6. pants

1. Nolīgumi vai konvencijas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemērojusi Kopiena vai kas noslēgtas vai provizoriski piemērotas saskaņā ar ES līguma 24. vai 38. pantu, ir saistošas jaunajām dalībvalstīm atbilstīgi pamatlīgumos vai šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Jaunās dalībvalstis apņemas atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem vai konvencijām, ko noslēgušas vai provizoriski piemērojušas pašreizējās dalībvalstis un Kopiena, rīkojoties kopīgi, kā arī pašreizējo dalībvalstu noslēgtajiem nolīgumiem, kas saistīti ar šādiem nolīgumiem vai konvencijām.

Par jauno dalībvalstu pievienošanos turpmāk 6. punktā minētajiem nolīgumiem vai konvencijām, kā arī nolīgumiem ar Baltkrieviju, Ķīnu, Čīli, Mercosur valstīm un Šveici, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Kopiena un tās dalībvalstis, vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem vai konvencijām un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Šī procedūra neskar Kopienas kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu slēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos. Komisija dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz norādījumiem par šādām sarunām, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija iesniedz Padomei.

3. Pievienojoties 2. punktā minētajiem nolīgumiem un konvencijām, jaunās dalībvalstis iegūst tādas pašas no šiem nolīgumiem un konvencijām izrietošās tiesības un pienākumus kā pašreizējām dalībvalstīm.

4. Ar šo Aktu jaunās dalībvalstis pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam [1], kas noslēgts starp Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses.

5. Jaunās dalībvalstis apņemas atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu [2], kā noteikts minētā līguma 128. pantā.

6. No pievienošanās dienas un līdz 2. punktā minēto nepieciešamo protokolu noslēgšanai jaunās dalībvalstis piemēros nolīgumus, ko pašreizējās dalībvalstis kopā ar Kopienu noslēgušas ar Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Bulgāriju, Horvātiju, Ēģipti, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Kazahstānu, Kirgīziju, Libānu, Meksiku, Moldovu, Maroku, Rumāniju, Krievijas Federāciju, Sanmarīno, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Sīriju, Tunisiju, Turciju, Turkmenistānu, Ukrainu un Uzbekiju, kā arī citus nolīgumus, ko pirms pievienošanās kopīgi noslēgušas pašreizējās dalībvalstis un Kopiena.

Jebkādus šo nolīgumu pielāgojumus paredz protokolos, ko ar līgumslēdzējām valstīm noslēdz atbilstīgi šā panta 2. punkta otrajai daļai. Ja protokoli netiek noslēgti līdz pievienošanās dienai, Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei veic vajadzīgos pasākumus, lai rastu šīs situācijas risinājumu pēc pievienošanās.

7. No pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās attiecībā uz tekstilmateriāliem, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm.

Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu ražojumu ievešanu, koriģē, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai. Šajā sakarā Kopiena ir tiesīga pirms pievienošanās dienas apspriest ar attiecīgajām trešām valstīm iepriekš minēto divpusējo nolīgumu vai vienošanos grozījumus.

Ja divpusējo nolīgumu vai vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Kopiena veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu ražojumu ievešanu no trešām valstīm, lai tādējādi ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai.

8. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu ievešanu, pielāgo, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauda ražojumi pēdējos gados ievesti jaunajās dalībvalstīs.

Šajā sakarā Kopiena pirms pievienošanās dienas apspriež ar attiecīgajām trešām valstīm grozījumus, kādi jāveic divpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko Kopiena un trešās valstis noslēgušas par tērauda produktiem.

Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā panta pirmo daļu.

9. Visus zvejniecības nolīgumus, ko jaunās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, no pievienošanās dienas pārvalda Kopiena.

Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, jauno dalībvalstu tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajos nolīgumos, nemainās.

Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbība varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.

10. No pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā.

Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp vienu vai vairākām jaunajām dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā Akta, jaunās dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja kādai no jaunajām dalībvalstīm rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas pirms pievienošanās noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad šī valsts atbilstīgi attiecīgā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.

11. Ar šā Akta stāšanos spēkā un atbilstīgi tajā paredzētajiem noteikumiem jaunās dalībvalstis pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot iepriekš 2. punktā un 4. līdz 6. punktā minētos nolīgumus vai konvencijas.

12. Jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā īsteno atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī Kopiena vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada pievienošanās Savienībai.

Jo īpaši tās — no pievienošanās dienas vai agrākās iespējamās dienas pēc pievienošanās dienas — pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Kopiena, izņemot gadījumus, kad šo valstu dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.

[1] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

[2] OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

--------------------------------------------------