(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis ir jo īpaši nodrošināt to, ka ekonomiskais un budžeta stāvoklis ir pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar 104. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu Komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, ir secinājusi, ka Spānijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Spāniju 2009. gada 24. martā (3).

(6)

Līguma 104. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Spānijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir pieņemti tālāk minētie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar stabilitātes programmas 2009. gada janvāra atjauninājumu tiek lēsts, ka Spānijas valsts budžeta deficīts 2008. gadā sasniedzis 3,4 % no IKP un tādējādi pārsniedzis atsauces vērtību 3 % no IKP. Deficīts ir bijis tuvu atsauces vērtībai 3 % no IKP, tomēr nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē, lēšot, ka Spānijas reālā IKP pieaugums 2008. gadā ir sasniedzis 1,2 % no IKP salīdzinājumā ar 3,7 % 2007. gadā, un starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu saglabājusies pozitīva. Turklāt nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta tikai uz laiku.

(8)

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi, kurā ņemti vērā deficītu palielinoši vienreizējie pasākumi ½ % no IKP apmērā, kopējais valsts deficīts 2009. gadā palielināsies līdz 6,2 % no IKP. Šī prognoze bija balstīta uz paredzamo IKP samazināšanos par 2 % un uz piesardzīgu novērtējumu attiecībā uz 2009. gada Budžeta likumu un fiskālajiem pasākumiem, par kuriem Spānijas iestādes paziņoja 2008. gada 27. novembrī. Kā parasti pieņemot, ka politika nemainīsies, tiek prognozēts, ka 2010. gadā deficīts būs 5,7 % no IKP. Tādējādi Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(9)

Valsts kopējais parāds saglabājas krietni zem atsauces vērtības 60 % no IKP; saskaņā ar 2009. gada janvāra stabilitātes programmas aprēķiniem 2008. gadā tas bija 39,5 % no IKP. Tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozēm kopējā valsts parāda attiecība pret IKP būtiski pieaugs, 2010. gadā sasniedzot 53 %.

(10)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi 104. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Spānijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,