<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-05-202505C120202501350-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0135-25-202504355-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="13/05/2025 16:34:54" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="BimwXsx4p37pxsY8k+FJKlqt+DWSVEQ/snG9WRul7hlyUdUVkWYl8JhPAfzcbIqO0IfZMh/DfALFItteWh9iQM8eYcckctj/qoof0/CeZCneiMWyuf4pkpYRZllmmq0mqJA9h82uJQhsLHqXH88Jse2SHIq9x4Tcds16fgSzkDk=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="daf22b1e-52cb-4b9a-97ce-af5ff7985283" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0135" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2025" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 15-04-25 17:21:18" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-05-06T08:55:15Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="f45f9d22eff94805bb2134a6ec0b7d82" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0135" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">L. Medinas secinājumi – Lieta C‑135/25 PPU</div>
      <div id="rId22" style="default">Kachev</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTES LAILAS MEDINAS
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 30. aprīlī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑135/25 PPU [Kachev]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      M. S. T.,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Varhovna kasatsionna prokuratura na Republika Bulgaria
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-8" title="page-1">
      (Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-9" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Direktīva (ES) 2016/343 – 8. pants – Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā – Informācija par tiesas sēdi un neierašanās sekām – Neiespējamība noskaidrot apsūdzētā atrašanās vietu – Saprātīgi kompetento iestāžu centieni – Samērīgums – Iespējamība aizmuguriski sākt lietas izskatīšanu tiesā un piespriest sodu – 9. pants – Tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna – Šo tiesību neesamība, ja attiecīgā persona izvairās no tiesvedības – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiklīdz kā likumā ir nostiprināts pamatprincips, ka nevienu nevar notiesāt, ja viņš nav spējis sevi aizstāvēt, visā tās apmērā un sarežģītībā atklājas tās tiesas atbildība, kurai jānodrošina šī principa piemērošanai nepieciešamās garantijas, lai panāktu līdzsvaru starp taisnīguma un lietas izskatīšanas tiesā praktiskajām prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">2</a>
</span>), 8. panta 4. punktu un 9. pantu, kā arī līdzvērtības un efektivitātes principus. Šis lūgums iesniegts saistībā ar pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu, ko M. S. T. iesniedza pēc tam, kad bija aizmuguriski notiesāts ar brīvības atņemšanu uz gadu par zādzību atbildību pastiprinošos apstākļos; šo sodu viņš pašlaik izcieš Bulgārijas cietumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu skar to pašu ar aizmuguriskiem kriminālprocesiem saistīto problemātiku, kas jau aplūkota nesenā Tiesas judikatūrā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">3</a>
</span>). Proti, iesniedzējtiesa norāda, ka ir saskārusies ar šīs Tiesas judikatūras interpretācijas un piemērošanas grūtībām. Šādas grūtības it īpaši rodoties gadījumos, kad apsūdzētais ir apzināti aizbēdzis, lai gan jau bija informēts par apsūdzību, kas pret viņu izvirzīta kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas posmā, un šī iemesla dēļ viņa ierašanās tiesā nav bijusi iespējama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2016/343</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2016/343 35. apsvērumā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-3">
      “Aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā nav absolūtas. Saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem vajadzētu būt tiesīgiem, precīzi paužot savu gribu vai klusējot, nepārprotami no minētajām tiesībām atteikties.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 37. apsvērumā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-4">
      “Vajadzētu būt arī iespējai tiesas sēdi, kurā var tikt pieņemts nolēmums par vainīgumu vai nevainīgumu, noturēt bez aizdomās turētā vai apsūdzētā klātbūtnes, ja minētā persona bija informēta par tiesas sēdi un ir pilnvarojusi advokātu, kuru ir izraudzījusies minētā persona vai valsts, lai attiecīgo personu pārstāvētu tiesā, un kurš pārstāvēja aizdomās turēto vai apsūdzēto.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 8. panta “Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā” 1.–4. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-4">
      2. Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesas sēde, kurā var tikt pieņemts nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, var notikt bez minētās personas klātbūtnes ar noteikumu, ka:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-24" title="page-4">
      a) aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pienācīgā laikā informēts par tiesas sēdi un par neierašanās sekām; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-25" title="page-4">
      b) aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas ir informēts par tiesas sēdi, pārstāv pilnvarots advokāts, kuru izraudzījies aizdomās turētais vai apsūdzētais, vai valsts.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      3. Nolēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 2. punktu, var izpildīt attiecībā uz konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      4. Gadījumos, kad dalībvalstis paredz iespēju, ka tiesas sēdes var notikt bez aizdomās turēto vai apsūdzēto klātbūtnes, bet nav iespējams panākt atbilstību šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, jo, neskatoties uz saprātīgajiem centieniem aizdomās turēto vai apsūdzēto atrast, personas atrašanās vieta nav zināma, dalībvalstis var noteikt, ka nolēmumu tomēr var pieņemt un izpildīt. Minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie ir informēti par nolēmumu, jo īpaši, kad minētās personas ir aizturētas, tās informē arī par iespēju minēto nolēmumu pārsūdzēt un par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna vai par citu tiesību aizsardzības līdzekli saskaņā ar 9. pantu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2016/343 9. pants “Tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-4">
      “Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie nepiedalās klātienē savas lietas izskatīšanā tiesā un kad nav izpildīti 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, tiem ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus, tostarp pārbaudīt jaunus pierādījumus, un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt. Minētajā sakarā dalībvalstis nodrošina, ka minētajiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības uz klātbūtni, efektīvi piedalīties saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām un izmantot tiesības uz aizstāvību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula (ES) 2018/1862</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">4</a>
</span>) 34. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-5">
      “1. Lai darītu zināmu personu uzturēšanās vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu, dalībvalstis pēc kompetentas iestādes lūguma ievada SIS brīdinājumus par:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-5">
      c) personām, kurām jāizsniedz spriedums krimināllietā vai citi dokumenti saistībā ar krimināltiesvedību, lai tās sauktu pie atbildības par nodarījumiem, kuru dēļ notiek viņu kriminālvajāšana.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">5</a>
</span>), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “NPK”), 219. panta 3. punkta 3. apakšpunktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-5">
      “Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības [..] jāprecizē [..] fakti, par kuriem [attiecīgajai personai] izvirzīta apsūdzība, un šo faktu juridiskā kvalifikācija.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NPK 247.c panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-5">
      “Pēc tiesneša referenta rīkojuma apsūdzētajam izsniedz apsūdzības raksta kopiju. Ar apsūdzības raksta izsniegšanu apsūdzēto informē par pirmstiesas sēdes datumu [..] un to, ka lieta var tikt izskatīta un iztiesāta bez viņa klātbūtnes saskaņā ar 269. pantā paredzētajiem nosacījumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar NPK 269. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-5">
      “1. Lietās, kurās apsūdzētais tiek apsūdzēts smagā noziegumā, viņa klātbūtne tiesas sēdē ir obligāta.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-5">
      3. Ja vien tas netraucē objektīvai patiesības noskaidrošanai, lietu var iztiesāt bez apsūdzētā klātbūtnes, ja:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-6">
      1) viņš neatrodas paša norādītajā adresē vai ir to mainījis, neinformējot kompetentās iestādes;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-6">
      2) viņa dzīvesvieta Bulgārijā nav zināma un tā nav noskaidrota arī pēc padziļinātas pārbaudes;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-6">
      4) viņš atrodas ārpus Bulgārijas teritorijas un [..] viņa dzīvesvieta nav zināma.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NPK 423. panta 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-6">
      “Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad aizmuguriski notiesātā persona ir uzzinājusi par galīgo notiesājošo spriedumu [..], tā var iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atsaucoties uz savu prombūtni [šajā procesā]. Pieteikums tiek apmierināts, ja vien pēc apsūdzības izvirzīšanas izmeklēšanas stadijā notiesātā persona nav aizbēgusi un tādēļ nav iespējams īstenot 247.c panta 1. punktā paredzēto procedūru vai ja pēc tam, kad minētā procedūra ir īstenota, notiesātā persona bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies uz tiesas sēdi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības rašanās fakti, tiesvedība pamatlietā un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2024. gada 5. februāra prokurora lēmumu M. S. T. un viņa valsts nodrošinātajam advokātam tika izsniegts saskaņā ar NPK 219. pantu sagatavots sākotnējais apsūdzības raksts (turpmāk tekstā – “sākotnējais apsūdzības raksts”) par 2023. gada oktobrī atbildību pastiprinošos apstākļos izdarīto zādzību. Šajā apsūdzības rakstā M. S. T. tostarp tika noteikts pienākums regulāri parakstīties viņa dzīvesvietas policijas iestādes uzturētā reģistrā. Sākotnējā apsūdzības rakstā M. S. T. tika informēts arī par to, ka nedrīkst atstāt dzīvesvietu un tad, ja viņam tiek izsniegta pavēste, jāierodas kompetentajās iestādēs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc apsūdzības izvirzīšanas M. S. T. tika nopratināts un norādīja adresi, kurā kompetentās iestādes var viņu sasniegt. Viņš arī paziņoja, ka ir informēts par pienākumu notiesāšanas gadījumā segt valsts nodrošinātā advokāta izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 28. februārī prokurors sagatavoja apsūdzības rakstu, pamatojoties uz NPK 246. pantu, un nodeva lietu Rayonen sad Montana (Montanas rajona tiesa, Bulgārija). Šajā rakstā izvirzītās apsūdzības faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums atbilda apsūdzībai, kas bija izvirzīta sākotnējā apsūdzības rakstā, kurš viņam tika izsniegts izmeklēšanas stadijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nevarēdama izsniegt šo apsūdzības rakstu M. S. T. viņa norādītajā adresē, Rayonen sad Montana (Montanas rajona tiesa) mēģināja to nodot personīgi M. S. T., tostarp uzdodot izsniegt viņam pavēsti telefoniski, kā arī pārbaudot viņa ārvalstu ceļojumus un liekot Tieslietu ministrijas drošības dienesta darbiniekam atrast viņu. Šie pasākumi tomēr nebija veiksmīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Rayonen sad Montana (Montanas rajona tiesa) M. S. T. apsūdzības lietu izskatīja bez viņa klātbūtnes. Šajā tiesā notiekošajā procesā piedalījās valsts nodrošinātais advokāts, kurš palīdzēja M. S. T. izmeklēšanas stadijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 8. maijā minētā tiesa M. S. T. piesprieda brīvības atņemšanu uz gadu. Šis spriedums stājās spēkā 2024. gada 24. maijā, un M. S. T. sāka izciest sodu 2024. gada 16. jūnijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">M. S. T. iesniedza Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa, pieteikumu par kriminālprocesa, kurā viņš tika aizmuguriski notiesāts, atjaunošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā tiesa norāda, ka, piemērojot tās judikatūru, aizmuguriski notiesāta persona nevar iesniegt pieteikumu par procesa atjaunošanu, ja nav piedalījusies tiesas sēdē bēgšanas dēļ, un tāpēc šai personai nav bijis iespējams paziņot apsūdzības rakstu un informāciju par tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī neierašanās sekām. Šajā lietā pieteikums par procesa atjaunošanu tika noraidīts ļaunticības dēļ, pamatojoties uz to, ka persona nedrīkst gūt labumu no savas prettiesiskās rīcības. Tādēļ iesniedzējtiesa uzskata, ka NPK 423. panta 1. punkts atbilst Savienības tiesībām, īpaši Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tā vaicā par šī risinājuma saderību ar Tiesas veikto minēto tiesību normu interpretāciju spriedumā Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) un spriedumā Stangalov. Konkrētāk, tā vēlas noskaidrot, vai sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanu var pielīdzināt tam, ka šajā rakstā norādītā persona zina, ka attiecībā uz to notiks lietas izskatīšana tiesā un kādas ir juridiskās sekas tam, ka tā aizbēg pirms lietas nodošanas tiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-7">
      “1) Vai [Savienības] tiesību normatīvās prasības, kas noteiktas [Direktīvas 2016/343] 9. pantā un 8. panta 4. punktā, pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā [NPK] 423. panta 1. punkts, kas izslēdz kriminālprocesa atjaunošanu un liedz aizmuguriski notiesātai personai tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, ja pēc tam, kad tai personīgi ir izsniegta apsūdzība pirmstiesas izmeklēšanā, šī persona aizbēgusi un tas nav ļāvis tiesai to informēt ne par tiesas sēdes laiku un vietu, ne par neierašanās tiesā sekām, proti, ka lieta var tikt izskatīta un izlemta bez tās klātbūtnes?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-62" title="page-7">
      2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai vienlīdzības un efektivitātes principi ļauj valsts tiesai uzskatīt, ka aizmuguriski notiesātai personai nav tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna, ja:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-63" title="page-8">
      2.1. tiesa ir īstenojusi saprātīgus centienus, lai šo personu informētu par lietas izskatīšanu tiesā, tomēr, lai gan šī persona oficiāli tika informēta, ka tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tātad zina, ka attiecībā uz to notiks lietas izskatīšana tiesā, tā apzināti centusies izvairīties no oficiālas informācijas saņemšanas par lietas izskatīšanas tiesā laiku un vietu, aizbēgot no adreses, kurā tai bija jāizpilda pirmstiesas procesā noteiktais drošības līdzeklis, proti, mājas arests;
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-64" title="page-8">
      2.2. apsūdzības raksts, kas sagatavots saskaņā ar [NPK] 246. pantu, un dokuments, kurā norādīts paredzētās tiesas sēdes laiks un vieta, tika nosūtīti un faktiski nogādāti adresē, ko notiesātā persona bija paziņojusi par izmeklēšanu atbildīgajām iestādēm pēc [NPK] 219. pantā paredzētā sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanas, zinot, ka apsūdzības raksts un izmeklēšanas stadijā sagatavotais [sākotnējais] apsūdzības raksts sakrīt jautājumā par pārkāpumu un tā juridisko kvalifikāciju[; un]
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-65" title="page-8">
      2.3. notiesāto personu visā tiesvedības laikā, kas notikusi bez tās klātbūtnes, aizstāvējis advokātu kolēģijas nodrošināts advokāts?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Steidzamības tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu lūdza piemērot steidzamības tiesvedību, kas paredzēta Tiesas Reglamenta 107. pantā. Šī lūguma pamatojumā tā norāda, ka lieta ir par tādu Savienības tiesību normu interpretāciju, kas ietilpst LESD trešās daļas V sadaļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar steidzamības kritēriju iesniedzējtiesa norāda, ka M. S. T. šobrīd ir apcietinājumā, ka kriminālprocesa atjaunošana varētu izraisīt viņa atbrīvošanu uz laiku, kamēr lieta tiek no jauna izskatīta tiesā, un ka uzdoto jautājumu mērķis ir tieši noskaidrot, vai būtu jāizdod rīkojums par procesa atjaunošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Tiesas trešā palāta 2025. gada 26. februārī nolēma apmierināt minētās tiesas pieteikumu par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu šai lietai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rakstveida apsvērumus iesniedza Varhovna kasatsionna prokuratura na Republika Bulgaria (Bulgārijas Republikas Augstākās kasācijas tiesas prokuratūra) un Eiropas Komisija. Komisija mutvārdu apsvērumus sniedza tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai 2025. gada 3. aprīlī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālo jautājumu pārformulēšanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms, tā kā abi prejudiciālie jautājumi ir cieši saistīti, ierosinu Tiesai tos pārformulēt un izskatīt kopā, lai gan otrais jautājums uzdots vienīgi gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāatgādina, ka tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu lietas izskatīšanu ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantā ietverti Savienības tiesību pamatprincipi. Šajā ziņā tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu ir konkretizētas Direktīvā 2016/343, kurā noteikti kopējie minimālie noteikumi īpaši saistībā ar tiesībām piedalīties klātienē krimināllietas izskatīšanā. Tādēļ šī direktīva jāinterpretē Hartas 47. panta gaismā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">6</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kriminālprocesā tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu ietver tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā un, ja šīs tiesības tiek pārkāptas, – tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna. Abas šīs tiesības ir konkretizētas attiecīgi Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantā. Turklāt 9. pantā būtībā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad aizdomās turētie vai apsūdzētie nav atteikušies no tiesībām piedalīties klātienē savas lietas izskatīšanā tiesā, tiem “ir tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus, tostarp pārbaudīt jaunus pierādījumus, un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt”. Tādējādi saistībā ar Hartas 47. pantu Direktīvas 2016/343 9. pantā papildus tiesībām uz taisnīgu lietas izskatīšanu ir konkretizētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas dalībvalstīm liek paredzēt tādus tiesību aizsardzības līdzekļus, kuri tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna padara efektīvas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru transponēti Direktīvā 2016/343 paredzētie kopējie minimālie noteikumi, ir Savienības tiesību īstenošana Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">7</a>
</span>). Tā kā Direktīvā 2016/343 nav paredzēts vienots aizsardzības līmenis, dalībvalstis var piemērot valsts aizsardzības standartus, “ja vien šī piemērošana neaizskar to aizsardzības līmeni, kāds tiek garantēts ar Hartu, kā to ir interpretējusi Tiesa, kā arī Savienības tiesību pārākumu, vienotību un efektivitāti”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka valsts standarti, kuros nav ievērotas Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantā noteiktās prasības, ir uzskatāmi par nepietiekamu vai neatbilstošu Hartas 47. panta īstenošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par atsauci uz procesuālo autonomiju saistībā ar atbildi uz prejudiciālajiem jautājumiem, par ko arī Komisija sniedza atbildi tiesas sēdē, uzskatu – tā kā ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu ir ieviests Direktīvas 2016/343 9. pants, kurā paredzētas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, ja nav izpildīti šīs direktīvas 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi, diez vai var apgalvot, ka ir konstatējama “Savienības tiesiskā regulējuma neesamība”, kā dēļ būtu piemērojama ar šādu autonomiju saistītā Tiesas judikatūra  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">9</a>
</span>). Turklāt, ciktāl šajā lietā ir piemērojams Hartas 47. pants, man šķiet, ka būtu lieka prejudiciālo jautājumu izvērtēšana, pamatojoties uz efektivitātes principu. Arī saistībā ar līdzvērtības principu uzskatu, ka tam šajā lietā nav nozīmes, jo nekas lietas materiālos neliecina, ka būtu atšķirīga attieksme starp tām prasībām, kas balstītas uz Savienības tiesībām, un tām, kas balstītas uz valsts tiesībām ar līdzīgu priekšmetu un pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc uzskatu, ka prejudiciālie jautājumi skar Direktīvas 2016/343 8. un 9. panta interpretāciju, tos lasot Hartas 47. panta gaismā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa pauž šaubas par veicamo interpretāciju, ņemot vērā precizējumus, ko Tiesa sniegusi sprieduma Stangalov 37.–43. punktā, kuros esot iekšējas pretrunas. Konkrētāk, minētā tiesa vaicā Tiesai, pirmkārt, vai tas, ka apsūdzētais personīgi saņēmis apsūdzības rakstu izmeklēšanas stadijā, ir pielīdzināms tam, ka šī persona zina, ka attiecībā uz to notiks lietas izskatīšana tiesā, kā arī, otrkārt, kādas juridiskās sekas ir tam, ka attiecīgā persona aizbēgusi pirms lietas nodošanas tiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi jāuzskata, ka ar abiem jautājumiem, kuri jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2016/343 8. un 9. pantam, tos interpretējot Hartas 47. panta gaismā, ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums un prakse, ar kuru aizmuguriski notiesātai personai ir liegtas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, pamatojoties uz to, ka, saņēmusi attiecībā uz viņu sagatavoto sākotnējo apsūdzības rakstu kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā, kura iznākumā notikusi minētā notiesāšana, šī persona aizbēgusi un tas liedzis kompetentajām iestādēm personiski viņu informēt par galīgo apsūdzības rakstu, kā arī par tiesas sēdes laiku un vietu un neierašanās sekām. Iesniedzējtiesa jautā arī par jēdzienu “saprātīgi centieni” Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkta izpratnē, lai varētu uzskatīt, ka attiecīgā persona ir pienācīgi informēta par tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī par jēdzienu “pilnvarots advokāts” šīs direktīvas 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, lai noteiktu, vai advokātu kolēģijas nodrošināta advokāta pārstāvība visā tiesvedības laikā ir pietiekama, lai būtu izpildīts aizmuguriski notiesātas personas pārstāvības pienākums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par vispārējiem principiem saistībā ar apsūdzēto personu tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2016/343 1. pantu tās mērķis ir noteikt kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz konkrētiem kriminālprocesa aspektiem, tostarp “tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā”. Kā nepārprotami liecina šīs direktīvas 33. apsvēruma formulējums, šīs tiesības ir neatņemama Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 6. pantā noteikto pamattiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">10</a>
</span>). Paskaidrojumos attiecībā uz Hartu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">11</a>
</span>) precizēts, ka šai tiesību normai atbilst Hartas 47. panta otrā un trešā daļa, kā arī 48. pants. Tāpēc Tiesai jāgādā, lai tās veiktā pēdējo minēto tiesību normu interpretācija nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas atbilst ECPAK 6. pantā garantētajam, kā to interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā – “ECT”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot šīs Hartas tiesību normas, Tiesa 2013. gada 26. februāra spriedumā Melloni  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">13</a>
</span>) nosprieda – lai gan apsūdzētā tiesības personīgi piedalīties tiesas procesā ir būtiska daļa no tiesībām uz taisnīgu lietas izskatīšanu, šīs tiesības nav absolūtas. Apsūdzētais var brīvprātīgi tieši vai klusējot atteikties no šīm tiesībām ar nosacījumu, ka atteikšanās ir nepārprotama, ietver minimālās garantijas atkarībā no tās nozīmības un nekaitē nevienai no nozīmīgajām sabiedrības interesēm. It īpaši tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu pārkāpums nav pierādīts tad, ja, lai gan apsūdzētais nav personīgi piedalījies tiesas sēdē, tas ir bijis informēts par tiesas sēdes laiku un vietu vai to pārstāvējis juriskonsults, kuru viņš šajā sakarā bijis pilnvarojis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kodificējot no šī sprieduma izrietošo judikatūru un piemērojot to kriminālprocesos, Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā ievērošanu. Tomēr saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 2.–4. punktu konkrētos apstākļos dalībvalstis var paredzēt tiesas sēdi bez apsūdzētā klātbūtnes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 8. panta 3. punktā – ja ir izpildīti 8. panta 2. punkta nosacījumi – paredzēts, ka attiecībā uz minēto personu var tikt izpildīts arī nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu vai nevainīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī, ja šie nosacījumi nav izpildīti, pret aizdomās turētajiem vai pret apsūdzētajām personām var tikt pieņemts aizmugurisks un izpildāms nolēmums, bet brīdī, kad tās tiek informētas par šo nolēmumu, “jo īpaši, kad minētās personas ir aizturētas”, šīm personām jābūt informētām arī par visiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas ir to rīcībā saistībā ar minēto nolēmumu. Šajā ziņā saskaņā ar Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punktu un 9. pantu, kuriem ir tieša iedarbība, attiecīgajai personai ir tiesības uz “lietas izskatīšanu tiesā no jauna vai uz citu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš dod iespēju no jauna noskaidrot lietas faktus [..] un kura rezultātā sākotnējo nolēmumu varētu atcelt” (turpmāk tekstā – “tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna”)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka aizmuguriski notiesātai personai tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir izpildīti Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā minētie nosacījumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">16</a>
</span>). Tomēr, ņemot vērā Tiesas judikatūru, kas izriet no spriedumiem Melloni  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">17</a>
</span>) un Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">18</a>
</span>), šis teikums jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst arī prasība par brīvprātīgu un nepārprotamu atteikšanos, pat ja tā neizriet no Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta formulējuma. Proti, lai gan šajā tiesību normā atteikšanās nav tieši minēta, Tiesa to ir interpretējusi kā prasību, kas ir tās norādīto kritēriju pamatā. Manuprāt, šādu prasību varētu pamatot ar šīs direktīvas 8. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām – kam nav absolūts raksturs – piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trim prasībām, kas izriet no judikatūras</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sprieduma Stangalov – kurā savukārt ir atsauce uz spriedumu Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) – 37.–43. punkta vērtējums atklāj: lai izlemtu, vai personai, kura ir tiesāta bez tās klātbūtnes, ir tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, valsts tiesai jānosaka, vai procesā, kurā tā tika aizmuguriski notiesāta, ir ievērotas taisnīgas tiesas garantijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ jānorāda, ka spriedumā Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">20</a>
</span>) Tiesa ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm paredzētā iespēja izskatīt lietu aizmuguriski un izpildīt nolēmumu, neparedzot tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, balstās uz trim kumulatīvām prasībām. Pirmkārt, attiecīgā persona pienācīgi jāinformē (informēšanas prasība). Otrkārt, personai brīvprātīgi un nepārprotami jāatsakās no tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā (atteikšanās prasība). Visbeidzot, treškārt, noturot tiesas sēdi aizmuguriski, jābūt ievērotai prasībai, kas izriet no Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta formulējuma – šajā punktā paredzēts, ka jāizpilda divi alternatīvi nosacījumi, proti, vai nu attiecīgā persona pienācīgi jāinformē par neierašanās sekām (šīs direktīvas 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts), vai arī tā jāpārstāv pilnvarotam advokātam (minētās direktīvas 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpmākajos punktos šīs trīs kumulatīvās prasības izvērtēšu padziļināti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasība informēt par tiesas sēdi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesākumā – informēšanas prasība izriet no paša Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta formulējuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no Direktīvas 2016/343 36. apsvēruma izriet, ka attiecīgā persona ir uzskatāma par pienācīgi informētu, ja tā ir “uzaicināta personīgi” vai “sniedzot minētajai personai oficiālo informāciju par attiecīgās tiesas sēdes laiku un vietu, izmantojot citus līdzekļus, kas ļauj tai uzzināt par tiesas sēdi”. Likumdevējs uzskatījis, ka attiecīgās personas informēšana par neierašanās sekām konkrēti nozīmē, ka šī persona ir pienācīgi informēta, ka tad “ja šī persona uz tiesas sēdi neierodas, nolēmumu var pieņemt aizmuguriski”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa tostarp norādījusi – ja attiecīgā persona nav tikusi pienācīgi informēta par tiesas sēdi, šai personai principā ir tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">22</a>
</span>). Šim nolūkam Tiesa ir ieviesusi divus nosacījumus, lai noteiktu, vai persona ir informēta par tiesas sēdi, proti, kompetento iestāžu rūpību un apsūdzētā rūpību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">23</a>
</span>). Pirmkārt, jānoskaidro, vai šīs iestādes ir veikušas pienācīgus pasākumus apsūdzētā brīdināšanai un, otrkārt, vai apsūdzētais centies saņemt šo informāciju vai izvairīties no tās saņemšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo nosacījumu spriedumā Stangalov Tiesa norādījusi – lai gan attiecīgā persona pēc sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanas ir aizbēgusi, tiek uzskatīts, ka šī persona ir pienācīgi informēta, ja kompetentās iestādes oficiālu dokumentu, kurā norādīts tiesas sēdes laiks un vieta, nosūtījušas uz adresi, kuru šī persona pati paziņojusi izmeklēšanas laikā, un ir sniegts pierādījums, ka šis dokuments patiešām nogādāts uz šo adresi. Tomēr tiks uzskatīts, ka šī persona ir informēta par tiesas sēdi, vienīgi tad, ja minētās iestādes ir īstenojušas saprātīgus centienus, lai atrastu šo personu un personiski uzaicinātu uz tiesas sēdi vai, izmantojot citus līdzekļus, informētu to par tiesas sēdes laiku un vietu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā uzskatu, ka jēdziens “saprātīgi centieni” Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkta izpratnē, pirmkārt, būtu jāinterpretē samērīguma principa gaismā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">25</a>
</span>), līdz ar to meklēšanas pūļu intensitāte un apmērs jāpielāgo atkarībā no seku, īpaši – paredzētā soda, smaguma attiecīgajai personai. Citiem vārdiem, jo smagāks paredzētais sods (it īpaši – jo ilgāks ir brīvības atņemšanas laiks), jo vairāk meklēšanas pūļu jāpieliek kompetentajām iestādēm, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona tik tiešām ir rūpīgi meklēta, pirms tiek atļauts pasludināt aizmugurisku spriedumu. Otrkārt, jēdziens “saprātīgi centieni” jāvērtē, ņemot vērā konkrētos katras lietas apstākļus, tostarp kompetento iestāžu informētību par attiecīgās personas atrašanās vietu, kā arī to rīcībā esošo konkrēto aktuālo informāciju. Tādējādi izmantotie līdzekļi jāpielāgo faktiski pieejamajai informācijai un reālajai lietas situācijai. Tātad to, vai kompetento iestāžu centienus var uzskatīt par “saprātīgiem”, var noteikt, tikai ņemot vērā seku smagumu apvienojumā ar konkrētā gadījuma apstākļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrā nosacījuma mērķis ir noteikt, vai attiecīgā persona apzināti izvairījusies no informācijas saņemšanas. Šim nolūkam Tiesa ir konkretizējusi, ka precīzas un objektīvas norādes ļauj pierādīt vēlmi izvairīties no informācijas saņemšanas, īpaši tad, ja persona kompetentajām iestādēm norādījusi nepareizu adresi vai pametusi norādīto adresi. Ja persona apzināti izvairījusies no informācijas saņemšanas (piemēram, apzināti norādot valsts kompetentajām iestādēm nepareizu adresi vai vairs neatrodoties paziņotajā adresē), tā nevar izmantot tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt sprieduma Stangalov 40. un 41. punktā Tiesa ir noraidījusi argumentu, ar kuru varētu tikt apšaubīta informēšanas prasība. Šī argumenta būtība ir tāda – tā kā galīgais apsūdzības raksts un tiesas sēde izmeklēšanas posmā vēl nav skaidri noteikta, nevarot uzskatīt, ka apsūdzētā persona būtu pienācīgi informēta. Šāds arguments faktiski ļautu apsūdzētajiem izvairīties no tiesvedības, vienkārši apgalvojot, ka viņi nav zinājuši, vai tiesas sēde patiešām tiks rīkota. Šajā ziņā Tiesa ir apstiprinājusi – pietiek ar to, ka apsūdzētais zinājis par sākotnējo apsūdzības rakstu, lai pierādītu, ka viņš zinājis arī to, ka pret viņu ir sākta tiesvedība un ir iespējama tiesas sēde. Citiem vārdiem, pat ja pārējā procesa gaita brīdī, kad viņš šo rakstu saņēmis, vēl nav bijusi pilnībā noteikta, tas viņam nav liedzis saprast, ka pret viņu ir sākta kriminālvajāšana un ir iespējama jauna procesa stadija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, ja attiecīgā persona aizbēgusi pēc sākotnējā apsūdzības raksta oficiālas saņemšanas, bet pirms galīgā apsūdzības raksta paziņošanas, dalībvalstis var uzskatīt, ka tā ir pienācīgi informēta par tiesas sēdi. Lai tas tā būtu, pirmām kārtām, jāizpilda trīs nosacījumi: apsūdzētajam jāpaziņo adrese iestādēm, galīgais apsūdzības raksts un pavēste uz tiesas sēdi jānosūta pienācīgā laikā, un jābūt pierādījumam, ka šie dokumenti ir nogādāti attiecīgajā adresē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">27</a>
</span>). Otrām kārtām, nepieciešams, lai kompetentās iestādes būtu īstenojušas saprātīgus centienus, lai atrastu šo personu un personiski to uzaicinātu uz tiesas sēdi vai, izmantojot citus līdzekļus, to oficiāli informētu par tiesas sēdes laiku un vietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr spriedumā HN (Apsūdzētā, kas ir izraidīts no teritorijas, process)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">28</a>
</span>) Tiesa ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm tiesības aizmuguriski notiesāt ir vienīgi situācijās, kad attiecīgā persona faktiski būtu varējusi piedalīties tiesas sēdē un no tās brīvprātīgi un nepārprotami atteikties. No tā izriet, ka jānošķir apstākļi, kādos var prezumēt, ka attiecīgā persona ir informēta par tiesas sēdi, no tiem, kas ļauj uzskatīt, ka tā ir brīvprātīgi un nepārprotami atteikusies no tiesībām piedalīties tiesas sēdē  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">29</a>
</span>). Šādi rīkojoties, Tiesa ir pievienojusi vēl vienu prasību, kas pārklājas ar informēšanas prasību, proti, atteikšanās prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atteikšanās ierasties prasību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā nav tieši minēts jēdziens “atteikšanās”, Tiesa ir iedvesmojusies no ECT judikatūras par tiesībām uz taisnīgu lietas izskatīšanu, nospriežot, ka šis jēdziens ir būtisks nosacījums tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna neesamībai. Līdz ar to atteikšanās prasības mērķis ir aizsargāt tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, nodrošinot, ka apsūdzētais netiek notiesāts aizmuguriski bez īstas iespējas sevi aizstāvēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā saskaņā ar ECT judikatūru nedz ECPAK 6. panta formulējums, nedz tā pamatideja neliedz personai brīvprātīgi tieši vai klusējot atteikties no taisnīgas lietas izskatīšanas garantijām. Tomēr atteikšanās no tiesībām piedalīties tiesas sēdē jāveic nepārprotami un sniedzot vismaz garantiju minimumu atbilstoši nodarījuma smagumam  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">30</a>
</span>). 1985. gada 12. februāra spriedumā Colozza pret Itāliju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">31</a>
</span>) ECT noteica trīs svarīgus principus. Pirmkārt, uzskatīt, ka apsūdzētais atteicies no tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā, var vienīgi tad, ja atteikšanās ir skaidra, nepārprotama un tai tiek sniegtas garantijas. Otrkārt, valsts nevar prezumēt šādu atteikšanos tikai tāpēc, ka apsūdzētais nav ieradies tiesas sēdē, ja tā nav pirms tam aktīvi mēģinājusi apsūdzēto atrast un informēt, ka pret viņu ir sākta kriminālvajāšana. Treškārt, ja apsūdzētais vispār nav informēts par kriminālvajāšanu un nav īstenoti nekādi centieni nodrošināt viņa tiesības uz aizstāvību, viņam jābūt iespējai panākt lietas izskatīšanu no jauna.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, informēšanas prasība un atteikšanās prasība ir cieši saistītas un pārklājas. Proti, 2022. gada 15. septembra spriedumā HN (Apsūdzētā, kas ir izraidīts no teritorijas, process)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">32</a>
</span>) Tiesa skaidri ir precizējusi, ka aizmugurisku tiesas sēdi var rīkot tikai tad, ja attiecīgajai personai bijusi reāla iespēja tajā piedalīties un tā brīvprātīgi atteikusies no šīm tiesībām. Lai uzskatītu, ka persona atteikusies no tiesībām tikt tiesātai klātienē, iestādēm jādara viss iespējamais, lai to informētu par lietas izskatīšanu tiesā. Tas nozīmē, ka iestādēm jāizmanto pienācīgi līdzekļi, lai informētu attiecīgo personu par tiesas sēdi. Tikai tad, ja ir izpildīts šis informēšanas pienākums, kompetentās iestādes var uzskatīt, ka apsūdzētais ir atteicies no savām tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ, pamatojoties uz ECT judikatūru, Tiesa spriedumā Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">33</a>
</span>) ir apstiprinājusi, ka atteikšanās ir konstatējama, ja pierādīts, ka apsūdzētā persona ir informēta, ka pret to ir sākts kriminālprocess, zina apsūdzības būtību un cēloni un šai personai nav nodoma piedalīties lietas izskatīšanā tiesā vai tā neplāno izvairīties no kriminālvajāšanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot norādīšu, ka secinājumos lietā Sofiyska rayonna prokuratura u.c. (Apsūdzētā, kas izraidīts no teritorijas, process) (C‑420/20, EU:C:2022:157) ģenerāladvokāts Ž. Rišārs Delatūrs pilnības labad aplūkojis jautājumu, vai atteikšanās kriminālprocesa agrīnā stadijā, kad kompetentā iestāde izmeklē lietu, ir vērtējama kā piekrišana tikt tiesātam aizmuguriski. Viņaprāt, Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas šādu atteikšanos nepieļauj  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">35</a>
</span>), jo tā it īpaši būtu pretrunā ECT izstrādātajai judikatūrai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">36</a>
</span>), no kuras izriet nepieciešamība, lai atteikšanās ierasties tiesas sēdē tiktu pierādīta ar konkrētiem, objektīviem un atbilstošiem apstākļiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasība informēt par neierašanās tiesas sēdē un pilnvarota advokāta pārstāvības sekām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pat ja tiek prezumēts, ka apsūdzētais ir pienācīgā laikā informēts par tiesas sēdi un atteicies tajā ierasties, piemērojot Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, nepieciešams arī, lai viņš būtu informēts par neierašanās tiesas sēdē sekām (pirmais nosacījums) vai lai viņu pārstāvētu pilnvarots advokāts (otrais nosacījums). Kā norādīts šo secinājumu 43. punktā, trešo prasību veido divi alternatīvi nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais nosacījums, kas minēts Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā, attiecas uz aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai sniegtās informācijas saturu. Citiem vārdiem, šai personai jāzina, ka tad, ja tā neieradīsies tiesas sēdē, var tikt pieņemts un izpildīts nolēmums par tās vainu vai nevainīgumu. Šajā gadījumā, ņemot vērā pamatlietas apstākļus, tā kā M. S. T. netika informēts par neierašanās tiesā sekām, nav šaubu, ka šis nosacījums šajā lietā nav piemērojams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais nosacījums, kas minēts Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā, attiecas uz aizdomās turētās vai apsūdzētās personas pārstāvību, ko veic advokāts. Tajā ir runa par gadījumu, kad šī persona pēc informēšanas par tiesas sēdi brīvprātīgi izvēlas neierasties tiesas sēdē personīgi, bet savu pārstāvību uzticēt juridiskam konsultantam. Tas principā ir pietiekams pierādījums tam, ka šī persona atteikusies piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, tomēr nodrošinot savas tiesības uz aizstāvību. Kā izriet no šīs direktīvas 37. apsvēruma, “pilnvarojums” tās izpratnē faktiski nozīmē, ka attiecīgā persona pati savam advokātam, attiecīgā gadījumā – valsts nodrošinātam advokātam, ir uzticējusi uzdevumu viņu pārstāvēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECT šajā ziņā uzskata, ka ikviena apsūdzētā tiesības uz efektīvu aizstāvību, ko īsteno – vajadzības gadījumā valsts nodrošināts – advokāts, ir viens no taisnīga tiesas procesa pamatelementiem. Apsūdzētais nezaudē iespēju izmantot šīs tiesības tikai tāpēc, ka nav piedalījies tiesas debatēs. Tādēļ krimināltiesību sistēmas taisnīguma labad ir īpaši svarīgi, lai apsūdzētais netiktu sodīts par klātneesamību viņa lietas izskatīšanā tiesā, atkāpjoties no viņa tiesībām uz aizstāvja palīdzību, un lai viņš tiktu pienācīgi aizstāvēts gan pirmās instances tiesā, gan apelācijas instances tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aizdomās turētās vai apsūdzētās personas atteikšanās no tiesībām klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā saskaņā ar Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu nozīmē, ka ir jāņem vērā apsūdzētās un no teritorijas izraidītās personas advokāta īstenotās pārstāvības kārtība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">39</a>
</span>). Pamatspriedumos Krombach pret Franciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">40</a>
</span>) un Sejdovic pret Itāliju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">41</a>
</span>) faktiski ir apstiprināta pastāvīgā ECT nostāja, atbilstoši kurai efektīva advokāta pārstāvība ir būtiska taisnīgas tiesas garantēšanai, tostarp tad, ja apsūdzētais tiek tiesāts aizmuguriski. Konkrētāk, otrajā minētajā spriedumā ir uzsvērts, ka apsūdzētā klātneesamība nedrīkst ietekmēt reālu un efektīvu aizstāvību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">42</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, no tā izriet, ka valsts nodrošinātajam advokātam jāveic patiesas pārstāvības funkcijas, nodrošinot efektīvu apsūdzētā interešu aizstāvību arī viņam klātneesot. Nepietiek ar viņa formālu nodrošināšanu – lai tiktu ievērotas tiesības uz aizstāvību, viņam jāspēlē aktīva loma tiesas sēdē un jēgpilni jāaizstāv apsūdzētais. Tomēr, cik man zināms, šajos spriedumos nav precīzi noteikti advokāta pilnvarojuma īstenošanas nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Tiesa spriedumā Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">43</a>
</span>) norādījusi, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet – valsts nodrošinātais apsūdzētās personas advokāts nevienā brīdī nav ar viņu sazinājies, turklāt minētā persona nav paudusi savu nostāju par šī advokāta izraudzīšanu. Tiesa atzina, ka šādos apstākļos šāds advokāts nav uzskatāms par minētās personas “pilnvarotu” šīs tiesību normas izpratnē, taču par to jāpārliecinās iesniedzējtiesai, ņemot vērā valsts tiesību aktos ietvertos nosacījumus. Attiecīgi, lai tiktu ievērots jēdziens “pilnvarots advokāts” Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 37. apsvēruma izpratnē, iesniedzējtiesai jāpārliecinās, ka “attiecīgā persona pati savam advokātam, attiecīgā gadījumā valsts nodrošinātajam advokātam, ir uzticējusi uzdevumu viņu pārstāvēt”, kas ietver reālu un jēgpilnu saziņu starp attiecīgo personu un tās advokātu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā uzsvēršu, ka Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā prasīts, lai apsūdzēto pārstāvētu viņa pilnvarots advokāts, un tas nozīmē, ka advokāts jāizraugās pašam apsūdzētajam vai tas lietas izskatīšanas interesēs jādara ar viņa piekrišanu. Tas, ka advokāts palīdzējis apsūdzētajam pirmstiesas izmeklēšanā, ne vienmēr nozīmēs, ka šis advokāts ir tieši pilnvarots viņu pārstāvēt tiesas sēdē apsūdzētā klātneesamības gadījumā. Tādēļ nepieciešama apsūdzētā tieši vai netieši izteikta skaidra piekrišana tam, ka viņa prombūtnē lietas izskatīšanā tiesā pārstāvību nodrošinās šis advokāts. No tā izriet – apstāklim, ka advokāts jau ir palīdzējis apsūdzētajam pirmstiesas izmeklēšanā, var būt nozīme, jo tas varētu norādīt uz aizstāvības nepārtrauktību. Tomēr tikai ar šo apstākli vien nepietiek, lai būtu izpildīts Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais nosacījums, jo jāpierāda, ka apsūdzētais faktiski ir pilnvarojis šo advokātu pārstāvēt viņu tiesas sēdē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājumā par to, kurā brīdī šai saziņai jānotiek, ne ECT, ne Tiesas judikatūrā nav noteikts precīzs brīdis advokāta un klienta saziņai, bet ir paredzēti pamatprincipi, kas ļauj izvērtēt, vai šī saziņa bijusi efektīva un pietiekama, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu. Tādēļ tiesai jāvērtē, vai advokāta sniegtā palīdzība ir efektīva jau kopš procesa pirmajām stadijām, kā arī aizmuguriskas tiesvedības laikā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">44</a>
</span>). Šajā ziņā – ja apsūdzētajam ir advokāts, bet viņš to nekad nav saticis vai ar viņu nesazinās veidā, kas ļauj nodrošināt efektīvu aizstāvību, var uzskatīt, ka ir pārkāpts ECPAK 6. panta 3. punkta c) apakšpunkts, kurā īpaši paredzētas tiesības uz advokāta palīdzību. Līdz ar to, pat nodrošinot aizstāvību apsūdzētā prombūtnē, ECT pieprasa, lai tiktu pieliktas pūles efektīvas saziņas nodrošināšanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">45</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana šajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka valsts tiesai ir šaubas, vai ir iespējams liegt tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna aizmuguriski notiesātai personai, pamatojoties uz to, ka šī persona pēc sākotnējā apsūdzības raksta saņemšanas aizbēgusi, tādējādi liedzot kompetentajām iestādēm to personiski informēt par galīgo apsūdzības rakstu, tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī neierašanās sekām. Šajā ziņā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka saskaņā ar Bulgārijas judikatūru saistībā ar NPK 423. panta 1. punkta otro teikumu tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna netiek piešķirtas personai, kas ir aizbēgusi pēc tam, kad pirmstiesas procesā attiecībā uz to ir pieņemts lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas šaubas tādējādi galvenokārt ir par šīs tiesas lēmuma liegt aizmuguriski notiesātajai personai tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna saderību ar Direktīvas 2016/343 8. panta 2. un 4. punktu un 9. pantu, ja kompetentās iestādes nav varējušas personiski informēt apsūdzēto.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā iesniedzējtiesai būs jāizvērtē, vai, ņemot vērā iepriekš minētos precizējumus, Bulgārijas likumdevēja ieviestā procesuālā kārtība ir saderīga ar Direktīvu 2016/343. To paturot prātā, Tiesa var sniegt lietderīgas norādes šī vērtējuma veikšanai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmšķietami, kā rakstveida apsvērumos uzsver Komisija, NPK 423. panta 1. punkts joprojām ir problemātisks, jo šajā tiesību normā nav pietiekami skaidri iekļauti visi Direktīvā 2016/343 noteiktie lietas izskatīšanas no jauna atteikuma nosacījumi. Šķiet, ka ne šī tiesību norma, ne saistībā ar to izstrādātā iesniedzējtiesas judikatūra nav saderīga ar Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punktu un 9. pantu, ciktāl ar to, piemērojot šīs direktīvas 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna aizmuguriski tiesātai personai tiek liegtas tikai tāpēc, ka tā ir aizbēgusi pēc tam, kad pirmstiesas procesa stadijā attiecībā uz šo personu tika pieņemts lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto, bet pirms tā tika pienācīgi informēta par tiesas sēdi (netika paziņots ne tās laiks, ne vieta)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">47</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par pamatlietas apstākļiem, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka, 2024. gada 5. februārī saņemot sākotnējo apsūdzības rakstu, M. S. T. tika personīgi informēts par apsūdzību, kas pret viņu izvirzīta pirmstiesas stadijā. Neraugoties uz prasību periodiski informēt policiju par savu dzīvesvietu, 2024. gada 16. februārī viņš izceļoja no Bulgārijas. Tomēr, tā kā M. S. T. nesaņēma apsūdzības rakstu, šķiet, ka viņa rīcībā nebija skaidras informācijas ne par lietas izskatīšanas tiesā laiku un vietu, ne par neierašanās sekām, un tas varētu izslēgt Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanu. Tiklīdz ir iespējams, ka apsūdzētā persona nav bijusi informēta par tiesas sēdi, saskaņā ar šīs direktīvas 8. panta 2. un 4. punktu tai varētu būt tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna, piemērojot minētās direktīvas 9. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar iesniedzējtiesas izvirzītajiem apstākļiem attiecībā uz otro prejudiciālo jautājumu jāvērtē, vai tas, ka apsūdzētais, lai gan oficiāli bija informēts par apsūdzību pret viņu un izmeklēšanas sākšanu, apzināti izvairījies no pavēstes saņemšanas, pametot adresi, kurā viņam bija jāievēro mājas arests, neraugoties uz Rayonen sad Montana (Montanas rajona tiesa) saprātīgajiem centieniem viņam paziņot apsūdzības rakstu, var attaisnot to, ka viņam pēc aizmuguriskas notiesāšanas tiek liegtas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā izšķirošais jautājums ir tas, vai M. S. T. uzvedību var interpretēt kā brīvprātīgu atteikšanos no tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā. Šim nolūkam jāvaicā, vai tiesībaizsardzības iestādes ir īstenojušas saprātīgus centienus, lai M. S. T. izsniegtu pavēsti. Kā esmu norādījusi iepriekš  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">48</a>
</span>), kompetentajām iestādēm jāīsteno saprātīgi centieni, lai atrastu šo personu, tai personīgi nodotu pavēsti vai, izmantojot citus līdzekļus, to informētu par tiesas sēdes laiku un vietu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">49</a>
</span>). Tikai ar šādu nosacījumu var uzskatīt, ka attiecīgā persona ir brīvprātīgi un nepārprotami atteikusies no tiesībām klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai iestādes ir īstenojušas šādus saprātīgus centienus. Šim nolūkam var šķist pārsteidzoši, ka kompetentā tiesa šķietami nav spējusi atrast M. S. T., lai viņu informētu par lietas izskatīšanas tiesā gaitu un neierašanās sekām, lai gan pēc notiesāšanas viņš tika atrasts samērā ātri, jo sāka izciest sodu nepilnu mēnesi pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas. Tādēļ iesniedzējtiesai jāpārliecinās par to, ka, ņemot vērā pārkāpuma un piespriestā soda smagumu, pirms lietas izskatīšanas tiesā veiktie pasākumi ir bijuši pietiekami un samērīgi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, kā piedāvā Komisija, apstākļos, kad kompetento iestāžu rīcībā ir informācija, kas norāda uz to, ka persona ir atstājusi valsti un atrodas citas dalībvalsts teritorijā, varētu tikt uzskatīts par saprātīgu, ka šīs iestādes atbilstoši Regulas 2018/1862 34. panta 1. punkta c) apakšpunktam ievada brīdinājumu SIS, kas ļautu atrast (lielākoties automatizētā veidā) personas, kurām kriminālprocesā izsniegtas pavēstes par ierašanos tiesā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">51</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlietas apstākļos, pirmkārt, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka apsūdzība ir par tīšu smagu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piespriest brīvības atņemšanu uz ilgu laiku  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">52</a>
</span>). Otrkārt, šķiet, ka valsts iestādes zināja, ka M. S. T. strādā Vācijā, un valsts reģistros bija norādījušas faktu, ka viņš atstājis Bulgāriju 2024. gada 16. februārī. Tādēļ šķiet, ka tās zināja par M. S. T. izceļošanu uz ārvalstīm. Šādos apstākļos jānoskaidro, vai tām bija pienākums pirms attiecīgās personas aizmuguriskas tiesāšanas to meklēt, izmantojot SIS. Šajā ziņā tad, ja aplūkotais pārkāpums ir smags un paredzētais sods ir bargs, brīdinājums SIS un pārbaudes tajā ir nepieciešami elementi, lai varētu uzskatīt, ka kompetentās iestādes ir īstenojušas saprātīgus centienus, lai attiecīgo apsūdzēto informētu personiski, it īpaši, ja to rīcībā jau bija nopietnas norādes par viņa atrašanās vietu ārvalstīs. Ņemot vērā šos apstākļus, nešķiet, ka fakts, ka kompetentās iestādes turpināja meklēt apsūdzēto personu vienīgi valsts robežās, izdodot rīkojumu, lai apsūdzības rakstu un informāciju par lietas izskatīšanas tiesā laiku un vietu tam nodotu pašvaldības iestādes darbinieks, ir pietiekams, lai varētu secināt, ka šīs iestādes ir īstenojušas saprātīgus centienus. Tomēr šis vērtējums jāveic iesniedzējtiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saistībā ar nosacījumu par apsūdzētās personas pārstāvību, ko nodrošina advokāts, piemērojot prasību par pilnvarota advokāta pārstāvību (Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītais otrais nosacījums), no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka M. S. T. paziņojis, ka vēlas, lai viņu pārstāvētu valsts nodrošināts advokāts, kurš piedalījās aizmuguriskajā tiesas sēdē. Tomēr pirmstiesas stadijā sniegts pilnvarojums nav automātiski piemērojams aizmuguriskai lietas izskatīšanai tiesā. Kā jau esmu norādījusi šo secinājumu 66. punktā, jāpierāda, ka apsūdzētais faktiski ir pilnvarojis šo advokātu viņa pārstāvībai lietas izskatīšanā tiesā. Iesniedzējtiesai arī jāpārbauda, vai šim advokātam ir bijusi pietiekama saziņa ar M. S. T. un vai tas klientu ir informējis par tiesas sēdi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot attiecībā uz efektivitātes principu Tiesa jau ir norādījusi, ka jānodrošina, lai pieteikuma par kriminālprocesa atjaunošanu procedūras rezultātā tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna tiktu atzītas visos gadījumos, kad nav izpildīti Direktīvas 2016/343 8. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">53</a>
</span>). Kā jau esmu paskaidrojusi, uzskatu, ka šī frāze jāinterpretē tādējādi, ka tajā faktiski ir iekļautas trīs iepriekš minētās kumulatīvās prasības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">54</a>
</span>). Sprieduma Stangalov 44. punktā Tiesa ir arī uzsvērusi – tomēr tas jāpārbauda valsts tiesai –, ka attiecīgajā lietā aplūkotā pieteikuma par kriminālprocesa atjaunošanu procedūra šādu garantiju nesniedza. Turklāt jāuzsver, ka 2025. gada 16. janvāra spriedumā VB II (Informācija par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">55</a>
</span>) efektivitātes principa ievērošanas nolūkā Tiesa aicināja iesniedzējtiesu pārbaudīt, vai Bulgārijas procesuālajās tiesībās ir garantēts, ka aizmuguriski notiesātā persona brīdī, kad tā tiek informēta par notiesājošā sprieduma esamību, vai drīz pēc tam saņem pilna aizmuguriski pieņemtā nolēmuma kopiju un informāciju par tās procesuālajām tiesībām, tostarp par iespēju iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu, kā arī par tiesu, kurā šis pieteikums ir jāiesniedz, un termiņu, kādā tas jādara  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">56</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā var rasties šaubas, vai tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna patiešām ir garantētas, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš brīvības atņemšanas līdz iespējamam lēmumam par atjaunošanu. Šajā ziņā, lai gan M. S. T. sodu sāka izciest 2024. gada 16. jūnijā, tiesas sēde par lietas izskatīšanu no jauna notika tikai 2025. gada 24. janvārī, proti, vairāk nekā septiņus mēnešus pēc soda izpildes sākšanas. Ja persona nav spējusi izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pirms apcietināšanas vai būtiskā tās laikā, pastāv tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna efektivitātes problēma Direktīvas 2016/343 9. panta, to lasot Hartas 47. panta gaismā, nozīmē. Apstākļos, kad persona jau ir izcietusi sodu (vai būtisku tā daļu) bez tūlītējas iespējas apstrīdēt aizmugurisku notiesāšanu, tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna kļūst neefektīvas. Šādā situācijā iesniedzējtiesai būtu jānodrošina, ka Bulgārijas procesuālajās tiesībās faktiski tiek nodrošinātas efektīvas tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna efektivitātei ir pretrunā tas, ka aizmuguriski notiesātai personai, kas sākusi izciest sodu, jāgaida ilgs laiks, pirms tiek pieņemts lēmums par tās pieteikumu lietu izskatīt no jauna Direktīvas 2016/343 9. panta izpratnē, to lasot Hartas 47. panta gaismā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Varhoven kasatsionen sad (Augstākā kasācijas tiesa, Bulgārija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-136" title="page-23">
      1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 8. un 9. pants, tos lasot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā,
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-137" title="page-23">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-138" title="page-24">
      tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse, kurā tiesības uz lietas izskatīšanu no jauna tiek liegtas tikai tāpēc, ka pirmstiesas izmeklēšanā attiecībā uz personu ir pieņemts lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto un tā aizbēgusi, un netiek prasīts, lai kompetentās iestādes būtu informējušas šo personu par tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī neierašanās tiesā sekām.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-139" title="page-24">
      2) Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkts
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-140" title="page-24">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-141" title="page-24">
      valsts tiesai, vērtējot, vai kompetentās iestādes īstenojušas saprātīgus centienus, lai attiecīgo personu informētu par tiesas sēdi, jāņem vērā gan attiecīgajai personai radīto seku smagums, gan īpašie lietas apstākļi, un konkrētāk – jāpārliecinās, ka tiek izmantotas pieejamās Savienības informācijas sistēmas, ja ir norādes, ka attiecīgā persona atrodas citā dalībvalstī.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-142" title="page-24">
      3) Tiesību uz lietas izskatīšanu no jauna efektivitātei šīs direktīvas 9. panta izpratnē, to lasot Pamattiesību hartas 47. panta gaismā, ir pretrunā tas, ka aizmuguriski notiesātai personai, kas sākusi izciest sodu, jāgaida ilgs laiks, pirms tiek pieņemts lēmums par tās pieteikumu izskatīt lietu no jauna.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">2</a>
</span>) OV 2016, L 65, 1. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">3</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2022. gada 19. maijs, Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (C‑569/20, turpmāk tekstā – “spriedums Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana)”, EU:C:2022:401); 2025. gada 16. janvāris, VB II (Informācija par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna) (C‑400/23, EU:C:2025:14), un 2025. gada 16. janvāris, Stangalov (C‑644/23, turpmāk tekstā – “spriedums Stangalov”, EU:C:2025:16).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">4</a>
</span>) OV 2018, L 312, 56. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">5</a>
</span>) 2005. gada 28. oktobra DV Nr. 86.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">6</a>
</span>) Īpaši skat. Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (COM(2013) 821 final), paskaidrojuma raksta 10., 11. un 17. punktu. Piemēram, skat. arī Mitsilegas, V., EU Criminal Law, 2. izdevums, Hart, Oksforda, 2022, īpaši 254.–295. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">7</a>
</span>) No pastāvīgās judikatūras izriet, ka tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību atzīšana konkrētā gadījumā paredz, ka persona, kas uz tām atsaucas, balstās uz Savienības tiesībās garantētajām tiesībām vai brīvībām vai ka attiecībā uz šo personu tiek veikta kriminālvajāšana, kas ir uzskatāma par Savienības tiesību īstenošanu Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē (skat. spriedumu, 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība) (C‑430/21, EU:C:2022:99, 34. punkts un tajā minētā judikatūra)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">8</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson (C‑617/10, EU:C:2013:105, 29. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">9</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 17. maijs, Unicaja Banco (C‑869/19, EU:C:2022:397, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">10</a>
</span>) Spriedums Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (25. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">11</a>
</span>) OV 2007, C 303, 17. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">12</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 8. decembris, HYA u.c. (Neiespējamība nopratināt apsūdzības lieciniekus) (C‑348/21, EU:C:2022:965, 40. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">13</a>
</span>) C‑399/11, EU:C:2013:107, 49. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">14</a>
</span>) Spriedums Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (26. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">15</a>
</span>) Spriedums Stangalov (35. punkts), kurā ir atsauce uz sprieduma Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) 26.–28. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">16</a>
</span>) Spriedums Stangalov (36. punkts)</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">17</a>
</span>) Spriedums, 2013. gada 26. februāris (C‑399/11, EU:C:2013:107).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">18</a>
</span>) 31. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">19</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Direktīvas 2016/343 35. apsvērumu, kurā precizēts, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesības klātienē piedalīties lietas izskatīšanā tiesā nav absolūtas un ka, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem vajadzētu būt tiesīgiem, paužot savu gribu vai klusējot, nepārprotami no tām atteikties (skat. spriedumu Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (26. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">20</a>
</span>) 33. un 34. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">21</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2016/343 36. apsvērumu. Skat. arī spriedumu Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (39. un 40. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">22</a>
</span>) Spriedums Stangalov, 37. punkts. Turklāt šajā punktā paredzēta arī otra nošķirta iespējamība, kad attiecīgā persona ir informēta par tiesas sēdi, bet ne par prombūtnes sekām un to nav pārstāvējis pilnvarots advokāts. Šī iespējamība faktiski attiecas uz trešo prasību, kuru analizēšanu turpmāk (skat. šo secinājumu 59.–67. punktu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">23</a>
</span>) Spriedums Stangalov (37. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">24</a>
</span>) Spriedums Stangalov (42. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">25</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. Eiropas apcietināšanas ordera jomā pastāvošo judikatūru, kurā Tiesa pieprasa, lai pirms šāda ordera izsniegšanas tiesu iestāde it īpaši pārbaudītu, vai ir ievēroti ordera izsniegšanas nosacījumi, un izvērtētu, vai, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ordera izsniegšana ir samērīgs pasākums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 27. maijs, OG un PI (Lībekas un Cvikavas prokuratūras) (C‑508/18 un C‑82/19 PPU, EU:C:2019:456, 71. punkts un tajā minētā judikatūra)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">26</a>
</span>) Skat. sprieduma Stangalov 38. un 39. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">27</a>
</span>) Spriedums Stangalov (42. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">28</a>
</span>) 2022. gada 15. septembra spriedums (C‑420/20, EU:C:2022:679, 58. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">29</a>
</span>) Skat. arī formulējumu sprieduma Stangalov 43. punktā, kurā ir norādīts gan uz faktu, ka persona ir informēta par tiesas sēdi, gan uz to, ka tā ir brīvprātīgi un nepārprotami atteikusies no tiesībām klātienē tajā piedalīties.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">30</a>
</span>) ECT spriedumi, 2006. gada 1. marts, Sejdovic pret Itāliju, CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 86. punkts, kā arī 2018. gada 13. marts, Vilches Coronado u.c. pret Spāniju, CE:ECHR:2018:0313JUD005551714, 36. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">31</a>
</span>) ECT spriedums, 1985. gada 12. februāris, CE:ECHR:1985:0212JUD000902480, 27.–32. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">32</a>
</span>) C‑420/20, EU:C:2022:679, 58. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">33</a>
</span>) 53. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">34</a>
</span>) Ģenerāladvokāta Ž. Rišāra Delatūra [J. Richard de la Tour] secinājumi lietā Sofiyska rayonna prokuratura u.c. (Apsūdzētā, kas izraidīts no teritorijas, process) (C‑420/20, EU:C:2022:157, 108. punkts). It īpaši skat. ECT spriedumus, 2006. gada 1. marts, Sejdovic pret Itāliju, CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 99. punkts, un 2006. gada 23. maijs, Kounov pret Bulgāriju, CE:ECHR:2006:0523JUD002437902, 48. punkts. Tiesa citē arī ECT judikatūru, saskaņā ar kuru nodomu atteikties no ierašanās tiesas sēdē var konstatēt, piemēram, tad, ja pavēste ierasties uz tiesas sēdi nav nodota, jo ir mainīta adrese un apsūdzētais nav par to informējis kompetentās iestādes. Šādā gadījumā attiecīgā persona nevar atsaukties uz tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 2017. gada 26. janvāris, Lena Atanasova pret Bulgāriju, CE:ECHR:2017:0126JUD005200907, 52. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">35</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokāta Ž. Rišāra Delatūra secinājumus lietā Sofiyska rayonna prokuratura u.c. (Apsūdzētā, kas izraidīts no teritorijas, process) (C‑420/20, EU:C:2022:157, 108. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">36</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokāta Ž. Rišāra Delatūra secinājumus lietā Sofiyska rayonna prokuratura u.c. (Apsūdzētā, kas izraidīts no teritorijas, process) (C‑420/20, EU:C:2022:157, 106. punkts), un it īpaši tajos minētos ECT spriedumus, proti, 2006. gada 1. marts, Sejdovic pret Itāliju (CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 98. un 99. punkts); 2006. gada 23. maijs, Kounov pret Bulgāriju (CE:ECHR:2006:0523JUD002437902, 47. punkts); 2017. gada 26. janvāris, Lena Atanasova pret Bulgāriju (CE:ECHR:2017:0126JUD005200907, 52. punkts), kā arī 2017. gada 2. februāris, Ait Abbou pret Franciju (CE:ECHR:2017:0202JUD004492113, 62.–65. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">37</a>
</span>) No šīs judikatūras izriet – minētajiem apstākļiem jāpierāda, ka persona bija informēta par kriminālprocesu, kas pret to sākts, zināja precīzu apsūdzības raksturu un iemeslus un skaidri un nepārprotami ir atteikusies no tiesībām ierasties tiesā un sevi aizstāvēt. Ģenerāladvokāts šajā ziņā uzsver – ECT ieskatā nepietiek ar to, ka apsūdzētā persona tikai neskaidri vai netieši dzirdējusi par to, ka pret viņu ir sākta kriminālvajāšana. Nepieciešams, lai viņa par to patiešām tiktu formāli un konkrēti informēta.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">38</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ECT spriedumus, 2001. gada 13. februāris, Krombach pret Franciju (CE:ECHR:2001:0213JUD002973196, 89. punkts), un 2006. gada 1. marts, Sejdovic pret Itāliju (CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 91. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">39</a>
</span>) Ģenerāladvokāta Ž. Rišāra Delatūra secinājumi lietā Sofiyska rayonna prokuratura u.c. (Apsūdzētā, kas izraidīts no teritorijas, process) (C‑420/20, EU:C:2022:157, 99. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">40</a>
</span>) ECT spriedums, 2001. gada 13. februāris, CE:ECHR:2001:0213JUD002973196, 89. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">41</a>
</span>) ECT spriedums, 2006. gada 1. marts, CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 91.–94. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">42</a>
</span>) 2006. gada 1. marta spriedumā Sejdovic pret Itāliju (CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 94. punkts) ECT atgādina, ka advokāta nodrošināšana pati par sevi automātiski negarantē efektīvu palīdzību apsūdzētajam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">43</a>
</span>) 56. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">44</a>
</span>) 2010. gada 2. novembra spriedumā Sakhnovski pret Krieviju (CE:ECHR:2010:1102JUD002127203, 98. punkts) ECT ir nospriedusi, ka valsts nodrošināts advokāts, kuram nav bijis nekādas iepriekšējas saziņas ar klientu un kurš tādēļ nevar nodrošināt reālu aizstāvību, neatbilst taisnīgas lietas izskatīšanas prasībām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">45</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ECT spriedumus, 2006. gada 1. marts, Sejdovic pret Itāliju (CE:ECHR:2006:0301JUD005658100, 86. punkts), un 1985. gada 12. februāris, Colozza pret Itāliju (CE:ECHR:1985:0212JUD000902480, 27.–32. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">46</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2025. gada 16. janvāris, VB II (Informācija par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna), C‑400/23, EU:C:2025:14, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">47</a>
</span>) Komisija norāda, ka ir sākusi procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi pret aplūkoto dalībvalsti par nepareizu Direktīvas 2016/343 8. panta 4. punkta un 9. panta transponēšanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">48</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 48. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">49</a>
</span>) Spriedums Stangalov (42. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">50</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 49. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">51</a>
</span>) To paturot prātā, Regulas 2018/1862 34. pantā paredzētā frāze “pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma” nozīmē, ka pienākums ir atkarīgs no kompetentās valsts iestādes gribas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">52</a>
</span>) Iesniedzējtiesa norāda, ka valsts nodrošinātais advokāts tajā ir izvirzījis argumentu par pieteikuma pamatotību, proti, ka “apsūdzība ir par tīšu smagu noziegumu, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, tāpēc notiesātajam bija jāpiedalās lietas izskatīšanā”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">53</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu Spetsializirana prokuratura (Aizbēguša apsūdzētā tiesāšana) (31. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">54</a>
</span>) Skat. šo secinājumu 43. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">55</a>
</span>) C‑400/23, EU:C:2025:14.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">56</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 16. janvāris, VB II (Informācija par tiesībām uz lietas izskatīšanu no jauna) (C‑400/23, EU:C:2025:14, 61. punkts).</p>
</body>
</html>
