<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-106/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016CJ0106</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:804">EU:C:2017:804</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobra</DATE> spriedums – Lieta C‑106/16</P><P>Polbud – Wykonawstwo</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – poļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Brīvība veikt uzņēmējdarbību</KEYWORD><KEYWORD>Sabiedrības pārrobežu reorganizācija</KEYWORD><KEYWORD>Juridiskās adreses pārcelšana, nepārceļot faktisko mītnesvietu</KEYWORD><KEYWORD>Atteikums izslēgt no komercreģistra</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesiskais regulējums, kurā izslēgšana no komercreģistra ir atkarīga no sabiedrības darbības izbeigšanas pēc likvidācijas procedūras īstenošanas</KEYWORD><KEYWORD>Brīvības veikt uzņēmējdarbību piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>Brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums</KEYWORD><KEYWORD>Kreditoru, mazākumdalībnieku un darbinieku interešu aizsardzība</KEYWORD><KEYWORD>Cīņa pret ļaunprātīgu rīcību</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑106/16</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa, Polija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20151022">2015. gada 22. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 22. februārī, tiesvedībā, ko ierosinājusi</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Polbud ‑Wykonawstwo sp. z o.o</HT></HT>., likvidācijas procesā.</P></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], palātu priekšsēdētāji T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>] un E. Levits, tiesneši, E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>], D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>], M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>], K. Jirimēe [<HT TYPE="ITALIC">K. Jürimäe</HT>] (referente) un M. Vilars [<HT TYPE="ITALIC">M. Vilaras</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretārs K. Malaceks [<HT TYPE="ITALIC">K. Malacek</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20170306">2017. gada 6. marta</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Wykonawstwo sp. z o.o</HT>. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">A. Gorzka-Augustynowicz</HT>, <HT TYPE="ITALIC">radca prawny</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Hellmann</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Pesendorfer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B. Trefil</HT>, pārstāves,</P></ITEM><ITEM><P>Portugāles valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">L. Inez Fernandes</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Figueiredo</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">F. de Figueiroa Quelhas</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W. Mölls</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Malferrari</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Hottiaux</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20170504">2017. gada 4. maija</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 49. un 54. panta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prasību, ko cēlusi <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Wykonawstwo sp. z o.o</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) par lēmumu noraidīt pieteikumu izslēgt to no Polijas komercreģistra, kuru tā bija iesniegusi pēc tās juridiskās adreses pārcelšanas uz Luksemburgu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Polijas tiesības</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Komercsabiedrību kodekss</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT><DATE ISO="20000915">2000. gada 15. septembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Kodeks spółek handlowych</HT> (Komercsabiedrību kodekss), ar grozījumiem (<HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT>. 2013, Nr. 1030, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Komercsabiedrību kodekss<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 270. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Sabiedrības darbības izbeigšanu izraisa:</P><P>[..]</P><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>ar notariālu aktu apstiprināts dalībnieku lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu vai par juridiskās adreses pārcelšanu uz ārvalsti;</TXT></NP><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Komercsabiedrību kodeksa 272. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Sabiedrības darbība tiek izbeigta pēc likvidācijas procedūras pabeigšanas, ar brīdi, kad tā tiek svītrota no reģistra.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Šī kodeksa 288. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="288.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>§ 1.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc tam, kad dalībnieku sapulce ir apstiprinājusi finanšu pārskatu uz datumu pirms to aktīvu sadalīšanas starp dalībniekiem, kas palikuši pēc kreditoru prasījumu atmaksāšanas vai nodrošināšanas (likvidācijas ziņojums) un pēc likvidācijas darbību pabeigšanas, likvidatoriem šis ziņojums ir jānosūta uz sabiedrības juridisko adresi un jāiesniedz tas Komercreģistra tiesai kopā ar pieteikumu par sabiedrības svītrošanu no reģistra.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="288.001"><NO.PARAG>§ 3.</NO.PARAG><ALINEA>Likvidētās sabiedrības grāmatas un dokumenti ir jāatdod glabāšanai personai, kas ir norādīta sabiedrības līgumā vai dalībnieku lēmumā. Ja šādas norādes nav, glabātāju nosaka Komercreģistra tiesa.</ALINEA></PARAG><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Komercsabiedrību kodeksa 551.–568. pants attiecas uz sabiedrību reorganizāciju. Saskaņā ar šī kodeksa 562. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Sabiedrības reorganizācijai personālsabiedrības gadījumā ir vajadzīgs dalībnieku pieņemts lēmums, bet kapitālsabiedrības gadījumā – dalībnieku sapulces vai pilnsapulces pieņemts lēmums [..].<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Likums par starptautiskajām privāttiesībām</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><DATE ISO="20110204">2011. gada 4. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Ustawa</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Prawo prywatne mięzynarodowe</HT> (Likums par starptautiskajām privāttiesībām, <HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT>. Nr. 80, 432. pozīcija) 19. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Ar brīdi, kad juridiskā adrese tiek pārcelta uz citu valsti, juridiskajai personai ir piemērojamas attiecīgās valsts tiesības. Juridiskās personas statuss, kas iegūts valstī, kurā iepriekš ir bijusi tās juridiskā adrese, tiek saglabāts, ja tas ir paredzēts katras no attiecīgajām valstīm tiesībās. Pārceļot juridisko adresi Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros, netiek zaudēts juridiskās personas statuss.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras juridiskā adrese ir Lonckā [<HT TYPE="ITALIC">Łąck</HT>] (Polija). Šīs sabiedrības dalībnieku ārkārtas kopsapulce, piemērojot Komercsabiedrību kodeksa 270. panta 2. punktu, ar <DATE ISO="20110930">2011. gada 30. septembra</DATE> lēmumu nolēma pārcelt minētās sabiedrības juridisko adresi uz Luksemburgu. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šajā lēmumā nebija norādīts, ka tiktu mainīta <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> vadības atrašanās vieta, ne arī šīs sabiedrības faktiskā saimnieciskās darbības veikšanas vieta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Balstoties uz šo lēmumu, <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> <DATE ISO="20111019">2011. gada 19. oktobrī</DATE> tiesā, kas atbildīga par komercreģistra uzturēšanu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Komercreģistra tiesa<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>), iesniedza pieteikumu par likvidācijas procedūras uzsākšanas fakta reģistrēšanu. <DATE ISO="20111026">2011. gada 26. oktobrī</DATE> likvidācijas procedūras uzsākšana tika reģistrēta šajā reģistrā un tika iecelts likvidators.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><DATE ISO="20130528">2013. gada 28. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Consoil Geotechnik Sàrl</HT>, kuras juridiskā adrese ir Luksemburgā, dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu, ar kuru it īpaši tika īstenots <DATE ISO="20110930">2011. gada 30. septembra</DATE> lēmums un <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> juridiskā adrese tika pārcelta uz Luksemburgu, lai šai sabiedrībai tiktu piemērotas Luksemburgas tiesības, saglabājot tās juridiskās personas statusu. Atbilstoši <DATE ISO="20130528">2013. gada 28. maija</DATE> lēmumam juridiskās adreses pārcelšana stājās spēkā šajā pašā dienā. Tādējādi <DATE ISO="20130528">2013. gada 28. maijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> juridiskā adrese tika pārcelta uz Luksemburgu un šīs sabiedrības nosaukums vairs nebija <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT>, bet tā kļuva par <HT TYPE="ITALIC">Consoil Geotechnik</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><DATE ISO="20130624">2013. gada 24. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> Komercreģistra tiesā iesniedza pieteikumu par izslēgšanu no Polijas komercreģistra. Šis pieteikums tika pamatots ar sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu uz Luksemburgu. Izslēgšanas procedūrā šī sabiedrība ar <DATE ISO="20130821">2013. gada 21. augusta</DATE> lēmumu tika aicināta iesniegt, pirmkārt, dalībnieku sapulces lēmumu, kurā ir norādīta par likvidētās sabiedrības grāmatvedības dokumentu un ierakstu glabāšanu atbildīgā persona, otrkārt, finanšu pārskatus par laikposmu no <DATE ISO="20110101">2011. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20110929">29. septembrim</DATE>, <DATE ISO="20110930">2011. gada 30. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20121231">31. decembrim</DATE>, <DATE ISO="20120101">2012. gada 1. janvāra</DATE> līdz <DATE ISO="20131231">31. decembrim</DATE> un <DATE ISO="20130101">2013. gada 1. janvāra</DATE> līdz 28. maijam, kurus ir parakstījis likvidators un persona, kam ir uzticēta grāmatvedība, kā arī, treškārt, dalībnieku sapulces lēmumu par likvidācijas darbību pārskata apstiprināšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> norādīja, ka tā neuzskata, ka būtu jāiesniedz minētie dokumenti, jo sabiedrības darbība nav izbeigta un tās aktīvi dalībnieku starpā nav sadalīti, un ka pieteikuma par izslēgšanu no reģistra iemesls bija sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz Luksemburgu, kur tā turpināja savu darbību kā<?PAGE NO="4"?> sabiedrība, kas reģistrēta atbilstoši Luksemburgas tiesībām. Šādos apstākļos Komercreģistra tiesa <DATE ISO="20130919">2013. gada 19. septembrī</DATE> noraidīja pieteikumu izslēgt no reģistra minēto dokumentu neiesniegšanas dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> par šo lēmumu cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Sąd Rejonowy w Bydgoszczy</HT> (Bidgoščas rajona tiesa, Polija), kura šo prasību noraidīja. Minētā sabiedrība par šo noraidījumu iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Sąd Okręgowy w Bydgoszczy</HT> (Bidgoščas apgabaltiesa, Polija), kura šo apelācijas sūdzību noraidīja ar <DATE ISO="20140604">2014. gada 4. jūnija</DATE> lēmumu. Līdz ar to minētā sabiedrība iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Šajā tiesā <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> apgalvo, ka ar dienu, kad juridiskā adrese tika pārcelta uz Luksemburgu, tā esot zaudējusi savu Polijas juridiskās personas statusu un kļuvusi par saskaņā ar Luksemburgas tiesībām dibinātu sabiedrību. Līdz ar to, pēc <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> ieskata, likvidācijas procedūra bija jāizbeidz un jāveic tās izslēgšana no komercreģistra Polijā. Turklāt tā norāda, ka Polijas tiesībās paredzēto likvidācijas procedūras prasību ievērošana neesot bijusi ne nepieciešama, ne iespējama, jo tā nebija zaudējusi savas juridiskās personas statusu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Savukārt iesniedzējtiesa norāda, ka, pirmkārt, likvidācijas procedūra ir vērsta uz sabiedrības juridiskās pastāvēšanas izbeigšanu un šajā ziņā ietver noteiktus pienākumus. Šajā gadījumā sabiedrība turpināja juridisko pastāvēšanu kā citas dalībvalsts, kas nav Polijas Republika, tiesību subjekts. Tādēļ tiesai rodas jautājums, vai, uzliekot šai sabiedrībai analoģiskus pienākumus tiem, kas ir paredzēti sabiedrības juridiskās pastāvēšanas izbeigšanas gadījumā, netiek pārmērīgi ierobežota tās brīvība veikt uzņēmējdarbību. Turklāt šī tiesa vaicā, vai izcelsmes dalībvalstij ir saistoša sabiedrības atkārtotas izveidošanas konstatēšana, kura balstīta vienīgi uz dalībnieku lēmumu par izcelsmes valstī iegūtā juridiskās personas statusa saglabāšanu un tās ierakstīšanu uzņemošās dalībvalsts komercreģistrā, kas veikta saskaņā ar šo lēmumu, neraugoties uz tajā notiekošo likvidācijas procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka, lai arī principā dalībvalstij ir aizliegts atteikties atzīt citā dalībvalstī iegūtu juridiskās personas statusu un vērtēt to darbību tiesiskumu, ko ir veikušas šīs dalībvalsts iestādes, izslēgšana no iepriekšējā komercreģistra ir pakļauta izcelsmes dalībvalsts tiesībām, un šai dalībvalstij ir jānodrošina kreditoru, mazākuma akcionāru un darbinieku interešu aizsardzība likvidācijas procedūrā. Līdz ar to šī tiesa uzskata, ka Komercreģistra tiesai nevajadzētu atteikties turpināt šo procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Treškārt, iesniedzējtiesa uzsver, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru principā ir atļauts izvērtēt, vai sabiedrība cenšas izveidot ilgstošu ekonomisku saikni ar uzņemošo dalībvalsti un šajā nolūkā pārceļ juridisko adresi, ar ko saprot vietu, kurā faktiski notiek vadība un tiek veikta darbība. Neskaidrs tomēr paliek jautājums, kam –uzņemošajai dalībvalstij vai izcelsmes dalībvalstij – būtu jāveic šī pārbaude.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Sąd Najwyższy</HT> (Augstākā tiesa, Polija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1)</NO.P><TXT>Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 54. pantam ir pretrunā tas, ka dalībvalsts, kurā tika izveidota komercsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību), piemēro valsts tiesību normas, atbilstoši kurām izslēgšana no reģistra ir atkarīga no sabiedrības darbības izbeigšanas pēc likvidācijas procedūras īstenošanas, ja sabiedrība atkārtoti ir tikusi izveidota citā dalībvalstī, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu par juridiskās personas statusa, kas iegūts dibināšanas valstī, saglabāšanu?</TXT></NP></ITEM></LIST><P>Ja tiek atbildēts noliedzoši:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai LESD 49. un 54. pants var tikt interpretēti tādējādi, ka no valsts tiesību normām izrietošais pienākums veikt sabiedrības likvidācijas procedūru, kurš ietver pastāvošo darījumu nokārtošanu, parādu atgūšanu, saistību izpildīšanu un sabiedrības aktīvu likvidēšanu, kreditoru prasījumu atmaksāšanu vai nodrošināšanu, finanšu pārskata par šīm darbībām iesniegšanu, kā arī personas<?PAGE NO="5"?> iecelšanu, kas uzglabās grāmatvedības dokumentus un ierakstus, un kurš pastāv pirms sabiedrības darbības izbeigšanas, kas notiek izslēgšanas no reģistra brīdī, ir piemērots, nepieciešams un samērīgs līdzeklis atbilstošai sabiedrisko interešu aizsardzībai migrējošas sabiedrības kreditoru, mazākumdalībnieku un darba ņēmēju aizsardzības formā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumi iekļauj situāciju, kad sabiedrība, lai reorganizētos par citas dalībvalsts sabiedrību, uz to pārceļ juridisko adresi, nemainot uzņēmuma galveno atrašanās vietu, kas paliek dibināšanas valstī?<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20170628">2017. gada 28. jūnijā</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> lūdza Tiesu, piemērojot Tiesas Reglamenta 83. pantu, atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Sava lūguma pamatojumam <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> būtībā apgalvo, ka, pirmkārt, pretēji tam, kas izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, tās nodoms bija pārcelt uz Luksemburgu gan savu juridisko adresi, gan faktiskās mītnes vietu, ko apliecina <DATE ISO="20130528">2013. gada 28. maija</DATE> lēmums. Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> norāda, ka ģenerāladvokātes sniegtie secinājumi, lai arī tajos ir minēti <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> izteiktie iebildumi, tomēr ir balstīti uz lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietverto faktu kļūdainu vērtējumu. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> uzskata, ka ir nepieciešams atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu, lai tā varētu paskaidrot pamatlietas faktiskos apstākļus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas Reglamenta 83. pantam Tiesa jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apsprieduši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā gadījumā tā nav. <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> tiesas sēdē izklāstīja savu strīda faktisko apstākļu vērtējumu. Tai tostarp bija iespēja izteikt savu viedokli par strīda pamatlietā faktu izklāstu, kāds redzams lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, un precizēt, ka tās nodoms bija pārcelt uz Luksemburgu gan savu juridisko adresi, gan faktisko mītnes vietu. Tādējādi Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokāti, uzskata, ka tai ir visa vajadzīgā informācija, lai pieņemtu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Turklāt attiecībā uz ģenerāladvokātes secinājumu kritiku ir jāatgādina, pirmkārt, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un tās Reglamentā lietas dalībniekiem nav paredzēta iespēja iesniegt apsvērumus, atbildot uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Otrkārt, saskaņā ar LESD 252. panta otro daļu ģenerāladvokāta pienākums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē izteikt pamatotus secinājumus par lietām, kurās atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta iesaistīšanās. Šajā ziņā Tiesai nav saistoši nedz ģenerāladvokāta secinājumi, nedz šo secinājumu pamatojums. Tādējādi kāda lietas dalībnieka nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt iemesls, kas pamatotu mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140904">2014. gada 4. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vnuk</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑162/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2146">EU:C:2014:2146</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa uzskata, ka nav pamata atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="6"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par prejudiciālajiem jautājumiem</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Ievada apsvērumi</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Vispirms ir jānorāda, ka prejudiciālie jautājumi ir balstīti uz pieņēmumu, ko <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> apstrīd, ka tai nebija nodoma pārcelt uz Luksemburgu savu faktisko mītnes vietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru ar LESD 267. pantu tiek izveidota tiešas sadarbības procedūra starp Tiesu un dalībvalstīm. Šajā procedūrā, kas pamatota ar valsts tiesu un Tiesas funkciju nepārprotamu sadali, ikviens lietas faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā ir vajadzīgs prejudiciāls nolēmums, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, un cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi, savukārt Tiesa ir pilnvarota vienīgi lemt par Savienības tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, ņemot vērā faktus, kurus tai ir norādījusi valsts tiesa (šajā nozīmē it īpaši skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gauweiler</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑62/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:400">EU:C:2015:400</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāatbild uz jautājumiem, kas uzdoti, pamatojoties uz šādu pieņēmumu, kura pamatotība tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par trešo jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar savu trešo jautājumu, kas ir jāizvērtē pirmais, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību ir piemērojama situācijai, kurā sabiedrība, kas izveidota atbilstoši kādas dalībvalsts tiesībām, pārceļ juridisko adresi uz citu dalībvalsti, lai reorganizētu to par sabiedrību atbilstoši šīs citas dalībvalsts tiesībām, nemainot minētās sabiedrības faktisko mītnes vietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Polijas un Austrijas valdības apgalvo, ka LESD 49. un 54. pants nav piemērojams tādai sabiedrības pārcelšanai kā pamatlietā aplūkotā. Pēc Austrijas valdības ieskata, nevarot atsaukties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja juridiskās adreses pārcelšanas iemesls nav faktiskas saimnieciskās darbības veikšana, stabili nodibinoties uzņemošajā dalībvalstī. Polijas valdība tostarp atsaucas uz <DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Daily Mail and General Trust</NAME.CASE> (<NO.CASE>81/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:456">EU:C:1988:456</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Cartesio</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑210/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:723">EU:C:2008:723</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), lai pamatotu savu secinājumu, saskaņā ar kuru tāda sabiedrības pārcelšana kā pamatlietā aplūkotā neietilpst LESD 49. un 54. panta piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šāds apgalvojums nav pieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Faktiski ir jānorāda, ka LESD 49. pants, skatot to kopsakarā ar LESD 54. pantu, sabiedrībām, kuras izveidotas atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Eiropas Savienībā, piešķir brīvību veikt uzņēmējdarbību. Līdz ar to tāda sabiedrība kā <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT>, kura ir izveidota atbilstoši dalībvalsts, šajā gadījumā Polijas, tiesību aktiem, principā var atsaukties uz šādu brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Atbilstoši LESD 49. panta otrajai daļai, skatot to kopsakarā ar LESD 54. pantu, šajā pēdējā no minētajiem pantiem norādīto sabiedrību brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tostarp šo sabiedrību dibināšanu un vadīšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus savām sabiedrībām paredz tās valsts tiesību akti, kurās notiek šī uzņēmējdarbība. Tajā ietilpst arī tiesības sabiedrībai, kas izveidota atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, tikt reorganizētai par sabiedrību, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Daily Mail and General Trus</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>81/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:456">EU:C:1988:456</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), ja vien ir ievēroti šīs otras dalībvalsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi, un it īpaši tajos atzītais kritērijs attiecībā uz sabiedrības saikni ar tās valsts tiesību sistēmu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, nepastāvot Savienības tiesību vienādošanai, saiknes, kas nosaka sabiedrībai piemērojamās valsts tiesības, definīcija atbilstoši LESD 54. pantam ir katras dalībvalsts kompetencē, un šajā pantā sabiedrības juridiskajai adresei, galvenajai vadībai un galvenajai uzņēmējdarbības vietai kā saiknei ir piešķirts vienāds statuss (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Daily Mail and General Trust</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>81/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:456">EU:C:1988:456</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šajā gadījumā brīvība veikt uzņēmējdarbību piešķir <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT>, saskaņā ar Polijas tiesībām dibinātai sabiedrībai, tiesības tikt reorganizētai par saskaņā ar Luksemburgas tiesībām dibinātu sabiedrību, ja vien ir ievēroti Luksemburgas tiesībās noteiktie izveides nosacījumi un, it īpaši, Luksemburgas noteiktais kritērijs attiecībā uz sabiedrības saikni ar tās valsts tiesību sistēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Šo konstatējumu neatspēko Polijas un Austrijas valdību izvirzītie argumenti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Pirmkārt, nav atbalstāms Austrijas valdības arguments attiecībā uz to, ka <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> uzņemošajā dalībvalstī faktiski neveic saimniecisko darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tiesa ir nospriedusi, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību attiecas uz situāciju, kurā sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās juridiskā adrese, vēlas izveidot filiāli citā dalībvalstī, pat ja šī sabiedrība pirmajā dalībvalstī ir izveidota tikai, lai nodibinātos otrā dalībvalstī, kur tā veiks lielāko daļu vai pat visu savu saimniecisko darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990309">1999. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centros</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑212/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:126">EU:C:1999:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tāpat arī uz situāciju, kurā saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem izveidota sabiedrība vēlas reorganizēties par sabiedrību, kas izveidota saskaņā ar citas dalībvalsts tiesībām, ievērojot otrās dalībvalsts noteikto kritēriju attiecībā uz saikni ar tās valsts tiesību sistēmu, attiecas brīvība veikt uzņēmējdarbību, pat ja šī sabiedrība lielāko daļu vai pat visu savu saimniecisko darbību veic pirmajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Vēl ir jāatgādina, ka jautājums par LESD 49. un 54. panta piemērošanu atšķiras no jautājuma par to, vai dalībvalsts var veikt pasākumus, lai novērstu noteiktu pilsoņu mēģinājumus apiet valsts tiesību aktus, izmantojot ar Līgumu sniegtās iespējas, ņemot vērā to, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstij ir iespēja veikt šādus pasākumus (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990309">1999. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centros</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑212/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:126">EU:C:1999:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030930">2003. gada 30. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inspire Art</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑167/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:512">EU:C:2003:512</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tomēr ir jānorāda, kā jau Tiesa ir nospriedusi, ka apstāklis, ka sabiedrība reģistrē savu adresi, vai tā būtu juridiskā vai faktiskā, saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, lai izmantotu izdevīgākus tiesību aktus, pats par sevi nav pietiekams, lai uzskatītu, ka ir notikusi ļaunprātīga rīcība (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990309">1999. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centros</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑212/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:126">EU:C:1999:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030930">2003. gada 30. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inspire Art</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑167/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:512">EU:C:2003:512</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0096">96.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pamatlietā tas, ka uz Luksemburgu tika nolemts pārcelt tikai <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> juridisko adresi un šī pārcelšana neattiecās uz minētās sabiedrības faktisko mītnes vietu, pats par sevi nevar nozīmēt, ka šāda pārcelšana neietilpst LESD 49. un 54. panta piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz <DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Daily Mail and General Trust</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>81/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:456">EU:C:1988:456</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartesio</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑210/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:723">EU:C:2008:723</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) no tiem neizriet, pretēji Polijas valdības apgalvotajam, ka sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanai obligāti būtu jānotiek kopā ar tās faktiskās mītnes vietas pārcelšanu, lai uz to attiektos brīvība veikt uzņēmējdarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Turpretī no šiem spriedumiem, kā arī no <DATE ISO="20120712">2012. gada 12. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VALE</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑378/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:440">EU:C:2012:440</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām Savienības tiesībām katrai dalībvalstij ir iespēja noteikt saikni, kāda tiek prasīta no sabiedrības, lai to varētu uzskatīt par tādu, kas dibināta saskaņā ar šīs valsts tiesībām. Gadījumā, ja sabiedrība, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesības, tiek reorganizēta par sabiedrību, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības, izpildot pēdējās minētās valsts tiesību aktos noteiktos nosacījumus, lai varētu pastāvēt tās valsts tiesību sistēmā, minētā iespēja, kas<?PAGE NO="8"?> nebūt nepiešķir nekādu imunitāti no izcelsmes dalībvalsts tiesiskā regulējuma sabiedrību dibināšanas un likvidēšanas jomā, ņemot vērā normas par brīvību veikt uzņēmējdarbību, nevar pamatot, ka šī dalībvalsts, it īpaši nosakot šādai pārrobežu reorganizācijai stingrākus nosacījumus par tiem, kas regulē sabiedrības reorganizāciju minētajā dalībvalstī, kavē vai traucē attiecīgajai sabiedrībai veikt šādu pārrobežu reorganizāciju (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19880927">1988. gada 27. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Daily Mail and General Trust</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>81/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:456">EU:C:1988:456</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartesio</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑210/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:723">EU:C:2008:723</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0109">109.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120712">2012. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VALE</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑378/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:440">EU:C:2012:440</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību ir piemērojama situācijai, kurā sabiedrība, kas izveidota atbilstoši kādas dalībvalsts tiesībām, pārceļ juridisko adresi uz citu dalībvalsti, lai saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem reorganizētu to par sabiedrību, uz kuru attiecas šīs pēdējās dalībvalsts tiesības, nemainot minētās sabiedrības faktisko mītnes vietu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par pirmo un otro jautājumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ar pirmo un otro jautājumu, kuri ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā sabiedrības, kas izveidota atbilstoši kādas dalībvalsts tiesībām, juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti, lai to reorganizētu par sabiedrību, uz kuru attiecas pēdējās minētās tiesības, saskaņā ar tās tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, ir atkarīga no pirmās sabiedrības likvidācijas.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojuma pastāvēšanu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>LESD 49. pantā ir paredzēta brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu atcelšana. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumiem ir jāuzskata visi pasākumi, kas aizliedz, kavē vai padara mazāk pievilcīgu šīs brīvības izmantošanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111129">2011. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">National Grid Indus</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑371/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:785">EU:C:2011:785</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar Polijas tiesībām dibinātas sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti, kas nav Polijas Republika, atbilstoši Likuma par starptautiskajām privāttiesībām 19. panta 1. punktam nenozīmē juridiskās personas statusa zaudēšanu. Kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 46. punktā, Polijas tiesībās šajā gadījumā ir atzīts, ka <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT> juridiskās personas statusu principā var turpināt <HT TYPE="ITALIC">Consoil Geotechnik</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar Komercsabiedrību kodeksa 270. panta 2. punktu, kā arī šī kodeksa 272. pantu, dalībnieku lēmums par juridiskās adreses pārcelšanu uz citu dalībvalsti, kas nav Polijas Republika, kurš ir pieņemts saskaņā ar šī kodeksa 562. panta 1. punktu, nozīmē sabiedrības darbības izbeigšanu likvidācijas procedūras noslēgumā. Turklāt no šī paša kodeksa 288. panta 1. punkta izriet, ka, ja likvidācija nav notikusi, sabiedrība, kura vēlas pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, kas nav Polijas Republika, nevar tikt izslēgta no komercreģistra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Līdz ar to, lai arī tā principā var pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, kas nav Polijas Republika, nezaudējot savu juridiskās personas statusu, tāda saskaņā ar Polijas tiesībām dibināta sabiedrība kā <HT TYPE="ITALIC">Polbud</HT>, kura vēlas veikt šādu pārcelšanu, no Polijas komercreģistra var tikt dzēsta vienīgi ar nosacījumu, ka ir pabeigta tās likvidācijas procedūra.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāprecizē, ka saskaņā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu likvidācijas darbības ietver pastāvošo darījumu nokārtošanu, sabiedrības parādu atgūšanu, saistību izpildīšanu un sabiedrības aktīvu likvidēšanu, kreditoru prasījumu atmaksāšanu vai nodrošināšanu, finanšu pārskata par šo darbību veikšanu iesniegšanu un personas, kas glabās likvidējamās sabiedrības grāmatvedības dokumentus un ierakstus, iecelšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka, pieprasot sabiedrības likvidāciju, pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums var kavēt vai pat traucēt sabiedrības pārrobežu reorganizāciju. Tādējādi tas ir brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081216">2008. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cartesio</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑210/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:723">EU:C:2008:723</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0112">112.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0113">113.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojuma pamatojumu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka šādu ierobežojumu brīvībai veikt uzņēmējdarbību var pieļaut tikai tad, ja to pamato primāri vispārējo interešu iemesli. Turklāt šim ierobežojumam jābūt piemērotam attiecīgā mērķa sasniegšanai un tas nedrīkst pārsniegt šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111129">2011. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">National Grid Indus</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑371/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:785">EU:C:2011:785</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Pirmkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu šajā gadījumā pamato pārceltās sabiedrības kreditoru, mazākumdalībnieku un darbinieku aizsardzības mērķis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka kreditoru un mazākumdalībnieku interešu aizsardzība ir viens no primārajiem vispārējo interešu apsvērumiem, ko atzinusi Tiesa (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051213">2005. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEVIC Systems</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑411/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:762">EU:C:2005:762</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Tas pats attiecas arī uz darba ņēmēju aizsardzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161221">2016. gada 21. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">AGET Iraklis</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑201/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:972">EU:C:2016:972</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Līdz ar to LESD 49. un 54. pantam principā nav pretrunā dalībvalsts pasākumi, kas vērsti uz to, lai sabiedrības, kura dibināta saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesībām un kura turpina veikt savu saimniecisko darbību valsts teritorijā, kreditoru, mazākumdalībnieku, kā arī darba ņēmēju intereses netiktu nelabvēlīgi ietekmētas tādēļ, ka minētās sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta un tā tiek reorganizēta par sabiedrību, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar šī sprieduma 52. punktā minēto pastāvīgo judikatūru vēl ir jāpārbauda, vai ar pamatlietā aplūkoto ierobežojumu var nodrošināt kreditoru, mazākumdalībnieku un darbinieku interešu aizsardzības mērķa sasniegšanu un vai tas nepārsniedz šī mērķa sasniegšanai vajadzīgo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Polijas tiesiskajā regulējumā ir noteikts pienākums likvidēt sabiedrību, kura vēlas pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, kas nav Polijas Republika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka šajā tiesiskajā regulējumā vispārīgi ir paredzēts likvidācijas pienākums, neņemot vērā kreditoru, mazākumdalībnieku un darba ņēmēju interešu faktisko apdraudējuma risku un neparedzot iespēju izvēlēties mazāk ierobežojošus pasākumus, lai nodrošinātu šīs intereses. Attiecībā it īpaši uz kreditoru interesēm, kā norādījusi Eiropas Komisija, bankas garantiju vai citu līdzvērtīgu garantiju izsniegšana varētu nodrošināt minēto interešu adekvātu aizsardzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā noteiktais pienākums veikt likvidāciju pārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šī sprieduma 56. punktā minēto interešu aizsardzības mērķi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Otrkārt, Polijas valdība norāda uz cīņas pret ļaunprātīgu rīcību mērķi, lai pamatotu pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Šajā ziņā dalībvalstīm ir iespēja veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu krāpšanu vai sodītu par krāpšanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990309">1999. gada 9. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centros</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑212/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:126">EU:C:1999:126</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Tomēr no šī sprieduma 40. punktā minētās judikatūras izriet, ka tas vien, ka sabiedrība reģistrē savu adresi, vai tā būtu juridiskā vai faktiskā, saskaņā ar kādas valsts tiesību aktiem, lai izmantotu izdevīgākus tiesību aktus, nav uzskatāms par ļaunprātīgu rīcību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Turklāt tikai tas apstāklis vien, ka sabiedrība pārceļ savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, nevar būt pamats vispārējai prezumpcijai par krāpšanu un pamatot pasākumu, kas apdraud ar Līgumu garantētas pamatbrīvības īstenošanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111129">2011. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">National Grid Indus</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑371/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:785">EU:C:2011:785</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0084">84.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Tā kā vispārējs pienākums īstenot likvidācijas procedūru rada vispārēju prezumpciju par to, ka ir notikusi ļaunprātīga rīcība, ir jāuzskata, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā ir noteikts šāds pienākums, ir nesamērīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā sabiedrības, kas izveidota atbilstoši kādas dalībvalsts tiesībām, juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti, lai reorganizētu to par sabiedrību, uz kuru attiecas pēdējās minētās tiesības saskaņā ar tās tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, ir atkarīga no pirmās sabiedrības likvidācijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību ir piemērojama situācijai, kurā sabiedrība, kas izveidota atbilstoši kādas dalībvalsts tiesībām, pārceļ juridisko adresi uz citu dalībvalsti, lai saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem reorganizētu to par sabiedrību, uz kuru attiecas šīs pēdējās dalībvalsts tiesības, nemainot minētās sabiedrības faktisko mītnes vietu;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā sabiedrības, kas izveidota atbilstoši kādas dalībvalsts tiesībām, juridiskās adreses pārcelšana uz citu dalībvalsti, lai reorganizētu to par sabiedrību, uz kuru attiecas pēdējās minētās tiesības saskaņā ar tās tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, ir atkarīga no pirmās sabiedrības likvidācijas.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>