|
16.11.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 299/38 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 35/17/COL
(2017. gada 9. februāris),
ar ko Norvēģijai piešķir atkāpi attiecībā uz Ladehammerenes komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Trondheimas aglomerācijā un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 725/07/COL [2017/2099]
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,
ņemot vērā EEZ līguma XX pielikuma 13. punktā minēto aktu, Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1), kas pielāgots EEZ līguma noteikumiem ar 1. protokolu un jo īpaši ar tā 8. panta 5. punktu,
ņemot vērā EBTA Uzraudzības iestādes (“Iestāde”) Lēmumu Nr. 725/07/COL piešķirt atkāpi saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 8. panta 5. punktu Høvringen komunālo notekūdeņu attīrīšanai (dokuments Nr. 452420),
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 91/271/EEK 8. panta 5. punkts paredz, ka izņēmuma gadījumos, ja var pierādīt, ka progresīvāka attīrīšana nedos nekādu labumu videi, notekūdeņu izplūdes no aglomerācijām, kuru cilvēku ekvivalents pārsniedz 150 000, mazāk jutīgās zonās var pakļaut attīrīšanai, kas pakļauta mazāk stingrām prasībām, kas noteiktas minētā akta 6. panta 2. punktā. |
|
(2) |
Šādos apstākļos EBTA valstīm ir jāiesniedz Iestādei dokumentācija, lai pierādītu, ka izplūdes saņem vismaz sākotnējo attīrīšanu un ka tās neietekmēs vidi nelabvēlīgi. |
|
(3) |
Norvēģija ir identificējusi tās piekrastes zonu no Lindesnes līdz Norvēģijas un Krievijas robežai kā “mazāk jutīgu zonu” saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 6. pantu. |
|
(4) |
Saskaņā ar Lēmumu Nr. 725/07/COL 2007. gada 19. decembrī Iestāde pieņēma Norvēģijas pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 8. panta 5. punktu, paredzēt mazāk stingru notekūdeņu attīrīšanu nekā to, kas noteikta Direktīvas 91/271/EEK 4. pantā, attiecībā uz Høvringen notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ievērojot šajā lēmumā izklāstītos nosacījumus, |
|
(5) |
Tronheimas pašvaldības vārdā Trondheimas pilsētas dome 2010. gada 20. februārī pieņēma lēmumu pieteikties atkāpei saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 8. panta 5. punktu attiecībā uz Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un saskaņotām attīrīšanas prasībām gan Høvringen, gan Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas definētas kā attīrīšana, samazinot kopējo suspendēto daļiņu daudzumu ienākošajos notekūdeņos vismaz par 70 % vai alternatīvi – maksimālo suspendēto daļiņu koncentrāciju 60 mg/l, vienlaikus samazinot bioķīmisko skābekļa patēriņu par vismaz 20 %. |
|
(6) |
2012. gada 9. februārī Iestāde tikās ar Vides ministrijas un Tronheimas pašvaldības pārstāvjiem. Šajā sanāksmē tika apspriesta Høvringen notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atkāpes noteikumu pārskatīšana kopā ar lūgumu piešķirt atkāpi saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 8. panta 5. punktu par komunālo notekūdeņu novadīšanu no Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Trondheimas aglomerācijā uz Trondheimas fjordu. |
|
(7) |
Ar 2012. gada 25. jūnija vēstuli (dokuments Nr. 638245) Iestāde nosūtīja pieprasījumu Norvēģijai, lūdzot sniegt sīkāku informāciju, abu atkāpes pieprasījumu pamatošanai, lai varētu izskatīt pieteikumus. |
|
(8) |
Norvēģija 2012. gada 9. novembrī (dokuments Nr. 653035) atbildēja uz šo pieprasījumu, iesniedzot dažādus dokumentus, lai pamatotu savu pieteikumu. |
|
(9) |
Pēc Iestādes pieprasījuma Norvēģija 2014. gada 28. janvārī (dokuments Nr. 697161), 2014. gada 29. janvārī (dokuments Nr. 697372), 2014. gada 29. oktobrī (dokuments Nr. 728105), 2015. gada 12. janvārī (dokuments Nr. 734689), 2015. gada 16. janvārī (dokuments Nr. 741891), 2016. gada 8. aprīlī (dokuments Nr. 799935) un 2016. gada 9. septembrī (dokuments Nr. 818158) iesniedza papildu informāciju pieteikuma pamatojumam. |
|
(10) |
Direktīvā 91/271/EEK noteiktās prasības par notekūdeņu novadīšanu no attīrīšanas iekārtām koncentrējas uz skābekļa patēriņu, ko izraisa no zemes vai bioloģiskās ražošanas nākušo ūdenī izšķīdušo vai šķīstošo vielu samazinājums. |
|
(11) |
Trondheimas fjordam ir liela kapacitāte organisko vielu sadalīšanā, ņemot vērā tā ūdens dziļumu, ūdens daudzumu un efektīvo ūdens apmaiņu ar dziļo okeāna platību ārpus fjorda grīvas, kas nodrošina regulāru ar skābekli bagātā Atlantijas okeāna ūdens piegādi no Norvēģijas jūras. |
|
(12) |
Tondheimas notekūdeņu savākšanas sistēma ir sadalīta divos atkritumu apsaimniekošanas rajonos, Høvringen un Lade, kas abi kopā uzņem aptuveni 99 % no pilsētas notekūdeņiem. Izmantojot šo hidrodinamisko režīmu, notekūdeņu izplūde no abām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek veidota ar difuzoru sistēmu novadīšanai dziļi ūdenī, kas paredz drošu atšķaidīto notekūdeņu iepludināšanu zem virsmas slāņa, novēršot eitrofikācijas procesus virsmas slānī un dziļūdens masās un nogulumos. |
|
(13) |
Attīrītie notekūdeņi no Høvringen notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek novadīti Trondheimas līča rietumu daļā, bet attīrītie notekūdeņi no Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek novadīti Trondheimas līča austrumu daļā. |
|
(14) |
Iestādes veiktais novērtējums parāda, ka, ņemot vērā izplūdes cauruļu konstrukciju un veikto monitoringu, ne Høvringen, ne Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdes, šķiet, nesasniedz vai neietekmē Trondheimas līča bioloģiski produktīvo virsmas slāni. |
|
(15) |
Turklāt veikto ūdens kvalitātes pētījumu rezultāti ir parādījuši, ka galīgā apstrādāto kaitīgo notekūdeņu novadīšana no Høvringen un no Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām neietekmē Tondheimas līča ūdens kvalitāti. Nav pierādījumu, ka Trondheimas līča ūdeņi cieš no eitrofikācijas, un nav pierādījumu, ka galīgā apstrādāto kaitīgo notekūdeņu novadīšana no jebkuras no abām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ietekmē mīkstās grunts faunu. |
|
(16) |
Iestādes veiktais tehniskais novērtējums liecina, ka grunts nogulu pētījumu rezultāti, kuros ir konstatēti smagie metāli un organiskie piesārņotāji, šķiet, nav saistīti ar galīgo attīrīto notekūdeņu izplūdi no Høvringen vai Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. |
|
(17) |
Neskatoties uz to, izplūdes no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām satur smagos metālus un organiskos mikropiesārņotājus, kas izšķīdināti ūdenī vai ir saistīti ar daļiņām notekūdeņos, un ķīmiskas un/vai bioloģiskas attīrīšanas piemērošana zināmā mērā samazinātu smago metālu un organisko mikropiesārņotāju izplūdi. |
|
(18) |
Iestāde uzskata, ka saskaņā ar Trondheimas pilsētas domes 2010. gada 20. februāra lēmumu atbilstoša komunālo notekūdeņu attīrīšana jābūt attīrīšanai, ar kuru samazina kopējo suspendēto daļiņu daudzumu ienākošajos notekūdeņos vismaz par 70 % vai alternatīvi – maksimālo suspendēto daļiņu koncentrācija 60 mg/l, vienlaikus samazinot bioķīmisko skābekļa patēriņu vismaz par 20 %. |
|
(19) |
Iestādes pasūtītajā vispārējā tehniskajā novērtējumā secināts, ka attīrītie notekūdeņi gan no Høvringen, gan Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām neuzrādīja nekādu izmērāmu ietekmi uz vidi. Vides modelēšana un sekundārās attīrīšanas ietekmes modelēšana abās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās salīdzinājumā ar primāro attīrīšanu nav pierādījusi, ka uzlabotāka attīrīšana radīs jebkādu jūtamu ieguvumu videi. |
|
(20) |
Savā 2007. gada 19. decembra lēmumā, ar ko Høvringen notekūdeņu attīrīšanas iekārtām piešķir 8. panta 5. punktā minēto atkāpi, Iestāde noteica, ka ķīmiskās un/vai bioloģiskas attīrīšanas piemērošana Høvringen notekūdeņu attīrīšanas iekārtās zināmā mērā samazinās smago metālu un organisko mikropiesārņotāju izplūdes. Viens no šī lēmuma nosacījumiem bija tāds, ka komunālo notekūdeņu attīrīšanai iekārtā jānodrošina kopējo suspendēto daļiņu daudzuma samazinājums ienākošajos notekūdeņos par vismaz 80 % pirms to izplūdes un ka minimālajam bioķīmiskā skābekļa patēriņa samazinājumam (2) jābūt vismaz 20 %. |
|
(21) |
Analizējot rezultātus attiecībā uz Høvringen notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, Iestāde uzskatīja, ka tie nav pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem, kas pievienoti 2007. gada atkāpes lēmumam. Tādējādi Iestāde secina, ka nosacījumi, kas izklāstīti tās sākotnējā lēmumā (2007. gada 19. decembris) par atkāpes piešķiršanu, nav izpildīti. Šī iemesla dēļ Iestāde uzskata, ka lēmumu par atkāpes piešķiršanu attiecībā uz Høvringen notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir jāatsauc. |
|
(22) |
Saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 91/271/EEK 18. panta 2. punktā un kas turpmāk noteikta EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2012. gada 26. oktobra Lēmumos Nr. 3/2012/SC un 4/2012/SC, Iestāde savā 2016. gada 8. decembra vēstulē iesniedza EBTA Vides komitejai šā lēmuma projektu. Saskaņā ar Komitejas reglamentu lēmuma projektu uzskatīja par apstiprinātu 2017. gada 26. janvārī. |
|
(23) |
Kolēģijas loceklis, kas ir atbildīgs par vides jautājumiem, ir pilnvarots (3) Iestādes vārdā un tās pakļautībā pieņemt pasākumus, ja pieņemamo pasākumu projekts, kā tas ir šajā gadījumā, saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi EBTA Vides komiteja, kas palīdz Iestādei. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
|
1. |
Norvēģijas pieprasījums saskaņā ar EEZ līguma XX pielikuma 13. punktā minētā akta 8. panta 5. punktu (Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu) ar lūgumu ļaut Lendehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Trondheimas aglomerācijā veikt mazāk stingru notekūdeņu attīrīšanu, nekā noteikts šā akta 4. pantā, tiek pieņemts saskaņā ar 2.–7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. |
|
2. |
Komunālie notekūdeņi no Ladehammerenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Trondheimas aglomerācijā, pirms novadīšanas saņemošajos ūdeņos, tiek pakļauti attīrīšanai, kas izklāstīta šī lēmuma pielikumā, ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim. |
|
3. |
Stratēģija, kā samazināt smago metālu un piesārņojošo mikroorganismu slodzi notekūdeņu sistēmā un kā novērst turpmāku komunālo notekūdeņu piesārņošanu ar smagajiem metāliem un mikropiesārņotājiem, izstrādā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Plāns, kuru pārrauga Norvēģijas kompetentā iestāde, iekļauj pienākumu:
|
|
4. |
Ar šo atceļ Iestādes 2007. gada 19. decembra Lēmumu (725/07/COL) pieņemt Norvēģijas lūgumu piešķirt atkāpi saskaņā ar Direktīvas 91/271/EEK 8. panta 5. punktu. |
|
5. |
Rīkojoties saskaņā ar akta 15. panta 3. punktu, Norvēģijas kompetentā iestāde uzrauga un veic visus citus attiecīgus pētījumus, lai pārliecinātos, ka novadīšana nelabvēlīgi neietekmē vidi. |
|
6. |
Reizi divos gados, sākot no 2018. gada 31. janvāra, Norvēģijas valdība iesniedz Iestādei ziņojumu, kurā ietverti iepriekšējā periodā veiktās uzraudzības rezultāti saskaņā ar iepriekšminētā 3. un 4. punkta noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas veikti, lai novērstu smago metālu un mikropiesārņotāju piesārņojumu notekūdeņu savākšanas sistēmā. Ziņojumā iekļauj arī paskaidrojumus par jebkuru neatbilstību šā lēmuma prasībām. |
|
7. |
Pēc katra 6. punktā minētā pārskata perioda vai ikreiz, kad notiek attīstība, Iestāde atkārtoti izvērtē situāciju un, ja nepieciešams, iesniedz EBTA Vides komitejai priekšlikumu par jaunu lēmumu, kas palīdz Iestādei. |
|
8. |
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ papildinājumā. |
|
9. |
Lēmums stājas spēkā pēc paziņošanas Norvēģijai. |
|
10. |
Autentisks ir šā lēmuma teksts angļu valodā. |
|
11. |
Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai. |
Briselē, 2017. gada 9. februārī
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –
Kolēģijas locekle
Helga JÓNSDÓTTIR
direktors
Carsten ZATSCHLER
(1) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.
(2) BSP5 pie 20 °C.
(3) 1994. gada 23. septembra Lēmums Nr. 17/94/COL (dokuments Nr. 624326).
PIELIKUMS
Prasības novadīšanai no Ladehammerenes komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Trondheimas aglomerācijā
|
Parametrs |
1. variants |
2. variants |
|
|
Minimālais samazinājuma procents (*1) |
Minimālais samazinājuma procents (*1) |
Maksimālā kaitīgo notekūdeņu koncentrācija (mg/l) |
|
|
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSD 5 pie 20 °C) bez nitrifikācijas |
N/P |
20 |
N/P |
|
Kopējais suspendēto daļiņu daudzums |
70 |
N/P |
60 |
(*1) Samazinājums attiecībā uz neapstrādātas (neattīrītas) ieplūstošās vielas koncentrāciju.