EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.7.2025

COM(2025) 414 final

2025/0229(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par grozījumiem Padomes 2021. gada 13. jūlija Regulā (ES) 2021/1173 par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1488

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopš 2021. gada, kad tika pieņemta Padomes Regula (ES) 2021/1173, mākslīgā intelekta (MI) jomā ir panākts milzīgs tehnikas progress un visā pasaulē tā ir kļuvusi par ļoti stratēģiski svarīgu jomu, kurā valda liela konkurence. Proti, lieli vispārīga lietojuma MI modeļi ir kļuvuši par būtiskiem ekonomikas konkurētspējas un inovācijas virzītājspēkiem. Tiem ir izšķiroša nozīme ražīguma paaugstināšanā dažādās nozarēs un veselu vērtības ķēžu pārveidošanā, tādējādi nosakot to, kā nākotnē tiks gūta ekonomiskā vērtība. Paredzams, ka nākamās paaudzes progresīvie MI modeļi izraisīs spēju pieaugumu, virzoties uz vispārējo mākslīgo intelektu (VMI), kas spēj risināt ļoti sarežģītus un daudzveidīgus uzdevumus un atbilst cilvēka spējām. Reģioni, kas spēj izstrādāt un īstenot šos MI modeļus plašā mērogā, kļūs par pasaules inovācijas līderiem un piesaistīs labākos talantus. Vienlaikus zinātnes un rūpniecības priekšplānā esošās nozares, piemēram, biotehnoloģiju, klimata, autobūves MI un kosmiskās aviācijas nozares, prasa ievērojamus datošanas resursus, lai veiktu nozīmīgus uz MI balstītus zinātniskus atklājumus un rūpnieciskās inovācijas.

Pēc MI inovācijas paketes 3 pieņemšanas 2024. gada februārī Regula (ES) 2021/1173 tika grozīta 2024. gada jūnijā, izveidojot jaunu kopuzņēmuma EuroHPC darbības pīlāru, kas ļauj tam iegūt, modernizēt un ekspluatēt MI fabrikas.

Visprogresīvākās no šīm Eiropas MI fabrikām būs aprīkotas ar superdatoriem, kuros būs līdz 25 000 progresīvu MI procesoru, kas ļaus izstrādāt tikai vidējas klases MI modeļus. Tāpēc ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai palielinātu Eiropas datošanas jaudu līdz nākamajam līmenim.

Komisija 2025. gada 9. aprīlī nāca klajā ar MI kontinenta rīcības plānu 4 5 , lai pozicionētu Eiropu kā pasaules MI līderi. Šīs stratēģijas pamatpīlārs ir veicināt Eiropas mēroga infrastruktūras izveidi progresīvu MI modeļu apmācībai, ņemot vērā 2024. gada MI fabriku koncepciju, līdz nākamajam līmenim.

Paredzams, ka nākamās paaudzes progresīvo MI modeļu izstrādei būs vajadzīgas liela mēroga iekārtas, kuru skaits vismaz 3–4 reizes pārsniegs to visprogresīvāko MI procesoru skaitu, kuri pieejami visjaudīgākajās MI fabrikās, vienlaikus ņemot vērā jaudas apjomu, kā arī energoefektivitāti, ūdensefektivitāti un apritīgumu. Tie spēs vēl nepieredzētā mērogā izstrādāt, apmācīt un ieviest ļoti lielus MI modeļus un lietojumus (piemēram, MI modeļus ar simtiem triljonu parametru).

MI gigafabrikas nodrošinās pasaules līmeņa MI datošanas infrastruktūru Eiropas pētniekiem, uzņēmējiem, publiskajam sektoram un nozarēm. Tās stiprinās Eiropas rūpniecību, ļaus izstrādāt pilnīgi jaunus MI risinājumus un nodrošinās ES kā MI kontinenta konkurētspēju un suverenitāti saskaņā ar Konkurētspējas kompasu 6 . Sabiedrības interesēs saistībā ar kopīgām investīcijām MI gigafabrikās, ko veic kopā ar nozares dalībniekiem, ir paplašināt un stiprināt Eiropas MI datošanas infrastruktūru, lai Eiropā varētu izstrādāt, ieviest un sākt lietot nākamās paaudzes MI modeļus un lietojumus zinātniskai, publiskai un rūpnieciskai izmantošanai. Tāpat kā MI fabrikās, MI gigafabrikās saskaņā ar konkrētiem piekļuves nosacījumiem varēs piedalīties pētnieki, ieinteresētās personas no publiskā sektora, jaunuzņēmumi un nozares pārstāvji visās dalībvalstīs.

Pašreizējie mehānismi, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/1173, šobrīd nav pilnībā gatavi atbalstīt MI gigafabriku izveidi. Tāpēc ir nepieciešams mērķtiecīgs grozījums, kas nodrošinātu kopuzņēmumam EuroHPC nepieciešamo juridisko pamatu, lai tas varētu izpildīt pienākumus attiecībā uz MI gigafabriku izveidi Eiropā. Grozījums arī konkrēti pilnvaros kopuzņēmumu veikt darbības MI gigafabriku īstenošanai, ņemot vērā arī to specifiku.

Grozījums arī sniedz iespēju ieviest stratēģiskus noteikumus par kvantu tehnoloģijām saskaņā ar Eiropas kvantu stratēģiju. Kvantu tehnoloģijas, kas ietver kvantisko datošanu, sakarus, detektēšanu un metroloģiju, kļūst par stratēģisku Savienības darbības jomu, kam ir potenciāls pārveidot galvenās nozares un sabiedrībā izmantojamus lietojumus un būtiski ietekmēt Savienības rūpniecības konkurētspēju un tehnoloģisko suverenitāti. Savienība ir veikusi būtiskas investīcijas šajā jomā. Tagad ir jāturpina koordinēt un īstenot Eiropas mēroga kvantu pētniecības, inovācijas un industrializācijas programmu, kas izmanto esošās stiprās puses un saskaņo visus centienus kopīgu prioritāšu īstenošanai. Eiropai kļūst arvien svarīgāk savu zinātnisko izcilību un inovācijas potenciālu pārvērst reālās tirgus iespējās un tādējādi veicināt Konkurētspējas kompasa mērķu sasniegšanu.

Šis grozījums pastiprina kopuzņēmuma EuroHPC pašreizējās pilnvaras kvantu tehnoloģiju jomā, lai:

·atbalstītu tādas pilnīgas Eiropas kvantiskās ekosistēmas izveidi, kas aptver pētniecību, inovāciju, infrastruktūras izvēršanu, prasmes un rūpnieciskās spējas;

·nodrošinātu sinerģiju starp kvantisko un klasisko HPC infrastruktūru, it īpaši saistībā ar hibrīdsistēmām, simulācijām un kopīgas izstrādes platformām;

·veicinātu Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, stiprinot spējas kvantiskās datošanas veicinātāju komponentu jomā un samazinot atkarību kritiski svarīgās jomās.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šā priekšlikuma mērķis ir paplašināt Padomes Regulas (ES) 2024/1732 darbības jomu, lai Savienība varētu reaģēt uz jaunu tehnoloģiju izstrādi un stratēģiskām prasībām, proti, MI optimizētas datošanas jaudas ievērojamu izvēršanu Eiropā, kā arī saskaņot dalībvalstu darbības ar kopīgām prioritātēm kvantu tehnoloģiju jomā, novēršot pašreizējo kvantisko programmu sadrumstalotību Savienības valstīs.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Kopuzņēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pants un 188. panta pirmā daļa.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

Rosinātais grozījums atbilst proporcionalitātes principiem, kas ir noteikti Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai izveidotu kopuzņēmumu, kurā piedalās Savienība, un nodrošinātu tā darbību, ir vajadzīga Padomes regula, kuru tagad tiek ierosināts grozīt.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai veiktu grozījumus attiecībā uz MI gigafabrikām, ir notikusi plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām:

–debates ar EuroHPC iesaistītajām valstīm EuroHPC valdē;

–strukturētas diskusijas ar galvenajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem, kas ir būtiski saistībā ar šo iniciatīvu, tostarp valdību pārstāvjiem, Savienības un starptautiskajiem uzņēmumiem un privātām, kā arī publiskā finansējuma iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju bankas grupu;

–no 2025. gada 9. aprīļa līdz 20. jūnijam bija spēkā uzaicinājums paust ieinteresētību (UPI). Šajā uzaicinājumā tika pausts aicinājums iesniegt idejas no visas Eiropas, palīdzot apzināt iespējamos konsorcijus un apkopot atziņas, kas vajadzīgas, lai pilnveidotu MI gigafabriku attīstības satvaru.

Ņemot vērā regulas, ar kuru jau pilnvaro kopuzņēmumu EuroHPC rīkoties MI un kvantu jomā, grozījumu mērķtiecību, ietekmes novērtēšana nav jāveic. 

Attiecībā uz kvantu tehnoloģijām grozījums atspoguļo ievaddatus, kas apkopoti publiskajā uzaicinājumā iesniegt atsauksmes, kurš tika rīkots saistībā ar Eiropas kvantu tehnoloģiju stratēģijas sagatavošanu.

Šajā apspriešanā, ko uzsāka Eiropas Komisija, tika apkopoti viedokļi no plaša ieinteresēto personu loka, tostarp pētniecības organizācijām, nozares pārstāvjiem, valstu iestādēm un pilsoniskās sabiedrības, un tika uzsvērts, cik svarīga ir koordinēta Savienības rīcība visaptverošas kvantu ekosistēmas attīstības atbalstam. Galvenās noteiktās prioritātes ir šādas: ilgtermiņa investīcijas pētniecībā, infrastruktūras attīstība, prasmes un izglītība, izvēršana rūpniecības jomā un starptautiskā sadarbība.

Papildu atsauksmes tika saņemtas arī, izmantojot šādus divus kanālus:

–debates ar pārstāvjiem no kvantu tehnoloģiju koordinācijas (ekspertu) grupas 7 , kurā piedalās visas dalībvalstis;

–intensīva mijiedarbība ar ekspertu darba grupām no visām dalībvalstīm, kas izveidotas kvantu tehnoloģiju koordinācijas grupas vadībā. Ekspertu darba grupas nāca klajā ar ziņojumu 8 , kurā izklāstīts kopīgu stratēģisko prioritāšu un ieteikumu kopums, kas nosaka kvantu tehnoloģiju attīstību Eiropā.

Šie ievaddati ir palīdzējuši šajā grozījumā iekļaut kvantu tehnoloģijas, nodrošinot saskaņošanu ar ieinteresēto personu gaidām un plašāku Savienības stratēģisko virzību digitālo tehnoloģiju jomā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Šis grozījums ir atbilde uz galvenajām tehnoloģiju attīstības norisēm MI jomā, kas notikušas kopš sākotnējās regulas stāšanās spēkā 2021. gadā un kopš iepriekšējā grozījuma izdarīšanas 2024. gadā.

Šīs norises ir atspoguļotas grozītajos regulas pantos. Regulas 2. panta 3.d) punktā ir sniegta jēdziena “MI gigafabrika” definīcija.

Regulas 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā ir izklāstīts tās jaunais mērķis – atbalstīt mākslīgā intelekta gigafabriku izveidi, atbalstot augsti konkurētspējīgas un inovatīvas mākslīgā intelekta ekosistēmas turpmāku attīstību Savienībā.

4. panta 1. punkta i) apakšpunktā ir definēts kopuzņēmuma jaunais MI gigafabrikas darbības pīlārs.

Regulas 5. pantu groza, lai atspoguļotu Savienības finansiālā ieguldījuma palielinājumu un izmantošanu.

Tiek pievienots 12.b pants, lai reglamentētu MI gigafabrikas atrašanās vietu, atbilstības nosacījumus publiskā un privātā sektora konsorcijiem, kas vēlas mitināt MI gigafabrikas, noteikumus par to Savienības un EuroHPC iesaistīto valstu līdzekļu īpatsvaru un nosacījumiem, kuri veicina MI gigafabriku izveidi, novērtēšanas kritērijus MI gigafabriku atlasei, kritērijus attiecībā uz publiskās piekļuves laiku utt.

16. panta 1. punkts ir grozīts, lai atļautu EuroHPC superdatoru izmantošanu civiliem un drošības lietojumiem.

Grozījumā tiks ņemts vērā arī tas, kā kopuzņēmums EuroHPC īsteno Eiropas kvantu stratēģiju.

Tiek pievienota jauna definīcija (2. panta 19.a) punkts), ar ko ievieš jēdzienu “valsts kvantiskās kompetences centrs”, kas ir tiesību subjekts vai konsorcijs, kas ir iedibināts iesaistītajā valstī un piedāvā piekļuvi kvantu tehnoloģijām, rīkiem, pakalpojumiem un infrastruktūrai. Šo centru mērķis ir atbalstīt lietotājus no nozares, akadēmiskajām un publiskās pārvaldes iestādēm un veicināt prasmju attīstību, apmācību, tīklu veidošanu un informatīvus pasākumus, kas saistīti ar KT.

Regulas 3. panta 1. punktu groza, lai iepazīstinātu ar kopuzņēmuma atjaunināto pamatuzdevumu – atbalstīt uz pieprasījumu orientētu un uz lietotāju vērstu inovatīvu un konkurētspējīgu superdatošanas sistēmu un kvantiskās datošanas izstrādi un ieviešanu. 3. panta 2. punkta fa) apakšpunktā ir izklāstīts kopuzņēmuma jaunais mērķis – atbalstīt jaunāko zinātnisko un lietišķo pētniecību un inovāciju kvantu tehnoloģiju jomā.

Ar šo grozījumu 4. panta 1. punktam pievieno arī jaunu j) apakšpunktu, ar ko izveido kvantu tehnoloģiju pīlāru, kurš attiecas uz visu Eiropas kvantisko ekosistēmu, ieskaitot kvantisko datošanu, simulāciju, sakarus, detektēšanu un metroloģiju.

Darbības joma aptver:

·zinātnisko pētniecību un tehnoloģisko inovāciju kvantu jomās;

·kvantu tehnoloģiju industrializāciju un izvēršanu, arī atbalstu jaunuzņēmumiem un revolucionārai inovācijai;

·valsts kvantiskās kompetences centru tīkla izveidi, kvantisko lietojumu ieviešanu stratēģiskās nozarēs un standartizāciju;

·prasmju attīstīšanu un mobilitāti, veicinot spēcīga un iekļaujoša kvantiskā darbaspēka izveidi;

·starptautisko sadarbību, kas saskaņota ar Savienības ārpolitiku.

Lai palīdzētu kopuzņēmumam EuroHPC īstenot kvantu stratēģiju, pielikuma 4. pantā ir ieviests Kvantu stratēģijas konsultatīvās grupas jēdziens un tā paša pielikuma 14.b pantā ir sīki izklāstīti uzdevumi, kurus paredzēts pildīt Kvantiskās stratēģijas konsultatīvajai grupai.

2025/0229 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par grozījumiem Padomes 2021. gada 13. jūlija Regulā (ES) 2021/1173 par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1488

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 9 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (Mākslīgā intelekta akta), mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisku regulējumu, it īpaši mākslīgā intelekta izstrādei, laišanai tirgū un izmantošanai saskaņā ar Savienības vērtībām.

(2)Kopš 2021. gada, kad tika pieņemta Padomes Regula (ES) 2021/1173, mākslīgā intelekta (MI) jomā ir panākts milzīgs tehnikas progress un visā pasaulē tā ir kļuvusi par ļoti stratēģisku un diskutablu jomu. Eiropas Savienība ir centienu atbalstīt atbildīgu inovāciju MI jomā avangardā, virzot inovāciju, nosakot aizsardzības pasākumus un attīstot globālo pārvaldību.

(3)Lieli vispārīga lietojuma MI modeļi ir kļuvuši par būtiskiem ekonomikas konkurētspējas un inovācijas virzītājspēkiem. Tiem ir izšķirīga nozīme ražīguma paaugstināšanā dažādās nozarēs un veselu vērtības ķēžu pārveidošanā, tādējādi nosakot, kā nākotnē tiks gūti ieņēmumi no ekonomiskās vērtības. Paredzams, ka nākamās paaudzes progresīvie MI modeļi atraisīs spēju lēcienu virzībā uz vispārējo mākslīgo intelektu (VMI), kas spēj risināt ļoti sarežģītus un daudzveidīgus uzdevumus un atbilst cilvēka spējām. Reģioni, kas spēj izstrādāt un īstenot šos MI modeļus plašā mērogā, kļūs par pasaules inovācijas līderiem un piesaistīs labākos talantus. Vienlaikus zinātnes un rūpniecības priekšplānā esošās nozares, piemēram, biotehnoloģiju, klimata, autobūves, aizsardzības, kosmosa un kosmiskās aviācijas nozares, prasa ievērojamus datošanas resursus, lai veiktu nozīmīgus uz MI balstītus zinātniskus atklājumus un rūpnieciskās inovācijas. Tiks izmantotas sinerģijas starp šīm darbībām un citām Savienības programmām, piemēram, ES kosmosa programmu, un tiks ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu stratēģiskās intereses.

(4)Eiropas visprogresīvākās MI fabrikas būs aprīkotas ar superdatoriem, kuros būs līdz 25 000 progresīvu MI procesoru, kas ļaus izstrādāt tikai vidējas klases MI modeļus. Tāpēc ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, lai palielinātu Eiropas datošanas jaudu līdz nākamajam līmenim.

(5)2025. gada 9. aprīlī Komisija nāca klajā ar MI kontinenta rīcības plānu 11 , kur plānots Eiropu padarīt par pasaules MI līderi. Šīs stratēģijas pamatpīlārs ir veicināt Eiropas mēroga infrastruktūras izveidi progresīvu MI modeļu apmācībai, ņemot vērā 2024. gada MI fabriku koncepciju, līdz nākamajam līmenim.

(6)Paredzams, ka nākamās paaudzes progresīvo MI modeļu izstrādei būs vajadzīgas apjomīgas iekārtas, kuru skaits vismaz 3–4 reizes pārsniegs to visprogresīvāko MI procesoru skaitu, kuri pieejami visjaudīgākajās MI fabrikās, vienlaikus ņemot vērā jaudas apjomu, kā arī energoefektivitāti, ūdensefektivitāti un apritīgumu. Pašreizējie mehānismi, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/1173, šobrīd nav pilnībā gatavi atbalstīt MI gigafabriku izveidi un darbību. Tāpēc ir nepieciešams mērķtiecīgs grozījums, lai nodrošinātu Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam (turpmāk – “kopuzņēmums”) nepieciešamo juridisko pamatu, lai tas varētu izpildīt pienākumus attiecībā uz MI gigafabriku izveidi un darbību Eiropā.

(7)Savienības zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšana kļūst arvien svarīgāka tās ilgtermiņa konkurētspējai un stratēģiskajai autonomijai. Mākslīgajam intelektam patiešām ir potenciāls paātrināt zinātniskos atklājumus un uzlabot pētniecības spējas visās jomās. Tāpēc ir būtiski, lai MI privātie un publiskie lietotāji, jo īpaši MVU un augošie uzņēmumi, Savienībā gūtu labumu no pasaules klases superdatošanas infrastruktūras, lai saglabātu un sekmētu Eiropas vadošo lomu pētniecībā un inovācijā.

(8)Eiropas Komisijas Konkurētspējas kompasā, kas pieņemts 2025. gada 29. janvārī, stratēģiskās tehnoloģijas, tostarp kvantu tehnoloģijas un augstas veiktspējas datošana, ir atzītas par būtiskiem pīlāriem, lai nodrošinātu Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, ekonomisko noturību un vadošo lomu pasaulē. Kompasā ir uzsvērta nepieciešamība pēc koordinētām investīcijām un ekosistēmu attīstības visās pētniecības, infrastruktūras, rūpniecības un prasmju jomās, lai stiprinātu Savienības konkurētspēju šajās jomās.

(9)Papildus tam Eiropas kvantu stratēģijā, kas tiks pieņemta 2025. gada jūlijā, ir izklāstīts visaptverošs satvars kvantu pētniecības, inovācijas, industrializācijas un kvantu tehnoloģiju un infrastruktūras ieviešanas paātrināšanai. Tās mērķis ir izveidot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu kvantu ekosistēmu, kas aptver datošanu, sakarus, detektēšanu un metroloģiju, īpašu uzmanību pievēršot prasmju attīstīšanai, kā arī starptautiskajai sadarbībai.

(10)Ņemot vērā šīs iniciatīvas politisko nozīmi, summas, kas sākotnēji piešķirtas no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, atkarībā no budžeta pieejamības būtu jāpalielina, lai Savienība varētu sasniegt savu mērķi.

(11)Ņemot vērā straujo tehnoloģijas attīstību šajā jomā un Savienības MI politikas pielāgošanu, turpmākajos gados var būt nepieciešams ievērojams Savienības papildu finansējums MI gigafabrikām. Ņemot vērā šo īpašo politikas kontekstu, jābūt iespējai uzticēt kopuzņēmumam Savienības papildu finansējumu, kas pārsniedz 5. panta 1. punktā noteiktās summas. Tiem kopuzņēmuma dalībniekiem, kas nav Savienība, būtu jāizdara vismaz tāda pati iemaksa kā šī papildu iemaksa.

(12)Lai paātrinātu MI gigafabriku attīstību visā Savienībā, dalībvalstis var nolemt izmantot atlikušos Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) piešķīrumus, lai finansētu savas valsts iemaksas MI gigafabrikā. Šajā nolūkā būtu jāatļauj dalībvalstīm izdarīt iemaksas kopuzņēmumā, lai atbalstītu MI gigafabrikas projektus.

(13)Būtu jāparedz arī Savienības papildu iemaksas MI gigafabrikās no citām programmām, kas nav uzskaitītas 5. panta 1. punktā, parakstot īpašus ad hoc iemaksu nolīgumus, ar nosacījumu, ka viens vai vairāki kopuzņēmuma dalībnieki, kas nav Savienība, sniedz proporcionālu ieguldījumu. Attiecīgajos iemaksu nolīgumos saskaņā ar attiecīgo Komisijas darba programmu iekļauj skaidru aprakstu par uzticēto līdzekļu paredzēto izmantojumu, kā arī īstenošanas grafiku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2021/1173 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

(2)pievieno šādu 3.c) punktu:

3.c)    “mākslīgā intelekta gigafabrika” jeb “MI gigafabrika” ir mūsdienīga plašapjoma fabrika, kuras jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu ļoti lielu MI modeļu un lietojumu pilnu aprites ciklu – izstrādi, apmācību, pieregulēšanu un plaša mēroga atvasināšanu, – kas nodrošina superdatošanas pakalpojumu infrastruktūru, kuru veido MI optimalizēta datošanas jauda, atbalsta datu centru infrastruktūra (ieskaitot augsti veiktspējīgu uzglabāšanu un tīklošanu), specializēta un droša mākoņdatošanas lietotāju piekļuves vide un specializēti un droši uz MI orientēti atbalsta pakalpojumi tā progresīvajām darbībām, un kuru atbalsta vidiski ilgtspējīga energoapgādes sistēma;

(3)pievieno šādu 3.d) punktu:

3.d)    “mākslīgā intelekta gigafabriku konsorcijs” jeb “MI gigafabriku konsorcijs” ir Savienībā pienācīgi dibinātu juridisko personu apvienība, kas apvienojas konsorcijā, lai izveidotu un ekspluatētu MI gigafabriku un noteiktu šo personu attiecīgās funkcijas un pienākumus MI gigafabrikas pastāvēšanas laikā, vai jauns tiesību subjekts, kas dibināts, lai izveidotu un ekspluatētu MI gigafabriku, kuras juridiskā forma tiek atzīta visās dalībvalstīs. MI gigafabriku konsorciju izveido vismaz uz pieciem gadiem. Viens vai vairāki no šāda konsorcija privātā sektora partneriem drīkst būt kopuzņēmuma privātā sektora locekļi;

(4)pievieno šādu 3.e) punktu:

3.e) “MI gigafabrikas koordinators” ir tiesību subjekts, kas ir pienācīgi dibināts Savienībā un likumīgi pastāv saskaņā ar iedibinājuma dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir juridiski pilnvarots pārstāvēt MI gigafabriku konsorciju un kam ir tiesībspēja un pilnvaras noslēgt, izpildīt un īstenot MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumu; MI gigafabrikas koordinatora galvenā mītne atrodas Savienībā, un to tieši vai netieši kontrolē ar Savienībā iedibinātu juridisku personu vai fizisku personu īpašumtiesībām vai citiem līdzekļiem, kā definēts Regulas (ES) 2024/1624 IV nodaļā un attiecīgajos Savienības konkurences tiesību principos. Koordinators var būt arī esoša mitināšanas struktūra, kas pārstāv vienu iesaistīto valsti, kura ir dalībvalsts, vai iesaistīto valstu mitinātāju konsorciju;

(5)pievieno šādu 3.f) punktu:

3.f) “MI gigafabrikas mitināšanas nolīgums” ir administratīvs nolīgums starp kopuzņēmumu un MI gigafabrikas koordinatoru par MI gigafabrikas mitināšanu un darbību;

(6)pievieno šādu 3.g) punktu:

3.g) “MI gigafabrikas mitinātājs” ir tiesību subjekts, ko MI gigafabrikas konsorcijs ir izraudzījies MI gigafabrikas un tās pakalpojumu mitināšanai un darbībai un kas ir iedibināts iesaistītajā valstī, kas ir dalībvalsts;

(7)pievieno šādu 3.h) punktu:

3.h) “mākslīgā intelekta gigafabrikas sadarbības nolīgums” ir nolīgums starp kopuzņēmumu un trešo valsti, kurā precizēti MI gigafabriku piekļuves nosacījumi tiem tiesību subjektiem, kurus tieši vai netieši kontrolē ar minētajā trešā valstī reģistrēto juridisko personu vai fizisko personu īpašumtiesībām vai ar citiem līdzekļiem;

(8)pievieno šādu 19.a) punktu:

19.a) “valsts kvantiskās kompetences centrs” ir tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs, kas iedibināts iesaistītajā valstī un kas lietotājiem no nozares, tostarp MVU, akadēmiskajām aprindām un publiskās pārvaldes iestādēm pēc pieprasījuma nodrošina piekļuvi kvantiskām tehnoloģijām, rīkiem, lietojumiem un pakalpojumiem, kā arī valsts vai Eiropas kvantiskajai infrastruktūrai, un kas piedāvā speciālās zināšanas, prasmes, apmācību, tīklošanu un informatīvus pasākumus;

(9)regulas 3. pantu groza šādi:

(10)1. punktu aizstāj ar šādu:

Kopuzņēmuma pamatuzdevums ir Savienībā izstrādāt, ieviest, izvērst un uzturēt pasaulē vadošu federalizētu drošu un hipersavienotu superdatošanas, kvantiskās datošanas, pakalpojumu un datu infrastruktūras ekosistēmu, atbalstīt tādu uz pieprasījumu orientētu un uz lietotāju vērstu, inovatīvu un konkurētspējīgu superdatošanas sistēmu un kvantu tehnoloģiju un sistēmu izstrādi un ieviešanu, kuras balstās uz piegādes ķēdi, kas nodrošina sastāvdaļas, tehnoloģijas un zināšanas, ierobežojot traucējumu risku, un dažādu šīm sistēmām optimāli pielāgotu lietojumu izstrādi, un paplašināt minētās superdatošanas infrastruktūras izmantošanu liela skaita publiskā un privātā sektora lietotāju vidū, un atbalstīt divējādo pārkārtošanos un Eiropas zinātnes un rūpniecības pamatprasmju attīstību.

(11)2. punktam pievieno šādu fa) apakšpunktu:

fa) atbalstīt jaunāko zinātnisko un lietišķo pētniecību un inovāciju kvantu tehnoloģiju jomā, to pāreju no laboratorijas uz ražotni un to izvēršanu, ieviešanu un integrāciju pasaules klases kvantu infrastruktūrā, lai izveidotu dinamisku, inovatīvu un noturīgu kvantu ekosistēmu visā ES un nodrošinātu Savienības zinātnisko un rūpniecisko līderību, konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko suverenitāti kvantiskās datošanas, sakaru un detektēšanas jomā;

(12)2. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

h) attīstīt un ekspluatēt mākslīgā intelekta fabrikas un atbalstīt mākslīgā intelekta gigafabriku un to pakalpojumu izveidi un piekļuvi tiem, lai atbalstītu augsti konkurētspējīgas un inovatīvas mākslīgā intelekta ekosistēmas turpmāku attīstību Savienībā.

(13)3. punktu aizstāj ar šādu:

Iepērkot superdatorus un atbalstot augstas veiktspējas datošanas un kvantu tehnoloģiju, sistēmu un lietojumu izstrādi un ieviešanu, kopuzņēmums palīdz aizsargāt Savienības intereses. Tas dod iespēju izmantot kopizstrādes pieeju pasaules klases superdatoru iegādei, vienlaikus aizsargājot iepirkto tehnoloģiju un sistēmu piegādes ķēdes drošību. Tas veicina Savienības stratēģisko autonomiju, atbalsta tādu tehnoloģiju un lietojumu izstrādi, kas stiprina Eiropas augstas veiktspējas datošanas un kvantu tehnoloģiju piegādes ķēdes un veicina to integrāciju sistēmās, kuras risina daudzas zinātnes, sabiedrības, vides, rūpniecības un lietošanas drošības jomā vajadzības.

(14)regulas 4. pantu groza šādi:

(15)1. punktam pievieno šādu i) apakšpunktu:

i) MI gigafabrikas pīlārs, kas aptver tādu MI gigafabriku darbības, kuras savā darbībā var būt savienotas ar EuroHPC mākslīgā intelekta fabriku tīklu, lai nodrošinātu netraucētu integrāciju un zināšanu apmaiņu visā Eiropas mākslīgā intelekta ekosistēmā; šajā pīlārā ietilpst šādas darbības:

i)pasaules līmeņa mākslīgā intelekta datošanas infrastruktūras nodrošināšana Eiropas pētniekiem, uzņēmējiem un nozarēm,

ii)iespēja izstrādāt jaunus mākslīgā intelekta risinājumus visā publiskajā un privātajā sektorā un

iii)Savienības kā mākslīgā intelekta kontinenta konkurētspējas un suverenitātes nodrošināšana;

(16)1. punktam pievieno šādu j) apakšpunktu:

j) kvantu tehnoloģiju pīlārs, kas aptver visu kvantu ekosistēmu un kvantiskās datošanas un simulācijas, kvantisko sakaru, kvantiskās detektēšanas un metroloģijas lietojumu jomas, nodrošinot kvantiskās piegādes ķēdes un tās pamattehnoloģiju drošību un noturību. Darbības cita starpā attiecas uz:

a) zinātnisko un tehnoloģisko pētniecību un inovāciju – veicināt pētniecības izcilību kvantu zinātnes un tehnoloģiju jomās,

b) pāreju no laboratorijas uz ražošanu un ekosistēmu attīstību – atbalstīt modernas kvantiskās infrastruktūras izstrādi un izvēršanu; veicināt kvantu tehnoloģiju industrializāciju, atbalstot kvantisko lietojumu ieviešanu galvenajās publiskajās un rūpniecības nozarēs, nodrošinot, ka sasniegumi visās kvantu izmantošanas jomās tiek pārvērsti reālos lietojumos, cita starpā attīstot vadošos tirgus; veicināt Eiropas un starptautiskos standartus un atbalstīt valstu kvantiskās kompetences centru izveidi un tīklu veidošanu visā Eiropā,

c) prasmes un talanti – attīstīt konkurētspējīgu un iekļaujošu kvantiskas pētniecības un inženierzinātņu darbaspēku, izmantojot koordinētas izglītības, apmācības un mobilitātes iniciatīvas galvenajās ar kvantu tehnoloģijām saistītajās disciplīnās un tehniskajās jomās,

d) starptautiskā sadarbība – attīstīt starptautisku sadarbību kvantu tehnoloģiju jomā, lai risinātu globālas zinātniskas un sabiedriskas problēmas saskaņā ar Savienības ārpolitikas mērķiem un starptautiskajām saistībām.

(17)regulas 5. pantu groza šādi:

(18)1. punktu aizstāj ar šādu:

Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā, ieskaitot EEZ apropriācijas, ir līdz 3 972 300 000 EUR, tostarp 92 000 000 EUR administratīvajām izmaksām, ar nosacījumu, ka minētā summa vismaz atbilst iesaistīto valstu ieguldījumam, un tas provizoriski veidojas šādi:

(a)līdz 1 660 000 000 EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”;

(b)līdz 2 012 300 000 EUR no programmas “Digitālā Eiropa”;

(c)līdz 300 000 000 EUR no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

(19)1. punktam pievieno šādu daļu:

Papildu līdzekļi no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta var papildināt pirmajā daļā minēto Savienības ieguldījumu ar nosacījumu, ka papildu summas vismaz atbilst viena vai vairāku kopuzņēmuma dalībnieku, kas nav Savienība, ieguldījumam. Šādu Savienības papildu ieguldījumu atvēl vienīgi 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajam pīlāram. Šos papildu līdzekļus neņem vērā, aprēķinot Savienības maksimālo finansiālo ieguldījumu.

(20)3. punktu aizstāj ar šādu:

Lai atbalstītu 4. pantā minētos darbību pīlārus, izņemot tos, kas minēti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kopuzņēmumam var tikt piešķirti papildu līdzekļi no jebkuras Savienības programmas, izņemot šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu un līdzekļus, kas šādu ieguldījumu papildina. Šos papildu līdzekļus neņem vērā, aprēķinot Savienības maksimālo finansiālo ieguldījumu.

(21)pievieno jaunu 4.a punktu:

Ieguldījumiem, kas kopuzņēmumam uzticēti saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu, piemēro Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 158. panta prasības. Ja šie Savienības papildu ieguldījumi ir saistīti ar 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā minēto pīlāru, viens vai vairāki dalībnieki, kas nav Savienība, veic papildu ieguldījumus, kas ir samērīgi ar Savienības ieguldījumu summu.

(22)6. pantu svītro.

(23)7. pantu svītro.

(24)8. pantu svītro.

(25)regulai pievieno šādu 12.b pantu:

12.b pants

Mākslīgā intelekta gigafabrika

1.MI gigafabrika atrodas dalībvalstī. To finansiāli atbalsta partnerība starp Savienību un vienu vai vairākām iesaistītajām valstīm, ko pārstāv kopuzņēmums, un MI gigafabriku konsorcijs, kurā var būt viens vai vairāki tehnoloģiju infrastruktūras piegādātāji, ko juridiski pārstāv MI gigafabrikas koordinators.

2.Dalībai MI gigafabriku konsorcijā, kurā ir tiesību subjekti no valstīm, kas nav iesaistījušās konsorcijā, var piemērot ierobežojumus vai izslēgšanu, ja šāda dalība tiek uzskatīta par tādu, kas ir pretrunā Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomijai vai drošībai. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695, Regulu (ES) 2021/694 un Regulu (ES) 2021/1153 uzaicinājumā paust ieinteresētību MI gigafabriku konsorcija atlasei var ierobežot dalību minētajā konsorcijā, attiecinot to tikai uz tiesību subjektiem, kas iedibināti tikai iesaistītajās valstīs, vai tiesību subjektiem, kas iedibināti konkrētās pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un jebkuras turpmākās attiecīgās Savienības finansēšanas programmas asociētajās valstīs, vai citās trešās valstīs papildus iesaistītajām valstīm. Šajā punktā minētos ierobežojumus un izslēgšanu principā nepiemēro tiesību subjektiem, kas iedibināti trešās valstīs un ir parakstījuši MI gigafabrikas sadarbības nolīgumu vai līdzīgu nolīgumu ar Savienību. Uzaicinājumā paust ieinteresētību MI gigafabrikas atlasei var norādīt, ka tiesību subjekti citās trešās valstīs var būt atbilstīgi, ja tie atbilst prasībām, kas minētajiem tiesību subjektiem ir jāizpilda, lai garantētu Savienības un dalībvalstu drošības interešu aizsardzību un nodrošinātu klasificētas dokumentu informācijas aizsardzību. Minētās prasības nosaka darba programmā.

3.MI gigafabriku konsorcijs gūst labumu no tā, ka tiek skaidri iesniegts attiecīgs dokuments, kas apliecina tās dalībvalsts saistības, kurā ir iedibināts MI gigafabrikas mitinātājs, vai MI gigafabriku konsorcija iesaistīto valstu kompetento iestāžu saistības.

4.Savienības finansiālais ieguldījums, kas minēts 5. pantā, sedz līdz 17 % no kapitālizdevumiem (CAPEX) ieguldījumiem MI gigafabrikas vispārējā datošanas infrastruktūrā vai iepriekš saskaņotā garantētā MI gigafabrikas piekļuves laika iegādei, kas atbilst CAPEX nomātajai jaudai. Vienai vai vairākām iesaistītajām valstīm būtu jāveic tāds ieguldījums, kas vismaz atbilst Savienības ieguldījumam. MI gigafabrikas atlikušos ieguldījumus, kā arī darbības izdevumus (OPEX) sedz MI gigafabriku konsorcijs.

5.Atlasīta MI fabrika var būtiski paplašināties, lai kļūtu par MI gigafabriku. Šādā gadījumā Savienības finansiālo atbalstu, kas jau sniegts šai MI fabrikai, ieskaita kā daļu no Savienības ieguldījuma MI gigafabrikas datošanas infrastruktūras CAPEX. Attiecīgā gadījumā attiecīgi groza 10. pantā minēto mākslīgā intelekta fabrikas mitināšanas nolīgumu. Papildu investīcijas attiecīgajā mākslīgā intelekta fabrikā, lai tā kļūtu par MI gigafabriku, kā arī MI gigafabrikas darbības izdevumus (OPEX) sedz MI gigafabriku konsorcijs.

6.Iesaistītās valstis, kas ir dalībvalstis, savstarpēji vienojoties ar kopuzņēmumu, var ar kopuzņēmuma starpniecību novirzīt savus attiecīgos brīvprātīgos ieguldījumus, tostarp tos, kas minēti šā panta 4. punktā, un jebkādus citus ieguldījumus papildus tiem uz konkrētu MI gigafabriku – šis kopuzņēmums pēc tam pārvalda un izmaksā šos līdzekļus izraudzītajai MI gigafabrikai to vārdā.

7.Kopuzņēmumam pieder tā MI gigafabrikas datošanas infrastruktūras daļa, kas atbilst 4. un 5. punktā norādītajam Savienības ieguldījumam. Šā panta 4. punktā minēto īpašumtiesību vai nomātās jaudas ilgums ir vismaz pieci gadi no MI gigafabrikas darbības sākuma, ko sīkāk precizē MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumā. Šo termiņu pagarina, ja tiek būtiski modernizēta MI gigafabrikas datošanas infrastruktūra. Neskarot statūtu 23. panta 4. punktā minēto kopuzņēmuma likvidāciju, šīs īpašumtiesības nodod saskaņā ar MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumu vai pagarina uz noteiktu laiku, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumā. Ja īpašumtiesības tiek nodotas MI gigafabriku konsorcijam, MI gigafabrikas datošanas infrastruktūras atlikušo vērtību pārvērš līdzvērtīgās Savienības piekļuves tiesībās. Ja īpašumtiesības netiek nodotas MI gigafabriku konsorcijam saskaņā ar mitināšanas nolīgumu, bet tiek pieņemts lēmums par izņemšanu no ekspluatācijas, attiecīgās izmaksas sedz MI gigafabriku konsorcijs.

8.Savienības un iesaistīto dalībvalstu piekļuves tiesības MI gigafabrikai ir tieši proporcionālas to attiecīgajam finansiālajam ieguldījumam MI gigafabrikas datošanas infrastruktūras CAPEX vai iepriekš saskaņotā garantētā MI gigafabrikas piekļuves laika iegādei.

9.Kopuzņēmuma Valde nosaka:

(a)nosacījumus par Savienības piekļuves laiku MI gigafabrikām;

(b)konkrētus noteikumus par piekļuves nosacījumiem MI gigafabrikām, kas attiecas uz piekļuves laika piešķiršanu projektiem un darbībām, ko Savienība uzskata par stratēģiskiem.

10.Nosakot Savienības piekļuves laika nosacījumus saskaņā ar 9. punktu, Valde nodrošina, ka piekļuve:

(a)tiek piešķirta lietotājiem, kas pastāvīgi dzīvo, ir iedibināti vai atrodas kādā dalībvalstī vai programmas “Digitālā Eiropa”, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētā trešā valstī;

(b)ir bez maksas lietotājiem no publisko tiesību subjektiem. Tā ir bezmaksas arī rūpnieciskajiem lietotājiem attiecībā uz lietojumiem, kas saistīti ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansētajām pētniecības un inovācijas darbībām, kā arī tiem lietotājiem, kuriem piešķirts izcilības zīmogs, kas paredzēts pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” vai programmā “Digitālā Eiropa”, un attiecīgā gadījumā privātām MVU un augošu uzņēmumu inovācijas darbībām;

(c)iekļauj rezervētus datošanas resursus, kas īpaši paredzēti ES finansētiem pētniecības projektiem, nodrošinot garantētu pieejamību un plānošanas prioritāti.

11.Valde uzrauga Savienības piekļuves laika daļu dažādiem lietotāju veidiem, kas definēti 10. punkta a) apakšpunktā. Ja pastāv dažādu lietotāju veidu piekļuves laika daļu ievērojama nelīdzsvarotība salīdzinājumā ar pieprasījumu, tā veic atbilstīgus koriģējošus pasākumus, lai novērstu šo nelīdzsvarotību.

12.Uz Savienības vai iesaistīto valstu ieguldījumiem attiecas nosacījumi, kas nodrošina Savienības stratēģisko interešu aizsardzību. Šajā punktā minētos īpašos nosacījumus paredz īpašā MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumā starp kopuzņēmumu un MI gigafabriku konsorciju. MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumu reglamentē Savienības tiesību akti, ko visos jautājumos, kurus neaptver šī regula vai citi Savienības tiesību akti, papildina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir iedibināts mitinātājs. MI gigafabriku mitināšanas nolīgumā:

(a)sīki izklāsta MI gigafabrikas īpašumtiesību un pārvaldības struktūru;

(b)ietver noteikumus, kas nodrošina, ka Savienība efektīvi pārbauda un kontrolē MI gigafabriku, lai aizsargātu Savienības stratēģiskos aktīvus, intereses, autonomiju un drošību;

(c)norāda Savienības, iesaistīto valstu un MI gigafabrikas konsorcija publiskā un/vai privātā sektora partneru finansiālo ieguldījumu, tostarp attiecīgā gadījumā 8. punktā minēto garantēto piekļuves laiku MI gigafabrikai un tā ilgumu;

(d)attiecīgā gadījumā norāda jebkādas citas Savienības intereses, kas izriet no jebkādiem Savienības ieguldījumiem, kurus reglamentē konkrēti ieguldījumu nolīgumi starp MI gigafabriku konsorciju un InvestEU;

(e)nosaka atbilstības nosacījumus MI gigafabrikas lietotājiem ārpus Savienības; tie ir tādi paši kā 2. punktā minētie atbilstības nosacījumi;

(f)nosaka detalizētus nosacījumus Savienības lietotāju piekļuvei un MI gigafabrikas pakalpojumu piekļuves laiku uzskaites kārtību;

(g)nosaka tā pakalpojuma kvalitāti, ko piedāvā kopuzņēmuma lietotājiem, kad tie izmanto MI gigafabriku, kā paredzēts pakalpojumu līmeņa nolīgumā, kas iekļauts MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumā;

(h)nosaka MI gigafabrikas datu un datošanas infrastruktūras iegādes, darbības un izmantošanas kārtību, kā arī attiecīgā gadījumā prasības publiskā sektora lietotājiem; ja MI gigafabriku konsorcijā ir viens vai vairāki tehnoloģiju infrastruktūras piegādātāji, MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumā iekļauj noteikumus par pastiprinātiem interešu konflikta novēršanas pasākumiem attiecībā uz šiem piegādātājiem;

(i)attiecīgā gadījumā iekļauj 7. punktā minētās īpašumtiesību nodošanas nosacījumus;

(j)attiecīgā gadījumā sīki izklāsta īpašumtiesību vai iepriekš saskaņotā, iegādātā garantētā piekļuves laika pagarināšanu un attiecīgā gadījumā – MI gigafabrikas pakāpeniskas slēgšanas nosacījumus;

(k)attiecīgā gadījumā norāda noteikumus, kas reglamentē atbildību par MI gigafabrikas ekspluatāciju;

(l)norāda MI gigafabrikas mitinātāja pienākumu līdz katra gada 31. janvārim iesniegt Valdei revīzijas ziņojumu un datus par Savienības piekļuves laika izmantojumu iepriekšējā finanšu gadā;

(m)ietver šķīrējklauzulu LESD 272. panta nozīmē, kas piekritību visos jautājumos, uz kuriem attiecas mitināšanas nolīgums, piešķir Eiropas Savienības Tiesai.

13.MI gigafabrikā ietilpst publiskās pārvaldības struktūra, kuras sastāvā ir Komisijas un iesaistīto valstu pārstāvji, kas nodrošina publisko finansējumu konkrētai MI gigafabrikai. Neskarot MI gigafabriku konsorcija vadības un darbības autonomiju un lai nodrošinātu saskaņotību ar sabiedrības interešu mērķiem, kas ir publiskā finansējuma pamatā, izraudzītajai publiskās pārvaldības struktūra sniedz nepārprotamu iepriekšēju apstiprinājumu attiecībā uz šādiem elementiem:

(a)jebkādi ierosinātie piekļuves nolīgumi ar subjektiem no trešām valstīm, kas var radīt bažas saistībā ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju un drošību;

(b)būtiskas izmaiņas juridiskajā un finanšu struktūrā vai kontrolē, kas ietekmē Savienības vai iesaistīto valstu intereses, piemēram, izmaiņas MI gigafabrikas faktiskajās īpašumtiesībās vai kontrolē, kritiski svarīgu aktīvu pārvietošana ārpus Savienības vai būtiski finanšu pārstrukturēšanas lēmumi;

(c)būtiskas izmaiņas MI gigafabriku stratēģiskajā nolūkā.

14.Pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību kopuzņēmuma Valde taisnīgā un pārredzamā procesā ar neatkarīgu ekspertu grupas un akreditētas finanšu iestādes, ko Valde ieceļ izvērtēšanai, atbalstu izraugās MI gigafabrikas konsorciju, cita starpā pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(a)tehniskais izvērtējums:

(1)priekšlikuma mērķi un tehniskā kvalitāte,

(2)darba plāna kvalitāte,

(3)fiziskās, IT un tīklu veidošanas infrastruktūras kvalitāte,

(4)ilgtspēja un energoefektivitāte,

(5)konsorcija pieredze un zinātība līdzīgu liela mēroga iekārtu izveidē;

(b)potenciālā ietekme:

(1)pakalpojumu kvalitāte, arī drošība un uzticamība,

(2)ietekme uz Eiropas MI ekosistēmu,

(3)ES pievienotā vērtība;

(c)finansiālā iespējamība:

(1)iesaistīto valstu un MI gigafabriku konsorcija investīciju saistības,

(2)ierosinātā darījumdarbības modeļa kvalitāte un finansiālā dzīvotspēja (arī uzticamības pārbaude, kas jāveic izraudzītajai akreditētajai finanšu iestādei).

15.Ja konsorcijā nav iekļauts viens vai vairāki tehnoloģiju infrastruktūras piegādātāji, MI gigafabrikas piegādātājus izraugās MI gigafabriku konsorcijs, pamatojoties uz taisnīgām un pārredzamām konkursa specifikācijām, kurās ņem vērā vispārīgās sistēmas specifikācijas un jo īpaši publiskā sektora lietotāju prasības, ko Savienība nodrošina uzaicinājumā paust ieinteresētību un sīkāk precizē MI gigafabrikas mitināšanas nolīgumā. Atlases pamatā ir taisnīgi, atklāti un pārredzami kritēriji, tā arī nodrošina ES pievienoto vērtību, un tajā ņem vērā piegādes ķēdes drošību un noturību. Atlasītie pretendenti atbilst 2. punktā noteiktajiem atbilstības nosacījumiem.

16.Kopuzņēmums var noslēgt pamatlīgumus par būtisku un augsta pieprasījuma komponentu, piemēram, progresīvu MI procesoru, piegādi. MI gigafabrikas konsorciji savam iepirkumam var izmantot šajā punktā minētos pamatlīgumus.

(26)regulas 16. pantu groza šādi:

(27)1. punktu aizstāj ar šādu:

Neskarot 17. panta 9. punktu, EuroHPC superdatoru izmantošana ir pieejama lietojumiem publiskā un privātā sektora lietotājiem. Izņemot industriālus EuroHPC superdatorus, tos izmanto galvenokārt pētniecības un inovācijas mērķiem, uz kuriem attiecas publiskā finansējuma programmas, publiskā sektora lietojumiem un attiecīgā gadījumā privātām MVU inovācijas darbībām.

Pielikums

Pielikumu groza šādi:

(28)pielikuma 3. pantu groza šādi:

(29)2. punktu groza šādi:

Visus dalībvalstu vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa” asociēto trešo valstu pieteikumus par dalību kopuzņēmumā adresē Valdei. Kandidātvalstis rakstiski akceptē šos statūtus un citus noteikumus, kas nosaka kopuzņēmuma darbību. Kandidāti arī izklāsta savu motivāciju, kādēļ tie pieprasa dalību kopuzņēmumā, un norāda, kā to valsts superdatošanas vai kvantu tehnoloģiju stratēģija ir saskaņota ar kopuzņēmuma mērķiem. Valde novērtē pieteikumu, ņemot vērā kandidāta piemērotību un iespējamo pievienoto vērtību kopuzņēmuma pamatuzdevuma un mērķu sasniegšanā, un pirms pieteikuma apstiprināšanas var pieprasīt skaidrojumus attiecībā uz šo kandidatūru.

(30)pielikuma 4. pantu groza šādi:

(31)1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

d)Kvantu stratēģijas konsultatīvā grupa.

(32)pielikuma 5. pantu groza šādi:

(33)pievieno šādu 3. punktu:

3. Attiecībā uz darbību kvantisko pīlāru iesaistītās valstis ieceļ savu kompetento iestāžu pārstāvi kvantu tehnoloģiju jomā.

(34)pielikuma 6. pantu groza šādi:

(35)pievieno šādu 5.a punktu:

5.a Attiecībā uz uzdevumiem, kas minēti šo statūtu 7. panta 4.a punktā, un attiecībā uz katru MI gigafabriku iesaistīto valstu balsstiesības sadala proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam, ko tās apņēmušās sniegt, un to ieguldījumiem natūrā attiecīgajā MI gigafabrikā līdz MI gigafabrikas mitināšanas nolīguma termiņa beigām; ieguldījumus natūrā ņem vērā tikai tad, ja tos ex ante ir apstiprinājis neatkarīgs eksperts vai revidents.

Šā punkta nolūkos Valdes lēmumus pieņem ar vairākumu, ko veido vismaz 75 % no visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo locekļu balsis.

(36)pievieno šādu 6. punktu:

6. Attiecībā uz šo statūtu 7. panta 5., 5.a, 6. un 7. punktā minētajiem uzdevumiem Valdes lēmumus pieņem divos posmos.

(37)pielikuma 7. pantu groza šādi:

(38)pievieno šādu 4.a punktu:

4.a Valde veic šādus uzdevumus, kas saistīti ar šīs regulas 12.b pantā minētajām MI gigafabrikām:

a)apspriež un pieņem daudzgadu stratēģiskās programmas daļu, kas saistīta ar šo statūtu 18. panta 1. punktā minēto MI gigafabriku izveidi;

b)apspriež un pieņem gada darba programmas daļu, kas saistīta ar MI gigafabriku izveidi un MI gigafabriku konsorciju atlasi, un attiecīgās izdevumu tāmes;

c)apstiprina uzaicinājumu paust ieinteresētību izsludināšanu saskaņā ar gada darba programmu;

d)apstiprina to MI gigafabriku konsorciju atlasi, kuri izveidos un ekspluatēs MI gigafabrikas;

e)paredz nosacījumus par Savienības piekļuves laiku MI gigafabrikām;

f) apstiprina visus piedāvājumus saistībā ar MI gigafabrikas izveidi, kas atlasīti finansēšanai;

g)apstiprina kopuzņēmuma EuroHPC sagatavotos pamatlīgumus par MI gigafabriku būtisku un augsta pieprasījuma komponentu nodrošināšanu.

(39)pievieno šādu 5.a punktu:

5.a    Attiecībā uz darbību kvantisko pīlāru piemēro šo statūtu 7. panta 5. punkta noteikumus, izņemot darbības, kas saistītas ar kvantisko datoru iegādi un ekspluatāciju, uz kurām attiecas šo statūtu 7. panta 4. punkta noteikumi.

(40)pielikuma 10. pantu groza šādi:

(41)1. punktu groza šādi:

Rūpniecisko un zinātnisko konsultatīvo padomi veido Pētniecības un inovācijas konsultatīvā grupa, Infrastruktūras konsultatīvā grupa un Kvantu stratēģijas konsultatīvā grupa.

(42)pievieno šādu 7. punktu:

7.    Saskaņā ar šo statūtu 7. panta 3. punkta k) apakšpunktu Kvantu stratēģijas konsultatīvajā grupā ir ne vairāk kā divpadsmit locekļi, no kuriem ne vairāk kā sešus ieceļ privātā sektora locekļi, ņemot vērā to saistības pret kopuzņēmumu, un ne vairāk kā sešus – Valde.

(43)iekļauj šādu 12.a pantu:

12.a pants

Kvantu stratēģijas konsultatīvās grupas darbība

1.Kvantu stratēģijas konsultatīvā grupa sanāk vismaz divas reizes gadā.

2.Ja tas ir nepieciešams, Kvantu stratēģijas konsultatīvā grupa var iecelt darba grupas, kuru vispārējo koordināciju veic viens vai vairāki locekļi.

3.Kvantu stratēģijas konsultatīvā grupa ievēlē tās priekšsēdētāju.

4.Kvantu stratēģijas konsultatīvā grupa pieņem savu reglamentu, tostarp ieceļ sastāvvienības, kas pārstāv konsultatīvo grupu, un nosaka, uz kādu laiku tās ieceļ.

(44)iekļauj šādu 14.a pantu:

14.a pants

Kvantu stratēģijas konsultatīvās grupas uzdevumi

1.Kvantu stratēģijas konsultatīvā grupa:

(a)sagatavo savu ieguldījumu šo statūtu 20. pantā minētās daudzgadu stratēģiskās programmas projektā attiecībā uz kvantu tehnoloģiju darbībām un to regulāri pārskata saskaņā ar izmaiņām zinātnes, rūpniecības un politikas vajadzībās;

(b)rīko sabiedriskās apspriešanas, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora, kuras interesē kvantu tehnoloģiju joma, lai tās informētu par daudzgadu stratēģiskās programmas projektu un saistīto kvantu tehnoloģiju darba programmas pasākumu projektu konkrētam gadam, kā arī uzklausītu to atsauksmes;

(c)šā panta 1. punktā minētais ieguldījums daudzgadu stratēģiskās programmas projektā attiecas uz:

(d)stratēģiskās pētniecības, inovācijas, ieviešanas un infrastruktūras prioritātēm kvantu tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai un to integrācijai Eiropas digitālajā ekosistēmā, lai atbalstītu Savienības noturību, tehnoloģisko suverenitāti un stratēģisko autonomiju, vienlaikus ņemot vērā šādu tehnoloģiju divējāda lietojuma potenciālu;

(e)potenciāliem starptautiskās sadarbības pasākumiem kvantu tehnoloģiju jomā, kas rada pievienoto vērtību un par kuriem ir abpusēja interese, vienlaikus nodrošinot saskanību ar Savienības vērtībām un drošības interesēm;

(f)apmācības, izglītības un darbaspēka attīstības prioritātēm, lai novērstu pamatkompetences un prasmju trūkumu kvantu tehnoloģiju jomā, tostarp panāktu informētību par drošības ziņā sensitīviem lietojumiem;

(g)kvantisku infrastruktūru iegādi, izvēršanu un ekspluatāciju, ieskaitot starpsavienojumu veidošanu un federalizēšanu ar augstas veiktspējas datošanas infrastruktūru un citu digitālo infrastruktūru, piemēram, kvantiskajiem sakariem un kvantisko detektēšanu;

(h)spēju veidošanu, sadarbspēju, standartizāciju, drošības pasākumiem kvantu tehnoloģiju jomā, īpaši ņemot vērā divējāda lietojuma riskus un Savienības stratēģisko aktīvu, interešu, autonomijas un drošības aizsardzību.

(45)pielikuma 16. pantu groza šādi:

Kopuzņēmuma budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. No 2025. gada janvāra vismaz 20 % no atlikušo gadu kopējā budžeta netiek segti no gada maksājumiem.

40. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA / INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as)3

1.3.Mērķis(-i)3

1.3.1.Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)3

1.3.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)3

1.3.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotā(-ās) budžeta izpildes metode(-es)6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)8

2.2.1.Ierosinātās(-o) budžeta izpildes metodes(-žu), finansējuma apgūšanas mehānisma(-u), maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as)10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4.3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) 

1.3.Mērķis(-i)

1.3.1.Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)

1.3.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

1.3.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

¨ jaunu darbību 

¨ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 12  

þ esošas darbības pagarināšanu 

¨ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

þierobežots ilgums

–þ    spēkā no 1.1.2021. līdz 31.12.2033.

–þ    finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām no 2021. līdz 2027. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2021. līdz 2033. gadam.

¨ beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotā(-ās) budžeta izpildes metode(-es) 13  

¨ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–¨ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–¨    ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

þ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–¨ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

–¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

–¨ Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

–þ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

–¨ publisko tiesību subjektiem

–¨ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–¨ struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as) 

2.2.1.Ierosinātās(-o) budžeta izpildes metodes(-žu), finansējuma apgūšanas mehānisma(-u), maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as) 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas darbības apropriācijas, kā paskaidrots tālāk

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta, ieskaitot EBTA apropriācijas

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Priekšlikums nepalielinās 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas 1. izdevumu kategorijā plānoto izdevumu kopējo apjomu. Patiešām, Savienības papildu ieguldījums, tostarp EBTA ieguldījums, kopuzņēmumā EuroHPC tiks apvienots no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Digitālās programmas (EISI – Digitalizācija).

Šo papildu ieguldījumu finansēs:

i)programmas “Digitālā Eiropa” pašreizējā finansējuma iekšējā pārdale,

ii)programmas “Apvārsnis Eiropa” pašreizējā finansējuma iekšējā pārdale,

iii)Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Digitālās programmas pašreizējā finansējuma iekšējā pārdale.

Turpmākajās kopsavilkuma tabulās sniegts pilnīgs pārskats par visiem finansējuma avotiem.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

====================================================================================================

ES ieguldījums kopuzņēmumā EuroHPC 

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

[1]    Tostarp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un programmas “Digitālā Eiropa” darbību pārvaldība. FTE izmaksas nosaka, pamatojoties uz TA (152 000 EUR) un CA (82 000 EUR) personāla gada vidējām izmaksām.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–þ    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Paredzamā ietekme uz Komisijas cilvēkresursiem – finansējums no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās (FTE) 22

Ņemot vērā vispārējo sarežģīto situāciju 7. izdevumu kategorijā gan darbinieku, gan apropriāciju līmeņa ziņā, nepieciešamos cilvēkresursus nodrošinās ĢD darbinieki, kuri jau ir norīkoti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai citos Komisijas dienestos.

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.2.Paredzamā ietekme uz kopuzņēmuma cilvēkresursiem – finansējums no apstiprinātā budžeta

Kopuzņēmumā nav papildu vajadzību attiecībā uz cilvēkresursiem. Tas ir iekļauts tālāk tikai atsaucei uz vajadzībām attiecībā cilvēkresursiem, kas minētas iepriekšējā TFP.

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā būtu jāiekļauj pamatotākā aplēse par priekšlikuma/iniciatīvas sakarā veiktajām investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, norādītajā pozīcijā būtu jānorāda 7. izdevumu kategorijas apropriācijas.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas jāizmanto, lai atkārtoti izmantotu/pirktu/izstrādātu IT platformas/rīkus, kas tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu un ar to saistītajām investīcijām (piemēram, licencēm, pētījumiem, datu uzglabāšanu utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšana:

–    var pilnībā finansēt, veicot pārdali daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–¨    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–þ    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši tālāk norādītajai aplēsei

No iesaistītajām valstīm tiek sagaidīts, ka tās iemaksā summu, kas atbilst vismaz 5. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajam Savienības ieguldījumam.

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–þPriekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–¨    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–¨    pašu resursus

–¨    citus ieņēmumus

–¨    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)    Padomes Regula (ES) 2021/1173 (2021. gada 13. jūlijs) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1488 (OV L 256, 19.7.2021., 3. lpp.).    

(2)    Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.).    

(3)    https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/news/commission-launches-ai-innovation-package-support-artificial-intelligence-startups-and-smes.

(4)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MI kontinenta rīcības plāns” (COM(2025) 165 final).        

(5)     Padomes Regula (ES) 2024/1732 .

(6)    https://commission.europa.eu/topics/eu-competitiveness/competitiveness-compass_lv.

(7)    https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/expert-groups/consult?lang=lv&groupID=3629.

(8)    https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/shaping-european-strategy-quantum-technology-main-orientations-and-recommendations.

(9)    OV C , , […]. lpp.

(10)    OV C […], […], […]. lpp.

(11)     https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/news/commission-sets-course-europes-ai-leadership-ambitious-ai-continent-action-plan .

(12)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(13)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(14)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(16)    Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(17)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(18)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(19)    Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.

(20)    Iznākumi ir piegādājamie produkti vai sniedzamie pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(21)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(22)    Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirts darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalīts un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(23)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.