Padomes Regula (EK) Nr. 2040/2000

(2000. gada 26. septembris)

par budžeta disciplīnu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 37., 279. un 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Eiropadome, sanākot Berlīnē 1999. gada 24. un 25. martā, ir nolēmusi, ka Savienības izdevumi jāveic, ievērojot gan budžeta disciplīnu, gan izdevumu efektivitāti.

(2) 1999. gada 6. maijā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir noslēgušas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [4]. Iestāžu nolīgumā, kura noteikumus piemēro pilnībā, uzsvērts, ka budžeta disciplīnu piemēro visiem izdevumiem un ka tā ir saistoša visās ar budžeta izpildi saistītās iestādēs. Iestāžu nolīgumā paredzēts finanšu plāns ar mērķi vidēji ilgā laikā nodrošināt to, ka Eiropas Savienības izdevumi, vērtējot plašās kategorijās, tiek veikti pareizi un nepārsniedz Savienības pašu resursus.

(3) Iestādes ir vienojušās, ka lauksaimniecības pamatnostādņu aprēķins paliks nemainīgs. Tomēr vienkāršības dēļ jāpieņem jauna atskaites bāze, un statistikas jēdzieniem jābūt saskaņotiem ar tiem jēdzieniem, kurus plānots pieņemt ar Padomes nākamo lēmumu par Eiropas Kopienu pašu resursiem.

(4) Eiropadome ir nolēmusi, ka lauksaimniecības pamatnostādnes turpmāk aptvers izdevumus, kas veikti saskaņā ar reformēto kopējo lauksaimniecības politiku, jaunajiem lauku attīstības pasākumiem, veterinārijas un augu aizsardzības pasākumiem, izdevumiem saistībā ar lauksaimniecības pirmspievienošanās programmu un summām, kas pieejamas pievienošanās īstenošanai.

(5) Ir jāsaglabā mehānismi budžeta gada laikā uzkrājušos rezervju amortizēšanai.

(6) Eiropadome, sanākot Berlīnē 1999. gada 24. un 25. martā, ņemot vērā izdevumu faktiskos līmeņus un cenšoties stabilizēt lauksaimniecības izdevumus reālā izteiksmē laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam, uzskatīja, ka kopējās lauksaimniecības politikas reformu varētu īstenot, nepārsniedzot iepriekš paredzēto finansējumu. Eiropadome ir lūgusi Komisijai un Padomei radīt papildu ietaupījumus, lai nodrošinātu to, ka kopējie izdevumi, izņemot izdevumus lauku attīstības un veterinārijas pasākumiem, laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam nepārsniedz tās noteikto gada vidējo summu. Ņemot vērā savus lēmumus, Eiropadome uzskatīja, ka summām, kas iekļaujamas finanšu plāna 1. pozīcijā, nevajadzētu pārsniegt noteiktos gada līmeņus, par kuriem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojušies 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā.

(7) Maksimālie apjomi "Kopējās lauksaimniecības politikas" un "Lauku attīstības un ar to saistīto pasākumu" apakšpozīcijās ir noteikti finanšu plānā, kas ir 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma sastāvdaļa. Maksimālos apjomus var pārskatīt tikai ar kopēju lēmumu, ko pieņēmušas abas budžeta lēmējinstitūcijas, ievērojot Komisijas priekšlikumu un saskaņā ar Iestāžu nolīguma attiecīgiem noteikumiem.

(8) Tādēļ gadījumos, kad Padome groza ar lauksaimniecību saistītos tiesību aktus vai kad Komisija to uzskata par vajadzīgu, Komisijai ir jānorāda Padomei, ka ir nopietni draudi, ka tie izdevumi, kas pēc Komisijas ieskatiem saistīti ar lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, varētu pārsniegt pieļaujamo apjomu, kāds paredzēts finanšu plāna 1. apakšpozīcijā.

(9) Neierobežojot 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 19. punktu, tā kā tādu izdevumu pārtēriņu nevar ņemt vērā, izsakot priekšlikumus par finanšu plāna 1.a apakšpozīcijā paredzētā pieļaujamā apjoma pārskatīšanu, Padomei jādod iespēja laikus pielāgot lauksaimniecības tiesību aktus, lai nodrošinātu pieļaujamā apjoma ievērošanu.

(10) Budžeta disciplīna prasa, lai visi ierosinātie un attiecīgos gadījumos pieņemtie tiesību akti, kā arī pieprasītās, piešķirtās vai īstenotās apropriācijas visā budžeta procedūras un budžeta izpildes laikā atbilstu summām, kas finanšu plānā paredzētas – no vienas puses – izdevumiem par kopējo lauksaimniecības politiku, izņemot lauku attīstību, kas ir obligātie izdevumi, un – no otras puses – izdevumiem par lauku attīstību un ar to saistītiem pasākumiem.

(11) Ir iespējams, ka īsā laikā būs jāveido ietaupījumi, lai nodrošinātu 1. pozīcijā noteikto pieļaujamo summu ievērošanu. Lai nodrošinātu to, ka tiek ievērots tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, iesaistītās personas par šādu iespējamību jābrīdina, lai tās spētu pielāgot savas pamatotās prognozes. Tādi pasākumi jāveic pietiekami laicīgi, un tie katrā no attiecīgām nozarēm var stāties spēkā tikai ar nākamā tirdzniecības gada sākumu.

(12) Turklāt, ņemot vērā vajadzību respektēt iesaistīto personu pamatotās prognozes, pietiekami laicīgi jāveic vajadzīgie pasākumi, un tādā nolūkā katru gadu jāpārbauda budžeta stāvoklis vidēji ilgā laikā, ņemot vērā prognozes, kas ir pastāvīgi uzlabojušās.

(13) Ja budžeta pārbaude liecina par nopietniem draudiem, ka tiks pārsniegtas finanšu plāna 1. pozīcijā noteiktās summas, tad Komisijai jāveic attiecīgi pasākumi, lai, īstenojot pārvaldes pilnvaras, stāvokli labotu, un, ja Komisija nespēj veikt pietiekami iedarbīgus pasākumus, jāierosina citi pasākumi Padomei, kura, ņemot vērā to, ka vairāku kopējā tirgus organizāciju tirdzniecības gads sākas 1. jūlijā, attiecīgi rīkojas pirms minētā datuma. Ja pēc tam Komisija aizvien uzskata, ka nopietnie draudi nav novērsti un tā, īstenojot pārvaldes pilnvaras, nespēj veikt pietiekami iedarbīgus pasākumus, tad tai, tiklīdz iespējams, jāierosina citi pasākumi Padomei, kura rīkojas, cik drīz vien iespējams.

(14) Izpildot budžetu, Komisijai katrai budžeta nodaļai, kas saistīta ar lauksaimniecības izdevumiem, būtu jāpiemēro ikmēneša iepriekšēja brīdinājuma un uzraudzības sistēma tā, lai gadījumos, kad ir draudi pārsniegt 1.a apakšpozīcijā noteikto pieļaujamo apjomu, Komisija, tiklīdz iespējams, saskaņā ar pārvaldes pilnvarām varētu veikt vajadzīgos pasākumus un, ja šie pasākumi izrādās nepietiekami, ierosināt citus pasākumus Padomei, kura rīkojas, cik drīz vien iespējams.

(15) Nosakot valūtas maiņas kursu, ko Komisija izmanto, sagatavojot Padomei iesniedzamus budžeta dokumentus, jāņem vērā jaunākā pieejamā informācija, ņemot vērā laikposmu, kas Komisijai vajadzīgs no dokumentu sagatavošanas līdz to iesniegšanai.

(16) Noteikumi attiecībā uz valūtas rezervi jāatjauno atbilstīgi 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumam. Paredzams, ka, pakāpeniski īstenojot kopējās lauksaimniecības politikas reformu, izdevumus aizvien mazāk ietekmēs eiro un ASV dolāra kursa svārstības, tāpēc valūtas rezervi pakāpeniski var dzēst.

(17) Ir jārada iespēja samazināt vai uz laiku atcelt ikmēneša avansa maksājumus, ja dalībvalstu iesniegtā informācija nepārliecina Komisiju par to, ka tikuši ievēroti attiecīgie Kopienas noteikumi, un skaidri liecina par Kopienas līdzekļu nepareizu izlietošanu.

(18) Iestādes ir vienojušās, ka rezervi, kas paredzēta aizdevumiem un aizdevumu garantijām ārpuskopienas valstīm un tādās valstīs, budžetā jāparedz kā pagaidu apropriācijas tā, lai varētu finansēt Garantiju fondu ārējām darbībām, kas izveidots ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94 [5], un atbalstīt tos lūgumus pēc garantijām, kas pārsniedz no Fonda pieejamās summas.

(19) Iestādes ir vienojušās, ka budžetā pagaidu apropriācijas veidā jāparedz rezerve, lai operatīvi varētu atbalstīt īpašu, neparedzētu notikumu izraisītus lūgumus pēc ārkārtas palīdzības ārpuskopienas valstīs, priekšroku dodot humānās palīdzības pasākumiem.

(20) Iestādes ir vienojušās, ka valūtas rezervei, aizdevumu garantiju rezervei un ārkārtas palīdzības rezervei jāpiemēro vieni un tie paši nosacījumi attiecībā uz līdzekļu pieprasīšanu un izsniegšanu, ievērojot sīki izstrādātos noteikumus, ko iestādes ir paredzējušas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā.

(21) Skaidrības labad jāatceļ un ar šo regulu jāaizstāj Padomes Lēmums 94/729/EK (1994. gada 31. oktobris) par budžeta disciplīnu [6],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Budžeta disciplīnu atkarībā no apstākļiem piemēro ar Finanšu regulu, šo regulu vai 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumu.

I. ELVGF Garantiju nodaļas izdevumi

2. pants

Katru gadu jāievēro lauksaimniecības pamatnostādnes, kurās katram budžeta gadam nosaka lauksaimniecības izdevumu pieļaujamo apjomu, kas definēts 4. panta 1. punktā. Katrā budžeta gadā Komisija lauksaimniecības pamatnostādnes iesniedz reizē ar provizorisko budžeta projektu.

3. pants

1. Atskaites bāze, no kuras aprēķina lauksaimniecības pamatnostādnes, ir 36394 miljoni EUR 1995. gadā, t.i., kopējā summa, kas atbilst aprēķinam, kurš veikts uz iepriekšējās bāzes 1988. gadam.

2. Lauksaimniecības pamatnostādne konkrētā gadā ir vienāda ar 1. punktā noteikto atskaites bāzi, kam pieskaita:

a) bāzi, ko reizina ar šādu iznākumu:

- 74 % no NKP pieauguma koeficienta laikā no 1995. gada (bāzes gada) līdz attiecīgajam gadam un

- NKP deflatoru, ko minētajam laikposmam aprēķina Komisija;

b) prognozes par izdevumiem, kas attiecīgajā gadā gaidāmi sakarā ar ĀKK cukura realizāciju, pārtikas palīdzības kompensācijām, ražotāju maksājumiem saistībā ar nodevām, ko paredz cukura tirgus kopējā organizācija, un jebkādiem citiem ieņēmumiem no lauksaimniecības nozares nākotnē.

3. NKP statistiskā bāze ir tā bāze, kas definēta Padomes Direktīvā 89/130/EEK, Euratom (1989. gada 13. februāris) par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu pēc tirgus cenām [7].

4. Šajā regulā NKP tiek definēts kā nacionālais bruto ienākums (NBI) pēc tirgus cenām konkrētā gadā, ko nosaka Komisija atbilstīgi ESA 95 saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā [8].

4. pants

1. Lauksaimniecības pamatnostādnēs ietilpst šādas summas:

- summas, kas saskaņā ar nomenklatūru, kura pieņemta attiecībā uz 2000. gada budžetu, iekļaujamas budžeta III iedaļas B.1 apakšiedaļas 1. līdz 4. sadaļā,

- summas, kas pirmspievienošanās programmai paredzētas finanšu plāna 7. pozīcijā,

- lauksaimniecībai paredzētās summas, kas pieejamas pievienošanās vajadzībām saskaņā ar finanšu plānu.

2. Katru gadu budžeta B.1 apakšiedaļas 1. un 2. sadaļā iekļauj apropriācijas, kas vajadzīgas, lai finansētu visas izmaksas, kuras saistītas ar budžeta gada laikā izveidojušos rezervju amortizāciju.

5. pants

1. Visos tiesību aktos, kurus atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai ierosina Komisija vai pieņem Padome vai Komisija, ņem vērā summas, kas finanšu plānā paredzētas apakšpozīcijā izdevumiem par kopējo lauksaimniecības politiku (1.a apakšpozīcija) un apakšpozīcijā lauku attīstībai un ar to saistītiem pasākumiem (1.b apakšpozīcija).

2. Visas budžeta procedūras un budžeta izpildes laikā apropriācijas izdevumiem par kopējo lauksaimniecības politiku nedrīkst pārsniegt summu, kas noteikta 1.a apakšpozīcijai, un apropriācijas lauku attīstībai un ar to saistītiem pasākumiem nedrīkst pārsniegt summu, kas noteikta 1.b apakšpozīcijai.

3. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izmanto savas pilnvaras tā, lai katras budžeta procedūras un katra gada budžeta izpildes laikā tiktu ievēroti gada izdevumu pieļaujamie apjomi.

4. Lai nodrošinātu 1.a apakšpozīcijai noteikto summu ievērošanu, Padome, rīkojoties saskaņā ar Līguma 37. pantā paredzēto procedūru, var laikus lemt katrā no attiecīgām nozarēm samazināt atbalsta pasākumus, ko paredzēts piemērot no nākamā tirdzniecības gada sākuma.

6. pants

1. Komisija pārbauda vidēja termiņa budžeta stāvokli, kad katram gadam ir sastādīts provizoriskais budžeta projekts. Kopā ar provizorisko budžeta projektu finanšu gadam N Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei arī savas prognozes par finanšu gadiem N–1, N un N+1. Tajā pašā laikā Komisija iesniedz arī analīzi par atšķirībām starp sākotnējām prognozēm un faktiskajiem izdevumiem finanšu gadiem N–2 un N–3, kā arī informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu prognozēšanas kvalitāti.

2. Ja laikā, kad tiek sastādīts provizoriskais budžeta projekts finanšu gadam N, liekas, ka summas finanšu plāna 1.a un 1.b apakšpozīcijā finanšu gadam N varētu tikt pārsniegtas, tad Komisija saskaņā ar savām pārvaldes pilnvarām veic attiecīgus pasākumus stāvokļa labošanai.

3. Ja Komisija nespēj veikt pietiekami iedarbīgus pasākumus, tad tā ierosina citus pasākumus Padomei, vajadzības gadījumā laikā, kad tiek plānots atbalsta pasākumu apjoms, lai nodrošinātu 5. panta 2. punktā minēto summu ievērošanu. Padome pieņem lēmumu par vajadzīgajiem pasākumiem saskaņā ar 5. panta 4. punktā paredzēto procedūru un nosacījumiem līdz finanšu gada N–1 1. jūlijam. Eiropas Parlaments laikus sniedz atzinumu, lai Padome to varētu ņemt vērā un rīkoties noteiktajos termiņos.

4. Ja Komisija uzskata, ka joprojām ir draudi N vai N+1 finanšu gadā pārsniegt summas, kas paredzētas finanšu plāna 1.a un 1.b apakšpozīcijā, un ja Komisija nespēj saskaņā ar savām pārvaldes pilnvarām veikt pietiekami iedarbīgus pasākumus, lai stāvokli labotu, tad tā ierosina citus pasākumus Padomei, lai nodrošinātu 5. panta 2. punktā minēto summu ievērošanu. Divos mēnešos pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas Padome saskaņā ar procedūru un nosacījumiem, kas izklāstīti 5. panta 4. punktā, pieņem lēmumu par pasākumiem, kas vajadzīgi N finanšu gadā. Eiropas Parlaments savu atzinumu izsaka laikus, lai Padome to varētu ņemt vērā un rīkoties noteiktajos termiņos.

7. pants

1. Lai nodrošinātu to, ka netiek pārsniegti finanšu plāna 1.a un 1.b apakšpozīcijas pieļaujamie apjomi, Komisija katrai nodaļai, kas paredz izdevumus, kuri minēti budžeta B.1 apakšiedaļas 1. līdz 4. sadaļā, piemēro ikmēneša iepriekšēja brīdinājuma un uzraudzības sistēmu.

2. Pirms katra finanšu gada sākuma Komisija šādā nolūkā definē mēneša izdevumu prognozes par katru budžeta nodaļu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz vidējiem mēneša izdevumiem trīs iepriekšējos gados.

3. Uzraugot izdevumus, ko veic saskaņā ar B.1 apakšiedaļas 4. sadaļu, Komisija veic kontroli, lai nodrošinātu 5. panta 2. punktā minētās summas ievērošanu, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1750/1999 (1999. gada 23. jūlijs), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/1999, ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) [9].

4. Paziņojumus par izdevumiem, ko Komisijai katru mēnesi iesniedz dalībvalstis saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 296/96 [10] 3. panta 3. punktu, Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Parasti 30 dienās pēc informācijas saņemšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei mēnešu pārskatus par faktisko izdevumu attīstību, salīdzinot ar prognozēm, tostarp arī paredzamās izpildes vērtējumu par konkrēto finanšu gadu.

5. Ja, veicot pārbaudi, Komisija secina, ka ir draudi finanšu gadā N pārsniegt 1.a apakšpozīcijas pieļaujamo apjomu, tad tā saskaņā ar savām pārvaldes pilnvarām veic attiecīgus pasākumus, lai stāvokli labotu. Ja tādus pasākumus nevar pietiekami iedarbīgi veikt, tad Komisija ierosina citus pasākumus Padomei, lai nodrošinātu 5. panta 2. punktā minēto summu ievērošanu. Divos mēnešos pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas Padome saskaņā ar 5. panta 4. punkta procedūru un nosacījumiem pieņem lēmumu par vajadzīgiem pasākumiem. Eiropas Parlaments savu atzinumu sniedz laikus, lai Padome to varētu ņemt vērā un rīkoties noteiktajos termiņos.

8. pants

1. Kad Komisija attiecībā uz lauksaimniecības izdevumiem pieņem provizorisko budžeta projektu vai provizoriskā budžeta projekta grozījumus, lai sastādītu budžeta tāmi B.1 apakšiedaļas 1. līdz 3. sadaļai, tā izmanto vidējo eiro un ASV dolāra tirgus kursu pēdējā trīs mēnešu posmā, kas beidzas vismaz 20 dienas pirms tam, kad Komisija pieņem budžeta dokumentu.

2. Kad Komisija pieņem provizoriskos budžeta papildinājumu un grozījumu projektus vai budžeta grozījumus, gadījumos, kad minētie dokumenti attiecas uz apropriācijām, kas paredzētas budžeta B.1 apakšiedaļas 1. līdz 3. sadaļā, Komisija izmanto:

- eiro/ASV dolāra tirgus maiņas kursu, kas faktiski reģistrēts no iepriekšējā finanšu gada 1. augusta līdz laikam, kad beidzas pēdējais trīs mēnešu laikposms, kurš, savukārt, beidzas vismaz 20 dienas pirms tam, kad Komisija pieņem budžeta dokumentu, bet vēlākais – kārtējā finanšu gada 31. jūlijā,

- kā prognozi gada atlikušajai daļai – vidējo likmi, kas reģistrēta pēdējā trīs mēnešu laikposmā, kas beidzas vismaz 20 dienas pirms tam, kad Komisija pieņem budžeta dokumentu.

9. pants

1. Eiropas Savienības vispārējā budžeta rezervē, kas tiek dēvēta par "valūtas rezervi", ieskaita 500 miljonus EUR, kas paredzēti, lai segtu starpību, kuru izsauc eiro un ASV dolāra tirgus kursa svārstības attiecībā pret 10. pantā minēto kursu, kurš izmantots budžetā.

2. Valūtas rezervi 2002. finanšu gadam samazina līdz 250 miljoniem EUR. Valūtas rezervi atceļ no 2003. finanšu gada.

3. Minētās apropriācijas neietilpst lauksaimniecības pamatnostādnēs, un uz tām neattiecas finanšu plāna 1.a apakšpozīcija.

10. pants

Vēlākais līdz katra gada oktobra beigām Komisija ziņo budžeta pārvaldes iestādei par to, kā vidējā eiro un ASV dolāra kursa svārstības ietekmējušas izdevumus, kas rodas saskaņā ar budžeta B.1 apakšiedaļas 1. līdz 3. sadaļu.

11. pants

1. Ar ietaupījumiem vai papildu izmaksām, ko izraisa eiro un ASV dolāra kursa svārstības, rīkojas līdzvērtīgi. Ja salīdzinājumā ar budžetā izmantoto kursu ASV dolārs pret eiro nostiprinās, tad ietaupījumus Garantiju nodaļā līdz 500 miljoniem EUR 2000. un 2001. gadā un līdz 250 miljoniem EUR 2002. gadā pārskaita uz valūtas rezervi. Gadījumos, kad salīdzinājumā ar budžetā izmantoto kursu ASV dolāra kurss pret eiro krities un tas radījis papildu budžeta izmaksas, izmanto valūtas rezervi un veic pārskaitījumus uz ELVGF Garantiju nodaļas apakšpozīcijām, kuras ietekmējusi ASV dolāra kursa krišanās. Vajadzības gadījumā minētos pārskaitījumus ierosina reizē ar 10. pantā minēto ziņojumu.

2. Paredz franšīzi 200 miljonu EUR apjomā. Ietaupījumi vai papildu izmaksas, kas ir mazākas par šo summu un kuras radušās 1. punktā minēto svārstību dēļ, nav pamats pārskaitījumiem uz valūtas rezervi vai no tās. Ietaupījumus vai papildu izmaksas, kas ir lielākas par minēto summu, ieskaita valūtas rezervē vai sedz no tās. Franšīzi ar 2002. gadu samazina uz 100 miljoniem EUR.

12. pants

1. Rezerves līdzekļus izmanto tikai tad, ja papildu izmaksas nevar segt ar budžeta apropriācijām, kas paredzētas attiecīgā gada finanšu plāna 1.a apakšpozīcijā minēto izdevumu segšanai.

2. Vajadzīgos pašu resursus attiecīgo izdevumu finansēšanai veido saskaņā ar Padomes Lēmumu 94/728/EK, Euratom (1994. gada 31. oktobris) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu [11] un atbilstīgi minētajā lēmumā pieņemtiem noteikumiem.

3. Jebkādus ELVGF Garantiju nodaļā radušos ietaupījumus, kas saskaņā ar 11. panta 1. punktu pārskaitīti uz valūtas rezervi un kas palikuši valūtas rezervē finanšu gada beigās, dzēš un kā ieņēmumu posteni ieskaita nākamā gada budžetā, izdarot grozījumus nākamā gada provizoriskajā budžeta projektā.

13. pants

Regulas 9. līdz 12. pantu piemēro tikai līdz 2002. finanšu gadam, ieskaitot.

14. pants

1. Komisija ELVGF Garantiju nodaļas ikmēneša avansa maksājumus veic, pamatojoties uz informāciju, ko attiecībā uz izdevumiem katrā budžeta nodaļā sniedz dalībvalstis.

2. Ja deklarācijas par izdevumiem vai dalībvalstu iesniegtā informācija neļauj Komisijai pārliecināties par to, vai pieprasītie līdzekļi atbilst attiecīgiem Kopienas noteikumiem, tad Komisija dalībvalstij lūdz iesniegt papildu informāciju termiņā, ko tā nosaka atkarībā no jautājuma svarīguma, bet kas parasti nav īsāks par trīsdesmit dienām.

3. Ja tiek sniegta atbilde, kas nav apmierinoša vai kas skaidri liecina par noteikumu neievērošanu un Kopienas līdzekļu nepareizu izlietojumu, Komisija var samazināt vai uz laiku atlikt ikmēneša avansa maksājumus.

4. Piemērojot minēto samazināšanu vai atlikšanu uz laiku, netiek ierobežoti lēmumi, ko paredzēts pieņemt saistībā ar kontu dzēšanu.

5. Pirms pieņemt lēmumu, Komisija par to informē attiecīgo dalībvalsti. Dalībvalsts savu nostāju dara zināmu divu nedēļu laikā. Komisijas lēmumu kopā ar tā pamatojumu pieņem, apspriežoties ar ELVGF komiteju un ievērojot proporcionalitātes principu.

II. Ārējo darījumu rezerves

1. Rezerve aizdevumiem un aizdevumu garantijām

15. pants

1. Katru gadu Eiropas Savienības vispārējā budžetā paredz rezervi, lai segtu:

a) Garantiju fonda vajadzības ārējiem darījumiem;

b) vajadzības gadījumā – garantiju pieprasījumus, kas pārsniedz no Fonda pieejamos līdzekļus, tā, lai šīs summas varētu pieprasīt no budžeta.

2. Minētās rezerves apjoms ir tāds pats, kāds paredzēts finanšu plānā, kas ir daļa no 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma. Rezerves izmantošanas kārtība ir paredzēta Iestāžu nolīgumā.

2. Ārkārtas palīdzības rezerve

16. pants

1. Katru gadu Eiropas Savienības vispārējā budžetā paredz rezervi ārkārtas palīdzībai ārpuskopienas valstīm. Rezerves nolūks ir dot iespēju operatīvi reaģēt uz īpašiem ārkārtas palīdzības lūgumiem, ko ārpuskopienas valstis izsaka neparedzētu notikumu dēļ, priekšroku dodot humānās palīdzības pasākumiem.

2. Rezerves apjoms ir vienāds ar apjomu, kāds paredzēts finanšu plānā, kas iekļauts 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā. Rezerves izmantošanas sīkāki noteikumi ir paredzēti Iestāžu nolīgumā.

3. Kopēji noteikumi

17. pants

Rezerves izmanto, veicot pārskaitījumus uz attiecīgām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem.

18. pants

Pašu resursus, kas vajadzīgi rezervju finansēšanai, no dalībvalstīm nepieprasa, līdz rezerves nav izmantotas atbilstīgi 17. pantam. Pašu resursus Komisijai dara pieejamus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu [12].

III. Nobeiguma noteikumi

19. pants

Ar šo tiek atcelts Lēmums 94/729/EK.

20. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2000. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 26. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. Tasca

[1] OV C 21 E, 25.1.2000., 37. lpp.

[2] OV C 189, 7.7.2000., 80. lpp.

[3] OV C 334, 23.11.1999., 1. lpp.

[4] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[5] OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1149/1999 (OV L 139, 2.6.1999., 1. lpp.)

[6] OV L 293, 12.11.1994., 14. lpp.

[7] OV L 49, 21.2.1989., 26. lpp.

[8] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

[9] OV L 214, 13.8.1999., 31. lpp.

[10] Komisijas Regula (EK) Nr. 296/96 (1996. gada 16. februāris) par datiem, kas dalībvalstīm jānosūta, un par to izdevumu ikmēneša iegrāmatošanu, kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas, un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2776/88 (OV L 39, 17.2.1996., 5. lpp.).

[11] OV L 293, 12.11.1994., 9. lpp.

[12] OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------