EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.11.2024
COM(2024) 531 final
2024/0301(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012
{SWD(2024) 258 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Pakalpojumu sniegšanas brīvība ietver arī dalībvalstī reģistrētu pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, uz kuru tie uz laiku var norīkot savus darba ņēmējus, lai tur sniegtu minētos pakalpojumus. Norīkojot savus darba ņēmējus, pakalpojumu sniedzējam dalībvalstī, uz kuru notiek norīkošana darbā, ir jāievēro noteiktu nodarbinātības noteikumu kopums, kā noteikts Direktīvā 96/71/EK 1 . Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu attiecīgo norīkoto darba ņēmēju minimālo aizsardzību. Dalībvalstīm ir cieši jāsadarbojas un jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai atvieglotu šo nodarbinātības noteikumu ievērošanas uzraudzību. Tāpēc nevajadzīga administratīvā sloga novēršanai pakalpojumu sniedzējiem, norīkoto darba ņēmēju aizsardzībai un efektīvas uzraudzības nodrošināšanai būtu jāiet roku rokā un jāveicina iekšējā tirgus pienācīga darbība.
Kā noteikts Direktīvas 2014/67/ES 2 9. panta 1. punktā, lai nodrošinātu minētajā direktīvā un Direktīvā 96/71/EK paredzēto pienākumu izpildes efektīvu uzraudzību, dalībvalstis var noteikt tikai tādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus, kas nepieciešami šajā nolūkā, ja tie ir pamatoti un samērīgi saskaņā ar ES tiesību aktiem. Šajā kontekstā saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis var noteikt pienākumu pakalpojumu sniedzējam, kurš veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, iesniegt vienkāršu deklarāciju atbildīgajām valsts kompetentajām iestādēm, kurā ietverta attiecīgā informācija, kas nepieciešama, lai varētu veikt faktisku pārbaudi darba vietā.
2020. gada jaunās industriālās stratēģijas 3 atjauninājumā Komisija paziņoja, ka tā sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vienotu elektronisku veidlapu paziņošanai par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Šis darbs neapdraudēs esošo ES tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā un tā nodrošināto darba ņēmēju aizsardzību. Dalība ir brīvprātīga.
Savā 2024. gada marta paziņojumā “Darbaspēka un prasmju trūkums ES – rīcības plāns” 4 Komisija paziņoja, ka tā veicinās vienotas elektroniskās veidlapas ieviešanu norīkoto darba ņēmēju deklarācijām, papildus izveidojot digitālu daudzvalodu portālu, kurā uzņēmumi var iesniegt norīkojuma deklarācijas dalībvalstīm, kuras nolemj izmantot šo rīku. Tas palīdzēs samazināt administratīvo slogu.
Paziņojums tika sagatavots pēc tam, kad Direktīvas 2014/67/ES īstenošanas novērtējumā tika paustas bažas. Ziņojumā par Direktīvas 2014/67/ES īstenošanu 5 Komisija secināja, ka dažās jomās, par kurām to bija informējušas dažādas ieinteresētās personas, var būt vajadzīgi uzlabojumi. Tas ietver administratīvās kontroles sistēmu vienkāršošanu, piemēram, ieviešot vienotu ES mēroga deklarēšanas sistēmu.
Šā priekšlikuma mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un valstu kompetentajām iestādēm, no vienas puses, atvieglojot norīkojuma deklarāciju iesniegšanu, ja tas vajadzīgs, lietotājdraudzīgā veidā, attālināti un ar elektroniskiem līdzekļiem un, no otras puses, atvieglojot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī Direktīvās 2014/67/ES un 96/71/EK noteikto pienākumu izpildes efektīvu uzraudzību.
Priekšlikums atvieglos efektīvu un atbilstīgu pārbaužu veikšanu dalībvalstu teritorijā, veicinot norīkoto darba ņēmēju aizsardzību.
Kopš 2023. gada janvāra dalībvalstis ekspertu grupā konsultē Komisiju par vienotu elektronisko veidlapu darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai, īpašu uzmanību pievēršot attiecīgajai informācijai, kas vajadzīga, lai varētu veikt faktisko pārbaudi darba vietā. Saņemot dalībvalstu ekspertu ieteikumu, ir izveidots iespējams kopīgs saraksts ar informācijas prasībām darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai. Tikmēr sākotnējā deviņu dalībvalstu grupa paziņoja par savu apņemšanos informāciju, ko tā pieprasa no pakalpojumu sniedzējiem, kuri norīko darba ņēmējus darbā to teritorijā, pielāgot informācijas prasībām, kas noteiktas kopējā informācijas prasību sarakstā 6 .
Publiskā saskarne, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”)
Ar priekšlikumu tiek izveidota daudzvalodu elektroniska publiskā saskarne ( t.i. drošs tīmekļa portāls vienota elektroniskā formāta izmantošanai un datu automātiskai pārsūtīšanai), kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 7 (“publiskā saskarne”) brīvprātīgai izmantošanai dalībvalstīs, kuras uzņem norīkotos darba ņēmējus (“uzņēmēja dalībvalsts”). Šīs uzņēmējas dalībvalstis var izvēlēties pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, izmantotu šo saskarni, lai nosūtītu darbā norīkoto darba ņēmēju vienkāršu deklarāciju (“norīkojuma deklarācija”) atbildīgajām valsts kompetentajām iestādēm nolūkā veikt faktisko pārbaudi darba vietā. IMI ir daudzvalodu elektronisks rīks, kas dod valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm iespēju ātri un viegli sazināties ar kolēģiem ES. IMI repozitorijs ļaus valstu kompetentajām iestādēm pārbaudīt informāciju par pakalpojumu sniedzēju iesniegtajām norīkojuma deklarācijām. IMI izmantošana dos iespēju atkārtoti izmantot esošos IT risinājumus, tādējādi palīdzot samazināt IT izstrādes vienreizējās izmaksas.
Pakalpojumu sniedzēji izmantos publisko saskarni, lai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm iesniegtu norīkojuma deklarāciju. Lai to izdarītu, saskarnē būs pieejama standarta veidlapa. Šajā standarta veidlapā tiks sniegta attiecīgā informācija, kas var būt nepieciešama, lai varētu veikt faktisko pārbaudi darba vietā saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tajā būs informācija, kas saistīta ar pakalpojumu sniedzēju, norīkoto darba ņēmēju, norīkojumu, kompetento iestāžu kontaktpersonu un pakalpojuma saņēmēju. Standarta veidlapas konkrētais saturs tiks noteikts īstenošanas aktā. Tiks ņemti vērā dalībvalstu ekspertu grupas sniegtie ieteikumi par attiecīgo informāciju, kas iekļaujama šādā veidlapā.
Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras izstrādāt standarta veidlapu un veikt tajā turpmākas izmaiņas. Ja dalībvalstis uzskata, ka publiskajā saskarnē vai izmantošanai publiskajā saskarnē paredzētā attiecīgā informācija būtu jāpievieno standarta veidlapai vai nebūtiskā informācija būtu jāsvītro no standarta veidlapas, tās var iesniegt Komisijai priekšlikumus grozīt standarta veidlapu un iekļaut informācijas prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, ja vien tās ir pamatotas un samērīgas, lai veiktu efektīvu pārbaudi darba vietā.
Dalībvalstis var nolemt, ka, aizpildot veidlapu publiskajā saskarnē, daži standarta veidlapā ietvertie elementi, kurus tās neuzskata par būtiskiem, ņemot vērā valsts kontekstu un to, kā tās organizē faktisko pārbaudi darba vietā, netiek prasīti no pakalpojumu sniedzējiem, kas norīko darba ņēmējus to teritorijā. Šādā gadījumā tām būtu jāinformē Komisija. Attiecībā uz elementiem, kas izriet no vēlākiem standarta veidlapas grozījumiem, minētajām dalībvalstīm attiecīgi nebūtu vajadzības pielāgot savus valsts tiesību aktus, lai iekļautu šādus elementus.
Publiskās saskarnes izveide ar daudzvalodu standarta veidlapu darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai un tas, ka Eiropas Komisija šo saskarni dara pieejamu valstu kompetentajām iestādēm, nekādi neskar Eiropas Komisijas pienākumu pārraudzīt Savienības tiesību aktu pareizu īstenošanu un piemērošanu dalībvalstīs saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu un tās pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, kā arī dalībvalstu pienākumu ievērot Savienības tiesību aktus.
Administratīvā sloga samazināšana pakalpojumu sniedzējiem
Ieinteresētās personas ir pastāvīgi uzsvērušas, ka pienākums un prasības attiecībā uz norīkojuma deklarācijas iesniegšanu ir būtiska ziņošanas prasība uzņēmumiem vienotajā tirgū. Tas tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem administratīvajiem šķēršļiem pakalpojumu pārrobežu sniegšanai iekšējā tirgū.
Ziņošanas pienākumu un norīkojuma deklarāciju iesniegšanas procedūras racionalizēšana ievērojami samazinās administratīvo slogu uzņēmumiem, tostarp MVU, un atvieglos dalībvalstīm efektīvu un pienācīgu pārbaužu veikšanu.
Daudzvalodu publiskā saskarne ar standarta veidlapas palīdzību ļaus uzņēmumiem, kuri norīko darba ņēmējus, iesniegt norīkojuma deklarācijas vienā vietā, sniedzot vienādu pieprasītās informācijas kopumu visās iesaistītajās dalībvalstīs, t. i., dalībvalstīs, kuras izmanto publisko saskarni un uz kurām tie norīko darba ņēmējus. Uzņēmumi varēs iesniegt norīkojuma deklarāciju savā valodā, tādējādi pārvarot valodas barjeru, ar ko regulāri saskaras uzņēmumi, kuri norīko darba ņēmējus (pakalpojumu sniedzēji), deklarējot norīkojumus tās dalībvalsts deklarēšanas sistēmā, uz kuru tie norīko darba ņēmējus.
Šis priekšlikums palīdz īstenot Komisijas apņemšanos atvieglot ziņošanas prasības, kas izriet no ES tiesību aktiem. Savā paziņojumā “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 8 Komisija uzsver, cik svarīga ir regulatīvā sistēma, kas nodrošina, ka izvirzītie mērķi tiek sasniegti ar minimālām izmaksām. Tāpēc tā ir apņēmusies no jauna censties racionalizēt un vienkāršot ziņošanas prasības ar galīgo mērķi samazināt saistīto administratīvo slogu par 25 %, neapdraudot attiecīgos politikas mērķus. MVU paredzētu atvieglojumu paketē 9 vēl sīkāk izklāstīta šī darbība un darba ņēmēju norīkojuma deklarācijas elektroniskā formāta izstrāde atzīmēta kā paraugs digitālo tehnoloģiju izmantošanai nolūkā samazināt administratīvo slogu un uzlabot noturību.
Darba ņēmēju tiesību aizsardzība
Norīkojuma deklarāciju iesniegšana, izmantojot publisko saskarni, arī ļaus labāk un vienotāk piemērot Direktīvu 96/71/EK. Norīkoto darba ņēmēju deklarēšanas un aizsardzības atvieglošana ir vēl viens elements ES tiesību aktos, kas nodrošina taisnīgu mobilitāti.
Tā kā pakalpojumu sniedzējiem vairs nebūs jāievēro dažādas valstu prasības, kas iekļautas valstu saskarnēs un norīkojuma deklarācijas veidlapās iesaistītajās dalībvalstīs, publiskā saskarne, izmantojot standarta veidlapu, palīdzēs samazināt norīkošanas noteikumu neievērošanas gadījumu skaitu. Tas arī palielinās darbā norīkošanas pārredzamību.
Šajā kontekstā šī iniciatīva dod dalībvalstīm iespēju vieglāk veikt efektīvas, pienācīgas un mērķtiecīgas pārbaudes, veicinot norīkoto darba ņēmēju tiesību aizsardzību un taisnīgu mobilitāti kopumā.
Turklāt iespēja nosūtīt deklarācijas kopiju norīkotajam darba ņēmējam ļaus norīkotajiem darba ņēmējiem informēt procedūrā iesaistītos dalībniekus, kas palīdzēs norīkotajiem darba ņēmējiem izmantot savas tiesības. Pašlaik šādas iespējas valstu deklarēšanas sistēmās nav.
Administratīvā sloga samazināšana dalībvalstu iestādēm un administratīvās sadarbības veicināšana
Ar Direktīvu 2014/67/ES tika ieviesti noteikumi par administratīvo sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par darba ņēmēju norīkošanas noteikumu ievērošanas uzraudzību. Šo administratīvo sadarbību īsteno, izmantojot IMI. Tādēļ IMI ir būtiska nozīme, atbalstot pastiprinātu administratīvo sadarbību, kas ir direktīvas pamatā.
Modulis “Darba ņēmēju norīkošanas pieprasījums” ir galvenais IMI modulis administratīvajai sadarbībai saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES un Direktīvu 96/71/EK. Tas sekmē savstarpēju palīdzību, ļaujot iestādei vienā dalībvalstī pieprasīt informāciju vai palīdzību no citas dalībvalsts iestādes.
Pašlaik valstu kompetentajām iestādēm, kas lūdz savstarpēju palīdzību no citām dalībvalstīm, ir jāpārvar ievērojams administratīvais slogs, lai iesniegtu informācijas pieprasījumu IMI sistēmā. Pašlaik dalībvalstu kompetentajām iestādēm, pirms iesniegt palīdzības lūgumu, ir manuāli jāievada IMI informācija par konkrētu norīkojumu, kura dēļ tiek sūtīts savstarpējās palīdzības pieprasījums IMI. Tas ir tāpēc, ka deklarācijas tiek saņemtas dalībvalstu sistēmās, kas nav savienotas ar IMI. Lai atvieglotu administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un lai vienkāršotu savstarpējās palīdzības pieprasījumus, norīkojuma deklarācijās sniegtā informācija būtu jādara tieši pieejama IMI. Pašlaik tā notiek autotransporta nozarē, kur saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1057 10 Komisijai tika uzdots izstrādāt daudzvalodu publisko saskarni, kurai operatoriem ir piekļuve un kuru tie var izmantot, lai iesniegtu un atjauninātu informāciju par norīkošanu darbā un vajadzības gadījumā iesniegtu IMI citus attiecīgus dokumentus. Pēc tam dalībvalstīm būtu jāapmainās ar datiem un informāciju, jāiesaistās administratīvajā sadarbībā un jāsniedz savstarpēja palīdzība, izmantojot IMI.
Administratīvās procedūras saskaņošana attiecībā uz citās nozarēs norīkoto darba ņēmēju deklarēšanu gadījumos, kad šāds deklarēšanas pienākums būtu pamatots un samērīgs, ar procedūru transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā autotransporta nozarē samazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm. Pašlaik kompetentajām iestādēm ir jāpārvalda un jāizmanto divas dažādas sistēmas savu uzraudzības uzdevumu veikšanai, izmantojot IMI, lai deklarētu transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, un valstu deklarēšanas sistēmas saistībā ar norīkošanu darbā citās nozarēs. Abu sistēmu saskaņošana varētu racionalizēt datubāžu un iekšējo administratīvo procedūru izmantošanu valstu kompetentajām iestādēm un tādējādi šīm iestādēm nodrošināt efektīvāku mehānismu, lai uzraudzītu un kontrolētu atbilstību piemērojamajiem norīkošanas noteikumiem.
Iesaistītās dalībvalstis gūst labumu no izmaksu un laika ietaupījumiem. Turklāt IMI sistēmas izmantošana ļauj dalībvalstīm pārtraukt savu atsevišķo deklarēšanas sistēmu darbību, ja tās to vēlas, un tādējādi ietaupīt šo sistēmu darbības un uzturēšanas izmaksas. Dažas dalībvalstis, kas vēl neizmanto digitālos risinājumus deklarēšanas pienākumu izpildei, var izmantot IMI sistēmu bez nepieciešamības ieguldīt laiku un resursus elektroniskas valsts deklarēšanas sistēmas izstrādē. Dalībvalstis, kas uztur savas valsts datubāzes, gūtu labumu no iespējas tās savienot ar publisko saskarni.
IMI sistēma arī ļauj sagatavot statistiku, atbalstot valstu politikas veidošanu un nodrošinot stabilu pamatu darba inspekciju darbam, tostarp attiecībā uz to riska analīzi.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir Eiropas Savienības iekšējā tirgus pamatprincips, kas noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”).
Ar Direktīvu 96/71/EK šo principu īsteno attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un darba ņēmēju tiesību ievērošanu. Direktīvas 96/71/EK 3. pantā ir noteikts skaidri definētu nodarbinātības noteikumu pamata kopums, kas pakalpojumu sniedzējam jāievēro dalībvalstī, uz kuru notiek norīkošana darbā, lai nodrošinātu attiecīgo norīkoto darba ņēmēju minimālo aizsardzību.
Direktīvas 2014/67/ES mērķis ir atvieglot pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu un iekšējā tirgus darbību, kā arī garantēt, ka tiek ievērots pienācīgs pārrobežu pakalpojumu sniegšanas jomā norīkoto darba ņēmēju tiesību aizsardzības līmenis, jo īpaši attiecībā uz to nodarbinātības pamatnoteikumu izpildi, kurus piemēro dalībvalstī, kurā pakalpojums jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 96/71/EK 3. pantu. Šajā ziņā ar Direktīvu 2014/67/ES ir izveidota tādu atbilstīgu noteikumu, pasākumu un kontroles mehānismu vienotā sistēma, kas nepieciešami, lai labāk un vienotāk īstenotu, piemērotu un praksē izpildītu Direktīvu 96/71/EK.
Lai nodrošinātu, ka pamatnoteikumi par nodarbinātības nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz norīkotiem darba ņēmējiem, tiek piemēroti pareizi, Direktīva 2014/67/ES dod dalībvalstīm iespēju piemērot noteiktas administratīvās prasības un kontroles pasākumus pakalpojumu sniedzējiem, kas pakalpojumu sniegšanas nolūkā norīko darba ņēmējus, ja šādas prasības un pasākumi ir pamatoti un proporcionāli saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šajā kontekstā Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm noteikt pienākumu pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, iesniegt atbildīgajām valsts kompetentajām iestādēm vienkāršu deklarāciju, kurā ietverta attiecīgā informācija, kas vajadzīga, lai varētu veikt faktisku pārbaudi darba vietā.
Šis priekšlikums atbilst šiem noteikumiem, jo ar to negroza tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā noteikts Direktīvās 2014/67/ES un 96/71/EK, kā arī tas neapdraud regulējuma nodrošinātās darba ņēmēju aizsardzības līmeni. Tas atvieglo norīkojuma deklarāciju iesniegšanu, kad tas vajadzīgs, saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu un tās 9. panta 4. punktā noteikto procedūru un atvieglo administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un Direktīvā 2014/67/ES un Direktīvā 96/71/EK noteikto pienākumu izpildes efektīvu uzraudzību.
Priekšlikums papildina noteikumus par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē. Jaunie noteikumi par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, kas noteikti ar Direktīvu (ES) 2020/1057, tika pieņemti 2021. gada jūlijā kā daļa no mobilitātes paketes, un tos piemēro no 2022. gada 2. februāra. Komisija izmanto daudzvalodu portālu, kas savienots ar IMI un paredzēts autopārvadātājiem, kuriem šie jaunie noteikumi ir jāievēro. Portāls ļauj autopārvadātājiem, izmantojot IMI, iesniegt norīkojuma deklarācijas dalībvalstij(-īm), kurā(-ās) transportlīdzekļu vadītāji tiks norīkoti darbā. Priekšlikums saskaņotu administratīvo procedūru darbā norīkoto darba ņēmēju deklarēšanai citās nozarēs un procedūru transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā autotransporta nozarē.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis priekšlikums palīdz īstenot divas no šīs Komisijas prioritātēm, proti, izveidot “dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu” un veicināt “darbvietu izaugsmi un ieguldījumus”, vienkāršojot tiesisko regulējumu un racionalizējot ziņošanas prasības.
Priekšlikums papildina Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas (SMET) centienus samazināt administratīvo slogu darba ņēmēju norīkošanai darbā. Komisija un dalībvalstis sadarbojas SMET, lai atvieglotu administratīvās prasības attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā, cita starpā attiecībā uz deklarēšanas pienākumiem. Izstrādājot publisko saskarni, tiks ņemta vērā SMET apzinātā paraugprakse.
Eiropadome 2023. gada oktobrī aicināja visas attiecīgās iestādes turpināt darbu, lai vienkāršotu regulējumu un samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu 11 . 2024. gada aprīlī tā aicināja Komisiju Labāka un viedāka tiesiskā regulējuma ietvaros būtiski samazināt uz uzņēmumiem un valsts iestādēm gulstošo administratīvo un atbilstības nodrošināšanas slogu 12 .
Eiropas Parlaments 2022. gada 17. februāra rezolūcijā par tādu šķēršļu novēršanu vienotajā tirgū, kuri nav saistīti ne ar tarifiem, ne ar nodokļiem 13 mudināja Komisiju ieviest digitālu veidlapu darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai, izveidojot vienkāršu, lietotājdraudzīgu un sadarbspējīgu digitālo veidlapu, kas atbilst Eiropas uzņēmumu un jo īpaši MVU vajadzībām.
Šis priekšlikums turklāt reaģē uz mērķiem, kas izvirzīti Sadarbspējīgas Eiropas aktā, kura nolūks ir stiprināt pārrobežu sadarbspēju un sadarbību publiskajā sektorā visā ES. Lai gādātu par pārrobežu sadarbspēju, publiskās saskarnes tehniskajām specifikācijām un prasībām piemēro sadarbspējas novērtējumu un apsver kopīgu sadarbspējas risinājumu atkārtotu izmantošanu.
Visbeidzot, iniciatīva un digitālas veidlapas darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai īstenošana ES atbilst pašreizējām norisēm saistībā ar Eiropas digitālās identitātes satvaru un Eiropas digitālās identitātes maku 14 . Piemēram, pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot Eiropas digitālās identitātes maku, kad tas kļūs pieejams, par vienu no sevis identificēšanas veidiem, un norīkotie darba ņēmēji varētu saņemt savā makā darba ņēmēju norīkojuma deklarācijas kopiju.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Tāpat kā IMI regulas gadījumā, šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 114. pants. Priekšlikuma mērķis ir atbalstīt iekšējā tirgus darbību (LESD 26. pants). Lai gan dalībvalstīm nav jānodrošina ar priekšlikumu izveidotās publiskās saskarnes izmantošana, paredzētā ieviešana dalībvalstīs veicinās procedūras un prasību tuvināšanu attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā iesaistītajās dalībvalstīs. Turklāt, ja dalībvalstis nolems izmantot publisko saskarni, tām būs jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji var izpildīt savu pienākumu iesniegt deklarāciju par norīkošanu darbā, izmantojot minēto kopīgo saskarni. Publiskā saskarne kā vienotais deklarēšanas portāls un standarta veidlapa paredz līdzīgus norīkojuma deklarācijas nosacījumus dalībvalstīs, kuras izvēlas izmantot publisko saskarni.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums atbilst Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktajam subsidiaritātes principam. Šīs regulas mērķi, proti, izveidot daudzvalodu elektronisku publisko saskarni, kas savienota ar IMI, lai samazinātu administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, kuri norīko darba ņēmējus darbā iesaistītajās dalībvalstīs, vienlaikus arī veicinot Direktīvas 96/71/EK labāku un vienotāku piemērošanu un izpildi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī.
•Proporcionalitāte
Priekšlikuma mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, samazinot administratīvos šķēršļus pakalpojumu sniegšanas brīvībai, ļaujot dalībvalstīm vieglāk veikt efektīvu uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti ES tiesību akti, kuru mērķis ir nodrošināt norīkoto darba ņēmēju aizsardzību, un atbalstot saistīto administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Ierosinātā rīcība ir piemērots veids, kā sasniegt mērķi. Ieviešot līdzīgas procedūras attiecībā uz norīkojuma deklarācijām dalībvalstīs, kuras izvēlas izmantot publisko saskarni, tiek samazināts administratīvais slogs, atvieglota efektīva uzraudzība un atbalstīta saistītā administratīvā sadarbība. Lai gan publiskā saskarne ir paredzēta brīvprātīgai izmantošanai dalībvalstīs, tās mērķis būtu jāsasniedz ar paredzēto ieviešanu dalībvalstīs, tādējādi parādot, ka vienotā tirgus sniegto ieguvumu nodrošināšana ir Komisijas un dalībvalstu kopīga atbildība.
Vienlaikus, tā kā priekšlikums ir brīvprātīgs, tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams mērķa sasniegšanai, un neietekmē dalībvalstu kompetenci darba ņēmēju norīkošanas jomā. Dalībvalstis var pieprasīt pakalpojumu sniedzējiem izmantot šo saskarni, lai iesniegtu kompetentajām iestādēm darbā norīkoto darba ņēmēju vienkāršu deklarāciju.
Tā kā priekšlikums atspoguļotu jau izveidoto administratīvo un tehnisko procedūru transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā autotransporta nozarē, Savienības finansiālās un administratīvās izmaksas ir ierobežotas un samērīgas ar iniciatīvas mērķi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Priekšlikumā ir iekļauts IMI regulas pielikuma grozījums. Tādēļ vispiemērotākais instruments ir regula. Deklarācijas iesniegšanai, glabāšanai un apstrādei publiskajā saskarnē, ko veic Komisija, un informācijas apmaiņai saistībā ar efektīvu administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību starp dalībvalstīm ir jāatbilst personas datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725, un to paredz Savienības tiesību aktos.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Ziņojumā par Direktīvas 2014/67/ES īstenošanu Komisija secināja, ka ir dažas jomas, par kurām Komisijai ir ziņojušas dažādas ieinteresētās personas un kurās varētu būt nepieciešami uzlabojumi. Tās ietver administratīvās kontroles sistēmu vienkāršošanu, piemēram, ieviešot vienotu ES mēroga deklarēšanas sistēmu.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika, kad tika sagatavota vienotā veidlapa elektroniskā formātā ziņošanai par darba ņēmēju norīkošanu darbā.
Apspriešanās procesā piedalījās attiecīgās ieinteresēto personu grupas: valsts iestādes, izpildstruktūras, uzņēmumu asociācijas. Jo īpaši notika apspriešanās ar Eiropas sociālajiem partneriem. Ārēja pētījuma kontekstā tika izmantotas dažādas atklātas un mērķtiecīgas apspriešanās metodes un instrumenti, kuru mērķis cita starpā bija: apzināt e-deklarācijas potenciālo darbības jomu, formātu, struktūru un īstenošanas iespējas un apspriesties ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām par koncepciju (t. i., darbības jomu, formātu un struktūru) un īstenošanas iespējām:
–tīmekļseminārs sadarbībā ar Eiropas Darba iestādi (ELA) 2022. gada 17. februārī, lai informētu dalībvalstu kompetentās iestādes un sociālos partnerus par projektu un apkopotu to atsauksmes;
–tikšanās un intervijas ar ieinteresētajām dalībvalstu iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām laikposmā no 2022. gada februāra līdz aprīlim;
–darbseminārs par lietotāju pieredzi 2022. gada 27. aprīlī, kurā piedalījās sociālo partneru apzinātie pakalpojumu sniedzēji, lai apkopotu informāciju par administratīvo pieredzi saistībā ar darba ņēmēju norīkošanu darbā;
–tehnisks darbseminārs ar attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvjiem 2022. gada 28. aprīlī, lai apspriestu īstenošanas iespējas;
–tikšanās ar sociālajiem partneriem 2021. gada 30. novembrī, 2021. gada 8. decembrī, 2022. gada 8. februārī, 2022. gada 2. jūnijā un 2023. gada 11. maijā;
–tehniskā aptauja dalībvalstīm no 2022. gada 9. jūnija līdz 6. jūlijam;
–sociālo partneru uzklausīšana tiešsaistē 2024. gada 29. aprīlī, kas bija veltīta e-deklarācijai par darba ņēmēju norīkošanu darbā.
E-deklarācijas projekts par darba ņēmēju norīkošanu darbā tika apspriests arī ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ELA forumā par darba ņēmēju norīkošanu darbā 2023. gada 13. martā un 2024. gada 11. aprīlī.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Šis priekšlikums ir apzināts pēc spēkā esošo ziņošanas pienākumu iekšējās pārbaudes procesa un balstīts uz pieredzi, kas gūta, īstenojot saistītos tiesību aktus. Tā kā tas ir kārtējais solis no ES tiesību aktiem izrietošo ziņošanas prasību nepārtrauktas novērtēšanas procesā, rūpīga slogu un to ietekmes uz ieinteresētajām personām pārbaude turpināsies.
Komisija saņēma informāciju no ekspertu grupas par vienotu elektronisko veidlapu darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai, kas ieteica Komisijai kopīgi izstrādāt un īstenot vienotu elektronisku veidlapu darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai. Grupas darbs tiek veikts, pilnībā ievērojot Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES.
•Ietekmes novērtējums – sloga samazināšana
Komisija nav veikusi šīs mērķtiecīgās iniciatīvas ietekmes novērtēšanu (IN). Tomēr Komisija veica analīzi, lai novērtētu pašreizējo administratīvā sloga līmeni saistībā ar darbā norīkoto darba ņēmēju deklarēšanu 27 ES dalībvalstīs, kā rezultātā tika detalizēti modelētas dažādu deklarēšanas procedūru izmaksas. Pievienotajā dienestu darba dokumentā atrodamajā analīzē tika aplūkots arī iespējamais ietaupījums laika un resursu ziņā, ieviešot standarta veidlapu to darba ņēmēju deklarēšanai, kurus paredzēts norīkot darbā, izmantojot dažādas īstenošanas iespējas, tostarp daudzvalodu elektronisko saskarni, kas savienota ar IMI, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo līdzdalības pakāpi. ES līmenī analīze liecina, ka vienoto darbā norīkoto darba ņēmēju deklarēšanas sistēmu ietekmē vienotās sistēmas struktūra un darbā norīkošanas deklarāciju apjoms, uz ko attieksies jaunā sistēma.
Tiek lēsts, ka vidējais laika samazinājums norīkojuma deklarācijas aizpildīšanai, izmantojot standarta veidlapu, ir aptuveni 73 % salīdzinājumā ar vidējo laiku, kas pašlaik vajadzīgs visā ES. Sloga samazinājums atšķiras atkarībā no tā, cik lielā mērā dalībvalstis izmanto standarta veidlapu.
Tiek lēsts, ka vidējais sloga samazinājums (kopējās izmaksas) pakalpojumu sniedzējiem, kas norīko darba ņēmējus to teritorijā, ir 58 % salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, šajā pasākumā iesaistoties sākotnējai deviņu dalībvalstu grupai, kas līdz šim apliecinājusi savu gatavību. Ja visas 27 dalībvalstis nolemtu pievienoties šai iniciatīvai, sloga samazinājums ES līmenī palielinātos līdz 81 % salīdzinājumā ar pašreizējo pamatscenāriju.
Šis priekšlikums attiecas uz ierobežotām un mērķtiecīgām izmaiņām esošajā administratīvajā praksē, kas attiecas uz dalībvalstīm, kuras to brīvprātīgi izvēlas, un esošajos tiesību aktos, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2012, ar ko izveido Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”). Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt daudzvalodu elektronisku publisko saskarni, kas savienota ar IMI, norīkoto darba ņēmēju deklarēšanai, kā tas jau tiek darīts autotransporta nozarē, citās ekonomikas nozarēs, lai atvieglotu Direktīvas 96/71/EK un Direktīvas 2014/67/ES īstenošanu, kas paliek nemainīga.
Ierosinātās izmaiņas neietekmē ES politiku, bet tikai nodrošina pamatu brīvprātīga tehniska risinājuma (publiskās saskarnes) izstrādei deklarāciju iesniegšanai par norīkotajiem darba ņēmējiem, izmantojot standarta veidlapu un atvieglojot datu apmaiņu starp valstu pārvaldes iestādēm. Šā priekšlikuma izstrādes laikā tika izmantota apmaiņa un pierādījumi, ko apkopojusi ekspertu grupa attiecībā uz vienotu elektronisko veidlapu darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai. Priekšlikums palīdzēs samazināt administratīvo slogu kompetentajām valsts iestādēm un uzņēmumiem, palielinot piekļuvi datiem par norīkotajiem darba ņēmējiem un apmaiņu ar tiem.
Visbeidzot, ietekmes novērtējums nebija vajadzīgs, jo grozījuma darbības joma ir ierobežota, tas ir mērķtiecīgs un paredz tehniskus grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šis ir REFIT priekšlikums, kura mērķis ir samazināt slogu dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem.
Ziņošanas prasības par darba ņēmēju norīkošanu darbā attiecas uz lielu skaitu uzņēmumu. 2022. gada dati no iepriekšējās deklarēšanas rīkiem (jaunākie pieejamie dati) liecina, ka ES bija aptuveni 1,9 miljoni norīkoto darba ņēmēju, 2,3 miljoni norīkojuma deklarāciju un 4,7 miljoni norīkojumu. Ņemot vērā norīkojumu un norīkoto darba ņēmēju skaita izmaiņas, izņemot kravu autopārvadājumus, par kuriem tagad ir jāiesniedz deklarācijas, izmantojot centrālo ES portālu autopārvadātājiem, pieejamie dati liecina, ka laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam deklarēto norīkojumu skaits ir pieaudzis par 14 % 15 .
Visas 27 dalībvalstis izveidoja iepriekšējas deklarēšanas rīku pakalpojumu sniedzējiem, kas norīko darba ņēmējus uz citu dalībvalsti. Tomēr dalībvalstu sistēmas atšķiras gan uzbūves, gan prasību ziņā, un tās nav savstarpēji savienotas. Līdz ar to nepieciešamo administratīvo deklarēšanas procedūru ievērošana rada ievērojamu administratīvo slogu uzņēmumiem, kuri norīko darba ņēmējus. No tā izrietošais darījumu izmaksu pieaugums noteiktos apstākļos var būtiski kavēt vai ierobežot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
2024. gadā veiktajā uzņēmumu apsekojumā par vienotā tirgus stāvokli tika konstatēts, ka 46,1 % no vairāk nekā 1000 aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka problēmas / nenoteiktības saistībā ar darba ņēmēju pagaidu norīkošanu uz citu valsti ir ievērojamas 16 . Aplēstais laiks, lai reģistrētu norīkojumu, svārstās no 21 minūtes Igaunijā un Slovākijā līdz 87 minūtēm Grieķijā. Itālijā nepieciešamais laiks ir 61 minūte. Nesen veiktā pētījumā par administratīvā sloga ietekmi uz darba ņēmēju norīkošanu darbā citā valstī, ko veic MVU pierobežas reģionos, visi respondenti norādīja, ka viens no lielākajiem apgrūtinājumiem ir tas, ka ES netiek racionāli izmantotas valstu darbā norīkošanas procedūras 17 .
Ziņošanas prasībām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu izpildi un pienācīgu uzraudzību. Tomēr ziņošanas prasības var arī radīt nesamērīgu slogu ieinteresētajām personām, jo īpaši ietekmējot MVU un mikrouzņēmumus. To uzkrāšanās laika gaitā var radīt liekus vai dubultus pienākumus vai likt izmantot neatbilstošas informācijas vākšanas metodes.
Tāpēc ziņošanas pienākumu pilnveidošana un administratīvā sloga samazināšana ir prioritāra. Priekšlikums racionalizēs ziņošanas pienākumus, izmantojot šādu pasākumu kombināciju:
–pārskatu konsolidēšana, ko pašlaik veic dažādās sistēmās un ar atšķirīgām prasībām;
–informācijas apmaiņas digitalizācija.
•Pamattiesības
Ierosinātā regula attiecas uz personas datu apstrādi. Personas datu apstrādei ir pilnībā jāatbilst pamattiesībām, kas noteiktas Pamattiesību hartā, un jo īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā. Šajā priekšlikumā šīs juridiskās prasības ir pilnībā ņemtas vērā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikumam ir ierobežota ietekme uz Komisijas budžetu. Ņemot vērā sākotnējo piecu gadu periodu publiskās saskarnes pilnīgai īstenošanai un uzturēšanai, ietekme uz budžetu galvenokārt izriet no šāda darba:
–risinājuma izstrāde – 1,3 miljoni EUR;
–risinājuma uzturēšana – 0,7 miljoni EUR;
–atbalsts – 0,7 miljoni EUR;
–apmācība – 0,2 miljoni EUR;
–infrastruktūra – 0,1 miljons EUR.
Aptuveni 3 miljoni EUR pieciem gadiem. Lēstās darbības izmaksas pēc pilnīgas īstenošanas ir 0,5 miljoni EUR gadā.
Attiecībā uz personāla vajadzībām publiskās saskarnes pilnīgai ieviešanai būs vajadzīgi 1,5 pilnslodzes ekvivalenti, pastāvīgai uzturēšanai – 0,5 pilnslodzes ekvivalenti.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Neattiecas
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
1. pants. Publiskā saskarne, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu
Šajā pantā ir paredzēta tādas daudzvalodu publiskās saskarnes izveide, kas savienota ar IMI, lai deklarētu darba ņēmēju norīkošanu darbā (“publiskā saskarne”).
Publiskās saskarnes galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu dalībvalstu iestādēm un uzņēmumiem, tuvinot valstu tiesību aktus un procedūras, un pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, tām uzraugot atbilstību konkrētām administratīvajām prasībām, kas piemērojamas darba ņēmēju norīkošanai, izmantojot IMI.
Publiskā saskarne ļauj pakalpojumu sniedzējiem izpildīt pamatotus un samērīgus pienākumus deklarēt darba ņēmēju norīkošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. un 2. punktu, ja dalībvalstis ir izvēlējušās izmantot šo publisko saskarni.
2. pants. Publiskās saskarnes funkcijas
Šajā pantā ir uzskaitītas publiskās saskarnes galvenās funkcijas.
3. pants. Publiskās saskarnes izmantošana
Šajā pantā ir noteikta procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalstis izmanto publisko saskarni.
4. pants. Standarta veidlapa
Šajā pantā ir izklāstīti attiecīgās standarta veidlapā ietvertās informācijas galvenie elementi, kurus pakalpojumu sniedzēji lietos, lai, izmantojot publisko saskarni, iesniegtu norīkojuma deklarāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Ar to Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras izstrādāt standarta veidlapu un paredzēta procedūra par iespējamiem grozījumiem standarta veidlapā.
5. pants. Personas datu apstrāde un saglabāšana
Šajā pantā ir definēts personas datu apstrādes nolūks, kā arī datu kategorijas un datu subjekti. Turklāt tajā ir precizēti pienākumi attiecībā uz to personas datu apstrādi, kas iesniegti, izmantojot publisko saskarni.
6. pants. Iesniegtās informācijas apstrāde, izmantojot IMI
Šajā pantā ir noteikts, kā atvieglot administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un vienkāršot savstarpējās palīdzības pieprasījumus; norīkojuma deklarācijās sniegtā informācija būtu jādara tieši pieejama IMI uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
7. pants. Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1024/2012
Šajā pantā ir uzskaitīti Savienības tiesību akti, kas ietver IMI izmantošanu administratīvajai sadarbībai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā uzskaitīts IMI regulas pielikumā, saskaņā ar IMI regulas 3. panta 1. punktu.
8. pants. Komiteju procedūra
Šajā pantā ir noteikta komiteju procedūra, kas jāievēro, lai izveidotu standarta veidlapu.
9. pants. Izvērtēšana
Saskaņā ar šo pantu Komisijai regula jāizvērtē piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un jāziņo par tās piemērošanā gūto pieredzi, kā arī par tās mērķu sasniegšanu.
2024/0301 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 18 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Iekšējā tirgus informācijas sistēma (“IMI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 19 , pēc iespējas būtu jāizmanto administratīvajai sadarbībai un savstarpējai palīdzībai, arī starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/67/ES 20 un 96/71/EK 21 par darba ņēmēju norīkošanu darbā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar Direktīvu 2014/67/EEK un jo īpaši tās 6. pantu dalībvalstis cieši sadarbojas un bez liekas kavēšanās savstarpēji cita citai palīdz, lai veicinātu minētās direktīvas un Direktīvas 96/71/EK īstenošanu, piemērošanu un praktisko izpildi.
(2)Direktīvas 2014/67/ES mērķis ir atvieglot pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu un iekšējā tirgus darbību, kā arī garantēt, ka tiek ievērots pienācīgs pārrobežu pakalpojumu sniegšanas jomā norīkoto darba ņēmēju tiesību aizsardzības līmenis, jo īpaši attiecībā uz to nodarbinātības pamatnoteikumu izpildi, kurus piemēro dalībvalstī, kurā pakalpojums jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 96/71/EK 3. pantu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punktu dalībvalstis var noteikt tikai tādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus, kas nepieciešami efektīvas pārraudzības nodrošināšanai attiecībā uz šajā direktīvā un Direktīvā 96/71/EK noteikto pienākumu ievērošanu, ja tie ir pamatoti un samērīgi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šādā gadījumā Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm noteikt pienākumu pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, iesniegt atbildīgajām valsts kompetentajām iestādēm vienkāršu deklarāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt faktisku pārbaudi darba vietā. Dalībvalstu pienākums ir, ievērojot pamatojuma un proporcionalitātes principu, izlemt, kādos gadījumos pieprasīt norīkojuma deklarāciju un kāda informācija šajā deklarācijā jāiekļauj.
(3)Visas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju noteikt deklarēšanas pienākumu pakalpojumu sniedzējiem, kas norīko darba ņēmējus uz šo dalībvalsti, un valstu sistēmas būtiski atšķiras uzbūves, prasību un funkcionalitātes ziņā. Šo atšķirīgo sistēmu izmantošana rada ievērojamu administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, kas norīko darba ņēmējus. Ieinteresētās personas ir konsekventi uzsvērušas, ka deklarācija par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir būtisks ziņošanas pienākums un viens no svarīgākajiem administratīvajiem šķēršļiem pārrobežu pakalpojumu sniegšanai iekšējā tirgū.
(4)Ziņošanas prasībām ir liela nozīme pienācīgas pārraudzības nodrošināšanā un pareizas tiesību aktu izpildes panākšanā. Taču, lai nodrošinātu, ka minētās prasības atbilst paredzētajam mērķim, un lai mazinātu administratīvo slogu, ir svarīgi tās pilnveidot. Tāpēc ziņošanas pienākumi un prasības norīkojuma deklarāciju iesniegšanai uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punktu, būtu jāvienkāršo saskaņā ar Komisijas paziņojumu “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” 22 , lai ievērojami samazinātu administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs un norīko darba ņēmējus uz uzņēmējām dalībvalstīm, kā arī valstu kompetentajām iestādēm.
(5)Samazinot administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem un valstu kompetentajām iestādēm, ir jānodrošina pienācīgi darba apstākļi un norīkoto darba ņēmēju sociālā aizsardzība. Atvieglojot dalībvalstu atbilstības efektīvu uzraudzību un pastiprinot savstarpējo administratīvo sadarbību, tiek uzlabota darba ņēmēju tiesību aizsardzība.
(6)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2012 12. pantu var nodrošināt tehniskos līdzekļus, lai ārējie dalībnieki varētu mijiedarboties ar IMI. Šāda mijiedarbība būtu jāveicina, izmantojot daudzvalodu elektronisku publisko saskarni, kura savienota ar IMI (“publiskā saskarne”) un ar kuras palīdzību pakalpojumu sniedzējiem būtu jāiesniedz norīkojuma deklarācijas dalībvalstīm, kuras izmanto publisko saskarni (“iesaistītās dalībvalstis”). Pēc tam šīm dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāizmanto ar IMI palīdzību saņemtā informācija, lai iesniegtu pamatotus pieprasījumus IMI norīkošanas moduļos atbilstoši pienākumam nodrošināt savstarpēju administratīvo sadarbību un palīdzību, kas minēta Direktīvas 2014/67/ES 6. un 7. pantā.
(7)Norīkojuma deklarāciju nosūtīšanas un atjaunināšanas procesa vienkāršošanai, kas notiek šādas publiskās saskarnes izveides rezultātā, būtu jāsamazina administratīvie šķēršļi pakalpojumu sniegšanas brīvībai, tostarp uzņēmumu tiesībām sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī kopā ar saviem darba ņēmējiem.
(8)Norīkojuma deklarāciju nosūtīšanas un atjaunināšanas procesa vienkāršošanai būtu jāveicina labāka un vienotāka Direktīvas 96/71/EK piemērošana, kā arī tās izpilde praksē, samazinot to gadījumu skaitu, kad norīkojuma deklarāciju iesniegšanas dažādo procedūru dēļ nav ievēroti noteikumi par norīkošanu darbā. Tas atvieglos efektīvu un atbilstīgu pārbaužu veikšanu dalībvalstīs, veicinot norīkoto darba ņēmēju tiesību aizsardzību.
(9)Norīkojuma deklarāciju nosūtīšanas un atjaunināšanas procesa vienkāršošanai būtu jāsamazina administratīvais slogs valstu kompetentajām iestādēm, kas lūdz savstarpēju palīdzību no citām dalībvalstīm. Lai nodrošinātu, ka atbildīgās valstu kompetentās iestādes var viena otrai bez liekas kavēšanās sniegt savstarpēju palīdzību, un lai vienkāršotu savstarpējās palīdzības pieprasījumus, norīkojuma deklarācijās sniegtā informācija būtu jādara tieši pieejama IMI, tādējādi atvieglojot Direktīvas 2014/67/ES un Direktīvas 96/71/EK piemērošanu praksē un atbalstot saistīto administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tā veicinot iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
(10)Komisijai būtu jāizveido publiskā saskarne, ko dalībvalstis varētu brīvprātīgi izmantot. Dalībvalstis var izvēlēties pieprasīt pakalpojumu sniedzējiem izmantot elektronisko publisko saskarni, lai tie atbildīgajām valsts kompetentajām iestādēm iesniegtu norīkojuma deklarāciju nolūkā izpildīt pamatotus un samērīgus pienākumus, ko šīs dalībvalstis noteikušas, lai deklarētu darba ņēmēju norīkošanu. Šai publiskajai saskarnei būtu jāpalīdz dalībvalstīm izpildīt to uzdevumu nodrošināt, ka procedūras un formalitātes, kas saistītas ar darba ņēmēju norīkošanu darbā, uzņēmumi var izpildīt lietotājdraudzīgā veidā, attālināti un elektroniski, vajadzības gadījumā atvieglojot norīkojuma deklarāciju iesniegšanu.
(11)Būtu jāizmanto sadarbspējīgi un atkārtoti izmantojami risinājumi, piemēram, tādi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi 23 , jo tie spēj sekmēt to, kā pakalpojumi sniedzēji sevi identificē. Tiklīdz tas kļūs pieejams, darba ņēmējiem, izmantojot Eiropas digitālās identitātes maku 24 , vajadzētu būt iespējai saņemt paziņojumus par norīkojuma deklarācijām, kas attiecas uz viņiem.
(12)Publiskā saskarne, kas savienota ar IMI, ir tehnisks līdzeklis, ko Eiropas Komisija dara pieejamu dalībvalstu brīvprātīgai izmantošanai. Pirms pieprasīt pakalpojumu sniedzējiem deklarēt attiecīgo informāciju, izmantojot minēto saskarni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šāda prasība ir paredzēta valsts tiesībās atbilstoši Savienības tiesību aktiem. Lai nodrošinātu publiskās saskarnes netraucētu izmantošanu, dalībvalstīm jebkurā laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāpaziņo Komisijai par savu interesi izmantot daudzvalodu elektronisko publisko saskarni.
(13)Komisijai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā Savienība un visas tās dalībvalstis ir konvencijas puses, būtu jānodrošina personām ar invaliditāti piekļūstamība publiskajai saskarnei un tās saturam, attiecīgā mērā ņemot vērā Direktīvas (ES) 2019/882 25 I pielikumā noteiktās piekļūstamības prasības.
(14)Pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai iesniegt norīkojuma deklarāciju tās iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, uz kuru darba ņēmējs ir norīkots, t. i., uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, izmantojot minētās publiskās saskarnes daudzvalodu standarta veidlapu.
(15)Komisija saņēma informāciju no ekspertu grupas par vienotu elektronisko veidlapu darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai, par valsts deklarēšanas prasībām un sistēmām, kā arī par attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt faktisko pārbaudi darba vietā. Komisija ir saņēmusi ekspertu grupas ieteikumu par informācijas prasībām, kuras tā uzskatītu par atbilstošām iekļaušanai vienotā veidlapā darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai. Ņemot vērā šo ieteikumu un lai varētu sniegt informāciju, kas var būt nepieciešama faktisko pārbaužu veikšanai darba vietā, standarta veidlapā, ko izmanto elektroniskā publiskā saskarne, būtu jāietver informācija par pakalpojumu sniedzēju, norīkoto darba ņēmēju, norīkojumu, kompetento iestāžu kontaktpersonu un pakalpojuma saņēmēju. Standarta veidlapai vajadzētu būt pieejamai visās ES valodās. Dalībvalstis var nolemt, ka, aizpildot veidlapu elektroniskajā publiskajā saskarnē, daži standarta veidlapā ietvertie elementi, kurus tās neuzskata par būtiskiem, ņemot vērā valsts kontekstu un to, kā tās organizē faktisko pārbaudi darba vietā, netiek prasīti no pakalpojumu sniedzējiem, kas norīko darba ņēmējus to teritorijā.
(16)Attiecībā uz standarta veidlapas izveidošanu un turpmākām izmaiņām tajā īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 26 . Dalībvalstīm, kuras uzskata, ka noteikta informācija būtu jāpievieno standarta veidlapai vai jāsvītro no tās vai ka standarta veidlapa būtu citādi jāgroza, būtu jāļauj pieprasīt Komisijai attiecīgi grozīt standarta veidlapu.
(17)Publiskās saskarnes izmantošana kopā ar tās standarta veidlapu, kas sastāv no vienota un izsmeļoša attiecīgās informācijas kopuma, kurš var būt nepieciešams faktiskas pārbaudes veikšanai darba vietā, samazinās atšķirības piemērojamajos dalībvalstu noteikumos un regulējumā. Vajadzētu pietikt ar to, ka pakalpojumu sniedzēji izpilda deklarēšanas pienākumus dalībvalstīs, kuras izmanto publisko saskarni. Šajās dalībvalstīs nevajadzētu noteikt papildu informācijas prasības valsts līmenī. Tādas publiskās saskarnes izveide, kas savienota ar IMI, ar tās standarta veidlapu, un šīs saskarnes pieejamības nodrošināšana valstu kompetentajām iestādēm ir būtiska un papildina dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, nodrošinot iekšējā tirgus darbību.
(18)Publiskās saskarnes izveide nodrošina norīkojuma deklarācijām racionalizētu satvaru, kas dalībvalstīm sniedz būtisku stimulu piedalīties. Tas atbilst dalībvalstu pašu interesēm uzlabot administratīvo sadarbību, vienkāršot administratīvās procedūras un aizsargāt darba ņēmēju tiesības. Kad publiskā saskarne tiks izveidota un apliecinās savu noderību un sniegtās priekšrocības, visām dalībvalstīm būtu jāapsver publiskās saskarnes izmantošana. Jo vairāk dalībvalstu izmantos publisko saskarni, jo vairāk saruks administratīvais slogs pakalpojumu sniedzējiem un valstu kompetentajām iestādēm, kā arī plašāks kļūs efektīvas administratīvās sadarbības tvērums darba ņēmēju tiesību aizsardzībai.
(19)Lai darba vietā varētu veikt faktisko pārbaudi, darba ņēmēju norīkojuma deklarācijā norādāmās attiecīgās informācijas prasībās, kas noteiktas saistībā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, var iekļaut konkrētus personas datus. Personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 27 un Regulā (ES) 2018/1725 28 . Lai precizētu atbildību par tādu personas datu apstrādi, kas iesniegti, izmantojot publisko saskarni, šajā regulā būtu jānorāda, kurš ir uzskatāms par personas datu pārzini. Kompetento iestāžu veiktai personas datu apstrādei IMI piemēro Regulu (ES) Nr. 1024/2012.
(20)Informācija no norīkojuma deklarācijām būtu jāglabā publiskajā saskarnē, lai to varētu atkārtoti izmantot turpmākās norīkojuma deklarācijās maksimāli 36 mēnešu laikā pēc norīkojuma perioda beigu datuma.
(21)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2024. gada 5. septembrī sniedza atzinumu.
(22)Ja sociālajiem partneriem ir nozīme darbā norīkošanas noteikumu ievērošanas uzraudzībā, kompetentajām iestādēm būtu jāļauj sniegt valsts sociālajiem partneriem attiecīgu informāciju, kas kopīgota ar IMI palīdzību, vienīgi nolūkā pārbaudīt atbilstību norīkošanas noteikumiem, vienlaikus ievērojot Regulu (ES) 2016/679. Attiecīgā informācija būtu jāsniedz sociālajiem partneriem, izmantojot citus līdzekļus nekā IMI.
(23)Eiropas Darba iestādei (ELA) būtu jāatbalsta dalībvalstu kompetentās iestādes un pakalpojumu sniedzēji publiskās saskarnes īstenošanā un izmantošanā saskaņā ar savām Regulā (ES) 2019/1149 noteiktajām pilnvarām 29 .
(24)Šai regulai nebūtu jāskar Direktīva 2014/67/ES un Direktīva 96/71/EK,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Publiskā saskarne, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu
1.Lai veicinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, samazinot administratīvos šķēršļus pakalpojumu sniegšanas brīvībai, vienlaikus atvieglojot dalībvalstu veiktu efektīvu uzraudzību par atbilstību ES tiesību aktiem, kuras mērķis ir nodrošināt norīkoto darba ņēmēju tiesību aizsardzību, un atbalstot saistīto administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisija izveido daudzvalodu publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”), kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, lai deklarētu darba ņēmēju norīkošanu darbā (“publiskā saskarne”).
2.Dalībvalstis var izvēlēties izmantot šo publisko saskarni.
3.Dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt, ka pakalpojumu sniedzēji deklarē darba ņēmēju norīkošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 9. panta 1. punktu, iesniedzot deklarāciju, kuras pamatā ir daudzvalodu standarta veidlapa, izmantojot publisko saskarni. Ja dalībvalsts paredz publiskās saskarnes izmantošanu, minētā deklarācija aizstāj jebkuru iepriekš pastāvējušu deklarāciju, kas prasīta valsts tiesību aktos.
2. pants
Publiskās saskarnes funkcijas
1.Publiskā saskarne nodrošina šādu funkcionalitāti:
a)konta izveide drošai piekļuvei pakalpojumu sniedzēja rezervētajai jomai;
b)lietotāja darbības atbilstīga žurnalēšana;
c)deklarāciju par norīkotajiem darba ņēmējiem izveide, iesniegšana un pārvaldība;
d)norīkojuma deklarācijas kopijas nosūtīšana norīkotajam darba ņēmējam;
e)iesniegtās informācijas pieejamības nodrošināšana IMI uzņēmējas dalībvalsts atbildīgajām kompetentajām valsts iestādēm administratīvās sadarbības īstenošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikuma 6. un 7. punktu;
f)atļauja vienai vai vairākām uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādēm, kas ir kompetentās iestādes Direktīvas 2014/67/ES 3. panta nozīmē, pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma papildus saņemt norīkojuma deklarācijas tieši valsts aizmugursistēmā.
2.Komisija ir atbildīga par publiskās saskarnes izstrādi, uzturēšanu un darbību.
3.Komisija nodrošina personām ar invaliditāti piekļūstamību publiskajai saskarnei un tās saturam.
3. pants
Publiskās saskarnes izmantošana dalībvalstīs
1.Dalībvalsts, kas izvēlas izmantot publisko saskarni, informē Komisiju sešus mēnešus pirms dienas, no kuras tā plāno izmantot publisko saskarni.
2.Dalībvalsts, kas izvēlas izmantot publisko saskarni, pieņem tiesību aktus, noteikumus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai pakalpojumu sniedzēji, kas norīko darba ņēmējus uz šo dalībvalsti, varētu izmantot publisko saskarni un pirms šādas izmantošanas savlaicīgi izpildītu publiskās saskarnes un darba ņēmēju norīkojuma deklarācijas standarta veidlapas prasības.
3.Dalībvalstis, kas izmanto publisko saskarni, nenosaka nekādas papildu deklarēšanas vai informācijas sniegšanas prasības pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesniedz norīkojuma deklarāciju, izmantojot publisko saskarni.
4.To dalībvalstu sarakstu, kuras izmanto 3. punktā minēto publisko saskarni, Komisija publisko publiskajā saskarnē.
5.Dalībvalsts var pārtraukt publiskās saskarnes izmantošanu. Minētā dalībvalsts par to informē Komisiju sešus mēnešus pirms paredzētā publiskās saskarnes izmantošanas beigu datuma.
4. pants
Standarta veidlapa
1.Neskarot 5. punktu, standarta veidlapā iekļauj informāciju, kas saistīta ar:
a)pakalpojumu sniedzēju;
b)norīkoto darba ņēmēju;
c)norīkojumu;
d)kontaktpersonu saziņai ar kompetentajām iestādēm;
e)pakalpojuma saņēmēju.
2.Komisija šā panta 1. punktā minēto standarta veidlapu nosaka ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 8. panta 2. punktā.
3.Dalībvalsts, kas izvēlas izmantot publisko saskarni, var nolemt nepieprasīt visu standarta veidlapā ietverto informāciju un attiecīgi informē Komisiju.
4.Dalībvalstis var iesniegt Komisijai priekšlikumus standarta veidlapas grozījumam(-iem). Komisija izskata šādus ierosinājumus, lai vajadzības gadījumā grozītu standarta veidlapu.
5.Komisija, pamatojoties uz dalībvalsts ierosinājumu vai pēc savas iniciatīvas, var ierosināt standarta veidlapas grozījumu saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto procedūru.
5. pants
Personas datu apstrāde un saglabāšana
1.Lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, publiskajā saskarnē var apstrādāt 2. un 3. punktā minētos personas datus.
2.Komisija ir uzskatāma par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punktu attiecībā uz:
a)publiskās saskarnes drošības un pieejamības nodrošināšanu;
b)personas, kas iesniedz deklarāciju par darba ņēmēju norīkošanu darbā, identifikācijas un kontaktinformācijas apstrādi.
3.Pakalpojumu sniedzēju uzskata par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu attiecībā uz šādu datu apstrādi:
a)pakalpojumu sniedzēja identitāte un kontaktinformācija;
b)norīkotā darba ņēmēja identitāte;
c)norīkotā darba ņēmēja adrese, piemēram, pasta adrese elektroniskā paziņojuma nosūtīšanai, lai informētu norīkoto darba ņēmēju par to, ka par minēto darba ņēmēju ir iesniegta deklarācija;
d)norīkotā darba ņēmēja darba vietas adrese;
e)pakalpojumu sniedzēja identitāte un kontaktinformācija.
4.Ja dalībvalsts ar publiskās saskarnes palīdzību savā aizmugursistēmā papildus saņem norīkojuma deklarācijas, kompetentā valsts iestāde ir uzskatāma par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu attiecībā uz šajās norīkojuma deklarācijās ietverto personas datu apstrādi.
5.Publiskā saskarne nodrošina, ka ar norīkojumu saistītā informācija, kas iesniegta, izmantojot minēto publisko saskarni, tiek automātiski izdzēsta 36 mēnešus pēc norīkojuma perioda beigu datuma.
6.Publiskā saskarne ļauj dzēst visus personas datus, kuri glabājas minētajā publiskajā saskarnē un pakalpojumu sniedzēju kontos, kad minētie dati vairs nav vajadzīgi mērķiem, kādiem tie tika vākti un apstrādāti.
7. Publiskā saskarne ļauj nosūtīt pakalpojumu sniedzējam atgādinājumu pārskatīt un vajadzības gadījumā dzēst jebkādus personas datus saskaņā ar 6. punktu.
8.Dalībvalsts var atļaut valsts kompetentajai iestādei sniegt valsts sociālajiem partneriem attiecīgo IMI pieejamo informāciju, izmantojot citus veidus nekā IMI, ciktāl tas nepieciešams un tikai lai pārbaudītu atbilstību norīkošanas darbā noteikumiem, un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, ar noteikumu, ka informācija attiecas uz norīkošanu darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
6. pants
Iesniegtās informācijas apstrāde, izmantojot IMI
Informāciju, kas iesniegta, izmantojot publisko saskarni, IMI dara pieejamu uzņēmējas dalībvalsts atbildīgajām kompetentajām iestādēm, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus.
7. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1024/2012
Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumā pievieno šādu jaunu 17. punktu:
“17. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES).../... (...) par publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012.”
8. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
9. pants
Izvērtēšana
Līdz [pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija ziņo par šīs regulas piemērošanas laikā gūto pieredzi. Ziņojumā jo īpaši izskata, cik lielā mērā šī regula ir spējusi sekmīgi samazināt administratīvos šķēršļus pakalpojumu sniegšanas brīvībai, atvieglojot dalībvalstīm efektīvu uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti ES tiesību akti, kuru mērķis ir nodrošināt norīkoto darba ņēmēju aizsardzību, un atbalstot saistīto administratīvo sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
10. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA / INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma / iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publisko saskarni, kas savienota ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai
1.2.Attiecīgā(-ās) rīcībpolitikas joma(-as)
Iekšējais tirgus, pakalpojumu brīva aprite, konkurētspēja, MVU, nodarbinātība, sociālā aizsardzība
1.3.Priekšlikums / iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību pēc izmēģinājuma projekta / sagatavošanas darbības 30
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu / jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Ar IMI savienotas publiskās saskarnes sekmīgas izmantošanas paplašināšana, lai autotransporta nozarē izmantotās deklarācijas par darba ņēmēju norīkošanu attiecinātu arī uz citām ekonomikas nozarēm.
1.4.2.Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr.
–Administratīvā sloga samazināšana pakalpojumu sniedzējiem darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai, līdz 2026. gada beigām vismaz par 50 % samazinot vidējās atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kas norīko darba ņēmējus uz dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi izmanto publisko saskarni, kas savienota ar IMI.
–Atvieglot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, kuras pieprasa nosūtīt norīkojuma deklarācijas, ļaujot iesniegt darba ņēmēju norīkojuma deklarācijas iesaistītajām dalībvalstīm, izmantojot publisko saskarni, un līdz 2025. gada beigām IMI sistēmā automatizēti importēt administratīvos datus par norīkotajiem darba ņēmējiem.
–Dot dalībvalstīm iespēju panākt izmaksu ietaupījumus valsts deklarāciju portālu izstrādē un darbībā, līdz 2026. gada beigām ļaujot ieinteresētajai dalībvalstij sākt brīvprātīgi izmantot publisko saskarni, kas savienota ar IMI.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma / iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Valsts pārvaldei un darba inspekcijām iesaistītajās dalībvalstīs
–Samazināt IMI izmantošanas izmaksas, jo vairs nav nepieciešama manuāla datu par norīkojumiem ievadīšana.
–Samazināt pastāvīgas uzturēšanas izmaksas, jo vairs nav nepieciešams uzturēt valsts IT komponentus ar tādu pašu funkcionalitāti kā publiskajai saskarnei, kas savienota ar IMI.
–Panākt labāku atbilstību, t. i., pilnīgāku un precīzāku informāciju par norīkojumiem, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību un kontroli.
Pakalpojumu sniedzējiem
–Samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas, izveidojot kopīgu portālu un deklarāciju iesniegšanas procesu iesaistītajām dalībvalstīm, samazinot atšķirības starp obligāti aizpildāmajiem informācijas laukiem, norīkojot darba ņēmējus uz vairākām iesaistītajām dalībvalstīm, samazinot tulkošanas izmaksas, izmantojot daudzvalodu publisko saskarni, kas savienota ar IMI.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
–Līdz 2025. gada beigām uzsākt publiskās saskarnes, kas savienota ar IMI, darbību.
–Vismaz deviņas dalībvalstis, kas aptver vismaz vienu trešdaļu no visiem ES norīkotajiem darba ņēmējiem, kā uzņēmējas dalībvalstis nolemj līdz 2026. gada beigām brīvprātīgi sākt izmantot publisko saskarni, kas savienota ar IMI.
–Vismaz viena trešdaļa norīkojuma deklarāciju ES tiek iesniegtas, izmantojot publisko saskarni, kas savienota ar IMI, un atbilstības nodrošināšanas izmaksas deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot publisko saskarni, kura savienota ar IMI, ir samazinātas vismaz par 50 %.
1.5.Priekšlikuma / iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Līdz 2025. gada rudenim: Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai izveidotu ar IMI savienotas publiskās saskarnes standarta veidlapu.
Līdz 2025. gada beigām: Komisija publisko saskarni, kas savienota ar IMI, dara pieejamu tiešsaistē.
Līdz 2026. gada vidum: sākotnējā dalībvalstu grupa pieņem brīvprātīgu lēmumu izmantot publisko saskarni, kas savienota ar IMI, un vajadzības gadījumā attiecīgi pielāgo savas deklarēšanas sistēmas un valsts tiesību aktus.
2026. gadā: Komisija uztur un pastāvīgi uzlabo publisko saskarni, kas savienota ar IMI.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)
–Administratīvās sadarbības starp dalībvalstīm koordinēšana
–Efektivitātes pieaugums attiecībā uz tādas publiskās saskarnes ieviešanu ES līmenī, kas savienota ar IMI, nevis atsevišķu valsts IT komponentu ar tādu pašu funkcionalitāti izstrāde un darbība
–Kopīgas veidlapas izmantošana iesaistītajās dalībvalstīs, izmantojot ES līmeņa koordināciju
Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)
–Efektīvāka darba ņēmēju tiesību aizsardzība, pateicoties efektīvai dalībvalstu sadarbībai, izmantojot IMI
–Izmaksu ietaupījumi dalībvalstīm
–Samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, tādējādi samazinot šķēršļus vienotajā pakalpojumu tirgū
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
–Pieredze, kas gūta no publiskās saskarnes, kura savienota ar IMI, izmantošanas, lai deklarētu autotransporta darbinieku norīkošanu darbā.
–Pierādīts, ka ir iespējama publiskā saskarne, kas savienota ar IMI, lai izveidotu, iesniegtu un pārvaldītu darba ņēmēju norīkojuma deklarācijas.
–Pierādīts, ka tiek atvieglota norīkošanas informācijas iesniegšana valstu kompetentajām iestādēm un ir potenciāls samazināt administratīvo slogu.
–Nodrošināts projekta īstenošanas plāns un atkārtoti izmantojami tehniskie risinājumi.
–Pierādīts, ka ir iespējams labāk izpildīt pienākumus iesniegt norīkojuma deklarācijas.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Iniciatīvu finansē no Vienotā tirgus programmas, kas sākas pašreizējās DFS ietvaros.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
–Iniciatīvas finansējums jau bija paredzēts, kā tika paziņots 2020. gada industriālās stratēģijas atjauninājumā, un pastiprināts paziņojumā “Vienotajam tirgum 30 gadi”. Tāpēc Vienotā tirgus programmas finansējums jau ir plānots 2024. un 2025. gadam.
–Nav vajadzīgs papildu budžets, veicot pārdali.
1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
ierobežots ilgums
– priekšlikuma / iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no GGGG. līdz GGGG. gadam un uz maksājumu apropriācijām no GGGG. līdz GGGG. gadam.
beztermiņa
–īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2024. līdz 2025. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Plānotā(-ās) budžeta izpildes metode(-es) 31
Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
– ko veic tās nodaļas, tostarp personāls Eiropas Savienības delegācijās;
– ko veic izpildaģentūras.
Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
Netieša pārvaldība, uzticot budžeta izpildes uzdevumus:
– trešām valstīm vai to nozīmētām struktūrām;
– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
– EIB un Eiropas Investīciju fondam;
– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
– publisko tiesību subjektiem;
– privāttiesību subjektiem, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;
– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Projektā tiks izmantota PM² metodikas pielāgota versija. Īstenošanu pārraudzīs projekta koordinācijas komiteja, tostarp projekta vadošie ģenerāldirektorāti. Komisijas ekspertu grupa vienotās elektroniskās veidlapas, kas paredzēta darba ņēmēju norīkošanas darbā deklarēšanai, jautājumos visā īstenošanas gaitā tiks informēta un konsultēs Komisiju.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Budžeta izpildes tieša pārvaldība un PM² metodika projektu īstenošanai ir izvēlēta šādu iemeslu dēļ:
–projektam būs nepieciešams izstrādāt, atkārtoti izmantot un pielāgot / konfigurēt esošās Komisijas IT sistēmas, kas tiek izstrādātas iekšēji;
–PM² metodikas izmantošana atbilst korporatīvajai politikai attiecībā uz IT projektu īstenošanu, un tā ir stabila izvēle šāda sarežģītības līmeņa projektiem.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Galvenie apzinātie riski un kontroles sistēmas to mazināšanai
–Risks: prasību izmaiņas projekta vēlīnā posmā var aizkavēt projekta īstenošanu un palielināt izmaksas.
Mazināšana: īstenot izmaiņu pieprasījumu darbplūsmu, nodrošinot novērtēšanu un darbības apstiprināšanu; risinājuma īstenošana, izmantojot pakāpenisku pieeju, kam seko pastāvīgi uzlabojumi.
–Risks: maz dalībvalstu piedalās projektā, samazinot paredzamos ieguvumus.
Mazināšana: līdzradīšana ar dalībvalstīm un pastāvīga apspriešanās ar Komisijas ekspertu grupu vienotās elektroniskās veidlapas, kas paredzēta darba ņēmēju norīkošanas darbā deklarēšanai, jautājumos, lai nodrošinātu, ka projekta rezultāti atbilst daudzu dalībvalstu gaidām.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Neattiecas
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
Standarta pasākumi krāpšanas novēršanai, ko Komisija piemēro tiešā pārvaldībā.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Numurs
|
Dif./nedif. 32 |
no EBTA valstīm 33 |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm 34 |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma |
03.02.01.01 |
Dif. |
JĀ |
JĀ |
NĒ |
NĒ |
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Numurs
|
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm |
no citām trešām valstīm |
citi piešķirtie ieņēmumi |
|
|
Neattiecas |
||||||
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
– Priekšlikumam / iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
– Priekšlikumam / iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
Numurs |
Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma |
|
ĢD: GROW |
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||
|
□ Darbības apropriācijas |
|||||||||||
|
03.02.01.01 36 |
Saistības |
(1a) |
1,000 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
||
|
Maksājumi |
(2a) |
- |
1,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
|||
|
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
|||
|
Maksājumi |
(2b) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
||||
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 37 |
|||||||||||
|
Budžeta pozīcija |
(3) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
||||
|
KOPĀ
|
Saistības |
= 1a + 1b + 3 |
1,000 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
||
|
Maksājumi |
= 2a + 2b +3 |
- |
1,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
|||
|
|
Saistības |
(4) |
1,000 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
|
|
Maksājumi |
(5) |
- |
1,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
||
|
□ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
|||
|
KOPĀ
|
Saistības |
= 4 + 6 |
1,000 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
|
|
Maksājumi |
= 5 + 6 |
- |
1,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
3,000 |
||
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un iznākumus |
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
|
IZNĀKUMI |
|||||||||||||||||||
|
Veids 38 |
Vidējās izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Sk. |
Izmaksas |
Kopējais sk. |
Kopējās izmaksas |
||
|
1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS 39 : administratīvā sloga samazināšana pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar norīkojuma deklarācijām |
|||||||||||||||||||
|
Publiskās saskarnes IT izstrāde |
IT izstr. |
0,800 |
0,200 |
1,000 |
|||||||||||||||
|
IT atbalsts un uzturēšana (publiskā saskarne) |
IT atb. un uzt. |
0,100 |
0,300 |
0,300 |
0,300 |
... |
... |
1,000 |
|||||||||||
|
IT infrastruktūra (mitināšana u. c.) |
IT infrastr. |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
0,015 |
... |
... |
0,060 |
|||||||||||
|
1. konkrētā mērķa starpsumma |
|||||||||||||||||||
|
2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: atvieglot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm sekmēšana |
|||||||||||||||||||
|
IT saskarņu izstrāde ar dalībvalstīm |
IT izstr. |
0,200 |
0,100 |
0,300 |
|||||||||||||||
|
IT atbalsts un uzturēšana (saskarnes ar dalībvalstīm) |
IT atb. un uzt. |
0,025 |
0,125 |
0,125 |
0,125 |
... |
... |
0,400 |
|||||||||||
|
IT infrastruktūra (mitināšana u. c.) |
IT infrastr. |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
0,010 |
... |
... |
0,040 |
|||||||||||
|
Apmācība dalībvalstīm |
Apmācība |
0,050 |
0,050 |
0,050 |
0,050 |
... |
... |
0,200 |
|||||||||||
|
2. konkrētā mērķa starpsumma |
|||||||||||||||||||
|
3. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: Dot dalībvalstīm iespēju panākt izmaksu ietaupījumus, izmantojot publisko saskarni, kas savienota ar IMI, nevis savu deklarāciju portālu |
|||||||||||||||||||
|
Neattiecas |
|||||||||||||||||||
|
3. konkrētā mērķa starpsumma |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
... |
... |
||||||||||||
|
KOPSUMMAS |
1,000 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
0,500 |
... |
... |
3,000 |
|||||||||||
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
– Priekšlikumam / iniciatīvai ir jāizmanto tālāk norādītās administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
0,267 MILJ. EUR |
0,267 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
... |
... |
0,801 MILJ. EUR |
|
Citi administratīvie izdevumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
... |
... |
0 |
|
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS starpsumma
|
0,267 MILJ. EUR |
0,267 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
... |
... |
0,801 MILJ. EUR |
|
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
40
|
||||||||
|
Cilvēkresursi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
... |
... |
0 |
|
Pārējie
|
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
... |
... |
0 |
|
Starpsumma
|
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
... |
... |
0 |
|
KOPĀ |
0,267 MILJ. EUR |
0,267 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
0,089 MILJ. EUR |
... |
... |
0,801 MILJ. EUR |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
– Priekšlikumam / iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.
– Priekšlikumam / iniciatīvai ir vajadzīgi tālāk norādītie cilvēkresursi.
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
Gads
|
Gads
|
Gads N + 2 |
Gads N + 3 |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
|||||
|
□ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
|||||||||
|
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
1,5 |
1,5 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
... |
... |
||
|
20 01 02 03 (Delegācijas) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
□ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu: FTE) 41 . |
|||||||||
|
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajiem piešķīrumiem) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
XX 01 xx yy zz 42 |
- galvenajā mītnē |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
|
|
- delegācijās |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
- |
- |
- |
- |
- |
... |
... |
||
|
KOPĀ |
1,5 |
1,5 |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
... |
... |
||
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
|
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
-Pārvaldīt un pārraudzīt ar IMI savienotās publiskās saskarnes īstenošanu -Sadarboties ar Komisijas ekspertu grupu vienotās elektroniskās veidlapas, kas paredzēta darba ņēmēju norīkošanas darbā deklarēšanai, jautājumos -Komunikācija un informēšana -Pārvaldīt attiecības ar ieinteresētajām personām -Pārvaldīt tiesību aktu |
|
Ārštata darbinieki |
- |
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikums / iniciatīva:
– var pilnībā finansēt, veicot pārdali daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.
Ņemot vērā Komisijas apņemšanos industriālās stratēģijas 2020. gada atjauninājumā, finansējums vienotās elektroniskās veidlapas, kas paredzēta darba ņēmēju norīkošanas darbā deklarēšanai, īstenošanai jau ir ieplānots.
– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kā noteikts DFS regulā.
-
– jāpārskata DFS.
-
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums / iniciatīva:
– neparedz nekādu trešo personu līdzfinansējumu
– paredz trešo personu līdzfinansējumu atbilstoši tālāk norādītajai aplēsei
apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
||||||||
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas |
||||||||
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
– Priekšlikums / iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
– Priekšlikums / iniciatīva finansiāli ietekmē:
– pašu resursus;
– citus ieņēmumus;
–atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 44 |
||||||
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
|
…………. pants |
||||||||
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piemēram, metode / formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).