<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-05-202505C122202305380-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0538-23-202409344-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="16/06/2025 21:30:11" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="1aow6GOM6U2T4a98tM/nqaND3gVx9E+3gzziSASXTOewUNAphu+s8rOYiXBZPiw7QoSwgkJfymhiaXvr8fOjMTXSQ03SIS+tIZoZVZE93BiBjMbzyctCpkMhHr89dNHSxq/OSrqmHBVO3nxYJDR4eSlUCRcV/zICK3Mykq0Twuk=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="87f7c1d5-fb3b-4e53-9e25-0e82863dd61e" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0538" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2023" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 09-10-24 11:30:55" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-11-08T13:23:06Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="126e1eba378d4c1696e58ac49769e51b" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0538" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">T. Ćapeta secinājumi – Lieta C‑538/23</div>
      <div id="rId21" style="default">ÖBB‑Infrastruktur un WESTBahn Management</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES TAMARAS ČAPETAS [TAMARA ĆAPETA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 7. novembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑538/23
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      ÖBB‑Infrastruktur AG,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      WESTbahn Management GmbH,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Schienen‑Control Kommission
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-9" title="page-1">
      (Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-10" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Dzelzceļa transports – Direktīva 2012/34/ES – 31. pants – Maksas par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasēšanas principi – 32. pants – Izņēmumi maksas aprēķināšanas principu piemērošanā – Uzcenojumu piemērošana – Uzcenojumu publicēšana tīkla pārskatā – 56. pants – Uzcenojumu apstiprināšanas procedūra
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai uzlabotu dzelzceļa transporta sistēmas efektivitāti, Eiropas Savienība ar Direktīvu 2012/34/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) izveidoja vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesai tiek lūgts interpretēt, ciktāl Direktīva 2012/34 reglamentē maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un, konkrētāk, uzcenojumu apstiprināšanas procedūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas faktiskie apstākļi, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dzelzceļu regulējums saskaņā ar Direktīvu 2012/34 ir ļoti tehniska ES tiesību joma. Lai palīdzētu lasītājam uztvert tās nianses un izprast faktus, kā tos ir izklāstījusi iesniedzējtiesa, turpmāk tiks aplūkotas trīs faktu grupas: pirmkārt, pamatlietas puses, otrkārt, divi tīkla pārskati un, treškārt, strīda hronoloģija valsts līmenī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas puses</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms aplūkosim trīs pamatlietas dalībniekus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ÖBB‑Infrastruktur AG (turpmāk tekstā – “ÖBB”) ir “infrastruktūras pārvaldītājs”. Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 3. panta 2. punktu tas atbild par dzelzceļa infrastruktūras izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, tostarp par satiksmes pārvaldību un kustības vadības un signalizācijas sistēmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Schienen‑Control Kommission (Dzelzceļa kontroles komisija; turpmāk tekstā – “SCK”) ir Austrijas valsts regulatīvā iestāde, kas ir izveidota saskaņā ar Direktīvas 2012/34 55. un 56. pantu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijā, pamatojoties uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, šai regulatīvajai iestādei cita starpā ir uzdevums apstiprināt infrastruktūras pārvaldītāja noteiktos uzcenojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzcenojums ir maksa, kas papildus pamatmaksai sedz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiešās izmaksas. Dalībvalstis var atļaut šādus uzcenojumus saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punktu, “lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas”. Tajā pašā noteikumā arī norādīts, ka uzcenojumus var atļaut, ja tirgus situācija to “pieļauj”, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">WESTbahn Management GmbH ir “dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” Direktīvas 2012/34 3. panta 1. punkta izpratnē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tīkla pārskati</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā publicē iedalīšanas kritērijus un maksas par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu (turpmāk tekstā – “infrastruktūras maksas”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmais strīds radās saistībā ar ÖBB tīkla pārskatiem par 2018. un 2019. gadu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Abos tīkla pārskatos publicētajās infrastruktūras maksās bija iekļauti uzcenojumi precīzi noteiktajos piecos tirgus segmentos. Tie bija privātie personu pārvadājumi, sabiedriskie personu tālsatiksmes pārvadājumi, attīstīta tuvsatiksme, neattīstīta tuvsatiksme un nemanipulēti preču pārvadājumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr publicētajā tīkla pārskatā par 2018. gadu bija norādīta tikai kopējā summa, kas jāmaksā katrā tirgus segmentā, neprecizējot šīs kopējās summas sadalījumu starp tiešajām izmaksām un uzcenojumiem. Turpretī tīkla pārskatā par 2019. gadu maksas par tiešajām izmaksām un uzcenojumi katram tirgus segmentam tika norādīti atsevišķi par katru nobraukto vilcienu ceļa kilometru, un kopējā maksājamā maksa tika aprēķināta, saskaitot abus lielumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas tiesību aktos ir noteikts, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir jāiesniedz pieteikums SCK par uzcenojumu apstiprināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tīkla pārskatā par 2018. gadu publicētajiem uzcenojumiem ÖBB 2016. gada 12. augustā iesniedza pieteikumu SCK, lai saņemtu to apstiprinājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tīkla pārskatā par 2019. gadu publicētajiem uzcenojumiem ÖBB 2017. gada 18. augustā iesniedza pieteikumu SCK, lai saņemtu to apstiprinājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tīkla pārskatos par 2018. un 2019. gadu bija iekļauts teikums, kurā ir paskaidrots, ka joprojām turpinās uzcenojumu apstiprināšanas procedūra saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt tīkla pārskatā par 2019. gadu bija norādīts, ka gadījumā, ja “galīgais lēmums šajā procedūrā nav pieņemts līdz kustības grafika perioda sākumam”, var tikt piemērota “turpmāku un/vai retrospektīvu infrastruktūras maksu iekasēšana, kas līdz šim brīdim varētu būt bijušas pārāk augstas vai pārāk zemas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīda hronoloģija valsts līmenī</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā strīda cēlonis ir pušu domstarpības par to, vai un kādā procedūrā var ieviest uzcenojumus. Tas attīstījās šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SCK 2016. gada 12. decembrī apstiprināja ÖBB pieteikumu par uzcenojumiem 2018. gadam, un WESTbahn Management šo lēmumu pārsūdzēja. Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) 2017. gada 5. jūlijā minēto lēmumu atcēla, pamatojoties uz kļūdām apstiprināšanas procedūrā, un nodeva lietu atpakaļ izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai SCK, kas turpināja apstiprināšanas procedūru saistībā ar 2018. gada kustības grafika periodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad ÖBB iesniedza pieteikumu par 2019. gada uzcenojumu apstiprināšanu, SCK apvienoja šīs divas procedūras. Turklāt tā arī apvienoja šīs divas procedūras ar tiešo izmaksu pārrēķina procedūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad SCK pieprasīja ÖBB pārrēķināt tiešās izmaksas, pēdējā minētā papildus pieprasīja grozīt 2018. un 2019. gada uzcenojumus. ÖBB šo pieprasījumu pamatoja ar savu pienākumu izpildīt attiecīgās ministrijas noteiktos plānotos ieņēmumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SCK 2020. gada 17. decembrī apstiprināja pieteikumu par uzcenojumu kā infrastruktūras maksas apstiprināšanu 2018. un 2019. gadam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma rezolutīvās daļas 1. punktā SCK noteica maksas par tiešajām izmaksām un apstiprināja uzcenojumus par katru nobraukto vilcienu ceļa kilometru katrā no pieciem tirgus segmentiem 2018. gada kustības grafika darbības periodā. Tādējādi, izmantojot abus lielumus, tika aprēķināta kopējā maksājamā summa. Lēmuma rezolutīvās daļas 2. punktā tā to pašu izdarīja attiecībā uz 2019. gada kustības grafiku, nosakot maksas par tiešajām izmaksām katrā no pieciem tirgus segmentiem, un apstiprināja uzcenojumus par katru nobraukto vilcienu ceļa kilometru, un pēc tam, tos saskaitot, aprēķināja kopējo maksājamo summu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo iesniedzējtiesas sniegtā SCK lēmuma skaidrojumu es saprotu tā, ka, pirmkārt, pārrēķina rezultātā tika samazinātas tiešās izmaksas un, otrkārt, lai, neraugoties uz šo samazinājumu, sasniegtu plānotos ieņēmumus, tika apstiprināts ÖBB pieprasītais uzcenojumu palielinājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan ÖBB, gan WESTbahn Management šo lēmumu pārsūdzēja, un iesniedzējtiesai ir jāpieņem nolēmums pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa šo faktu kopumu papildināja ar vēl vienu apsvērumu: SCK savus aprēķinus balstīja uz Austrijas Republikas noteikto “ieņēmumu mērķi”, kas tiek aprēķināts saistībā ar subsīdijām, kuras ÖBB saņem no valsts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SCK lēmumā ir teikts, ka “šos plānotos ieņēmumus (bez dienesta vilcieniem un bez atlaidēm/uzcenojumiem) ir jāsedz no maksām, ņemot vērā sadalījumu, pirmkārt, tiešajās izmaksās un, otrkārt, uzcenojumos. Lai gan uzcenojumi ir paredzēti, lai segtu vismaz daļu no kopējām izmaksām, proti, fiksētajām izmaksām, ar maksām, pamatojoties uz izmaksām, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, ir jāsedz tiešās izmaksas.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, iesniedzējtiesa Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-6">
      “1) Vai Savienības tiesības, it īpaši [Direktīvas 2012/34] 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij ir jāapstiprina tirgus uzcenojumi ex ante pirms attiecīgā kustības grafika perioda, par kuru ir tikuši pieprasīti tirgus uzcenojumi, sākuma (vai vismaz pirms tā beigām); vai arī dalībvalsts var apstiprināt tirgus uzcenojumus arī ex post pēc attiecīgā kustības grafika perioda beigām (attiecīgā gadījumā pēc vairākiem gadiem)? Vai dalībvalsts atļauja piemērot tirgus uzcenojumus [Direktīvas 2012/34] 32. panta izpratnē ir jāsaprot kā galīgais lēmums?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-7">
      2) Vai Savienības tiesības, it īpaši [Direktīvas 2012/34] 32. panta 1. un 6. punkts kopsakarā ar 27. panta 4. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tirgus uzcenojumi (būtisku elementu izmaiņu gadījumā) – hronoloģiskā secībā – vispirms ir jāpublicē tīkla pārskatā (attiecīgā gadījumā pēc atļaujas saņemšanas) un tikai pēc to publicēšanas tos ir jāapstiprina dalībvalstij? Vai būtisku elementu izmaiņas saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 32. panta 6. punktu ir konstatējamas jau tad, ja tiek grozīts “tikai” tirgus uzcenojumu līmenis attiecībā pret iepriekšējā gada kustības grafika periodu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-7">
      3) (Ja uz II. jautājuma pirmo teikumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde): vai Savienības tiesības, it īpaši [Direktīvas 2012/34] 32. panta 1. un 6. punkts kopsakarā ar tās 27. panta 2. un 4. punktu un IV pielikuma 2. punktu – ņemot vērā [Direktīvas 2012/34] 34. apsvērumā minēto pārredzamības prasību un plānošanas noteiktību –, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts nedrīkst apstiprināt tirgus uzcenojumus, ja pašu tirgus uzcenojumu apmērs nav ticis publicēts tīkla pārskatā par attiecīgo kustības grafika periodu (par kuru ir tikusi lūgta atļauja noteikt šos tirgus uzcenojumus)? Gluži pretēji, šajā tīkla pārskatā ir publicēta tikai kopējā maksa par nobrauktajiem vilcienkilometriem (kā izmaksu, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 31. panta 3. punktu un tirgus uzcenojumu saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 32. pantu summa) katrā tirgus segmentā; tāpēc no šā tīkla pārskata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nevar noskaidrot nedz maksu par “tiešajām izmaksām” ([Direktīvas 2012/34] 31. panta 3. punkta izpratnē kopsakarā ar [Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/909 (2015. gada 12. jūnijs) par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus (OV 2015, L 148, 17. lpp.)], 2. panta 1. punktu), nedz tirgus uzcenojumus saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 32. pantu attiecīgajos tirgus segmentos.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-50" title="page-7">
      4) (Ja uz II. jautājuma pirmo teikumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde): vai Savienības tiesības, it īpaši [Direktīvas 2012/34] 32. panta 1. un 6. punkts kopsakarā ar 27. panta 4. punktu – ņemot vērā [Direktīvas 2012/34] 34. apsvērumā noteikto pārskatāmības prasību un plānošanas noteiktību – ir jāinterpretē tādējādi, ka tīkla pārskatā publicētajiem tirgus uzcenojumiem attiecīgajos kustības grafika periodos ir saistošs spēks attiecībā uz dalībvalsts izsniegto atļauju? Vai no šī saistošā spēka izriet, ka dalībvalsts nedrīkst apstiprināt lielākus tirgus uzcenojumus katrā tirgus segmentā, nekā tos, kas ir publicēti attiecīgajā tīkla pārskatā? Vai arī saistošais spēks ir konstatējams tikai tiktāl, ciktāl apstiprinātā kopējā maksa (tā ir maksa par “tiešajām izmaksām” saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 31. panta 3. punktu kopsakarā ar [Īstenošanas regulas 2015/909] 2. panta 1. punktu, pieskaitot tirgus uzcenojumus saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 32. pantu) nedrīkst būt lielāka par tīkla pārskatā publicētajām maksām, savukārt paši tirgus uzcenojumi var tikt apstiprināti augstākā līmenī, nekā publicēts tīkla pārskatā? Vai attiecībā uz tirgus uzcenojumiem ir saistošs arī sākotnēji dalībvalstij iesniegtajā pieteikumā par atļaujas izsniegšanu norādītais apmērs, un, ja tas tā ir, tad kādā virzienā (vairs nav pieļaujams palielinājums, vairs nav pieļaujams samazinājums)? Vai ir konstatējams kāda cita veida saistošs spēks?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-8">
      5) Vai Savienības tiesības, it īpaši [Direktīvas 2012/34] 32. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu tirgus uzcenojumu principiālo pieļaujamību (neatkarīgi no pārbaudāmās tirgus panesamības iespējas) – tātad, lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, – par pamatu nav jāņem kopējie sasniedzamie ieņēmumi (“plānotie ieņēmumi”), ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir noteikusi dalībvalsts un ko veido maksu par izmaksām, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 31. panta 3. punktu un tirgus uzcenojumu saskaņā ar [Direktīvas 2012/34] 32. panta 1. punktu summa; bet gan ir jānoskaidro un jākonstatē pilnībā sedzamās izmaksas, lai uz tā pamata varētu izvērtēt, vai un attiecīgā gadījumā kādā apmērā var tikt apstiprināti tirgus uzcenojumi? Vai, nosakot šo tirgus uzcenojumu principiālo pieļaujamību (papildus pārbaudāmajai tirgus panesamības iespējai), ir jāņem vērā arī dalībvalsts piešķirtās valsts subsīdijas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumam; ja tas tā ir, kādā formā tam ir jānotiek? Vai šīs valsts subsīdijas attiecīgā gadījumā ir jāatskaita no nepieciešamajām izmaksām, lai pilnībā segtu izdevumus (papildus maksai par izmaksām, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus)? Vai šajā kontekstā Savienības tiesības, it īpaši [Direktīvas 2012/34] 32. panta 1. punkts kopsakarā ar 8. panta 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka papildus maksai par izmaksām, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, un attiecīgā gadījumā vērā ņemamajām valsts subsīdijām dalībvalstij ir jānosaka un tirgus uzcenojumu pieļaujamības novērtējumā ir jāiekļauj arī visa pārējā dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma peļņa no citām saimnieciskām darbībām un visas neatmaksājamās subsīdijas, ko tas ir saņēmis no privāta avota; ja tas tā ir, kādā veidā tas ir jādara, vajadzības gadījumā vienādi atņemot tās no izmaksām, kas ir nepieciešamas izdevumu pilnīgai segšanai? Vai šajā novērtējumā ir jāiekļauj citas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma iekasētās maksas – piemēram, maksa par pasažieru peronu izmantošanu (“stacijas maksas”) un maksas par vilces strāvas padeves iekārtu izmantošanu – kā arī citas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmuma uzņēmējdarbības pārvaldības pozīcijas?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstiskus apsvērumus iesniedza ÖBB, WESTbahn Management, SCK, Austrijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Polijas valdības un Eiropas Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas sēde netika rīkota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2012/34</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2012/34 4. pants paredz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju neatkarību:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-9">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ciktāl tas attiecas uz pārvaldību, administrēšanu un iekšējo administratīvo, saimniecisko un grāmatvedības uzskaites lietu kontroli, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas ir tiešā vai netiešā dalībvalstu īpašumā vai kontrolē, ir neatkarīgs statuss, saskaņā ar kuru to rīcībā būs jo īpaši tādi aktīvi, budžeti un grāmatvedības uzskaite, kas ir nošķirti no valsts līdzekļiem, budžeta un grāmatvedības uzskaites.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-9">
      2. Ievērojot maksas aprēķināšanas un jaudas sadales sistēmu un īpašos noteikumus, ko nosaka dalībvalstis, infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par savu pārvaldību, administrēšanu un iekšējo kontroli.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tīkla pārskats Direktīvas 2012/34  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>) 27. pantā ir reglamentēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-9">
      “1. Infrastruktūras pārvaldītājs pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām sagatavo un publicē tīkla pārskatu, kas ir iegūstams, samaksājot maksu, kura nepārsniedz minētā pārskata publicēšanas izmaksas. Tīkla pārskatu publicē vismaz divās Savienības oficiālajās valodās. Tīkla pārskata saturu bez maksas dara pieejamu elektroniskā formātā infrastruktūras pārvaldītāja tīmekļa portālā, un tam jābūt pieejamam ar parasta tīmekļa portāla starpniecību. Minēto tīmekļa portālu izveido infrastruktūras pārvaldītāji, savstarpēji sadarbojoties saskaņā ar 37. un 40. pantu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-9">
      2. Tīkla pārskatā sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamās infrastruktūras raksturojumu un iekļauj informāciju par piekļuves nosacījumiem attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai. Tīkla pārskatā ietver arī informāciju par piekļuves nosacījumiem apkalpes vietām, kas ir savienotas ar infrastruktūras pārvaldītāja tīklu, un par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem šajās vietās vai norāda tīmekļa vietni, kur bez maksas elektroniskā formātā ir pieejama šāda informācija. Tīkla pārskata saturs ir noteikts IV pielikumā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-9">
      3. Tīkla pārskatu pastāvīgi atjaunina un vajadzības gadījumā groza.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-9">
      4. Tīkla pārskatu publicē vismaz četrus mēnešus pirms infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 29. panta 1. punkta pirmajos trīs teikumos uzdevumi attiecībā uz maksāšanas sistēmu ir sadalīti šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-9">
      “1. Dalībvalstis izveido maksāšanas sistēmu, ievērojot pārvaldības neatkarību, kas noteikta 4. pantā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-9">
      Ievērojot minēto nosacījumu, dalībvalstis paredz arī konkrētus maksāšanas noteikumus vai deleģē šādas pilnvaras infrastruktūras pārvaldītājam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-67" title="page-9">
      Dalībvalstis nodrošina, lai tīkla pārskatā būtu norādīta maksāšanas sistēma un maksāšanas noteikumi vai norādīta tīmekļa vietne, kurā ir publicēta maksāšanas sistēma un maksāšanas noteikumi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par maksāšanas principiem, šīs lietas vajadzībām ir būtiski Direktīvas 2012/34  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>) 31. panta pirmie trīs punkti:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-10">
      “1. Maksu par dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu lietošanu maksā attiecīgi infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes vietu operatoram un izlieto, lai finansētu to saimniecisko darbību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-10">
      2. Dalībvalstis prasa, lai infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes vietu operators regulatīvajai iestādei sniegtu visu vajadzīgo informāciju par piemēroto maksu, lai regulatīvā iestāde varētu veikt savas funkcijas, kas minētas 56. pantā. Šajā sakarā infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes vietu operators spēj pierādīt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ka maksa par infrastruktūru un pakalpojumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam faktiski aprēķināta, ievērojot 30. līdz 37. pantu, ir aprēķināta atbilstīgi metodoloģijai, noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, ierobežojumiem, kas izklāstīti tīkla pārskatā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-10">
      3. Neskarot šā panta 4. vai 5. punktu vai 32. pantu, maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno apkalpes vietas, nosaka atbilstīgi tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-10">
      Pirms 2015. gada 16. jūnijs Komisija pieņem pasākumus, kuros ir noteikta tādu izmaksu aprēķina kārtība, kas radušās tieši, apkalpojot vilcienu satiksmi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 62. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. [ (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>)]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-10">
      Infrastruktūras pārvaldītājs var nolemt, ka pielāgošanās minētajai kārtībai notiek pakāpeniski, ne ilgāk kā četrus gadus pēc minēto īstenošanas aktu stāšanās spēkā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzcenojumus reglamentē Direktīvas 2012/34 32. pants, kura pirmā daļa ir būtiska:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-10">
      “1. Lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, dalībvalsts var piemērot uzcenojumus, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspēju. Maksas aprēķināšanas sistēmā ievēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sasniegto produktivitātes pieaugumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-10">
      Maksas līmenis tomēr neliedz lietot infrastruktūru tādiem tirgus segmentiem, kas var segt vismaz tās izmaksas, kuras tieši radušās dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas dēļ, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-11">
      Pirms dalībvalstis apstiprina šādu uzcenojumu piemērošanu, tās nodrošina, lai infrastruktūras pārvaldītāji izvērtētu to nozīmi konkrētos tirgus segmentos, ņemot vērā vismaz tos aspektu pārus, kas uzskaitīti VI pielikuma 1. punktā, un no katra aspektu pāra izvēloties atbilstīgo. Infrastruktūras pārvaldītāju norādīto tirgus segmentu sarakstā ir vismaz šādi trīs segmenti: kravu pārvadājumu pakalpojumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, un citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-11">
      Infrastruktūras pārvaldītāji var tirgus segmentus iedalīt sīkāk – pēc pārvadātajām precēm vai pasažieriem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-11">
      Nosaka ir arī tos tirgus segmentus, kuros dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi dotajā brīdī nedarbojas, bet kuros tie var sniegt pakalpojumus laikposmā, kurā ir spēkā maksas aprēķināšanas sistēma Attiecībā uz minētajiem tirgus segmentiem infrastruktūras pārvaldītājs maksas aprēķināšanas sistēmā neiekļauj uzcenojumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-11">
      Tirgus segmentu sarakstu publicē tīkla pārskatā, un to pārskata vismaz reizi piecos gados. Regulatīvā iestāde, kas minēta 55. pantā, kontrolē šo sarakstu saskaņā ar 56. pantu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Bundesgesetz über Eisenbahnen, Schienenfahrzeuge auf Eisenbahnen und den Verkehr auf Eisenbahnen (Federālais likums par dzelzceļiem, dzelzceļu ritošo sastāvu un dzelzceļu satiksmi; Eisenbahngesetz; turpmāk tekstā – “EisbG”) 67.d panta 6. punktu uzcenojumu noteikšana ir jāapstiprina SCK, kurai ir pienākums dot savu piekrišanu, ja ir izpildīti EisbG 67.d panta 1. punktā izklāstītie galvenie nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bundesgesetz zur Neuordnung der Rechtsverhältnisse der Österreichischen Bundesbahnen (Federālais likums par Austrijas Federālo dzelzceļu tiesisko attiecību reorganizāciju; Bundesbahngesetz; turpmāk tekstā – “Federālais dzelzceļa likums”) 42. pants pilnvaro Austrijas Republiku subsidēt ÖBB un līdz ar to noteikt plānotos ieņēmumus (proti, kopējo summu, kas ÖBB jāiegūst no infrastruktūras lietošanas maksām un tirgus uzcenojumiem attiecīgajā kustības grafika periodā).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visos piecos iesniedzējtiesas uzdotajos jautājumos tā vai citādi ir uzdots jautājums par to, kas Direktīvā 2012/34 ir teikts par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas izmaksu uzcenojumu apstiprināšanas procedūru un to aprēķināšanas metodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesu prakse šajā jautājumā ir trūcīga. Tiesa ir aplūkojusi uzcenojumus tikai saistībā ar to ietekmi uz dzelzceļa transporta konkurētspēju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>). Attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, tostarp iespējamo uzcenojumu, noteikšanas procedūrām Direktīvā 2012/34 ir maz norādījumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>). Tiesai ir bijusi iespēja aplūkot tiešās izmaksas (pretstatā uzcenojumiem) tikai saistībā ar Direktīvu 2001/14  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>), kas ir viena no trim Direktīvas 2012/34 priekštecēm, ar kuru reglamentēja maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmās prejudiciālā nolēmuma tiesvedības dalībnieki atšķirīgi interpretē Direktīvu 2012/34, pirmkārt, attiecībā uz iespējamiem ierobežojumiem, ko tā nosaka dalībvalstu regulējuma brīvībai, un, otrkārt, attiecībā uz funkcijām, ko tā piešķir infrastruktūras pārvaldītājam un regulatīvajai iestādei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, Norvēģijas valdība savos rakstveida apsvērumos apgalvo, ka Direktīvā 2012/34 nekas nav teikts (proti, nav ne prasīts, ne aizliegts) par uzcenojumu iespējamo ex ante vai ex post apstiprināšanas procedūru. Izmantojot šo argumentu, iesniedzējtiesai varētu sniegt vienkāršu atbildi: ievērojot Direktīvā 2012/34 paredzētos maksāšanas noteikumus, dalībvalstis var citos aspektos brīvi reglamentēt procedūru, kas infrastruktūras pārvaldītājiem jāievēro, lai iekasētu uzcenojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nedaudz piesardzīgāk, kā to dara Komisija savos rakstiskajos apsvērumos, var teikt, ka Direktīvā 2012/34 nav tieši minēta nekāda uzcenojumu apstiprināšanas procedūra. Neraugoties uz to, Komisija arī uzskata, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība liecina pret dalībvalstu pilnīgu regulējuma brīvību, ja tās izvēlas ieviest apstiprināšanas procedūru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēju viedokli pauž WESTbahn Management, kas apgalvo, ka tikai infrastruktūras maksas ex ante apstiprināšana atbilst Direktīvas 2012/34 prasībām, proti, prasībai, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāsaņem “skaidri un saskaņoti ekonomiski signāli no jaudas sadales shēmām un no maksas aprēķināšanas shēmām, kas ļautu pieņemt racionālus lēmumus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>). Lai izpildītu šo prasību, WESTbahn Management uzskata, ka tīkla pārskatā publicētie uzcenojumi ir jāapstiprina ex ante, pirms stājas spēkā kustības grafiks. Vienīgais lēmums, ko var pieņemt ex post, ir regulatīvās iestādes lēmums, kas var lemt par izmaksu samazināšanu pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma celtas pārsūdzības saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpmāk es vispirms izklāstīšu savu izpratni par sistēmu, kas Direktīvā 2012/34 noteikta attiecībā uz uzcenojumu piemērošanu (A iedaļa). Tas ļaus man pāriet pie otrās daļas, kurā es atbildēšu uz pieciem iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem (B iedaļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Direktīvu 2012/34 izveidotā sistēma attiecībā uz uzcenojumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es aprakstīšu ar Direktīvu 2012/34 ieviesto sistēmu, kā es to saprotu, divos posmos. Vispirms es paskaidrošu tajā noteiktos maksāšanas principus (1. apakšiedaļa). Pēc tam es izvērtēšu dalībvalstu, infrastruktūras pārvaldītāja un regulatīvās iestādes attiecīgo lomu, nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, un to savstarpējo saistību (2. apakšiedaļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Maksāšanas principi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 29. panta 1. punkta pirmo daļu maksāšanas sistēmu nosaka dalībvalstis, kurām tomēr jāievēro infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šādi izveidoto maksāšanas sistēmu maksas noteikšana un iekasēšana ir infrastruktūras pārvaldītāja ziņā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>). Infrastruktūras pārvaldītājs to norāda tīkla pārskatā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>), kas tam jāpublicē vismaz četrus mēnešus pirms infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nosakot maksu, infrastruktūras pārvaldītājam attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jāievēro vienlīdzības un nediskriminācijas princips  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>), kas, pēc Tiesas domām, ir “centrālais kritērijs infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšanai un iekasēšanai”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Maksu iekasē, pamatojoties uz saskaņotu kustības grafiku, ko saskaņā ar Direktīvas 2012/34 VII pielikuma 1. punktu izstrādā vienu reizi kalendārajā gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ko infrastruktūras pārvaldītāji var iekasēt maksu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2012/34 31. panta 1. punktā teikts, ka maksa tiek maksāta par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un to izlieto, lai finansētu infrastruktūras pārvaldītāja saimniecisko darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 31. panta 3. punktu maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>) “nosaka atbilstīgi tiešajām izmaksām, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). Tas, ko var aprēķināt kā tiešās izmaksas, ir sīkāk precizēts īstenošanas regulā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>), un tā piemērošanas joma ir ierobežota  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>). Tāpēc tiešās izmaksas neietver visas izmaksas, kas var rasties dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pilnībā atgūtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, var piemērot uzcenojumus. Direktīvas 2012/34 32. pantā uzcenojumi raksturoti kā izņēmumi maksas aprēķināšanas principu piemērošanā. Tajā arī noteikts, ka dalībvalsts uzcenojumus piemēro tikai, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, un tikai tad, “ja tirgus situācija to pieļauj”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>). Turklāt ar uzcenojumiem ir jāgarantē dzelzceļa tirgus segmentu konkurētspēja  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopumā maksa var segt diapazonu starp tiešajām izmaksām (maksa par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi apkalpes vietām, izmantojot sliežu ceļus, kas jānosaka to tiešo izmaksu līmenī, kas radušās vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanas dēļ) un kopējām izmaksām (visas infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, kuras var segt, piemērojot uzcenojumus)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi uzcenojumi kalpo tikai infrastruktūras pārvaldītāja izmaksu segšanai, nevis peļņas gūšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Direktīvas 2012/34 71. apsvērumā ir noteikts, ka dzelzceļa infrastruktūra ir “dabisks monopols, un tādēļ infrastruktūras pārvaldītāji jāmotivē samazināt izmaksas un efektīvi apsaimniekot savu infrastruktūru”. Citiem vārdiem sakot, lai novērstu vilinājumu, ko infrastruktūras pārvaldītājiem rada monopoli, maksāšanas noteikumu mērķis ir pilnībā segt radušās izmaksas, bet ne vairāk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2012/34 4. panta 2. punkts paredz infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību. Tiesa uzskata, ka infrastruktūras pārvaldītājam “maksas aprēķināšanā, ko ir noteikušas dalībvalstis, ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, lai maksas apmēru noteiktu tādā veidā, kas tam ļautu to izmantot kā pārvaldības instrumentu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>). Tā neatkarībai jābūt garantētai gan attiecībās ar dalībvalsti, gan ar regulatīvo iestādi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemēram, spriedumā Komisija/Čehijas Republika  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>) Tiesa konstatēja, ka Čehija, nosakot maksimālo tarifu, kas ir piemērojams dzelzceļa infrastruktūras izmantošanai, ierobežo infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību. Līdzīgi spriedumā Komisija/Spānija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>) Tiesa nolēma, ka “maksas iekasēšanas shēmām būtu jāstimulē infrastruktūras pārvaldītāji veikt attiecīgus ieguldījumus, kur tas ir ekonomiski izdevīgi”, un tāpēc infrastruktūras pārvaldītājiem jābūt rīcības brīvībai, nosakot maksas apmēru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Spriedumā Komisija/Vācija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>) Tiesa minēja dažus piemērus, kad infrastruktūras pārvaldītājs varētu vēlēties izmantot šo rīcības brīvību, lai efektīvāk izmantotu dzelzceļa infrastruktūru: infrastruktūras pārvaldītājs var noteikt vai turpināt noteikt augstāku maksu, pamatojoties uz atsevišķu ieguldījumu projektu ilgtermiņa izmaksām; infrastruktūras pārvaldītājam ir arī ļauts ieviest uzņēmumu iekasētās maksas atlaižu sistēmas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Infrastruktūras pārvaldības neatkarība jāievēro arī attiecībā uz uzcenojumu noteikšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kas ko dara saskaņā ar Direktīvu 2012/34?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkta pirmo teikumu dalībvalsts ir tā, kas “var piemērot uzcenojumus [, ja tirgus situācija to pieļauj]”. Kā apgalvo arī Komisija, tādējādi dalībvalstij ir galvenā loma, apstiprinot iespēju piemērot uzcenojumus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citiem vārdiem sakot, ja saskaņā ar Direktīvas 2012/34 29. panta 1. punktu dalībvalsts noteiktajā maksāšanas sistēmā nav paredzēta iespēja piemērot uzcenojumus, infrastruktūras pārvaldītājiem nav atļauts tos iekļaut tīkla pārskatā vai iekasēt tos, pamatojoties uz kustības grafiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja dalībvalsts maksāšanas sistēmā ir iekļāvusi iespēju piemērot uzcenojumus, infrastruktūras pārvaldītāji iegūst iespēju iekasēt šādus uzcenojumus, kuri jānorāda tīkla pārskatā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja dalībvalsts principā ir atļāvusi piemērot uzcenojumus saskaņā ar infrastruktūras pārvaldītāja neatkarības prasību, šis tirgus dalībnieks pats lemj par konkrētiem tirgus segmentiem un aprēķina uzcenojumus. Tādējādi infrastruktūras pārvaldītājam ir jāizvērtē šādu uzcenojumu atbilstība konkrētiem tirgus segmentiem, ņemot vērā Direktīvas 2012/34 VI pielikuma 1. punktā paredzētos pārus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>). Tīkla pārskatā uzskaitītajiem segmentiem jāietver vismaz kravu pārvadājumu pakalpojumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, un citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">To tirgus segmentu sarakstu, kuros tiek piemēroti uzcenojumi, kontrolē regulatīvā iestāde atbilstīgi tās uzraudzības pilnvarām saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu. Regulatīvā iestāde rīkojas, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja apelāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>), vai pēc savas ierosmes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus minētajām pilnvarām, kas izriet no Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkta sestās daļas, tās 56. panta 1. punkts vispārīgāk pilnvaro regulatīvo iestādi lemt par apelācijām, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi iesnieguši par infrastruktūras pārvaldītāja lēmumiem, kas cita starpā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>) attiecas uz maksas iekasēšanas shēmu un to infrastruktūras maksas apmēru vai struktūru, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir vai var būt jāmaksā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulatīvajai iestādei veicot infrastruktūras pārvaldītāja noteiktās infrastruktūras maksas uzraudzību, tās lēmumiem “ir jābūt pamatotiem ar Direktīvas 2012/34 pārkāpumu un ir jāaprobežojas tikai ar neatbilstību novēršanu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2012/34 56. pantā nekas nav teikts par to, vai regulatīvās iestādes uzraudzība notiek pirms vai pēc tam, kad infrastruktūras pārvaldītājs nosaka uzcenojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr Tiesa ir precizējusi, pat ja tas neattiecas uz uzcenojumiem, ka regulatīvā iestāde var veikt uzraudzību arī pēc tam, kad maksas jau ir piemērotas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, attiecībā uz regulatīvo iestādi – tās lēmumi saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. panta 10. punktu ir pakļauti pārskatīšanai tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildes uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekšējā iedaļā izdarītos secinājumus par maksāšanas principiem un attiecībām starp dažādiem Direktīvā 2012/34 paredzētajiem dalībniekiem, uz iesniedzējtiesas jautājumiem tiek sniegtas šādas atbildes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai dalībvalstij ir ex ante jāapstiprina uzcenojumu piemērošana, vai arī tā to var darīt pēc attiecīgā kustības grafika spēkā esamības beigām. Turklāt tā jautā, vai šāds apstiprinājums ir uzskatāms par galīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Komisija ierosināja savos apsvērumos, lai gan ar šo jautājumu tiek vaicāts, kad dalībvalstij ir jāapstiprina uzcenojums, šis jautājums būtu jāinterpretē kā jautājums par to, kad regulatīvajai iestādei ir jāapstiprina konkrēti infrastruktūras pārvaldītāja ierosinātie uzcenojumi pirms attiecīgā kustības grafika spēkā stāšanās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau paskaidrots, dalībvalstīm vienmēr ir jāapstiprina iespēja piemērot uzcenojumus. Bez šāda apstiprinājuma, kas principā ir ex ante, infrastruktūras pārvaldītājs vispār nevar noteikt uzcenojumu. Tomēr iesniedzējtiesas jautājums drīzāk attiecas uz situāciju, kad dalībvalsts principā pieļauj uzcenojumu iekasēšanu un infrastruktūras pārvaldītājs nolemj izmantot šo iespēju. Tādēļ šādā gadījumā rodas jautājums, vai konkrēti uzcenojumi, ko infrastruktūras pārvaldītājs vēlas iekasēt, ir jāapstiprina iepriekš.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda uzdotā jautājuma interpretācija atbilstu iesniedzējtiesas sniegtajam attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma aprakstam, kurā norādīts, ka regulatīvā iestāde apstiprina uzcenojumu piemērošanu, kas apstrīdēšanas gadījumā var notikt pēc attiecīgā kustības grafika spēkā esamības, kā tas bija izskatāmajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz šādi saprasto jautājumu, pirmkārt, ir jāuzskata, ka Direktīvā 2012/34 nekas neliedz veikt apstiprināšanas procedūru, kas ir uzticēta regulatīvajai iestādei. Tāpēc – atbilstoši Norvēģijas valdības viedoklim – saskaņā ar direktīvu nav nepieciešama konkrētu uzcenojumu apstiprināšanas procedūra. Tomēr šāda iespēja arī nav izslēgta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Direktīvā 2012/34 nav pausta nostāja par apstiprināšanas procedūras nepieciešamību, tajā arī nav noteikts, vai procedūra ir jāveic ex ante vai pēc tam, kad kustības grafiks, par kuru tiek piemēroti uzcenojumi, vairs nav spēkā un maksājumi ir iekasēti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc Direktīva 2012/34/EK neliedz dalībvalstīm ieviest konkrētu uzcenojumu ex ante vai ex post apstiprināšanas procedūru, ko veic regulatīvā iestāde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, valstij izdarot šādu izvēli, ir jāņem vērā vairāki ierobežojumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, ņemot vērā to, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir jābūt neatkarīgam no regulatīvās iestādes, ir svarīgi, lai tā nebūtu pilnvarota uzraudzīt vairāk, nekā to atļauj Direktīvas 2012/34 56. panta 6. punkts: uzcenojumu atbilstību Direktīvas 2012/34 IV nodaļas 2. iedaļai un nediskriminācijas principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas nozīmē arī to, ka uzcenojumu apstiprināšana neierobežo infrastruktūras pārvaldītāja brīvību maksāšanas sistēmas ietvaros noteikt nepieciešamās maksas saskaņā ar Direktīvas 2012/34 mērķiem, piemēram, dzelzceļa infrastruktūras optimizāciju, un citiem diskrecionāriem mērķiem, kas izklāstīti Direktīvas 2012/34 IV nodaļas 2. iedaļā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, lai gan par konkrētu uzcenojumu apstiprināšanu var lemt pēc kustības grafika spēkā esamības beigām (kā tas ir pamatlietā), es piekrītu SCK, ka uzcenojumi tomēr ir jāiekļauj tīkla pārskatā, pat ja tie vēl nav apstiprināti  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>). Tas nodrošinātu, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi saņem skaidrus un saskaņotus ekonomiskos signālus, kā noteikts Direktīvas 2012/34 44. apsvērumā. Turklāt tas nodrošinātu, ka neatkarīgi no apstiprināšanas procedūras ilguma infrastruktūras pārvaldītājs ievēro Direktīvas 2012/34 27. panta 4. punktā noteikto pienākumu publicēt tīkla pārskatu vismaz četrus mēnešus pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, šāda apstiprināšanas procedūra nedrīkst ierobežot regulatīvās iestādes uzraudzības lomu saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu un tādējādi pieteikuma iesniedzējiem nodrošināto aizsardzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildi uz jautājumu, vai šāds apstiprinājums ir uzskatāms par galīgu, var rast, atsaucoties uz Direktīvas 2012/34 56. panta 10. punktu: jābūt iespējai regulatīvās iestādes lēmumus pārskatīt tiesā. Tāpēc apstiprinājums nav galīgs, jo tas var tikt pārskatīts tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāsecina, ka Direktīvas 2012/34 32. pants neliedz piemērot uzcenojumu apstiprināšanas procedūru pirms vai pēc attiecīgā kustības grafika spēkā esamības ar nosacījumu, ka infrastruktūras pārvaldītājs saglabā neatkarību maksas noteikšanā saskaņā ar minētās direktīvas mērķiem un ka regulatīvā iestāde saglabā savu kontrolējošo lomu. Uz šādu apstiprinājumu attiecas valsts procesuālie noteikumi, kas nodrošina regulatīvās iestādes lēmumu pārskatīšanu tiesā saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. panta 10. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai uzcenojumi ir jāpublicē tīkla pārskatā pirms apstiprināšanas piešķiršanas un vai uzcenojumu apmēra maiņa ir uzskatāma par maksas aprēķināšanas sistēmas būtisku elementu pārveidošanu Direktīvas 2012/34 32. panta 6. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz hronoloģisko kārtību, atsaucoties uz saviem iepriekš 83. punktā izdarītajiem secinājumiem, uzskatu, ka uzcenojumu apmērs ir jāpublicē tīkla pārskatā saskaņā ar Direktīvas 2012/34 27. panta 4. punktā noteikto termiņu. Ievērojot šo nosacījumu, citos aspektos valsts tiesību aktos ir precīzi jānosaka nepieciešamā hronoloģija uzcenojumu apstiprināšanai. Ja šāds apstiprinājums ir nepieciešams, bet tīkla pārskata publicēšanas brīdī vēl nav saņemts, tas arī jānorāda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vai uzcenojumu apmēra izmaiņas ir uzskatāmas par maksas aprēķināšanas sistēmas būtisku elementu pārveidošanu Direktīvas 2012/34 32. panta 6. punkta izpratnē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>)? “Būtiska elementa” jebkādas pārveidošanas sekas ir tādas, ka tīkla pārskata publicēšanai jānotiek trīs mēnešus pirms attiecīgā kustības grafika stāšanās spēkā, salīdzinot ar situāciju, kad būtiskie elementi netiek pārveidoti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvā 2012/34 nav sīkākas informācijas par to, kas ir uzskatāms par maksas aprēķināšanas sistēmas “būtisku elementu”. Tomēr prasība, ka tīkla pārskatu publicē agrāk, ja notiek šāda pārveidošana, liek domāt, ka “būtiski elementi” ir tie, uz kuru pamata dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi plāno savu darbību nākamajam gadam. Ja pārveidošana ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nevarētu paredzēt maksu par nākamo kustības grafika periodu, šāda pārveidošana ir būtiska pārveidošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā es piekrītu Komisijas un Polijas valdības viedoklim par to, ka, ja salīdzinājumā ar iepriekšējo kustības grafika spēkā esamības laiku ir mainījies tikai uzcenojumu apmērs, bet iemesli, metodoloģija, tirgus segmenti un tirgus izpēte paliek nemainīgi, šādas izmaiņas nav uzskatāmas par maksas aprēķināšanas sistēmas būtiska elementa pārveidošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja valsts tiesību aktos ir paredzēta uzcenojumu noteikšanas apstiprināšanas procedūra, ko veic regulatīvā iestāde, kā tas ir Austrijas tiesību aktos, tad minētajai iestādei būtu jāpārbauda, vai pārveidošana ir tāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 6. punktu un tās 34. apsvērumā minēto pārredzamības prasību ir nepieciešama iepriekšēja publicēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ ierosinu Tiesai uz otro jautājumu atbildēt šādi. Direktīva 2012/34 nereglamentē, vai uzcenojumi ir jāpublicē tīkla pārskatā pirms to apstiprināšanas, ja apstiprināšana ir nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minētajā direktīvā ir tikai noteikts, ka uzcenojuma apmērs jāpublicē tīkla pārskatā, ievērojot Direktīvas 2012/34 27. panta 4. punktā noteikto termiņu, proti, vismaz četrus mēnešus pirms infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa. Uzcenojuma apmēra izmaiņas, kas saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 6. punktu paredz tīkla pārskata agrāku publicēšanu, ir uzskatāmas par maksas aprēķināšanas sistēmas būtisku elementu pārveidošanu minētā noteikuma izpratnē tikai tad, ja tās ir radušās, mainoties iemesliem, metodoloģijai vai tirgus segmentu sarakstam, uz kura pamata tiek aprēķināts uzcenojuma apmērs. Tikai uzcenojumu apmēra izmaiņas, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem un metodoloģiju, nav būtisku elementu pārveidošana Direktīvas 2012/34 32. panta 6. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešais prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2012/34 27. panta 2. un 4. punkta un 32. panta 1. un 6. punkta izpratnē ir pietiekami, ka infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā norāda kopējo maksu par vilcienkilometru, neprecizējot attiecīgās summas, kas attiecas uz tiešajām izmaksām, no vienas puses, un uzcenojumiem, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā jautājumā es piekrītu SCK viedoklim, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tīkla pārskatā jāsniedz pēc iespējas precīzāka informācija par maksām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda prasība par precīzas informācijas sniegšanu izriet no IV pielikuma 2. punkta, uz kuru atsaucas Direktīvas 2012/34 27. pants, kas apstiprina interpretāciju, ka tīkla pārskatā jāiekļauj konkrēta informācija attiecīgi par tiešajām izmaksām un uzcenojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir tiesības regulatīvajā iestādē apstrīdēt tīkla pārskatā norādītās maksas, ja tās ir pretrunā Direktīvā 2012/34 noteiktajiem noteikumiem un principiem. Tā kā direktīvas noteikumi attiecībā uz šiem diviem dažādajiem maksājumu veidiem ir atšķirīgi, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu tiesības ierosināt pārskatīšanu tiktu ierobežotas, ja informācija netiktu sniegta atsevišķi par tiešajām izmaksām un uzcenojumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ ierosinu Tiesai uz trešo jautājumu atbildēt šādi. Direktīvas 2012/34 27. panta 2. un 4. punkta un 32. panta 1. un 6. punkta izpratnē nepietiek ar to, ka infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā norāda kopējo maksu par vilcienkilometru. Drīzāk ir jānorāda attiecīgās summas, kas attiecas uz tiešajām izmaksām, no vienas puses, un uzcenojumiem, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtais prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tīkla pārskatā norādītie uzcenojumi ir saistoši regulatīvajai iestādei, kas lemj par to apstiprināšanu. Konkrētāk, iesniedzējtiesa vēlas precizēt, vai regulatīvajai iestādei būtu pienākums izdot rīkojumu par iespējamiem uzcenojumu grozījumiem tikai līdz tīkla pārskatā noteiktajam kopējo maksu apmēram un par kādiem grozījumiem, ja tādi tiktu izdoti, regulatīvajai iestādei būtu atļauts izdot rīkojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā iepriekš norādīts 67. un 68. punktā, regulatīvajai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu ir tiesības uzraudzīt visus minētās direktīvas pārkāpumus un “norādīt [infrastruktūras pārvaldītājam], kādi grozījumi ir jāveic maksas aprēķināšanas shēmā, lai novērstu šīs shēmas nesaderību ar Direktīvā 2012/34 paredzētajām prasībām”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, lai ievērotu infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību maksas noteikšanā saskaņā ar iepriekš A.1. iedaļā aprakstītajiem maksas noteikšanas principiem, regulatīvā iestāde diez vai var veikt savu pašas ekonomisko novērtējumu un, piemēram, noteikt augstākus uzcenojumus nekā infrastruktūras pārvaldītājs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās grozīšanas pilnvarām drīzāk jāaprobežojas ar Direktīvas 2012/34 noteikumu un mērķu izpildes nodrošināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja dalībvalsts ir ieviesusi sistēmu konkrētu uzcenojumu apstiprināšanai, ko veic regulatīvā iestāde, uz šo iestādi apstiprināšanas procedūrā attiecas tie paši Direktīvas 2012/34 noteikumi un mērķi. Tāpēc regulatīvā iestāde var tikai apstiprināt vai noraidīt uzcenojumus vai likt tos mainīt, bet tā nevar noteikt uzcenojumu apmēru infrastruktūras pārvaldītāja vietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ es ierosinu Tiesai uz ceturto jautājumu atbildēt šādi. Ja dalībvalstī ir ieviesta uzcenojumu apstiprināšanas procedūra, ko veic regulatīvā iestāde, šī iestāde var sniegt šādu apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu, ievērojot infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību. Tādējādi tīkla pārskatā noteiktais maksas apmērs ir saistošs regulatīvajai iestādei, bet šī iestāde, īstenojot uzraudzību, saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu var pieprasīt tā grozījumus, ievērojot infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektais prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar piekto jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot metodi, kādā veidā tiek aprēķinātas kopējās izmaksas, kas infrastruktūras pārvaldītājam radušās, nosakot uzcenojumu pamatotību. Konkrētāk, iesniedzējtiesa jautā, vai tai ir jāņem vērā valsts noteiktie plānotie ieņēmumi. Tā arī jautā, vai kopējās izmaksās būtu jāiekļauj vai no tām jāatskaita: pirmkārt, visas infrastruktūras pārvaldītājam piešķirtās valsts subsīdijas; otrkārt, visa pārējā infrastruktūras pārvaldītāja peļņa no citas saimnieciskās darbības; treškārt, visi neatmaksājamie ienākumi, ko infrastruktūras pārvaldītājs saņem no privātiem avotiem; un, ceturtkārt, citas infrastruktūras pārvaldītāja iekasētās maksas un saimnieciskās darbības pozīcijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, plānotie ieņēmumi. Kā paskaidroja iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, Austrija nosaka ÖBB gada plānotos ieņēmumus. Tā arī subsidē uzņēmuma saimniecisko darbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi faktiem spriedumā Komisija/Čehijas Republika  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>), kur valsts infrastruktūras pārvaldītājam noteica maksimālo cenu ierobežojumu un tādējādi pārkāpa tā neatkarību, šķiet, ka arī plānoto ieņēmumu noteikšana neizbēgami iejaucas šajā neatkarībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā apgalvo Komisija, plānoto ieņēmumu noteikšana liedz infrastruktūras pārvaldītājam iespēju noteikt maksu saskaņā ar iepriekš 60. punktā un 28. zemsvītras piezīmē izklāstīto rīcības brīvību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es piekrītu Komisijai un tāpēc secinu, ka plānotie ieņēmumi nav uzskatāmi par būtisku faktoru, lemjot par infrastruktūras pārvaldītāja noteikto uzcenojumu spēkā esamību, jo tas būtu pretrunā tā neatkarībai, ko garantē Direktīvas 2012/34 4. panta 2. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājumā par to, vai ir jāņem vērā citi iesniedzējtiesas uzskaitītie ienākumi, es uzskatu, ka ir jānošķir subsīdijas un citi ienākumi, uz kuriem attiecas šis jautājums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā paskaidrots iepriekš attiecībā uz maksas aprēķināšanas principiem, maksas var segt diapazonu starp tiešajām izmaksām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>) un kopējām izmaksām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>). Tomēr visas šīs izmaksas vienmēr attiecas uz izmaksām, kas infrastruktūras pārvaldītājam radušās, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu vai nu tieši (sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus), vai netieši (piemēram, saistībā ar ieguldījumu projektiem dzelzceļa infrastruktūrā saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 3. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Maksājumu sistēmai, kuras mērķis ir segt infrastruktūras pārvaldītāja kopējās izmaksas, būtu jāļauj tam sniegt šādu pakalpojumu pat tad, ja tam nav citu ienākumu. Tādēļ uzcenojuma aprēķinam, kas kalpo šādu pakalpojumu kopējo izmaksu segšanai, jābūt neatkarīgam no citiem iespējamiem infrastruktūras pārvaldītāja ienākumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka šādi papildu ienākumi parastos uzņēmējdarbības apstākļos var veicināt infrastruktūras pārvaldītāja kopējo ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru, kā noteikts Direktīvas 2012/34 8. panta 4. punktā. Tomēr tas nemaina vajadzību infrastruktūras pārvaldītājam segt visas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu, neatkarīgi no pārējās saimnieciskās darbības, ko pārvaldītājs varētu veikt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ienākumi – infrastruktūras pārvaldītāja peļņa no citas saimnieciskās darbības, neatmaksājamie ienākumi, ko infrastruktūras pārvaldītājs saņem no privātiem avotiem, un citi iekasētie maksājumi, kā arī saimnieciskās darbības pozīcijas, – kas nav saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu, nav būtiski uzcenojuma aprēķināšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī subsīdijas, ko piešķir infrastruktūras pārvaldītājam, lai segtu tā zaudējumus, kuri saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu, sedz tās pašas izmaksas, kuru segšanai var piemērot uzcenojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiešām, ja infrastruktūras pārvaldītājs, piemērojot uzcenojumu, spēj segt visas izmaksas, kas rodas, nodrošinot dzelzceļa infrastruktūru, tad nepieciešamība pēc subsīdijām, kuru mērķis ir segt ar šo pakalpojumu saistītos zaudējumus, izzustu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, ja infrastruktūras pārvaldītājs ir saņēmis subsīdijas, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu, un šīs subsīdijas pārsniedz tiešās izmaksas, uzcenojumu piemērošana tām pašām izmaksām radītu peļņu, ja vien subsīdijas netiktu atmaksātas tādā apmērā, kādu sedz uzcenojumi. Kā paskaidrots iepriekš, uzcenojumus var piemērot tikai ar mērķi segt izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka, aprēķinot uzcenojumu apmēru, ir jāņem vērā infrastruktūras pārvaldītāja saņemto subsīdiju veids un apjoms.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es ierosinu Tiesai uz piekto jautājumu atbildēt šādi. Citi ienākumu un izmaksu avoti, kas nav saistīti ar infrastruktūras pārvaldītāja kopējām izmaksām par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, piemēram, ienākumi no citas saimnieciskās darbības, neatmaksājamie ienākumi, kas saņemti no privātiem avotiem, un citas infrastruktūras pārvaldītāja iekasētās maksas un saimnieciskās darbības pozīcijas, nevar būt daļa no uzcenojuma aprēķina. Tomēr šādos aprēķinos būtu jāņem vērā to subsīdiju veids un apjoms, kas piešķirtas, lai segtu zaudējumus, kuri saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, es ierosinu Tiesai uz Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Austrija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-177" title="page-25">
      1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34 (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, 32. pants neliedz piemērot uzcenojumu apstiprināšanas procedūru pirms vai pēc attiecīgā kustības grafika spēkā esamības ar nosacījumu, ka infrastruktūras pārvaldītājs saglabā neatkarību maksas noteikšanā saskaņā ar minētās direktīvas mērķiem un ka regulatīvā iestāde saglabā savu kontrolējošo lomu. Uz šādu apstiprinājumu attiecas valsts procesuālie noteikumi, kas nodrošina regulatīvās iestādes lēmumu pārskatīšanu tiesā saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. panta 10. punktu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-178" title="page-25">
      2) Direktīva 2012/34 nereglamentē, vai uzcenojumi ir jāpublicē tīkla pārskatā pirms to apstiprināšanas, ja apstiprināšana ir nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minētajā direktīvā ir tikai noteikts, ka uzcenojuma apmērs jāpublicē tīkla pārskatā, ievērojot Direktīvas 2012/34 27. panta 4. punktā noteikto termiņu, proti, vismaz četrus mēnešus pirms infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegšanas termiņa. Uzcenojuma apmēra izmaiņas, kas saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 6. punktu paredz tīkla pārskata agrāku publicēšanu, ir uzskatāmas par maksas aprēķināšanas sistēmas būtisku elementu pārveidošanu minētā noteikuma izpratnē tikai tad, ja tās ir radušās, mainoties iemesliem, metodoloģijai vai tirgus segmenta sarakstam, uz kura pamata tiek aprēķināts uzcenojuma apmērs. Tikai uzcenojumu apmēra izmaiņas, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem un metodoloģiju, nav būtisku elementu pārveidošana Direktīvas 2012/34 32. panta 6. punkta izpratnē.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-179" title="page-25">
      3) Direktīvas 2012/34 27. panta 2. un 4. punkta un 32. panta 1. un 6. punkta izpratnē nepietiek ar to, ka infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā norāda kopējo maksu par vilcienkilometru. Drīzāk ir jānorāda attiecīgās summas, kas attiecas uz tiešajām izmaksām, no vienas puses, un uzcenojumiem, no otras puses.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-180" title="page-26">
      4) Ja dalībvalstī ir ieviesta uzcenojumu apstiprināšanas procedūra, ko veic regulatīvā iestāde, šī iestāde var sniegt šādu apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu, ievērojot infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību. Tādējādi tīkla pārskatā noteiktais maksas apmērs ir saistošs regulatīvajai iestādei, bet šī iestāde, īstenojot uzraudzību, saskaņā ar Direktīvas 2012/34 56. pantu var pieprasīt tā grozījumus, ievērojot infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-181" title="page-26">
      5) Citi ienākumu un izmaksu avoti, kas nav saistīti ar infrastruktūras pārvaldītāja kopējām izmaksām par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, piemēram, ienākumi no citas saimnieciskās darbības, neatmaksājamie ienākumi, kas saņemti no privātiem avotiem, un citas infrastruktūras pārvaldītāja iekasētās maksas un saimnieciskās darbības pozīcijas, nevar būt daļa no uzcenojuma aprēķina. Tomēr šādos aprēķinos būtu jāņem vērā to subsīdiju veids un apjoms, kas piešķirtas, lai segtu zaudējumus, kuri saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nodrošināšanu.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV 2012, L 343, 32. lpp.). Direktīva 2012/34 ir vairāku laika gaitā būtiski grozītu direktīvu pārstrādāta redakcija. Skat. Padomes Direktīvu 91/440/EEK (1991. gada 29. jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV 1991, L 237, 25. lpp.); Padomes Direktīvu 95/18/EK (1995. gada 19. jūnijs) par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu (OV 1995, L 143, 70. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV 2001, L 75, 29. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Skat. arī Direktīvas 2012/34 76. apsvērumu: “dzelzceļa infrastruktūras efektīvai pārvaldībai un taisnīgai un nediskriminējošai izmantošanai ir nepieciešama tādas regulatīvas iestādes izveide, kas pārrauga šajā direktīvā izklāstīto noteikumu piemērošanu un pilda pārsūdzības iestādes funkcijas, neskarot iespēju izskatīt lietu tiesā. Šādai regulatīvai iestādei vajadzētu būt spējīgai ar piemērotu sankciju palīdzību panākt savu informācijas pieprasījumu un lēmumu izpildi.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Minētajā noteikumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir definēts kā “jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kam ir piešķirta licence saskaņā ar šo direktīvu un kā galvenais saimnieciskās darbības veids ir pakalpojumu sniegšana attiecībā uz kravas un/vai pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu ar noteikumu, ka uzņēmums nodrošina vilci; šī definīcija ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2012/34 3. panta 26. punktu, kurā tas definēts kā “pārskats, kurā sīki izklāstīti vispārīgie noteikumi, termiņi, procedūras un kritēriji maksas aprēķināšanas un jaudas sadales shēmām, tostarp arī cita informācija, kas vajadzīga, lai varētu pieprasīt infrastruktūras jaudu”. Tīkla pārskata saturs ir uzskaitīts Direktīvas 2012/34 IV pielikumā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) 2017. gada 5. jūlija spriedums Nr. W110 2146830‑1, AT:BVWG:2017:W110.2146830.1.00.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) SCK 2020. gada 17. decembra lēmums Nr. SCK‑16‑012, Nr. SCK‑17‑009 un Nr. SCK‑18‑010.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat. arī Direktīvas 2012/34 34. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. arī Direktīvas 2012/34 44. apsvērumu: “Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāsaņem skaidri un saskaņoti ekonomiski signāli no jaudas sadales shēmām un no maksas aprēķināšanas shēmām, kas ļautu pieņemt racionālus lēmumus.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Skat. Īstenošanas regulu 2015/909.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 9. septembris, LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:717).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Saistībā ar Direktīvu 2001/14 skat. spriedumu, 2022. gada 24. februāris, ORLEN KolTrans (C‑563/20, EU:C:2022:113, 43. punkts): “Šajā ziņā ir jānorāda, ka ne Direktīvas 2001/14 30. pantā, ne kādā citā tās normā nav paredzēta infrastruktūras maksas vai mainīgo lielumu, kas ļauj noteikt šo maksu, apstiprināšanas procedūra.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Spriedums, 2022. gada 24. februāris, ORLEN KolTrans (C‑563/20, EU:C:2022:113).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Nīderlandes un Polijas valdības piekrīt, ka Direktīvā 2012/34 nav noteikta apstiprināšanas procedūra. Turklāt Nīderlandes valdība uzskata, ka ex ante apstiprināšanas procedūra vislabāk atbilst minētās direktīvas mērķiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Direktīvas 2012/34 44. apsvērums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2012/34 29. panta 1. punkta ceturto daļu. Par atšķirību starp maksāšanas sistēmas izveidi, ko veic dalībvalsts, un maksas noteikšanu, ko veic infrastruktūras pārvaldītājs, skat. ģenerāladvokāta N. Jēskinena [N. Jääskinen] secinājumus lietā Komisija/Spānija (C‑483/10, EU:C:2012:524, 45.–53. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Direktīvas 2012/34 27. pantu un IV pielikumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2012/34 27. panta 4. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2012/34 29. panta 3. punktu: “Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka, izmantojot maksāšanas shēmu dažādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas sniedz līdzvērtīga rakstura pakalpojumus līdzīgās tirgus daļās, tiek piemērotas līdzvērtīgas un nediskriminējošas maksas un ka faktiski piemērojamā maksa atbilst tīkla pārskatā izklāstītajiem noteikumiem.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 8. jūlijs, Koleje Mazowieckie (C‑120/20, EU:C:2021:553, 42. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 II pielikuma 1. punktu minimālais piekļuves pakalpojumu komplekss ietver: “a) dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu; b) tiesības izmantot piešķirto jaudu; c) dzelzceļa infrastruktūras, tostarp atzarojumu un pārmiju, izmantošanu; d) vilcienu kustības vadību, ietverot signalizēšanu, regulēšanu, dispečera pakalpojumus un saziņu, kā arī informācijas sniegšanu par vilcienu kustību; e) elektroapgādes iekārtu izmantošanu vilces strāvai, kur tās ir pieejamas; f) visu citu informāciju, kas nepieciešama, lai ieviestu vai sniegtu pakalpojumu, kam iedalīta jauda.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Skat. arī Direktīvas 2012/34 69. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Skat. Īstenošanas regulu 2015/909.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat., piem., spriedumu, 2013. gada 30. maijs, Komisija/Polija (C‑512/10, EU:C:2013:338, 90. punkts). Šajā lietā Polija cita starpā iekļāva finanšu izmaksas, kas ir saistītas ar to aizdevumu atmaksu, kurus pārvaldītājs ir paņēmis, lai attīstītu un modernizētu nodrošināto.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Iesniedzējtiesa no prejudiciālā jautājuma priekšmeta tieši izslēdza jautājumu par to, vai tirgus situācija pieļauj uzcenojumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Par konkurētspējas jēdziena interpretāciju Direktīvas 2012/34 32. pantā skat. ģenerāladvokāta M. Kamposa Sančesa‑Bordonas [M. Campos Sánchez‑Bordona] secinājumus lietā LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:251, 37.–45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 28. februāris, Komisija/Vācija (C‑556/10, EU:C:2013:116, 79.–81. punkts). Tiesa 86. punktā paskaidroja sīkāk: “Šo abu robežvērtību ietvaros Direktīvā 2001/14 ir paredzēts, ka maksa var atšķirties, ņemot vērā jaudas nepietiekamību, kā tas ir paredzēts šīs direktīvas 7. panta 4. punktā, vai šī 7. panta 5. punktā minētās izmaksas, kas radušās ietekmes uz vidi dēļ, vai arī minētās direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētos konkrētos ieguldījumu projektus, kā arī tās 9. pantā paredzētās atlaides.” Šie noteikumi būtībā atbilst Direktīvas 2012/34 31. panta 4. un 5. punktam, 32. panta 3. punktam un 33. pantam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 9. septembris, LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:717, 41. punkts), un 2017. gada 9. novembris, CTL Logistics (C‑489/15, EU:C:2017:834, 79. punkts). Skat. arī spriedumu, 2022. gada 24. februāris, ORLEN KolTrans (C‑563/20, EU:C:2022:113, 51. punkts) (kurā Tiesa uzsvēra, ka infrastruktūras pārvaldītājiem ir jābūt rīcības brīvībai attiecībā uz maksu iekasēšanu, lai tie varētu uzlabot savas infrastruktūras izmantojumu). Skat. arī Direktīvas 2012/34 43. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 9. septembris, LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:717, 42. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 11. jūlijs, Komisija/Čehijas Republika (C‑545/10, EU:C:2013:509, 36. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 28. februāris, Komisija/Spānija (C‑483/10, EU:C:2013:114, 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 28. februāris, Komisija/Spānija (C‑483/10, EU:C:2013:114, 44. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 28. februāris, Komisija/Vācija (C‑556/10, EU:C:2013:116, 83. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Tiesa to apstiprināja arī 2021. gada 9. septembra spriedumā LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:717, 44. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Šie pāri ir, piemēram, pasažieru pārvadājumi/kravu pārvadājumi, iekšzemes pārvadājumi/starptautiskie pārvadājumi utt.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 32. panta 1. punkta sesto daļu informācija par tirgus segmentiem, par kuru izmantošanu tiek piemēroti uzcenojumi, jāpublicē tīkla pārskatā un regulāri jāatjaunina.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Saskaņā ar Direktīvas 2012/34 3. panta 19. punktu pieteikuma iesniedzējs ir “dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai starptautisks dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu grupējums, vai citas personas vai juridiskas struktūras, piemēram, kompetentās iestādes saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (EK) Nr. 1370/2007 [(2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.)] un kravas nosūtītāji, kravas ekspeditori un kombinēto pārvadājumu veicēji, kam ir ar sabiedriskiem pakalpojumiem saistīta vai komerciāla interese iegūt infrastruktūras jaudu”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 3. maijs, CityRail (C‑453/20, EU:C:2022:341, 55.–57. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Kā norādīja Tiesa, regulatīvās iestādes kontrole var attiekties uz “jebkādu iespējamu Direktīvas 2012/34 tiesību normu pārkāpumu”. Spriedums, 2021. gada 9. septembris, LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:717, 35. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Skat. arī Direktīvas 2012/34 76. apsvērumu: “Dzelzceļa infrastruktūras efektīvai pārvaldībai un taisnīgai un nediskriminējošai izmantošanai ir nepieciešama tādas regulatīvas iestādes izveide, kas pārrauga šajā direktīvā izklāstīto noteikumu piemērošanu un pilda pārsūdzības iestādes funkcijas, neskarot iespēju izskatīt lietu tiesā. Šādai regulatīvai iestādei vajadzētu būt spējīgai ar piemērotu sankciju palīdzību panākt savu informācijas pieprasījumu un lēmumu izpildi.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 9. septembris, LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:717, 47. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Spriedums, 2024. gada 7. marts, Die Länderbahn u.c. (C‑582/22, EU:C:2024:213, 55. punkts). Tiesa šo lēmumu pieņēma saistībā ar jautājumu, vai regulatīvā iestāde var lemt par jau piemēroto maksu likumību, proti, pēc to piemērošanas termiņa beigām, un tā atzina, ka var (55.–57. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Tiesa attiecībā uz Direktīvas 2001/14 30. pantu nolēma, ka regulatīvajai iestādei (un, iespējams, tiesai, kas pārskata šīs iestādes lēmumu) ir ekskluzīvas pilnvaras lemt par maksas nelikumību, ņemot vērā tiesību aktus par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, izslēdzot civiltiesas, kas lemj par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām. Skat. spriedumu, 2017. gada 9. novembris, CTL Logistics (C‑489/15, EU:C:2017:834, 97. punkts). Direktīvas 2001/14 30. pants atbilst Direktīvas 2012/34 56. pantam. Skat. spriedumu, 2022. gada 27. oktobris, DB Station &amp; Service (C‑721/20, EU:C:2022:832, 64. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 58.–60. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Neskarot iesniedzējtiesas veikto pārbaudi, no lietas faktiem izriet, ka tīkla pārskatos gan par 2018. gadu, gan par 2019. gadu bija norādīts, ka uzcenojumu apstiprināšanas procedūra vēl tiek veikta, taču tīkla pārskatā par 2018. gadu nebija norādītas precīzas to summas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) “Ja kāds infrastruktūras pārvaldītājs gatavojas pārveidot būtiskus šā panta 1. punktā minētās maksas aprēķināšanas sistēmas elementus, tas dara tos zināmus atklātībai vismaz trīs mēnešus pirms tīkla pārskata publicēšanas termiņa saskaņā ar 27. panta 4. punktu.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 9. septembris, LatRailNet un Latvijas dzelzceļš (C‑144/20, EU:C:2021:717, 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Piemēram, Tiesa konstatēja, ka Spānija, nosakot maksu, ir pārkāpusi infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību, ierobežojot tā pilnvaras ar to, ka tas “piemēro iepriekš ministrijas rīkojumā noteiktu formulu”. Skat. spriedumu, 2013. gada 28. februāris, Komisija/Spānija (C‑483/10, EU:C:2013:114, 44. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 11. jūlijs, Komisija/Čehijas Republika (C‑545/10, EU:C:2013:509).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Komisija arī apgalvo, ka, cenšoties sasniegt plānotos ieņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājs varētu būt motivēts palielināt peļņu, nevis optimizēt dzelzceļa infrastruktūras efektivitāti, kas ir viens no Direktīvas 2012/34 mērķiem. Skat. direktīvas 3., 6. un 43. apsvērumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Šīs izmaksas iekļauj maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi apkalpes vietām, izmantojot sliežu ceļus, kura jānosaka atbilstoši izmaksām, kas tieši rodas, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Tās ir visas infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, kuras var segt, piemērojot uzcenojumus.</p>
</body>
</html>
