<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-4/18</NO.CASE><NO.CASE>C-5/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0004</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:860">EU:C:2019:860</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20191016">16.10.2019</DATE>. – Apvienotās lietas C‑4/18 un C‑5/18</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Winterhoff</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Eisenbeis</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20191016">2019. gada 16. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļi</KEYWORD><KEYWORD>Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>132. panta 1. punkta a) apakšpunkts</KEYWORD><KEYWORD>Konkrētām darbībām vispārējās interesēs piemērojamie atbrīvojumi no nodokļa</KEYWORD><KEYWORD>Valsts pasta dienesti</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 97/67/EK</KEYWORD><KEYWORD>Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs</KEYWORD><KEYWORD>Privāts uzņēmējs, kas sniedz tiesu vai administratīvo iestāžu izdoto dokumentu formālās paziņošanas pakalpojumus</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Apvienotajās lietās C‑4/18 un C‑5/18</P><P>par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā Finanšu tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti <DATE ISO="20170531">2017. gada 31. maijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēti <DATE ISO="20180103">2018. gada 3. janvārī</DATE>, tiesvedībās</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Michael Winterhoff</HT></HT>, kas rīkojas kā <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding AG</HT> maksātnespējas administrators,</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Ulm</HT></HT> (C‑4/18),</P></DEFENDANTS><P>un</P><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Jochen Eisenbeis</HT></HT>, kas rīkojas kā <HT TYPE="ITALIC">JUREX GmbH</HT> maksātnespējas administrators,</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bundeszentralamt für Steuern</HT></HT> (C‑5/18),</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>] (referents), tiesneši I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I. Jarukaitis</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: H. Saugmandsgors Ēe [<HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="2"?><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">M. Winterhoff</HT>, kas rīkojas kā <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding AG</HT> maksātnespējas administrators, un <HT TYPE="ITALIC">J. Eisenbeis</HT>, kas rīkojas kā <HT TYPE="ITALIC">JUREX GmbH</HT> maksātnespējas administrators, vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Hahn</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Steuerberater</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Kanitz</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Somijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">H. Leppo</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W. Mölls</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">L. Lozano Palacios</HT> un <HT TYPE="ITALIC">L. Nicolae</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (<DATE ISO="19971215">1997. gada 15. decembris</DATE>) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="015" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 15, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="052" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 52, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="225" PAGE.FIRST="49" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 225, 49. lpp.</REF.DOC.OJ>), (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Direktīva 97/67<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 2. panta 13. punktu un 3. panta 4. punktu, kā arī Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 132. panta 1. punkta a) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šie lūgumi tika iesniegti saistībā ar divām lietām – pirmo lietu starp <HT TYPE="ITALIC">Michael Winterhoff</HT>, kas rīkojas kā <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding AG</HT> maksātnespējas administrators, un <HT TYPE="ITALIC">Finanzamt Ulm</HT> (Ulmas Finanšu pārvalde, Vācija) (lieta C‑4/18) un otru lietu starp <HT TYPE="ITALIC">Jochen Eisenbeis</HT>, kas rīkojas kā <HT TYPE="ITALIC">JUREX GmbH</HT> maksātnespējas administrators, un <HT TYPE="ITALIC">Bundeszentralamt für Steuern</HT> (Galvenā federālā nodokļu pārvalde, Vācija) (lieta C‑5/18) – par atteikumu atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) dokumentu formālās paziņošanas pakalpojumus, ko šīs sabiedrības sniedz tiesām un administratīvajām iestādēm.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 97/67</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 97/67 2. pantā, kas ietverts tās 1. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Mērķis un piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, ir sniegtas šādas definīcijas:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Pasta pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un sadali [piegādi].</TXT></NP></ITEM></LIST><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1.a</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Pasta pakalpojumu sniedzējs<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir uzņēmums, kas sniedz vienu vai vairākus pasta pakalpojumus.</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Savākšana<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir pasta sūtījumu savākšana, ko veic pasta pakalpojumu sniedzējs.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Piegāde<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir process no šķirošanas piegādes centrā līdz pasta sūtījumu piegādei adresātiem.</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Pasta sūtījums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējiem tas jānogādā. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Ierakstīts sūtījums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir pakalpojums, kur pēc vienotas likmes dod garantiju pret zuduma, nolaupīšanas vai sabojāšanas risku un vajadzības gadījumā pēc pieprasījuma sūtītājam izsniedz dokumentu, kurš ir apstiprinājums tam, ka pasta sūtījums ir nodots piekļuves vietā un/vai piegādāts adresātam.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Universālā pakalpojuma sniedzējs<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir valsts vai privāts pasta pakalpojumu sniedzējs, kurš dalībvalstī sniedz universālu pasta pakalpojumu vai kādu tā daļu un kura identitāte ir paziņota Komisijai saskaņā ar 4. pantu.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Lietotājs<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas sūtītāja vai adresāta statusā gūst labumu no pasta pakalpojumu sniegšanas.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ietilpst tās 3.–6. pants. 3. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis savā teritorijā nodrošina to, ka lietotājiem ir tiesības uz universālo pakalpojumu, kas saistīts ar noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās.</ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA><P>Katra dalībvalsts pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka universālajā pakalpojumā ietilpst vismaz šādi:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>to pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars ir līdz diviem kilogramiem,</P></ITEM><ITEM><P>to pasta paku savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars ir līdz desmit kilogramiem,</P></ITEM><ITEM><P>ierakstīto sūtījumu un apdrošināto sūtījumu pakalpojumi.</P></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="003.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā pantā noteiktais universālais pakalpojums ietver iekšzemes un pārrobežu pakalpojumus.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Atbilstoši minētās direktīvas 4. pantam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka universālais pakalpojums ir garantēts, un informē Komisiju par pasākumiem, ko tā ir veikusi, lai izpildītu šo pienākumu. Šīs direktīvas 21. pantā minēto komiteju informē par pasākumiem, ko dalībvalstis noteikušas, lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var norādīt vienu vai vairākus uzņēmumus kā universālā pakalpojuma sniedzējus, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu visā attiecīgās valsts teritorijā. Dalībvalstis var norādīt dažādus uzņēmumus, lai nodrošinātu dažādus universālā pakalpojuma elementus un/vai lai pakalpojumu sniegtu dažādās attiecīgās valsts teritorijas daļās. [..]</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstis paziņo Komisijai savu norādīto universālā pakalpojuma sniedzēju identitāti. [..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2006/112</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/112 IX sadaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Atbrīvojumi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> 1. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Vispārīgi noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir ietverts 131. pants, kurā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus [Savienības tiesību] noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs direktīvas tās pašas IX sadaļas 2. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> ir iekļauts 132. pants, kura 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pakalpojumus, ko sniedz valsts pasta dienesti, izņemot pasažieru pārvadājumus un telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī ar tiem saistītu preču piegādi;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vācijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Umsatzsteuergesetz</HT> (Apgrozījuma nodokļa likums, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT><QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>) redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā C‑4/18, to darījumu vidū, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta 1. apakšpunkts, atbilstoši šī likuma 4. panta 11.b punktam no nodokļa ir atbrīvoti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>tieši uz pasta sistēmu attiecināmi <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post AG</HT> darījumi<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> redakcijā, kas piemērojama pamatlietā C‑5/18, proti, redakcijā, kas ir spēkā no <DATE ISO="20100701">2010. gada 1. jūlija</DATE>, saskaņā ar šī likuma 4. panta 11.b punktu no nodokļa ir atbrīvoti šādi darījumi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Universālais pakalpojums, kas ir minēts [Direktīvas 97/67] 3. panta 4. punktā. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa, uzņēmējam atbilstoši Galvenās federālās nodokļu pārvaldes apliecinājumam attiecībā pret šo iestādi ir jāapņemas visās vietās visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā piedāvāt universālo pakalpojumu vai kādu daļu no šī pakalpojuma atbilstoši pirmajam teikumam.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pasta likums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Postgesetz</HT> (<DATE ISO="19971222">1997. gada 22. decembra</DATE> Pasta likums, <HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 1997 I, 3294. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietās, 11. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Universālā pakalpojuma jēdziens un apjoms<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Universālais pakalpojums ir pasta pakalpojumu minimums atbilstoši 4. panta 1. punktam, kas visā teritorijā tiek sniegti noteiktā kvalitātē un par pieņemamām cenām. Universālais pakalpojums ir tikai tie pasta pakalpojumi, kas pakļauti licencēšanai, un pasta pakalpojumi, kas vismaz daļēji no pārvadāšanas viedokļa var tikt sniegti ar licencēšanai pakļautajiem pakalpojumiem. Tie ietver tikai tādus pakalpojumus, kas vispārīgi tiek uzskatīti par vitāli svarīgiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><HT TYPE="ITALIC">Bundesregierung</HT> [federālā valdība] saskaņā ar 1. punktu ir pilnvarota ar rīkojumu, kam nepieciešama [<HT TYPE="ITALIC">Bundestag</HT> (federālā parlamenta apakšpalāta, Vācija)] un [<HT TYPE="ITALIC">Bundesrat</HT> (federālā padome), Vācija)] piekrišana, noteikt universālā pakalpojuma saturu un apjomu [..].<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Šī likuma 33. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Formālas paziņošanas pienākums<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Licences turētājam, kas sniedz vēstuļu piegādes pakalpojumus, ir pienākums veikt dokumentu formālu paziņošanu neatkarīgi no to svara atbilstoši procesuālo noteikumu un likumu, kas reglamentē administratīvo paziņošanu, normām. Šī pienākuma robežās licences turētājam tiek piešķirtas suverēnas pilnvaras (pilnvarotais uzņēmējs).<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Atbilstoši minētā likuma 34. pantam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Atlīdzība par formālo paziņošanu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Licences turētājam, kuram ir šāds pienākums, ir tiesības uz atlīdzību. Šai atlīdzībai ir jāsedz izdevumi par visiem licences turētāja sniegtajiem pakalpojumiem, ieskaitot apliecināšanu likumā noteiktajā kārtībā un apliecinošo dokumentu nosūtīšanu atpakaļ. Atlīdzībai ir jāatbilst 20. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tai ir nepieciešama regulatīvās iestādes atļauja. [..]<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Universālā pasta pakalpojuma noteikumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><DATE ISO="19991215">1999. gada 15. decembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Post-Universaldienstleistungsverordnung</HT> (Universālā pasta pakalpojuma noteikumi) (<HT TYPE="ITALIC">BGBl</HT>. 1999 I, 2418. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietās, 1. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>Universālais pakalpojums<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> ir šādi pasta pakalpojumi:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>(1)</NO.P><TXT>vēstuļu korespondences pārvadāšana Pasta likuma 4. panta 2. punkta nozīmē, ciktāl to svars nepārsniedz 2000 gramus un izmērs nepārsniedz Pasaules pasta konvencijā un atbilstošajos izpildes noteikumos paredzēto izmēru;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>adresētu pasta paku, kuru svars nepārsniedz 20 kilogramus un kuru izmērs nepārsniedz Pasaules pasta konvencijā un atbilstošajos izpildes noteikumos paredzēto izmēru, pārvadāšana;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>avīžu un laikrakstu pārvadāšana Pasta likuma 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. [..]</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Vēstuļu korespondences pārvadāšana ietver arī šādus sūtījumu veidus:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>(1)</NO.P><TXT>ierakstīts sūtījums (vēstuļu korespondence, kas pēc vienotas likmes tiek apdrošināta pret zuduma, nolaupīšanas vai sabojāšanas risku un tiek izsniegta pret saņemšanas apstiprinājumu);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(2)</NO.P><TXT>apdrošināts sūtījums (vēstuļu korespondence, kuru apdrošina par vērtību, kādu deklarē sūtītājs zuduma, nolaupīšanas vai sabojāšanas gadījumā);</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>(3)</NO.P><TXT>sūtījums ar pēcmaksu (vēstuļu korespondence, kas saņēmējam tiek izsniegta tikai pēc noteiktas naudas summas saņemšanas);</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(4)</NO.P><TXT>sūtījums ar ātru piegādi (vēstuļu korespondence, kuru pēc tās ienākšanas šķirošanas punktā īpašs piegādes dienests piegādā cik vien ātri iespējams).<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Civilprocesa kodekss</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Zivilprozessordnung</HT> (Civilprocesa kodekss) 176. panta 1. punktā par formālo paziņošanu ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>Ja pastam, tiesu iestāžu darbiniekam vai tiesas izpildītājam tiek dots paziņošanas rīkojums vai kādai citai iestādei tiek prasīts veikt paziņošanu, tiesas kanceleja nodod paziņojamo dokumentu slēgtā aploksnē kopā ar sagatavotu paziņošanas apstiprinājuma veidlapu. [..]<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Atbilstoši šī kodeksa 182. pantam, kas arī attiecas uz formālo paziņošanu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="182.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Lai pierādītu paziņošanu [..], uz tam paredzētās veidlapas ir jāatzīmē apstiprinājums. [..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="182.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Paziņošanas apstiprinājumu kā oriģinālu vai elektronisku dokumentu nekavējoties nosūta atpakaļ tiesas kancelejai.<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑4/18</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. Winterhoff</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT>, pret kuru ar <HT TYPE="ITALIC">Amtsgericht Ulm</HT> (Ulmas pirmās instances tiesa, Vācija) <DATE ISO="20110706">2011. gada 6. jūlija</DATE> spriedumu ir sākta maksātnespējas procedūra, maksātnespējas administrators; vēl ar to pašu spriedumu <HT TYPE="ITALIC">M. Winterhoff</HT> tika iecelts par maksātnespējas administratoru. Šī sabiedrība ir galvenais mātesuzņēmums grupā, kas ar savu meitasuzņēmumu starpniecību, kuras atrodas visā Vācijas teritorijā, sniedza pasta pakalpojumus. 2008. un 2009. gadā šīs grupas galvenā darbība bija dokumentu paziņošanas rīkojumu izpilde saskaņā ar Vācijas publisko tiesību normām, un tie tika uzskatīti par darījumiem, kuri ir atbrīvoti no PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Pēc nodokļu revīzijas attiecībā uz laikposmu no 2008. gada augusta līdz 2009. gada maijam Ulmas nodokļu administrācija uzskatīja, ka par šādiem paziņošanas darījumiem ir jāpiemēro PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> sākumā iesniedza sūdzību par šo lēmumu un pēc tam, kad šī sūdzība bija noraidīta, cēla prasību <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Baden Württemberg</HT> (Bādenes–Virtembergas Finanšu tiesa, Vācija). Tiesvedības laikā Ulmas nodokļu administrācija – atbildētāja minētajā tiesā – izdeva ikgadējos paziņojumus par PVN attiecībā uz 2008. un 2009. gadu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Minētās tiesvedības gaitā tika sākta arī maksātnespējas procedūra pret <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Winterhoff</HT> tika iecelts par tās maksātnespējas administratoru. Tādēļ viņš iesaistījās notiekošajā procedūrā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Baden-Württemberg</HT> (Bādenes–Virtembergas Finanšu tiesa) tajā celto <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> prasību noraidīja, pamatodamās uz to, ka par dokumentu formālo paziņošanu nevar tikt piemērots lūgtais atbrīvojums no nodokļa. It īpaši šī tiesa uzskatīja, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">UStG</HT> 4. panta 11.b punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, ciktāl no PVN ir atbrīvoti tikai tieši uz pasta sistēmu attiecināmi <HT TYPE="ITALIC">Deutsche Post</HT> darījumi, un, otrkārt, ka nav iespējams tieši atsaukties uz Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jo dokumentu formālās paziņošanas darījumi neietilpst universālajā pakalpojumā šīs tiesību normas izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. Winterhoff</HT> vērsās iesniedzējtiesā – <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā Finanšu tiesa, Vācija) ar apelācijas sūdzību (<HT TYPE="ITALIC">Revision</HT>) par šo lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa šaubās, pirmām kārtām, par to, vai uzņēmējs, kas galvenokārt veic tiesu vai administratīvo iestāžu izdoto dokumentu formālu paziņošanu, var tikt uzskatīts par universālā pakalpojuma sniedzēju Direktīvas 97/67 2. panta 13. punkta izpratnē. Šī tiesa it īpaši šaubās par iespēju pielīdzināt šīs darbības Direktīvas 97/67 3. panta 4. punktā noteiktajam specifiskajam gadījumam, proti, pasta sūtījumam vai pasta pakai, vai ierakstītam sūtījumam, kurš arī minēts šajā tiesību normā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Otrām kārtām, iesniedzējtiesa šaubās par to, vai var tikt uzskatīts, ka tāda sabiedrība kā <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> nodrošina <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>valsts pasta dienestu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> pakalpojumu sniegšanu Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, un vai tādējādi formālās paziņošanas pakalpojumi, ko tā sniedz, ir jāatbrīvo no PVN atbilstoši šai tiesību normai. Par to, konkrēti, liecinot fakts, ka šāda paziņošana palīdzot nodrošināt pareizu tiesvedību un tādējādi esot vispārējās interesēs. Savukārt, tā kā privātpersona nevarot prasīt, lai tiktu veikta formāla paziņošana, tad nevarot tikt uzskatīts, ka šāds darījums ietilpst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>visiem lietotājiem<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> pieejamajos pakalpojumos Direktīvas 97/67 3. panta 1. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā Finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>Vai uzņēmējs, kas veic dokumentu formālu [paziņošanu] atbilstoši publisko tiesību normām, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>universālā pakalpojuma sniedzējs<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> [Direktīvas 97/67] 2. panta 13. punkta nozīmē, kurš sniedz universālu pasta pakalpojumu vai kādu tā daļu, un vai šie pakalpojumi atbilstoši [Direktīvas 2006/112] 132. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir atbrīvoti no nodokļa?<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lieta C‑5/18</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">J. Eisenbeis</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">JUREX</HT>, pret kuru ar <DATE ISO="20110701">2011. gada 1. jūlija</DATE> spriedumu ir sākta maksātnespējas procedūra, maksātnespējas administrators; vēl ar to pašu spriedumu <HT TYPE="ITALIC">J. Eisenbeis</HT> tika iecelts par maksātnespējas administratoru. Šī sabiedrība tostarp izpildīja dokumentu formālās paziņošanas rīkojumus Vācijas teritorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>2010. gadā <HT TYPE="ITALIC">JUREX</HT> lūdza Galvenajai federālajai nodokļu pārvaldei izdot izziņu par atbrīvojumu no PVN attiecībā uz minētajiem paziņošanas pakalpojumiem. Šī sabiedrība attiecībā pret šo iestādi uzņēmās piedāvāt visā Vācijas teritorijā šādus dokumentu formālās paziņošanas pakalpojumus saskaņā ar piemērojamiem procesuālajiem noteikumiem un likumiem atbilstoši licencēm, ko šajā nolūkā piešķīrusi <HT TYPE="ITALIC">Bundesnetzagentur</HT> (Federālā tīklu aģentūra, Vācija).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20100804">2010. gada 4. augusta</DATE> lēmumu Galvenā federālā nodokļu pārvalde, pamatodamās uz to, ka pakalpojumi, uz ko tas attiecas, neietilpst universālajā pasta pakalpojumā, noraidīja minēto lūgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Saņēmusi <HT TYPE="ITALIC">J. Eisenbeis</HT> celto prasību, <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Köln</HT> (Ķelnes Finanšu tiesa, Vācija) atteikumu par atbilstošajiem pakalpojumiem piemērot atbrīvojumu no PVN apstiprināja ar tādu pašu pamatojumu, kādu sniegusi Galvenā federālā nodokļu pārvalde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">J. Eisenbeis</HT> vērsās iesniedzējtiesā – <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā Finanšu tiesa) ar apelācijas sūdzību (<HT TYPE="ITALIC">Revision</HT>) par šo lēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar tādu pašu pamatojumu, kāds sniegts lietā C‑4/18, <HT TYPE="ITALIC">Bundesfinanzhof</HT> (Federālā Finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>1)</NO.P><TXT>Vai dokumentu formāla [paziņošana] atbilstoši publisko tiesību normām (procesuālo noteikumu un likumu, kas [reglamentē] administratīvo [paziņošanu], normām – Pasta likuma 33. panta 1. punkts) ir universālais pasta pakalpojums atbilstoši Direktīvas 97/67 [..] 3. panta 4. punktam?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde:</TXT><P>vai uzņēmējs, kas veic dokumentu formālu piegādi atbilstoši publisko tiesību normām, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>universālā pakalpojuma sniedzējs<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> [Direktīvas 97/67] 2. panta 13. punkta nozīmē, kurš sniedz universālo pasta pakalpojumu vai kādu tā daļu, un vai šie pakalpojumi atbilstoši [Direktīvas 2006/112] 132. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir atbrīvoti no nodokļa?<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20180201">2018. gada 1. februāra</DATE> lēmumu lietas C‑4/18 un C‑5/18 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī galīgā sprieduma taisīšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Prasītāji pamatlietās apstrīd lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Konkrēti, viņi apgalvo, pirmkārt, ka, tā kā uzdoto jautājumu mērķis ir noskaidrot, vai Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams par tādiem darījumiem, kādi aplūkoti pamatlietās, šie jautājumi neesot noderīgi pamatlietu izlemšanai. Proti, ja tiktu atbildēts, ka ir jāuzskata, ka pamatlietās aplūkotie pakalpojumi ietilpst universālajā pakalpojumā un ka tādu pasta pakalpojumu, kādi aplūkoti pamatlietās, sniedzēji ir uzskatāmi par universālā pakalpojuma sniedzējiem, tad par šiem pakalpojumiem noteikti būtu jāpiemēro atbrīvojums no nodokļa atbilstoši minētajai tiesību normai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar pamatlietu C‑5/18 iesniedzējtiesa ar <DATE ISO="20161215">2016. gada 15. decembra</DATE> rīkojumu jau esot atzinusi, ka dokumentu formālās paziņošanas rīkojumu izpilde ietilpst universālajā pakalpojumā, uz kuru attiecas atbrīvojums no PVN. No šī rīkojuma izrietot, ka minētajai tiesai neesot nekādu šaubu par to, kā interpretēt Savienības tiesību normas, kas ir šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets, tādēļ neesot jāvēršas Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Tiesas un valstu tiesu sadarbības ietvaros, kas ieviesta ar LESD 267. pantu, tikai valsts tiesai, kurā iesniegta lieta un kura ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jāizvērtē gan prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība, lai tā varētu taisīt savu spriedumu, gan jautājumu, ko tā uzdod Tiesai, atbilstība. Tādējādi, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190305">2019. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eesti Pagar</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑349/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:172">EU:C:2019:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>No tā izriet, ka uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju attiecas atbilstības prezumpcija. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190305">2019. gada 5. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eesti Pagar</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑349/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:172">EU:C:2019:172</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā gadījumā attiecībā uz argumentu, kas izklāstīts šī sprieduma 33. punktā, ir jākonstatē, ka no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka iesniedzējtiesā faktiski ir iesniegtas lietas, kurās tai ir jālemj par to, vai par dokumentu formālās paziņošanas darbībām, ko veica <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">JUREX</HT>, ir jāpiemēro atbrīvojums no PVN atbilstoši Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Šajā ziņā no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka [iesniedzēj]tiesa uzskata, ka Tiesas atbildei uz uzdotajiem jautājumiem ir izšķiroša nozīme šo lietu izlemšanā. Šajos apstākļos šķiet, ka Tiesas atbilde uz uzdotajiem jautājumiem ir nepieciešama, lai iesniedzējtiesa varētu taisīt spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Attiecībā uz prasītāju pamatlietā izvirzīto argumentu, kas atgādināts šī sprieduma 34. punktā, pietiek konstatēt, ka iesniedzējtiesa lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu norāda, ka tai ir šaubas par atbildi, kādu Tiesa sniegs uz uzdotajiem jautājumiem. Turklāt šie lietas dalībnieki nav snieguši nekādu informāciju, kas varētu atspēkot iepriekšējā punktā izdarītos konstatējumus, ka iesniedzējtiesā izskatīšanā ir lietas, kuru izlemšana ir atkarīga no atbildēm, ko Tiesa sniegs uz uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>No tā izriet, ka lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemami kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Ar saviem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 97/67 2. panta 13. punkts un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi vēstuļu piegādes pakalpojumu sniedzēji, kādi ir pamatlietā, kuriem kā valsts licences turētājiem, kas tiem ļauj piedāvāt šo pakalpojumu, atbilstoši valsts tiesību normām ir pienākums veikt tiesu vai administratīvo iestāžu izdoto dokumentu formālu paziņošanu, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>universālā pakalpojuma sniedzējiem<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> šo tiesību normu izpratnē, un tādēļ par šiem pakalpojumiem ir jāpiemēro atbrīvojums no PVN kā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>valsts pasta dienestu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> sniegtiem pakalpojumiem atbilstoši Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Uzreiz ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktu par pakalpojumiem, kurus sniedz valsts pasta dienesti, kā arī preču piegādi, kas ar tiem saistīta, ir piemērojams atbrīvojums no PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Kā Tiesa jau ir nospriedusi, ja atbilstoši Direktīvas 2006/112 131. pantam atbrīvojumi, kas paredzēti šīs direktīvas 2.–9. nodaļā, ir piemērojami tostarp ar nosacījumiem, kurus dalībvalstis izvirza, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos, kā arī ļaunprātīgu izmantošanu, šie nosacījumi nedrīkst skart paredzēto atbrīvojumu satura noteikšanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2001. gada 11. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Francija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑76/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:12">EU:C:2001:12</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050526">2005. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kingscrest Associates</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Montecello</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑498/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:322">EU:C:2005:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Proti, Direktīvas 2006/112 132. pantā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa ir autonomi Savienības tiesību jēdzieni un tādējādi tiem ir jāsniedz vienota definīcija Eiropas Savienības līmenī (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050526">2005. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kingscrest Associates</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Montecello</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑498/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:322">EU:C:2005:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 2016. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Les Jardins de Jouvence</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑335/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:36">EU:C:2016:36</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā skatījumā PVN piemērošana par konkrētu darījumu vai atbrīvojums no PVN nevar būt atkarīgs no tā kvalifikācijas valsts tiesībās (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050526">2005. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kingscrest Associates</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Montecello</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑498/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:322">EU:C:2005:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070614">2007. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Haderer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑445/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:344">EU:C:2007:344</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vārdi, kas izmantoti, lai apzīmētu Direktīvas 2006/112 132. pantā minēto atbrīvojumu, ņemot vērā, ka atbrīvojums no nodokļa ir atkāpe no vispārējā principa, ka PVN tiek iekasēts par katru pakalpojumu, ko par atlīdzību sniedz nodokļa<?PAGE NO="10"?> maksātājs, ir jāinterpretē šauri. Tomēr šo vārdu interpretācijai ir jāatbilst minēto atbrīvojumu mērķiem un ir jābūt ievērotām kopējās PVN sistēmas pamatā esošā nodokļu neitralitātes principa prasībām. Šauras interpretācijas prasība nenozīmē, ka vārdi, kas izmantoti, definējot 132. pantā norādītos atbrīvojumus, būtu jāinterpretē tā, ka šie atbrīvojumi zaudētu savu iedarbību (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170921">2017. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aviva</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑605/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:718">EU:C:2017:718</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171026">2017. gada 26. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">The English Bridge Union</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑90/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:814">EU:C:2017:814</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, ka Direktīvas 2006/112 132. pants ir ietverts šīs direktīvas IX sadaļas 2. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>. No tā izriet, ka šajā pantā paredzēto atbrīvojumu mērķis ir veicināt atsevišķas darbības vispārējās interesēs, kāda ir pakalpojumu sniegšana, ko veic valsts pasta dienesti, kuri minēti šī panta 1. punkta a) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Konkrēti, no šī mērķa rakstura izriet, ka šis atbrīvojums nevar attiekties uz īpašiem pakalpojumiem, kas nav nošķirami no pakalpojumiem vispārējās interesēs, tostarp pakalpojumiem, kuri tiek sniegti, apmierinot saimnieciskās darbības subjektu konkrētās vajadzības (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TNT Post UK</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑357/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:248">EU:C:2009:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tomēr nevar tikt uzskatīts, ka, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktu, atbrīvojums attiektos uz tādiem valsts pasta dienestu sniegtiem pakalpojumiem, par kuru nosacījumiem ir notikušas individuālas sarunas. Šādi pakalpojumi pēc sava rakstura atbilst konkrētām attiecīgo šādu pakalpojumu lietotāju vajadzībām (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TNT Post UK</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑357/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:248">EU:C:2009:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka šī sprieduma 46. punktā minētais vispārējais mērķis pasta pakalpojumu nozarē izpaužas kā konkrētāks mērķis piedāvāt sabiedrības pamatvajadzībām atbilstošus pasta pakalpojumus par zemāku cenu. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām Savienības tiesībām šāds mērķis būtībā atbilst Direktīvas 97/67 mērķim, proti, piedāvāt universālo pasta pakalpojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TNT Post UK</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑357/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:248">EU:C:2009:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>valsts pasta dienesti<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāuzskata par pakalpojumu sniedzējiem, vai tie būtu valsts vai privāti uzņēmumi, kas uzņemas sniegt sabiedrības pamatvajadzībām atbilstošus pasta pakalpojumu un līdz ar to faktiski pilnībā vai daļēji nodrošināt universālo pasta pakalpojumu dalībvalstī, kā ir definēts Direktīvas 97/67 3. pantā (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TNT Post UK</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑357/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:248">EU:C:2009:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150421">2015. gada 21. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Zviedrija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑114/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:249">EU:C:2015:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Attiecībā uz minēto <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>universālā pasta pakalpojuma<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> jēdzienu, lai gan tā aprises ir definētas Direktīvas 97/67 3. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru šāds pakalpojums atbilst noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanai par pieņemamām cenām visiem lietotājiem, šī panta 4. punktā ir paredzēts, ka katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka universālajā pakalpojumā ietilpst vismaz pakalpojumi, kurus veido tādu pasta sūtījumu un pasta paku savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz šajā tiesību normā norādīto svaru, kā arī ierakstīto sūtījumu un apdrošināto sūtījumu pakalpojumi. Direktīvas 97/67 2. panta 4.–6. un 9. punktā dažādās definīcijās ir sniegtas papildu norādes par šāda minimālā pakalpojuma saturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>No lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietās aplūkotos pakalpojumus veido dokumentu formālā paziņošana tiesvedībās vai administratīvajos procesos. Saskaņā ar šādai paziņošanai piemērojamajiem noteikumiem par paziņojamo dokumentu tiek izdots paziņošanas rīkojums, kurš tiek uzticēts pasta dienestam vai analogam pakalpojumu sniedzējam. Šis dokuments tiek ielikts slēgtā aploksnē, kurai ir pievienota sagatavota šī dokumenta izsniegšanas apstiprinājuma veidlapa, kura, tiklīdz pirmais minētais dokuments ir paziņots, tiek nosūtīta atpakaļ iestādei, kura izdevusi minēto rīkojumu. No šiem lūgumiem arī izriet, ka pakalpojumu sniedzējs, kurš veic formālo paziņošanu, nepiedāvā vienotas likmes apdrošināšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>No paša Direktīvas 97/67 3. panta 4. punkta formulējuma un, it īpaši, no tajā ietvertā vārda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>vismaz<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> izriet, ka, lai gan dalībvalstij ir vismaz jāraugās, lai tajā minētie pakalpojumi tiktu nodrošināti, tomēr var tikt uzskatīts, ka arī citi pasta pakalpojumi attiecīgā gadījumā ietilpst šīs dalībvalsts garantētajā universālajā pakalpojumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tādējādi, bez nepieciešamības pārbaudīt, vai tādi pakalpojumi, kādus sniedza <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">JUREX</HT>, ietilpst kādā no īpašajām pasta pakalpojumu kategorijām, uz kurām norādīts Direktīvas 97/67 3. panta 4. punktā, šajā gadījumā ir jāmin, ka tiem raksturīgo īpašību dēļ un apstākļu, kādos tie tiek sniegti, dēļ katrā ziņā var tikt uzskatīts, ka šie pakalpojumi ietilpst universālajā pakalpojumā, kas definēts minētajā pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka uz uzņēmējiem, kas pilnībā vai daļēji nodrošina universālo pasta pakalpojumu, attiecas īpašs tiesiskais režīms, kas ietver īpašus pienākumus. Proti, atšķirība starp <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>valsts pasta dienestiem<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> un citiem uzņēmējiem nav rodama sniegto pakalpojumu raksturā, bet gan faktā, ka uz tiem attiecas šāds režīms (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150421">2015. gada 21. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Zviedrija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑114/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:249">EU:C:2015:249</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka aplūkotajā laikposmā uz <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">JUREX</HT> faktiski attiecās noteikumi, kas izriet nevis no individuālām sarunām, bet gan no īpašiem pienākumiem atbilstoši Vācijas tiesiskajam regulējumam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Konkrēti, atbilstoši šim regulējumam tādas licences īpašniekam, ar kuru tam ir atļauts sniegt vēstuļu piegādes pakalpojumus, ir pienākums veikt dokumentu formālo paziņošanu neatkarīgi no to svara saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem un likumiem, kas reglamentē administratīvo paziņošanu. Turklāt atlīdzība šādas licences turētājam atbilst šajā tiesiskajā regulējumā izvirzītajām prasībām un tai ir nepieciešama valsts kompetentās iestādes atļauja. Vēl no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka ar tiesu nolēmumu formālo paziņošanu sāk ritēt prasības celšanas termiņi un šī paziņošana ietver valsts dienesta paredzēto uzdevumu deleģēšanu, jo, tā kā atbilstoši Vācijas tiesiskajam regulējumam vēstuļu piegādes pakalpojumu sniedzējam ir jāizpilda formālās paziņošanas rīkojums, tam ir uzticēta valsts vara, lai tas varētu izpildīt savus pienākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šo pakalpojumu mērķis ir nevis apmierināt saimnieciskās darbības subjektu vai citu īpašu lietotāju konkrētās vajadzības, bet gan nodrošināt pareizu tiesvedību, jo šie pakalpojumi ļauj formāli paziņot dokumentus tiesvedībās vai administratīvajos procesos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Turpinot, attiecībā uz nosacījumu, kas paredzēts Direktīvas 97/67 3. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru universālais pakalpojums tiek sniegts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>visiem lietotājiem<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, kā norāda iesniedzējtiesa, formālās paziņošanas rīkojumu izdevēji, kuri minēti pamatlietās aplūkotajā Vācijas tiesiskajā regulējumā, galvenokārt ir tiesas un administratīvās iestādes. No tā izriet, ka šo paziņošanu nevar prasīt jebkura privātpersona, bet tā galvenokārt ir pieejama publisko tiesību subjektiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Tomēr šis apstāklis nekādi nerada šķēršļus tam, lai nosacījums, uz kuru ir norādīts iepriekšējā punktā, šajā gadījumā tiktu uzskatīts par izpildītu. Konkrēti, pirmām kārtām, kā Komisija pamatoti atgādina rakstveida apsvērumos, pasta pakalpojumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>lietotāji<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> Direktīvas 97/67 2. panta 17. punkta izpratnē ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras saņem šādus pakalpojumus ne tikai kā sūtītāji, bet arī kā šo pakalpojumu adresāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Otrām kārtām, ja formālā paziņošana tiek veikta, izpildot publisko tiesību subjektu izdotus rīkojumus, publisko tiesību subjektu darbības mērķis tomēr ir nevis apmierināt tiem pašiem raksturīgās vajadzības, bet gan nodrošināt tiesu sistēmas vai administratīvās sistēmas, kurā šī paziņošana ietilpst, pareizu darbību. Tādējādi šī darbība tiek veikta visu to subjektu uzdevumā, uz kuriem attiecas iespēja paziņot dokumentu, ievērojot šī sprieduma 52. punktā minēto procedūru.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Trešām kārtām, kā Komisija arī pamatoti uzsver, dokumentu formālās paziņošanas pakalpojums ir tikai universālā pakalpojuma sastāvdaļa, kas ir jānodrošina dalībvalstij, jo tā turklāt var saskaņā ar Direktīvas 97/67 4. panta 2. punktu brīvi iecelt vairākus pakalpojumu sniedzējus, lai nodrošinātu dažādas universālā pakalpojuma sastāvdaļas vai lai šo pakalpojumu sniegtu dažādās valsts teritorijas daļās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Visbeidzot, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka dokumentu formālās paziņošanas pakalpojumi, kas ir obligāti jāsniedz licences, kura ļauj tam sniegt vēstuļu piegādes pakalpojumus, īpašniekam, saskaņā ar tiem noteikto valsts tiesisko regulējumu ir jāsniedz par pieņemamām cenām un jebkurā Vācijas teritorijas vietā; tomēr tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir uzskatāms, ka tādi pakalpojumi, kādi ir aplūkoti pamatlietās, atbilst Vācijas sabiedrības pamatvajadzībām saskaņā ar konkrēto mērķi pasta pakalpojumu nozarē, kas atgādināts šī sprieduma 49. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka tādi saimnieciskās darbības veicēji, kādas ir <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">JUREX</HT>, kuras – kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, bet kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, – katra bija tādas licences īpašniece, kas ļauj tām sniegt vēstuļu piegādes pakalpojumus, un kurām tātad jebkurā Vācijas teritorijas vietā bija jānodrošina dokumentu formālās paziņošanas pakalpojumi, saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kuri izvirzīti šī sprieduma 57. punktā, nodrošina daļu no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>universālā pasta pakalpojuma<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> Direktīvas 97/67 3. panta izpratnē. Kā izriet no šī sprieduma 50. punkta, tā kā šie pakalpojumi ir daļa no minētā pakalpojuma, šādi saimnieciskās darbības subjekti ir uzskatāmi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>valsts pasta dienestiem<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo tie sniedz minētos pakalpojumus, tādējādi šiem pakalpojumiem ir jābūt atbrīvotiem no PVN atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Šos apsvērumus nevar atspēkot apstāklis, ka atbilstoši pamatlietās aplūkotajam valsts tiesiskajam regulējumam netiek uzskatīts, ka attiecīgie pakalpojumi būtu daļa no universālā pakalpojuma. Proti, kā izriet no šī sprieduma 42.–44. punkta, konkrēta darījuma kvalifikācija valsts tiesībās nevar izraisīt to, ka tiek piemērots PVN, ja atbilstoši Savienības tiesībām attiecībā uz šo darījumu ir piemērojams atbrīvojums no PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Tāpat ir attiecībā uz apstākli, ko rakstveida apsvērumos uzsvērusi Somijas valdība, – ka Komisijai, pretrunā pienākumam, kurš noteikts Direktīvas 97/67 4. panta 2. punktā, nebija darīta zināma <HT TYPE="ITALIC">DIREKTexpress Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">JUREX</HT> kā pakalpojumu sniedzēju, kuras nodrošina daļu no universālā pasta pakalpojuma, identitāte.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>It īpaši šī paziņošanas pienākuma neizpilde, pieņemot, ka tā tiek pierādīta, pati par sevi nevar izraisīt to, ka dalībvalstis drīkstētu pēc savas patikas nepiemērot atbrīvojumu, kas paredzēts Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pat ja tas būtu saistīts ar pakalpojumiem, kas ietilpst universālajā pasta pakalpojumā. Proti, ja dalībvalstīm tiktu atzīta šāda iespēja, tad rastos risks, ka netiks ievērota judikatūra, kas izklāstīta šī sprieduma 42.–44. punktā, kā arī nodokļu neitralitātes princips, kas PVN iekasēšanas jomā nepieļauj atšķirīgu attieksmi pret saimnieciskās darbības subjektiem, kuri veic tos pašus darījumus (par pēdējo minēto jautājumu skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">JP Morgan Fleming Claverhouse Investment Trust</HT> un <HT TYPE="ITALIC">The Association of Investment Trust Companies</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑363/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:391">EU:C:2007:391</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Šī sprieduma 65. punktā izklāstītie apsvērumi nav apstiprināti arī Direktīvas 97/67 3. panta 7. punktā, saskaņā ar kuru universālais pakalpojums ietver gan valsts pakalpojumus, gan pārrobežu pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Lai gan ar šo tiesību normu pārrobežu pasta pakalpojumi tiešām ir ietverti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>universālā pakalpojuma<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> jēdzienā, kas ir definēts Direktīvas 97/67 3. pantā, tādēļ vien šī tiesību norma nevar tikt interpretēta tādējādi, ka ar to tādi valsts pakalpojumi, kādi aplūkoti pamatlietās, būtu izslēgti no šī jēdziena piemērošanas jomas tādēļ, ka šo pakalpojumu sniegšana, ko veic attiecīgais pakalpojumu sniedzējs, neietver pārrobežu pakalpojumus. Proti, pietiek norādīt – kā izriet no šī sprieduma 62. punkta –, ka tas, ka dalībvalsts var brīvi iecelt vairākus pakalpojumu sniedzējus, lai nodrošinātu dažādas universālā pakalpojuma daļas vai lai pakalpojums tiktu sniegts dažādās attiecīgās valsts teritorijas daļās, nozīmē, ka šī dalībvalsts var izlemt uzticēt konkrētam uzņēmējam tikai dokumentu formālās paziņošanas pakalpojumu, kāds aplūkots pamatlietās, kas attiecas vienīgi uz attiecīgās dalībvalsts teritoriju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 97/67 2. panta 13. punkts un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka vēstuļu piegādes pakalpojumu sniedzēji, kādi aplūkoti pamatlietās, kuriem kā valsts licences turētājiem, kas tiem ļauj piedāvāt šo pakalpojumu, saskaņā ar valsts tiesību normām ir pienākums veikt tiesu vai administratīvo iestāžu izdoto dokumentu formālu paziņošanu, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>universālā pakalpojuma sniedzējiem<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> šo tiesību normu izpratnē, tādēļ par šiem pakalpojumiem ir jāpiemēro atbrīvojums no PVN kā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>valsts pasta dienestu<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> sniegtiem pakalpojumiem atbilstoši Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta a) apakšpunktam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK (<DATE ISO="19971215">1997. gada 15. decembris</DATE>) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/6/EK (2008. gada 20. februāris), 2. panta 13. punkts un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka vēstuļu piegādes pakalpojumu sniedzēji, kādi aplūkoti pamatlietās, kuriem kā valsts licences turētājiem, kas tiem ļauj piedāvāt šo pakalpojumu, saskaņā ar valsts tiesību normām ir pienākums veikt tiesu vai administratīvo iestāžu izdoto dokumentu formālu paziņošanu, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>universālā pakalpojuma sniedzējiem<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> šo tiesību normu izpratnē, tādēļ par šiem pakalpojumiem ir jāpiemēro atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa kā par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>valsts pasta dienestu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> sniegtiem pakalpojumiem atbilstoši Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta a) apakšpunktam.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>