<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-12-202412T104202202460-00-TRA-DOC-LV-ARRET-T-0246-22-202408910-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="1" name="EP_Mention"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="18/12/2024 17:03:34" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="Publication intégrale au Rec ou RecFP, mention Rec" name="Mention"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="74514vap/g9yZ+Gl4WmsLoNLYmnlnXa/WzHZCRDmThJ3Ek2VG9raPaCwnhHeyiU0RwGzJ8si110C611MxflswNLsh/Plu0DrZZP0779Ak6UYAlEMnZ5XYJXSOqhFbkxCeJM1sJ/7RDxYKlVJQGrBDLCFD7lF5ffWi+fJklMFaw4=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GendocTemplateSubType"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="malarna" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="4bdce141-82b9-4e0f-ae21-c611c34bdd54" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0246" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="malarna" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_T" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 19-11-24 11:59:19" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-12-05T12:47:16Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="Public" name="Version"/>
    <meta content="T" name="Juridiction"/>
    <meta content="a54b067a29e247ebb1e8346ed3ff8f33" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0246" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RD" name="NatureAff"/>
    <meta content="RD" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="T" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 4.12.2024. – Lieta T‑246/22</div>
      <div id="rId22" style="default">PGTEX Morocco/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 4. decembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Subsīdijas – Galīgā kompensācijas maksājuma, kas noteikts konkrētu Ķīnas izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam, attiecināšana uz tādu šo ražojumu importu, kuri nosūtīti no Marokas – Pretapiešanas izmeklēšana – Apiešana – Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp EK un Maroku – Regulas (ES) 2016/1037 33. panta a) punkts – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Nosacījumi apiešanas esamības konstatēšanai – Regulas 2016/1037 23. panta 3. punkts – Pārmaiņas, kuras izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana – Montāžas darbības – Nobeiguma apstrādes darbības – Jēdziens “pievienotā vērtība” – Tāds importēts līdzīgs ražojums vai tā daļas, kas joprojām gūst labumu no subsīdijas – Tiesību kļūda – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Diskriminācijas aizlieguma princips – Vienlīdzīga attieksme – Labas pārvaldības princips – Regulas 2016/1037 28. panta 1. un 3. punkts – Pieejamo datu izmantošana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā T‑246/22
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      PGTEX Morocco, Tanžera [Tanger] (Maroka), ko pārstāv P. Vander Schueren, E. Gergondet un A. Nosowicz, advokāti,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-6" title="page-1">
      prasītājs,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      ko atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      LM Wind Power A/S, Koldinga [Kolding] (Dānija), ko pārstāv B. Servais un V. Crochet, advokāti,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-9" title="page-1">
      persona, kas iestājusies lietā,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Eiropas Komisiju, ko pārstāv G. Luengo un J. Zieliński, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-12" title="page-1">
      atbildētāja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ko atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      Tech‑Fab Europe eV, Frankfurte pie Mainas [Frankfurt am Main] (Vācija), ko pārstāv L. Ruessmann un J.Beck, advokāti,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-15" title="page-1">
      persona, kas iestājusies lietā,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-16" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētāja O. Porkija [O. Porchia], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger], L. Madise [L. Madise], P. Niuls [P. Nihoul] (referents) un S. Vershūrs [S. Verschuur],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      sekretāre: I. Kurme, administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      pēc 2024. gada 16. janvāra tiesas sēdes
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-22" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītājs PGTEX Morocco lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/301 (2022. gada 24. februāris), ar ko galīgais kompensācijas maksājums, kurš ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (“SŠA”) importam, tiek paplašināts, to attiecinot arī uz SŠA importu, kas nosūtīts no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Marokas izcelsme, un ar ko tiek izbeigta izmeklēšana par kompensācijas pasākumu, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 noteikti Ēģiptes izcelsmes SŠA importam, iespējamo apiešanu, kura notiek, importējot SŠA, kas nosūtīti no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Marokas izcelsme (OV 2022, L 46, 31. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā īstenošanas regula”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs – saskaņā ar Marokas tiesību aktiem dibināts uzņēmums, kas reģistrēts brīvajā zonā Tanžerā (Maroka) un pieder Ķīnas uzņēmumu grupai PGTEX, – ir tādu konkrētu austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (turpmāk tekstā – “SŠA”) ražotājs importētājs, kurus tas galvenokārt eksportē uz Eiropas Savienību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SŠA ir tādi austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2. Šiem ražojumiem ir plašs pielietojuma klāsts, piemēram, vēja turbīnu lāpstiņu ražošanā, kuģu, kravas automobiļu un sporta aprīkojuma ražošanā, kā arī cauruļu atjaunošanas sistēmās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2019. gada 16. maijā Eiropas Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 55. lpp.; turpmāk tekstā – “antisubsidēšanas pamatregula”), 10. pantu, uzsāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importu Savienībā (turpmāk tekstā – “antisubsidēšanas izmeklēšana”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Antisubsidēšanas izmeklēšana uzsākta, balstoties uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (2020. gada 12. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam (OV 2020, L 189, 1. lpp.). Ar šo īstenošanas regulu Komisija noteica atlikušo kompensācijas maksājumu 30,7 % apmērā SŠA importam no Ķīnas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 19. maijā Komisija saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 4. punktu un 24. panta 5. punktu saņēma pieprasījumu izmeklēt Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam noteikto kompensācijas pasākumu iespējamu apiešanu un pakļaut šo importu reģistrācijai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgo pieprasījumu iesniedza persona, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam – Savienības SŠA ražotāju apvienība Tech‑Fab Europe e.V.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc dalībvalstu informēšanas Komisija, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu (“pretapiešanas izmeklēšana”) saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantu, pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2021/863 (2021. gada 28. maijs), ar ko sāk izmeklēšanu par kompensācijas pasākumu, kuri ar Īstenošanas regulu 2020/776 noteikti konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam, iespējamo apiešanu, kura notiek, importējot konkrētus SŠA, kas nosūtīti no Marokas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Marokas izcelsme, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju (OV 2021, L 190, 76. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretapiešanas izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas periods”). Līdz 2019. gadam SŠA eksporta apjoms no Marokas uz Savienību nebija ievērojams. Par minēto periodu tika vākti dati, lai galvenokārt izmeklētu apgalvojumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī pēc kompensācijas pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam un par tādas prakses, procesa vai darba esamību, kam bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Par laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “pārskata periods”) tika vākti sīkāki dati, lai pārbaudītu, vai imports nemazina spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi cenu un/vai daudzumu ziņā un vai pastāv subsidēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretapiešanas izmeklēšanas laikā PGTEX grupa, ko veido prasītājs un ar to saistītie uzņēmumi Ķīnā, proti, PGTEX China Co., Ltd (turpmāk tekstā – “PGTEX China”) un Chongqing Polycomp International Corporation (“CPIC”), iesniedza aizpildītu uzņēmumu veidlapu, pieprasot atbrīvojumu (turpmāk tekstā – “atbrīvojuma pieprasījuma veidlapa”). PGTEX China aizpildīja arī ražotājiem eksportētājiem paredzētu veidlapu. Minētā grupa 2021. gada 8. septembrī atbildēja uz Komisijas 2021. gada 13. augustā nosūtīto papildu informācijas pieprasījumu (turpmāk tekstā – “atbilde uz papildu informācijas pieprasījumu”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 5. oktobra vēstuli Komisija informēja prasītāju par savu nodomu balstīties uz pieejamajiem datiem saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu. 2021. gada 12. oktobrī prasītājs atbildēja uz šo vēstuli (turpmāk tekstā – “atbilde uz vēstuli saistībā ar 28. pantu”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 15. oktobrī prasītājs iesniedza citu informāciju, lai pierādītu, ka Marokā veiktā pārveidošana nevar tikt kvalificēta kā “montāžas darbība” un ka tā pati par sevi ir pamatota no ekonomiskā viedokļa (turpmāk tekstā – “papildu dokumentācija”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 20. decembrī Komisija izdeva vispārējo informatīvo dokumentu, kurā tā rekomendēja Ķīnas un Ēģiptes izcelsmes SŠA importam piemērojamo kompensācijas pasākumu paplašināšanu uz SŠA importu, kas sūtīts no Marokas, un noraidīja prasītāja pieteikumu par tā atbrīvošanu no šiem maksājumiem. 2022. gada 7. janvārī prasītājs iesniedza savus komentārus par vispārējo informatīvo dokumentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Paralēli prasītājs, uzskatot, ka vispārējais informatīvais dokuments, ar kuru attiecībā uz to piemēroti pieejamie dati, nesniedz atbildes uz apsvērumiem, kas formulēti atbildē uz vēstuli saistībā ar 28. pantu, 2021. gada 29. decembrī pieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanu. 2022. gada 10. janvārī notika Komisijas uzklausīšana, un tā paša gada 12. janvārī notika uzklausīšanas amatpersonas uzklausīšana. Pēdējā minētā savu ziņojumu iesniedza 2022. gada 25. janvārī (turpmāk tekstā – “uzklausīšanas amatpersonas ziņojums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 24. februārī Komisija pieņēma apstrīdēto īstenošanas regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt apstrīdēto īstenošanas regulu daļā, kurā šī regula uz to attiecas;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Personas, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam – LM Wind Power A/S – prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">apmierināt atcelšanas prasību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar tās iestāšanos lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību kā nepamatotu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Personas, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt prasību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar tās iestāšanos lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskais pamatojums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots grozītā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (OV 2000, L 70, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “asociācijas nolīgums”) pārkāpums, antisubsidēšanas pamatregulas 33. panta a) punkta pārkāpums un pilnvaru nepareiza izmantošana, jo apstrīdētajā īstenošanas regulā ir noteikti kompensācijas maksājumi par SŠA, kurus prasītājs eksportē uz Savienību, neņemot vērā SŠA preferenciālo Marokas izcelsmi;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar otro prasības pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, tiesību uz aizstāvību un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums, acīmredzamas kļūdas vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. un 3. punkta pārkāpums attiecībā uz pieejamo datu izmantošanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar trešo prasības pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo Komisija uzskatīja, ka ražošanas vietas noteikšanai Marokā nebija cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien kompensācijas maksājumu noteikšana, kā arī tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums, jo Komisija neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus būtiskos šīs lietas apstākļus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpums, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, kā arī tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums, jo Komisija secināja, ka Marokā īstenotais ražošanas process ir “montāžas darbība”;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ar piekto prasības pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo Komisija uzskatīja, ka par SŠA, ko eksportē no Marokas uz Savienību, joprojām tiek saņemtas subsīdijas, kas piešķirtas Ķīnas SŠA ražotājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāizvērtē pirmais, trešais, ceturtais un piektais prasības pamats un pēc tam – vajadzības gadījumā – otrais pamats.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo prasības pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pamata pamatojumam prasītājs, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tā prasījumu atbalstam, būtībā izvirza trīs iebildumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo iebildumu prasītājs vispirms apgalvo, ka tā ražotie SŠA saskaņā ar piemērojamajiem asociācijas nolīguma noteikumiem tiek uzskatīti par Marokas “izcelsmes” ražojumiem. Minēto SŠA preferenciālo izcelsmi apstiprinot izcelsmes apliecinājums, ko saskaņā ar asociācijas nolīguma 4. protokola 16. un 17. pantu ir izsniegušas Marokas iestādes, proti, sertifikāti EUR.1, kuru spēkā esamību ir apstiprinājusi Marokas muitas administrācija. Turklāt šī preferenciālā izcelsme neesot apstrīdēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, nosakot kompensācijas maksājumus prasītāja SŠA, kam ir preferenciāla Marokas izcelsme, importam pretapiešanas izmeklēšanas, nevis antisubsidēšanas izmeklēšanas noslēgumā, ar apstrīdēto īstenošanas regulu esot pārkāpts asociācijas nolīguma 9. pants, kurā noteikts aizliegums uzlikt muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību un līdz ar to kompensācijas maksājumus par šādiem ražojumiem. No šī aizlieguma neesot izņēmumu, uz kuriem Komisija varētu atsaukties kā uz “apstiprinošu aizstāvības līdzekli”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs uzskata, ka, ratificējot asociācijas nolīgumu, Savienība esot apņēmusies neieviest kompensācijas maksājumus Marokas “izcelsmes” importam neatkarīgi no likumdošanas instrumentiem. Katrā ziņā Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār atvasinātajām Savienības tiesību normām paredz, ka tās cik vien iespējams jāinterpretē saskaņā ar šiem nolīgumiem (spriedums, 1996. gada 10. septembris, Komisija/Vācija, C‑61/94, EU:C:1996:313, 52. punkts). To vien, ka pastāv Savienības atvasinātās tiesības, Komisija nevar interpretēt kā attaisnojumu, kas ļauj abstrahēties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar asociācijas nolīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro iebildumu prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto īstenošanas regulu ir pārkāpts antisubsidēšanas pamatregulas 33. panta a) punkts, jo ar to tiek noteikti kompensācijas maksājumi Marokas “izcelsmes” importam, tādējādi izslēdzot asociācijas nolīgumā paredzēto īpašo noteikumu piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo iebildumu prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā īstenošanas regulā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, jo tās vienīgais mērķis ir izvairīties no procedūras, kas īpaši paredzēta asociācijas nolīguma 36. un turpmākajos pantos valsts atbalsta jomā. Prasītāja ieskatā minētajā īstenošanas regulā esot norādīts, ka prasītājs guvis labumu no subsīdiju, ko saņēmuši saistītie izejvielu piegādātāji, nodošanas. Tas uzskata, ka, konstatējot valsts atbalsta vai subsīdiju piešķiršanu tam par labu, Komisijai esot bijis jāatsaucas uz asociācijas nolīguma 36. pantu. No tā prasītājs secina, ka, izvairoties no šīs procedūras un tās vietā vienpusēji pieņemot šo īstenošanas regulu, ar kuru noteikti korektīvi pasākumi, jo prasītājs ir saņēmis “valsts atbalstu”, Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – šajā ziņā prasītājs piebilst, ka, lai gan Komisijas mērķis, pieņemot apstrīdēto īstenošanas regulu, ir nodrošināt Ķīnas SŠA izcelsmes importam noteikto pasākumu efektivitāti, tomēr šajā īstenošanas regulā Marokas SŠA izcelsmes importam ir noteikti muitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību, pārkāpjot asociācijas nolīguma 9. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 33. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tās prasījumu atbalstam, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par asociācijas nolīgumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, tika parakstīts Briselē 1996. gada 26. februārī un Kopienu vārdā apstiprināts ar Padomes un Komisijas 2000. gada 24. janvāra Lēmumu 2000/204/EK, EOTK par noslēgto Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (OV 2000, L 70., 1. lpp.). Saskaņā ar minētā nolīguma 96. pantu tas stājās spēkā 2000. gada 1. martā, kā izriet no Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētās informācijas (OV 2000, L 70., 228. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši asociācijas nolīguma 1. panta 1. punktam ar to tiek izveidota asociācija starp Eiropas Kopienu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (kas asociācijas nolīgumā ar Maroku ir apzīmētas kopīgi kā “Kopiena”), kā arī to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar asociācijas nolīguma 1. panta 2. punktu tā mērķis inter alia ir “paredzēt nosacījumus pakāpeniskai preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības liberalizācijai”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Asociācijas nolīguma 6. pantā, kas ietverts šī nolīguma II sadaļā par preču brīvu apriti, ir noteikts, ka “Kopiena un Maroka pārejas laikā, kas nepārsniedz 12 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā datuma, pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šajā sadaļā paredzēto kārtību un atbilstoši 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumiem un pārējiem daudzpusējiem nolīgumiem par preču tirdzniecību, kas pievienoti Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu [..].”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā asociācijas nolīguma 9. pantā, kas atbilstoši šā nolīguma II sadaļas I nodaļas virsrakstam ir piemērojams rūpniecības ražojumiem, ir noteikts, ka “Marokas izcelsmes produkciju Kopienā ieved bez ievedmuitas nodokļiem un līdzvērtīgiem maksājumiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā skaidrots asociācijas nolīguma 29. pantā, jēdziens “noteiktas izcelsmes ražojumi” II sadaļas ieviešanas nolūkā un ar to saistītās administratīvās sadarbības metodes ir noteiktas šī nolīguma 4. protokolā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt asociācijas nolīguma IV sadaļas II nodaļas “Konkurence un citi ekonomiskie noteikumi” 36. panta 1. punktā noteikts, ka “ar šā nolīguma pareizu darbību nav savienojams turpmākais tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Maroku: jebkāds valsts atbalsts [..,] kas kropļo vai varētu kropļot konkurenci, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu ir pieļautas atkāpes”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Savienības tiesisko regulējumu antisubsidēšanas pasākumu apiešanas jomā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesiskais regulējums antisubsidēšanas pasākumu jomā – izklāstīts antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantā – atļauj antisubsidēšanas maksājumu, kuru tās ir noteikušas par trešās valsts izcelsmes ražojumu importu, paplašināt attiecībā uz līdzīgiem citas trešās valsts izcelsmes ražojumiem, lai novērstu, ka tiek apieti sākotnējie antisubsidēšanas noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Precīzāk – antisubsidēšanas pamatregulas 23. pants “Apiešana” ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-1">
      “1. Saskaņā ar šo regulu piemēroto kompensācijas maksājumu darbības jomu var paplašināt attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga izstrādājuma importu no trešām valstīm vai attiecībā uz nedaudz pārveidota līdzīga izstrādājuma importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, vai arī attiecībā uz tā sastāvdaļām, ja notiek spēkā esošo pasākumu apiešana.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-1">
      2. Kompensācijas maksājumus, kuri nepārsniedz saskaņā ar 15. panta 2. punktu piemēroto atlikušo kompensācijas maksājuma likmi, var attiecināt arī uz importu no uzņēmumiem, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-1">
      3. Apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Savienību vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kurai piemēro pasākumus, un Savienību, kuri izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma piemērošanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo izstrādājumu cenu un/vai daudzumu izteiksmē un ka ievestie līdzīgie izstrādājumi un/vai to daļas joprojām gūst labumu no subsīdijas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-84" title="page-1">
      Pirmajā daļā minētā prakse, process vai darbs, cita starpā, ietver:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-85" title="page-1">
      a) attiecīgā izstrādājuma nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt ar muitas kodiem, kuriem parasti nepiemēro pasākumus, ar nosacījumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās izstrādājuma būtiskās īpašības;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-86" title="page-1">
      b) tāda izstrādājuma, kuram piemēro pasākumus, sūtījumu caur trešām valstīm un eksportētāju;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-87" title="page-1">
      c) ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kurai piemēro pasākumus, lai vēlāk savus izstrādājumus eksportētu uz Savienību caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķā maksājuma likmes, kas ir zemāka nekā attiecīgā ražotāja izstrādājumiem piemērojamā likme.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No antisubsidēšanas pamatregulas 18. apsvēruma izriet, ka šī tiesību norma tika pieņemta, pamatojoties uz to, ka, “kaut arī subsidēšanas nolīgumā nav noteikumu par kompensācijas pasākumu apiešanu, šādas apiešanas iespēja pastāv ar noteikumiem, kas ir līdzīgi, bet nav identiski antidempinga pasākumu apiešanai”. Patiešām, šī brīža ekonomiskajā realitātē, ko raksturo pieaugoša starptautiskās tirdzniecības globalizācija, arvien vairāk piedāvājot uzņēmumiem iespēju novirzīt preču ražošanu uz dažādām valstīm, kļūst arvien svarīgāk, lai Eiropas Savienības rīcībā būtu pienācīgi tirdzniecības aizsardzības mehānismi, kas ir piemēroti efektīvai reaģēšanai uz izaicinājumiem, kurus rada šāda tirdzniecības vide, nodrošinot Savienības ražošanas nozares efektīvu aizsardzību pret tādu preču importu, kas ir subsīdiju priekšmets. Šādu mehānismu vidū būtiska loma ir pretapiešanas noteikumiem, garantējot Savienības veikto kompensācijas pasākumu efektivitāti (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. ģenerāladvokāta Dž. Pitrucellas [G. Pitruzzella] secinājumus lietā Komisija/Kolachi Raj Industrial, C‑709/17 P, EU:C:2019:303, 1. un 73. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par to, vai ir pamatots pirmais pamats – asociācijas nolīguma pārkāpums, antisubsidēšanas pamatregulas 33. panta a) punkta pārkāpums un pilnvaru nepareizu izmantošana, jo apstrīdētajā īstenošanas regulā ir noteikti kompensācijas maksājumi par SŠA, ko prasītājs eksportē uz Savienību, neņemot vērā to preferenciālo Marokas izcelsmi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, lai atbildētu uz šo pamatu, būtībā jānosaka, vai Komisija varēja pretapiešanas noteikumus, kas paredzēti antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantā, lai kompensācijas maksājumus, kurus tā noteikusi kādas trešās valsts (šajā gadījumā – Ķīnas) izcelsmes ražojuma importam, attiecināt arī uz līdzīgu preču importu no citas valsts (šajā gadījumā Marokas), abstrahējoties no fakta, ka Savienība ar šo pēdējo minēto valsti (Marokas Karalisti) ir parakstījusi asociācijas nolīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jānorāda, kā uzsvērts šī sprieduma 37. punktā, ka antisubsidēšanas pamatregulas 23. pants ļauj iestādēm, ievērojot noteiktus nosacījumus, antisubsidēšanas maksājumu, kuru tās ir noteikušas par trešās valsts izcelsmes ražojumu importu, paplašināt attiecībā uz līdzīgiem citas valsts izcelsmes ražojumiem, lai novērstu, ka tiek apieti antisubsidēšanas noteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt saskaņā ar judikatūru kompensācijas maksājumu piemērošanas jomas paplašināšanas vienīgais mērķis ir nodrošināt šī maksājuma efektivitāti un novērst tā apiešanu un līdz ar to galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas jomas paplašināšanai ir tikai papildinoša nozīme attiecībā pret sākotnējo tiesību aktu, ar ko noteikts šis maksājums un kas aizsargā galīgo pasākumu efektīvu piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 12.septembris, Komisija/Kolachi Raj Industrial, C‑709/17 P, EU:C:2019:717, 96. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, jāuzsver, kā izriet no šī sprieduma 31.–34. punktā minēto noteikumu interpretācijas, ka asociācijas nolīguma mērķis ir pakāpeniski izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp Savienību un Maroku. Proti, šis nolīgums tika noslēgts, lai veicinātu preču brīvu apriti starp Savienību un Maroku, tostarp atceļot muitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi asociācijas nolīgums un antisubsidēšanas pamatregulas 23. pants ir divi Savienības tirdzniecības politikas instrumenti, kas atbilst dažādiem mērķiem un loģikai. Proti, ja pirmais ir sadarbības instruments, kura mērķis ir veicināt preču brīvu apriti no Marokas Savienībā, tad otrais ir tirdzniecības aizsardzības instruments, kura mērķis ir sodīt par negodīgu tirdzniecības praksi, kas var ietekmēt jau spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu efektivitāti attiecībā uz trešajām valstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, uzskatot, ka PGTEX grupa Marokā bija ieviesusi praksi, kuras mērķis bija apiet kompensācijas maksājumu, kas saskaņā ar Īstenošanas regulu 2020/776 ar apstrīdēto īstenošanas regulu tika noteikts SŠA importam no Ķīnas, Komisija minēto kompensācijas maksājumu attiecināja arī uz SŠA, kas nosūtīti no Marokas. Turklāt šādi paplašināto maksājumu, kura vienīgais mērķis ir nodrošināt Ķīnas Tautas Republikai noteiktā kompensācijas maksājuma efektivitāti, nevar nošķirt no pēdējā minētā, kuram tas ir pakārtots (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2005. gada 8. novembris, Jersey Produce Marketing Organisation, C‑293/02, EU:C:2005:664, 70. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ar apstrīdēto īstenošanas regulu Komisija vēršas pret PGTEX grupas Ķīnas uzņēmumiem, lai tiem liegtu atsaukties uz Marokas teritoriju, jo Marokas Karaliste ar Savienību ir noslēgusi asociācijas nolīgumu, lai izvairītos no kompensācijas maksājuma, kas noteikts SŠA importam no Ķīnas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka asociācijas nolīgumā nav noteikumu, ar kuriem kādai no minētā nolīguma pusēm būtu aizliegts pieņemt pretapiešanas pasākumus. Līdz ar to, saskaroties ar šī sprieduma 46. punktā minētajām darbībām, šis nolīgums neliedz Savienībai pārbaudīt, vai ir izpildīti visi antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta piemērošanas nosacījumi, un pēc tam, ja tiek konstatēts, ka minētie nosacījumi patiešām ir izpildīti, izmantot pretapiešanas pasākumus, lai vērstos pret minētajām darbībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirīga interpretācija varētu liegt Savienībai tirdzniecības aizsardzības instrumentu, kam ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu Savienības ražošanas nozares efektīvu aizsardzību un pārveidotu Maroku par “brīvo zonu”, kurā uzņēmēji varētu īstenot jebkāda veida antisubsidēšanas pasākumu apiešanas darbības, bet tas šajā gadījumā būtu pretrunā abpusējām saistībām, kuras saskaņā ar asociācijas nolīgumu ir uzņēmušās Marokas Karaliste un Savienība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, ņemot vērā iepriekš minēto, jākonstatē, ka Komisija varēja izmantot antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantā paredzētos pretapiešanas noteikumus un līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo, ceturto un piekto prasības pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie prasības pamati attiecas uz antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta piemērošanas nosacījumu vērtējumu šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 32. apsvēruma, ka atbilstoši antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktam, lai novērtētu, vai pasākumi šajā lietā tiek apieti, Komisija secīgi izvērtē, vai:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir mainījies tirdzniecības modelis starp trešām valstīm (Ķīnu, Ēģipti un Maroku) un Savienību (kas ir pirmais nosacījums);</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">minētās pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana (kas ir otrais nosacījums);</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta līdzīgā ražojuma cenu un/vai daudzumu ziņā (kas ir trešais nosacījums) vai importētais līdzīgais ražojums vai tā detaļas joprojām gūst labumu no subsīdijas (kas ir ceturtais nosacījums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā apstrīdētās īstenošanas regulas 33. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka “montāžas darbības nav skaidri minētas starp apiešanas praksi, procesu vai darbu, kas minēts [antisubsidēšanas] pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā”, bet ka “[frāze] “cita starpā” ir skaidri izmantota [šajā daļā], kas nozīmē, ka šajā pantā ir sniegts neizsmeļošs saraksts ar iespējamu apiešanas praksi” un ka “tādējādi [minētā] daļa attiecas arī uz citām apiešanas praksēm, kas nav tieši minētas attiecīgajā pantā, piemēram, montāžas darbībām”. Līdz ar to, “pieņemot, ka pierādījumi, kas iesniegti pieteikumā par izmeklēšanas uzsākšanu, norāda uz montāžas darbības esamību Marokā, Komisija [attiecīgi otrā nosacījuma pārbaudes ietvaros] ir pārbaudījusi, vai pēc analoģijas ir izpildīti [Regulas (ES) 2016/1036 13. panta 2. punkta paredzētie kritēriji, un, galvenokārt, vai montāžas darbība ir sākta vai ir ievērojami pieaudzis tās apmērs pēc vai īsi pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas, [vai] attiecīgās detaļas piegādā no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, [vai] šīs detaļas veido 60 % vai vairāk no samontētā ražojuma detaļu kopējās vērtības un vai montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievesto detaļu pievienotā vērtība par 25 % pārsniedz izgatavošanas izmaksas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītājs neapstrīd ne pirmā, ne trešā nosacījuma, kas minēti šī sprieduma 51. punktā, izvērtējumu. Taču tas apstrīd tajā pašā punktā minētā otrā un ceturtā noteikuma izvērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievada apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru kopējās tirdzniecības politikas jomā, it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā, Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Šāda vērtējuma tiesas pārbaudei tādējādi jāattiecas tikai uz to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (skat. spriedumu, 2017. gada 26. janvāris, Maxcom/Chin Haur Indonesia, C‑247/15 P, C‑253/15 P un C‑259/15 P, EU:C:2017:61, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par to, vai ir pamatots trešais prasības pamats – acīmredzamas kļūdas vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo Komisija uzskatīja, ka ražotnes izveidošanai Marokā nebija cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien kompensācijas maksājumu noteikšana, kā arī tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums, jo Komisija neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus būtiskos šīs lietas apstākļus</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis prasības pamats būtībā ir iedalīts divās daļās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmajā daļā prasītājs, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tā prasījumu atbalstam, apgalvo – vispirms –, ka apstrīdētā īstenošanas regula ir balstīta uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un ar to ir pārkāpts antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkts, jo Komisija ir secinājusi, ka prasītāja ražotnes izveidei Marokā nav cita cēloņa, nedz arī ekonomiska pamatojuma kā vien kompensācijas maksājumu noteikšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs apgalvo, pirmkārt, ka pretapiešanas izmeklēšanas laikā tas ir plaši paskaidrojis un pierādījis, ka tā ražotnes izveide Marokā bija motivēta un ekonomiski pamatota. Tā ieskatā šīs teritorijas izveide it īpaši izriet no paplašināšanās plāna, ko jau sen izstrādājusi PGTEX grupa, kurā tā ietilpst. Šajā plānā esot paredzēts [konfidenciāli]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">1</a>
</span>). Prasītājs uzskata, ka Komisija esot izmantojusi tikai laika korelāciju, lai noraidītu skaidrus un pārliecinošus pierādījumus par to, ka lēmums izveidot tā ražotni Marokā bija balstīts uz ekonomiskiem un loģistikas apsvērumiem, nevis uz antidempinga un antisubsīdiju izmeklēšanas uzsākšanu. Tas piebilst, ka Komisija neesot ņēmusi vērā arī pierādījumus, kurus tas bija iesniedzis, lai paskaidrotu, ka tā ražotnes izveide Marokā ir aizkavējusies [konfidenciāli].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka, lai gan tā ražotne Marokā izveidota 2019. gada oktobrī, pirms izveides procesa bija vairāki sākotnēji posmi, un tas parādot, ka lēmums par minētas ražotnes izveidošanu pieņemts krietni pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas un ka šīs izveides mērķis nebija apiet Savienības tirdzniecības aizsardzības pasākumus. It īpaši – tā ieskatā lēmums izveidot ražotni Marokā tika pieņemts [konfidenciāli].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītājs norāda, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, noraidot personas, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam, argumentu, saskaņā ar kuru tā ražotne Marokā izveidota, lai apkalpotu [konfidenciāli]. Proti, papildu dokumentācija apstiprinot, ka diskusijas par ražotnes izveidi Marokā notika no [konfidenciāli] mēneša ar mērķi apgādāt svarīgu vietējo klientu. Prasītājs arī precizē, ka uzklausīšanā par vispārējo informatīvo dokumentu 2021. gada 10. janvārī tas paskaidroja, ka tā atrašanās Marokā mērķis bija reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu [konfidenciāli], ka pārskata periods atbilst sākuma posmam un ka šo posmu ir ietekmējusi Covid‑19 pandēmija, kas izraisīja kavēšanos ražotnes revīzijas procesā Marokā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētā īstenošanas regula esot kļūdaina, jo tajā apgalvots, ka PGTEX China 2019. gada pārskats skaidri apstiprina, ka antidempinga maksājumu iespējamā noteikšana bija iemesls, kādēļ izveidota tā ražotne Marokā. Tas uzskata, ka minētajā ziņojumā esot norādīts, ka tā ražotne izveidota ar mērķi ne tikai “aktīvi veikt pasākumus pēc antidempinga izmeklēšanas, ko Savienība veica pret Ķīnas [Tautas Republiku]”, bet arī “optimizēt un vēl vairāk pielāgot savu internacionalizācijas stratēģiju, konsolidēt un palielināt ražojumu tirgus daļu, apmierināt klientu pieprasījumu un aizsargāt klientu apgādi”. Tātad šajā ziņojumā neesot minēta “apiešana”, bet gan “pasākumi”, kas veikti, atbildot uz antidempinga izmeklēšanu, kurus pamato “internacionalizācijas stratēģija”, “klientu pieprasījums” un vēlme “aizsargāt klientu apgādi”. Prasītājs apgalvo, ka attiecīgā ziņojuma mērķis tādējādi esot pārliecināt ieguldītājus un tiem norādīt, ka uz to neattiecas antidempinga vai kompensācijas pasākumi, jo PGTEX grupa jau bija paredzējusi darboties Savienības tirgū, izmantojot ražotni Marokā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā persona, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam, piebilst, ka no antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantā ietvertās frāzes “kam bez maksājuma piemērošanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma” izriet, ka maksājuma uzlikšanai jābūt galvenajam, ja ne vienīgajam attiecīgās prakses, procesa vai darba iemeslam. Proti, neesot pietiekami ar to, ka maksājuma uzlikšana ir viens no prakses, procesa vai darbības iemesliem. Esot jāpierāda, ka citi iespējamie ekonomiskie iemesli vai apsvērumi nav pietiekami, līdz ar to maksājuma uzlikšana ir galvenais prakses, procesa vai apstrādes iemesls.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt persona, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam, norāda, ka prasītājs neesot vienīgais uzņēmums, kas iedibinājies Marokā, lai apgādātu vējturbīnu lāpstiņu ražotājus. Tā uzskata, ka asociācijas nolīguma dēļ imports no Marokas uz Savienību netiek aplikts ar muitas nodokļiem, savukārt Ķīnas izcelsmes SŠA importam tiek piemēroti parastie muitas nodokļi, kas var sasniegt 7 %. Tāpēc Maroka esot labākā situācijā nekā Ķīna, lai ražotu un eksportētu SŠA uz Savienību. Šī iemesla dēļ prasītāja ražotnes izveidošana Marokā esot notikusi neatkarīgi no antisubsidēšanas izmeklēšanas uzsākšanas, lai apmierinātu arvien lielāko SŠA pieprasījumu Marokā un apgādātu Savienību bez aplikšanas ar parastajiem muitas nodokļiem. Līdz ar to persona, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam, uzskata, ka pastāv cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums, nevis nodokļu noteikšana prasītāja uzņēmumam Marokā, jo šis uzņēmums būtu ticis izveidots pat tad, ja nebūtu sākta antisubsidēšanas izmeklēšana par Ķīnas izcelsmes SŠA importu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar otro daļu prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto īstenošanas regulu esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību, jo Komisija nav rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi visus elementus, kuriem ir nozīme šajā lietā, un it īpaši tādēļ, ka tā, pirmkārt, esot atteikusies ņemt vērā dokumentus, kas pierāda, ka prasītāja iedibināšanās Marokā bija paredzēta krietni pirms antidempinga vai kompensācijas maksājumu izmeklēšanas uzsākšanas, otrkārt, tā ir noraidījusi Marokas iestāžu apsvērumus, kuros bija norādīts, ka saziņa ar minētajām iestādēm notika jau [konfidenciāli] un līdz ar to notika pirms jebkādas izmeklēšanas uzsākšanas, treškārt, noraidījusi personas, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam, argumentus, kā arī citus lietas materiālos iekļautos pierādījumus, kas liecina, ka prasītāja ražotne Marokā tika izveidota, lai apkalpotu [konfidenciāli], un, ceturtkārt, neesot pareizi analizējusi PGTEX China 2019. gada ziņojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tās prasījumu atbalstam, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms secīgi izvērtēt šī pamata abas daļas, jāatgādina, kādēļ vajadzīgs otrais nosacījums apiešanas esamības konstatēšanai (skat. šī sprieduma 50. punktu), ko Komisija šajā lietā ir izvērtējusi. It īpaši īsumā jāizklāsta apstrīdētās īstenošanas regulas apsvērumi, kuros Komisija uzskatīja, ka prasītāja ražotnes izveidei Marokā nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiska pamatojuma kā vien kompensācijas maksājumu noteikšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par izvērtējumu attiecībā uz pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma neesamību prasītāja ražotnes izveidei Marokā, izņemot kompensācijas maksājumu noteikšanu apstrīdētajā īstenošanas regulā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad apstrīdētās īstenošanas regulas 61. apsvērumā tika konstatēts, ka “[antisubsidēšanas] pamatregulas 23. panta 3. punkta nozīmē pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Maroku un Savienību ir SŠA eksporta pieaugums no Marokas uz Savienību, kā arī Ķīnas stikla šķiedras grīstu ievērojamais pieaugums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu”, Komisija minētās regulas 62. apsvērumā, atgādināja – “pamatregulas 23. panta 3. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izraisa prakse, process vai darbs un ka tām bez maksājuma noteikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija izvērtēja otro nepieciešamo nosacījumu, lai konstatētu apiešanas esamību saistībā ar prasītāja ražotnes izveidi Marokā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā apstrīdētās īstenošanas regulas 64. apsvērumā Komisija konstatēja, ka “saskaņā ar [..] Marokas iestāžu sniegto informāciju PGTEX grupa par ražotnes izveidi Marokā pirmo reizi tika uzrunāta 2019. gada 20. martā – vienu mēnesi pēc sākotnējās antidempinga izmeklēšanas sākšanas [..] un divus mēnešus pirms sākotnējās antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas” – un ka “[prasītājs] tika izveidots 2019. gada 2. oktobrī, aptuveni piecus mēnešus pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas”, un ka “šī sakritība laikā [lika Komisijai uzskatīt], ka potenciālā maksājumu noteikšana [esot bijusi] par iemeslu [prasītāja] dibināšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētās īstenošanas regulas 65. apsvērumā Komisija piebilda, ka, “spriežot pēc [prasītāja] iesniegtā pārdošanas saraksta, 2020. gadā visi tā eksporta pārdevumi notika Savienības tirgū, savukārt [Marokas] tirgū tika pārdota tikai neliela daļa no tā 2020. gada ražošanas apjoma”, un ka “turklāt 2020. gadā visi tā eksporta pārdošanas apjomi tika pārdoti tiem klientiem Savienībā, kurus iepriekš apgādāja PGTEX China”. Tas lika Komisijai uzskatīt, ka “potenciālā maksājumu noteikšana bija par iemeslu [prasītāja] izveidei” – pieņēmums, kas tika tieši apstiprināts PGTEX China [2019. gada [ikgadējā] pārskatā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstrīdētās īstenošanas regulas 67. apsvērumā Komisija noraidīja PGTEX grupas izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru prasītāja izveidošanai bija pietiekams cēlonis un ekonomisks pamatojums. Šajā ziņā tā it īpaši norādīja, ka, “spriežot pēc PGTEX grupas 2021. gada 15. oktobrī iesniegtās dokumentācijas, [minētā] grupa krietnu laiku pirms [antisubsidēšanas] izmeklēšanas sākšanas izvērtēja, kurā valstī dibināt uzņēmumu”, un ka “tika apsvērtas dažādas potenciālas valstis, tostarp Maroka”. Tomēr Komisija uzskata, ka beigās “prasītājs tika izveidots 2019. gada 2. oktobrī – aptuveni septiņus mēnešus pēc [minētās izmeklēšanas] sākšanas, ka “šī sakritība laikā liecināja, ka [minētā] izmeklēšana bija par iemeslu [prasītāja] dibināšanai”, ka [to] vēl vairāk apstiprināja Marokas iestāžu paziņojums, ka tās sazinājušās ar PGTEX par ražotnes izveidi 2019. gada 20. martā, un tas ir tieši pēc [attiecīgās] izmeklēšanas sākšanas”, un ka tas parādīja, ka formāli kontakti ar Marokas iestādēm, lai dibinātu uzņēmumu Marokā, notika 2019. gada martā, t.i., uzreiz pēc [minētās izmeklēšanas] sākšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot apstrīdētās īstenošanas regulas 69. apsvērumā Komisija noraidīja personas, kas iestājusies lietā prasītāja atbalstam, argumentu, saskaņā ar kuru PGTEX grupa savu Marokas ražotni bija izveidojusi, lai apkalpotu [konfidenciāli], un ka tai tātad šai izveidošanai bija cits ekonomisks pamatojums, nevis izvairīšanās no maksājumiem. Šajā ziņā tā, pirmkārt, atsaucās uz tādiem pierādījumiem, kas norāda, ka nav cita ekonomiskā pamatojuma kā vien spēkā esošie kompensācijas maksājumi, kā, piemēram, PGTEX China 2019. gada ziņojums, un, otrkārt, uzsvēra, ka visa prasītāja eksporta pārdošana bija paredzēta Savienībai un tikai neliela tā ražojumu daļa tika pārdota Marokas tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, apstrīdētās īstenošanas regulas 70. apsvērumā Komisija secināja, ka “SŠA ražotnes izveidei Marokā [pretapiešanas] izmeklēšanā netika atklāts cits pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums kā vien izvairīšanās no pašlaik spēkā esošo [kompensācijas] maksājumu samaksas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu, jo Komisija secinājusi, ka prasītāja ražotnes izveidošanai Marokā nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien kompensācijas maksājumu noteikšana</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs iebilst pret apstrīdētās īstenošanas regulas 70. apsvērumā ietverto secinājumu (skat. šī sprieduma 72. punktu), būtībā apgalvojot, ka izmeklēšanas laikā tas plaši izskaidroja un pierādīja, ka tā ražotnes izveidei Marokā bija cits cēlonis un tā bija ekonomiski pamatota ar iemesliem, kas nav spēkā esošo tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešana. Prasītāja ieskatā Komisija esot izmantojusi tikai laika korelāciju, lai noraidītu skaidrus un pārliecinošus pierādījumus par to, ka lēmums izveidot tā ražotni Marokā bija balstīts uz ekonomiskiem un loģistikas apsvērumiem, nevis uz antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz prasītāja ražotnes Marokā izveides datumu jānorāda, pirmām kārtām, kā to pamatoti apgalvo Komisija, ka prasītāja iesniegtie pierādījumi, proti, elektroniskā pasta vēstules starp PGTEX, CPIC un klientiem starp [konfidenciāli], pierāda, kā to turklāt atzīst pats prasītājs, ka Maroka, kā arī citas valstis tika uzskatītas par potenciālu vietu ražotnes izveidei. Kā tiesas sēdē apstiprinājis prasītājs, no šīs sarakstes neizriet, ka faktisks lēmums noteikt prasītāja ražotni Marokā būtu pieņemts starp [konfidenciāli], t.i., pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas uzsākšanas. Tāpat sarakste starp CPIC vadītājiem pēc vizītes Marokā [konfidenciāli] nenorāda, ka lēmums izveidot šādu ražotni Marokā tika pieņemts [konfidenciāli]. It īpaši jānorāda, ka papildu dokumentācijas pielikumā pievienotā “priekšizpēte”, kas esot datēta ar [konfidenciāli], esot tikai iekšēja piezīme par sanāksmēm, kurās izvērtēti CPIC ieguldījumi Marokā. No šī dokumenta neizriet, ka lēmums par šīs ražotnes izveidi Marokā tika pieņemts šajā laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, no Marokas iestāžu apsvērumiem skaidri izriet, ka “[prasītājs] tika izveidots 2019. gada oktobrī”. Lai gan, protams, minētās iestādes uzsver, ka, tāpat kā ikvienai uzņēmuma izveidei, prasītāja ražotnes izveides procesam “tika veikti vairāki sākotnēji posmi, piemēram, priekšizpēte, kas pierāda, ka lēmums par PGTEX izveidi bija krietni agrāks par pasākumu noteikšanu un tā priekšmets vai mērķis nebija apiet [Savienības] tirdzniecības aizsardzības pasākumus”, tās tomēr precizē, ka “sazināšanās starp PGTEX un [šīm iestādēm] par PGTEX ražotnes izveidi Marokā sākās 2019. gada 20. martā, proti, tieši pēc [antidempinga izmeklēšanas] uzsākšanas”. Līdz ar to Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētās īstenošanas regulas 67. apsvērumā konstatējot, ka “formālā saziņa ar [tām pašām iestādēm], lai izveidotu uzņēmumu Marokā, notika 2019. gada martā, tieši pēc [minētās izmeklēšanas] uzsākšanas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, prasītāja argumenti, lai paskaidrotu, kādēļ tā ražotnes izveide Marokā tika aizkavēta līdz 2019. gada oktobrim (skat. šī sprieduma 57. punktu), tikai apstiprina Komisijas secinājumu, ka šī ražotne tika pabeigta piecus mēnešus pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas uzsākšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, kā Komisija pamatoti konstatējusi apstrīdētās īstenošanas regulas 67. apsvērumā, starp antisubsidēšanas izmeklēšanas uzsākšanu un prasītāja ražotnes Marokā izveidi pastāv sakritība laikā. Tomēr saskaņā ar judikatūru šāda sakritība laikā var pamatot pieņēmumu, atbilstoši kuram ražošanas rūpnīcas izveidošanas valstī, no kuras preces tiek eksportētas, mērķis ir izvairīties no tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1989. gada 13. decembris, Brother International, C‑26/88, EU:C:1989:637, 29. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No judikatūras arī izriet, ka tad, ja pastāv šāda sakritība laikā, attiecīgajam saimnieciskās darbības subjektam jāiesniedz pierādījumi par saprātīgu iemeslu, kas nav izvairīšanās no sekām, kas izriet no attiecīgajiem pasākumiem, lai izveidotu ražotni valstī, no kuras preces tiek eksportētas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1989. gada 13. decembris, Brother International, C‑26/88, EU:C:1989:637, 29. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītājs būtībā apgalvo, ka tā ražotnes izveides Marokā mērķis bija īstenot ilgtermiņa paplašināšanās plānu, ko izstrādājusi PGTEX grupa, kurā tas ietilpst [konfidenciāli]. It īpaši šīs izveides mērķis esot apgādāt svarīgu vietējo klientu un, vispārīgāk, reaģēt uz pieprasījuma pieaugumu [konfidenciāli]. Līdz ar to, noraidot personas, kas iestājusies lietā prasītāja atbalstam, argumentu, saskaņā ar kuru minētā grupa bija izveidojusi savu Marokas ražotni, lai apkalpotu [konfidenciāli], Komisija esot pieļāvusi kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, lai pierādītu šī sprieduma 79. punktā minētos apgalvojumus, prasītājs atsaucas uz tā saraksti ar CPIC un klientiem, kā arī uz PGTEX grupas paplašināšanās plāna attiecībā uz [konfidenciāli] iesniegšanu papildu dokumentācijai un uz slaidiem uzklausīšanai par 2021. gada 10. janvāra vispārējo informatīvo dokumentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču šajā ziņā jāatgādina, ka, pirmkārt, sarakstē, ko prasītājs pievienojis papildu dokumentācijai, nav ietverta neviena atsauce uz PGTEX grupas patieso paplašināšanas plānu [konfidenciāli]. Proti, kā norādīts šī sprieduma 74. punktā, šī sarakste pierāda tikai to, ka Maroka, kā arī citas valstis tika uzskatītas par potenciālu vietu ražotnes izveidei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pieņemot, ka PGTEX grupas paplašināšanās plāna [konfidenciāli] iesniegšana varētu pierādīt, ka šis plāns faktiski tika īstenots, ar to nepietiek, lai pierādītu, ka šāds plāns attiecās uz Maroku. Proti, prasītājs nav iesniedzis nevienu dokumentu par minētās grupas paplašināšanās projektiem Marokā. Kā apstiprināts tiesas sēdē, uzklausīšanai par 2021. gada 10. janvāra vispārējo informatīvo dokumentu domātie slaidi tā vietā, lai kalpotu kā pierādījums par attiecīgā plāna īstenošanu, ietver vienkāršu, nepamatotu prasītāja apgalvojumu par to, ka tā izveide [konfidenciāli].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāuzsver, ka prasītājs neapstrīd pierādījumus, uz kuriem Komisija ir balstījusies, lai noraidītu argumentu, saskaņā ar kuru PGTEX grupa bija izveidojusi Marokas ražotni, lai apkalpotu tirgus [konfidenciāli]. It īpaši prasītājs neapstrīd apstrīdētās īstenošanas regulas 65. apsvērumā ietverto konstatējumu, saskaņā ar kuru, “spriežot pēc [tā] iesniegtā pārdošanas saraksta, 2020. gadā visi [tā] eksporta pārdošanas darījumi notika Savienības tirgū, savukārt [Marokas] tirgū tika pārdota tikai neliela daļa no tā 2020. gada ražošanas apjoma”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat prasītāja apgalvojums, ka PGTEX China 2019. gada ikgadējā pārskatā ir norādīts, ka tā ražotne Marokā tika izveidota ne tikai ar mērķi “aktīvi reaģēt uz Savienības antidempinga izmeklēšanu pret Ķīnas [Tautas Republiku]”, bet arī ar mērķi “optimizēt un pielāgot starptautisko stratēģiju”, nav pretrunā Komisijas konstatējumam, saskaņā ar kuru tika nolemts izveidot minēto ražotni, lai aktīvi reaģētu uz Savienības antidempinga izmeklēšanu pret Ķīnas [Tautas Republiku]. Ar šo apgalvojumu arī nepietiek, lai pierādītu citu saprātīgu iemeslu, kura dēļ prasītājs būtu iedibinājies Marokā, kā vien izvairīšanās no attiecīgajiem antisubsidēšanas pasākumiem saskaņā ar šī sprieduma 78. punktā minēto judikatūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jākonstatē, ka prasītājam nav izdevies atspēkot Komisijas secinājumu apstrīdētās īstenošanas regulas 70. apsvērumā, saskaņā ar kuru “SŠA ražotnes izveidei Marokā [pretapiešanas] izmeklēšanā netika atklāts pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums kā vien izvairīšanās no pašlaik spēkā esošo [kompensācijas] maksājumu samaksas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasītājs nevar pārmest Komisijai, ka tā būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ne arī, ka tā būtu pārkāpusi antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad trešā pamata pirmā daļa jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu – tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, jo Komisija neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus atbilstošos lietas apstākļus</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs pārmet Komisijai, ka tā neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus atbilstošos izskatāmās lietas apstākļus. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā, kurā Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība (skat. šī sprieduma 54. punktu), Savienības tiesību sistēmā paredzēto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo lielāka nozīme. Viena no šīm garantijām it īpaši nosaka kompetentās iestādes pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus apstākļus, kuriem ir nozīme attiecīgajā lietā (skat. spriedumu, 2012. gada 24. maijs, JBF RAK/Padome, T‑555/10, nav publicēts, EU:T:2012:262, 112. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no trešā pamata pirmās daļas analīzes izriet, ka, pirmkārt, ne prasītāja iesniegtie dokumenti, ne Marokas iestāžu apsvērumi nepierāda, ka tā ražotnes Marokā izveide bija paredzēta krietnu laiku pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas pret Ķīnas Tautas Republiku uzsākšanas, otrkārt, ka Komisija, nepieļaujot kļūdu, varēja noraidīt personas, kas iestājusies lietā prasītāja prasījumu atbalstam, argumentu, saskaņā ar kuru PGTEX grupa bija izveidojusi savu Marokas ražotni, lai apkalpotu tirgus [konfidenciāli], un ka tādējādi šādai izveidei nebija cita ekonomiska pamatojuma kā vien vēlme izvairīties no spēkā esošajiem kompensācijas maksājumiem, un, treškārt, ka Komisija veica PGTEX China 2019. gada ikgadējo pārskata pareizu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos prasītājs nevar pamatoti atsaukties uz to, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus apstākļus, kuriem ir nozīme izskatāmajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to šī daļa, kā arī trešais pamats kopumā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par to, vai ir pamatots ceturtais pamats – acīmredzamas kļūdas vērtējumā, tiesību uz labu pārvaldību un diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumi, kā arī antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo Komisija ir secinājusi, ka prasītāja īstenotais ražošanas process Marokā ir “montāžas darbība”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis pamats iedalās trīs daļās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo daļu prasītājs būtībā vēlās apstrīdēt jēdziena “montāžas darbība”, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp., turpmāk tekstā – “antidempinga pamatregula”), 13. pantā, iekļaušanu antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrās daļas piemērošanas jomā. Ar otro daļu tas vēlas apšaubīt šajā lietā “montāžas darbību” esamību Marokā antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta izpratnē. Visbeidzot trešajā daļā tas apstrīd Komisijas vērtējumu par minētās regulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto “pievienotās vērtības” kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu, jo Komisija pēc analoģijas ir piemērojusi antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā ietverto jēdzienu “montāžas darbība”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītājs, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tā prasījumu atbalstam, norāda, ka atšķirība starp antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrās daļas formulējumu, kurā nav minētas “montāžas darbības”, un antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturto daļu, kurā šīs darbības ir tieši minētas, neizriet no vienkāršas noklusēšanas un nebūt nav bez nozīmes. Tas uzskata, ka tad, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies, lai antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā minētā prakse, process vai darbs attiektos uz “montāžas darbībām”, tas to būtu skaidri norādījis, kā tas to ir darījis antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtajā daļā. Tātad šī brīvprātīgā noklusēšana esot jāuzskata par šķērsli secinājumam, saskaņā ar kuru kompensācijas pasākumi var tikt “apieti” ar “montāžas darbību” palīdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt prasītājs uzskata – tas, ka antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā ir izmantota frāze “cita starpā”, nenozīmē, ka šī tiesību norma var attiekties uz apgalvoto apiešanas praksi, kas izriet no “montāžas darbībām”. Šī regula un antidempinga pamatregula tika pieņemtas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu vienā un tajā pašā dienā. Turklāt Eiropas Parlaments attiecībā uz abiem dokumentiem esot iecēlis vienu un to pašu referentu, un Padomes līmenī viena un tā pati prezidentvalsts bija atbildīga par abiem dokumentiem. Katrā ziņā prasītājs uzskata, ka atšķirība starp antidempinga un antisubsīdiju apiešanas noteikumiem izriet no vienas regulas, ar kuru tika grozīti agrākie antidempinga un antisubsidēšanas pamatnoteikumi, proti, no Padomes Regulas (EK) Nr. 461/2004 (2004. gada 8. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2004, L 77, 12. lpp.). Tāpēc esot jāņem vērā šī atšķirība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītājs apgalvo, ka kompensācijas maksājumu piemērošanas jomas paplašināšana izcelsmes “montāžas darbību” dēļ nozīmētu šādu maksājumu piemērošanu subsīdijām, kuras nav piešķīrusi ne izcelsmes valsts, ne eksportētājvalsts. Tas uzskata, ka apstrīdētajā īstenošanas regulā ir noteikti, piemēram, kompensācijas maksājumi ražojumiem, kurus subsidēja Ķīna, nevis to izcelsmes un eksporta valsts, proti, Maroka.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā prasība, ka izcelsmes vai eksporta valstij ir jāpiešķir subsīdijas, lai tās tiktu kompensētas, pati par sevi pamato antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta atšķirīgo formulējumu. Nelielās izmaiņas, pārkraušanas vai pārdošanas kanālu reorganizācija valstī, uz kuru attiecas pasākumi (t.i., apiešanas prakse, process vai darbs, uz ko attiecas gan antisubsidēšanas pamatregula, gan antidempinga pamatregula), neradot izmaiņas ražojumu izcelsmes vai eksporta valstī atšķirībā no “montāžas darbībām” (t.i., apiešanas prakse, process vai apstrāde, uz ko attiecas tikai antidempinga pamatregula).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta atšķirīgais formulējums tātad esot pamatots arī ar abu instrumentu atšķirīgajiem mērķiem, un tas nozīmējot, ka antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā paredzēto noteikumu par “montāžas darbībām” nevar pēc analoģijas piemērot antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas vien, ka noteikuma par apiešanas novēršanu mērķis ir nodrošināt pasākumu efektivitāti, tomēr neļaujot ne Komisijai, ne Vispārējai tiesai rīkoties kā Savienības likumdevējam un grozīt antisubsidēšanas pamatregulas tekstu, tajā iekļaujot montāžas darbības. Iemesls, kādēļ uz šīm darbībām neattiecas antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrā daļa, proti, ir fakts, ka pretēji antidempinga pamatregulas 13. pantam neesot iespējams pareizi izmantot detaļu un pievienotās vērtības kritērijus. Subsidēšana, kas tiek attiecināta uz detaļām izcelsmes valstī, faktiski varot ievērojami samazināt to vērtību un padarīt 60 % no kopējās detaļu vērtības kritēriju par neiedarbīgu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, tā kā antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta formulējums izslēdz “montāžas darbības” un tā kā jebkāda iekļaušana pēc analoģijas būtu pretrunā antisubsidēšanas pamatregulas kontekstam un mērķiem, antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā paredzētais “montāžas darbību” kritērijs nevarot tikt piemērots pēc analoģijas, lai konstatētu kompensācijas maksājumu apiešanu. Turklāt neesot pamata pēc analoģijas piemērot kritērijus, kas saistīti ar detaļu kopējo vērtību (60 %) un pievienoto vērtību (25 %).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, prasītāju izbrīna, ka Komisija, kas ir abu pamatregulu priekšlikumu autore un kas ir izstrādājusi antidempinga pamatregulas 13. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantu, nav iesniegusi nevienu dokumentu, kas attiecas uz šo tiesību aktu izstrādāšanas vēsturi, norādot iemeslus, kuru dēļ “montāžas darbības” ir izslēgtas no antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta formulējuma. Līdz ar to tas lūdz Vispārējo tiesu iegūt šos dokumentus, nosakot procesa organizatorisko pasākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tās prasījumu atbalstam, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo daļu prasītājs būtībā vēlas apstrīdēt apsvērumus, kurus Komisija izklāstījusi apstrīdētās īstenošanas regulas 33. apsvērumā (skat. šī sprieduma 52. punktu). It īpaši tas pārmet Komisijai, ka tā ir piemērojusi antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtajā daļā minēto jēdzienu “montāžas operācija”, lai novērtētu, vai šajā gadījumā ir notikusi apiešana antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrās daļas izpratnē, lai gan “montāžas darbības” nav skaidri minētas starp praksi, procedūrām vai darbiem, kas saskaņā ar šo tiesību normu ir uzskatāmi par antisubsidēšanas pasākumu apiešanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtā daļa ir formulēta šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-166" title="page-1">
      “Trešajā daļā minētā prakse, process vai darbs, inter alia, ietver:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-167" title="page-1">
      a) attiecīgā izstrādājuma nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt ar muitas kodiem, kuriem parasti nepiemēro pasākumus, ar nosacījumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās izstrādājuma būtiskās īpašības;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-168" title="page-1">
      b) tāda izstrādājuma, kuram piemēro pasākumus, sūtījumu caur trešām valstīm un eksportētāju;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-169" title="page-1">
      c) eksportētāju vai ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kas pakļauta pasākumiem, lai vēlāk savus izstrādājumus eksportētu uz Savienību caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķām maksājuma likmēm, kas ir zemākas nekā attiecīgā ražotāja izstrādājumiem piemērojamā likme;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-170" title="page-1">
      d) panta 2. punktā norādītajos apstākļos, detaļu montāžu Savienībā vai kādā trešā valstī.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrā daļa ir formulēta šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-172" title="page-1">
      “Pirmajā daļā minētā prakse, process vai darbs, cita starpā, ietver:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-173" title="page-1">
      a) attiecīgā izstrādājuma nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt ar muitas kodiem, kuriem parasti nepiemēro pasākumus, ar nosacījumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās izstrādājuma būtiskās īpašības;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-174" title="page-1">
      b) tāda izstrādājuma, kuram piemēro pasākumus, sūtījumu caur trešām valstīm un eksportētāju;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-175" title="page-1">
      c) ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kurai piemēro pasākumus, lai vēlāk savus izstrādājumus eksportētu uz Savienību caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķā maksājuma likmes, kas ir zemāka nekā attiecīgā ražotāja izstrādājumiem piemērojamā likme.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtās daļas un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrās daļas formulējuma izriet, kā Komisija to atzīst apstrīdētās īstenošanas regulas 33. apsvērumā, ka “montāžas darbības” nav skaidri minētas starp praksi, procedūrām vai darbiem, kas veido apiešanu un kas ir minēti antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tas, ka antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā nav atsauces uz “montāžas darbībām”, nenozīmē, kā to apgalvo prasītājs, ka Savienības likumdevējam bija nodoms no šī panta piemērošanas jomas izslēgt montāžas darbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā frāze “cita starpā” ir tieši izmantota antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā, jāuzskata, tāpat kā to darījusi Komisija apstrīdētās īstenošanas regulas 33. apsvērumā, ka šajā pantā ir sniegts neizsmeļošs iespējamo apiešanas prakšu saraksts. Tādējādi minētā panta 3. punkta otrā daļa var ietvert arī citu veidu apiešanas praksi, kura pantā nav tieši minēta, piemēram, montāžas darbības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo interpretāciju apstiprina judikatūra, saskaņā ar kuru Antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtajā daļā ir iekļauts neizsmeļošs saraksts ar praksi, procesiem vai darbiem, kas minēti šī panta pirmajā daļā un saskaņā ar ko dažādas apiešanas prakses tajā norādītas tikai kā piemērs, kā to parāda vārdkopa “inter alia” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 19. aprīlis, Asia Leader International (Cambodia)/Komisija, T‑462/15, EU:T:2018:196, 56. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu interpretāciju, kas atbilst antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta pamatā esošajam mērķim, proti, nodrošināt spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu efektivitāti (skat. šī sprieduma 42. punktu), nevar atspēkot citi prasītāja izvirzītie argumenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru antidempinga pamatregula un antisubsidēšanas pamatregula tika pieņemtas un publicētas vienā un tajā pašā dienā, līdz ar to atsauces uz “montāžas darbībām” neesamība antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā nevar tikt uzskatīta par vienkāršu noklusēšanu, jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, atšķirība starp antidempinga pamatregulas 13. panta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta formulējumu ir saistīta ar antidempinga regulu un antisubsidēšanas regulu, kas ir spēkā esošo regulu priekšteces, proti, attiecīgi Padomes Regula (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), un Padomes Regula (EK) Nr. 2026/97 (1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1997, L 288, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to apstāklis, saskaņā ar kuru antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtā daļa un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrā daļa tika iecerētas un izstrādātas dažādos laikos un kontekstos, var izskaidrot atšķirību to formulējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, kā norādīts šī sprieduma 108. punktā, antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā ietvertais izteiciens “cita starpā” var tikt interpretēts tādējādi, ka “montāžas darbības” var tikt iekļautas šī panta piemērošanas jomā un ka antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkts var tikt piemērots gadījumā, ja ir pierādīts, ka ar šādām darbībām tiktu apieti antisubsidēšanas pasākumi, un tas turklāt ir apstiprināts antisubsidēšanas pamatregulas 18. apsvērumā (skat. šī sprieduma 39. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru “montāžas darbību” izslēgšana no antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta piemērošanas jomas ir pamatota ar to, ka būtībā pretējs risinājums nozīmētu kompensācijas maksājumu piemērošanu subsīdijām, kuras nav piešķīrusi ne izcelsmes valsts, ne eksportētājvalsts, jāuzsver, ka šajā lietā, pretēji tam, ko vēlas apgalvot prasītājs, Komisija netiecas kompensēt Marokas piešķirtās subsīdijas, bet, tā kā ir pierādīts, ka uz stikla šķiedras grīstēm Ķīnā attiecas vairākas subsīdijas un ka prasītājs minētās grīstes Marokā ir “samontējis” vai veicis to beigu apstrādi, lai ražotu pats savu SŠA, Komisija attiecina uz Marokas izcelsmes SŠA tos kompensācijas pasākumus, kas jau tika piemēroti attiecībā uz Ķīnas izcelsmes SŠA.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot attiecībā uz prasītāja argumentu, saskaņā ar kuru “montāžas darbību” neiekļaušana antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta otrajā daļā ir pamatota ar to, ka pretējā gadījumā neesot iespējams pareizi izmantot detaļu un pievienotās vērtības kritērijus, pietiek konstatēt, tāpat kā to dara Komisija, ka prasītājs ne savos procesuālajos rakstos, ne tiesas sēdē nav paskaidrojis, kādēļ subsīdijas, kas uz detaļām attiecas izcelsmes valstī, varētu būtiski samazināt to vērtību un padarīt neiedarbīgu 60 % no detaļu kopējās vērtības kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi jākonstatē, ka, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nepārkāpjot antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktu, Komisija šajā tiesību normā iekļāva “montāžas darbības” un atsaucās uz antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lai novērtētu, vai šajā gadījumā pastāv spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu apiešana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šī daļa ir jānoraida, nelemjot par prasītāja lūgumu veikt procesa organizatoriskos pasākumus (skat. šī sprieduma 101. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā, antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, jo Komisija ir secinājusi, ka ražošanas process, ko prasītājs īstenoja Marokā, ir “montāžas darbība”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tā prasījumu atbalstam, iebilst pret apstrīdētās īstenošanas regulas 76., 77. un 79. apsvērumā ietverto Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru tā SŠA tiek pārdoti Marokā, izmantojot stikla šķiedras grīstes, ko prasītājs pilnībā iegādājas no sava mātesuzņēmuma Ķīnā, pielietojot izstrādājuma detaļu savienošanas (ketelēšanas) procesu, proti, nobeiguma apstrādes darbību, uz kuru attiecas jēdziens “montāžas darbība” antidempinga pamatregulas 13. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītājs vispirms sniedz paskaidrojumus par ražošanas procesa raksturu un citām Marokā veiktajām darbībām. Konkrētāk – prasītājs paskaidro, ka SŠA no nekrāsotām šķiedrām tiek ražoti Marokā, izmantojot ketelēšanas procesu, un ka nekrāsotas šķiedras un SŠA ir divi atšķirīgi ražojumi ar atšķirīgu sastāvu, īpašībām un gala lietojumu un atbilst divām pilnīgi atšķirīgām nozarēm; ka SŠA ražošanas process ietver vairākus posmus, kas rūpīgi jāveic un jāpielāgo, lai iegūtu vēlamos raksturlielumus atbilstoši to konkrētajam lietojumam; ka SŠA ražošana ir pakļauta izstrādes pārbaudēm, ražojumu sertifikācijai, ražotņu un iekārtu, kā arī paraugu ņemšanas pārbaudēm, lai atbilstu stingrām klientu prasībām, jo praksē SŠA tiekot izgatavotas atbilstoši katra klienta prasībām; ka SŠA ražošanai ir nepieciešams specializēts aprīkojums un zināšanas, kā arī īpaša apmācība, kas pārsniedz vienkāršu montāžas operāciju un ir būtiska, ņemot vērā SŠA īpašo lietošanu, un ka nopietnu defektu saraksts, kuru dēļ SŠA kļūst neizmantojami klientiem, apliecina SŠA ražošanas procesa sarežģītību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi prasītājs uzskata, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu, apstrīdētās īstenošanas regulas 79. apsvērumā SŠA ražošanas procesu Marokā un ar to saistītās darbības definējot kā “nobeiguma apstrādes darbību”, kas ietilpst “montāžas darbībās” [antidempinga] pamatregulas 13. panta izpratnē. Tas uzskata, ka, lai gan abus jēdzienus nedrīkst sajaukt, minētais ražošanas process nav ne “montāžas darbība”, ne “nobeiguma apstrādes darbība”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasītājs apgalvo, pirmkārt, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, pielīdzinot jēdzienu “montāžas darbība” jēdzienam “nobeiguma apstrādes darbība”. Prasītāja ieskatā šie jēdzieni ir dažādi, jo antidempinga pamatregulā, kur abi ir minēti, ir atdalīti ar saikli “vai”, kas norāda uz alternatīvu. Tādējādi nekas neļaujot secināt, ka antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā ietvertā definīcija ir vienādi piemērojama “montāžas darbībām” un “nobeiguma apstrādes darbībām”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka, ņemot vērā, ka ar “montāžu” esot jāsaprot “process, kurā kopā tiek saliktas iekārtas vai darba sastāvdaļas”, SŠA ražošanas process Marokā un ar to saistītās darbības būtiski pārsniedz vienkāršu sastāvdaļu salikšanu un tātad to nevar kvalificēt kā “montāžas darbību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītāja ieskatā, pieņemot, ka antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkts ir piemērojams nobeiguma apstrādes darbībām, Komisija apstrīdētajā īstenošanas regulā ir kļūdaini uzskatījusi, ka prasītāja veiktās darbības ir nobeiguma apstrādes darbības, proti, darbības, kuru mērķis ir kaut ko pabeigt. Tas uzsver, ka šī darbības neaprobežojas ar to, ka grīstes pārveido par SŠA. Prasītājs apgalvo, ka, tieši pretēji, tas, izmantojot grīstes, rada pilnīgi jaunu ražojumu, kura fizikālās un tehniskās īpašības, galalietojums un tarifu klases atšķiras. It īpaši tā SŠA ražošanas procesu Marokā varot salīdzināt ar līdzīgu, bet vienkāršāku procesu, kurā ražo kokvilnas audumus no kokvilnas pavedieniem. Grīstes patiešām šuj un ada tādā pašā veidā kā kokvilnas diegus kokvilnas audumu ražošanai. Tā kā šie audumi nav vienkārši “pabeigti” kokvilnas pavedieni, tādā pašā veidā SŠA nav vienkārši “pabeigtas” grīstes, bet gan kompleksa ražošanas procesa rezultāts, kam nepieciešams specializēts aprīkojums un ekspertīze. Turklāt to, ka “grīstes” un “SŠA” principiāli atšķiras, ir atzinusi gan Savienības ražošanas nozare 2019. gadā iesniegtajā antidempinga sūdzībā par SŠA importu no Ķīnas un Ēģiptes, gan Komisija pati, ieviešot tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret audumu no grīstēm un SŠA.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tās prasījumu atbalstam, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā apstrīdētās īstenošanas regulas 76. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka “galvenā izejviela SŠA ražošanai ir stikla šķiedras grīstes”, ka “[prasītājs] 100 % stikla šķiedras grīstu, ko tas izmantoja, pirka no sava saistītā mātesuzņēmuma Ķīnā”, ka “šūšanas un adīšanas procesā, kas ir Marokā veikta nobeiguma apstrāde, šīs stikla šķiedras grīstes tika pārveidotas, iegūstot SŠA” un, ka “saskaņā ar [prasītāja] iesniegto informāciju, stikla šķiedras grīstes veido[ja] gandrīz 100 % no samontētā nobeiguma apstrādē iegūtā ražojuma detaļu kopējās vērtības antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc apstrīdētās īstenošanas regulas 77. apsvērumā Komisija secināja, ka “Marokā notiekošais process ir nobeiguma apstrāde (montāža) un ka ir izpildīts antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā izvirzītais 60 % kritērijs, ko, kā paskaidrots [apstrīdētās īstenošanas regulas] 33. apsvērumā, piemēro pēc analoģijas, ņemot vērā [antisubsidēšanas] pamatregulas 23. panta 3. punkta formulējumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstrīdētās īstenošanas regulas 79. apsvērumā Komisija ir precizējusi, ka “iepriekš 76. apsvērumā aprakstīto praksi var raksturot kā nobeiguma apstrādi, uz kuru [..] attiecas montāžas operāciju jēdziens saskaņā ar [antidempinga] pamatregulas 13. pantu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citastarp jāatgādina, ka saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturto daļu “trešajā daļā minētā prakse, process vai darbs, [kas var veidot apiešanu] inter alia, ietver [..], panta 2. punktā norādītajos apstākļos, detaļu montāžu Savienībā vai kādā trešā valstī”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktu “uzskata, ka montāžas operācija Savienībā vai trešā valstī apiet spēkā esošos pasākumus, ja [..] detaļas veido 60 % vai vairāk no kopējās samontētā izstrādājuma detaļu vērtības, bet neuzskata, ka notiek pasākumu apiešana, ja montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība par 25 % pārsniedz ražošanas izmaksas.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā jāpārbauda, vai jēdziens “montāžas darbības”, kā apgalvo Komisija un persona, kas iestājusies lietā tās prasījumu atbalstam, jāinterpretē plaši, lai aptvertu “nobeiguma apstrādes darbības”, vai, kā to ierosina prasītājs, attiecībā uz to izmantojama šaura interpretācija, saskaņā ar kuru pēdējās minētās darbības neietilpst jēdzienā “montāžas darbība”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, kā uzsver Komisija, ka antidempinga pamatregulā nav sniegta nedz jēdziena “montāžas darbības”, nedz jēdziena “nobeiguma apstrādes darbības” definīcija. Tajā arī netiek precizēts, vai pēdējās minētās darbības ietilpst jēdzienā “montāžas darbības”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā šī norma ietverta (skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, Komisija/Kolachi Raj Industrial, C‑709/17 P, EU:C:2019:717, 82. punkts un tajā citētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz kontekstu jānorāda, ka atšķirībā no “montāžas darbībām” “nobeiguma apstrādes darbības” nav minētas starp praksi, procesu vai darbu, kas antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta ceturtajā daļā uzskaitīti kā tādi, kas var veidot apiešanu šīs pašas regulas 13. panta 1. punkta trešās daļas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr jēdziens “nobeiguma apstrādes darbības”, kas, kā apstiprināts tiesas sēdē, ir autonoms Savienības pretapiešanas tiesiskā regulējuma jēdziens, ir ietverts antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar kuru apiešanas esamība ir izslēgta, “ja montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība par 25 % pārsniedz ražošanas izmaksas”. Turklāt šajā ziņā jāuzsver, ka nevienā citā antidempinga pamatregulas tiesību normā nav atsauces uz “nobeiguma apstrādes darbībām”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr atsauce uz “nobeiguma apstrādi” antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, proti, šīs tiesību normas daļā, kurā precizēti nosacījumi, ar kādiem montāžas darbība tiek uzskatīta par tādu, ar kuru tiek apieti spēkā esošie pasākumi, liecina par labu Komisijas apgalvojumam saskaņā ar kuru nobeiguma apstrādes darbības ietilpst minētās regulas 13. panta 2. punkta piemērošanas jomā. Proti, nobeiguma apstrādes darbībās var tikt interpretētas kā montāžas darbību izpausme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, šī interpretācija atbilst Savienības mērķim tiesiskā regulējuma apiešanas jomā, proti, nodrošināt Savienības pieņemto antisubsidēšanas pasākumu efektivitāti un izvairīties no to apiešanas (skat. šī sprieduma 42. punktu). Otrkārt, to apstiprina apstāklis, saskaņā ar kuru, kā izriet no Tiesas judikatūras, likumdevējs ir vēlējies atstāt Savienības iestādēm plašu rīcības brīvību attiecībā uz “apiešanas” definīciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers &amp; Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 48. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šo interpretāciju nevar atspēkot ar prasītāja apgalvojumu, saskaņā ar kuru, tā kā jēdzieni “montāža” un “nobeiguma apstrāde” ir atšķirīgi, abi ir minēti antidempinga pamatregulā un nodalīti ar saikli “vai”, jēdzienu “nobeiguma apstrādes darbības” nevar pielīdzināt jēdzienam “montāžas darbības”. Proti, lai gan abi minētie jēdzieni ir dažādi, kā to arī apstiprina saiklis “vai” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Trelleborg Industrie un Trelleborg/Komisija, T‑147/09 un T‑148/09, EU:T:2013:259, 83. punktu), tas tomēr neliedz uzskatīt jēdzienu “nobeiguma apstrāde” par tādu, kurā var ietilpt “montāža”, un tātad atzīt, ka nobeiguma apstrādes darbības var tikt iekļautas montāžas darbībās minētās regulas 13. panta 2. punkta izpratnē. Turklāt atbilstoši judikatūrai pastāv plašs darbību klāsts, kuras varētu ietvert jēdzienā “montāža” (spriedums, 1989. gada 13. decembris, Brother International, C‑26/88, EU:C:1989:637, 20. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to jākonstatē, ka antidempinga pamatregulas 13. pants ir piemērojams gan “montāžas darbībām”, gan “nobeiguma apstrādes darbībām”, jo pēdējās minētās ir pirmo minēto darbību izpausme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo precizējumu, jāpārbauda, vai šajā lietā šūšanas un adīšanas process, ko prasītājs ir veicis Marokā, var tikt kvalificēts, kā norādīts apstrīdētās īstenošanas regulas 76., 77. un 79. apsvērumā, kā “nobeiguma apstrādes darbība, uz kuru attiecas montāžas darbību koncepcija saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. pantu” (skat. šī sprieduma 125.–127. punktus).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs apstrīd šo kvalifikāciju. Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 122. punktā, tas apgalvo, ka SŠA ražošanas process Marokā un ar to saistītās darbības būtiski pārsniedz sastāvdaļu savienošanu (jeb montāžu) un nobeiguma apstrādes darbības. It īpaši tas vispirms uzsver, ka tas nevis vienkārši pabeidz pārveidot grīstes par SŠA, bet gan izmanto grīstes, lai radītu pilnīgi jaunu produktu ar atšķirīgām fizikālajām un tehniskajām īpašībām, galapielietojumu un tarifu klasēm. Turpinājumā tas apgalvo, ka SŠA nav vienkārši grīstes, kam veikta “nobeiguma apstrāde”, bet gan no vairākiem posmiem sastāvoša kompleksa ražošanas procesa rezultāts, kas prasa specializētu aprīkojumu un ekspertīzi, kā arī īpašu apmācību. Visbeidzot SŠA, kuru nopietnu defektu, kas tos padara neizmantojamus, saraksts liecina par ražošanas procesa sarežģītību, tiekot izgatavoti, ņemot vērā katra klienta prasības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jānorāda, ka antidempinga pamatregulā nav paredzēts vispārējs kritērijs par procesam raksturīgās sarežģītības neesamību, lai montāžas darbība varētu tikt kvalificēta kā šīs regulas 13. panta 1. punkta trešajā daļā minētā “apiešana”. Apstākļi, kad montāžas darbība Savienībā vai trešā valstī tiek uzskatīta par tādu, ar kuru tiek apieti spēkā esošie pasākumi, ir aprakstīti šā panta 2. punktā, kurā ir atsauce uz izmantoto detaļu īpatsvaru no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, un uz šo daļu pievienoto vērtību attiecīgajā darbībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, kā pamatoti uzsver Komisija, pat pieņemot, ka ir pierādīti prasītāja norādītie apstākļi, saskaņā ar kuriem SŠA ir jauni produkti, kuru fizikālās un tehniskās īpašības, galapielietojums un tarifu klases atšķiras, tāpat kā tas, ka SŠA ir no vairākiem posmiem sastāvoša kompleksa ražošanas procesa rezultāts, kas prasa specializētu aprīkojumu un ekspertīzi, kā arī īpašu apmācību, šie apstākļi neietekmē SŠA ražošanas procesa Marokā kvalifikāciju par montāžas vai nobeiguma apstrādes darbību. Tas pats attiecas arī uz apstākļiem, saskaņā ar kuriem SŠA ir plašs izmantošanas klāsts dažādās ražošanas jomās, kā arī ļoti garš to iespējamo nopietnu defektu saraksts, kuri varētu padarīt tos neizmantojamus klientiem, un ka tie esot īpaši izgatavoti atbilstoši katra klienta prasībām, kas turklāt prasa padziļinātu izstrādes un sertifikācijas procesu revīziju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc Komisija nav pieļāvusi nedz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nedz arī pārkāpusi antidempinga pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu, analizējot prasītāja veiktās darbības Marokā drīzāk no jēdziena “nobeiguma apstrāde”, nevis no jēdziena “montāža” skatpunkta un uzskatot, ka minētās darbības, ko prasītājs veica Marokā, bija nobeiguma apstrādes darbības. Visbeidzot prasītāja norādītie apstākļi neļauj konstatēt labas pārvaldības principa pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šī daļa jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā, antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu un tiesību uz labu pārvaldību un diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumiem, novērtējot montāžas darbību pievienotās vērtības slieksni</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs ceturtā pamata daļas pamatojumam prasītājs būtībā izvirza trīs iebildumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo iebildumu prasītājs apgalvo, ka apstrīdētā īstenošanas regula ir balstīta uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un ar to ir pārkāpts antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkts, jo, novērtējot iemontēto detaļu pievienotās vērtības slieksni antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, tā koriģē prasītāja fiksētās izmaksas, tostarp amortizācijas izmaksas un nomas izmaksas atbilstoši jaudas izmantojuma pakāpei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, prasītājs apgalvo, ka fiksēto izmaksu korekcija, lai atspoguļotu jaudas izmantojumu, nav juridiski atļauta un ir kļūdaina no faktu viedokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītājs norāda, ka nepastāv tiesību norma, kas ļautu Komisijai koriģēt fiksētās izmaksas atbilstoši jaudas izmantojuma pakāpei. Konkrētāk – tas uzskata, ka fiksēto izmaksu koriģēšana atkarībā no jaudas izmantojuma nav loģiska, ņemot vērā, ka fiksētās izmaksas pēc definīcijas nav atkarīgas no saražotajiem daudzumiem vai izmantotajām jaudām. Tādējādi Komisijas veiktā korekcija esot pretrunā jau iedibinātajai “fiksēto izmaksu” grāmatvedības definīcijai un sagrozot pievienotās vērtības aprēķinu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Replikas rakstā prasītājs apstrīd arī Komisijas piedāvāto jēdziena “pievienotā vērtība” interpretāciju, ņemot vērā antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta kontekstu un mērķi. Vispirms tas apgalvo, ka minētais jēdziens ietilpst “ražošanas “izmaksu” jēdziena kontekstā, kas parādās tajā pašā minētās tiesību normas teikumā. Tā kā šis jēdziens ir definēts antidempinga pamatregulas 2. pantā, atsauce uz “izmaksām” šīs pašas regulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta kontekstā nozīmējot, ka jēdzieni “pievienotā vērtība” un “izmaksas” esot identiski un ka “izmaksu”, kas radušās saistībā ar pievienoto vērtību, korekcija varot tikt veikta, tikai pamatojoties uz minētās regulas 2. panta 5. punktu. Tomēr prasītāja ieskatā šajā pantā nav paredzēta korekcija, ja izmaksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem, kuri sagatavoti saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem un kuros pamatoti ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, pat ja šīs izmaksas šķiet zemas vai augstas, ņemot vērā faktisko jaudas izmantojuma līmeni. Tas pats aizliegums attiecoties uz “pievienoto vērtību”, kas iekļaujas “izmaksu” kontekstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka fiksēto izmaksu koriģēšanai nebija neviena faktiska iemesla. Tas uzskata, ka, izmantojot šo metodi, amortizācijas un nomas izmaksas varētu pilnībā ņemt vērā tikai tad, ja tas darbotos ar pilnu jaudu, bet praksē tas nekad nenotiek, un ka amortizācijas izmaksas ir koriģētas, jo to SŠA iekārtu, kuras visa 2020. gada laikā nebija darbojušās, amortizācijas izmaksas nevarēja tikt ņemtas vērā. Tas piebilst, ka pamatojumu, ko Komisija sniegusi apstrīdētās īstenošanas regulas 84. apsvērumā, lai pielāgotu fiksētās izmaksas, neapstiprina fakti, jo prasītājs nav paziņojis, ka tā iekārtas bija darbojušās 300 dienas. Tas uzskata, ka SŠA iekārtas tika amortizētas tikai no brīža, kad tās tika uzstādītas, un tikai uz laikposmu, kurā tās darbojušās. Prasītājs apgalvo, ka amortizācijas izmaksas, ko tas paziņojis Komisijai, tādējādi atspoguļo faktisko laika posmu, kurā SŠA iekārtas tika izmantotas un amortizētas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītājs apgalvo, ka nav pamata no nomas izmaksām, kas ņemtas vērā, aprēķinot pievienoto vērtību, izslēgt “ražotnes – 2. posms” nomas izmaksas, pamatojoties uz to, ka šajā ražotnē bija [konfidenciāli], kas bija vienīgais tās ražotais produkts. Tas uzskata, ka, tā kā “ražotne – 1. posms” un “ražotne –2. posms” tika izmantota attiecīgā produkta ražošanā, neesot nekāda pamata “ražotnes – 2. posma” nomas izmaksu izslēgšanai. Tas uzskata, ka visas nomas izmaksas sekmē galaprodukta pievienoto vērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, prasītājs apgalvo, ka Komisija kļūdainu iemeslu dēļ ir noraidījusi trīs dažādās pievienotās vērtības aprēķināšanas metodes, ko tas bija piedāvājis. It īpaši pirmās metodes noraidīšana apstrīdētās īstenošanas regulas 86. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ esot balstīta uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Šajā ziņā prasītājs norāda, ka tas ir paskaidrojis, kādēļ marts sākotnēji netika norādīts kā pirmais ražošanas mēnesis. Tādējādi Komisijas rīcībā neesot bijuši pierādījumi, lai apšaubītu iesniegtos datus. Attiecībā uz otro un trešo metodi prasītājs apgalvo, ka Komisijas izmantotais jaudas izmantojuma līmenis [konfidenciāli] tika noteikts, pamatojoties uz tā kopējo jaudu, ņemot vērā visas SŠA iekārtas un it īpaši tās, kuras nebija izmantojamas visā 2020. gadā laikā. Tāpēc tas uzskata, ka šis rādītājs faktiski ir mazāk reprezentatīvs attiecībā uz jaudas izmantojuma līmeni visā 2020. gadā. Tādējādi tas apgalvo, ka Komisija nevarēja noraidīt tā piedāvātos risinājumus, pamatojoties uz to, ka tie nebija reprezentatīvi attiecībā uz jaudas izmantojuma līmeni visā 2020. gadā, neapšaubot pati savu metodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro iebildumu prasītājs apgalvo, ka fiksēto izmaksu korekcija, lai atspoguļotu jaudas izmantošanu, balstoties uz [konfidenciāli] amortizācijas un nomas izmaksām “ražotnei – 1. posms”, ir diskriminējoša. Būtībā tas pārmet Komisijai, ka tā ir pieļāvusi diskrimināciju attiecībā uz prasītāju un Savienības ražošanas nozari, sākotnējā izmeklēšanā veiktajā mērķa cenas aprēķinā nekoriģējot šīs ražošanas nozares ražošanas izmaksas, lai gan Savienības ražošanas nozare norādīja uz zemu jaudas izmantojumu izmeklēšanas periodā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo iebildumu prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto īstenošanas regulu ir pārkāptas tā tiesības uz labu pārvaldību, jo tajā nav rūpīgi un objektīvi izvērtēti visi atbilstošie lietas apstākļi un ir veikta izmaksu korekcija, neņemot vērā paskaidrojumus, ko tas esot sniedzis attiecībā uz iekārtu izmantošanu un nomas izmaksām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tās prasījumu atbalstam, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Būtībā šī daļa attiecas uz pievienotās vērtības noteikšanu detaļām, kas tika izmantotas montāžas vai nobeiguma apstrādes darbību laikā antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu “neuzskata, ka notiek pasākumu apiešana, ja montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība par 25 % pārsniedz ražošanas izmaksas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms sākt trīs iebildumu, kurus prasītājs izvirzījis šīs daļas pamatojumam, izvērtējumu, jāatgādina atbilstošie apstrīdētās īstenošanas regulas apsvērumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pievienotās vērtības aprēķinu apstrīdētajā īstenošanas regulā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētās īstenošanas regulas 80. apsvērumā Komisija atgādināja – prasītājs uzskata, ka “tā pievienotās vērtības izmaksas pārsniegtu 25 % slieksni”. Šajā ziņā tā precizēja, ka “pievienotās vērtības aprēķinā divi galvenie izmaksu posteņi bija amortizācijas izmaksas un noma, kuras [prasītājs] atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā bija norādījis pie pārskata perioda finanšu datiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">i)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par amortizācijas izmaksām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz amortizācijas izmaksām, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 81. apsvēruma, prasītājs ir norādījis, ka “tā telpās ir uzstādīts mazāk nekā desmit SŠA iekārtu un 2020. gadā katra no tām no pavisam 360 dienām tika darbināta 300 dienas”. Tātad “uzņēmums aprēķināja amortizācijas summu par pārskata periodu, pamatojoties uz šādiem trim elementiem, proti, uz iegādes vērtību, uz 9,5 % kā amortizācijas procentuālo daļu, lai ņemtu vērā aplēsto lietderīgās izmantošanas laiku, un uz iepriekš minēto ekspluatācijas periodu, kas no pavisam 360 dienām ilga 300 dienas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No apstrīdētās īstenošanas regulas 82. apsvēruma izriet, ka Komisija ir apstrīdējusi veidu, kādā prasītājs aprēķināja amortizācijas izmaksas, lai aprēķinātu pievienoto vērtību antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā apstrīdētās īstenošanas regulas 82. apsvērumā norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-237" title="page-1">
      “Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem varētu būt pieņemami par elementu amortizācijas aprēķinā izmantot 300 dienas, bet tādējādi [prasītāja] veiktajā pievienotās vērtības aprēķinā dažādu iemeslu dēļ tika iegūts pārspīlēti liels aprēķinātās amortizācijas apjoms. Pirmkārt, [..] SŠA iekārtu jaudas izmantojums (faktiskais ražošanas apjoms kilogramos, dalīts ar faktisko ražošanas jaudu kilogramos) 2020. gadā bija zems. Tādējādi tika konstatēts, ka, ņemot vērā zemo ražošanas jaudas izmantojumu, ziņotās amortizācijas izmaksas bija pārspīlēti lielas. Otrkārt, četras no SŠA iekārtām tika nosūtītas no Šanhajas uz Tanžeru tikai 2019. gada novembrī, un 2020. gadā tās nebija iespējams darbināt visas 300 dienas, ņemot vērā sūtīšanas laiku no Šanhajas uz Tanžeru, kā arī laiku, kas nepieciešams, lai katru no minētajām četrām SŠA iekārtām izkrautu, uzstādītu un testētu. Treškārt, [prasītājs] atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā apgalvoja, ka ražošana tika sākta tikai 2020. gada aprīlī. Ja tas tā būtu bijis, tad kopējais ekspluatācijas laiks katrai no uzstādītajām SŠA iekārtām varētu būt maksimāli 270 dienas (no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada decembrim), pat neņemot vērā laiku, kas saistīts ar darbināšanas apturēšanu sakarā ar pārtraukumiem nepieciešamās apkopes, atvaļinājumu un brīvdienu dēļ. Rezultātā Komisija secināja, ka amortizācijas izmaksām, kas ņemamas vērā pievienotās vērtības izmaksu aprēķināšanai, vajadzētu būt ievērojami mazākām nekā [prasītāja] aprēķinātajām amortizācijas izmaksām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No apstrīdētās īstenošanas regulas 85. un 86. apsvēruma izriet, ka Komisija ir noraidījusi arī PGTEX grupas piedāvāto trīs citu metožu izmantošanu, proti:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">koriģēt jaudu, lai ņemtu vērā tos mēnešus, kad attiecīgās SŠA iekārtas nedarbojās;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">izmantot tikai 2020. gada decembra izmaksu datus, t.i., tā mēneša datus IP laikā, kad lielākā daļa SŠA iekārtu darbojās, izņemot [konfidenciāli] iekārtu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">izmantot izmaksu datus par periodu no 2020. gada jūlija līdz decembrim, jo [konfidenciāli].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk – apstrīdētās īstenošanas regulas 86. apsvērumā norādīts, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“2021. gada 12. oktobra vēstules 7.2. pielikumā [prasītājs] pie ražošanas mēnešiem nebija norādījis 2020. gada martu. [Tas] 2021. gada 12. oktobrī apgalvoja pirmo reizi, ka ražošana 2020. gada martā notika, bet ražošanas datos 2020. gada marta ražošana bija reģistrēta tikai 2020. gada aprīlī. Tas nozīmē, ka Komisija nevarēja izslēgt citas kļūdas un/vai kavējumus ikmēneša ražošanas reģistrēšanā [..];</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija arī nevarēja piekrist izmantot tikai 2020. gada decembra izmaksu datus, jo jaudas izmantojuma līmenis 2020. gada decembrī nebija reprezentatīvs jaudas izmantojumam visā 2020. gadā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāda paša iemesla dēļ nebija pieņemami izmantot izmaksu datus par periodu no 2020. gada jūlija līdz decembrim, kā minēts pie otrās ierosinātās alternatīvas. Jaudas izmantojuma līmenis periodā no 2020. gada jūlija līdz decembrim nebija reprezentatīvs jaudas izmantojumam visā 2020. gadā.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apstrīdētās īstenošanas regulas 86. apsvērumā Komisija secināja, ka “jaudas izmantojuma līmenis visam 2020. gadam bija piemērotākais rādītājs, lai pievienotās vērtības aprēķina kontekstā saprātīgi samazinātu pilnībā reģistrēto amortizācijas likmi”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">ii)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par nomas izmaksām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar nomas izmaksām apstrīdētās īstenošanas regulas 91. apsvērumā Komisija konstatēja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-249" title="page-1">
      “Attiecībā uz nomas izmaksām [prasītājs] atbildē uz atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas jautājumiem neiesniedza savus nomas līgumus, lai gan 2020. gadā tam bija lielas nomas izmaksas. Atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā uzņēmums informēja Komisiju, ka ir uzstādījis visas SŠA iekārtas vienā vietā (ražotne – 1. posms). Sākotnēji tas paziņoja, ka nomāja tikai šo vienu ražotni, norādīdams, ka tā “ražotne atrodas tikai vienā vietā”, neraugoties uz lūgumu atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā norādīt visu ražotņu adreses. Pēc tam atbildē uz [..] vēstuli par nepilnībām [prasītājs] tomēr iesniedza divus nomas līgumus, kur norādīts, ka pārskata periodā [tas] nomāja divas atsevišķas telpas no diviem dažādiem nekustamā īpašuma īpašniekiem. Tā kā [prasītājs] atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā iepriekš bija apgalvojis, ka SŠA iekārtas, kuras 2020. gadā darbojās, tika uzstādītas tikai vienā no minētajām divām nomātajām ražotnēm, no nomas izmaksām un pievienotās vērtības izmaksām esot vajadzējis atskaitīt tās nomas izmaksas, kuras 2020. gadā radās attiecībā uz otro ražotni (ražotne – 2. posms). Turklāt zemā jaudas izmantojuma dēļ Komisija pievienotās vērtības izmaksu aprēķinā nevarēja pieņemt kopējās nomas izmaksas attiecībā uz 1. posma ražotni, jo tā netika izmantota pilnībā, tāpēc ka 2020. gada pirmajā ceturksnī SŠA iekārtās nenotika ražošana un atlikušajos 2020. gada ceturkšņos tās netika ekspluatētas ar pilnu jaudu. Ziņotās kopējās nomas izmaksas Komisija nepieņēma iepriekš minēto iemeslu dēļ.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PGTEX grupa procesā Komisijā apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpusi antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktu, jo nav ņēmusi vērā visas nomas izmaksas (apstrīdētās īstenošanas regulas 92. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 93. apsvēruma, “Komisija noraidīja šo apgalvojumu, pamatojoties uz šādiem apgalvojumiem, ko PGTEX grupa bija sniegusi izmeklēšanas gaitā”. Proti, tajā minēts, ka:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-252" title="page-1">
      “Pirmkārt, PGTEX grupa atbildē uz vēstuli par nepilnībām [konfidenciāli] atsaucās tikai uz ražotni – 1. posms. Otrkārt, [tā] atbildē uz vēstuli [..] par nepilnībām norādīja, ka tā SŠA iekārtas, kas tika darbinātas 2020. gadā, visas atradās ražotnē – 1. posms. Līdz ar to Komisija secināja, ka neviena no šīm iekārtām, kas darbojās 2020. gadā, neatrodas ražotnē – 2. posms. To apstiprināja arī citi [minētās uzņēmumu grupas] apgalvojumi atbildē uz vēstuli par nepilnībām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to apstrīdētās īstenošanas regulas 94. apsvērumā Komisija secināja, ka “ziņoto amortizācijas izmaksu un nomas izmaksu korekcij[ā], kurā tika ņemti vērā iepriekš skaidrotie jautājumi, tika konstatēts, ka tādējādi noteiktā vidējā pievienotā vērtība pārskata periodā nepārsniedz antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto 25 % slieksni”, un “tika konstatēts, ka pārspīlēti lieli bija arī daži citi izmaksu elementi, taču tie netika koriģēti, jo šādu korekciju rezultātā pievienotās vērtības procentuālā daļa būtu vēl mazāka”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo iebildumu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar šo iebildumu būtībā tiek uzdots ievada jautājums par to, kā jānosaka “pievienotā vērtība” antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē un vai, lai to noteiktu, Komisijai ir jāņem vērā tādas izmaksas, kuras iegrāmatojis uzņēmums, kas veic montāžas vai nobeiguma apstrādes darbības, vai arī tā var tās koriģēt, ņemot vērā uzņēmuma faktisko ražošanas jaudu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka antidempinga pamatregulā nav ietverta jēdziena “pievienotā vērtība” definīcija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, lai gan puses ir vienojušās definēt “pievienoto vērtību” antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē kā vērtību, kas ietilpst montāžas vai nobeiguma apstrādes darbības rezultātā iegūtajā ražojumā, tās nav vienisprātis par to, vai minētais jēdziens sakrīt ar jēdzienu “radušās izmaksas”, pat “iegrāmatotās izmaksas”, vai atšķiras no tā. Konkrētāk – lai gan prasītājs uzskata, ka jēdziens “pievienotā vērtība” un “radušās izmaksas” ir identiski un ka izmaksu, kas radušās saistībā ar pievienoto vērtību, korekcija var tikt veikta, tikai pamatojoties uz antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punktā minētajiem iemesliem, kurā tomēr nav paredzēta ražošanas jaudas izmantošanas likme kā korekcijas kritērijs, Komisija savukārt apgalvo, ka jēdziens “pievienotā vērtība” atšķiras no jēdziena “radušās izmaksas” un ka gan šīs regulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķis, gan formulējums prasa tādu fiksēto izmaksu kā iegrāmatotās izmaksas koriģēšanu, lai novērtētu ievesto detaļu pievienoto vērtību, it sevišķi tad, ja jaudas izmantojums ir īpaši zems.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atgādināts šī sprieduma 132. punktā, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tā tiesiskā regulējuma mērķi, kurā šī norma ietverta (skat. spriedumu, 2019. gada 12. septembris, Komisija/Kolachi Raj Industrial, C‑709/17 P, EU:C:2019:717, 82. punkts un tajā citētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā no antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta izriet, ka Komisijai jānosaka, vai “montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība par 25 % pārsniedz ražošanas izmaksas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču apstāklis, ka termins “izmaksas” ir ietverts tajā pašā antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta teikumā kā “pievienotā vērtība”, nav pietiekams, lai secinātu, kā to apgalvo prasītājs, ka jēdziens “pievienotā vērtība” un jēdziens “izmaksas” ir identiski un ka ražošanas izmaksas, kas jāņem vērā, lai aprēķinātu “pievienoto vērtību” minētās tiesību normas izpratnē, var tikt koriģētas tikai minētās regulas 2. panta 5. punktā norādīto iemeslu un paredzēto nosacījumu dēļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, prasītāja piedāvātajā interpretācijā šķiet netiek ņemts vērā tas, ka, lai gan ar antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punktu Savienības nodoms bija izpildīt īpašās saistības, kuras ietvertas Līguma par vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 VI panta īstenošanu (GATT) (OV 1994, L 336, 103. lpp.) 2.2.1.1. pantā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 7. februāris, Acron/Padome, T‑118/10, nav publicēts, EU:T:2013:67, 66. punkts), tomēr Savienības tiesiskais regulējums pretapiešanas jomā, kas ietverts pamatregulas 13. pantā, nav balstīts uz minēto nolīgumu, tādējādi tas jāuzskata par īpašu tiesisko regulējumu Savienības tiesībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija, ņemot vērā citas minētās regulas normas, kā, piemēram, šīs regulas 2. panta 5. punktu, kas veido īpašo saistību, kuras ietvertas GATT nolīgumā par VI panta īstenošanu, transponēšanu Savienības tiesībās, jāpamato ar citiem iemesliem, nevis tikai ar to, ka vārdi “ražošanas izmaksas” ir ietverti vienā teikumā ar vārdiem “pievienotā vērtība”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītāja piedāvātā interpretācija neatbilst mērķim, kas ir antisubsidēšanas pamatregulas 23. pantā paredzētā pretapiešanas tiesiskā regulējuma pamatā, proti, nodrošināt Savienības noteikto kompensācijas pasākumu efektivitāti un izvairīties no to apiešanas (skat. šī sprieduma 42. punktu). Tādā situācijā, kāda ir prasītājam šajā lietā, kad amortizācijas izmaksas tika aprēķinātas un iegrāmatotas, pamatojoties uz visu [konfidenciāli] SŠA iekārtu teorētisko darbību visā pārskata periodā, proti, 2020. gadā, lai gan patiesībā šajā periodā SŠA iekārtas darbojās tikai [konfidenciāli] no to jaudas, šādi iegrāmatotās amortizācijas izmaksas pilnībā neietver ievesto detaļu pievienoto vērtību. Līdz ar to, ja tiktu izslēgta iespēja koriģēt amortizācijas izmaksas, lai ņemtu vērā iekārtu zemo [jaudas] izmantošanu, tas nozīmētu ļaut uzņēmumam palielināt ievesto detaļu pievienoto vērtību. Proti, iekārta, kas joprojām netiek izmantota, rada amortizācijas izmaksas, kas tiek iegrāmatotas, bet kas netiek pieskaitītas detaļu, kuras ir iekļautas montāžas vai nobeiguma apstrādes darbībās, pievienotajā vērtībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc antidempinga pamatregulas 13. panta konteksts un mērķis prasa, lai pievienotās vērtības aprēķinā tiktu ņemtas vērā tikai izmaksas, kas saistītas ar SŠA faktisko ražošanu, vai pat tikai amortizācijas un nomas izmaksas, kas saistītas ar to iekārtu darbību, kuras faktiski tika izmantotas, lai izgatavotu pārskata periodā faktiski ievestās detaļas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo precizējumu, jānosaka, vai šajā gadījumā Komisijas veikto amortizācijas un nomas izmaksu korekciju ir ietekmējusi acīmredzama kļūda vērtējumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā prasītājs precizēja tiesas sēdē, tas pārmet Komisijai, ka tā ir koriģējusi amortizācijas un nomas izmaksas, kuras prasītājs bija paziņojis Komisijai, piemērojot jaudas izmantošanas likmi [konfidenciāli] attiecībā uz visu 2020. gadu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs uzskata, ka, lai gan Komisijas veiktās amortizācijas un nomas izmaksu korekcijas mērķis ir atspoguļot faktisko SŠA iekārtu izmantošanu, šī likme neatbilst šim mērķim, jo tā tika noteikta, pamatojoties uz visu prasītāja SŠA iekārtu maksimālo teorētisko kapacitāti, ieskaitot to, kas nebija ekspluatācijā. Prasītājs uzskata, ka tad, ja Komisija vēlējās koriģēt izmaksas, tai būtu bijis jāņem vērā citas amortizācijas izmaksu aprēķināšanas metodes, ko prasītājs bija tai iesniedzis un galvenokārt pirmo no šīm metodēm, saskaņā ar kuru tas būtībā piedāvāja koriģēt izmaksas, ņemot vērā pārskata perioda mēnešu daudzumu, kad katra SŠA iekārta patiešām darbojās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, jāuzsver, kā atgādināts arī šī sprieduma 54. punktā, ka saskaņā ar judikatūru kopējās tirdzniecības politikas jomā, it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā, Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Šā vērtējuma kontrolē tiesā ir vienīgi jāpārliecinās, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie faktiskie apstākļi atbilst patiesībai, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo apstākļu vērtējumā un vai nav pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 81. apsvēruma (skat. šī sprieduma 160. punktu), amortizācijas izmaksas, ko prasītājs paziņoja Komisijai, bija balstītas uz tā iekārtu teorētisko maksimālo jaudu. Šajā ziņā jāprecizē, ka, lai gan prasības pieteikumā prasītājs apgalvo, ka amortizācijas izmaksas, ko tas paziņoja Komisijai, atspoguļo faktisko periodu, kurā SŠA iekārtas tika izmantotas un amortizētas, tas nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas varētu pamatot šo apgalvojumu. Turklāt daži lietas materiālu elementi ir pretrunā šādam apgalvojumam. Proti, pirmkārt, šķiet, ka tas ir mazticams, ņemot vērā atbildē uz vēstuli saistībā ar 28. pantu ietverto konstatējumu, ka prasītājs “nav reģistrējis dienu skaitu, kurās [SŠA] iekārtas bija darbspējīgas”. Otrkārt, pret to iebilst pats prasītājs, jo prasības pieteikumā tas atzīst, ka fiksētās izmaksas, kas tam faktiski radušās 2020. gadā saistībā ar SŠA ražošanu, “tiek iegrāmatotas, pamatojoties uz vispāratzītiem grāmatvedības principiem vietējā līmenī”, un ka “[Komisija], nebūt to neapstrīdot, atzīst, ka “300 dienu izmantošana kā aprēķina elements var būt pieņemama saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem””.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, kā apgalvo Komisija, amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz visu [konfidenciāli] SŠA iekārtu teorētisko maksimālo darbību visā pārskata periodā, var tikt uzskatītas par ievesto detaļu pievienoto vērtību tikai tad, ja iekārtas visā minētajā periodā faktiski darbojušās ar savu teorētiski maksimālo jaudu, bet tas tomēr šajā gadījumā apstrīdētās īstenošanas regulas 82. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nav noticis (skat. šī sprieduma 162. punktu) it īpaši tāpēc, ka šis periods atbilda prasītāja ražotnes [darbības] uzsākšanas posmam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, uzskatot, ka prasītāja norādītās amortizācijas un nomas izmaksas nevarēja ticami atspoguļot ievesto detaļu pievienoto vērtību, Komisija koriģēja minētās izmaksas. Šim nolūkam tā izmantoja prasītāja paziņoto jaudas izmantošanas likmi, ko tas arī nav apstrīdējis (apstrīdētās īstenošanas regulas 84. un 86. apsvērums).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">187</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, un kā pamatoti norāda Komisija, ņemot vērā to, ka gan amortizācijas izmaksas, ko tā aprēķināja, pamatojoties uz maksimālo teorētisko jaudu, gan jaudas izmantojums tika aprēķināts, balstoties uz vienu un to pašu SŠA iekārtu skaitu tā, it kā tās būtu darbojušās visā pārskata periodā, tas, ka vienas iekārtas tika izmantotas, lai koriģētu otru, nav uzskatāma par kļūdu faktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">188</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt trīs citas metodes pievienotās vērtības aprēķināšanai, ko prasītājs piedāvāja Komisijai, neesot ļāvušas labāk atspoguļot ievesto detaļu pievienoto vērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">189</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pietiek uzsvērt, ka ar pirmo metodi prasītājs piedāvāja Komisijai koriģēt amortizācijas izmaksas (kas aprēķinātas, pamatojoties uz maksimālo darbības periodu – divpadsmit mēnešiem), ņemot vērā to mēnešu skaitu, kuros katra iekārta faktiski darbojās 2020. gadā. Taču, lai šī metode precīzi atspoguļotu ievestajām detaļām faktiski pievienoto vērtību, amortizācijas izmaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz iekārtu faktiskās izmantošanas mēnešu skaitu – un nevis divpadsmit mēnešu skaitu, kā piedāvā prasītājs –, un tas turklāt nozīmē, ka ir jāzina minēto iekārtu faktiskās izmantošanas mēnešu skaits.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">190</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr no apstrīdētās īstenošanas regulas 86. apsvēruma pirmā ievilkuma, kā arī lietas materiāliem izriet, ka prasītājs 2020. gada marta ražošanu bija iegrāmatojis tikai ražošanas datos par 2020. gada aprīli. Tāpēc mēneša ražošanas dati par aprīli neatbilst faktiskajam ražošanas apjomam šajā mēnesī, jo daļa no aprīļa ražošanas faktiski notika martā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">191</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, tā kā prasītāja sniegtie mēneša ražošanas dati neļauj droši zināt pārskata periodā SŠA iekārtu faktiskās izmantošanas mēnešus, Komisija pamatoti noraidīja prasītāja piedāvāto pirmo pievienotās vērtības aprēķina metodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">192</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pievienotās vērtības aprēķina otro metodi, izmantojot datus par 2020. gada decembra izmaksām, un trešo metodi, izmantojot datus par izmaksām laikposmā no 2020. gada jūlija līdz decembrim, jāuzsver: tā kā Komisija ir skaidri norādījusi, ka izmeklēšana attiecas uz visu 2020. kalendāro gadu, kas definēts kā pārskata periods, viena mēneša (proti, decembra) vai sešu mēnešu perioda (proti, no 2020. gada jūlija līdz decembrim ieskaitot) izmantošana neatspoguļotu 2020. gada divpadsmit mēnešu laikā veiktos darījumus un neļautu novērst plaisu starp to, kā amortizācijas izmaksas tika aprēķinātas vienam vai sešiem mēnešiem, pamatojoties uz maksimālo teorētisko jaudu, un faktisko iekārtu produktivitāti, proti, ievesto detaļu pievienoto vērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">193</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, jākonstatē, ka Komisija nav ne pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ne pārkāpusi antidempinga pamatregulas 13. pantu, koriģēdama prasītāja aprēķinātās amortizācijas izmaksas, ņemot vērā faktiskās jaudas izmantošanas likmi pārskata periodā un noraidot prasītāja piedāvātās trīs citas metodes pievienotās vērtības aprēķināšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">194</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu nevar atspēkot ar prasītāja argumentu par to, ka nav pamata izslēgt “ražotnes – 2. posms” nomas izmaksas no nomas izmaksām, kas ņemtas vērā, aprēķinot pievienoto vērtību (skat. šī sprieduma 151. punktu). Proti, jānorāda, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 93. apsvēruma (skat. šī sprieduma 168. punktu), ka visas SŠA iekārtas, kuras darbojās 2020. gada, atradās “ražotnē – 1. posms” un, kā prasītājs atzinis tiesas sēdē, SŠA iekārtas tika uzstādītas “ražotnē – 2. posms” tikai pēc 2020. gada.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">195</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bez tam prasītājs pats atzīst, ka “ražotnes – 2. posms” plāns norāda uz [konfidenciāli] klātbūtni. Turklāt šajā ziņā tiesas sēdē Komisija precizēja – un prasītājs to neapstrīd –, ka tas nekad nav norādījis, ka SŠA faktiski tika [konfidenciāli].</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">196</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisija varēja konstatēt, ka “ražotnē – 2. posms” nav notikusi īsta ražošana, tādējādi ar to saistītās nomas izmaksas neietver ievesto detaļu pievienoto vērtību. Proti, tā kā šādas izmaksas šī sprieduma 179. punktā izklāstītā iemesla dēļ nav saistītas ar SŠA faktisko ražošanu, minētās izmaksas nevar tikt ņemtas vērā pievienotās vērtības aprēķinā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">197</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jākonstatē, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izslēdzot “ražotnes – 2. posms” nomas izmaksas no nomas izmaksām, kas ņemtas vērā pievienotās vērtības aprēķinā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">198</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro iebildumu – diskriminācijas aizlieguma principa un vienlīdzīgās attieksmes principa pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">199</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs būtībā apgalvo, ka Komisijas veiktā fiksēto izmaksu korekcija, lai atspoguļotu jaudas izmantojumu, balstoties uz [konfidenciāli] amortizācijas un “ražotnes – 1. posms” nomas izmaksām, ir diskriminējoša salīdzinājumā ar to, ko Komisija veica antisubsidēšanas izmeklēšanā, lai aprēķinātu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma starpību (skat. šī sprieduma 153. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">200</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva attaisnojuma (skat. spriedumu, 2007. gada 13. decembris, Asda Stores, C‑372/06, EU:C:2007:787, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">201</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā Komisija prasītāja ieskatā esot pieļāvusi diskrimināciju attiecībā uz to un Savienības ražošanas nozari, jo, aprēķinādama kaitējuma starpību, pamatojoties uz mērķa cenu antisubsidēšanas izmeklēšanā, tā nekoriģēja prasītāja ražošanas izmaksas, neraugoties uz konstatējumu par ražošanas jaudas zemu izmantojumu, lai gan apstrīdētajā īstenošanas regulā tā veica šādu korekciju, nosakot pievienoto vērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">202</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka ražošanas izmaksu ņemšana vērā, lai aprēķinātu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma starpību subsidētā importa dēļ, un ražošanas izmaksu ņemšana vērā, lai aprēķinātu pievienoto vērtību montāžas vai nobeiguma apstrādes darbību procesā ievestajām detaļām antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē ar mērķi noskaidrot, vai ir notikusi antisubsidēšanas pasākumu apiešana, notiek atšķirīgos apstākļos un ar atšķirīgu nolūku, līdz ar to, lai pietiekami pamatotu šo iebildumu, prasītājam bija jāizskaidro, kādā veidā, ņemot vērā šīs izmaksas atšķirīgi, Komisija varēja pārkāpt diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principus. Tomēr prasītājs, būtībā vienīgi apgalvojot, ka nav pamata atšķirīgi izprast Savienības ražošanas nozares situāciju antisubsidēšanas izmeklēšanā un tā situāciju pretapiešanas izmeklēšanā un ka antidempinga pamatregulā minētās izmaksas ir tādas, ko varētu noteikt tikai vienveidīgi, šajā ziņā nav sniedzis pietiekamus paskaidrojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">203</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo iebildumu – tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">204</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šo iebildumu no citu iebildumu analīzes šī sprieduma 170.–203. punktā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, Komisija ir rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi visus apstākļus, kuriem ir nozīme šajā lietā, un veikusi izmaksu korekciju, ņemot vērā prasītāja sniegtos paskaidrojumus attiecībā uz iekārtu izmantošanu un nomas izmaksām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">205</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">d)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">206</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā visi iebildumi, ko prasītājs izvirzījis šīs daļas pamatojumam, ir noraidīti, minētā daļa, kā arī līdz ar to ceturtais pamats kopumā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par to, vai ir pamatots piektais pamats, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu, ciktāl Komisija ir uzskatījusi, ka no Marokas uz Savienību eksportētie SŠA turpina gūt labumu no subsīdijām, kas piešķirtas Ķīnas SŠA ražotājiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">207</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs būtībā apstrīd apstrīdētās īstenošanas regulas 102.–105. apsvērumā ietvertos Komisijas apgalvojumus, kuru mērķis ir izvērtēt ceturto nepieciešamo nosacījumu apiešanas esamības konstatēšanai (skat. šī sprieduma 50. punktu), proti, par to, ka saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktu “ievestie līdzīgie produkti [vai] to daļas joprojām gūst labumu no subsīdijas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">208</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā prasītājs apgalvo, pirmām kārtām, ka Īstenošanas regula 2020/776, ko Komisija ir minējusi apstrīdētās īstenošanas regulas 102. apsvērumā, neattiecas uz PGTEX China piegādāto šķiedru un grīstu subsidēšanu, bet gan uz SŠA subsidēšanu, proti, atšķirīgu ražojumu. Īstenošanas regulā 2020/776 izdarītie secinājumi tātad esot spēkā tikai tiktāl, cik tie attiecas uz SŠA, nevis tiktāl, cik tie attiecas uz grīstēm un šķiedrām. Šādā gadījumā nebūtu “subsīdijas”, ko tam būtu varējusi piešķirt PGTEX China.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">209</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, prasītājs norāda, ka uz montāžas darbībām neattiecas antisubsidēšanas pamatregula, jo uz to pamata nevar piešķirt izcelsmes vai eksporta valsts piešķirtu subsīdiju, no kuras turpina gūt labumu ražojums, uz ko, iespējams, attiecas “apiešana”. Tas izrietot no tā, ka visas subsīdijas, kas varētu tikt kompensētas, būtu jāpiešķir valstij, kurā notiek montāžas darbības (šajā gadījumā Marokas Karalistei) vai no kuras tiek eksportēti samontētie ražojumi (šajā gadījumā arī Marokas Karalistei). Jautājumam, vai “[antisubsidēšanas] pamatregulas 23. panta 3. punkts attiecas arī uz montāžas darbībām”, nav nozīmes, jo subsīdijas var kompensēt tikai tad, ja tās piešķīrusi izcelsmes vai eksporta valsts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">210</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, prasītājs apgalvo, ka nav juridiska pamata uzskatīt, ka subsīdiju nodošana starp saistītajām pusēm varētu tikt tiesiski prezumēta. Apstrīdētajā īstenošanas regulā izmantotais Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) apelācijas institūcijas 2004. gada 19. janvāra ziņojums lietā “United States – Final Countervailing Duty Determination with respect to Certain Softwood Lumber from Canada” (WT/DS 257/AB/R) (turpmāk tekstā – “PTO apelācijas institūcijas ziņojums”) neesot pietiekams, lai pamatotu šo pieņēmumu. Prasītājs uzskata, ka minētais ziņojums attiecas uz īpašu gadījumu, kad priekšrocība, kas izriet no izejvielu subsīdijas, tiek nodota pārstrādātajam ražojumam. Šī situācija esot pilnīgi atšķirīga no SŠA situācijas, attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka izejviela (proti, grīstes) ir subsidēta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">211</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bez tam prasītājs uzskata, ka Komisija tikai daļēji ir iepazinusies ar PTO apelācijas institūcijas ziņojumu, kurā esot norādīts, ka tad, “ja izejvielu ražotāji un pārstrādāto ražojumu ražotāji savu darbību veic atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, nevar vienkārši prezumēt, ka priekšrocības, kas izriet no subsīdijas izejmateriāliem, no tiešajiem saņēmējiem tiek nodotas netiešajiem lejupējiem saņēmējiem; tas ir jānosaka izmeklēšanas iestādei”. Prasītājs precizē, ka izskatāmajā lietā tā veiktie pirkumi no PGTEX China un PGTEX China veiktie pirkumi no CPIC tika veikti atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam, kā tas to skaidri pierādīja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">212</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – prasītājs norāda, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru PGTEX China “izmeklēšanas periodā tam noteica zemākas cenas [..] nekā citiem klientiem”, nav apstiprināts ar pretapiešanas izmeklēšanas faktiem. Apgalvojums, ka šāda nodošana varēja notikt, izmantojot citus līdzekļus, nevis izejvielu cenu līmeni, piemēram, iekasējot pārvaldības izmaksas, arī neesot apstiprināts. Tātad Komisijas apgalvojumi esot vairāk vai mazāk teorētiski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">213</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tās prasījumu atbalstam, apstrīd prasītāja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">214</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka apstrīdētās īstenošanas regulas 102.–105. apsvērumā Komisija norādīja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-304" title="page-1">
      “Kā noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2020/776, tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji gūst labumu no vairākām ĶTR valdības, kā arī reģionālo un vietējo Ķīnas valdību subsīdiju shēmām. Šajā ziņā tika konstatēts, ka PGTEX China un CPIC gūst labumu arī no vairākām subsīdiju shēmām, piemēram, preferenciālas procentu likmes par aizdevumiem, dotāciju programmām un nodokļu atvieglojumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-305" title="page-1">
      Šajā izmeklēšanā nekļuva pieejama jauna informācija, kas liktu apšaubīt sākotnējās [anti]subsidēšanas izmeklēšanas secinājumu, ka šādas subsīdiju shēmas vairs nav spēkā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-306" title="page-1">
      PGTEX China ir [prasītāja] mātesuzņēmums, un prasītājs pirka 100 % izmantoto stikla šķiedras grīstu no sava saistītā mātesuzņēmuma PGTEX China, kurš tās savukārt pirka no šo stikla šķiedras grīstu ražotāja CPIC.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-307" title="page-1">
      Var juridiski pieņemt, ka starp saistītajām personām notiek subsīdiju pārnešana, īpaši tad, ja saistītais lejupējais uzņēmums galaražojumu montē un eksportē uz Savienību. Tā kā PGTEX China un [prasītājs] izgatavo un eksportē SŠA un izmanto CPIC ražotās stikla šķiedras grīstes, tad šajā gadījumā tiem piešķirto kompensējamo subsīdiju apjomā būtu jāņem vērā fakts, ka šo uzņēmumu saistības dēļ tie pēc saviem ieskatiem spēj pārnest šo labumu uz attiecīgo ražojumu, ko eksportē uz Savienību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">215</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija apstrīdētās īstenošanas regulas 106. apsvērumā ir secinājusi, ka saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktu “importētais līdzīgais ražojums un/vai tā detaļas joprojām gūst labumu no subsīdijas”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">216</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt apstrīdētās īstenošanas regulas 107. apsvērumā Komisija apstrīdēja PGTEX grupas argumentus, saskaņā ar kuriem “nav pierādījumu, ka SŠA imports no Marokas joprojām gūtu labumu no subsīdijām, kas piešķirtas Ķīnas SŠA ražotājiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">217</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā apstrīdētās īstenošanas regulas 108. apsvērumā Komisija precizēja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-311" title="page-1">
      “Pirmkārt, pat ja [..] antisubsidēšanas izmeklēšana vispirms bija saistīta ar SŠA subsidēšanu, PGTEX grupa šajā izmeklēšanā sadarbojās pilnībā. Šajā ziņā [..] antisubsidēšanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka gan CPIC, gan PGTEX China, kas ir saistīti ar [prasītāju], saņēma subsīdijas no Ķīnas valdības. Otrkārt, kā jau minēts [apstrīdētās īstenošanas regulas] 33. apsvērumā, [antisubsidēšanas] pamatregulas 23. panta 3. punkts aptver arī citu veidu apiešanas praksi, kura minētajā pantā nav tieši norādīta, piemēram, montāžas operācijas. Treškārt, kā paskaidrots [minētās regulas] 105. apsvērumā, juridiski var pieņemt, ka subsīdijas tiek pārnestas starp saistītām personām, īpaši tad, ja saistītais lejupējais uzņēmums galaražojumu montē un eksportē uz Savienību. Turklāt pārnešana uz saistītiem uzņēmumiem var notikt dažādos veidos (piemēram, iekasējot noteiktu pārvaldības maksu), un tā ne vienmēr aprobežojas ar izejmateriāla cenu līmeni, kuras iekasē no klientiem. Katrā ziņā stikla šķiedras grīstu un pavedienu cenu salīdzinājums, pamatojoties uz PGTEX China atbildēm uz anketas jautājumiem, liecināja, ka PGTEX China uzņēmumam [prasītājam] izmeklēšanas periodā noteica zemākas cenas nekā citiem klientiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">218</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītājs apstrīd šo vērtējumu, būtībā izvirzot trīs iebildumus. Ar pirmo iebildumu tas apgalvo, ka Īstenošanas regula 2020/776 neattiecas uz stikla šķiedru grīstēm, bet gan uz SŠA, līdz ar to šajā lietā nevarot prezumēt nekādu subsīdijas nodošanu par labu stikla šķiedru grīstēm. Ar otro iebildumu tas uzskata, ka subsīdijas var tikt kompensētas tikai tad, ja minētās subsīdijas ir piešķīrusi izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts, bet tas šajā gadījumā nav noticis. Ar trešo iebildumu tas uzskata, ka nav juridiska pamata uzskatīt, ka subsīdiju nodošana starp saistītām pusēm var tikt tiesiski prezumēta un ka šajā lietā darījumi ar prasītāju saistītajām personām Ķīnā ir notikuši, ievērojot nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošus noteikumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">219</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo iebildumu jāuzsver, ka prasītājs neapstrīd ne apgalvojumu, kas ietverts apstrīdētās īstenošanas regulas 102. apsvērumā, saskaņā ar kuru, kā norādīts Īstenošanas regulā 2020/776, “Ķīnas ražotāji eksportētāji gūst labumu no vairākām ĶTR valdības, kā arī reģionālo un vietējo Ķīnas valdību subsīdiju shēmām”, ne apgalvojumu saskaņā ar kuru “PGTEX China un CPIC gūst labumu arī no vairākām subsīdiju shēmām, piemēram, preferenciālas procentu likmes par aizdevumiem, dotāciju programmām un nodokļu atvieglojumiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">220</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājs neapstrīd arī Komisijas argumentu, ka Īstenošanas regulas 2020/776 konstatējumi par SŠA subsidēšanu tika izmantoti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/328 (2021. gada 24. februāris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kas veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1037 18. pantu, nosaka galīgo kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam (OV 2021, L 65, 1. lpp.). Tomēr šajā regulā Komisija konkrēti konstatēja, ka subsīdijas tiek saglabātas attiecībā uz visiem stikla šķiedru grīstu ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, tostarp uz prasītāja saistītajiem uzņēmumiem Ķīnā. Proti, no Īstenošanas regulas 2021/328 43. apsvēruma izriet, ka “tomēr Komisija varēja izmanto [īstenošanas] regulas [2020/776] konstatējumus attiecībā uz SŠA [attiecībā uz] ieguvumu un uzskatīt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šie konstatējumi bija piemērojami Ķīnas stikla elementāršķiedru izstrādājumu ražotājiem eksportētājiem”. It īpaši šajā ziņā šīs īstenošanas regulas preambulas 44. apsvērumā Komisija ir precizējusi, ka “neviena no izmeklētajām subsīdiju praksēm nebija tieši saistīta ar nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu ražošanu vai eksportu, bet drīzāk tās bija subsīdijas, no kurām ieguvumu guva viss uzņēmums vai Ķīnas uzņēmumu grupa, kas ražo arī nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu”, un ka “tāpēc SŠA izmeklēšanā Komisija vispirms noteica ražotāja eksportētāja saņemto ieguvumu un pēc tam šo ieguvumu sadalīja uz visu ražotāja eksportētāja pārdoto [stikla šķiedru grīstu] ražojumu, apgrozījumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">221</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šajā ziņā jāuzsver, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, lai apšaubītu Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar ko Ķīnas valdības piešķirtās subsīdijas, kuru esamība ir konstatēta Īstenošanas regulā 2020/776, guva labumu no visas PGTEX grupas ražošanas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par SŠA vai stikla šķiedras grīstēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">222</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to prasītājs nevar apgalvot, ka vērtējums, ko Komisija veikusi Īstenošanas regulā 2020/776, ir spēkā tikai daļā, kurā tas attiecas uz SŠA, nevis uz stikla šķiedras grīstēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">223</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro iebildumu jānorāda, kā konstatēts šī sprieduma 114. punktā, ka izskatāmajā lietā – pretēji tam, ko vēlas apgalvot prasītājs, – Komisija vēlas nevis kompensēt Marokas piešķirtās subsīdijas, bet gan nodrošināt, lai kompensācijas pasākumi, kas noteikti attiecībā uz SŠA importu no Ķīnas, par kuru saņem subsīdijas, netiktu apieti, pēc tam, kad tā bija konstatējusi, ka stikla šķiedras grīstēm, proti, SŠA izejmateriālam, Ķīnā bija vairākas subsīdijas un ka prasītājs minēto grīstu montāžu vai nobeiguma apstrādi ir veicis Marokā SŠA ražošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">224</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar trešo iebildumu jānorāda, ka apstrīdētās īstenošanas regulas 105. apsvērumā Komisija ir uzskatījusi, ka “var juridiski pieņemt, ka starp saistītajām personām notiek subsīdiju pārnešana, īpaši tad, ja saistītais lejupējais uzņēmums galaražojumu montē un eksportē uz Savienību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">225</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka apstrīdētajā īstenošanas regulā Komisija attiecīgo juridisko prezumpciju balsta tostarp uz PTO apelācijas institūcijas ziņojuma 146. punktu. Taču, kā to konstatējusi Vispārējā tiesa, no minētā punkta izriet, ka izmeklēšanas iestādei ir jākonstatē, ka labums, ko sniedz finansiāls ieguldījums tieši izejvielu ražotājiem, vismaz daļēji tiek nodots izmeklēšanā aplūkotā pārstrādātā produkta ražotājiem, ja izejvielu ražotāji un pakārtotie pārstrādātāji darbojas atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam (spriedums, 2023. gada 1. marts, Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics un Jushi Egypt for Fiberglass Industry/Komisija, T‑480/20, pārsūdzēts apelācijā, EU:T:2023:90, 56. punkts). Komisija no tā secināja, ka saistītu uzņēmumu gadījumā subsīdiju nodošana varēja tikt tiesiski prezumēta, it īpaši tad, ja pakārtotais uzņēmums samontē gala ražojumu un to eksportē uz Savienību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">226</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atspēkotu šo secinājumu, pirmkārt, prasītājs būtībā apgalvo, ka šajā lietā neesot pierādījumu, ka SŠA izejviela, proti, stikla šķiedras no grīstēm, ir subsidēta, līdz ar to šādas subsīdijas nodošana nevarot tikt tiesiski prezumēta. Otrkārt, tas apgalvo, ka ir pierādījis, ka tā iepirkumi no PGTEX China, kā arī tā pirkumi no CPIC tika veikti atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">227</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmkārt, neaplūkojot jautājumu par PTO apelācijas institūcijas ziņojuma atbilstību, no pirmā iebilduma pārbaudes izriet, ka Komisija ir pierādījusi – un prasītājs to nav apstrīdējis –, ka SŠA ražošanā izmantotā izejviela tikusi subsidēta (skat. šī sprieduma 219.–222. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">228</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā norāda Komisija un ko prasītājs neapstrīd, no PGTEX China atbildes uz iepriekšējo pārbaudes vēstuli, kas pievienota atbildes raksta pielikumā, izriet, ka pārdošanas cenas prasītājam vienmēr bija zemākas par cenām, kuras tika noteiktas “neatkarīgiem” klientiem. Proti, no minētās atbildes izriet, ka grīstu un šķiedru tālākpārdošana nav PGTEX China galvenā darbība, līdz ar to [tam] nav nodoma gūt labumu no šīs tālākpārdošanas un tam nav jānosaka “tirgus cena” šai tālākpārdošanai”, ka “šo izejvielu tālākpārdošanā [prasītājam] PGTEX China pieskaita aplēstās kravas pārvadāšanas izmaksas iepirkuma cenām no CPIC, lai noteiktu nodošanas cenu, jo PGTEX China būs atbildīga par šo izejvielu transportēšanu uz Maroku”, un ka “šo izejvielu tālākpārdošanā “neatkarīgiem” klientiem, jo runa ir par gadījuma rakstura tirdzniecību ļoti nelielos apjomos, klienti varēja piekrist augstākai cenai”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">229</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Komisija pamatoti ir balstījusies uz juridisko prezumpciju par attiecīgo subsīdiju nodošanu, lai konstatētu, ka ceturtais nosacījums apiešanas esamības konstatēšanai šajā lietā ir izpildīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">230</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs nevar pārmest Komisijai, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai pārkāpusi antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktu, uzskatot, ka no Marokas uz Savienību eksportētie SŠA turpina gūt labumu no subsīdijām, kas piešķirtas Ķīnas SŠA ražotājiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">231</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad piektais pamats ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, prasītāja tiesību uz aizstāvību un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. un 3. punkta pārkāpumu saistībā ar pieejamo datu izmantošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">232</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo pamatu veido divas daļas. Pirmajā daļā prasītājs apgalvo, ka, attiecībā uz to piemērojot pieejamos datus, Komisija ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, tā tiesības uz aizstāvību un tiesības uz labu pārvaldību. Otrajā daļā tas apgalvo, ka apstrīdētā īstenošanas regula ir balstīta uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un ar to ir pārkāpts antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz minēto datu izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">233</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmās daļas pamatojumam prasītājs būtībā izvirza trīs iebildumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">234</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo iebildumu prasītājs apgalvo, ka, bez paskaidrojumiem noraidot pierādījumus, ko tas bija iesniedzis, atbildot uz vēstuli saistībā ar 28. pantu un savos komentāros par vispārējo informatīvo dokumentu, Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz pieejamo datu piemērošanu. Šajā ziņā tas uzsver, ka, neraugoties uz tā atbildēm uz katru no apstrīdētās īstenošanas regulas 38. apsvērumā minētajiem punktiem, minētajā vēstulē, vispārējā informatīvajā dokumentā, kā arī šajā īstenošanas regulā ietvertie apgalvojumi ir saglabājušies identiski.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">235</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt replikas rakstā prasītājs apgalvo, ka pamatojumi, ko Komisija sniegusi iebildumu rakstā, lai izskaidrotu apstrīdētajā īstenošanas regulā izmantoto pieeju, esot jauni un līdz ar to nepieņemami, jo tie neesot iekļauti šajā īstenošanas regulā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">236</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro iebildumu prasītājs apgalvo, ka tam neesot bijusi iespēja ne saprast iemeslus, kuru dēļ Komisija nolēma piemērot pieejamos datus, ne arī faktiski izteikt apsvērumus šajā jautājumā, līdz ar to ar apstrīdēto īstenošanas regulu esot pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">237</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo iebildumu prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā īstenošanas regulā nav ievērotas tiesības uz labu pārvaldību, nosakot kompetentajai iestādei pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos lietas apstākļus. Tas uzskata, ka šajā īstenošanas regulā Komisija nav ņēmusi vērā informāciju, kas sniegta atbildē uz vēstuli saistībā ar 28. pantu un komentāros par vispārējo informatīvo dokumentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">238</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrās daļas pamatojumam prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, apstrīdētajā īstenošanas regulā uzskatot, ka prasītājs nav sniedzis “nepieciešamo informāciju” antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta nozīmē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">239</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka tas ir iesniedzis paskaidrojumus par visu pieprasīto informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">240</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka apstrīdētās īstenošanas regulas 38. apsvērumā minēto informāciju nevar kvalificēt kā “nepieciešamu” antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta un judikatūras izpratnē. Tā ieskatā šo informāciju Komisija būtu varējusi iegūt ar citiem līdzekļiem un to pārbaudīt, veicot apmeklējumus un attālinātas kontrolpārbaudes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">241</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto īstenošanas regulu ir pārkāpts antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 3. punkts, jo Komisija nolēma piemērot pieejamos faktus, pamatojoties tikai uz to, ka prasītāja sniegtā informācija neesot bijusi iespējami labākā. Tas precizē, ka, pat ja šī informācija būtu jāuzskata par tādu, kas nav “iespējami labākā”, tas nebūtu pietiekams iemesls šai piemērošanai. Tas piebilst, ka, nolemjot piemērot minētās regulas 28. panta 1. punktu, Komisija ir noraidījusi daļu no tā iesniegtajiem datiem par ražošanas izmaksām un izmantojusi pieejamos datus, it īpaši attiecībā uz ražošanas sākuma datumu, lai gan šaubu gadījumā par paziņoto datu ticamību vien tai būtu bijis jāpiemēro šīs regulas 28. panta 3. punkts un tādējādi jāpieņem šie dati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">242</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija, tāpat kā persona, kas iestājusies lietā tās atbalstam, uzskata, ka šis pamats ir pilnībā neiedarbīgs un katrā ziņā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">243</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pamatotu otrā pamata neiedarbīgumu, Komisija norāda, ka pretapiešanas izmeklēšanas laikā tā uzsāka procedūru saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu, jo apstrīdētās īstenošanas regulas 38. apsvērumā minētā informācija varēja likt domāt par pārkraušanas esamību, bet galu galā, ņemot vērā prasītāja sniegtās informācijas nepilnīgo un pretrunīgo raksturu, tā beigās noraidīja iespēju pierādīt šādas “pārkraušanas” esamību un koncentrējās uz pierādījumiem par montāžu vai nobeiguma apstrādi. Tā precizē, ka šī pierādījuma mērķiem tā nav izmantojusi pieejamus datus saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. pantu, izņemot dažus Eurostat statistikas un prasītāja datus, kurus katrā ziņā tas nav apstrīdējis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">244</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 4. punktu Komisijai ir pienākums uzsākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pierādījumiem, kas pirmšķietami norāda uz apiešanas praksi. Ja šajā izmeklēšanā konstatētie fakti ļauj secināt šādas apiešanas esamību, Komisija ierosina Padomei paplašināt antisubsidēšanas pasākumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers &amp; Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 31. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">245</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr nevienā antisubsidēšanas pamatregulas normā saistībā ar šo izmeklēšanu par apiešanas esamību Komisijai nav piešķirtas tiesības piespiest ražotājus un eksportētājus, par kuriem ir iesniegta sūdzība, piedalīties izmeklēšanā vai sniegt informāciju. Komisija tātad ir atkarīga no ieinteresēto pušu brīvas gribas sadarboties, lai tai sniegtu nepieciešamo informāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers &amp; Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 32. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">246</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī iemesla dēļ Savienības likumdevējs antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktā ir paredzējis, ka gadījumā, ja kāda no ieinteresētajām pusēm atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus – pozitīvus vai negatīvus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers &amp; Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 33. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">247</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt judikatūrā ir precizēts, ka antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkts attiecas uz to, kā iestādes izmanto pieejamos faktus, kaitējot datiem, kas attiecas uz vienu vai vairākām ieinteresētajām personām (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 30. aprīlis, VTZ u.c./Padome, T‑432/12, nav publicēts, EU:T:2015:248, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">248</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā apstrīdētās īstenošanas regulas 38. apsvērumā norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-344" title="page-1">
      “[Komisija uzskata, ka] [prasītāja] un divu tā saistīto Ķīnas uzņēmumu [..] uz anketas jautājumiem sniegtā atbilde, kā arī atbilde uz vēstuli par nepilnībām, ir nepietiekama šādu iemeslu dēļ:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">[prasītājs] nesniedza nepieciešamo informāciju, kas prasīta atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā. Proti, uzņēmums nebija sniedzis nepieciešamos pamatojuma dokumentus, kas attiecas uz [konfidenciāli] pārdošanas darījumiem. Rezultātā Komisija nevarēja pārbaudīt apgalvojumu, ka [prasītājs] esot sācis ražošanu tikai 2020. gada aprīlī;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">turklāt par minētajiem trūkstošajiem pārdošanas rēķinu numuriem tika saņemti tikai vispārīgi skaidrojumi, lai gan Komisija par tiem bija pieprasījusi detalizētu paskaidrojumu. Komisija norādīja arī, ka apgrozījums, kas ziņots tā 2020. gada tiesību aktos paredzētajā finanšu pārskatā, atšķiras no pārdošanas sarakstā ziņotā kopējā apgrozījuma pārskata periodā. Komisija tādēļ nevarēja apstiprināt ziņotos eksporta pārdošanas apjomus uz Savienību. Šajā sakarā Komisija arīdzan norādīja, ka, pēc Eurostat importa statistikas, ziņotais eksporta pārdošanas apjoms bija lielāks nekā kopējais importa apjoms Savienībā no Marokas un [prasītājs] bija vienīgais zināmais ražotājs Marokā, kas eksportēja izmeklējamo ražojumu uz Savienību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">arī par to, kad [prasītāja] uzņēmumā faktiski sākta ražošana, tika sniegta pretrunīga informācija. Ziņas par to, kad 2020. gadā faktiski sākta ražošana, bija nepieciešamas, lai noskaidrotu to lielo izmaksu (tādu kā amortizācijas izmaksas un nomas izmaksas) daļu, kuras var būt radušās sakarā ar attiecīgā ražojuma ražošanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">turklāt atbildē uz vēstuli par nepilnībām netika apmierinoši paskaidroti iemesli, kāpēc 2020. gada jūlijā ievērojami pieauga ražošanas apjoms, kas aptuveni [konfidenciāli] pārsniedza ražošanas apjomu iepriekšējā mēnesī, proti, 2020. gada jūnijā, lai gan abos mēnešos elektroenerģijas patēriņa līmenis bija diezgan līdzīgs;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PGTEX China nesniedza to informāciju no [GTS], kas tika pieprasīta par tā pirkumiem no CPIC un apjomiem, ko tas pārdeva [prasītājam]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">249</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī iemesla dēļ, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 39. apsvēruma, Komisija saskaņā ar [antisubsidēšanas] pamatregulas 28. panta 4. punktu 2021. gada 5. oktobrī PGTEX grupai darīja zināmu faktu, ka minētās regulas 38. apsvērumā aprakstīto elementu neizsmeļošā saraksta dēļ var tikt piemērots minētais pants un izmantoti pieejamie dati. Piedevām Komisija aicināja minēto grupu sniegt piezīmes par iespējamo minētā panta piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">250</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 41. apsvēruma, Komisija “analizēja informāciju un dokumentus, ko PGTEX grupa iesniedza 2021. gada 12. oktobra vēstulē” un “secināja, ka attiecībā uz lielāko daļu elementu, kas norādīti grupas 2021. gada 5. oktobra vēstulē, netika sniegtas nedz apmierinošas atbildes, nedz pārliecinoši pamatojuma dokumenti”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">251</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc, kā izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 42. apsvēruma, “Komisija uzskatīja, ka PGTEX grupas sniegtā informācija bija daļēji nepilnīga un pretrunīga un tāpēc Komisija to nevarēja pilnībā izmantot”, ka “[minētās grupas] iesniegtie dati tomēr daļēji tika izmantoti, un Komisija par analīzes sākumpunktu izmantoja [šīs grupas] iesniegtos pārdošanas un izmaksu datus”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">252</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bez tam apstrīdētās īstenošanas regulas 43. apsvērumā Komisija precizēja, ka “saskaņā ar [antisubsidēšanas] pamatregulas 28. panta 1. punkta [pirmo teikumu] un 28. panta 5. punktu PGTEX grupas sniegtā informācija tika papildināta ar datiem, kas izgūti no tādām datubāzēm kā Global Trade Atlas (“GTA”) un Eurostat [..]. Importa dati tika iegūti no Eurostat, un, lai noteiktu stikla šķiedras grīstu eksporta apjomus no ĶTR un Ēģiptes uz Maroku, tika izmantots GTA”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">253</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no apstrīdētās īstenošanas regulas 38. un 43. apsvēruma, lasot tos kopsakarā, izriet, ka Komisija ir izmantojusi datus par importu, kas iegūti no Eurostat, un datus par stikla šķiedras grīstēm eksporta apjomiem no Ķīnas un Ēģiptes uz Maroku, kuri iegūti Global Trade Atlas (GTA) datubāzē, lai labotu prasītāja sniegtās informācijas zemo uzticamības pakāpi attiecībā uz eksporta pārdošanas apjomiem uz Savienību, kas minēti apstrīdētās īstenošanas regulas 38. apsvērumā. Komisija it īpaši izmantoja šos statistikas datus, lai noteiktu, vai šajā gadījumā tirdzniecības modelis ir mainījies.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">254</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No apstrīdētās īstenošanas regulas 42. apsvēruma arī izriet, ka PGTEX grupas sniegtie dati netika ignorēti un ka Komisija par analīzes sākumpunktu izmantoja minētās grupas iesniegtos pārdošanas un izmaksu datus (skat. šī sprieduma 251. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">255</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā prasītājs neapstrīd pieejamos datus, kurus Komisija izmantoja antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punkta izpratnē. It īpaši attiecībā uz Eurostat datiem un GTA datubāzi, ko Komisija izmantoja, lai secinātu, ka šajā lietā ir notikušas izmaiņas informācijas apmaiņā, prasītājs savos procesuālajos rakstos neizvirza nevienu argumentu, lai skaidri apšaubītu šo datu patiesumu. Tas vienīgi apgalvo, ka apstrīdētās īstenošanas regulas 86. apsvērumā Komisija noraidīja martu kā ražošanas sākuma brīdi un līdz ar to pirmo no citām metodēm kā amortizācijas izmaksu aprēķināšanas metodi, pamatojoties tieši uz minētās īstenošanas regulas 38. apsvērumā izvirzītajiem argumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">256</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču no ceturtā pamata trešās daļas izvērtējuma izriet (skat. šī sprieduma 189.–191. punktu), ka Komisija nenoraidīja pirmo no citām amortizācijas izmaksu aprēķināšanas metodēm, nevis pamatojoties uz pieejamiem datiem saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu, bet gan tādēļ, ka mēneša ražošanas dati, ko bija uzskaitījis prasītājs, ne vienmēr atbilda faktiskajam ražošanas apjomam mēnesī un tos nevarēja uzskatīt par ticamiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">257</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē, prasītājs nav izvirzījis citus argumentus, lai apstrīdētu pieejamos datus, kurus Komisija ir izmantojusi saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. punktu, līdz ar to tas nevar apgalvot, ka šī noteikuma izmantošana ietekmē tā situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">258</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc otrais pamats jānoraida kā neiedarbīgs, neizvērtējot to daļu pamatotību, kuras prasītājs izvirzījis šī pamata atbalstam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">259</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība jānoraida kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">260</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam nolēmums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">261</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-364" title="page-1">
      Ar šādu pamatojumu
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-365" title="page-1">
      VISPĀRĒJĀ TIESA (desmitā palāta paplašinātā sastāvā)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-366" title="page-1">
      nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PGTEX Morocco sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LM Wind Power A/S un Tech‑Fab Europe eV savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-370" title="page-1">
<span class="signatory">Porchia</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Jaeger</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Madise</span>
</p>
<p class="C77SignaturesComposition" id="para-371" title="page-1">
<span class="signatory">Nihoul</span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory_separator"> </span>
<span class="signatory">Verschuur</span>
</p>
<p class="C77SignaturesAlinea" id="para-372" title="page-1">
<span class="signatory">Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 4. decembrī.</span>
</p>
<p class="C77Signatures" id="para-373" title="page-1">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    
    
    
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-374" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <div class="toc">
<p class="C19Centre" id="para-375" title="page-2">
<span>Satura rādītājs</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-376" title="page-2">
<span>I. Tiesvedības priekšvēsture </span>
<span>2</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-377" title="page-2">
<span>II. Lietas dalībnieku prasījumi </span>
<span>4</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-378" title="page-2">
<span>III. Juridiskais pamatojums </span>
<span>5</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-379" title="page-2">
<span>A. Par pirmo prasības pamatu </span>
<span>6</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-380" title="page-2">
<span>1. Ievada apsvērumi </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-381" title="page-2">
<span>a) Par asociācijas nolīgumu </span>
<span>7</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-382" title="page-2">
<span>b) Par Savienības tiesisko regulējumu antisubsidēšanas pasākumu apiešanas jomā </span>
<span>8</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-383" title="page-2">
<span>2. Par to, vai ir pamatots pirmais pamats – asociācijas nolīguma pārkāpums, antisubsidēšanas pamatregulas 33. panta a) punkta pārkāpums un pilnvaru nepareizu izmantošana, jo apstrīdētajā īstenošanas regulā ir noteikti kompensācijas maksājumi par SŠA, ko praītājs eksportē uz Savienību, neņemot vērā to preferenciālo Marokas izcelsmi </span>
<span>9</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-384" title="page-2">
<span>B. Par trešo, ceturto un piekto prasības pamatu </span>
<span>11</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-385" title="page-2">
<span>1. Ievada apsvērumi </span>
<span>12</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-386" title="page-2">
<span>2. Par to, vai ir pamatots trešais prasības pamats – acīmredzamas kļūdas vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo Komisija uzskatīja, ka ražotnes izveidošanai Marokā nebija cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojumakā vien kompensācijas maksājumu noteikšana, kā arī tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums, jo Komisija neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus būtiskos šīs lietas apstākļus </span>
<span>12</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-387" title="page-2">
<span>a) Par izvērtējumu attiecībā uz pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma neesamību prasītāja ražotnes izveidei Marokā, izņemot kompensācijas maksājumu noteikšanu apstrīdētajā īstenošanas regulā </span>
<span>15</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-388" title="page-2">
<span>b) Par pirmo daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu, jo Komisija secinājusi, ka prasītāja ražotnes izveidošanai Marokā nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien kompensācijas masājumu noteikšana </span>
<span>16</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-389" title="page-2">
<span>c) Par otro daļu – tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, jo Komisija neesot rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus atbilstošos lietas apstākļus </span>
<span>19</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-390" title="page-2">
<span>3. Par to, vai ir pamatots ceturtais pamats – acīmredzamas kļūdas vērtējumā, tiesību uz labu pārvaldību un diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumi, kā arī antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpums, jo Komisja ir secinājusi, ka prasītāja īstenotais ražošanas process Marokā ir “montāžas darbība” </span>
<span>19</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-391" title="page-2">
<span>a) Par pirmo daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu, jo Komisija pēc analoģijas ir piemērojusi antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā ietverto jēdzienu “montāžas darbība” </span>
<span>20</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-392" title="page-2">
<span>b) Par otro daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā, antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, jo Komisija ir secinājusi, ka ražošanas process, ko prasītājs īstenoja Marokā, ir “montāžas darbība” </span>
<span>24</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-393" title="page-2">
<span>c) Par trešo daļu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā, antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu un tiesību uz labu pārvaldību un diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumiem, novērtējot montāžas darbību pievienots vērtības slieksni </span>
<span>29</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-394" title="page-2">
<span>1) Par pievienotās vērtības aprēķinu apstrīdētajā īstenošanas regulā </span>
<span>31</span>
</p>
<p class="CTOC6" id="para-395" title="page-2">
<span>i) Par amortizācijas izmaksām </span>
<span>31</span>
</p>
<p class="CTOC6" id="para-396" title="page-2">
<span>ii) Par nomas izmaksām </span>
<span>33</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-397" title="page-2">
<span>2) Par pirmo iebildumu – acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu </span>
<span>34</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-398" title="page-2">
<span>3) Par otro iebildumu – diskriminācijas aizlieguma principa un vienlīdzīgās attieksmes principa pārkāpumu </span>
<span>39</span>
</p>
<p class="CTOC5" id="para-399" title="page-2">
<span>4) Par trešo iebildumu – tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu </span>
<span>39</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-400" title="page-2">
<span>d) Secinājums </span>
<span>40</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-401" title="page-2">
<span>4. Par to, vai ir pamatots piektais pamats, kas attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta pārkāpumu, ciktāl Komisija ir uzskatījusi, ka no Marokas uz Savienību eksportētie SŠA turpina gūt labumu no subsīdjām, kas piešķirtas Ķīnas SŠA ražotājiem </span>
<span>40</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-402" title="page-2">
<span>C. Par otro pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, prasītāja tiesību uz aizstāvību un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, acīmredzamām kļūdām vērtējumā un antisubsidēšanas pamatregulas 28. panta 1. un 3. punkta pārkāpumu saistībā ar pieejamo dat izmantošanu </span>
<span>45</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-403" title="page-2">
<span>IV. Par tiesāšanās izdevumiem </span>
<span>49</span>
</p>
<p class="C19Centre" id="para-404" title="page-1">
<span/>
</p>
</div>
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">1</a>
</span>) Konfidenciālie dati ir aizklāti.</p>
</body>
</html>
