<number>27</number>

Spriedums 1 Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu. [..] Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

<number>27</number> Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 4. decembrī, prasītājs cēla prasību atcelt Īstenošanas lēmumu 2014/678 un Īstenošanas regulu Nr. 1013/2014, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu, kā arī prasību par zaudējumu atlīdzību.

<number>28</number> Procesuālajā rakstā, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 31. jūlijā, prasītājs pielāgoja savus prasījumus, prasot atcelt arī Lēmumu 2015/837 un Īstenošanas regulu Nr. 2015/828, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz viņu.

<number>29</number> Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausīti 2016. gada 21. aprīļa tiesas sēdē.

<number>30</number> Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
<number>–</number> ciktāl tie attiecas uz viņu, atcelt Īstenošanas lēmumu 2014/678, Īstenošanas regulu Nr. 1013/2014, Lēmumu 2015/837 un Īstenošanas regulu 2015/828 (turpmāk tekstā – “apstrīdētie akti”);

<number>–</number> piešķirt viņam summu EUR 250 000 mēnesī, sākot no 2011. gada 1. septembra, lai atlīdzinātu nodarīto mantisko kaitējumu, un piešķirt simbolisku summu – vienu euro – par nodarīto morālo kaitējumu, un piespriest Padomei atlīdzināt nākotnē iespējamo mantisko kaitējumu;

<number>–</number> piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

<number>31</number> Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
<number>–</number> pilnībā noraidīt prasību;

<number>–</number> piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

<titlecontent id="B300000000"> <emphasis role="bold" id="B400000003">Juridiskais pamatojums</emphasis> </titlecontent>

<titlecontent id="B300000001"> <emphasis role="italc" id="B400000004">Par prasību atcelt tiesību aktu</emphasis> </titlecontent> [..]

<titlecontent id="B300000002">Par pirmo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā</titlecontent> [..]

<number>45</number> Tādējādi no šī pamatojuma izriet, ka prasītājs bija iekļauts apstrīdētajos sarakstos trīs turpinājumā minēto iemeslu dēļ, pamatojoties uz Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punktu un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu:
<number>–</number> nozīmīgs uzņēmējs, kurš pietuvināts svarīgām režīma personām, piemēram, R. Makhlouf un I Anbouba;

<number>–</number> kopš 2014. gada marta – par sadarbību ar Krieviju atbildīgās divpusējo darījumu padomes priekšsēdētāja vietnieks;

<number>–</number> ar naudas ziedojumiem atbalsta Sīrijas režīma izvērsto karadarbību.
[..]

<number>48</number> Jāatzīst, kā norādījusi Padome, prasītājs ar Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministra 2014. gada 14. jūnija lēmumu tika iecelts par sadarbību ar Krieviju atbildīgās Divpusējo darījumu padomes priekšsēdētāja, nevis tā vietnieka amatā, taču tam nav īpašas nozīmes vērtējumā, kuru Padome sniegusi apstrīdētajā lēmumā.

<number>49</number> No Sīrijas divpusējo darījumu padomju (turpmāk tekstā – “darījumu padomes”) statūtiem izriet, ka, pirmkārt, darījumu padomju valdes (turpmāk tekstā – “valde”) priekšsēdētājs ir Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrs. Otrkārt, valdes sekretariātā ietilpst Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrs un starptautisko un arābu attiecību direkcija. Treškārt, minētajos statūtos ir noteikts, ka darījumu padomju locekļus ierosina vai nu valdes sekretariāts, vai arī darījumu padomju locekļi un ka ikviens ierosinājums ir jāiesniedz Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministram galīgā lēmuma pieņemšanai. Ceturtkārt, katras darījumu padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl valde, kuras priekšsēdētājs ir Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrs.

<number>50</number> Tādējādi no darījumu padomju statūtiem izriet, ka Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministra loma šajās padomēs ir centrālā un neaprobežojas ar pārējo locekļu izvēli, kā to norāda prasītājs. Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrs faktiski ir valdes priekšsēdētājs, valdes sekretariāta loceklis, kurš uzrauga visu darījumu padomju darījumus, un ir kompetentā persona, lai ieceltu visu padomju priekšsēdētājus un to vietniekus, kā arī lai šīs padomes likvidētu. Katrā ziņā, pat ja Sīrijas ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrs tikai izvēlētos minēto padomju locekļus, ir jānorāda, ka katras darījumu padomes priekšsēdētāja un tā vietnieka iecelšanai ir nepieciešams valdības lēmums.

<number>51</number> Turklāt pierādījumi, kurus Padome sniegusi dokumentā MD 216/14 RELEX, īpaši Syria Report 2014. gada 3. marta raksts un Syriandays raksts, apliecina prasītāja lomu par sadarbību ar Krieviju atbildīgajā darījumu padomē. Pirmajā rakstā ir precizēta saikne starp darījumu padomju locekļu iecelšanu un pietuvinātību valdošajam režīmam. Otrais raksts attiecas uz darījumu padomju pirmās kopsapulces norisi, kura notika 2014. gada 29. martā un kurā piedalījās Sīrijas premjerministrs, ekonomikas un ārējās tirdzniecības ministrs, kā arī visu darījumu padomju priekšsēdētāji un to vietnieki. Abos šajos rakstos ir minēts prasītāja vārds.

<number>52</number> Līdz ar to ir jānorāda, ka prasītāja funkcijas darījumu padomē kā padomniekam divpusējās attiecībās ar Krieviju, kura uzdevums ir veicināt Sīrijas ekonomiku un tās uzņēmumu un tirdzniecības un ieguldījumu darījumu attīstību, ir izskaidrojamas tikai ar zināmu pietuvinātību valdošajam režīmam un ir neapstrīdēts faktisks elements, kas apliecina drošu saikni ar Bachar Al‑Assad režīmu. Šī prasītāja pietuvinātība Sīrijas režīmam Padomei bija pamats uzskatīt, ka prasītājs guva labumu no šī režīma un to atbalstīja un ka viņš ar to bija saistīts Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punkta un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

<number>53</number> Tā kā šajā lietā otro iemeslu prasītāja iekļaušanai sarakstā Padome ir pamatoti pierādījusi un tā kā tas ir pietiekams pamats, lai viņu ietvertu sarakstā atbilstoši juridiskajam kritērijam, kas izvirzīts Lēmuma 2013/255 28. panta 1. punktā un Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un tā kā saskaņā ar iepriekš 42. punktā minēto judikatūru, lai pamatotu aktu likumību, ir pietiekami ar viena no to pamatojuma iemesliem likumību, nav nepieciešams lemt par abiem pārējiem Padomes apstrīdētajos aktos norādītajiem iemesliem, jo argumentācija, kuru prasītājs pret tiem izvirzījis, nav attiecināma un ir jānoraida. [..]