<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><ORDER xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.ORDER><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑246/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CO0246</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2291">EU:C:2014:2291</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>5</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>5</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.ORDER><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20141015">2014. GADA 15. OKTOBRA</DATE> RĪKOJUMS — LIETA C‑246/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">DE BELLIS</HT> U.C.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas rīkojums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20141015">2014. gada 15. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesību akti, ar kuriem ar atpakaļejošu spēku ir paredzēts tiesību uz pensiju samazinājums</KEYWORD><KEYWORD>Pilnībā iekšēja situācija</KEYWORD><KEYWORD>Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība</KEYWORD></INDEX><ORDER.INIT><P>Lieta C‑246/14</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20140428">2014. gada 28. aprīlī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20140521">2014. gada 21. maijā</DATE>, tiesvedībā</P></ORDER.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vittoria De Bellis ,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Diana Perrone,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Cesaria Antonia Villani</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Istituto Nazionale di Previdenza per i Dipendenti dell’Amministrazione Pubblica (Inpdap) .</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE.GEN><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>] (referents), tiesneši K. Vajda [<HT TYPE="ITALIC">C. Vajda</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>] un D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu lemt, izdodot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>izdod šo rīkojumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE.GEN><CONTENTS.ORDER><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Rīkojums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.</TXT></NP><?PAGE NO="2"?><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā, kurā <HT TYPE="ITALIC">V. De Bellis</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Perrone</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. A. Villani</HT> k‑dzes vēršas pret <HT TYPE="ITALIC">Istituto Nazionale di Previdenza per i Dipendenti dell’Amministrazione Pubblica (Inpdap)</HT> saistībā ar viņu tiesībām uz pensiju.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums Nr. 241/1990</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT><DATE ISO="19900807">1990. gada 7. augusta</DATE> Likuma Nr. 241 par jaunu normu ieviešanu administratīvā procesa jomā un par tiesībām piekļūt administratīviem dokumentiem (<DATE ISO="19900818">1990. gada 18. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 192, 7. lpp.), kurā grozījusi ir izdarīti ar <DATE ISO="20050211">2005. gada 11. februāra</DATE> Likumu Nr. 15 (<DATE ISO="20050221">2005. gada 21. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 42, 4. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Likums Nr. 241/1990<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 1. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>Pārvaldes darbība ir vērsta uz to, lai sasniegtu likumā noteiktos mērķus, un tā pamatojas uz ekonomikas, efektivitātes, objektivitātes, atklātības un pārskatāmības kritērijiem saskaņā ar kārtību, kas noteikta šajā likumā un citās tiesību normās, kuras reglamentē atsevišķas procedūras, kā arī principiem, kuri izriet no Kopienu tiesību sistēmas.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums Nr. 335/1995</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>4</NO.P><TXT><DATE ISO="19950808">1995. gada 8. augusta</DATE> Likuma Nr. 335 par obligātās un papildu pensijas sistēmas reformu (<DATE ISO="19950816">1995. gada 16. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais pielikums Nr. 190, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Likums Nr. 335/95<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) 1. panta 41. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Pensionēta apdrošinātā apgādību zaudējušo personu pensiju izmaksai piemērojamais regulējums, kas ir spēkā vispārējās obligātās apdrošināšanas sistēmas ietvaros, ir piemērojams visiem sistēmu veidiem, kas izslēdz vai aizstāj minēto sistēmu. Ja apgādnieku zaudējušās personas ir vienīgi nepilngadīgi, studējoši vai darbnespējīgi bērni, pensijas apmērs ir 70 % vienīgi attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām, kas ir izmaksājamas, sākot no šī likuma spēkā stāšanās dienas. Apgādnieka zaudējuma pensiju summa var tikt pieskaitīta saņēmēja ienākumiem pielikumā esošajā tabulā F norādītajās robežās. No šajā punktā paredzētās ienākumu saskaitīšanas ar apgādnieka zaudējuma pensiju tās samazinātajā apmērā izrietošās summas katrā ziņā nevar būt zemākas par tām, ko tā pati persona būtu guvusi, ja tās ienākumi būtu līdzvērtīgi ienākumu klases, kas ir nākamā zemākā par to, kurā ir ierindojami tās ienākumi, augstākajai robežai. Ierobežojumi attiecībā uz saskaitīšanu nav piemērojami, ja saņēmējs ir piederīgs nukleārai ģimenei, kas ietver nepilngadīgus, studējošus vai darbnespējīgus bērnus šī punkta pirmajā teikumā minētā regulējuma izpratnē. Šī tiesību norma bez ierobežojumiem attiecas uz labvēlīgākiem sociālajiem pabalstiem, kas tiek saņemti šī likuma spēkā stāšanās dienā, un to iekļaušana ir paredzēta ar nākotnē veicamiem uzlabojumiem.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums Nr. 724/1994</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="19941223">1994. gada 23. decembra</DATE> Likuma Nr. 724 (<DATE ISO="19941230">1994. gada 30. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais pielikums Nr. 304, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Likums Nr. 724/1994<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) 15. panta 5. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Tiesību normas attiecībā uz grozītā un papildinātā <DATE ISO="19590527">1959. gada 27. maija</DATE> Likuma Nr. 324 2. pantā paredzētā īpašā pensijas papildmaksājuma izmaksu ir piemērojamas vienīgi līdz <DATE ISO="19941231">1994. gada 31. decembrim</DATE> izmaksātajām tiešajām pensijām un attiecīgajām apgādnieka zaudējuma pensijām.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Likums Nr. 296/2006</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="20061227">2006. gada 27. decembra</DATE> Likuma Nr. 296 (<DATE ISO="20061227">2006. gada 27. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais pielikums Nr. 299, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Likums Nr. 296/2006<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) vienīgā panta 774. un 776. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>774.</NO.P><TXT>Pensionēta apdrošinātā apgādību zaudējušo personu pensiju izmaksai piemērojamā regulējuma, kas ir spēkā vispārējās obligātās apdrošināšanas sistēmas ietvaros, attiecināšana uz visiem sistēmu veidiem, kas izslēdz vai aizstāj minēto sistēmu, kura ir paredzēta [Likuma Nr. 335/1995] 1. panta 41. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām, kas ir maksājamas, sākot no [Likuma Nr. 335/1995] stāšanās spēkā, neatkarīgi no tiešās pensijas izmaksas uzsākšanas datuma, saņēmējam jau izmaksājamais īpašais papildmaksājums, kas ir vecuma pensijas, aplūkojot to kopumā, sastāvdaļa, tiek piešķirts atbilstoši apgādnieka zaudējuma pensijai paredzētajai proporcijai.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>776.</NO.P><TXT>[Likuma Nr. 724/1994] 15. panta 5. punkts ir atcelts.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Prasītājas pamatlietā ir parastās vecuma pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējas. Tās vērsās <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> [Revīzijas palātas Apūlijas reģiona apelācijas instances tiesas palāta], lai panāktu tostarp viņu tiesību uz īpaša papildmaksājuma un ar to saistīto procentu izmaksu pilnā apmērā atzīšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Šajā tiesvedībā <HT TYPE="ITALIC">Istituto Nazionale di Previdenza per i Dipendenti dell’Amministrazione Pubblica (Inpdap)</HT> norādīja, ka prasītājas pamatlietā apgādnieka zaudējuma pensiju saņemot, sākot vienīgi no datuma, kas ir vēlāks par 1995. gada 16. augustu. No Likuma Nr. 296/2006 vienīgā panta 774. punkta izrietot, ka Likuma Nr. 335/1995 1. panta 41. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām, kas ir maksājamas, sākot no <DATE ISO="19950817">1995. gada 17. augusta</DATE>, neatkarīgi no prasījumu uz tiešo pensiju rašanās datuma, īpašais papildmaksājums ir saprotams kā vecuma pensijas sastāvdaļa.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> būtībā norāda, ka ar Likuma Nr. 296/2006 vienīgā panta 774. un 776. punktu tiekot atceltas tiesības attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām, kuras izriet no minētās tiesas judikatūrā veiktās Likuma Nr. 724/1994 15. panta 5. punkta interpretācijas. Šī tiesa uzskata, ka Likuma Nr. 296/2006 vienīgā panta 774. un 776. punkta mērķis esot vien aizsargāt Itālijas valsts finanšu intereses. Tādējādi rodoties jautājums, vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir piemērojams tādu interpretējošu likumu esamības gadījumā, ar kuriem – ar atpakaļejošu spēku un radot nelabvēlīgas sekas ieinteresētajām personām – tiek grozītas prasījumus radošās tiesību normas, un vai vienīgi finanšu pamatojums var veidot primāru vispārējo interešu apsvērumu.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Šajā ziņā <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> norāda uz <HT TYPE="ITALIC">Corte costituzionale</HT> [Konstitucionālā tiesa] judikatūru. Šī pēdējā minētā tiesa, izskatot divus <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Siciliana</HT> [Revīzijas palātas Sicīlijas reģiona apelācijas instances tiesas palāta] nolēmumus, savā <DATE ISO="20080312">2008. gada 12. marta</DATE> spriedumā Nr. 74 esot nolēmusi, ka izvirzītie jautājumi par Likuma Nr. 296/2006 vienīgā panta 774. punkta atbilstību konstitūcijai nav pamatoti. Turklāt <DATE ISO="20110105">2011. gada 5. janvāra</DATE> spriedumā Nr. 1 attiecībā uz Likumu Nr. 335/1995 <HT TYPE="ITALIC">Corte costituzionale</HT> esot nolēmusi, ka tiesiskajām attiecībām saistībā ar publiskām un privātām vecuma pensijām tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nav piemērojams. Likumdevējs, pieņemot Likumu Nr. 335/1995 esot vēlējies panākt privāto un publisko pensiju sistēmu<?PAGE NO="4"?> saskaņošanu, kurai ir bijusi strukturāla iedarbība uz publiskajiem izdevumiem un budžeta līdzsvaru, lai ievērotu Kopienu saistības attiecībā uz ekonomiskās un finanšu stabilitātes paktu pārejai uz vienotu Eiropas valūtu.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Saistībā ar Tiesas kompetenci atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> norāda, ka Likuma Nr. 241/1990 1. pantā esot ietverta tieša un beznosacījumu atsauce uz Eiropas Savienības tiesību sistēmas principiem, kas Itālijas tiesai sava sprieduma vajadzībām dod tiesības iesniegt Tiesai konkrētu un nozīmīgu interpretācijas lūgumu. Protams, spriedumos <HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT> (C‑482/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT> (C‑313/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa esot uzskatījusi, ka Likuma Nr. 241/1990 1. pantā nav paredzēta tieša un beznosacījumu atsauce uz Savienības tiesībām. Tomēr pretēji lietām, kurās tika pasludināti šie divi spriedumi, pamatlietā tiekot aplūkots nevis pienākums norādīt pamatojumu, bet tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kas, nebūdams ierobežots ar valsts tiesībām, ir piemērojams skaidri un beznosacījumu kārtībā.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>1)</NO.P><TXT>Vai tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauti tādi valsts tiesību akti kā [Likums Nr. 296/2006], ar kuru ir noteikts, ka <HT TYPE="ITALIC">Istituto di Previdenza</HT> nevar izmaksāt labvēlīgākas apgādnieka zaudējuma pensijas to apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kas tiek izmaksātas pēc <DATE ISO="19950817">1995. gada 17. augusta</DATE> un kas atbilst vecuma pensijām, kuras viņu laulātajiem tika izmaksātas līdz <DATE ISO="19941231">1994. gada 31. decembrim</DATE>, nenorādot, vai šajā ziņā pastāv vispārējo interešu apsvērumi?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai finansiāls apsvērums var būt vispārējo interešu apsvērums tādu autentiskās interpretācijas likumu pieņemšanai, kādi tiek aplūkoti pamatlietā?<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par Tiesas kompetenci</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Vispirms ir jākonstatē, ka uzdotie jautājumi ir par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa interpretāciju pilnībā iekšējā situācijā.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbildes sniegšana uz prejudiciālu jautājumu principā nav Tiesas kompetencē, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību norma, ko Tiesai lūgts interpretēt, nav piemērojama (šajā ziņā skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Caixa d’Estalvis i Pensions de Barcelona</HT>, C‑139/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:174">EU:C:2014:174</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Tomēr Tiesa ir kompetenta lemt par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kuri attiecas uz Savienības tiesību normām, situācijās, kurās pamatlietas fakti neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, bet kurās valsts tiesību normās ir atsauce uz minēto Savienības tiesību normu saturu, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts pilnībā iekšējā situācijā piemērojamo regulējumu (skat. tostarp spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Poseidon Chartering</HT>, C‑3/04, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:176">EU:C:2006:176</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 15. punkts; <HT TYPE="ITALIC">ETI</HT> u.c., C‑280/06, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:775">EU:C:2007:775</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 22. un 26. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Salahadin Abdulla</HT> u.c., C‑175/08, C‑176/08, C‑178/08 un C‑179/08, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:105">EU:C:2010:105</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 48. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 17. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT>, C‑583/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:638">EU:C:2012:638</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 45. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 21. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Pastāv noteikta Savienības interese attiecībā uz to, lai – nolūkā novērst atšķirīgas interpretācijas nākotnē – no Savienības tiesībām pārņemtās normas vai jēdzieni tiktu interpretēti vienveidīgi, ja valsts tiesību akti – risinājumiem, kas tiek sniegti situācijās, kurām nav piemērojams konkrēts Savienības tiesību akts, – ir saskaņoti ar šajā tiesību aktā izmantotajiem risinājumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi iekšējās situācijās un ar Savienības tiesībām reglamentētās situācijās, lai kādi arī būtu apstākļi, kuros no Savienības tiesībām pārņemtās normas vai jēdzieni ir jāpiemēro (skat. tostarp<?PAGE NO="5"?> spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Salahadin Abdulla</HT> u.c., <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:105">EU:C:2010:105</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 48. punkts; <HT TYPE="ITALIC">SC Volksbank România</HT>, C‑602/10, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:443">EU:C:2012:443</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 87. un 88. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:638">EU:C:2012:638</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 46. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Allianz Hungária Biztosító</HT> u.c., C‑32/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:160">EU:C:2013:160</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 20. un 21. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 22. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Tas tā ir tad, ja ar valsts tiesībām attiecīgās Savienības tiesību normas ir padarītas par tiešā un beznosacījumu veidā piemērojamām šādām situācijām (spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 19. punkts; <HT TYPE="ITALIC">Nolan</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:638">EU:C:2012:638</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 47. punkts, un <HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 23. punkts). Turpretim tas tā nav gadījumā, ja valsts tiesību normas valsts tiesai ļauj atkāpties no Savienības tiesību normām, kā tās ir interpretējusi Tiesa (šajā ziņā skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Kleinwort Benson</HT>, C‑346/93, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:85">EU:C:1995:85</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 16. un 18. punkts, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Saistībā ar Likuma Nr. 241/1990 1. pantu, uz kuru atsaucas <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT>, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šī tiesību norma neietver atsauci uz Savienības tiesībām iepriekšminētās Tiesas judikatūras izpratnē, kas tai ļautu atbildēt uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju saistībā ar pilnībā iekšējiem strīdiem (skat. spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, un <HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> nenorāda nevienu apstākli, kas ļautu Tiesai secināt, ka tai ir kompetence atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Vienīgi tas, ka šie pēdējie minētie attiecas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, nevis pienākumu norādīt pamatojumu, kā tas ir bijis lietās, kurās ir tikuši pasludināti spriedumi <HT TYPE="ITALIC">Cicala</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:868">EU:C:2011:868</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <HT TYPE="ITALIC">Romeo</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:718">EU:C:2013:718</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), nevar grozīt šo vērtējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstīgi Tiesas Reglamenta 94. panta c) punktam lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāietver to iemeslu izklāsts, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, kā arī saikne, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. Šim izklāstam, tāpat kā šī reglamenta 94. panta a) punktā prasītajam faktu, kuriem ir nozīme, kopsavilkumam, ir jāļauj Tiesai papildus lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamībai pārbaudīt savu kompetenci atbildēt uz uzdoto jautājumu (rīkojums <HT TYPE="ITALIC">Parva Investitsionna Banka</HT>, C‑488/13, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2191">EU:C:2014:2191</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 25. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jākonstatē, ka, pamatojoties uz Reglamenta 53. panta 2. punktu, atbildes sniegšana uz <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> uzdotajiem jautājumiem acīmredzami nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Atbildes sniegšana uz <HT TYPE="ITALIC">Corte dei conti, sezione giurisdizionale per la Regione Puglia</HT> (Itālija) ar <DATE ISO="20140428">2014. gada 28. aprīļa</DATE> lēmumu (lieta C‑246/14) uzdotajiem jautājumiem acīmredzami nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.ORDER><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></ORDER>