līdzekļi, kas piešķirti kā finansiālā atlīdzība par IZPN doto piekļuvi, veido aizvietojamus ieņēmumus Gabonas budžetā. Tomēr nozariskajam atbalstam paredzēto finansējumu (parasti – ar ikgadējā budžeta likuma starpniecību) piešķir zivsaimniecības jomā kompetentajai ministrijai – tāds ir IZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir nacionālu projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
☑ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
–☑ Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā no tā(-s) parakstīšanas dienas 2021. gadā un 5 gadus līdz 2026. gadam.
–☑ Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2026. gadam.
◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 8
☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
[…]
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus.
Komisija (MARE ĢD, sadarbojoties ar zivsaimniecības atašeju, kura kompetencē ir Gvinejas līča reģions un kurš atrodas Rabātā (Maroka), un koordinējot darbu ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem) nodrošinās regulāru protokola īstenošanas uzraudzību, jo īpaši tādos aspektos kā operatoru iesaistīšanās zvejas iespēju izmantošanā, nozvejas dati un nozariskā atbalsta nosacījumu izpilde.
Turklāt IZPN paredz vismaz vienu Apvienotās komitejas ikgadējo sanāksmi, kuras laikā Komisija un Gabona izskatīs nolīguma un protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, koriģēs programmu un finansiālo ieguldījumu.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
Apzinātais risks ir zvejas iespēju nepilnīga apguve no ES kuģu īpašnieku puses un zivsaimniecības nozares rīcībpolitikas finansēšanai paredzēto līdzekļu nepilnīga apguve vai apguves kavēšanās no Gabonas puses. Paredzēts izvērsts dialogs par rīcībpolitikas plānošanu un īstenošanu saskaņā ar nolīgumu un protokolu. Šo kontroles metožu daļa ir arī protokola 15. pantā minētā kopīgā rezultātu analīze. Turklāt nolīgumā un protokolā ir iekļautas īpašas klauzulas nolīguma un protokola apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.
2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Maksājumus par piekļuvi kārto atsaistīti no nozariskā atbalsta maksājumiem.
Piekļuves maksājumu veic ik gadu protokola gadadienā, izņemot pirmo gadu, kad maksājums jānokārto 60 dienu laikā pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Kuģu piekļuvi kontrolē, izdodot zvejas atļaujas.
Pirmo reizi atbalsts tiks izmaksāts trīs mēnešu laikā pēc provizoriskās piemērošanas sākuma, ja tiks panākta vienošanās par gada un daudzgadu īstenošanas programmu; nākamajos gados tas būs atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem. Sasniegtie rezultāti un izpildes rādītāji tiks uzraudzīti, ievērojot Vadlīnijas par Gabonas zivsaimniecības politikai paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanu, par kurām pusēm jāvienojas, un pamatojoties uz partnervalsts iesniegtajiem ziņojumiem vai dokumentārajiem pierādījumiem un zivsaimniecības atašeja veiktajām vērtēšanām un pārbaudēm.
2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums
Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) paredzētie piekļuves maksājumi tiek kontrolēti, lai garantētu to atbilstību starptautisko nolīgumu noteikumiem. Ar nozarisko atbalstu saistītās kontroles mērķis ir uzraudzīt šā atbalsta īstenošanu. Uzraudzību īsteno Komisijas darbinieki, kuri strādā ES delegācijās, un Apvienotās komitejas sanāksmju laikā. Īstenošanas sekmes izvērtē, izmantojot daudzgadu plānošanas matricu. Ja sekmes ir nepietiekamas, nākamo daļmaksājumu aptur vai, iespējams, samazina. Visu IZPN pārbaužu kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 1,8 % apmērā (no visām 2018. gada iemaksām). IZPN pārbaudes procedūras lielā mērā izriet no regulatīvām pamatprasībām. Tā kā trūkumi, kas varētu būtiski ietekmēt finanšu darījumu likumību un pareizību, nav konstatēti, tiek uzskatīts, ka pārbaudes ir rezultatīvas. Vidējais kļūdas īpatsvars tiek lēsts 0,0 % apmērā.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Komisija apņemas tiekties iedibināt politisku dialogu un regulāru koordināciju ar Gabonu, lai varētu uzlabot nolīguma un protokola pārvaldību un stiprināt Savienības ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar IZPN, attiecas tās parastie noteikumi un parastās budžeta un finanšu procedūras. Konkrēti, tiek pilnībā identificēti trešo valstu bankas konti, kuros ieskaita finansiālo ieguldījumu. Protokola 3. panta 7. punkts precizē, ka ar piekļuvi saistītā finansiālā ieguldījuma daļa un nozariskajam atbalstam paredzētā daļa jāiemaksā Valsts kases kontā.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr. […][Nosaukums………………………………………] |
Dif./nedif.( 9 ) |
no EBTA valstīm 10 |
no kandidātvalstīm 11 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
08.05.01 Pārvaldības satvara izveidošana Eiropas Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos |
Dif. |
NĒ |
NĒ |
JĀ |
NĒ |
|
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu veids |
Iemaksas |
|||
|
Nr. […][Nosaukums………………………………………] |
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
[…][XX.YY.YY.YY.] |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
||
3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem
[Šī iedaļa jāaizpilda ar administratīvu budžeta datu izklājlapu (otro dokumentu šā finanšu pārskata pielikumā) un jāielādē CISNET dienestu savstarpējo konsultāciju vajadzībām.]
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Nr. 2 |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
|
MARE ĢD |
2021. gads 12 |
2022. gads |
2023. gads |
2024. gads |
2025. gads |
KOPĀ |
|||
|
• Darbības apropriācijas |
|||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs 08.05.01 |
Saistības |
(1) |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
|
Maksājumi |
(2) |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 13 |
|||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
(3) |
||||||||
|
KOPĀ MARE ĢD apropriācijas |
Saistības |
=1+1a +3 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
|
Maksājumi |
=2+2a +3 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
||
|
|
Saistības |
(4) |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
Maksājumi |
(5) |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||
|
KOPĀ
apropriācijas |
Saistības |
=4+ 6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
Maksājumi |
=5+ 6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas
|
|
Saistības |
(4) |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
Maksājumi |
(5) |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||
|
KOPĀ
apropriācijas (atsauces summa) |
Saistības |
=4+ 6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
Maksājumi |
=5 + 6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
|
|
5 |
“Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
ĢD: <…….> |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
||||||||||
|
• Citi administratīvie izdevumi |
||||||||||
|
KOPĀ <…….> ĢD |
Apropriācijas |
|||||||||
|
KOPĀ 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas |
(Saistību kopsumma = maksājumu kopsumma) |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
2021. gads 14 |
2022. gads |
2023. gads |
2024. gads |
2025. gads |
KOPĀ |
|||
|
KOPĀ
apropriācijas |
Saistības |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
|
|
Maksājumi |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
||
3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus ⇩ |
2021. gads |
2022. gads |
2023. gads |
2024. gads |
2025. gads |
KOPĀ |
||||||||
|
IZNĀKUMI |
||||||||||||||
|
Veids 15 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējās izmaksas |
||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 16 … |
||||||||||||||
|
– Flotes piekļuve |
1,6 |
1,6 |
1,6 |
1,6 |
1,6 |
1,6 |
8 |
|||||||
|
– Nozariskais atbalsts |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
5 |
|||||||
|
– Iznākums |
||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
||||||||||||||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ... |
||||||||||||||
|
– Iznākums |
||||||||||||||
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
||||||||||||||
|
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
2,6 |
13 |
||||||||
3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.Kopsavilkums
–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N gads 17 |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|
Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Citi administratīvie izdevumi |
||||||||
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA |
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 18 |
||||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||||
|
Pārējie administratīvie izdevumi |
||||||||
|
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS |
|
KOPĀ |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.2. Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
|
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
||||||||
|
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
||||||||
|
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
||||||||
|
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
||||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 19 |
||||||||
|
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
||||||||
|
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) |
||||||||
|
XX 01 04 yy 20 |
– galvenajā mītnē |
|||||||
|
– delegācijās |
||||||||
|
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība) |
||||||||
|
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība) |
||||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |
||||||||
|
KOPĀ |
||||||||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
|
|
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
–☑ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
Rezerves pozīcijas izmantošana (40. nodaļa).
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
[…]
3.2.5.Trešo personu iemaksas
–☑ Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
||||||||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
||||||||
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻ pašu resursus
–◻ dažādus ieņēmumus
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 21 |
||||||
|
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
…………. pants |
||||||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
[…]
Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.
[…]