02003R2003 — LV — 20.06.2021 — 019.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem (OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 168 |
1 |
1.5.2004 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2076/2004 (2004. gada 3. decembris), |
L 359 |
25 |
4.12.2004 |
|
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (ΕΚ) Nr. 162/2007 (2007. gada 19. februāris), |
L 51 |
7 |
20.2.2007 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1107/2008 (2008. gada 7. novembris), |
L 299 |
13 |
8.11.2008 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1020/2009 (2009. gada 28. oktobris), |
L 282 |
7 |
29.10.2009 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 137/2011 (2011. gada 16. februāris), |
L 43 |
1 |
17.2.2011 |
|
|
L 75 |
12 |
15.3.2012 |
||
|
L 134 |
1 |
18.5.2013 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1257/2014 (2014. gada 24. novembris), |
L 337 |
53 |
25.11.2014 |
|
|
L 242 |
24 |
9.9.2016 |
||
|
L 175 |
25 |
28.6.2019 |
||
|
L 377 |
3 |
11.11.2020 |
||
|
L 190 |
74 |
31.5.2021 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 2003/2003
(2003. gada 13. oktobris)
par mēslošanas līdzekļiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Darbības joma un definīcijas
1. pants
Darbības joma
Šī regula attiecas uz produktiem, ko laiž tirgū kā mēslošanas līdzekļus ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”.
2. pants
Definīcijas
Regulā ir spēkā šādas definīcijas.
“Mēslošanas līdzeklis” nozīmē materiālu, kura galvenā funkcija ir apgādāt augus ar barības vielām.
“Primārā barības viela” nozīmē tikai slāpekli, fosforu un kāliju.
“Sekundārā barības viela” nozīmē kalciju, magniju, nātriju un sēru.
“Mikroelementi” nozīmē boru, kobaltu, varu, dzelzi, mangānu, molibdēnu un cinku, kas daudzumos, kuri ir nelieli, salīdzinot ar primārajām un sekundārajām barības vielām, ir svarīgi augu augšanai.
“Neorganisks mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kurā minētās barības vielas ir kā minerālvielas, ko iegūst ekstrahējot vai fizikālā un/vai ķīmiskā rūpniecības procesā. Kalcija ciānamīdu, urīnvielu un tās kondensācijas un molekulu asociācijas produktus, kas satur mikroelementus helātu vai kompleksu formā, pēc tradīcijas klasificē kā neorganiskus mēslošanas līdzekļus.
“Mikroelements helāta formā” nozīmē mikroelementu, kas saistīts ar kādu no I pielikuma E.3.1. iedaļā minētajām organisko vielu molekulām.
“Mikroelements kompleksa formā” nozīmē mikroelementu, kas saistīts ar kādu no I pielikuma E.3.2. iedaļā minētajām molekulām.
“Mēslošanas līdzekļa tips” nozīmē mēslošanas līdzekļus ar I pielikumā noradīto kopējo tipa apzīmējumu.
“Vienkāršs mēslošanas līdzeklis” nozīmē slāpekļa, fosfāta vai kālija mēslošanas līdzekli, kam deklarē tikai vienu primāro barības vielu.
“Kombinēts mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kam deklarē vismaz divas primārās barības vielas un ko iegūst ķīmiski vai samaisot, vai arī kombinējot abus paņēmienus.
“Komplekss mēslošanas līdzeklis” nozīmē saliktu mēslošanas līdzekli, ko iegūst ķīmiskā reakcijā, izšķīdušā vai cietā stāvoklī granulējot un kam deklarē vismaz divas primārās barības vielas. Cietā stāvoklī katra granula satur visas sastāvā uzrādītās barības vielas.
“Jaukts mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, ko iegūst, samaisot vairākus mēslošanas līdzekļus sausā veidā, bez ķīmiskas reakcijas.
“Lapu mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kas piemērots lietošanai auga lapām un no kā barības vielu augs uzņem ar lapām.
“Šķidrs mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekļa suspensiju vai šķīdumu.
“Mēslošanas līdzekļa šķīdums” nozīmē šķidru mēslošanas līdzekli, kurā nav cietu daļiņu.
“Mēslošanas līdzekļa suspensija” nozīmē divfāžu mēslošanas līdzekli, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē.
“Deklarācija” nozīmē barības vielu daudzuma norādi, kurā ietverta arī to forma un šķīdība, kas garantēta ar norādītajām pielaidēm.
“Deklarētais saturs” nozīmē kāda elementa vai tā oksīda saturu, ko saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem uzrāda uz EK mēslošanas līdzekļa etiķetes vai attiecīgajā pavaddokumentā.
“Pielaide” nozīmē atļauto barības vielas satura mērījuma novirzi no deklarētā lieluma.
“Eiropas standarts” nozīmē Eiropas Standartizācijas komitejas standartus, ko oficiāli atzinusi Kopiena un par ko atsauce publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
“Iepakojums” nozīmē noslēdzamu tvertni, kurā uzglabā, aizsargā, iekrauj un izkrauj, un izplata mēslošanas līdzekļus un kuru svars nepārsniedz 1 000 kg.
“Neiesaiņots mēslošanas līdzeklis” nozīmē mēslošanas līdzekli, kas nav iepakots šajā regulā paredzētajā veidā.
“Laišana tirgū” nozīmē mēslošanas līdzekļa piegādi vai nu par maksu, vai par velti vai uzglabāšanu piegādes mērķiem. Mēslošanas līdzekļa ievešana Eiropas Kopienas muitas teritorijā uzskatāma par laišanu tirgū.
“Ražotājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas ir atbildīga par mēslošanas līdzekļa laišanu tirgū; par ražotāju jo īpaši uzskatāms ražotājs, ievedējs, iepakotājs, kas strādā uz sava rēķina, vai persona, kura maina mēslošanas līdzekļa īpašības. Par ražotāju tomēr nav uzskatāms izplatītājs, kas nemaina mēslošanas līdzekļa īpašības.
II
NODAĻA
Laišana tirgū
3. pants
EK mēslošanas līdzeklis
Par “EK mēslošanas līdzekli” var apzīmēt mēslošanas līdzekli, kas pieder pie I pielikumā uzskaitīto mēslošanas līdzekļu tipa un atbilst šīs regulas noteikumiem.
Apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis” nevar attiecināt uz mēslošanas līdzekli, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem.
4. pants
Ražotāja statuss Kopienā
Ražotājs veic uzņēmējdarbību Kopienā, un viņš atbild par “EK mēslošanas līdzekļa” atbilstību šīs regulas noteikumiem.
5. pants
Brīva apgrozība
6. pants
Obligātie norādījumi
Lai izpildītu 9. panta prasības, dalībvalstis var noteikt, ka norādes par slāpekļa, fosfora un kālija saturu tirgū laistajos mēslošanas līdzekļos izsakāmas šādi:
slāpeklis tikai elementārformā (N); un/vai
fosfors un kālijs tikai elementārformā (P, K); vai
fosfors un kālijs tikai oksīda formā (P2O5, K2O); vai
fosfors un kālijs gan elementārā, gan oksīda formā.
Ja izvēlas fosfora un kālija saturu izteikt elementu formā, tad visas atsauces pielikumos uz oksīda formu ir lasāmas kā elementārformā un skaitliskās vērtības pārrēķina ar šādiem koeficientiem:
fosfors (P) = fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436;
kālijs (K) = kālija oksīds (K2O) × 0,830.
Dalībvalstis var noteikt, ka kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu tirgū laistajos mēslošanas līdzekļos ar sekundārajām barības vielām un, ja izpildīti 17. panta nosacījumi, mēslošanas līdzekļos ar primārajām barības vielām izsaka šādi:
oksīda formā (CaO, MgO, Na2O, SO3); vai
elementārā formā (Ca, Mg, Na, S); vai
abās šajās formās.
Lai pārrēķinātu kalcija oksīda, magnija oksīda, nātrija oksīda un sēra trioksīda saturu par kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu, izmanto šādus koeficientus:
kalcijs (Ca) = kalcija oksīds (CaO) × 0,715;
magnijs (Mg) = magnija oksīds (MgO) × 0,603;
nātrijs (Na) = nātrija oksīds (Na2O) × 0,742;
sērs (S) = sēra trioksīds (SO3) × 0,400.
Aprēķinātajam saturam oksīda vai elementa formā deklarēto skaitli noapaļo līdz tuvākajai zīmei aiz komata.
Viena vai vairāku mikroelementu — bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna vai cinka — saturu EK mēslošanas līdzekļos, kas pieder pie I pielikuma A, B, C un D iedaļā minētajiem mēslošanas līdzekļu tipiem, deklarē, ja izpildīti šādi nosacījumi:
mikroelementi ir pievienoti vismaz I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā noteiktajos minimālajos daudzumos;
EK mēslošanas līdzeklis joprojām atbilst I pielikuma A, B, C un D iedaļas prasībām.
Mikroelementu saturu deklarē šādi:
mēslošanas līdzekļiem, kas pieder pie I pielikuma E.1. iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem — saskaņā ar minētās iedaļas 6. slejas prasībām;
mēslošanas līdzekļu maisījumiem, kas minēti a) apakšpunktā un satur vismaz divus atšķirīgus mikroelementus un atbilst I pielikuma E.2.1. iedaļas prasībām, un mēslošanas līdzekļiem, kas pieder pie I pielikuma A, B, C un D iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem:
kopējo saturu, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus;
ūdenī šķīstošo saturu, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, ja šķīstošais saturs ir vismaz puse no kopējā satura.
Ja mikroelements pilnībā šķīst ūdenī, deklarē tikai ūdenī šķīstošo saturu.
Ja mikroelements ir ķīmiski saistīts ar kādu organiskas vielas molekulu, tad mikroelementa saturu deklarē tūlīt pēc ūdenī šķīstošā satura kā produkta masas procentus, pēc tam pievienojot vārdus “helatēts ar” vai “kompleksēts ar”, norādot I pielikuma E.3. iedaļā norādīto organiskās vielas molekulu. Organiskās vielas molekulas nosaukumu var aizstāt ar saīsinājumu.
7. pants
Identifikācija
8. pants
Izsekojamība
Neierobežojot 26. panta 3. punktu, ražotājs nodrošina EK mēslošanas līdzekļu izsekojamību un veic uzskaiti par mēslošanas līdzekļu izcelsmi. Šī uzskaite ir pieejama dalībvalstu inspekcijai, kamēr mēslošanas līdzekli piegādā tirgū, un turpmākos divus gadus no brīža, kad ražotājs ir pārtraucis piegādi.
9. pants
Marķējumi
Neierobežojot citus Kopienas tiesību aktus, uz 7. pantā minētajiem iepakojumiem, etiķetēm un pavaddokumentos ir šādi marķējumi:
obligātā identifikācija:
“helatēts ar …” (I pielikuma E.3.1. iedaļā noteiktais helātus veidojošā aģenta nosaukums vai saīsinājums);
“kompleksēts ar …” (I pielikuma E.3.2. iedaļā noteiktais kompleksus veidojošā aģenta nosaukums),
neobligātā identifikācija:
Norādes, kas minētas b) apakšpunktā, nedrīkst būt pretrunā a) apakšpunktā minētajām, un tām ir jābūt skaidri nodalītām.
10. pants
Marķēšana
11. pants
Valodas
Etiķetei, marķējumam uz iepakojuma un pavaddokumentos jābūt vismaz tās valsts valodā vai to dalībvalstu valodās, kurās EK mēslošanas līdzekli realizē.
12. pants
Iepakojums
Iepakotu EK mēslošanas līdzekļu iepakojumam jābūt aizdarītam tā vai ar tādu ierīci, lai atverot tiktu pilnīgā sabojāta aizdare, aizdares plomba vai pats iepakojums. Var izmantot maisus ar ventili.
13. pants
Pielaides
14. pants
Prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem
Mēslošanas līdzekļa tipu var iekļaut I pielikumā, tikai ja:
tas efektīvi nodrošina ar barības vielām;
ir nodrošinātas attiecīgas paraugu ņemšanas, analīzes un testa metodes;
normālos lietošanas apstākļos nelabvēlīgi neietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu veselību vai vidi.
15. pants
Drošības klauzula
II
SADAĻA
NOTEIKUMI PAR ĪPAŠIEM MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU TIPIEM
I
NODAĻA
Neorganiskie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi
16. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem, vienkāršiem vai saliktiem neorganiskiem primāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem, arī tādiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur sekundārās barības vielas un/vai mikroelementus un kam minimālais barības vielu saturs it tāds, kāds noteikts I pielikuma A, B, C, E.2.2. vai E.2.3. iedaļā.
17. pants
Sekundāro barības vielu deklarēšana primāro barības vielu mēslošanas līdzekļos
Kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu var deklarēt kā sekundāro barības vielu saturu EK mēslošanas līdzekļos, kas pieder pie I pielikuma A, B un C iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem, ja šo elementu minimālais daudzums ir vismaz šāds:
2 % kalcija oksīda (CaO), t. i., 1,4 % Ca;
2 % magnija oksīda (MgO), t. i., 1,2 % Mg;
3 % nātrija oksīda (Na2O), t. i., 2,2 % Na;
5 % sēra trioksīda (SO3), t. i., 2 % S.
Šādā gadījumā tipa apzīmējumam jāpievieno 19. panta 2. punkta ii) apakšpunktā noteiktie papildmarķējumi.
18. pants
Kalcijs, magnijs, nātrijs un sērs
Deklarāciju par magnija, nātrija un sēra saturu mēslošanas līdzekļos, kas minēti I pielikuma A, B un C daļā, izsaka vienā no šiem veidiem:
kopējais saturs, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus;
kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, ja šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no kopējā satura;
ja kāds no elementiem pilnībā šķīst ūdenī, tad kā masas procentus deklarē tikai ūdenī šķīstošo saturu.
19. pants
Identifikācija
Pēc kombinēto mēslošanas līdzekļu tipa apzīmējuma norāda šādu informāciju:
deklarēto sekundāro barības vielu ķīmiskie simboli iekavās pēc primāro barības vielu simboliem;
skaitļi, kas norāda primāro barības vielu saturu. Deklarēto sekundāro barības vielu saturu norāda iekavās pēc primāro barības vielu satura.
Mēslošanas līdzekļos, kas satur vairāk par vienu deklarēto barības vielu, primārās barības vielas uzrāda šādā secībā — N, P2O5 un/vai P, K2O, un/vai K — un sekundārās barības vielas: CaO un/vai Ca, MgO, un/vai Mg, Na2O, un/vai Na, SO3, un/vai S.
Deklarējot mikroelementu saturu, norāda katra mikroelementa nosaukumu un simbolu, norādot masas procentus, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā un atbilstīgi šķīdībai.
Skaitli raksta līdz pirmajai zīmei aiz komata, izņemot mikroelementus, attiecībā uz tiem rīkojas, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.
II
NODAĻA
Neorganiskie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi
20. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem neorganiskajiem sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem, arī tādiem mēslošanas līdzekļiem, kuru minimālais barības vielu saturs ir tāds, kāds noteikts I pielikuma D, E.2.2. un E.2.3. iedaļā.
21. pants
Identifikācija
Ja mēslošanas līdzeklī ir vairāk par vienu sekundāro barības vielu, secība ir šāda:
CaO un/vai Ca, MgO, un/vai Mg, Na2O, un/vai Na, SO3, un/vai S.
Deklarējot mikroelementu saturu, norāda katra mikroelementa nosaukumu un simbolu, norādot masas procentus, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā un atbilstīgi šķīdībai.
Skaitli raksta līdz pirmajai zīmei aiz komata, izņemot mikroelementus, attiecībā uz kuriem rīkojas, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.
III
NODAĻA
Neorganiskie mikroelementu mēslošanas līdzekļi
22. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem neorganiskajiem mikroelementu mēslošanas līdzekļiem, kuru minimālais barības vielu saturs ir tāds, kāds noteikts I pielikuma E.1. un E.2.1. iedaļā.
23. pants
Identifikācija
Zīmju skaitu aiz komata mikroelementiem izvēlas saskaņā ar I pielikuma E.2.1. iedaļas noteikumiem.
Zem obligāti un pēc izvēles deklarētajām sastāvdaļām uz etiķetes vai pavaddokumentos produktiem, kas minēti I pielikuma E.1. un E.2.1. iedaļā, uzrāda šādu informāciju:
“Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgās devas.”
24. pants
Iepakojums
EK mēslošanas līdzekļi, uz ko attiecas šīs nodaļas noteikumi, tiek iepakoti.
IV
NODAĻA
Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu
25. pants
Darbības joma
Šajā nodaļā vienkārši vai kombinēti amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir produkti, kuru pamatā ir amonija nitrāts un kuri ražoti, lai tos izmantotu par mēslošanas līdzekļiem, un satur vairāk nekā 28 masas % slāpekļa attiecībā pret amonija nitrātu.
Šā tipa mēslošanas līdzekļi var saturēt neorganiskas vai inertas vielas.
Vielas, ko izmanto šā tipa mēslošanas līdzekļa ražošanai, nedrīkst paaugstināt tā jutību uz siltumu vai detonācijas spēju.
26. pants
Drošības pasākumi un kontrole
27. pants
Detonācijas tests
Neierobežojot 26. pantā minētos pasākumus, ražotājs nodrošina, lai visu tipu amonija nitrāta EK mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, ko laiž tirgū, izdarītu šīs regulas III pielikuma 2., 3., (1. metode, 3. punkts) un 4. iedaļā aprakstīto detonācijas testu. Šo testu izdara kāda no 30. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā minētajām apstiprinātajām laboratorijām. Ražotāji iesniedz testu rezultātus dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 5 dienas pirms mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū vai, ja mēslošanas līdzekli ieved, vismaz 5 dienas, pirms tas nonāk pie Eiropas Kopienas robežas. Ražotājs turpmāk garantē, lai visiem laišanai tirgū piegādātajiem mēslošanas līdzekļi ar apmierinošiem rezultātiem varētu izdarīt minēto testu.
28. pants
Iepakojums
Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir pieejami galīgajam lietotājam tikai iepakoti.
III
SADAĻA
MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS
29. pants
Kontroles pasākumi
Dalībvalstis var piemērot maksu, kas nepārsniedz šādiem kontroles pasākumiem vajadzīgo testu izmaksas, bet tas neuzliek ražotājiem pienākumu testus atkārtot vai maksāt par atkārtotiem testiem, ja pirmo testu ir izdarījusi laboratorija, kas atbilst 30. panta nosacījumiem, un ja tests pierādīja minētā mēslošanas līdzekļa atbilstību.
30. pants
Laboratorijas
IV
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Pielikumu pielāgošana
31. pants
Jauni EK mēslošanas līdzekļi
32. pants
Komitejas procedūra
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
II
NODAĻA
Pārejas noteikumi
33. pants
Kompetentās laboratorijas
34. pants
Iepakojums un marķējums
Neatkarīgi no 35. panta 1. punkta iepriekšējās direktīvās noteiktos EK mēslošanas līdzekļu marķējumus, iepakojumu, etiķetes un pavaddokumentus var turpināt lietot līdz 2005. gada 11. jūnijam.
III
NODAĻA
Nobeiguma noteikumi
35. pants
Atceltās direktīvas
36. pants
Sankcijas
Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.
37. pants
Valstu tiesību akti
Dalībvalstis līdz 2005. gada 11. jūnijam ziņo Komisijai par visiem valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu, 6. panta 2. punktu, 29. panta 1. punktu un 36. pantu, un ziņo nekavējoties par visiem vēlākiem grozījumiem.
38. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot 8. pantu un 26. panta 3. punktu, kuri stājas spēkā 2005. gada 11. jūnijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
SATURS
|
I PIELIKUMS – EK mēslošanas līdzekļu tipu saraksts |
|
|
A. |
Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi |
|
A.1. |
Slāpekļa mēslošanas līdzekļi |
|
A.2. |
Fosfātu mēslošanas līdzekļi |
|
A.3. |
Kālija mēslošanas līdzekļi |
|
B. |
Neorganiskie kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi |
|
B.1. |
NPK mēslošanas līdzekļi |
|
B.2. |
NP mēslošanas līdzekļi |
|
B.3. |
NK mēslošanas līdzekļi |
|
B.4. |
PK mēslošanas līdzekļi |
|
C. |
Neorganiskie šķidrie mēslošanas līdzekļi |
|
C.1. |
Vienkāršie šķidrie mēslošanas līdzekļi |
|
C.2. |
Kombinētie šķidrie mēslošanas līdzekļi |
|
D. |
Neorganiskie sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļi |
|
E. |
Neorganiskie mikroelementu mēslošanas līdzekļi |
|
E.1. |
Mēslošanas līdzekļi, kuros ir tikai viens mikroelements |
|
E.1.1. |
Bors |
|
E.1.2. |
Kobalts |
|
E.1.3. |
Varš |
|
E.1.4. |
Dzelzs |
|
E.1.5. |
Mangāns |
|
E.1.6. |
Molibdēns |
|
E.1.7. |
Cinks |
|
E.2. |
Minimālais mikroelementa saturs procentos no mēslošanas līdzekļa svara |
|
E.3. |
Atļauto mikroelementu helatējošo un kompleksējošo aģentu saraksts |
|
F. |
Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori |
|
G. |
Kaļķošanas materiāli |
|
II PIELIKUMS – Pielaides |
|
|
1. |
Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi – absolūtā vērtība procentos no masas, ko izsaka kā N, P2O5, K2O, MgO, Cl |
|
2. |
Neorganiskie kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi |
|
3. |
Sekundārās barības vielas mēslošanas līdzekļos |
|
4. |
Mikroelementi mēslošanas līdzekļos |
|
5. |
Kaļķošanas materiāli |
|
III PIELIKUMS – Tehniskie noteikumi par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu |
|
|
1. |
Rādītāji un robežvērtības vienkāršiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu |
|
2. |
Detonācijas testa apraksts attiecībā uz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu |
|
3. |
Metodes, kā pārbaudīt atbilstību III pielikuma 1. un 2. iedaļā noteiktajām robežvērtībām |
|
4. |
Detonācijas noteikšana |
|
IV PIELIKUMS – Paraugu ņemšanas un analīzes metodes |
|
|
A. |
Paraugu ņemšanas metode mēslošanas līdzekļu kontrolei |
|
1. |
Mērķis un darbības joma |
|
2. |
Paraugu ņēmēji |
|
3. |
Definīcijas |
|
4. |
Aparatūra |
|
5. |
Kvantitatīvās prasības |
|
6. |
Paraugu ņemšanas, sagatavošanas un iepakošanas instrukcijas |
|
7. |
Gala paraugu iepakošana |
|
8. |
Paraugu ņemšanas protokols |
|
9. |
Paraugu galamērķis |
|
B. |
Mēslošanas līdzekļu analīzes metodes |
|
Vispārīgas piezīmes |
|
|
Vispārīgi noteikumi par mēslošanas līdzekļu analīzes metodēm |
|
|
1. metode |
– Parauga sagatavošana un ņemšana |
|
1.1. metode |
– Parauga ņemšana analīzei |
|
1.2. metode |
– Parauga sagatavošana analīzei |
|
1.3. metode |
– Statiskās kaudzes parauga ņemšanai analīzei |
|
2. metode |
– Slāpeklis |
|
2.1. metode |
– Amonija slāpekļa satura noteikšana |
|
2.2. metode |
– Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana |
|
2.2.1. metode |
– Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Ulša metodi |
|
2.2.2. metode |
– Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Arnda metodi |
|
2.2.3. metode |
– Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Devardas metodi |
|
2.3. metode |
–Kopējā slāpekļa noteikšana |
|
2.3.1. metode |
– Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus nesaturošā kalcija ciānamīdā |
|
2.3.2. metode |
–Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus saturošā kalcija ciānamīdā |
|
2.3.3. metode |
– Kopējā slāpekļa satura noteikšana urīnvielā |
|
2.4. metode |
– Ciānamīdu slāpekļa satura noteikšana |
|
2.5. metode |
–Biureta satura spektrofotometriskā noteikšana urīnvielā |
|
2.6. metode |
– Dažādu slāpekļa formu noteikšana vienā un tajā pašā paraugā |
|
2.6.1. metode |
– Dažādu formu slāpekļa satura noteikšana vienā un tajā pašā paraugā, kas satur nitrātu, amonija, urīnvielas un ciānamīdu slāpekli |
|
2.6.2. metode |
– Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana ar divām dažādām metodēm mēslošanas līdzekļos, kas satur slāpekli tikai nitrātu, amonija un urīnvielas slāpekļa formā |
|
2.6.3. metode |
– Urīnvielas kondensātu noteikšana ar HPLC – Izobutilēndiurīnviela un krotonilidendiurīnviela (A metode) un metilēnurīnvielas oligomēri (B metode) |
|
3. metode |
– Fosfors |
|
3.1. metode |
– Ekstrakcijas |
|
3.1.1. metode |
– Minerālskābēs šķīstošā fosfora ekstrakcija |
|
3.1.2. metode |
– 2 % skudrskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija |
|
3.1.3. metode |
– 2 % citronskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija |
|
3.1.4. metode |
– Neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija |
|
3.1.5. metode |
– Ekstrakcija ar sārmainu amonija citrātu |
|
3.1.5.1. metode |
– Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Petermana (Petermann) metodes 65 °C temperatūrā |
|
3.1.5.2. metode |
– Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Petermana (Petermann) metodes istabas temperatūrā |
|
3.1.5.3. metode |
– Žulī (Joulie) sārmainajā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija |
|
3.1.6. metode |
– Ūdenī šķīstošā fosfora ekstrakcija |
|
3.2. metode |
– Ekstrahētā fosfora noteikšana |
|
4. metode |
– Kālijs |
|
4.1. metode |
– Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana |
|
5. metode |
– Oglekļa dioksīds |
|
5.1. metode |
– Oglekļa dioksīda noteikšana – I daļa: metode cietajiem mēslošanas līdzekļiem |
|
6. metode |
– Hlors 116 |
|
6.1. metode |
– Hlorīdu noteikšana bez organisko vielu klātbūtnes |
|
7. metode |
– Maluma smalkums |
|
7.1. metode |
– Maluma smalkuma noteikšana (sausais paņēmiens) |
|
7.2. metode |
– Maluma smalkuma noteikšana fosformiltiem |
|
8. metode |
– Sekundārās barības vielas |
|
8.1. metode |
– Kopējā kalcija, kopējā magnija, kopējā nātrija un kopējā sēra ekstrakcija sulfātu formā |
|
8.2. metode |
– Kopējā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās |
|
8.3. metode |
– Ūdenī šķīstošā kalcija, magnija, nātrija un sēra ekstrakcija sulfātu formā |
|
8.4. metode |
– Ūdenī šķīstošā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās |
|
8.5. metode |
– Elementārā sēra ekstrakcija un noteikšana |
|
8.6. metode |
–Ekstrahētā kalcija manganometriska noteikšana pēc izgulsnēšanas oksalāta formā |
|
8.7. metode |
– Magnija noteikšana ar atomu absorbcijas spektrometriju |
|
8.8. metode |
– Magnija kompleksometriska noteikšana |
|
8.9. metode |
– Sulfātu satura noteikšana ar trim dažādām metodēm |
|
8.10. metode |
– Ekstrahētā nātrija noteikšana |
|
8.11. metode |
– Kalcija un formiātu satura noteikšana kalcija formiātā |
|
9. metode |
– Mikroelementi 10 % vai mazākā koncentrācijā |
|
9.1. metode |
– Kopējo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem, izmantojot aqua regia |
|
9.2. metode |
– Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem un organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem |
|
9.3. metode |
– Kobalta, vara, dzelzs, mangāna un cinka noteikšana ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju (FAAS) |
|
9.4. metode |
–Bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna un cinka noteikšana ar ICP-AES |
|
9.5. metode |
– Bora noteikšana, izmantojot spektrometriju ar azometīnu-H |
|
9.6. metode |
– Molibdēna noteikšana, izmantojot kompleksa spektrometriju ar amonija tiocianātu |
|
10. metode |
– Mikroelementi koncentrācijā, kas pārsniedz 10 % |
|
10.1. metode |
– Kopējo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem, izmantojot aqua regia |
|
10.2. metode |
– Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem un organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem |
|
10.3. metode |
– Kobalta, vara, dzelzs, mangāna un cinka noteikšana ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju (FAAS) |
|
10.4. metode |
– Bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna un cinka noteikšana ar ICP-AES |
|
10.5. metode |
– Bora noteikšana, izmantojot acidimetrisku titrēšanu |
|
10.6. metode |
– Molibdēna noteikšana, izmantojot gravimetrisko metodi ar 8-hidroksihinolīnu |
|
11. metode |
– Helātus veidojošie aģenti |
|
11.1. metode |
– Helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšana |
|
11.2. metode |
– EDTA, HEDTA un DTPA noteikšana |
|
11.3. metode |
– Ar o,o-EDDHA, o,o-EDDHMA un HBED helatētas dzelzs satura noteikšana |
|
11.4. metode |
– Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana |
|
11.5. metode |
– Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana |
|
11.6. metode |
– IDHA noteikšana |
|
11.7. metode |
– Lignosulfonātu noteikšana |
|
11.8. metode |
– Komplekso mikroelementu satura un komplekso mikroelementu frakcijas noteikšana |
|
11.9. metode |
– [S,S]-EDDS noteikšana |
|
11.10. metode |
– HGA noteikšana |
|
12. metode |
– Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori |
|
12.1. metode |
– Diciāndiamīda satura noteikšana |
|
12.2. metode |
– NBPT noteikšana |
|
12.3. metode |
– 3-metilpirazola noteikšana |
|
12.4. metode |
– TZ noteikšana |
|
12.5. metode |
– 2-NPT noteikšana |
|
12.6. metode |
– DMPP noteikšana |
|
12.7. metode |
– NBPT/NPPT noteikšana |
|
12.8. metode |
– DMPSA noteikšana |
|
13. metode |
– Smagie metāli |
|
13.1. metode |
– Kadmija satura noteikšana |
|
14 metode |
– Kaļķošanas materiāli |
|
14.1 metode |
– Granulometriskā sastāva noteikšana ar sausās un slapjās sijāšanas metodi |
|
14.2 metode |
– Karbonātus un silikātus saturošu kaļķošanas materiālu reaģētspējas noteikšana, izmantojot potenciometrisko titrēšanu ar hlorūdeņražskābi |
|
14.3 metode |
– Reaģētspējas noteikšana, izmantojot automātisko titrēšanu ar citronskābi |
|
14.4 metode |
– Kaļķošanas materiālu neitralizācijas skaitļa noteikšana |
|
14.5 metode |
– Kalcija satura noteikšana kaļķošanas materiālos ar oksalāta metodi |
|
14.6 metode |
– Kalcija un magnija satura noteikšana kaļķošanas materiālos, izmantojot kompleksonometriju |
|
14.7 metode |
–Magnija satura noteikšana kaļķošanas materiālos, izmantojot atomabsorbcijas spektrometrijas metodi |
|
14.8 metode |
– Mitruma satura noteikšana |
|
14.9 metode |
– Granulēto materiālu sadalīšanās noteikšana |
|
14.10 metode |
– Materiāla iedarbības noteikšana ar augsnes inkubēšanas metodi |
|
V PIELIKUMS |
|
|
A. |
To dokumentu saraksts, kas jāievēro ražotājiem vai to pārstāvjiem, lai apkopotu tehnisko dokumentāciju par jaunu mēslošanas līdzekļu tipu, kurš jāpievieno šīs regulas I pielikumam |
|
B. |
Prasības, kas jāievēro, lai apstiprinātu laboratorijas, kas ir kompetentas sniegt vajadzīgos pakalpojumus attiecībā uz ek mēslošanas līdzekļu atbilstības pārbaudi šīs regulas un tās pielikumu prasībām |
I PIELIKUMS
EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU TIPU SARAKSTS
A. Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi
A1. Slāpekļa mēslošanas līdzekļi
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. a) |
Kalcija nitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kalcija nitrāts un kas, iespējams, satur amonija nitrātu |
15 % N Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis vai nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis Maksimālais amonija slāpekļa saturs — 1,5 % N |
|
Kopējais slāpeklis Papildu ziņas, ko sniedz pēc izvēles: nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis |
|
1. b) |
Kalcija-magnija nitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir kalcija nitrāts un magnija nitrāts |
13 % N Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis. Minimālais magnija saturs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds 5 % MgO |
|
Nitrātu slāpeklis Ūdenī šķīstošais magnija oksīds |
|
1. c) |
Magnija nitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir magnija nitrāta heksahidrāts |
10 % N Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis |
Realizējot kristālu formā var pievienot piezīmi “kristāliskā formā” |
Nitrātu slāpeklis Ūdenī šķīstošais magnija oksīds |
|
14 % MgO Magnijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds |
|||||
|
2. a) |
Nātrija nitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija nitrāts |
15 % N Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis |
|
Nitrātu slāpeklis |
|
2. b) |
Čīles salpetris |
Produkts, ko iegūst no salpetra un kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija nitrāts |
15 % N Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis |
|
Nitrātu slāpeklis |
|
3. a) |
Kalcija ciānamīds |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kalcija ciānamīds, kalcija oksīds un kas, iespējams, satur nelielus daudzumus amonija sāļu un urīnvielas |
18 % N Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, vismaz 75 % no slāpekļa, ko deklarē kā saistītu ciānamīda formā |
|
Kopējais slāpeklis |
|
3. b) |
Kalcija ciānamīds ar nitrātiem |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kalcija ciānamīds, kalcija oksīds un kas, iespējams, satur nelielus daudzumus amonija sāļu un urīnvielas, un pievienotu nitrātu |
18 % N Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, vismaz 75 % no nenitrātu slāpekļa, ko deklarē kā saistītu ciānamīda formā. Nitrātu slāpekļa saturs: — minimālais — 1 % N — maksimālais — 3 % N |
|
Kopējais slāpeklis Nitrātu slāpeklis |
|
4 |
Amonija sulfāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir amonija sulfāts un kurā iespējams līdz 15 % kalcija nitrāta (kaļķa salpetra) |
19,7 % N Slāpeklis izteikts kā kopējais slāpekļa saturs Slāpekļa maksimālais saturs 2,2 % N, ja tiek pievienots kalcija nitrāts (kaļķa salpetris) |
Tirgojot amonija sulfāta un kalcija nitrāta (kaļķa salpetra) apvienojuma veidā, apzīmējumā jāiekļauj “satur līdz 15 % kalcija nitrāta (kaļķa salpetra)”. |
Amonija slāpeklis Kopējais slāpekļa saturs, ja tiek pievienots kalcija nitrāts (kaļķa salpetris) |
|
5. |
Amonija nitrāts vai kalcija amonija nitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir amonija nitrāts un kas var saturēt pildvielas, piem., sasmalcinātu kaļķakmeni, kalcija sulfātu, sasmalcinātu dolomītu, magnija sulfātu, kizerītu |
20 % N Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis, katru no šīm formām rēķinot kā apmēram pusi no esošā slāpekļa. Vajadzības gadījumā skatīt šīs regulas III pielikuma 1. un 2. iedaļu |
Apzīmējumu “kalcija-amonija nitrāts” lieto tikai mēslošanas līdzeklim, kas bez amonija nitrāta satur tikai kalcija karbonātu (piemēram, kaļķakmeni) un/vai magnija karbonātu un kalcija karbonātu (piemēram, dolomītu). Minimālajam šo karbonātu saturam jābūt 20 % un tīrības līmenim — vismaz 90 % |
Kopējais slāpeklis Nitrātu slāpeklis Amonija slāpeklis |
|
6. |
Amonija sulfātnitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir amonija nitrāts un amonija sulfāts |
25 % N Slāpeklis, izteikts kā amonija un nitrātu slāpeklis. Minimālais nitrātu slāpekļa saturs — 5 % |
|
Kopējais slāpeklis Amonija slāpeklis Nitrātu slāpeklis |
|
7. |
Magnija sulfonitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir amonija nitrāts, amonija sulfāts un magnija sulfāts |
19 % N Slāpeklis, izteikts kā amonija un nitrātu slāpeklis. Minimālais nitrātu slāpekļa saturs — 6 % N |
|
Kopējais slāpeklis Amonija slāpeklis |
|
5 % MgO Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds |
|
Nitrātu slāpeklis Ūdenī šķīstošais magnija oksīds |
|||
|
8. |
Magnija-amonija nitrāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenās sastāvdaļas ir amonija nitrāts un magnija jauktie sāļi (dolomīts, magnija karbonāts un/vai magnija sulfāts) |
19 % N Slāpeklis, izteikts kā amonija slāpeklis un nitrātu slāpeklis. Minimālais nitrātu slāpekļa saturs — 6 % N |
|
Kopējais slāpeklis Amonija slāpeklis Nitrātu slāpeklis |
|
5 % MgO Magnijs, izteikts kā kopējais magnija oksīds |
|
Kopējais magnija oksīds un, iespējams, ūdenī šķīstošais magnija oksīds |
|||
|
9. |
Urīnviela |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir karbonildiamīds (karbamīds) |
44 % Ν Kopējais urīnvielas slāpeklis (tostarp biurets). Maksimālais biureta saturs — 1,2 % |
|
Kopējais slāpeklis, izteikts kā urīnvielas slāpeklis |
|
10. |
Krotonilidēndiurīnviela |
Produkts, ko iegūst urīnvielas reakcijā ar formaldehīdu Monomērs savienojums |
28 % Ν Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 25 % N no krotonilidēndiurīnvielas Maksimālais urīnvielas slāpekļa saturs — 3 % |
|
Kopējais slāpeklis Urīnvielas slāpeklis, ja tas ir vismaz 1 svara % Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis |
|
11. |
Izobutilidēndiurīnviela |
Produkts, ko iegūst urīnvielas reakcijā ar izobutiraldehīdu Monomērs savienojums |
28 % Ν Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 25 % N no izobutilidēndiurīnvielas Maksimālais urīnvielas slāpekļa saturs — 3 % |
|
Kopējais slāpeklis Urīnvielas slāpeklis, ja tas ir vismaz 1 svara %Izobut ilidēndēndiurīnvielas slāpeklis |
|
12. |
Formaldehīdurīnviela |
Produkts, ko iegūst urīnvielas reakcijā ar formaldehīdu un kā galvenās sastāvdaļas ir formaldehīdurīnvielas molekulas Polimērs savienojums |
36 % N kopējais slāpeklis Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 3/5 no deklarētā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī Vismaz 31 % N no formaldehīdurīnvielas Maksimālais urīnvielas slāpekļa saturs — 5 % |
|
Kopējais slāpeklis Urīnvielas slāpeklis, ja tas ir vismaz 1svara % Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai aukstā ūdenī |
|
13. |
Slāpekļa mēslošanas līdzeklis, kas satur krotolidēndiurīnvielu |
Produktu iegūst ķīmiski, un tas satur krotolidēndiurīnvielu un vienkāršu slāpekļa mēslošanas līdzekli (A.1. saraksts, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu) |
18 % N, kas izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 3 % slāpekļa amonjaka un/vai nitrāta, un/vai urīnvielas formā Vismaz 1/3 deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no krotonilidēndiurīnvielas Maksimālais biureta saturs — (urīnvielas N + krotonilidēndiurīnvielas N) × 0,026 |
|
Kopējais slāpeklis Katrai formai, kas satur vismaz 1 % — nitrātu slāpekļa — amonija slāpekļa, — urīnvielas slāpekļa Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis |
|
14. |
Slāpekļa mēslošanas līdzeklis, kas satur izobutilidēndiurīnvielu |
Produktu iegūst ķīmiski, un tas satur izobutilidēndiurīnvielu un vienkāršu slāpekļa mēslošanas līdzekli (A.1. saraksts, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu) |
18 % N, kas izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 3 % slāpekļa amonjaka un/vai nitrāta, un/vai urīnvielas formā Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no izobutililidēndiurīnvielas Maksimālais biureta saturs — (urīnvielas N + izobutilidēndiurīnvielas N) × 0,026 |
|
Kopējais slāpeklis Katrai formai, kas satur vismaz 1 % — nitrātu slāpekļa, — amonija slāpekļa, — urīnvielas slāpekļa Izobutilidēndēndiurīnvielas slāpeklis |
|
15. |
Slāpekļa mēslošanas līdzeklis, kas satur formaldehīdurīnvielu |
Produktu iegūst ķīmiski, un tas satur formaldehīdurīnvielu un vienkāršu slāpekļa mēslošanas līdzekli (A.1. saraksts, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu) |
18 % N, izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 3 % slāpekļa amonjaka un/vai nitrāta, un/vai urīnvielas formā Vismaz 1/3 deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no formaldehīdurīnvielas Urīnvielas slāpeklim jāsatur vismaz 3/5 slāpekļa, kas šķīst karstā ūdenī Maksimālais biureta saturs — (urīnvielas N + formaldehīdurīnvielas N) × 0,026 |
|
Kopējais slāpeklis Katrai formai, kas satur vismaz 1 % — nitrātu slāpekļa, — amonija slāpekļa, — urīnvielas slāpekļa, Formaldehīdurīnvielas slāpeklis Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai aukstā ūdenī |
|
▼M5 ————— |
|||||
|
►M5 16. ◄ |
Amonija sulfāturīnviela |
Produktu iegūst ķīmiski no urīnvielas un amonija sulfāta |
30 % N Slāpeklis, izteikts kā amonija un urīnvielas slāpeklis Minimālais amonija slāpekļa saturs — 4 % Minimālais sēra saturs, izteikts kā sēra trioksīds — 12 % Maksimālais biureta saturs — 0,9 % |
|
Kopējais slāpeklis Amonija slāpeklis Urīnvielas slāpeklis Ūdenī šķīstošais sēra trioksīds |
A2. Fosfātu mēslošanas līdzekļi
Ja mēslošanas līdzekļiem, ko pārdod granulu veidā, ir noteikts daļiņu izmēra kritērijs attiecībā uz galvenajām sastāvdaļām (1., 3., 4., 5., 6. un 7. mēslošanas līdzeklis), tos nosaka ar attiecīgu analītisku metodi.
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. |
Fosfātizdedži: — tomasfosfāti, — tomasmilti |
Produktu iegūst dzelzs kausēšanas procesā, apstrādājot fosfora kausējumus, un tā galvenās sastāvdaļās ir kalcija silikofosfāti |
12 % P2O5 Fosfors, izteikts kā fosfora pentoksīds, kas šķīst minerālskābes, vismaz 75 % no deklarētā fosfora pentoksīda satura šķīst 2 % citronskābē vai P2O5 Fosfors, izteikts kā fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % citronskābē Daļiņu izmērs: — vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru — vismaz 96 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru |
|
Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs), no kura 75 % (jānorāda kā svara %) šķīst 2 % citronskābē (realizācijai Francijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā ►M1 , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3 Bulgārija, Rumānija ◄ ) Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs) un fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % citronskābē (realizācijai Apvienotajā Karalistē) Fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % citronskābē (realizācijai Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Austrijā) |
|
2. a) |
Vienkāršais superfosfāts |
Produktu iegūst sasmalcināta minerālfosfāta reakcijā ar sērskābi, tā galvenā sastāvdaļa ir monokalcija fosfāts, un tas satur arī kalcija sulfātu |
16 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 93 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī Analizējamais paraugs — 1 g |
|
Fosfora pentoksīds, kas šķīst neitrālā amonija citrātā Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds |
|
2. b) |
Koncentrēts superfosfāts |
Produktu iegūst sasmalcināta minerālfosfāta reakcijā ar sērskābi un fosforskābi, un tā galvenā sastāvdaļa ir monokalcija fosfāts, un tas satur arī kalcija sulfātu |
25 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 93 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī Analizējamais paraugs — 1 g |
|
Fosfora pentoksīds, kas šķīst neitrālā amonija citrātā Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds |
|
2. c) |
Trīskāršais superfosfāts |
Produkts, ko iegūst sasmalcināta minerālfosfāta reakcijā ar fosforskābi un kā galvenā sastāvdaļa ir monokalcija fosfāts |
38 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā, un vismaz 85 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī Testa paraugs: 3 g |
|
Fosfora pentoksīds, kas šķīst neitrālā amonija citrātā Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds |
|
3. |
Daļēji izšķīdināts fosfātiezis |
Produktu iegūst, daļēji izšķīdinot sasmalcinātu fosfātiezi ar sērskābi vai fosforskābi, kā galvenās sastāvdaļas ir monokalcija fosfāts, trikalcija fosfāts un kalcija sulfāts |
20 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 40 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī Daļiņu izmērs: — vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru — vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru |
|
Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs) Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds |
|
3. a) |
Daļēji izšķīdināts fosfātiezis ar magniju |
Produktu iegūst, ar sērskābi vai fosforskābi daļēji izšķīdinot sasmalcinātu fosfātiezi un pievienojot magnija sulfātu vai magnija oksīdu; kā galvenās sastāvdaļas ir monokalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, kalcija sulfāts un magnija sulfāts |
16 % P2O5 6 % MgO Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 40 % no deklarētā P2O5 satura šķīst ūdenī Daļiņu izmērs: — vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru — vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru |
|
Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs) Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds Kopējais magnija oksīds Ūdenī šķīstošs magnija oksīds |
|
4. |
Dikalcija fosfāts |
Produktu iegūst, izgulsnējot no minerālfosfātiem vai kauliem izšķīdušo fosforskābi, un tā galvenā sastāvdaļa ir dikalcija fosfāta dihidrāts |
38 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa) Daļiņu izmērs: — vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru — vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru |
|
Fosfora pentoksīds, kas šķīst sārmainā amonija citrātā |
|
5. |
Kalcinēts fosfāts |
Produktu iegūst, termiski apstrādājot sasmalcinātu fosfātiezi ar sārmainiem savienojumiem un silīcijskābi, un tā galvenās sastāvdaļas ir sārmains kalcija fosfāts un kalcija silikāts |
25 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa) Daļiņu izmērs: — vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru — vismaz 96 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru |
|
Fosfora pentoksīds, kas šķīst sārmainā amonija citrātā |
|
6. |
Alumīnija-kalcija fosfāts |
Produktu iegūst amorfā formā, apstrādājot termiski un smalcinot, un tā galvenās sastāvdaļas ir alumīnija un kalcija fosfāti |
30 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija) Daļiņu izmērs: — vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru — vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,630 mm acu izmēru |
|
Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs) Fosfora pentoksīds, kas šķīst sārmainā amonija citrātā |
|
7. |
Fosforītmilti |
Produktu iegūst, smalki sasmalcinot minerālfosfātus, un tā galvenās sastāvdaļas ir trikalcija fosfāts un kalcija karbonāts |
25 % P2O5 Fosfors, izteikts kā P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē Daļiņu izmērs: — vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru — Materiāla svara procenti, kas iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
|
Kopējais fosfora pentoksīds (šķīst minerālskābēs) Fosfora pentoksīds, kas šķīst 2 % skudrskābē – vismaz 99 % iet caur sietu ar 0,125 mm acu izmēru |
A.3. Kālija mēslošanas līdzekļi
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. |
Neapstrādāts kālija sāls |
Produktu iegūst no neapstrādātiem kālija sāļiem |
9 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs K2O 2 % MgO Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošs kālija oksīds Ūdenī šķīstošs magnija oksīds Kopējais nātrija oksīds Jādeklarē hlorīdu saturs |
|
2 |
Bagātināts neapstrādāts kālija sāls |
Produktu iegūst no neapstrādātiem bagātinātiem kālija sāļiem, sajaucot ar kālija hlorīdu |
18 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs K2O |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošs kālija oksīds Pēc izvēles norāda ūdenī šķīstošā magnija oksīda saturu, ja tas pārsniedz 5 % MgO |
|
3. |
Kālija hlorīds |
Produktu iegūst no neapstrādātiem kālija sāļiem, un tā galvenā sastāvdaļa ir kālija hlorīds |
37 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais kālija oksīds |
|
4. |
Kālija hlorīds ar magnija sāļiem |
Produktu iegūst no neapstrādātiem kālija sāļiem, kam pievienoti magnija sāļi, un tā galvenās sastāvdaļas ir kālija hlorīds un magnija sāļi |
37 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O |
|
Ūdenī šķīstošais kālija oksīds Ūdenī šķīstošais magnija oksīds |
|
5 % MgO Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds |
|||||
|
5. |
Kālija sulfāts |
Produktu iegūst no kālija sāļiem, un tā galvenā sastāvdaļa ir kālija sulfāts |
47 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O Maksimālais hlorīdu saturs — 3 % Cl |
|
Ūdenī šķīstošais kālija oksīds Pēc izvēles norāda hlorīdu saturu |
|
6. |
Kālija sulfāts ar magnija sāļiem |
Produktu iegūst ķīmiski no kālija sāļiem, iespējams, pievienojot magnija sāļus, un tā galvenās sastāvdaļas ir kālija sulfāts un magnija sulfāts |
22 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais kālija oksīds Ūdenī šķīstošais magnija oksīds Pēc izvēles norāda hlorīdu saturu |
|
8 % MgO Magnijs ūdenī šķīstošo sāļu formā, izteikts kā magnija oksīds Maksimālais hlorīdu saturs — 3 % Cl |
|||||
|
7. |
Kizerīts ar kālija sulfātu |
Produktu iegūst, kizerītam pievienojot kālija sulfātu |
8 % MgO Magnijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais MgO |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais magnija oksīds Ūdenī šķīstošais kālija oksīds Pēc izvēles norāda hlorīdu saturu |
|
6 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais K2O Kopējais MgO + K2O saturs: 20 % Maksimālais hlorīdu saturs — 3 % Cl |
|||||
B. Neorganiski kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi
B.1. NPK mēslošanas līdzekļi
|
|
Tipa apzīmējums: |
NPK mēslošanas līdzekļi. |
|
B.1.1. |
Dati par ražošanas metodi: |
Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas. |
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti): |
— Kopā: 20 % (N + P2O5 + K2O); — Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5, 5 % K2O |
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā norādīts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Nitrātu slāpeklis 3) Amonija slāpeklis 4) Urīnvielas slāpeklis 5) Ciānamīda slāpeklis |
1) Ūdenī šķīstošais P2O5 2) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā 3) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī 4) P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs 5) P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa) 6.a) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % citronskābē 6.b) P2O5, kas šķīst 2 % citronskābē 7) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija) 8) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē |
Ūdenī šķīstošais K2O |
1) Kopējais slāpeklis 2) Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 % svara procentu, tā jādeklarē 3) Ja pārsniedz 28 %, skatīt III. pielikuma 2. iedaļu |
1. Par NPK mēslošanas līdzekli, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosforītmiltus, jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai: — ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība, — ja ūdenī šķīstošais P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. P2O5 saturs, kas šķīst minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 % Attiecībā uz šo 1. tipu analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g 2. a) NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus vai daļēji izšķīdinātu fosfātiezi, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu un alumīnija-kalcija fosfātu. To deklarē atbilstīgi 1), 3) un 4) pozīcijā norādītajai šķīdībai Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur: — vismaz 2 % P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs [4) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 5 % P2O5, kas šķīst ūdenī un neitrālā amonija citrātā [3) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 2,5 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus” vai “NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur daļēji izšķīdinātu fosfātiezi”. Attiecībā uz šo 2. a) tipu analizējamā parauga svars 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 3 g |
1) Ūdenī šķīstošais kālija oksīds 2) Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 % 3) Var deklarēt hlorīdu saturu |
|
Fosfātu pamatsastāvdaļu daļiņu izmērs Tomasmilti: Vismaz 75 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm Alumīnija-kalcija fosfāts: Vismaz 90 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm Kalcinēts fosfāts: Vismaz 75 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm Fosforītmilti: Vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru Daļēji izšķīdināts fosfātiezis: Vismaz 90 % iet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm |
|
2. b) NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, fosforītmiltus un daļēji izšķīdinātu fosfātiezi To deklarē atbilstīgi 1) un 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai, no pēdējās atrēķinot šķīdību ūdenī Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur: — vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 5 % P2O5 atbilstīgi 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai. Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu”. 3. Gadījumā, ja NPK mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu no šādu tipu fosfātu mēslošanas līdzekļiem — tomasmilti, kalcinēts fosfāts, alumīnija-kalcija fosfāts, fosforītmilti,pēc tipa apzīmējuma jānorāda fosfāta sastāvdaļa Deklarācija par P2O5 šķīdību jāsniedz atbilstīgi turpmāk minētajai šķīdībai: — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir tomasmilti — 6. a) pozīcijā norādītā šķīdība (Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija ►M1 , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3 Bulgārija, Rumānija ◄ ), 6.b) pozīcijā norādītā šķīdība (Vācija, Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Austrija), — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir kalcinētais fosfāts: 5) pozīcijā norādītā šķīdība, — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir alumīnija-kalcija fosfāts — 7) pozīcijā norādītā šķīdība, — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir fosforītmilti — 8) pozīcijā norādītā šķīdība. |
|
||
|
B.1.2. |
Tipa apzīmējums: |
NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu vai formaldehīdurīnvielu (pēc vajadzības). |
|
Dati par ražošanas metodi: |
Produktu iegūst ķīmiski, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu, vai formaldehīdurīnvielu. |
|
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti): |
— Kopā: 20 % (N + P2O5 + K2O), — Par katru barības vielu: — — 5 % N. Vismaz ¼ no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no 5) vai 6), vai 7) slāpekļa formas. Vismaz 3/5 no deklarētā 7) pozīcijā noradītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī, — 5 % P2O5, — 5 % K2O. |
|
Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
Ρ2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Nitrātu slāpeklis 3) Amonija slāpeklis 4) Urīnvielas slāpeklis 5) Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis 6) Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis 7) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis 8) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai karstā ūdenī 9) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī |
1) Ūdenī šķīstošais P2O5 2) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā 3) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī |
Ūdenī šķīstošais K2O |
1) Kopējais slāpeklis 2) Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 svara %, tā jādeklarē 3) Viena no 5) līdz 7) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām (pēc vajadzības). Slāpekļa 7) forma jādeklarē 8) un 9) slāpekļa formā |
Par NPK mēslošanas līdzekli, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosfātiezi, šķīdība jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai: — ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība, — ja ūdenī šķīstošais P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. P2O5 saturs, kas šķīst minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 % Analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g |
1) Ūdenī šķīstošais kālija oksīds 2) Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 % 3) Var deklarēt hlorīdu saturu |
B.2. NP mēslošanas līdzekļi
|
B.2.1. |
Tipa apzīmējums: |
NP mēslošanas līdzekļi. |
|
Dati par ražošanas metodi: |
Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas. |
|
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti): |
— Kopā: 18 % (N + P2O5), — Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5. |
|
Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Nitrātu slāpeklis 3) Amonija slāpeklis 4) Urīnvielas slāpeklis 5) Ciānamīda slāpeklis |
1) Ūdenī šķīstošais P2O5 2) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā 3) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī 4) P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs 5) P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa) 6.a) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % citronskābē 6.b) P2O5, kas šķīst 2 % citronskābē 7) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija) 8) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, un vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Ja kāda no 2) līdz 5) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē |
1. NP mēslošanas līdzeklis, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosforītmiltus jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai: — ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība, — ja ūdenī šķīstošā P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. P2O5 saturs, kas šķīst tikai minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 %. Attiecībā uz šo 1. tipu analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g. 2. a) NP mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus vai daļēji izšķīdinātu fosfātiezi, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu un alumīnija-kalcija fosfātu. To deklarē atbilstīgi 1), 3) un 4) pozīcijā norādītajai šķīdībai Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur: — vismaz 2 % P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs [4) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 5 % P2O5, kas šķīst ūdenī un neitrālā amonija citrātā [3) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 2,5 % no ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NP mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus” vai “NP mēslošanas līdzeklis, kas satur daļēji izšķīdinātu fosfātiezi”. Attiecībā uz šo 2. a) tipu analizējamā parauga svars 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 3 g |
|
|
Fosfātu pamatsastāvdaļu daļiņu izmērs: Tomasmilti: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru Alumīnija-kalcija fosfāts: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru Kalcinēts fosfāts: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru Fosforītmilti: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru Fosfātiezis: vismaz 90 % izšķīdinātā iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru |
|
2. b) NP mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija- kalcija fosfātu, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, fosforītmiltus un daļēji izšķīdinātu fosfātiezi. To deklarē saskaņā atbilstīgi 1) un 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai, no pēdējās atrēķinot šķīdību ūdenī. Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur: — vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 5 % P2O5 atbilstīgi 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai. Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “NP mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu”. 3. Gadījumā, ja NP mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu no šādu tipu fosfātu mēslošanas līdzekļiem — tomasmilti, kalcinēts fosfāts, alumīnija-kalcijafosfāts, fosforītmilti —, pēc tipa apzīmējuma jānorāda fosfāta sastāvdaļa. Deklarācija par P2O5 šķīdību jāsniedz atbilstīgi turpmāk minētajai šķīdībai: — par mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir tomasmilti — 6. a) pozīcijā norādītā šķīdība (Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija ►M1 , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3 Bulgārija, Rumānija ◄ ), 6. b) pozīcijā norādītā šķīdība (Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Austrija), — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir kalcinēts fosfāts — 5) pozīcijā norādītā šķīdība, — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir alumīnija–kalcija fosfāts — 7) pozīcijā norādītā šķīdība, — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir fosforītmilti: 8) pozīcijā norādītā šķīdība. |
|
||
|
B.2.2. |
Tipa apzīmējums: |
NP mēslošanas līdzeklis, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu vai formaldehīdurīnvielu (pēc vajadzības). |
|
Dati par ražošanas metodi: |
Produktu iegūst ķīmiski, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu, vai formaldehīdurīnvielu. |
|
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti): |
— Kopā: 18 % (N + P2O5), — Par katru barības vielu: — — 5 % N. — Vismaz ¼ no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no slāpekļa 5) vai 6), vai 7) slāpekļa formas, — Vismaz 3/5 no deklarētā 7) pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī, — 5 % P2O5. |
|
Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Nitrātu slāpeklis 3) Amonija slāpeklis 4) Urīnvielas slāpeklis 5) Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis 6) Izobutilidēndiurīnvielas slāpeklis 7) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis 8) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai karstā ūdenī 9) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī |
1) Ūdenī šķīstošais P2O5 2) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā 3) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē 3) Viena no 5) līdz 7) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām (pēc vajadzības). Slāpekļa 7) forma jādeklarē 8) un 9) slāpekļa formā |
Par NP mēslošanas līdzekli, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija- kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosfātiezi, jādeklarē 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītā šķīdība: — ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība, — ja ūdenī šķīstošais P2O5 ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. P2O5 saturs, kas šķīst tikai minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 % Analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g |
|
B.3. NK mēslošanas līdzekļi
|
B 3.1. |
Tipa apzīmējums: |
NK mēslošanas līdzekļi. |
|
Dati par ražošanas metodi: |
Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas. |
|
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti): |
— Kopā: 18 % (N + K2O), — Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O. |
|
Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Nitrātu slāpeklis 3) Amonija slāpeklis 4) Urīnvielas slāpeklis 5) Ciānamīda slāpeklis |
|
Ūdenī šķīstošais K2O |
1) Kopējais slāpeklis 2) Ja kāda no 2) līdz 5) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 svara %, tā jādeklarē |
|
1) Ūdenī šķīstošais kālija oksīds 2) Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 % 3) Var deklarēt hlorīdu saturu |
|
B.3.2. |
Tipa apzīmējums: |
NPK mēslošanas līdzeklis, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu vai formaldehīdurīnvielu (pēc vajadzības). |
|
Dati par ražošanas metodi: |
Produktu iegūst ķīmiski, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, kas satur krotonilidēndiurīnvielu vai izobutilidēndiurīnvielu, vai formaldehīdurīnvielu. |
|
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti): |
— Kopā: 18 % (N + K2O), — Par katru barības vielu: — — 5 % N. — Vismaz ¼ no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no slāpekļa formas 5) vai 6), vai 7). — Vismaz 3/5 no deklarētā 7) pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī, — 5 % K2O. |
|
Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Nitrātu slāpeklis 3) Amonija slāpeklis 4) Urīnvielas slāpeklis 5) Krotonilidēndiurīnvielas slāpeklis 6) Izobutilidēndiurīnvielas slāpeklis 7) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis 8) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai karstā ūdenī 9) Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī |
|
Ūdenī šķīstošais K2O |
1) Kopējais slāpeklis 2) Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē 3) Viena no slāpekļa formām 5) līdz 7) (pēc vajadzības). Slāpekļa 7) forma jādeklarē 8) un 9) slāpekļa formā |
|
1) Ūdenī šķīstošais kālija oksīds 2) Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 % 3) Var deklarēt hlorīdu saturu |
B.4. PK mēslošanas līdzekļi
|
Tipa apzīmējums |
PK mēslošanas līdzekļi |
|
Dati par ražošanas metodi |
Produktu iegūst ķīmiski vai sajaucot, un tam nepievieno dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas |
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) |
— Kopā: 18 % (P2O5 +K2O), — Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O. |
|
Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
|
1) Ūdenī šķīstošais P2O5 2) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā 3) P2O5, kas šķīst neitrālā amonija citrātā un ūdenī 4) P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs 5) P2O5, kas šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Pētermaņa) 8) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % citronskābē 6.b) P2O5, kas šķīst 2 % citronskābē 7) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, vismaz 75 % no deklarētā P2O5 satura šķīst sārmainā amonija citrātā (pēc Džūlija) 8) P2O5, kas šķīst minerālskābēs, vismaz 55 % no deklarētā P2O5 satura šķīst 2 % skudrskābē. |
Ūdenī šķīstošais K2O |
|
1. PK mēslošanas līdzeklis, kas nesatur tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu, daļēji izšķīdinātu fosfātiezi un fosforītmiltus, jādeklarē atbilstīgi 1), 2) vai 3) pozīcijā norādītajai šķīdībai: — ja ūdenī šķīstošais P2O5 nesasniedz 2 %, deklarējama tikai 2) pozīcijā norādītā šķīdība, — ja ūdenī šķīstošais P2O5 daudzums ir vismaz 2 %, jādeklarē 3) pozīcijā norādītā šķīdība un jānorāda ūdenī šķīstošā P2O5 saturs [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. P2O5 saturs, kas šķīst tikai minerālskābēs, nedrīkst pārsniegt 2 %. Attiecībā uz šo 1. tipu analizējamā parauga svars 2) un 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 1 g. 2.a) PK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosfātmiltus vai daļēji izšķīdinātu fosfātiezi, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu un alumīnija – kalcija fosfātu. To deklarē atbilstīgi 1), 3) un 4) pozīcijā norādītajai šķīdībai. Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur: — vismaz 2 % P2O5, kas šķīst tikai minerālskābēs [4) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 5 % P2O5, kas šķīst ūdenī un neitrālā amonija citrātā [3) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 2,5 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība]. Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “PK mēslošanas līdzeklis, kas satur fosforītmiltus” vai “PK mēslošanas līdzeklis, kas satur daļēji izšķīdinātu fosfātiezi”. Attiecībā uz šo 2. a) tipu analizējamā parauga svars 3) pozīcijā norādītās šķīdības noteikšanai ir 3 g. |
1) Ūdenī šķīstošais kālija oksīds 2) Norāde “mazs hlorīdu saturs” nozīmē, ka maksimālais Cl saturs ir 2 % 3) Var deklarēt hlorīdu saturu |
|
Fosfātu pamatsastāvdaļu daļiņu izmērs: Tomasmilti: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru Alumīnija-kalcija fosfāts: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru Kalcinēts fosfāts: vismaz 75 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru Fosforītmilti: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru Daļēji izšķīdināts fosfātiezis: vismaz 90 % iet caur sietu ar 0,160 mm acu izmēru |
|
2.b) PK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija – kalcija fosfātu, nedrīkst saturēt tomasmiltus, kalcinētu fosfātu, fosforītmiltus un daļēji izšķīdinātu fosfātiezi. To deklarē atbilstīgi 1) un 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai, no pēdējās atrēķinot šķīdību ūdenī. Šā tipa mēslošanas līdzeklim jāsatur: — vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5 [1) pozīcijā norādītā šķīdība], — vismaz 5 % P2O5 atbilstīgi 7) pozīcijā norādītajai šķīdībai. Šā tipa mēslošanas līdzekļi jārealizē ar apzīmējumu “PK mēslošanas līdzeklis, kas satur alumīnija-kalcija fosfātu”. 3. Gadījumā, ja PK mēslošanas līdzeklis satur tikai vienu no šādu tipu fosfātu mēslošanas līdzekļiem — tomasmilti, kalcinēts fosfāts, alumīnija-kalcija fosfāts, fosforītmilti, — pēc tipa apzīmējuma jānorāda fosfāta sastāvdaļa. Deklarācija par P2O5 šķīdību jāsniedz atbilstīgi turpmāk minētajai šķīdībai: — par mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir tomasmilti: 6. a) pozīcijā norādītā šķīdība (Francija, Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija ►M1 , Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, ◄ ►M3 Bulgārija, Rumānija ◄ ), 6. b) pozīcijā norādītā šķīdība (Vācija, Beļģija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Austrija), — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir kalcinēts fosfāts: 5) pozīcijā norādītā šķīdība, — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir alumīnija–kalcija fosfāts: 7) pozīcijā norādītā šķīdība, — mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir fosforītmilti: 8) pozīcijā norādītā šķīdība. |
|
||
C. Neorganiskie šķidrie mēslošanas līdzekļi
C.1. Vienkāršie šķidrie mēslošanas līdzekļi
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi dati vai tipa apzīmējums |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. |
Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums |
Produktu iegūst ķīmiski vai šķīdinot ūdenī, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas, stabils atmosfēras spiedienā |
15 % N Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, vai – tikai vienas formas gadījumā – nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis vai urīnvielas slāpeklis Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026 |
|
Kopējais slāpeklis un, jebkurai formai ne mazāk par 1 %, nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis un/vai urīnvielas slāpeklis Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
|
2. |
Urīnvielas-amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa šķīdums |
Produktu iegūst ķīmiski vai šķīdinot ūdeni, satur amonija nitrātu un urīnvielu |
26 % Ν Slāpeklis, izteikts kā kopējais slāpeklis, ja urīnvielas slāpekļa daudzums ir apmēram puse no visa slāpekļa Maksimālais biureta saturs: 0,5 % |
|
Kopējais slāpeklis Nitrātu slāpeklis, amonija slāpeklis un urīnvielas slāpeklis Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
|
3. |
Kalcija nitrāta šķīdums |
Produkts, kas iegūts, ūdenī izšķīdinot kalcija nitrātu |
8 % Ν Slāpeklis, izteikts kā slāpeklis nitrāta formā, kurā maksimāli 1 % slāpekļa ir amonjaka veidā Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais CaO |
Tipa apzīmējumam vajadzības gadījumā var pievienot kādu no šādām norādēm: — lapaugu mēslošanai, — barības vielu šķīdumu gatavošanai, — mēslošanai ar irigāciju. |
Kopējais slāpeklis Ūdenī šķīstošais kalcija oksīds 5. slejā minētajiem lietošanas veidiem Pēc izvēles: — slāpeklis nitrātu formā, — slāpeklis amonjaka formā. |
|
4. |
Magnija nitrāta šķīdums |
Produktu iegūst ķīmiski un izšķīdinot ūdenī kalcija nitrātu |
6 % Ν Slāpeklis, izteikts kā nitrātu slāpeklis |
|
Nitrātu slāpeklis Ūdenī šķīstošais magnija oksīds |
|
9 % MgO Magnijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds Minimālais pH ir 4 |
|
||||
|
5. |
Kalcija nitrāta suspensija |
Produkts, iegūts suspendējot ūdenī kalcija nitrātu |
8 % N Slāpeklis, izteikts kā kopējais vai nitrātu un amonija slāpekļa maksimālais saturs — 1,0 % |
Tipa apzīmējumam vajadzības gadījumā var pievienot kādu no šādām norādēm: — lapaugu mēslošanai, — barības vielu šķīdumu un suspensiju gatavošanai, — mēslošanai ar irigāciju. |
Kopējais slāpeklis Nitrātu slāpeklis Ūdenī šķīstošais kalcija oksīds 5. slejā minētajiem lietošanas veidiem |
|
14 % CaO Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais CaO |
|||||
|
6. |
Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums ar formaldehīdurīnvielu |
Produktu iegūst ķīmiski vai šķīdinot ūdenī formaldehīdurīnvielu un slāpekļa mēslošanas līdzekli no šīs regulas A.1. saraksta, izņemot 3.a), 3.b) un 5. produktu |
18 % N izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no formaldehīdurīnvielas Maksimālais biureta saturs: (Urīnvielas N + formaldehīdurīnvielas N) × 0,026 |
|
Kopējais slāpeklis Katrai formai, kas satur vismaz 1 %: — nitrātu slāpekļa, — amonija slāpekļa, — urīnvielas slāpekļa. Formaldehīdurīnvielas slāpekļa |
|
7. |
Slāpekļa mēslošanas līdzekļa suspensija ar formaldehīdurīnvielu |
Produktu iegūst ķīmiski vai suspendējot ūdenī formaldehīdurīnvielu un slāpekļa mēslošanas līdzekli no šīs regulas A.1. saraksta, izņemot 3. a), 3. b) un 5. produktu |
18 % N, izteikts kā kopējais slāpeklis Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa satura jābūt atvasinātai no formaldehīdurīnvielas, no kuras vismaz 3/5 šķīst karstā ūdenī Maksimālais biureta saturs: (Urīnvielas N + formaldehīdurīnvielas N) × 0,026 |
|
Kopējais slāpeklis Katrai formai, kas satur vismaz 1 %: — nitrātu slāpekļa, — amonija slāpekļa, — urīnvielas slāpekļa. Formaldehīdurīnvielas slāpeklis Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst aukstā ūdenī Formaldehīdurīnvielas slāpeklis, kas šķīst tikai aukstā ūdenī |
|
8. |
Kālija formiāta ūdens šķīdums |
Produkts, ko iegūst kālija hidroksīda, formaldehīda, butiraldehīda un skudrskābes reakcijas rezultātā, kam seko atdalīšana un iztvaicēšana |
50 % kālija formiāts 28 % K2O Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs K2O 27 % formiāts |
|
Ūdenī šķīstošs kālija oksīds |
C.2. Kombinēti šķidrie mēslošanas līdzekļi
|
C.2.1. |
Tipa apzīmējums: |
NPK mēslošanas līdzekļa šķīdums. |
|
Dati par ražošanas metodi: |
Produktu iegūst ķīmiski vai izšķīdinot ūdenī un nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskās barības vielas, stabilā formā atmosfēras spiedienā. |
|
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 15 %, (N + P2O5 + K2O), — Par katru barības vielu: 2 % N, 3 % P2O5, 3 % K2O, — Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026. |
|
Forma, šķīdība un barības vielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai Citas prasības |
||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1) Kopējais slāpeklis 2) Nitrātu slāpeklis 3) Amonija slāpeklis 4) Urīnvielas slāpeklis |
Ūdenī šķīstošais P2O5 |
Ūdenī šķīstošais K2O |
1) Kopējais slāpeklis 2) Ja kāda no 2) līdz 4) pozīcijā norādītajām slāpekļa formām sasniedz vismaz 1 svara %, tā jādeklarē 3) Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Ūdenī šķīstošais P2O5 |
1) Ūdenī šķīstošais P2O5 kālija oksīds 2) Vārdus “ar mazu hlorīdu saturu” var lietot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3) Var deklarēt hlorīdu saturu |
|
C.2.2. |
Tipa apzīmējums: |
NPK mēslošanas līdzekļa šķīdums, kas satur formaldehīdurīnvielu |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī, kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas un kurš satur formaldehīdurīnvielu |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā 15 % (P2O5 + K2O) — Par katru barības vielu: — 5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas — 3 % P2O5 — 3 %K2O Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis 5. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas |
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
Ūdenī šķīstošs K2O |
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas 4. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.3. |
Tipa apzīmējums: |
NPK mēslošanas līdzekļa suspensija |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 20 % (N + P2O5 + K2O) — Par katru barības vielu: 3 % N, 4 % P2O5, 4 % K2O — Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis |
1. Ūdenī šķīstošs P2O5 2. Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5 3. Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5 |
Ūdenī šķīstošs K2O |
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus 1. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību 2. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu |
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.4. |
Tipa apzīmējums: |
NPK mēslošanas līdzekļa suspensija, kas satur formaldehīdurīnvielu |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens šķīduma, gan suspensijas vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, un kurš satur formaldehīdurīnvielu |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā 20 % (N +P2O5 +K2O) — Par katru barības vielu: — 5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas — Vismaz 3/5 no deklarētā 5. pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī — 4 % P2O5 — 4 % K2O Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis 5. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas |
1. Ūdenī šķīstošs P2O5 2. Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5 3. Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5 |
Ūdenī šķīstošs K2O |
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas 4. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus 1. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību 2. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu |
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.5. |
Tipa apzīmējums: |
NP mēslošanas līdzekļa šķīdums |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī un kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 18 % (N + P2O5) — Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5 — Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis |
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
|
||
|
C.2.6. |
Tipa apzīmējums: |
NP mēslošanas līdzekļa šķīdums, kas satur formaldehīdurīnvielu |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī, kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas un kurš satur formaldehīdurīnvielu |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā 18 % (N + P2O5) — Par katru barības vielu: — 5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas — 5 % P2O5 Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis 5. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas |
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas 4. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
|
||
|
C.2.7. |
Tipa apzīmējums: |
NP mēslošanas līdzekļa suspensija |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 18 % (N + P2O5) — Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % P2O5 — Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai. Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis |
1. Ūdenī šķīstošs P2O5 2. Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5 3. Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5 |
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus 1. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību 2. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu |
|
||
|
C.2.8. |
Tipa apzīmējums: |
NP mēslošanas līdzekļa suspensija, kas satur formaldehīdurīnvielu |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens šķīduma, gan suspensijas vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, un kurš satur formaldehīdurīnvielu |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā 18 % (N + P2O5) — Par katru barības vielu: — 5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas — Vismaz 3/5 no deklarētā 5. pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī — 5 % P2O5 Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis 5. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas |
1. Ūdenī šķīstošs P2O5 2. Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5 3. Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5 |
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas 4. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus 1. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību 2. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu |
|
||
|
C.2.9. |
Tipa apzīmējums: |
NK mēslošanas līdzekļa šķīdums |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī un kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 15 % (N + K2O) — Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O — Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis |
|
Ūdenī šķīstošs K2O |
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
|
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.10. |
Tipa apzīmējums: |
NK mēslošanas līdzekļa šķīdums, kas satur formaldehīdurīnvielu |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Atmosfēras spiedienā stabils produkts, kurš iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī, kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas un kurš satur formaldehīdurīnvielu |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā 15 % (N +K2O) — Par katru barības vielu: — 5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas — 5 %K2O Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis 5. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas |
|
Ūdenī šķīstošs K2O |
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas 4. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
|
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.11. |
Tipa apzīmējums: |
NK mēslošanas līdzekļa suspensija |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 18 % (N + K2O) — Par katru barības vielu: 3 % N, 5 % K2O — Maksimālais biureta saturs: urīnvielas N × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis |
|
Ūdenī šķīstošs K2O |
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
|
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.12. |
Tipa apzīmējums: |
NK mēslošanas līdzekļa suspensija, kas satur formaldehīdurīnvielu |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Šķidrs produkts, kura barības vielas atvasinātas gan no ūdens šķīduma, gan suspensijas vielām, nepievienojot organiskas dzīvnieku vai augu izcelsmes barības vielas, un kurš satur formaldehīdurīnvielu |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā 18 % (N +K2O) — Par katru barības vielu: — 5 % N, vismaz 25 % no kopējā deklarētā slāpekļa satura jābūt atvasinātiem no 5. pozīcijā norādītās slāpekļa formas — Vismaz 3/5 no deklarētā 5. pozīcijā norādītā slāpekļa satura jāšķīst karstā ūdenī — 5 % K2O Maksimālais biureta saturs: (urīnvielas N + urīnvielas formaldehīda N) × 0,026 |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
1. Kopējais slāpeklis 2. Nitrātu slāpeklis 3. Amonija slāpeklis 4. Urīnvielas slāpeklis 5. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas |
|
Ūdenī šķīstošs K2O |
1. Kopējais slāpeklis 2. Ja kāda no 2., 3. un 4. pozīcijā norādītajām slāpekļa formām ir vismaz 1 % no svara, tā jādeklarē 3. Slāpeklis no formaldehīdurīnvielas 4. Ja biureta saturs ir mazāks par 0,2 %, var pievienot vārdus “mazs biureta saturs” |
|
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.13. |
Tipa apzīmējums: |
PK mēslošanas līdzekļa šķīdums |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Produkts, kas iegūts ķīmiski un izšķīdinot ūdenī, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskus barības elementus |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 18 % (P2O5 + K2O) — Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
|
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
Ūdenī šķīstošs K2O |
|
Ūdenī šķīstošs P2O5 |
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
|
C.2.14. |
Tipa apzīmējums: |
PK mēslošanas līdzekļa suspensija |
|||||
|
Dati par ražošanas metodi: |
Šķidrs produkts, kura barības vielas ir atvasinātas gan no ūdens suspensijas, gan šķīduma vielām, nepievienojot dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas |
||||||
|
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) un citas prasības: |
— Kopā: 18 % (P2O5 + K2O) — Par katru barības vielu: 5 % P2O5, 5 % K2O |
||||||
|
Forma, šķīdība un uzturvielu saturs, kas jādeklarē, kā noteikts 4., 5. un 6. slejā – Daļiņu izmērs |
Dati mēslošanas līdzekļu identificēšanai – Citas prasības |
||||||
|
N |
P2O5 |
K2O |
N |
P2O5 |
K2O |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
||
|
|
1. Ūdenī šķīstošs P2O5 2. Neitrālā amonija citrātā šķīstošs P2O5 3. Neitrālā amonija citrātā un ūdenī šķīstošs P2O5 |
Ūdenī šķīstošs K2O |
|
Mēslošanas līdzekļi nedrīkst saturēt tomasmiltus, alumīnija kalcija fosfātu, kalcinētus fosfātus, daļēji izšķīdinātus fosfātus vai fosfātiežus 1. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir mazāks par 2 %, deklarē tikai 2. pozīcijā norādītās formas šķīdību 2. Ja ūdenī šķīstošā P2O5 saturs ir vismaz 2 %, deklarē 3. pozīcijā norādītās formas šķīdību un ūdenī šķīstošā P2O5 saturu |
1. Ūdenī šķīstošs kālija oksīds 2. Vārdus “mazs hlorīdu saturs” var izmantot tikai tad, ja Cl saturs nepārsniedz 2 % 3. Var deklarēt hlorīdu saturu |
||
D. Neorganiskie sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļi
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi dati vai tipa apzīmējums |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. |
Kalcija sulfāts |
Dabīgs vai rūpnieciski iegūts produkts, kas satur kalcija sulfātu ar dažādu hidratācijas pakāpi |
25 % CaO 35 % SO3 Kalcijs un sērs, izteikts kā kopējais CaO + SO3 Maluma smalkums: — vismaz 80 % iet caur sietu ar 2 mm acu platumu, — vismaz 99 % iet caur sietu ar 10 mm acu platumu |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Kopējais sēra trioksīds Pēc izvēles: kopējais CaO |
|
2. |
Kalcija hlorīda šķīdums |
Rūpnieciski iegūts kalcija hlorīda šķīdums |
12 % CaO Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošais CaO |
|
Kalcija oksīds Pēc izvēles: augu apsmidzināšanai |
|
2.1. |
Kalcija formiāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija formiāts |
33,6 % CaO Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs CaO 56 % formiāts |
|
Kalcija oksīds Formiāts |
|
2.2. |
Kalcija formiāts šķidrā formā |
Produkts, ko iegūst, šķīdinot ūdenī kalcija formiātu |
21 % CaO Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs CaO 35 % formiāts |
|
Kalcija oksīds Formiāts |
|
2.3. |
Iminodidzintarskābes kalcija helāts |
Ķīmiski iegūts līdzeklis, kura galvenā sastāvdaļa ir iminodidzintarskābes kalcija helāts, kuram nav pievienotas dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskas barības vielas |
9 % CaO Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs CaO, kas helatēts ar iminodidzintarskābi (IDHA) |
|
Kalcijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs CaO, kas helatēts ar iminodidzintarskābi (IDHA) |
|
3. |
Elementārais sērs |
Salīdzinoši attīrīts dabisks vai rūpniecisks produkts |
98 % S (245 %: SO3) Sērs, izteikts kā kopējais SO3 |
|
Kopējais sēra trioksīds |
|
4. |
Kizerīts |
Minerālas izcelsmes produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir magnija sulfāta monohidrāts |
24 % MgO 45 % SO3 Magnijs un sērs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds un sēra trioksīds |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais magnija oksīds Pēc izvēles: ūdenī šķīstošais sēra trioksīds |
|
5. |
Magnija sulfāts |
Produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir magnija sulfāta heptahidrāts |
15 % MgO 28 % SO3 Ja pievieno mikroelementus un deklarē saskaņā ar 6. panta 4. un 6. punktu: 10 % MgO 17 % SO3 Magnijs un sērs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds un sēra trioksīds |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais magnija oksīds Ūdenī šķīstošais sēra trioksīds |
|
5.1. |
Magnija sulfāta šķīdums |
Produkts, ko iegūst izšķīdinot ūdenī rūpnieciski iegūtu magnija sulfātu |
5 % MgO 10 % SO3 Magnijs un sērs, izteikts kā ūdenī šķīstošais magnija oksīds un ūdenī šķīstošais sēra trioksīds |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais magnija oksīds Pēc izvēles: ūdenī šķīstošais sērskābes anhidrīds |
|
5.2. |
Magnija hidroksīds |
Produktu iegūst ķīmiski, un tā galvenā sastāvdaļa ir magnija hidroksīds |
60 % MgO Daļiņu izmērs: vismaz 99 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
|
Kopējais magnija oksīds |
|
5.3. |
Magnija hidroksīda suspensija |
Produkts, iegūts suspendējot 5.2. tipu |
24 % MgO |
|
Kopējais magnija oksīds |
|
6. |
Magnija hlorīda šķīdums |
Produkts, ko iegūst izšķīdinot rūpnieciski iegūtu magnija hlorīdu |
13 % MgO Magnijs, izteikts kā magnija oksīds Maksimālais kalcija saturs: 3 % CaO |
|
Magnija oksīds |
E. Neorganiskie mēslošanas līdzekļi ar mikroelementiem
Paskaidrojums:
Uz visu E. daļu attiecināmas šādas piezīmes.
piezīme:
Helatējošu aģentu var apzīmēt saīsināti, kā noteikts E.3. iedaļā.
piezīme:
Ja pēc produkta izšķīdināšanas ūdenī nepaliek ciets atlikums, to var apzīmēt kā “šķīstošu”.
piezīme:
Ja mikroelements ir helatētā formā, norāda pH diapazonu, kāds garantē helatētās frakcijas pieņemamu stabilitāti.
E.1. Mēslošanas līdzekļi, kas satur tikai vienu mikroelementu
E.1.1. Bors
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procentuālais sastāvs). Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1.a |
Borskābe |
Produkts, ko iegūst, ar skābi iedarbojoties uz borātu |
14 % ūdenī šķīstošs B |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
1.b |
Nātrija borāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija borāts |
10 % ūdenī šķīstošs B |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
1.c |
Kalcija borāts |
Produktu iegūst no kolemanīta vai pandermīta, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija borāti |
7 % kopējais B Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
Var pievienot parastos komercnosaukumus |
Kopējais bors (B) |
|
1.d |
Bora etanolamīns |
Produktu iegūst, borskābei reaģējot ar etanolamīnu |
8 % ūdenī šķīstošs B |
|
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
1.e |
Bora mēslošanas līdzekļa šķīdums |
Produktu iegūst, šķīdinot 1.a un/vai 1.b un/vai 1.d |
2 % ūdenī šķīstošs B |
Apzīmējumā jāiekļauj sastāvdaļu nosaukumi |
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
1.f |
Bora mēslošanas līdzekļa suspensija |
Produktu iegūst, suspendējot ūdenī 1.a un/vai 1.b un/vai 1.c un/vai 1.d tipu |
2 % kopējais B |
Apzīmējumā jāiekļauj sastāvdaļu nosaukumi |
Kopējais bors (B) Ūdenī šķīstošais bors (B), ja tāds ir |
E.1.2. Kobalts
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
2.a |
Kobalta sāls |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir kobalta minerālsāls |
19 % ūdenī šķīstošais Co |
Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums |
Ūdenī šķīstošais kobalts (Co) |
|
2.b |
Kobalta helāts |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur kobaltu, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
5 % no ūdenī šķīstošā kobalta; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā kobalta helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošs kobalts (Co) Pēc izvēles: kopējais kobalta (Co) daudzums, ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti kobalts (Co), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
2.c |
Kobalta mēslošanas līdzekļa šķīdums |
2.a un/vai 2.b vai 2.d tipa šķīdums ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošais Co Sajaucot 2.a un 2.d tipu, kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 40 % no ūdenī šķīstošā Co |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) neorganiskā anjona(-u) (ja tāds(-i) ir) nosaukums; 2) nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu vai nosaukums atļautajam kompleksveidotājam aģentam (ja tāds ir), ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais kobalts (Co) Kobalts (Co), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā kobalta un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu Kobalts (Co), kas kompleksēts ar atļauto kompleksveidotāju aģentu, kuru iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu Pēc izvēles: kopējais kobalta (Co) daudzums, ko helatē atļautais(-ie) helātveidotājs(-i) aģents(-i) |
|
2.d |
Kobalta komplekss |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur kobaltu, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem |
5 % ūdenī šķīstošais Co; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā kobalta |
Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais kobalts (Co) Kopējais kompleksētais kobalts (Co) |
E.1.3. Varš
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
3.a |
Vara sāls |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara minerālsāls |
20 % ūdenī šķīstošs Cu |
Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums |
Ūdenī šķīstošais varš (Cu) |
|
3.b |
Vara oksīds |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara oksīds |
70 % kopējais Cu Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
|
Kopējais varā (Cu) |
|
3.c |
Vara hidroksīds |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara hidroksīds |
45 % kopējais Cu Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
|
Kopējais varš (Cu) |
|
3.d |
Vara helāts |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur varu, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
5 % no ūdenī šķīstošā vara; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā vara helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošs varš (Cu) Pēc izvēles: kopējais varš (Cu), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti varš (Cu), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
3.e |
Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir varš |
Produktu iegūst, sajaucot 3.a un/vai 3.b un/vai 3.c un/vai tikai vienu 3.d tipu un pēc vajadzības pildvielu, kas nav barības viela un nav toksiska |
5 % kopējais Cu |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) vara sastāvdaļu nosaukums(-i); 2) helātus veidojošā aģenta nosaukums, ja tāds ir |
Kopējais varš (Cu) Ūdenī šķīstošs varš (Cu), ja tas ir vismaz ¼ no kopējā vara Helatēts varš (Cu), ja tāds ir |
|
3.f |
Vara mēslošanas līdzekļa šķīdums |
3.a un/vai 3.d vai 3.i tipa šķīdums ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošais Cu Sajaucot 3.a un 3.i tipu, kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 40 % no ūdenī šķīstošā Cu |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) neorganiskā anjona(-u) (ja tāds(-i) ir) nosaukums; 2) nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu vai nosaukums atļautajam kompleksveidotājam aģentam, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais varš (Cu) Varš (Cu), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu Varš (Cu), kas kompleksēts ar atļauto kompleksveidotāju aģentu, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu Pēc izvēles: kopējais varš (Cu), ko helatē atļautais(-ie) helātveidotājs(-i) aģents(-i) |
|
3.g |
Vara oksihlorīds |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir vara oksihlorīds [Cu2Cl(OH)3] |
50 % kopējais Cu Daļiņu izmērs: vismaz 98 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
|
Kopējais varš (Cu) |
|
3.h |
Vara mēslošanas līdzekļa suspensija |
Produktu iegūst, suspendējot ūdenī 3.a un/vai 3.b un/vai 3.c un/vai 3.d un/vai 3.g tipu |
17 % kopējais Cu |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) anjonu (ja tādi ir) nosaukumi; 2) nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Kopējais varš (Cu) Ūdenī šķīstošais varš (Cu), ja tāds ir Varš (Cu), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā vara un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
3.i |
Vara komplekss |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur varu, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem |
5 % ūdenī šķīstošais Cu; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā vara |
Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais varš (Cu) Kopējais kompleksētais varš (Cu) |
E.1.4. Dzelzs
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
4.a |
Dzelzs sāls |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir dzels minerālsāls |
12 % ūdenī šķīstoša Fe |
Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums |
Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe) |
|
4.b |
Dzelzs helāts |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur dzelzi, kura ķīmiski kombinēta ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
5 % no ūdenī šķīstošās dzelzs, no kuras helatētā frakcija ir vismaz 80 %; vismaz 50 % no ūdenī šķīstošās dzelzs helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe) Pēc izvēles: kopējā dzelzs (Fe), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti dzelzs (Fe), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
4.c |
Dzelzs mēslošanas līdzekļa šķīdums |
4.a un/vai 4.b vai 4.d tipa šķīdums ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošā Fe Sajaucot 4.a un 4.d tipu, kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 40 % no ūdenī šķīstošās Fe |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) neorganiskā(-o) anjona(-u) (ja tāds(-i) ir) nosaukums(-i); 2) nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu vai nosaukums atļautajam kompleksveidotājam aģentam, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe) Dzelzs (Fe), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu Dzelzs (Fe), kas kompleksēta ar atļauto kompleksveidotāju aģentu, kuru iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu Pēc izvēles: kopējā dzelzs (Fe), ko helatē atļautais(-ie) helātveidotājs(-i) aģents(-i) |
|
4.d |
Dzelzs komplekss |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur dzelzi, kura ķīmiski savienota ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem |
5 % ūdenī šķīstošā Fe; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošās dzelzs |
Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe) Kopējā kompleksētā dzelzs (Fe) |
E.1.5. Mangāns
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
5.a |
Mangāna sāls |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir mangāna (II) sāls |
17 % ūdenī šķīstošais Mn |
Apzīmējumā jāiekļauj asociētā anjona nosaukums |
Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn) |
|
5.b |
Mangāna helāts |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur mangānu, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
5 % no ūdenī šķīstošā mangāna; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mangāna helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošs mangāns (Mn) Pēc izvēles: kopējais mangāns (Mn), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti mangāns (Mn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
5.c |
Mangāna oksīds |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir mangāna oksīdi |
40 % kopējais Mn Daļiņu izmērs: vismaz 80 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
|
Kopējais mangāns (Mn) |
|
5.d |
Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir mangāns |
Produktu iegūst, samaisot 5.a un 5.c tipus |
17 % kopējais Mn |
Apzīmējumā jāiekļauj mangāna sastāvdaļu nosaukums |
Kopējais mangāns (Mn) Ūdenī šķīstošs mangāns (Mn), ja tas ir vismaz ¼ no kopēja mangāna satura |
|
5.e |
Mangāna mēslošanas līdzekļa šķīdums |
5.a un/vai 5.b vai 5.g tipa šķīdums ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošais Mn Sajaucot 5.a un 5.g tipu, kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 40 % no ūdenī šķīstošā Mn |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) neorganiskā(-o) anjona(-u) (ja tāds(-i) ir) nosaukum(-i); 2) nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu vai nosaukums atļautajam kompleksveidotājam aģentam, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn) Mangāns (Mn), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1% ūdenī šķīstošā mangāna un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu Mangāns (Mn), kas kompleksēts ar atļauto kompleksveidotāju aģentu, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu Pēc izvēles: kopējais mangāna (Mn) daudzums, ko helatē atļautais(-ie) helātveidotājs(-i) aģents(-i) |
|
5.f |
Mangāna mēslošanas līdzekļa suspensija |
Produktu iegūst, suspendējot ūdenī 5.a un/vai 5.b un/vai 5.c tipu |
17 % kopējais Mn |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) anjonu (ja tādi ir) nosaukumi; 2) nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Kopējais mangāns (Mn) Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn), ja tāds ir Mangāns (Mn), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mangāna un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
5.g |
Mangāna komplekss |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur mangānu, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem |
5 % ūdenī šķīstošais Mn; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mangāna |
Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn) Kopējais kompleksētais mangāns (Mn) |
E.1.6. Molibdēns
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
6.a |
Nātrija molibdāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir nātrija molibdāts |
35 % ūdenī šķīstošs Mo |
|
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
|
6.b |
Amonija molibdāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir amonija molibdātu |
50 % ūdenī šķīstošs Mo |
|
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
|
6.c |
Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir molibdēns |
Produktu iegūst, sajaucot 6.a un 6.b tipu |
35 % ūdenī šķīstošs Mo |
Apzīmējumā jāiekļauj molibdēna sastāvdaļu nosaukums |
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
|
6.d |
Mēslošanas līdzekļa šķīdums, kura pamatā ir molibdēns |
Produktu iegūst, šķīdinot ūdenī 6.a tipu un/vai vienu no 6.b tipiem |
3 % ūdenī šķīstošs Mo |
Apzīmējumā jāiekļauj molibdēna sastāvdaļas(-u) nosaukums(-i) |
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
E.1.7. Cinks
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielas saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
7.a |
Cinka sāls |
Produktu iegūst ķīmiski, un tā galvenā sastāvdaļa ir cinka minerālsāls |
15 % ūdenī šķīstošs Zn |
Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums |
Ūdenī šķīstošais cinks (Zn) |
|
7.b |
Cinka helāts |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur cinku, kurš ķīmiski kombinēts ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
5 % no ūdenī šķīstošā cinka; vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā cinka helatē ar atļauto(-ajiem) helātus veidojošo(-ajiem) aģentu(-iem) |
Nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošs cinks (Zn) Pēc izvēles: kopējais cinks (Zn), ko helatē atļautie helātus veidojošie aģenti cinks (Zn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
7.c |
Cinka oksīds |
Ķīmiski iegūts produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir cinka oksīds |
70 % kopējais Zn Daļiņu izmērs: vismaz 80 % iet caur sietu ar 0,063 mm acu izmēru |
|
Kopējais cinka (Zn) |
|
7.d |
Mēslošanas līdzeklis, kura pamatā ir cinks |
Produktu iegūst, sajaucot 7.a un 7.c tipus |
30 % kopējais Zn |
Apzīmējumā jāiekļauj cinka sastāvdaļu nosaukums |
Kopējais cinks (Zn) Ūdenī šķīstošs cinks (Zn), ja tas ir vismaz ¼ no kopējā cinka (Zn) satura |
|
7.e |
Cinka mēslošanas līdzekļa šķīdums |
7.a un/vai 7.b vai 7.g tipa šķīdums ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošais Zn Sajaucot 7.a un 7.g tipu, kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 40 % no ūdenī šķīstošā Zn |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) neorganiskā(-o) anjona(-u) (ja tāds(-i) ir) nosaukums(-i); 2) nosaukums katram atļautajam helātveidotājam aģentam (ja tāds ir), kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu vai nosaukums atļautajam kompleksveidotājam aģentam, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais cinks (Zn) Cinks (Zn), ko helatē katrs atļautais helātveidotājs aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu Cinks (Zn), kas kompleksēts ar atļauto kompleksveidotāju aģentu, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu Pēc izvēles: kopējais cinka (Zn) daudzums, ko helatē atļautais(-ie) helātveidotājs(-i) aģents(-i) |
|
7.f |
Cinka mēslošanas līdzekļa suspensija |
Produktu iegūst, suspendējot 7. a) un/vai 7. c), un/vai 7. b) tipu suspendējot ūdenī |
20 % kopējais cinks |
Apzīmējumā jāiekļauj: 1) anjonu nosaukums(-i); 2) nosaukums katram atļautajam helātus veidojošajam aģentam, kas helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka, ja tāds ir, un ko var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
Kopējais cinks (Zn) Ūdenī šķīstošs cinks (Zn), ja tāds ir Cinks (Zn), ko helatē katrs atļautais helātus veidojošais aģents, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā cinka un kuru var kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt saskaņā ar Eiropas standartu |
|
7.g |
Cinka komplekss |
Ūdenī šķīstošs produkts, kas satur cinku, kurš ķīmiski savienots ar vienu no atļautajiem kompleksveidotājiem aģentiem |
5 % ūdenī šķīstošais cinks; kompleksā savienojuma frakcijai jābūt vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā cinka |
Apzīmējumā jāiekļauj tā atļautā kompleksveidotāja aģenta nosaukums, ko iespējams identificēt, izmantojot Eiropas standartu |
Ūdenī šķīstošais cinks (Zn) Kopējais kompleksētais cinks (Zn) |
E.2. Minimālais mikroelementu saturs % no mēslošanas līdzekļu masas; mikroelementu mēslošanas līdzekļu maisījumu tipi
E.2.1. Minimālais mikroelementu saturs cietos vai šķidros mikroelementu mēslošanas līdzekļu maisījumos, % no mēslošanas līdzekļu masas
|
|
Ja mikroelements ir |
|
|
tikai minerālā formā |
helatēts vai kompleksēts |
|
|
Mikroelements |
||
|
Bors (B) |
0,2 |
0,2 |
|
Kobalts (Co) |
0,02 |
0,02 |
|
Varš (Cu) |
0,5 |
0,1 |
|
Dzelzs (Fe) |
2,0 |
0,3 |
|
Mangāns (Mn) |
0,5 |
0,1 |
|
Molibdēns (Mo) |
0,02 |
— |
|
Cinks (Zn) |
0,5 |
0,1 |
E.2.2. Minimālais mikroelementu saturs EK mēslošanas līdzekļos, kas satur primāro(-ās) un/vai sekundāro(-ās) barības vielu(-as) ar mikroelementu(-iem) un ko lieto augsnei, % no mēslošanas līdzekļu masas
|
|
Kultūraugiem vai ganību zālei |
Dārzkopībai |
|
Bors (B) |
0,01 |
0,01 |
|
Kobalts (Co) |
0,002 |
— |
|
Varš (Cu) |
0,01 |
0,002 |
|
Dzelzs (Fe) |
0,5 |
0,02 |
|
Mangāns (Mn) |
0,1 |
0,01 |
|
Molibdēns (Mo) |
0,001 |
0,001 |
|
Cinks (Zn) |
0,01 |
0,002 |
E.2.3. Minimālais mikroelementu saturs EK mēslošanas līdzekļos, kas satur primāro(-ās) un/vai sekundāro(-ās) barības vielu(-as) ar mikroelementu(-iem) un ko lieto lapu apsmidzināšanai, % no mēslošanas līdzekļu masas
|
Bors (B) |
0,010 |
|
Kobalts (Co) |
0,002 |
|
Varš (Cu) |
0,002 |
|
Dzelzs (Fe) |
0,020 |
|
Mangāns (Mn) |
0,010 |
|
Molibdēns (Mo) |
0,001 |
|
Cinks (Zn) |
0,002 |
E.2.4. Cieti vai šķidri mikroelementu mēslošanas līdzekļu maisījumi
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un pamatprasībām |
Minimālais barības vielu saturs (masas procentos) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi dati par tipa apzīmējumu |
Deklarējamais barības vielu saturs Mikroelementu forma un šķīdība Citi kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1 |
Mikroelementu maisījums |
Produkts iegūts, divus vai vairākus E.1. tipa mēslošanas līdzekļus sajaucot vai divus vai vairākus E.1. tipa mēslošanas līdzekļus izšķīdinot un/vai suspendējot ūdenī |
1) 5 % no kopējā satura cietvielu maisījumā vai 2) 2 % kopējā satura šķidrumu maisījumā Atsevišķi mikroelementi atbilstīgi E.2.1. iedaļai |
Katra atsevišķā mikroelementa nosaukums un tā ķīmiskais simbols, uzskaitīti ķīmisko simbolu alfabētiskā secībā, aiz tiem tieši aiz attiecīgā tipa apzīmējuma norādot pretjona(-u) nosaukumu(-s) |
Katra mikroelementa kopējais saturs, kas izteikts mēslošanas līdzekļa masas procentos, izņemot tiem mikroelementiem, kuri pilnībā šķīst ūdenī. Katra mikroelementa ūdenī šķīstošais saturs, kas izteikts mēslošanas līdzekļa masas procentos, ja šķīstošais saturs ir vismaz puse no kopējā satura. Ja mikroelements pilnībā šķīst ūdenī, deklarē tikai ūdenī šķīstošo saturu. Ja mikroelements ir ķīmiski saistīts ar organisku molekulu, mēslošanas līdzekļa masas procentos izteikto mikroelementu deklarē tieši aiz ūdenī šķīstošā satura norādes, aiz tās rakstot vai nu “helatēts ar”, vai “kompleksēts ar” un norādot katra atļautā helātveidotāja vai kompleksveidotāja aģenta nosaukumu, kā izklāstīts E.3. iedaļā. Organiskās molekulas nosaukumu var aizstāt ar tā sākumburtiem. Zem obligātajām un neobligātajām deklarācijām norāda šādi: “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgās devas”. |
E3. Atļauto mikroelementu organisko helātus un kompleksus veidojošo aģentu saraksts
Atļautas ir šādas vielas, ja to atbilstošais uzturvielu helāts atbilst Padomes Direktīvas 67/548/EEK prasībām ( 1 ).
E.3.1. Helātveidotāji aģenti ( 2 )
Skābes vai šādu savienojumu nātrija, kālija vai amonija sāļi:
|
Nr. |
Apzīmējums |
Alternatīvais apzīmējums |
Ķīmiskā formula |
Skābes CAS numurs (1) |
|
1 |
etilēndiamīntetraetiķskābe |
EDTA |
C10H16O8N2 |
60-00-4 |
|
2 |
2-hidroksietiletilēndiamīntrietiķskābe |
HEEDTA |
C10H18O7N2 |
150-39-0 |
|
3 |
dietilēntriamīnpentaetiķskābe |
DTPA |
C14H23O10N3 |
67-43-6 |
|
4 |
etilēndiamīn- N,N’-di[(orto-hidroksifenil)etiķskābe] |
[o,o] EDDHA |
C18H20O6N2 |
1170-02-1 |
|
5 |
etilēndiamīn- N-[(orto-hidroksifenil)etiķskābe]- N’-[(para-hidroksifenil)etiķskābe] |
[o,p] EDDHA |
C18H20O6N2 |
475475-49-1 |
|
6 |
etilēndiamīn- N,N’-di[(orto-hidroksi-metilfenil)etiķskābe] |
[o,o] EDDHMA |
C20H24O6N2 |
641632-90-8 |
|
7 |
etilēndiamīn- N-[(orto-hidroksi-metilfenil)etiķskābe]- N’-[(para-hidroksi-metilfenil)etiķskābe] |
[o,p] EDDHMA |
C20H24O6N2 |
641633-41-2 |
|
8 |
etilēndiamīn- N,N’-di[(5-karboksi-2-hidroksifenil)etiķskābe] |
EDDCHA |
C20H20O10N2 |
85120-53-2 |
|
9 |
etilēndiamīn- N,N’-di[(2-hidroksi-5-sulfofenil)etiķskābe] un tās kondensācijas produkti |
EDDHSA |
C18H20O12N2S2 + n*(C12H14O8N2S) |
57368-07-7 un 642045-40-7 |
|
10 |
iminodidzintarskābe |
IDHA |
C8H11O8N |
131669-35-7 |
|
11 |
N,N’-di(2-hidroksibenzil)etilēndiamīn-N,N’-dietiķskābe |
HBED |
C20H24N2O6 |
35998-29-9 |
|
12 |
[S,S]-etilēndiamīndisuksīnskābe |
[S,S]-EDDS |
C10H16O8N2 |
20846-91-7 |
|
(1)
Tikai informācijai. |
||||
E.3.2. Kompleksveidotāji aģenti ( 3 )
Turpmāk minētie kompleksveidotāji aģenti ir atļauti tikai produktos, kas paredzēti mēslošanai ar irigāciju un/vai lapaugu mēslošanai, izņemot Zn lignosulfonātu, Fe lignosulfonātu, Cu lignosulfonātu un Mn lignosulfonātu, kurus var lietot tieši augsnē.
Skābes vai šādu savienojumu nātrija, kālija vai amonija sāļi:
|
Nr. |
Apzīmējums |
Alternatīvais apzīmējums |
Ķīmiskā formula |
Skābes CAS numurs (1) |
|
1 |
Lignosulfonātskābe |
LS |
Ķīmiskā formula nav pieejama |
8062-15-5 (2) |
|
2 |
Heptaglikonskābe |
HGA |
C7H14O8 |
23351-51-1 |
|
(1)
Tikai informācijai.
(2)
Kvalitātes iemeslu dēļ fenola hidroksilgrupu un organiskā sēra relatīvajam saturam, kas mērīts saskaņā ar EN 16109, jāpārsniedz attiecīgi 1,5 % un 4,5 %. |
||||
F. Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori
Ureāzes un nitrifikācijas inhibitorus, kas uzskaitīti F.1. un F.2. tabulā, drīkst pievienot slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas uzskaitīti I pielikuma A.1., B.1., B.2., B.3., C.1. un C.2. daļā, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:
vismaz 50 % kopējā slāpekļa satura mēslošanas līdzeklī sastāv no 3. slejā norādītā slāpekļa veida;
tie nav no 4. slejā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem.
Mēslošanas līdzekļiem, kuriem pievienots F.1. tabulā minēts nitrifikācijas inhibitors, to tipa apzīmējumam jāpievieno vārdi “ar nitrifikācijas inhibitoru ([nitrifikācijas inhibitora tipa apzīmējums])”.
Mēslošanas līdzekļiem, kuriem pievienots F.2. tabulā minēts ureāzes inhibitors, to tipa apzīmējumam jāpievieno vārdi “ar ureāzes inhibitoru ([ureāzes inhibitora tipa apzīmējums])”.
Par tirdzniecību atbildīgā persona katram iepakojumam vai beramai kravai pievieno iespējami pilnīgu tehnisko informāciju. Šai informācijai jāļauj lietotājam noteikt izmantošanas apjomu un laiku atkarībā no audzētās kultūras.
Jaunus nitrifikācijas vai ureāzes inhibitorus var ietvert attiecīgi F.1. vai F.2. tabulā pēc to tehniskā raksturojuma novērtēšanas saskaņā ar šiem savienojumiem izstrādātajām vadlīnijām.
F.1. Nitrifikācijas inhibitori
|
Nr. |
Tipa apzīmējums un nitrifikācijas inhibitora sastāvs |
Minimālais un maksimālais inhibitora saturs masas procentos no kopējā amonija slāpekļa, kurš ir amonija slāpekļa un karbamīda slāpekļa veidā |
EK mēslošanas līdzekļu tipi, kuriem inhibitoru nevar izmantot |
Nitrifikācijas inhibitoru apraksts, kurus atļauts piemaisīt Dati par atļauto saturu |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1 |
Diciandiamīds Elincs Nr. 207-312-8 |
Minimāli 2,25 Maksimāli 4,5 |
|
|
|
2 |
Produkts, kas satur diciāndiamīdu (DCD) un 1,2,4-triazolu (TZ) EC# EINECS Nr. 207-312-8 EC# EINECS Nr. 206-022-9 |
Minimāli 2,0 Maksimāli 4,0 |
|
Maisījuma proporcija 10:1 (DCD:TZ) |
|
3 |
Produkts, kas satur 1,2,4-triazolu (TZ) un 3-metilpirazolu (MP) EC# EINECS Nr. 206-022-9 EC# EINECS Nr. 215-925-7 |
Minimāli 0,2 Maksimāli 1,0 |
|
Maisījuma proporcija 2:1 (TZ:MP) |
|
4 |
3,4-dimetil-1H-pirazola fosfāts (DMPP) EK Nr. 424-640-9 |
Minimāli 0,8 Maksimāli 1,6 |
|
|
|
5 |
2-(3,4-dimetilpirazol-1-il)-dzintarskābes un 2(4,5-dimetilpirazol-1-il)-dzintarskābes izomēru maisījums (DMPSA) EK Nr. 940-877-5 |
Minimāli: 0,8 Maksimāli: 1,6 |
|
|
F.2. Ureāzes inhibitori
|
Nr. |
Tipa apzīmējums un ureāzes inhibitora sastāvs |
Minimālais un maksimālais inhibitora saturs masas procentos no kopējā slāpekļa, kas ir karbamīda slāpekļa veidā |
EK mēslošanas līdzekļu tipi, kuriem inhibitoru nevar izmantot |
Ureāzes inhibitoru apraksts, kurus atļauts piemaisīt Dati par atļauto saturu |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1 |
N-(n-butil) tiofosfora triamīds (NBPT) Elincs Nr. 435-740-7 |
Minimāli 0,09 Maksimāli 0,20 |
|
|
|
2 |
N-(2-nitrofenil)fosfora triamīds (2-NPT) EC# EINECS Nr. 477-690-9 |
Minimāli 0,04 Maksimāli 0,15 |
|
|
|
3 |
N-butiltiofosfora triamīda (NBPT) un N-propiltiofosfora triamīda (NPPT) maisījums (attiecība 3:1 (1)) Reakcijas maisījums: EK Nr. 700-457-2 NBPT/NPPT maisījums: NBPT: ELINCS Nr. 435-740-7 NPPT: CAS Nr. 916809-14-8 |
Minimāli: 0,02 Maksimāli: 0,3 |
|
|
G. Kaļķošanas materiāli
Aiz nosaukuma “EK mēslošanas līdzeklis” pievieno vārdus “KAĻĶOŠANAS MATERIĀLS”.
Visi G.1. līdz G.5. iedaļas tabulās minētie raksturlielumi attiecas uz piegādāto produktu, ja vien nav noteikts citādi.
Granulētiem kaļķošanas materiāliem, kas ir ražoti, apvienojot sīkākas primārās daļiņas, ūdenī jāsadalās daļiņās, kuru iedalījums pēc smalkuma ir norādīts tipa aprakstos un ko mēra saskaņā ar 14.9. metodi “Granulēto materiālu sadalīšanās noteikšana”.
G.1. Dabiskie kaļķošanas materiāli
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielu saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi deklarējami kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1a) |
Kaļķakmens – standarta kvalitāte |
Dabisko kaļķakmens nogulumiežu malšanas produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 42 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 3,15 mm sietu; — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu; un — vismaz 50 % iet caur 0,5 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs (pēc izvēles) Reaģētspēja un noteikšanas metode (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
1b) |
Kaļķakmens – augstākā kvalitāte |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 50 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 2 mm sietu; — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu; — vismaz 50 % iet caur 0,315 mm sietu; un — vismaz 30 % iet caur 0,1 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
||
|
2a) |
Magneziālais kaļķakmens – standarta kvalitāte |
Dabisko magneziālā kaļķakmens nogulumiežu malšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija karbonāts un magnija karbonāts. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 45 Kopējais magnijs 3 % MgO Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 3,15 mm sietu; — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu; un — vismaz 50 % iet caur 0,5 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Reaģētspēja un noteikšanas metode (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
2b) |
Magneziālais kaļķakmens – augstākā kvalitāte |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 52 Kopējais magnijs 3 % MgO Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 2 mm sietu; — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu; — vismaz 50 % iet caur 0,315 mm sietu; un — vismaz 30 % iet caur 0,1 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
||
|
3a) |
Dolomīts – standarta kvalitāte |
Dabisko dolomīta nogulumiežu malšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija karbonāts un magnija karbonāts. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 48 Kopējais magnijs 12 % MgO Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 3,15 mm sietu; — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu; un — vismaz 50 % iet caur 0,5 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Reaģētspēja un noteikšanas metode (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
3b) |
Dolomīts – augstākā kvalitāte |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 54 Kopējais magnijs 12 % MgO Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 2 mm sietu; — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu; — vismaz 50 % iet caur 0,315 mm sietu; un — vismaz 30 % iet caur 0,1 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
||
|
4a) |
Jūras kaļķakmens – standarta kvalitāte |
Dabisko jūras izcelsmes kaļķakmens nogulumiežu malšanas produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 30 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 3,15 mm sietu; un — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs (pēc izvēles) Reaģētspēja un noteikšanas metode (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
4b) |
Jūras kaļķakmens – augstākā kvalitāte |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 40 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 2 mm sietu; un — vismaz 80 % iet caur 1mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
||
|
5a) |
Krīts – standarta kvalitāte |
Dabisko krīta nogulumiežu malšanas produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts. |
Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi, izšķīdinātā veidā: — vismaz 90 % iet caur 3,15 mm sietu; — vismaz 70 % iet caur 2 mm sietu; un — vismaz 40 % iet caur 0,315 mm sietu. Reaģētspēja 1–2 mm frakcijai (iegūta ar sausās sijāšanas metodi) citronskābē: vismaz 40 % Minimālais neitralizācijas skaitlis: 42 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 25 mm sietu; un — vismaz 30 % iet caur 2 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs (pēc izvēles) Reaģētspēja un noteikšanas metode (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
5b) |
Krīts – augstākā kvalitāte |
Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi, izšķīdinātā veidā: — vismaz 97 % iet caur 3,15 mm sietu; — vismaz 70 % iet caur 2 mm sietu; un — vismaz 50 % iet caur 0,315 mm sietu. Reaģētspēja 1–2 mm frakcijai (iegūta ar sausās sijāšanas metodi) citronskābē: vismaz 65 % Minimālais neitralizācijas skaitlis: 48 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 25 mm sietu; un — vismaz 30 % iet caur 2 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
||
|
6 |
Karbonātu suspensija |
Dabisko kaļķakmens, magneziālā kaļķakmens, dolomīta vai krīta nogulumiežu malšanas un suspendēšanas ūdenī produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija karbonāts un/vai magnija karbonāts. |
Neitralizācijas skaitlis: minimāli 35 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 97 % iet caur 2 mm sietu; — vismaz 80 % iet caur 1 mm sietu; — vismaz 50 % iet caur 0,315 mm sietu; un — vismaz 30 % iet caur 0,1 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs, ja MgO ≥ 3 % Mitrums (pēc izvēles) Reaģētspēja un noteikšanas metode (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
G.2. Oksīdu un hidroksīdu kaļķošanas materiāli no dabiskas izcelsmes izejvielām
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielu saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi deklarējami kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1a) |
Dedzinātie kaļķi – standarta kvalitāte |
Dabisko kaļķakmens nogulumiežu apdedzināšanas produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija oksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 75 Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi Smalkne: — vismaz 97 % iet caur 4 mm sietu. Sijāts: — vismaz 97 % iet caur 8 mm sietu; un — ne vairāk kā 5 % iet caur 0,4 mm sietu. |
Tipa apzīmējumā iekļauj smalkuma tipu “smalkne” vai “sijāts”. Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
1b) |
Dedzinātie kaļķi – augstākā kvalitāte |
Dabisko kaļķakmens nogulumiežu apdedzināšanas produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija oksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 85 Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi Smalkne: — vismaz 97 % iet caur 4 mm sietu. Sijāts: — vismaz 97 % iet caur 8 mm sietu; un — ne vairāk kā 5 % iet caur 0,4 mm sietu. |
Tipa apzīmējumā iekļauj smalkuma tipu “smalkne” vai “sijāts”. Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
2a) |
Dedzinātie magneziālie kaļķi – standarta kvalitāte |
Dabisko magneziālā kaļķakmens nogulumiežu apdedzināšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija oksīds un magnija oksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 80 Kopējais magnijs: 7 % MgO Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi Smalkne: — vismaz 97 % iet caur 4 mm sietu. Sijāts: — vismaz 97 % iet caur 8 mm sietu; un — ne vairāk kā 5 % iet caur 0,4 mm sietu. |
Tipa apzīmējumā iekļauj smalkuma tipu “smalkne” vai “sijāts”. Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
2b) |
Dedzinātie magneziālie kaļķi – augstākā kvalitāte |
Dabisko magneziālā kaļķakmens nogulumiežu apdedzināšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija oksīds un magnija oksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 85 Kopējais magnijs: 7 % MgO Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi Smalkne: — vismaz 97 % iet caur 4 mm sietu. Sijāts: — vismaz 97 % iet caur 8 mm sietu; un — ne vairāk kā 5 % iet caur 0,4 mm sietu. |
Tipa apzīmējumā iekļauj smalkuma tipu “smalkne” vai “sijāts”. Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
3a) |
Dedzinātie dolomītkaļķi – standarta kvalitāte |
Dabisko dolomīta nogulumiežu apdedzināšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija oksīds un magnija oksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 85 Kopējais magnijs: 17 % MgO Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi Smalkne: — vismaz 97 % iet caur 4 mm sietu. Sijāts: — vismaz 97 % iet caur 8 mm sietu; un — ne vairāk kā 5 % iet caur 0,4 mm sietu. |
Tipa apzīmējumā iekļauj smalkuma tipu “smalkne” vai “sijāts”. Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
3b) |
Dedzinātie dolomītkaļķi – augstākā kvalitāte |
Dabisko dolomīta nogulumiežu apdedzināšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija oksīds un magnija oksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 95 Kopējais magnijs: 17 % MgO Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi Smalkne: — vismaz 97 % iet caur 4 mm sietu. Sijāts: — vismaz 97 % iet caur 8 mm sietu; un — ne vairāk kā 5 % iet caur 0,4 mm sietu. |
Tipa apzīmējumā iekļauj smalkuma tipu “smalkne” vai “sijāts”. Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Smalkums, ko nosaka ar sausās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
4 |
Veldzētie kaļķi (dzēstie kaļķi) |
Dabisko kaļķakmens nogulumiežu apdedzināšanas un veldzēšanas produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija hidroksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 65 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 95 % iet caur 0,16 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
5 |
Veldzētie magneziālie kaļķi (dzēstie magneziālie kaļķi) |
Dabisko magneziālā kaļķakmens nogulumiežu apdedzināšanas un veldzēšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija hidroksīds un magnija hidroksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 70 Kopējais magnijs: 5 % MgO Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 95 % iet caur 0,16 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
6 |
Veldzētie dolomītkaļķi |
Dabisko dolomīta nogulumiežu apdedzināšanas un veldzēšanas produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija hidroksīds un magnija hidroksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 70 Kopējais magnijs: 12 % MgO Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 95 % iet caur 0,16 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
7 |
Veldzēto kaļķu suspensija |
Dabisko kaļķakmens, magneziālā kaļķakmens vai dolomīta nogulumiežu apdedzināšanas, veldzēšanas un suspendēšanas ūdenī produkts, kura galvenās sastāvdaļas ir kalcija hidroksīds un/vai magnija hidroksīds. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 20 Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi — vismaz 95 % iet caur 0,16 mm sietu. |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs, ja MgO ≥ 3 % Mitrums (pēc izvēles) Smalkums, ko nosaka ar slapjās sijāšanas metodi (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
G.3. Rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielu saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi deklarējami kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1a) |
Cukurfabriku filtrkaļķi |
Cukura rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst karbonatizācijā, izmantojot vienīgi dedzinātos dabiskas izcelsmes kaļķus, un kura galvenā sastāvdaļa ir smalks kalcija karbonāts. |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 20 |
Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) Reaģētspēja un noteikšanas metode (pēc izvēles) Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) |
|
1b) |
Cukurfabriku filtrkaļķu suspensija |
Minimālais neitralizācijas skaitlis: 15 |
G.4. Jaukti kaļķošanas materiāli
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielu saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi deklarējami kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1 |
Jaukts kaļķošanas materiāls |
Produkts, ko iegūst, samaisot G.1. un G.2. iedaļā minētos tipus. |
Minimālais karbonātu saturs: 15 % Maksimālais karbonātu saturs: 90 % |
Tipa apzīmējumā iekļauj vārdu “magnija”, ja MgO ≥ 5 %. Var pievienot parastos komercnosaukumus vai alternatīvus nosaukumus |
Tipi atbilstoši aprakstiem G.1. un G.2. iedaļā. Neitralizācijas skaitlis Kopējais kalcijs Kopējais magnijs, ja MgO ≥ 3 % Augsnes inkubēšanas rezultāti (pēc izvēles) Mitrums (pēc izvēles) |
G.5. Kaļķošanas materiālu maisījumi ar citiem EK mēslošanas līdzekļiem
|
Nr. |
Tipa apzīmējums |
Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām |
Minimālais barības vielu saturs (svara procenti) Dati par barības vielu izteikšanu Citas prasības |
Citi tipa apzīmēšanas dati |
Deklarējamais barības vielu saturs Barības vielu forma un šķīdība Citi deklarējami kritēriji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1 |
Maisījums no [tipa apzīmējums G.1. līdz G.4. iedaļā] un [tipa apzīmējums A,B,D iedaļā] |
Produkts, ko iegūst maisot, blīvējot vai granulējot G.1. līdz G.4. iedaļā minētos kaļķošanas materiālus ar A, B vai D iedaļā minētajiem mēslošanas līdzekļu tipiem. Šādi maisījumi ir aizliegti: — amonija sulfāts (A.1.4.) vai urīnviela (A.1.9.) ar G.2. iedaļā minētajiem dedzinātajiem vai veldzētajiem kaļķiem; — A.2.2. a), b) vai c) tipa superfosfāti samaisīti un tad blīvēti vai granulēti ar jebkuru G.1. līdz G.4. iedaļā minēto tipu. |
Neitralizācijas skaitlis 15 3 % N maisījumos, kuri satur mēslošanas līdzekļu tipus ar minimālo N saturu 3 % P2O5 maisījumos, kuri satur mēslošanas līdzekļu tipus ar minimālo P2O5 saturu 3 % K2O maisījumos, kuri satur mēslošanas līdzekļu tipus ar minimālo K2O saturu Kālijs, izteikts kā ūdenī šķīstošs K2O |
Citas prasības, kas minētas attiecīgajos ierakstos |
Neitralizācijas skaitlis Barības vielas deklarējamas atbilstoši konkrēto mēslošanas līdzekļu tipa prasībām Kopējais kalcijs Kopējais magnijs, ja MgO ≥ 3 % Ja hlorīdu saturs nepārsniedz 2 % Cl, var pievienot vārdus “mazs hlorīdu saturs” Mitrums (pēc izvēles) Smalkums (pēc izvēles) |
II PIELIKUMS
PIELAIDES
Šajā pielikumā dotās pielaides ir negatīvi lielumi, izteiktas masas procentos.
Attiecībā uz deklarēto barības vielu saturu dažādos EK mēslošanas līdzekļu tipos atļautās pielaides ir šādas:
1. Neorganisko vienkāršo barības vielu mēslošanas līdzekļu absolūtais lielums masas procentos, izteikts kā N, P2O5, K2O, MgO, Cl
1.1. Slāpekļa mēslošanas līdzekļi
|
Kalcija nitrāts |
0,4 |
|
Kalcija-magnija nitrāts |
0,4 |
|
Nātrija nitrāts |
0,4 |
|
Čīles salpetris |
0,4 |
|
Kalcija ciānamīds |
1,0 |
|
Kalcija ciānamīds ar nitrātiem |
1,0 |
|
Amonija sulfāts |
0,3 |
|
Amonija nitrāts vai kalcija amonija nitrāts: |
|
|
— līdz 32 % ieskaitot |
0,8 |
|
— vairāk nekā 32 % |
0,6 |
|
Amonija sulfātnitrāts |
0,8 |
|
Magnija sulfonitrāts |
0,8 |
|
Magnija amonija nitrāts |
0,8 |
|
Urīnviela |
0,4 |
|
Kalcija nitrāta suspensija |
0,4 |
|
Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums ar formaldehīdurīnvielu |
0,4 |
|
Slāpekļa mēslošanas līdzekļa suspensija ar formaldehīdurīnvielu |
0,4 |
|
Amonija sulfāturīnviela |
0,5 |
|
Slāpekļa mēslošanas līdzekļa šķīdums |
0,6 |
|
Amonija nitrāta – urīnvielas šķīdums |
0,6 |
1.2. Fosfātu mēslošanas līdzekļi
|
Tomasmilti: |
|
|
— deklarācija izteikta 2 % masas intervālā |
0,0 |
|
— deklarācija izteikta kā vesels skaitlis |
1,0 |
Citi fosfātu mēslošanas līdzekļi
|
P2O5 šķīdība |
(mēslošanas līdzekļa numurs I pielikumā) |
|
|
— minerālskābē |
(3, 6, 7) |
0,8 |
|
— skudrskābē |
(7) |
0,8 |
|
— neitrālā amonija citrātā |
(2a, 2b, 2c) |
0,8 |
|
— sārmainā amonija citrātā |
(4, 5, 6) |
0,8 |
|
— ūdenī |
(2a, 2b, 3) |
0,9 |
|
(2c) |
1,3 |
1.3. Kālija mēslošanas līdzekļi
|
►M10 Neapstrādāts kālija sāls ◄ |
1,5 |
|
►M10 Bagātināts neapstrādāts kālija sāls ◄ |
1,0 |
|
Kālija hlorīds: |
|
|
— līdz 55 % ieskaitot |
1,0 |
|
— vairāk nekā 55 % |
0,5 |
|
Kālija hlorīds, kas satur magnija sāli |
1,5 |
|
Kālija sulfāts |
0,5 |
|
Kālija sulfāts, kas satur magnija sāli |
1,5 |
1.4. Pārējās sastāvdaļas
|
Hlorīds |
0,2 |
2. B. Neorganiski kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi
2.1. Barības vielu elementi
|
N |
1,1 |
|
P2O5 |
1,1 |
|
K2O |
1,1 |
2.2. Kopējā negatīvā novirze no deklarētā lieluma
|
Binārie mēslošanas līdzekļi |
1,5 |
|
Trīskāršie mēslošanas līdzekļi |
1,9 |
3. Sekundārās barības vielas mēslošanas līdzekļos
Pielaides attiecībā uz deklarējamiem kalcija, magnija, nātrija un sēra saturiem ir ceturtā daļa (1/4) no šo elementu deklarējamā satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 0,9 % CaO, MgO, Na2O un SO3, t. i., 0,64 – Ca, 0,55 – Mg, 0,67 – Na un 0,36 – S.
4. Mikroelementi mēslošanas līdzekļos
Atļautā pielaide attiecībā uz deklarētā mikroelementa saturu ir:
Atļautā pielaide attiecībā uz deklarēto saturu dažādām slāpekļa formām vai deklarētajām fosfora pentoksīda šķīdību ir viena desmitā daļa no kopējā minēto barības vielu satura ar maksimumu 2 masas %, ja kopējais attiecīgās barības vielas saturs iekļaujas I pielikumā noteiktajās robežās un iepriekš noteiktajās pielaidēs.
5. Kaļķošanas materiāli
Atļautās pielaides attiecībā uz deklarēto kalcija un magnija saturu ir:
|
Magnija oksīds: |
|
|
— līdz 8 % MgO ieskaitot |
1 |
|
— no 8 % līdz 16 % MgO |
2 |
|
— vairāk par 16 % MgO |
3 |
|
Kalcija oksīds |
3 |
Pielaide attiecībā uz deklarēto neitralizācijas skaitli ir:
|
Neitralizācijas skaitlis |
3 |
Pielaide, ko piemēro deklarētajam materiāla procentuālajam daudzumam, kas iziet caur konkrētu sietu, ir:
|
Smalkums |
10 |
III PIELIKUMS
TEHNISKIE NOTEIKUMI AMONIJA NITRĀTA MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻIEM AR AUGSTU SLĀPEKĻA SATURU
1. Rādītāji un robežvērtības vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu
1.1. Porainība (eļļas uzsūkšana)
Eļļas izdalīšana no mēslošanas līdzekļa, kurš atbilstoši šā pielikuma 2. daļas 3. iedaļas noteikumiem vispirms izgājis divus siltuma ciklus 25 līdz 50 °C temperatūras intervālā un nedrīkst pārsniegt 4 masas %.
1.2. Degošās sastāvdaļas
Degošā materiāla masas procenti, ko mēra kā oglekli, nedrīkst pārsniegt 0,2 % mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu vismaz 31,5 masas % un nedrīkst pārsniegt 0,4 % mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu vismaz 28 %, bet mazāk par 31,5 masas %.
1.3. pH
Mēslošanas līdzekļa 10 g šķīdumam ūdens 100 mililitros pH jābūt vismaz 4,5.
1.4. Daļiņu izmēra analīze
Ne vairāk par 5 masas % mēslošanas līdzekļa drīkst iet caur sietu ar 1 mm acu izmēru un ne vairāk par 3 % — caur sietu ar 0,5 mm acu izmēru.
1.5. Hlors
Maksimālais hlora saturs ir noteikts 0,02 masas %.
1.6. Smagie metāli
Smagos metālus nedrīkst pievienot apzināti, un jebkuras nejaušas ražošanas procesā radušās smago metālu zīmes nedrīkst pārsniegt Komitejas noteiktās robežvērtības.
Vara saturs nedrīkst būt augstāks par 10 mg/kg.
Attiecībā uz citiem smagajiem metāliem robežvērtības nav noteiktas.
2. Detonācijas testa apraksts amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu
Tests ir jāveic ar mēslošanas līdzekļa reprezentatīvu paraugu. Pirms detonācijas testa visu parauga masu pakļauj pieciem siltuma cikliem saskaņā ar šā pielikuma 3. iedaļas 3. daļu.
Mēslošanas līdzekli pārbauda ar detonācijas testu horizontālā tērauda caurulē šādos apstākļos:
3. Metodes, kā pārbaudīt atbilstību III pielikuma 1. un 2. iedaļā noteiktajām robežvērtībām
1. metode
Metodes siltuma ciklu pielietošanai
1. Darbības un pielietošanas joma
Šis dokuments nosaka procedūras siltuma ciklu pielietošanai pirms eļļas uzsūkšanas testa veikšanas vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu un detonācijas testam vienkāršajiem un kombinētajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
Uzskata, ka noslēgtu siltuma ciklu metodes, kas aprakstītas šajā nodaļā, pietiekami imitē nosacījumus, kas jāņem vērā attiecībā uz II sadaļas IV nodaļas darbības jomu, tomēr šīs metodes nevar imitēt visus nosacījumus, kādi var rasties transporta un uzglabāšanas laikā.
2. Siltuma cikli, kas minēti III pielikuma 1. iedaļā
2.1. Pielietošanas joma
Šī procedūra ir siltuma ciklam pirms mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanās noteikšanas
2.2. Princips un definīcija
Erlenmeijera kolbā uzsilda paraugu no istabas temperatūras līdz 50 °C un iztur šajā temperatūrā divas stundas (fāze 50 °C temperatūrā). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un iztur šajā temperatūrā divas stundas (fāze 25 °C temperatūrā). Secīga 50 °C un 25 °C fāzu kombinācija veido vienu siltuma ciklu. Pēc diviem siltuma cikliem analizējamo paraugu atstāj 20 ± 3 °C temperatūrā eļļas izdalīšanās vērtības noteikšanai.
2.3. Iekārta
Parasta laboratorijas iekārta, it īpaši:
2.4. Analīzes gaita
Pa 70 (± 5) g no katra analizējamā parauga ievieto Erlenmeijera kolbā, ko pēc tam noslēdz ar aizbāzni.
Ik pēc divām stundām katru kolbu pārliek no 50 °C vannas uz 25 °C vannu un otrādi.
Raugās, lai katras vannas temperatūra būtu konstanta, un enerģiski maisa, lai ūdens līmenis būtu virs parauga līmeņa. Aizbāzni pret kondensēšanos aizsargā ar putukaučuka uzmavu.
3. Siltuma cikli, ko lieto III pielikuma 2. iedaļā
3.1. Pielietošanas joma
Šī procedūra ir siltuma cikliem pirms detonācijas testa.
3.2. Princips un definīcija
Hermētiskā kamerā uzsilda paraugu no istabas temperatūras līdz 50 °C un iztur šajā temperatūrā vienu stundu (fāze 50 °C temperatūrā). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un iztur šajā temperatūrā vienu stundu (fāze 25 °C temperatūrā). Secīga 50 °C un 25 °C fāzu kombinācija veido vienu siltuma ciklu. Pēc vajadzīgā siltuma ciklu skaita, analizējamo paraugu pirms detonācijas testa izdarīšanas tur 20 ± 3 °C temperatūrā.
3.3. Iekārta
3.4. Analīzes gaita
Ievietot vienai detonācijai pietiekamu mēslošanas līdzekļa daudzumu kamerā un noslēgt ar vāku. Ievietot kameru ūdens vannā. Uzsildīt ūdeni līdz 51 °C un izmērīt temperatūru mēslošanas līdzekļa centrā. Stundu pēc tam, kad temperatūra centrā sasniegusi 50 °C, ūdeni atdzesē. Stundu pēc tam, kad temperatūra centrā sasniegusi 25 °C, uzsildīt ūdeni un sākt otro ciklu. Divu ūdens vannu gadījumā, pārlikt kameru otrā vannā pēc katra sildīšanas/dzesēšanas perioda.
1. attēls
2. metode
Eļļas uzsūkšanas noteikšana
1. Darbības un pielietošanas joma
Ar šo dokumentu nosaka procedūru eļļas uzsūkšanas noteikšanai vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
Metode ir pielietojama mēslošanas līdzekļiem mikrogranulu vai granulu formā, kuri nesatur eļļā šķīstošas vielas.
2. Definīcija
Mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšana: eļļas daudzums, ko mēslošanas līdzeklis aiztur un ko nosaka raksturīgajos darbības apstākļos, un ko izsaka masas procentos.
3. Princips
Analizējamo daudzumu uz noteiktu laiku iegremdē gāzeļļā, pēc tam noteiktos apstākļos iztecinot lieko eļļu. Nosaka analizējamā parauga masas pieaugumu.
4. Reaģents
Gāzeļļa
Viskozitāte, maksimālā : 5 mPas 40 °C temperatūrā
Blīvums : 0,8 līdz 0,85 g/ml 20 °C temperatūrā
Sēra saturs : ≤ 1,0 % (m/m)
Pelni : ≤ 0,1 % (m/m)
5. Iekārta
Parasta laboratorijas iekārta un
Svari, ar ko var nosvērt ar 0,01 g precizitāti.
Vārglāzes ar 500 ml tilpumu.
Plastmasas piltuve, vēlams ar cilindrisku augšdaļu, apmēram 200 mm diametrā.
Siets ar 0,5 mm acu izmēru, ko var pievienot pie piltuves (5.3.).
Piezīme:
Piltuves un sieta izmēri ir tādi, lai nodrošinātu, ka granulas nesablīvējas viena virs otras un eļļa var viegli iztecēt.
Filtrpapīrs, ātri filtrējošs, kroku, mīksts, ar virsmas blīvumu 150 g/m2.
Hromatogrāfijas papīrs (laboratorijas kvalitātes)
6. Analīzes gaita
|
6.1. |
Atsevišķām analizējamā parauga daļām uzreiz vienu pēc otras izdara divas atsevišķas noteikšanas. |
|
6.2. |
Atdalīt daļiņas, kas mazākas par 0,5 mm, izmantojot laboratorijas sietu (5.4.). Ar precizitāti līdz 0,01 gramam nosvērt vārglāzē (5.2.) aptuveni 50 gramu parauga. Pievienot pietiekamu daudzumu gāzeļļas (4. iedaļa), lai pilnībā nosegtu kristāliņus vai granulas, un rūpīgi samaisīt, lai viscaur samitrinātu katra kristāla vai granulas virsmu. Nosegt vārglāzi ar pulksteņstikliņu un atstāt 25 °C (± 2 °C) temperatūrā uz vienu stundu. |
|
6.3. |
Filtrēt visu vārglāzes saturu caur piltuvi (5.3.) ar sietu (5.4.). Atstāt paraugu uz sieta vienu stundu notecināties, lai notek eļļas vairums. |
|
6.4. |
Uzklāt vienu uz otras divas kārtas filtrpapīra (5.5.) (apmēram 500 × 500 mm) uz līdzenas virsmas; salocīt abu filtrpapīru visas četras malas uz augšu apmēram 40 mm platumā, lai mikrogranulas nevarētu aizripot prom. Nolikt divus slāņus hromatogrāfijas papīra (5.6) filtrpapīru centrā. Izbērt visu sieta (5.4.) saturu uz hromatogrāfijas papīra un izlīdzināt mikrogranulas ar mīkstu, plakanu birsti. Pēc divām minūtēm pacelt vienu papīra malu, lai pārnestu mikrogranulas uz filtrpapīriem un izlīdzināt ar birsti. Uzklāt citu filtrpapīra loksni ar uzlocītām malām uz parauga un ripināt mikrogranulas starp filtrpapīriem ar riņķveida kustībām, nedaudz piespiežot. Pēc katrām astoņām riņķveida kustībām pacelt pretējās filtrpapīra malas un saripināt uz centru mikrogranulas, kas aizripojušas nostāk. Izdarīt šādu procedūru: četras pilnas riņķveida kustības vispirms pulksteņrādītāja virzienā, tad pretējā. Pēc tam ripināt mikrogranulas uz centru, kā aprakstīts iepriekš. Šo procedūru izdara trīs reizes (24 riņķveida kustības, divreiz paceļot malas). Uzmanīgi ievietot jaunu filtrpapīra loksni starp augšējo un apakšējo loksni un pārripināt mikrogranulas uz jauno loksni, paceļot augšējās loksnes malas. Pārklāt mikrogranulas ar jaunu filtrpapīra loksni un atkārtot to pašu procedūru, kā aprakstīts iepriekš. Tūlīt pēc ripināšanas sabērt mikrogranulas nosvērtā kristizatorā un vēlreiz nosvērt ar 0,01 g precizitāti, lai noteiktu aizturētās eļļas masas daudzumu. |
|
6.5. |
Ripināšanas procedūras atkārtošana un pārsvēršana Ja aizturētās gāzeļļas daudzums ir lielāks par 2 gramiem, izklāt paraugu uz svaiga filtrpapīra loksnēm un atkārtot ripināšanas procedūru, paceļot stūrus, kā noteikts 6.4. iedaļā (divreiz astoņas riņķveida kustības, vienreiz paceļot). Pēc tam paraugu pārsver. |
7. Rezultātu izteikšana
7.1. Aprēķina metode un formula
Eļļas uzsūkšanu no katras noteikšanas (6.1.) izsaka kā sijātā parauga masas procentus, izmantojot vienādojumu
kur:
Par rezultātu ņem divu neatkarīgu noteikšanu vidējo aritmētisko lielumu.
3. metode
Degošo sastāvdaļu noteikšana
1. Darbības un pielietošanas joma
Ar šo dokumentu nosaka procedūru, lai noteiktu degošo sastāvdaļu saturu vienkāršajos amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos ar augstu slāpekļa saturu.
2. Princips
Oglekļa dioksīdu, ko izdala neorganiskās pildvielas, vispirms atdala ar skābi. Organiskos savienojumus oksidē ar hromskābes/sērskābes maisījumu. Oglekļa dioksīdu absorbē bārija hidroksīda šķīdumā. Nogulsnes izšķīdina sālsskābes šķīdumā un attitrē ar nātrija hidroksīda šķīdumu.
3. Reaģenti
|
3.1. |
Analītiskas tīrības hroma (VI) trioksīds Cr2O3; |
|
3.2. |
Sērskābe, 60 tilpuma %: ielej 360 ml ūdens litra vārglāzē un uzmanīgi pievieno 640 ml sērskābes (blīvums 20 °C temperatūrā = 1,83 g/ml). |
|
3.3. |
Sudraba nitrāts: 0,1 mol/l šķīdums. |
|
3.4. |
Bārija hidroksīds Nosver 15 gramus bārija hidroksīda [Ba(OH)2.8H2O] un pilnīgi izšķīdina karstā ūdenī. Atdzesē un pārnes 1 litra kolbā. Uzpilda līdz atzīmei un samaisa. Filtrē caur kroku filtrpapīru. |
|
3.5. |
Sālsskābe: 0,1 mol/l standartšķīdums šķīdums. |
|
3.6. |
Nātrija hidroksīds: 0,1 mol/l standartšķīdums. |
|
3.7. |
Bromfenolzilais: 0,4 gramu šķīdums litrā ūdens. |
|
3.8. |
Fenolftaleīns: 2 gramu šķīdums litrā 60 tilpuma % etanolā. |
|
3.9. |
Natronkaļķi: daļiņu izmērs apmēram 1,0 līdz 1,5 mm. |
|
3.10. |
Demineralizēts ūdens, svaigi uzvārīts, lai atdalītu oglekļa dioksīdu. |
4. Iekārta
|
4.1. |
Parasta laboratorijas iekārta, it īpaši:
—
filtrtīģelis ar saķepināta stikla plati un 15 ml tilpumu; plates diametrs: 20 mm; kopējais augstums: 50 mm; porainība 4 (poru diametrs no 5 līdz 15 μm),
—
600 ml vārglāze.
|
|
4.2. |
Saspiesta slāpekļa padeve. |
|
4.3. |
Iekārta sastāv no šādām daļām un, ja iespējams, savienota ar šlifa savienojumiem (skatīt 2. attēlu).
4.3.1.
Absorbcijas kolonna A, apmēram 200 mm gara un 30 mm diametru, pildīta ar natronkaļķiem (3.9.), augšā un apakšā ievietojot stikla vates tamponus.
4.3.2.
500 ml reakcijas kolba B ar sānu kaklu un apaļu dibenu.
4.3.3.
Apmēram 150 mm garš deflegmators (C′).
4.3.4.
Divkāršas virsmas dzesinātājs C, 200 mm garš.
4.3.5.
Drekseļa skalotne D skābes pārpalikuma uztveršanai, kas var destilēties pāri.
4.3.6.
Ledus vanna E Drekseļa skalotnes dzesēšanai.
4.3.7.
Divi absorbcijas trauki F1 un F2, 32 līdz 35 mm diametrā, gāzes sadalītājs ar 10 mm zemas porainības saķepināta stikla disku.
4.3.8.
Sūknis un sūkņa regulēšanas ierīce G, kas ietver T formas stikla pāreju, kuras brīvais kakla ir savienots ar smalku kapilāru cauruli caur gumijas cauruli ar aizspiedni. Uzmanību: Verdošas hromskābes lietošana pazeminātā spiediena iekārtā ir bīstama darbība, tādēļ jāievēro īpaša piesardzība. |
5. Analīzes gaita
5.1. Paraugs analīzei
Nosver aptuveni 10 gramus amonija nitrāta ar 0,001 g precizitāti.
5.2. Karbonātu atdalīšana
Analizējamo paraugu ievieto reakcijas kolbā B. Pievieno 100 ml H2SO4 (3.2.). Kristāli vai granulas istabas temperatūrā izšķīst aptuveni 10 minūšu laikā. Samontē iekārtu, kā norādīts shēmā: pievieno vienu absorbcijas caurules galu (A) pie slāpekļa padeves avota (4.2.), izmantojot vienvirziena plūsmu nodrošinošu ierīci ar 667 līdz 800 Pa spiedienu, un otru galu pie padeves caurules, kura ieiet reakcijas kolbā. Pievieno Vigrē deflegmatoru (C′) un dzesinātāju (C) ar dzesējošā ūdens padevi. Pieregulē slāpekļa padevi, lai nodrošinātu mērenu plūsmu caur šķīdumu, uzkarsē šķīdumu līdz viršanas temperatūrai un karsē divas minūtes. Pēc šā laika šķīdumā vairs nevajadzētu novērot burbuļošanu. Ja burbuļošana tomēr notiek, karsēšanu turpina 30 minūtes. Šķīdumu vismaz 20 minūtes atdzesē, pūšot cauri slāpekli.
Savieno iekārtas dzesinātāja cauruli ar Drekseļa skalotni D un pudeli pie absorbcijas traukiem F1 un F2, kā norādīts attēlā. Iekārtas savienošanas laikā caur šķīdumu jāpūš slāpeklis. Katrā absorbcijas traukā (F1 un F2) ātri ielej pa 50 ml bārija hidroksīda šķīduma (3.4.).
Apmēram 10 minūtes barbotē cauri slāpekļa plūsmu. Šķīdumam absorberos jāpaliek dzidram. Ja tas tā nenotiek, jāatkārto karbonātu atdalīšanas process.
5.3. Oksidēšana un absorbcija
Pēc slāpekļa padeves caurules izņemšanas, caur reakcijas kolbas B sānu kaklu ātri ieber 20 gramus hroma trioksīda (3.1.) un 6 ml sudraba nitrāta šķīduma (3.3.). Pievieno iekārtu pie sūkņa un pieregulē slāpekļa plūsmu, lai caur saķepinātā stikla absorberiem F1 un F2 ietu cauri stabila gāzes burbuļu plūsma.
Uzkarsē reakcijas kolbu B, līdz šķidrums vārās, un turpina vārīt pusotru stundu ( 4 ). Var būt nepieciešams pieregulēt sūkņa ventili G, lai kontrolētu slāpekļa plūsmu, jo bārija karbonāta nogulsnes testa laikā var aizsprostot saķepinātā stikla diskus. Darbība ir veiksmīga, ja bārija hidroksīda šķīdums absorberā F2 paliek dzidrs. Citādi tests ir jāatkārto. Beidz karsēšanu un izjauc iekārtu. Izmazgā katru no sadalītājiem (3.10.) no iekšpuses un ārpuses, lai aizskalotu bārija hidroksīdu un skalojumus savāc attiecīgajā absorberā. Ievieto sadalītājus vienu pēc otra 600 ml vārglāzē, kuras secīgi izmanto noteikšanai.
Ātri filtrē vakuumā vispirms absorbera F2, tad absorbera F1 saturu caur saķepināta stikla filtrtīģeli. Savāc nogulsnes, skalojot absorberus ar ūdeni (3.10.), un skalo filtrtīģeli ar to pašu ūdeni. Ievieto filtrtīģeli 600 ml vārglāzē un pievieno apmēram 100 ml vārīta ūdens (3.10.). Ielej 50 ml vārītā ūdens katrā absorberā un laiž piecas minūtes cauri slāpekli caur sadalītājiem. Apvieno ūdeni ar vārglāzes ūdeni. Darbību vienreiz atkārto, lai nodrošinātu sadalītāju rūpīgu izskalošanu.
5.4. Karbonātu noteikšana no organiskajām vielām
Pievieno vārglāzes saturam piecus pilienus fenolftaleīna (3.8.). Šķīdums kļūst sarkans. Pievieno pa pilienam sālsskābi (3.5.), līdz izzūd rozā krāsojums. Šķīdumu labi samaisa filtrtīģelī, pārliecinoties, ka rozā krāsojums atkal neparādās. Pievieno piecus pilienus bromfenolzilā (3.7.) un titrē ar sālsskābi (3.5.), līdz šķīdums kļūst dzeltens. Pievieno vēl 10 ml sālsskābes.
Uzkarsē šķīdumu līdz viršanas temperatūrai un turpina vārīt maksimāli vienu minūti. Rūpīgi pārbauda, vai šķidrumā nepaliek nogulsnes.
Atdzesē un attitrē ar nātrija hidroksīda šķīdumu (3.6.).
6. Tukšā analīze
Izdara tukšo analīzi, ievērojot to pašu procedūru un ar tādiem pašiem reaģentu daudzumiem.
7. Rezultātu izteikšana
Degošo sastāvdaļu C saturu, izteiktu kā oglekli parauga masas procentos, aprēķina, izmantojot formulu:
kur:
|
E |
= |
analizējamā parauga masa gramos, |
|
V1 |
= |
kopējais 0,1 mol/l sālsskābes tilpums mililitros, ko pievieno pēc fenolftaleīna krāsas pārejas, |
|
V2 |
= |
0,1 mol/l nātrija hidroksīda tilpums mililitros, ko izlieto attitrēšanai. |
2. attēls
4. metode
pH vērtības noteikšana
1. Darbības un pielietošanas joma
Ar šo dokumentu nosaka procedūru vienkāršā amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa ar augstu slāpekļa saturu pH noteikšanai.
2. Princips
Amonija nitrāta šķīduma pH mērīšana pH metru.
3. Reaģenti
Destilēts vai demineralizēts ūdens, kas nesatur oglekļa dioksīdu.
3.1. Buferšķīdums, pH 6,88 20 °C temperatūrā
Izšķīdina 3,40 ± 0,01 gramus kālija dihidrogēnortofosfāta (KH2PO4) apmēram 400 mililitros ūdens. Tad izšķīdina 3,55 ± 0,01 gramus nātrija hidrogēnortofosfāta (Na2HPO4) apmēram 400 mililitros ūdens. Abus šķīdumus bez zudumiem pārnes 1 000 ml mērkolbā, uzpilda līdz atzīmei un samaisa. Šo šķīdumu uzglabā hermētiskā traukā.
3.2. Buferšķīdums, pH 4,00 20 °C temperatūrā
Izšķīdina 10,21 ± 0,01 gramus kālija hidrogēnftalāta (KHC8O4H4) ūdenī, pārnes bez zudumiem 1 000 ml mērkolbā, uzpilda līdz atzīmei un samaisa.
Šo šķīdumu uzglabā hermētiskā traukā.
|
3.3. |
Var izmantot gatavus nopērkamus pH standartšķīdumus. |
4. Iekārta
pH metrs ar stikla un kalomela elektrodiem vai līdzvērtīgiem, ar 0,05 pH vienības jutību.
5. Analīzes gaita
5.1. pH metra kalibrēšana
pH metru (4.) kalibrē 20 (± 1) °C temperatūrā ar buferšķīdumiem (3.1., 3.2. vai 3.3.). Pār šķīduma virsmu laiž lēnu slāpekļa plūsmu un to uztur visu analīzes laiku.
5.2. Noteikšana
Uzlej 100,0 ml ūdens uz 10 (± 0,01) g parauga 250 ml vārglāzē. Nešķīstošās daļiņas atdala, šķidrumu filtrējot, dekantējot vai centrifugējot. Dzidra šķīduma pH vērtību mēra 20 (± 1) °C temperatūrā pēc tās pašas procedūras, kā kalibrējot pH metru.
6. Rezultātu izteikšana
Rezultātus izsaka pH vienībās ar 0,1 vienības precizitāti un uzrāda darba temperatūru.
5. metode
Daļiņu izmēra noteikšana
1. Darbības un pielietošanas joma
Ar šo dokumentu nosaka paraugu sijāšanas procedūru vienkāršo amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
2. Princips
Analizējamo paraugu sijā caur triju sietu komplektu ar roku vai mehāniskiem līdzekļiem. Nosver atlikumu uz katra sieta un aprēķina procentuālo vielas daudzumu, kas iet caur attiecīgo sietu.
3. Iekārta
|
3.1. |
Stiepļu sieti 200 mm diametrā ar 2,0 mm, 1,0 mm un 0,5 mm acu standartizmēriem. Viens sietu vāks un viens uztvērējs. |
|
3.2. |
Svari svēršanai ar 0,1 g precizitāti. |
|
3.3. |
Mehānisks sietu kratītājs (ja pieejams), ar ko analizējamo paraugu iespējams kustināt vertikāli un horizontāli. |
4. Analīzes gaita
|
4.1. |
Paraugu sadala apmēram 100 g reprezentatīvās daļās. |
|
4.2. |
Nosver vienu no šīm daļām ar 0,1 g precizitāti. |
|
4.3. |
Sakārto sietu komplektu augošā secībā: uztvērējs, 0,5 mm, 1 mm, 2 mm, un novieto nosvērto analizējamo paraugu uz augšējā sieta. Sietu komplektam uzliek vāku. |
|
4.4. |
Krata ar roku vai mehāniski horizontālām un vertikālām kustībām; kratot ar roku, laiku pa laikam uzsit. Kratīšanu turpina 10 minūtes vai līdz brīdim, kad daudzums, kas iet caur katru sietu vienā minūtē, ir mazāks par 0,1 g. |
|
4.5. |
Izņem sietus un savāc palikušo vielu, sietu apakšu, ja nepieciešams, saudzīgi noslauka ar mīkstu suku. |
|
4.6. |
Nosver uz katra sieta un uztvērējā savākto vielu ar 0,1 g precizitāti. |
5. Rezultātu novērtējums
|
5.1. |
Frakciju masas pārrēķina procentos no kopējās frakciju masas (ne no sākotnējā svēruma). Aprēķina procentuālo daudzumu uztvērējā (t. i., < 0,5 mm): A % Aprēķina procentos atlikumu uz 0,5 mm sieta: B % Aprēķina procentuālo daudzumu, kas izgājis caur 1,0 mm, t. i., (A + B) % Frakciju masas summai jābūt 2 % robežās no sākotnējās masas. |
|
5.2. |
Ir jāveic vismaz divas atsevišķas analīzes, atsevišķi A rezultāti nedrīkst atšķirties vairāk par 1,0 % no absolūtās vērtības un B – ne vairāk par 1,5 % no absolūtās vērtības. Ja rezultāti atšķiras, analīzi atkārto. |
6. Rezultātu izteikšana
Rezultātus izsaka kā vidējo no divām vērtībām, kas iegūtas attiecībā uz A un A + B.
6. metode
Hlora satura noteikšana (hlorīda jona formā)
1. Darbības un pielietošanas joma
Ar šo dokumentu nosaka procedūru, lai noteiktu hlora saturu (hlorīda jona formā) vienkāršajos amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos ar augstu slāpekļa saturu.
2. Princips
Ūdenī izšķīdušos hlorīda jonus nosaka, potenciometriski titrējot ar sudraba nitrātu skābā vidē.
3. Reaģenti
Destilēts vai demineralizēts ūdens, kas nesatur hlorīda jonus.
|
3.1. |
Acetons, analītiskas tīrības |
|
3.2. |
Koncentrēta slāpekļskābe (blīvums 20 °C temperatūrā = 1,40 g/ml) |
|
3.3. |
Sudraba nitrāta 0,1 mol/l standartšķīdums. Šo šķīdumu uzglabā tumšā stikla pudelē. |
|
3.4. |
Sudraba nitrāta 0,004 mol/l standartšķīdums, šo šķīdumu gatavo pirms lietošanas. |
|
3.5. |
Kālija hlorīda 0,1 mol/l references standartšķīdums. Nosver ar 0,1 mg precizitāti 3,7276 gramus analītiskas tīrības kālija hlorīdu, kas iepriekš vienu stundu žāvēts termostatā 130 °C temperatūra un atdzesēts eksikatorā līdz istabas temperatūrai. Izšķīdina nelielā ūdens tilpumā, pārnes šķīdumu bez zudumiem 500 ml mērkolbā, atšķaida līdz atzīmei un samaisa. |
|
3.6. |
Kālija hlorīds, 0,004 mol/l references standartšķīdums, šo šķīdumu gatavo pirms lietošanas. |
4. Iekārta
|
4.1. |
Potenciometrs ar sudraba mērelektrodu un kalomela standartelektrodu, kura jutība ir 2 mV un kas darbojas – 500 līdz + 500 mV diapazonā. |
|
4.2. |
Tiltiņš, kas satur piesātinātu kālija nitrāta šķīdumu un savienots ar kalomela elektrodu (4.1.), kas galos piestiprināts ar porainiem tamponiem. |
|
4.3. |
Magnētiskais maisītājs, kam ir ar teflonu pārklāts stienītis. |
|
4.4. |
Mikrobirete ar smailu galu un ar 0,01 ml iedaļām. |
5. Analīzes gaita
5.1. Sudraba nitrāta šķīduma standartizācija
Ņem 5,00 ml un 10,00 ml kālija hlorīda references standartšķīdumu (3.6.) un ievada divās zemās attiecīga tilpuma (piemēram, 250 ml) vārglāzēs. Pēc tam titrē katras vārglāzes saturu.
Pievieno 5 ml slāpekļskābes šķīduma (3.2.), 120 ml acetona (3.1.) un ūdeni, lai kopējais tilpums būtu apmēram 150 ml. Ievieto vārglāzē magnētiskā maisītāja stienīti (4.3) un ieslēdz maisītāju. Iegremdē sudraba elektrodu (4.1.) un tiltiņa brīvo galu (4.2.) šķīdumā. Pievieno elektrodus pie potenciometra (4.1.) un pēc iekārtas nulles pārbaudes atzīmē sākuma potenciāla vērtību.
Titrē ar mikrobireti (4.4.), pievienojot no sākuma 4 vai attiecīgi 9 ml sudraba nitrāta šķīduma, atbilstoši lietotajam kālija hlorīda references standartšķīdumam. Turpina pievienot pa 0,1 ml 0,004 mol/l šķīdumus un pa 0,05 ml - 0,1 mol/l šķīdumus. Pēc katras pievienošanas, pagaida, lai potenciāls nostabilizējas.
Pievienotos tilpumus un attiecīgās potenciāla vērtības reģistrē tabulas pirmajās divās slejās.
Trešajā tabulas slejā ieraksta potenciāla E secīgos pieaugumus Δ1E. Ceturtajā slejā ieraksta pozitīvas vai negatīvas starpības Δ2E starp potenciāla Δ1E pieaugumiem. Titrēšanas beigu punkts atbilst pievienotajam sudraba nitrāta šķīduma 0,1 vai 0,05 ml daudzumam V1, kas dod maksimālo Δ1E vērtību.
Lai aprēķinātu precīzu sudraba nitrāta šķīduma tilpumu Veq, kas atbilst reakcijas beigām, izmanto formulu
kur:
5.2. Tukšā analīze
Izdara tukšo analīzi, un to ņem vērā, aprēķinot gala rezultātu.
Tukšās analīzes rezultātu V4 izsaka mililitros, izmantojot formulu
kur:
5.3. Kontrolanalīze
Tukšā analīze var noderēt arī, lai pārliecinātos, ka iekārta darbojas apmierinoši un analīze ir veikta korekti.
5.4. Noteikšana
Ņem 10 līdz 20 gramus parauga un nosver ar 0,01 g precizitāti. Kvantitatīvi pārnes 250 ml vārglāzē. Pievieno 20 ml ūdens, 5 ml slāpekļskābes šķīduma (3.2.), 120 ml acetona (3.1.) un ūdeni, lai kopējais tilpums būtu apmēram 150 ml.
Ievieto vārglāzē magnētiskā maisītāja stienīti (4.3.), novieto vārglāzi uz maisītāja un ieslēdz maisītāju. Iegremdē sudraba elektrodu (4.1.) un tiltiņa brīvo galu (4.2.) šķīdumā, pievieno elektrodus pie potenciometra (4.1.) un pēc iekārtas nulles pārbaudes atzīmē sākuma potenciāla vērtību.
Titrē ar sudraba nitrāta šķīdumu, pievienojot no mikrobiretes (4.4.) pa 0,1 ml. Pēc katras pievienošanas pagaida, lai potenciāls nostabilizējas.
Titrēšanu turpina, kā noteikts 5.1. punktā, sākot no ceturtās daļas: “Pievienotos tilpumus un attiecīgās potenciāla vērtības pieraksta tabulas pirmajās divās slejās …”
6. Rezultātu izteikšana
Analīzes rezultātus izsaka kā hlora procentuālo daudzumu, ko satur analīzei saņemtais paraugs. Hlora (Cl) procentuālo daudzumu aprēķina pēc formulas:
kur:
1. tabula: Piemērs
|
Sudraba nitrāta šķīduma tilpums V (ml) |
Potenciāls E (mV) |
Δ1Ε |
Δ2Ε |
|
4,80 |
176 |
|
|
|
4,90 |
211 |
35 |
+ 37 |
|
5,00 |
283 |
72 |
– 49 |
|
5,10 |
306 |
23 |
– 10 |
|
5,20 |
319 |
13 |
|
|
|
|||
7. metode
Vara noteikšana
1. Darbības un pielietošanas joma
Ar šo dokumentu nosaka procedūru, lai noteiktu vara saturu vienkāršajos amonija nitrāta mēslošanas līdzekļos ar augstu slāpekļa saturu.
2. Princips
Paraugu izšķīdina atšķaidītā sālsskābē, un varu nosaka ar atomu absorbcijas spektrofotometriju.
3. Reaģenti
|
3.1. |
Sālsskābe (blīvums 20 °C temperatūrā = 1,18 g/ml). |
|
3.2. |
Sālsskābes šķīdums, 6 mol/l. |
|
3.3. |
Sālsskābes šķīdums, 0,5 mol/l. |
|
3.4. |
Amonija nitrāts. |
|
3.5. |
Ūdeņraža peroksīds, 30 % m/v. |
|
3.6. |
Vara izejas standartšķīdums ( 5 ) šķīdums: ar 0,001 g precizitāti nosver 1 gramu tīra vara, izšķīdina 25 mililitros 6 mol/l sālsskābes šķīduma (3.2.), pievieno pa daļām 5 ml ūdeņraža peroksīda (3.5.) un atšķaida ar ūdeni līdz 1 litram. 1 ml šā šķīduma satur 1 000 μg vara (Cu).
|
4. Iekārta
Atomu absorbcijas spektrofotometrs ar vara lampu (324,8 nm).
5. Analīzes gaita
5.1. Šķīduma gatavošana analīzei
Ar 0,001 grama precizitāti nosver 25 g parauga, ievieto 400 ml vārglāzē, pievieno uzmanīgi 20 ml sālsskābes (3.1.) (iespējama strauja reakcija sakarā ar oglekļa dioksīda izdalīšanos). Ja nepieciešams, pievieno vēl sālsskābi. Kad burbuļošana beidzas, iztvaicē sausu ūdens vannā, laiku pa laikam apmaisot ar stikla spieķīti. Pievieno 15 ml 6 mol/l sālsskābes šķīduma (3.2.) un 120 ml ūdens. Samaisa ar stikla nūjiņu, ko atstāj vārglāzē, un pārsedz vārglāzi ar pulksteņstikliņu. Šķīdumu saudzīgi vāra līdz pilnīgai izšķīšanai un pēc tam atdzesē.
Šķīdumu kvantitatīvi pārnes 250 ml mērkolbā, skalojot vārglāzi 5 ml 6 mol/l sālsskābes (3.2.) un divreiz ar 5 ml verdoša ūdens, uzpilda līdz atzīmei ar 0,5 mol/l sālsskābi (3.3.) un rūpīgi samaisa.
Filtrē caur filtrpapīru, kas nesatur varu ( 6 ), izlejot pirmos 50 ml.
5.2. Tukšais šķīdums
Gatavo tukšo šķīdumu, no kura paņem tikai paraugu un iekļauj galīgajos aprēķinos.
5.3. Noteikšana
5.3.1. Parauga un tukšās analīzes šķīdumu pagatavošana
Atšķaida parauga šķīdumu (5.1.) un tukšās analīzes šķīdumu (5.2.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (3.3.) līdz vara koncentrācijai mērīšanai ar spektrofotometru optimālajā diapazonā. Parasti atšķaidīšana nav vajadzīga.
5.3.2. Kalibrēšanas šķīdumu pagatavošana
Atšķaidot standartšķīdumu (3.6.1.) ar 0,5 mol/l sālsskābes šķīdumu (3.3.), pagatavo vismaz piecus standartšķīdumus, kas atbilst spektrofotometra optimālajam mērīšanas diapazonam (0 līdz 5,0 mg/l Cu). Pirms uzpildīšanas līdz atzīmei katram šķīdumam pievieno amonija nitrāta šķīdumu (3.4.), lai tā koncentrācija būtu 100 mg mililitrā.
5.4. Mērīšana
Uzstāda spektrofotometram (4.) 324,8 nm viļņu garumu. Lieto oksidējošu gaida – acetilēna liesmu. Katru darbību trīsreiz atkārtojot, pēc kārtas iesmidzina kalibrēšanas šķīdumu (5.3.2.), parauga šķīdumu un tukšo šķīdumu (5.3.1.), pēc katras iesmidzināšanas reizes izskalojot instrumentu ar destilētu ūdeni. Zīmē kalibrēšanas līkni, atzīmējot katra standarta vidējo ekstinkcijas vērtību uz ordinātu ass un attiecīgās vara koncentrācijas μg/ml uz abscisu ass.
Vara koncentrāciju galīgajā paraugā un tukšajos šķīdumos nolasa no kalibrēšanas līknes.
6. Rezultātu izteikšana
Aprēķina vara saturu, ņemot vērā analizējamā parauga masu, atšķaidījumus analīzes gaitā un tukšās analīzes vērtību. Rezultātu izsaka kā Cu mg/kg.
4. Detonācijas noteikšana
4.1. Darbības un pielietošanas joma
Ar šo dokumentu nosaka procedūru detonācijas noteikšanai vienkāršajiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu.
4.2. Princips
Analizējamo paraugu ievieto tērauda caurulē un detonē ar triecienu no detonācijas pastiprinātāja. Detonācijas izplatību nosaka no pakāpes, kādā deformējas svina cilindri, uz kuriem caurule ir horizontāli novietota testa laikā.
4.3. Materiāli
4.3.1. Plastmasas sprāgstviela, kas satur 83 līdz 86 % pentrīta.
Blīvums : 1 500 līdz 1 600 kg/m3
Detonācijas ātrums : 7 300 līdz 7 700 m/s
Masa : 500 (± 1) gramu.
4.3.2. Septiņas lokanas detonācijas auklas bez metāla apvalka
Nominālā masa : 11 līdz 13 g/m
Katras auklas garums : 400 (± 2) mm.
4.3.3. Sekundārās sprāgstvielas saspiesta tablete ar dobumu detonatora ievietošanai
Sprāgstviela : Hexogen/wax 95/5 vai tetrils, vai līdzīga sekundāra sprāgstviela ar vai bez grafīta.
Blīvums : 1 500 līdz 1 600 kg/m3
Diametrs : 19 līdz 21 mm
Augstums : 19 līdz 23 mm
Centrālais dobums detonatora ievietošanai : 7 līdz 7,3 mm diametrā, 12 mm dziļš.
4.3.4. Vienlaidu tērauda caurule, kā noteikts ISO 65-1981-Heavy Series, ar nominālām dimensijām DN 100 (4″)
Ārējais diametrs : 113,1 līdz 115,0 mm
Sieniņu biezums : 5,0 līdz 6,5 mm
Garums : 1 005 (± 2) mm.
4.3.5. Apakšējā plāksne
Materiāls : tērauds, labi metināms
Izmēri : 160 × 160 mm
Biezums : 5 līdz 6 mm
4.3.6. Seši svina cilindri
Diametrs : 50 (± 1) mm
Augstums : 100 līdz 101 mm
Materiāli : mīksts svins, ar vismaz 99,5 % tīrību.
4.3.7. Tērauda bloks
Garums : vismaz 1 000 mm
Platums : vismaz 150 mm
Augstums : vismaz 150 mm
Masa : vismaz 300 kg, ja tērauda blokam nav stingra pamata.
4.3.8. Plastmasas vai kartona cilindrs detonācijas pastiprinātājam
Sieniņu biezums : 1,5 līdz 2,5 mm
Diametrs : 92 līdz 96 mm
Augstums : 64 līdz 67 mm
|
4.3.9. |
Detonators (elektrisks vai neelektrisks) ar aizdedzes spēku 8 līdz 10 |
|
4.3.10. |
Koka disks Diametrs : 92 līdz 96 mm. Diametrs ir jāpielāgo plastmasas vai kartona cilindra (4.3.8.) iekšējam diametram Biezums : 20 mm |
|
4.3.11. |
Koka spieķis ar tādiem pašiem izmēriem, kā detonatoram (4.3.9.) |
|
4.3.12. |
Kniepadatas (maksimālais garums 20 mm) |
4.4. Analīzes gaita
4.4.1. Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana ievietošanai tērauda caurulē
Ir divas metodes sprāgstvielas iniciēšanai detonatora pastiprinātājā, tās atkarīgas no pieejamām iekārtām.
4.4.1.1. Vienlaicīga septiņu punktu iniciācija
Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 1. attēlā.
|
4.4.1.1.1. |
Izurbj koka diskā (4.3.10.) caurumus paralēli diska asij caur centru un sešiem simetriski izvietotiem punktiem ap koncentrisku apli 55 mm diametrā. Caurumu diametram jābūt 6 līdz 7 mm (skatīt 1. attēla A—B. daļu), atkarībā no izmantotās detonācijas auklas diametra (4.3.2.). |
|
4.4.1.1.2. |
Nogriež septiņus detonācijas auklas (4.3.2.) gabalus, katru 400 mm garu, ar tīru griezienu un tūlīt nosmērējot galu ar adhezīvu, lai izvairoties no sprāgstvielas zudumiem galos. Izvelk katru no septiņiem auklas gabaliem caur septiņiem caurumiem koka diskā (4.3.10.), līdz to gali iznāk dažus centimetrus otrā diska pusē. Tad ievieto nelielu kniepadatu (4.3.12.) šķērseniski 5—6 mm no katras auklas gala un apliek ar adhezīvu visu auklu 2 cm platā joslā blakus kniepadatai. Visbeidzot izvelk katras auklu, lai kniepadata nonāk kontaktā ar koka disku. |
|
4.4.1.1.3. |
Izveido plastmasas sprāgstvielu (4.3.1.) cilindra formā ar 92 – 96 mm diametru atkarībā no cilindra (4.3.8.) diametra. Novieto cilindru uz līdzenas virsmas un ievieto sprāgstvielu. Tad ievieto koka disku ( 7 ), savelkot visas septiņas detonācijas auklas uz cilindra augšas un nospiež disku uz leju uz sprāgstvielas. Pieregulē cilindra augstumu (64 līdz 67 mm), lai augšējā mala nebūtu virs koka līmeņa. Visbeidzot piefiksē cilindru pie koka diska ar skavām vai mazām nagliņām ap visu tā apli. |
|
4.4.1.1.4. |
Sagrupē septiņu auklu brīvos galus ap koka spieķi (4.3.11.), lai to gali būtu perpendikulāri spieķim. Galus ar līmlenti ( 8 ) sastiprina saišķī ap spieķi. |
4.4.1.2. Centrālā iniciācija ar saspiesto tableti
Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 2. attēlā.
4.4.1.2.1. Saspiestās tabletes sagatavošana
Ievērojot nepieciešamo piesardzību, ievieto 10 gramus sekundārās sprāgstvielas (4.3.3.) veidnē ar iekšējo diametru 19 – 21 mm un saspiež pēc vajadzīgās formas un blīvuma.
(Diametra attiecībai: pret augstumu jābūt apmēram 1:1).
Veidnes dibena centrā ir 12 mm augsts mietiņš ar 7,0 līdz 7,3 mm diametru (atkarībā no lietotā detonatora diametra), kas izveido tabletē cilindrisku iedobi detonatora ievietošanai.
4.4.1.2.2. Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana
Sprāgstvielu ievieto (4.3.1.) cilindrā (4.3.8.), kas stāv taisni uz līdzenas virsmas, tad spiež to uz leju ar koka matricu, lai izveidotu sprāgstvielai cilindrisku formu ar centrālo iedobi. Saspiesto tableti ievieto šajā iedobē. Nosedz cilindriskā formas sprāgstvielu, kas satur saspiesto tableti, ar koka disku (4.3.10.), ar centrālo caurumu 7,0 līdz 7,3 mm diametrā detonatora ievietošanai. Koka disku un cilindru sastiprina kopā krusteniski ar līmlenti. Jāpārliecinās, ka diskā izurbtais caurums un dobums saspiestajā tabletē ir koaksiāli, ievadot koka spieķi (4.3.11.).
4.4.2. Tērauda cauruļu sagatavošana detonācijas testiem
Vienā tērauda caurules (4.3.4.) galā izurbj divus diametrāli pretējus caurumus 4 mm diametrā perpendikulāri caur sānu sienu 4 mm attālumā no malas.
Apakšējo plati (4.3.5.) piemetina pie caurules pretējā gala, pilnībā piepildot labo leņķi starp apakšējo plati un caurules sienu ar kausētu metālu apkārt visai caurulei.
4.4.3. Tērauda caurules pildīšana un ielādēšana
Skatīt 1. un 2. attēlu.
|
4.4.3.1. |
Analizējamais paraugs, tērauda caurule un detonācijas pastiprinātājs ir jākondicionē 20 (± 5) °C temperatūrā. Diviem detonācijas testiem ir vajadzīgi 16 līdz 18 kg analizējamā parauga. |
|
4.4.3.2. |
Novieto cauruli stāvus ar kvadrātveida apakšējo plati uz cietas, līdzenas virsmas, vēlams, betona. Uzpilda cauruli līdz apmēram vienai trešdaļai ar analizējamo paraugu un ļauj tai no 10 cm augstuma vertikāli piecas reizes nokrist uz grīdas, lai mikrogranulas vai granulas caurulē cik iespējams sablīvētos. Lai paātrinātu blīvēšanos, starp kritieniem pa caurules sānu virsmu kopā 10 reizes uzdauza ar 750 līdz 1 000 g smagu āmuru. Šo ielādēšanas metodi atkārto ar otru analizējamā parauga daļu. Visbeidzot, turpmāko pievienošanu dara tā, ka pēc blīvēšanas, 10 reizes paceļot un nometot cauruli un pa starpu 20 reizes uzdauzot ar āmuru, caurule uzpildās līdz 70 mm attālumam no sprauslas. Parauga uzpildes augstums tērauda caurulē jāizvēlas tā, lai detonācijas pastiprinātājs (4.4.1.1. vai 4.4.1.2.), ko ievieto vēlāk, būtu ciešā kontaktā ar visu parauga virsmu. |
|
4.4.3.3. |
Ievieto detonācijas pastiprinātāju caurulē, lai tas ir kontaktā ar paraugu; koka diska augšējai virsmai jābūt 6 mm zem caurules gala. Nodrošina ciešu kontaktu starp sprāgstvielu un analizējamo paraugu, pievienojot vai paņemot nost nelielus daudzumus analizējamā parauga. Kā redzams 1. un 2. attēlā, šķelttapas jāievieto pa caurumiem tuvu pie caurules atvērtā gala, un to kājas ir atvērtas horizontāli pret cauruli. |
4.4.4. Tērauda caurules un svina cilindru izvietojums (skatīt 3. attēlu)
|
4.4.4.1. |
Svina cilindru (4.3.6.) pamatņu skaits ir 1 līdz 5. Izdara sešas atzīmes 150 mm no tērauda bloka (4.3.7.), kas atrodas uz horizontāla pamata, centra līnijas ar pirmo atzīmi vismaz 75 mm no bloka malas. Novieto svina cilindru vertikāli uz katras no šīm atzīmēm, katra cilindra pamatni centrējot uz šo atzīmi. |
|
4.4.4.2. |
Novieto saskaņā ar 4.4.3. punktu sagatavoto tērauda cauruli horizontāli uz svina cilindriem, lai caurules ass būtu paralēli tērauda bloka centra līnijai un caurules metinātais gals iziet 50 mm virs svina cilindra Nr. 6. Lai caurule neripotu, ievieto nelielus koka ķīļus starp svina cilindru augšdaļām un caurules sienu (pa vienai katrā pusē) vai novieto koka krustu starp cauruli un tērauda bloku. Piezīme: Jāpārliecinās, ka caurule ir kontaktā ar visiem sešiem svina cilindriem; nelielu caurules virsmas ieliekumu var kompensēt, pagriežot cauruli ap tās garenvirziena asi; ja kāds no svina cilindriem ir pārāk garš, cilindram uzmanīgi uzsit ar āmuru, līdz tā garums ir atbilstošs. |
4.4.5. Sagatavošanās detonācijai
|
4.4.5.1. |
Iekārtu saskaņā ar 4.4.4. punktu ievieto bunkurā vai attiecīgi sagatavotā pazemes telpā (piemēram, šahtā vai tunelī). Pirms detonācijas tērauda caurules temperatūrai ir jābūt 20 (± 5) °C. Piezīme: Ja šāda spridzināšanas vieta nav pieejama, spridzināšanu var izdarīt ar betonu izklātā bedrē, kas nosegta ar koka baļķiem. Detonēšana var izraisīt tērauda atlūzu pārvietošanos ar lielu kinētisko enerģiju, tādēļ spridzināšana jāveic pienācīgā attālumā no dzīvojamām ēkām vai caurbrauktuvēm. |
|
4.4.5.2. |
Ja lieto detonācijas pastiprinātāju ar septiņu punktu iniciāciju, jānodrošina, lai detonācijas auklas ir izstieptas, kā aprakstīts 4.4.1.1.4. punkta zemsvītras piezīmē, un cik iespējams horizontāli. |
|
4.4.5.3. |
Visbeidzot izņem koka spieķi un tā vietā ievieto detonatoru. Nespridzināt, pirms bīstamā zona nav evakuēta un personāls nav drošā vietā. |
|
4.4.5.4. |
Detonē sprāgstvielu. |
|
4.4.6. |
Ļauj pietiekamu laiku izklīst dūmiem (gāzēm un reizēm toksiskiem sadalīšanās produktiem, piemēram, slāpekļa gāzēm), tad savāc svina cilindrus un mēra to augstumus ar bīdmēru. Par katru iezīmēto svina cilindru pieraksta deformācijas pakāpi, ko izsaka procentuāli no sākotnējā augstuma 10 mm. Ja cilindri deformējušies šķībi, pieraksta lielākās un mazākās vērtības un rēķina vidējās. |
|
4.4.7. |
Var izmantot zondi nepatrauktas detonācijas ātruma mērīšanai; zonde jāievieto caurules ass garenvirzienā vai gar sānu sienu. |
|
4.4.8. |
Katram paraugam izdara divus detonācijas testus |
4.5. Testa ziņojums
Par katru detonācijas testu testa ziņojumā uzrāda šādus parametrus:
4.5.1. Rezultātu novērtējums
Ja pēc katras spridzināšanas vismaz viens svina cilindrs deformējas mazāk par 5 %, tad testu uzskata par pilnīgu un paraugu par atbilstošu III pielikuma 2. iedaļas prasībām.
1. attēls
2. attēls
3. attēls
IV PIELIKUMS
PARAUGU ŅEMŠANAS UN ANALĪZES METODES
A. PARAUGU ŅEMŠANAS METODE MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU KONTROLEI
IEVADS
Pareiza paraugu ņemšana ir sarežģīta darbība, kas jāveic ļoti rūpīgi. Tomēr nevar pārvērtēt vajadzību iegūt pietiekami reprezentatīvu paraugu mēslošanas līdzekļu oficiālajām pārbaudēm.
Turpmāk paraugu ņemšanas metodē aprakstītās darbības ir jāveic ļoti precīzi, un tas ir jādara speciālistiem, kam ir pieredze tradicionālajā paraugu ņemšanas procedūrā.
1. Mērķis un darbības joma
Paraugus oficiālai mēslošanas līdzekļu kvalitātes un sastāva kontrolei ņem saskaņā ar turpmāk aprakstītajām metodēm. Šādi iegūtus paraugus uzskata par reprezentatīviem paraugiem.
2. Paraugu ņēmēji
Paraugus ņem speciālisti, ko šim mērķim apstiprinājušas dalībvalstis.
3. Definīcijas
Parauga partija : produkta daudzums, kas veido vienību un kas pēc īpašībām ir vienveidīgs.
Elementārparaugs : daudzums, ko ņem vienā parauga punktā.
Kopparaugs : elementārparaugu apvienojums, ko ņem no vienas parauga partijas.
Samazinātais paraugs : kopparauga reprezentatīva daļa, ko iegūst kopparauga samazināšanas procesā.
Gala paraugs : samazinātā parauga reprezentatīva daļa.
4. Iekārta
|
4.1. |
Paraugu ņemšanas iekārtai ir jābūt izgatavotai no materiāla, kas nevar ietekmēt analīzei ņemto vielu īpašības. Dalībvalstis var šādas iekārtas oficiāli apstiprināt. |
|
4.2. |
Iekārta, ieteikta cieto mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai 4.2.1. Manuāla paraugu ņemšana 4.2.1.1. Plakana liekšķere ar vertikālām malām 4.2.1.2. Paraugu dakša ar garu šķēlumu vai nodalījumiem. Paraugu dakšas izmēriem ir jābūt atbilstošiem parauga partijai (konteinera dziļumam, maisa izmēriem u. tml.) un mēslošanas līdzekļa daļiņu izmēriem. 4.2.2. Mehāniska paraugu ņemšana Kustībā esošus mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai var izmantot apstiprinātas mehāniskas iekārtas. 4.2.3. Sadalītājs Iekārtu, kas sadala paraugu vienādās daļās, var izmantot elementārparaugu ņemšanai un samazināto gala paraugu sagatavošanai. |
|
4.3. |
Iekārta, ieteikta šķidro mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai 4.3.1. Manuāla paraugu ņemšana Vaļēja caurule, zonde, pudele vai cita ierīce izlases parauga ņemšanai no parauga partijas. 4.3.2. Mehāniska paraugu ņemšana Kustībā esošus šķidro mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanai var izmantot apstiprinātas mehāniskas iekārtas. |
5. Kvantitatīvās prasības
5.1. Parauga partija
Parauga partijas izmēram ir jābūt pietiekamam, lai var paņemt paraugu no visām sastāvdaļām.
5.2. Elementārparaugi
5.2.1. Vaļēji cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, lielākos par 100 kg
5.2.1.1. Parauga partijas līdz 2,5 tonnām:
Minimālais elementārparaugu skaits: septiņi
5.2.1.2. Parauga partijas virs 2,5 tonnām un līdz 80 tonnām:
Minimālais elementārparaugu skaits =
(
9
)
5.2.1.3. Parauga partijas virs 80 tonnām:
Minimālais elementārparaugu skaits: 40
5.2.2. Iepakoti cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, iepakojums nepārsniedz 100 kg
5.2.2.1. Iepakojumi virs 1 kg
Parauga partijas, kurās ir mazāk par pieciem iepakojumiem:
Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi ( 10 ): visi iepakojumi.
Parauga partijas ar pieciem līdz 16 iepakojumiem:
Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi (10) : četri.
Parauga partijas virs 400 iepakojumiem:
Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi (10) : 20.
5.2.2.2. Iepakojumi, kas nepārsniedz 1 kg:
Minimālais iepakojumu skaits, no kuriem jāņem paraugi (10) : četri.
5.3. Kopparaugs
Paraugu partijai ir vajadzīgs atsevišķs kopparaugs. Kopējā elementārparaugu masa, kas veido kopparaugu, nav mazāka par šādiem lielumiem:
Vaļēji cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, lielākos par 100 kg: 4 kg.
Iepakoti cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, iepakojums nepārsniedz 100 kg
Iepakojumi virs 1 kg: 4 kg
Iepakojumi, kas nepārsniedz 1 kg: četru oriģinālo iepakojumu satura masa.
Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa paraugs testiem saskaņā ar III pielikumu 2. iedaļu: 75 kg
5.4. Gala paraugi
Kopparaugs kalpo par gala paraugus pēc samazināšanas, ja nepieciešams. Ir prasība analizēt vismaz vienu gala paraugu. Analizējamā parauga masa ir vismaz 500 g.
|
5.4.1. |
Cietie un šķidrie mēslošanas līdzekļi |
|
5.4.2. |
Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļa paraugs pārbaudēm Kopparaugs kalpo par gala paraugus pēc samazināšanas, ja nepieciešams.
|
6. Instrukcijas paraugu ņemšanai, sagatavošanai un iepakošanai
6.1. Vispārīgi norādījumi
Paraugi ir jāņem un jāsagatavo cik iespējams ātri, ar nepieciešamo rūpību, lai tie būt mēslošanas līdzekļa reprezentatīvie paraugi. Instrumentiem, kā arī virsmām un traukiem, kuros ievieto paraugus, ir jābūt tīriem un sausiem.
Šķidrā mēslošanas līdzekļa gadījumā, parauga partija pirms parauga ņemšanas ir jāsamaisa.
6.2. Elementārparaugi
Elementārparaugi ir jāņem izlases veidā visā parauga partijā un tiem ir jābūt apmēram vienāda izmēra.
6.2.1. Vaļēji cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, kuros ir vairāk nekā 100 kg
Parauga partiju simboliski sadala apmēram vienādās daļās. Daļu skaits, kas atbilst elementārparaugu skaitam saskaņā ar 5.2 punktu, izvēlas izlases veidā un no katras šādas daļas ņem vismaz vienu paraugu. Ja ņemot neiesaiņoto vai šķidro mēslošanas līdzekļu paraugus no konteineriem, kuros ir vairāk nekā 100 kg, nav iespējams ievērot 5.1 punkta prasības, paraugu ņemšana ir jāizdara parauga partijas iekraušanas vai izkraušanas laikā. Šajā gadījumā paraugus ņem izlases veidā no izvēlētām daļām, kas noteiktas iepriekš, kad paraugs ir kustībā.
6.2.2. Iepakoti cietie vai šķidrie mēslošanas līdzekļi konteineros, nepārsniedz 100 kg
Ja paraugu ņemšanai prasītais iepakojumu skaits ir izvēlēts kā norādīts 5.2. punktā, no katra iepakojuma satura nober vai nolej kādu daļu. Ja nepieciešams, paraugus ņem atsevišķi pēc konteineru iztukšošanas.
6.3. Kopparauga sagatavošana
Elementārparaugus sajauc, iegūstot vienu kopparaugu.
6.4. Gala parauga sagatavošana
Materiālu kopparaugā rūpīgi samaisa ( 11 ).
Ja nepieciešams, kopparaugs vispirms ir jāsamazina līdz vismaz 2 kg (samazinātais paraugs) ar mehānisko sadalītāju vai pēc kvartēšanas metodes.
Sagatavo vismaz trīs gala paraugus, apmēram vienādus pēc daudzuma un atbilstoši 5.4. punkta prasībām par daudzumiem. Katru paraugu ievieto īpašā hermētiskā traukā. Jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nemainītos parauga īpašības.
Attiecībā uz III pielikuma 1. un 2. iedaļas testiem, gala paraugus uzglabā temperatūrā starp 0 °C un 25 °C.
7. Gala paraugu iepakošana
Konteinerus un iepakojumus sver un marķē (kopējo marķējumu iestrādā zīmogā), lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot zīmogu.
8. Paraugu ņemšanas protokols
Par katru parauga ņemšanu ir jāraksta protokols, kas ļauj katru parauga porciju skaidri identificēt.
9. Paraugu nosūtīšana
No katras paraugu partijas vismaz vienu gala paraugu līdz ar analīzei vai testēšanai nepieciešamo informāciju, cik iespējams, ātri nosūta atzītai analītiskai laboratorijai vai pārbaudes iestādei.
B. MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ANALĪZES METODES
(Skatīt satura rādītāju 2. lpp.)
Vispārīgas piezīmes
Laboratorijas iekārta
Metožu aprakstos nav precīzi definēta vispārēja laboratorijas iekārta, ir norādīts tikai kolbu un pipešu izmērs. Jebkurā gadījumā laboratorijas iekārtai ir jābūt ļoti tīrai, it īpaši nosakot nelielus elementu daudzumus.
Kontrolizmēģinājumi
Pirms analīzes ir nepieciešams pārliecināties, ka aparāts labi funkcionē un analīzes metode tiek ievērota pareizi, lietojot zināma sastāva ķīmiskos savienojumus (piemēram, amonija sulfātu, monokālija fosfātu u. tml.). Ja mēslošanas līdzekļu analīžu rezultāti var norādīt uz nepareizu ķīmisko sastāvu, ja nav strikti ievērota analīzes metode. No otras puses, daudzas noteikšanas ir empīriskas un attiecas uz savienojumiem ar sarežģītu ķīmisko sastāvu. Tādēļ, ja vien iespējams, laboratorijām būtu jālieto mēslošanas līdzekļu standarti ar labi zināmu sastāvu.
Vispārēji noteikumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu analīžu metodēm
1. Reaģenti
Ja analīzes metode neparedz citādi, visiem reaģentiem ir jābūt analītiski tīriem (a.t.). Analizējot mikroelementus, reaģentu tīrība ir jāpārbauda ar tukšo analīzi. Atkarībā no iegūtā rezultāta, var būt nepieciešama īpaša attīrīšana.
2. Ūdens
Ja analīzes metodē minētās šķīdināšanas, atšķaidīšanas, skalošanas un mazgāšanas darbībām nav noteikts šķīdinātāja vai atšķaidītāja raksturs, jālieto ūdens. Normāli ūdeni demineralizē vai destilē. Šajos procesos, kā paredz analīzes metode, ūdeni īpaši attīra.
3. Laboratorijas iekārta
Ņemot vērā iekārtas, ko parasti lieto kontroles laboratorijās, analīzes metodē attiecībā uz iekārtu apraksta tikai specifiskus instrumentus un aparātus vai tādus, uz kuriem attiecas īpašas prasības. Iekārtai ir jābūt ideāli tīrai, it īpaši, nosakot nelielus daudzumus. Laboratorija nodrošina to, ka stikla trauku iedaļas ir precīzas, atsaucoties uz attiecīgiem metroloģiskiem standartiem.
1. metode
Parauga sagatavošana un ņemšana
1.1. metode
Parauga ņemšana analīzei
EN 1482-1, Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli – parauga ņemšana un sagatavošana – 1. daļa: parauga ņemšana
1.2. metode
Parauga sagatavošana analīzei
EN 1482-2, Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli – parauga ņemšana un sagatavošana – 2. daļa: parauga sagatavošana
1.3. metode
Statiskās kaudzes parauga ņemšanai analīzei
EN 1482-3, Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli – parauga ņemšana un sagatavošana – 3. daļa: statisko kaudžu parauga ņemšana
2. metode
Slāpeklis
2.1. metode
Amonija slāpekļa satura noteikšana
EN 15475: Mēslošanas līdzekļi. Amonija slāpekļa satura noteikšana.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.2. metode
Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana
2.2.1. metode
Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Ulša metodi
EN 15558: Mēslošanas līdzekļi. Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Ulša metodi.
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.2.2. metode
Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Arnda metodi
EN 15559: Mēslošanas līdzekļi. Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Arnda metodi.
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.2.3. metode
Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Devardas metodi
EN 15476: Mēslošanas līdzekļi. Nitrātu slāpekļa un amonija slāpekļa satura noteikšana ar Devardas metodi.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.3. metode
Kopējā slāpekļa noteikšana
2.3.1. metode
Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus nesaturošā kalcija ciānamīdā
EN 15560: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus nesaturošā kalcija ciānamīdā.
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.3.2. metode
Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus saturošā kalcija ciānamīdā
EN 15561: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa satura noteikšana nitrātus saturošā kalcija ciānamīdā.
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.3.3. metode
Kopējā slāpekļa satura noteikšana urīnvielā
EN 15478: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa satura noteikšana urīnvielā.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.4. metode
Ciānamīdu slāpekļa satura noteikšana
EN 15562: Mēslošanas līdzekļi. Ciānamīdu slāpekļa satura noteikšana.
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.5. metode
Biureta satura spektrofotometriskā noteikšana urīnvielā
EN 15479: Mēslošanas līdzekļi. Biureta satura spektrofotometriskā noteikšana urīnvielā.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
2.6. metode
Dažādu slāpekļa formu noteikšana vienā paraugā
2.6.1. metode
Dažādu formu slāpekļa satura noteikšana vienā un tajā pašā paraugā, kas satur nitrātu, amonija, urīnvielas un ciānamīdu slāpekli
EN 15604: Mēslošanas līdzekļi. Dažādu formu slāpekļa satura noteikšana vienā un tajā pašā paraugā, kas satur nitrātu, amonija, urīnvielas un ciānamīdu slāpekli.
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
Kopējā slāpekļa daudzuma noteikšana ar divām dažādām metodēm mēslošanas līdzekļos, kas satur slāpekli tikai nitrātu, amonija un urīnvielas slāpekļa formā
EN 15750: Mēslošanas līdzekļi. Kopējā slāpekļa noteikšana ar divām dažādām metodēm mēslošanas līdzekļos, kas satur slāpekli tikai nitrātu, amonija un urīnvielas slāpekļa formā
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
Urīnvielas kondensātu noteikšana ar HPLC – Izobutilēndiurīnviela un krotonilidendiurīnviela (A metode) un metilēnurīnvielas oligomēri (B metode)
EN 15705: Mēslošanas līdzekļi. Urīnvielas kondensāta noteikšana ar augstas izšķirtspējas šķidrumu hromotogrāfiju (HPLC). Izobutilēndiurīnviela un krotonilidendiurīnviela (A metode) un metilēnurīnvielas oligomēri (B metode)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3. metode
Fosfors
3.1. metode
Ekstrakcijas
3.1.1. metode
Minerālskābēs šķīstošā fosfora ekstrakcija
EN 15956 Mēslošanas līdzekļi. Minerālskābēs šķīstošā fosfora ekstrakcija
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.1.2. metode
2 % skudrskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija
EN 15919 Mēslošanas līdzekļi. 2 % skudrskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.1.3. metode
2 % citronskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija
EN 15920 Mēslošanas līdzekļi. 2 % citronskābē šķīstošā fosfora ekstrakcija
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.1.4. metode
Neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija
EN 15957 Mēslošanas līdzekļi. Neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.1.5. metode
Ekstrakcija ar sārmainu amonija citrātu
3.1.5.1. metode
Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Petermana (Petermann) metodes 65 °C temperatūrā
EN 15921 Mēslošanas līdzekļi. Fosfora ekstrakcija pēc Petermana metodes 65 °C temperatūrā
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.1.5.2. metode
Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Petermana (Petermann) metodes istabas temperatūrā
EN 15922 Mēslošanas līdzekļi. Fosfora ekstrakcija pēc Petermana metodes istabas temperatūrā
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.1.5.3. metode
Žulī (Joulie) sārmainajā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija
EN 15923 Mēslošanas līdzekļi. Žulī sārmainajā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.1.6. metode
Ūdenī šķīstošā fosfora ekstrakcija
EN 15958 Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā fosfora ekstrakcija
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
3.2. metode
Ekstrahētā fosfora noteikšana
EN 15959 Mēslošanas līdzekļi. Ekstrahētā fosfora noteikšana
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
4. metode
Kālijs
4.1. metode
Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana
EN 15477: Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
5. metode
Oglekļa dioksīds
Oglekļa dioksīda noteikšana – I daļa: metode cietajiem mēslošanas līdzekļiem
EN 14397-1: Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli. Oglekļa dioksīda noteikšana. I daļa: metode cietajiem mēslošanas līdzekļiem
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
6. metode
Hlors
Hlorīdu noteikšana mēslošanas līdzeklī, kurš nesatur organiskās vielas
EN 16195: Mēslošanas līdzekļi. Hlorīdu noteikšana mēslošanas līdzeklī, kurš nesatur organiskās vielas
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
7. metode
Maluma smalkums
7.1. metode
Maluma smalkuma noteikšana (sausais paņēmiens)
EN 15928 Mēslošanas līdzekļi. Maluma smalkuma noteikšana (sausais paņēmiens)
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
7.2. metode
Maluma smalkuma noteikšana fosformiltiem
EN 15924 Mēslošanas līdzekļi. Maluma smalkuma noteikšana fosformiltiem
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
8. metode
Sekundārās barības vielas
8.1. metode
Kopējā kalcija, kopējā magnija, kopējā nātrija un kopējā sēra ekstrakcija sulfātu formā
EN 15960 Mēslošanas līdzekļi. Kopējā kalcija, kopējā magnija, kopējā nātrija un kopējā sēra ekstrakcija sulfātu formā
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
8.2. metode
Kopējā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās
EN 15925 Mēslošanas līdzekļi. Kopējā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
8.3. metode
Ūdenī šķīstošā kalcija, magnija, nātrija un sēra ekstrakcija sulfātu formā
EN 15961 Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā kalcija, magnija, nātrija un sēra ekstrakcija sulfātu formā
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
8.4. metode
Ūdenī šķīstošā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās
EN 15926 Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā sēra ekstrakcija, ja tas ir dažādās formās
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
8.5. metode
Elementārā sēra ekstrakcija un noteikšana
EN 16032 Mēslošanas līdzekļi. Elementārā sēra ekstrakcija un noteikšana
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
Ekstrahētā kalcija manganometriska noteikšana pēc izgulsnēšanas oksalāta formā
EN 16196: Mēslošanas līdzekļi. Ekstrahētā kalcija manganometriska noteikšana pēc izgulsnēšanas oksalāta formā
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
Magnija noteikšana ar atomabsorbcijas spektrometriju
EN 16197: Mēslošanas līdzekļi. Magnija noteikšana ar atomabsorbcijas spektrometriju
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
Magnija kompleksometriska noteikšana
EN 16198: Mēslošanas līdzekļi. Magnija kompleksometriska noteikšana
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
Sulfātu satura noteikšana ar trim dažādām metodēm
EN 15749: Mēslošanas līdzekļi. Sulfātu satura noteikšana ar trim dažādām metodēm
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
Ekstrahētā nātrija noteikšana ar liesmas-emisijas spektrometriju
EN 16199: Mēslošanas līdzekļi. Ekstrahētā nātrija noteikšana ar liesmas-emisijas spektrometriju
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
8.11. metode
Kalcija un formiātu satura noteikšana kalcija formiātā
EN 15909 Mēslošanas līdzekļi. Kalcija un formiātu satura noteikšana kalciju saturošos lapotnes mēslošanas līdzekļos
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
9. metode
Mikroelementi 10 % vai mazākā koncentrācijā
9.1. metode
Kopējo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem, izmantojot aqua regia
EN 16964: Mēslošanas līdzekļi – kopējo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem, izmantojot aqua regia
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
9.2. metode
Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem un organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem
EN 16962: Mēslošanas līdzekļi – ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem un organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
9.3. metode
Kobalta, vara, dzelzs, mangāna un cinka noteikšana ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju (FAAS)
EN 16965: Mēslošanas līdzekļi – kobalta, vara, dzelzs, mangāna un cinka noteikšana ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju (FAAS)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
9.4. metode
Bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna un cinka noteikšana ar ICP-AES
EN 16963: Mēslošanas līdzekļi – bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna un cinka noteikšana ar ICP-AES
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
9.5. metode
Bora noteikšana, izmantojot spektrometriju ar azometīnu-H
EN 17041: Mēslošanas līdzekļi – bora noteikšana ≤ 10 % koncentrācijā, izmantojot spektrometriju ar azometīnu-H
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
9.6. metode
Molibdēna noteikšana, izmantojot kompleksa spektrometriju ar amonija tiocianātu
EN 17043: Mēslošanas līdzekļi – molibdēna noteikšana ≤ 10 % koncentrācijā, izmantojot kompleksa spektrometriju ar amonija tiocianātu
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
10. metode
Mikroelementi koncentrācijā, kas pārsniedz 10 %
10.1. metode
Kopējo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem, izmantojot aqua regia
EN 16964: Mēslošanas līdzekļi – kopējo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem, izmantojot aqua regia
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
10.2. metode
Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem un organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem
EN 16962: Mēslošanas līdzekļi – ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija no mēslošanas līdzekļiem un organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
10.3. metode
Kobalta, vara, dzelzs, mangāna un cinka noteikšana ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju (FAAS)
EN 16965: Mēslošanas līdzekļi – kobalta, vara, dzelzs, mangāna un cinka noteikšana ar liesmas atomabsorbcijas spektrometriju (FAAS)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
10.4. metode
Bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna un cinka noteikšana ar ICP-AES
EN 16963: Mēslošanas līdzekļi – bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna un cinka noteikšana ar ICP-AES
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
10.5. metode
Bora noteikšana, izmantojot acidimetrisku titrēšanu
EN 17042: Mēslošanas līdzekļi – bora noteikšana > 10 % koncentrācijā, izmantojot acidimetrisku titrēšanu
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
10.6. metode
Molibdēna noteikšana, izmantojot gravimetrisko metodi ar 8-hidroksihinolīnu
CEN/TS 17060: Mēslošanas līdzekļi – molibdēna noteikšana > 10 % koncentrācijā, izmantojot gravimetrisko metodi ar 8-hidroksihinolīnu
Šī analīzes metode nav pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11. metode
Helātveidotāji un kompleksveidotāji aģenti
11.1. metode
Helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšana
EN 13366: Mēslošanas līdzekļi. Katjonītapstrāde helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšanai.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.2. metode
EDTA, HEDTA un DTPA noteikšana
EN 13368-1: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidīgo vielu jonhromatogrāfiska noteikšana mēslošanas līdzekļos. 1. daļa: EDTA, HEDTA un DTPA.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.3. metode
Ar o,o-EDDHA, o,o-EDDHMA un HBED helatētas dzelzs satura noteikšana
EN 13368-2 Mēslošanas līdzekļi. Helātveidīgo vielu hromatogrāfiska noteikšana mēslošanas līdzekļos. 2. daļa: Ar o,o-EDDHA, o,o-EDDHMA un HBED helatēta Fe satura noteikšana ar jonu pāru hromatogrāfiju.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.4. metode
Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana
EN 15451: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidojošo vielu satura noteikšana. Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana ar jonu pāru hromatogrāfiju.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.5. metode
Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana
EN 15452: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidojošo vielu satura noteikšana. Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana ar apgrieztas fāzes augsti izšķirtspējīgo šķidrumhromatogrāfiju.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.6. metode
IDHA noteikšana
EN 15950 Mēslošanas līdzekļi. N-(1,2-dikarboksietil)-D,L-asparagīnskābes (iminodidzintarskābes, IDHA) noteikšana, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.7. metode
Lignosulfonātu noteikšana
EN 16109 Mēslošanas līdzekļi. Mēslošanas līdzekļos kompleksētu mikroelementu jonu noteikšana. Lignosulfonātu identificēšana.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.8. metode
Komplekso mikroelementu satura un komplekso mikroelementu frakcijas noteikšana
EN 15962 Mēslošanas līdzekļi. Komplekso mikroelementu satura un komplekso mikroelementu frakcijas satura noteikšana
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
11.9. metode
[S,S]-EDDS noteikšana
EN 13368-3 3. daļa: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidotāju vielu hromatogrāfiska noteikšana mēslošanas līdzekļos: [S,S]-EDDS noteikšana ar jonu pāru hromatogrāfiju
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
11.10. metode
HGA noteikšana
EN 16847: Mēslošanas līdzekļi. Kompleksveidotāju aģentu noteikšana mēslošanas līdzekļos: heptaglikonskābes hromatogrāfiska noteikšana.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
12. metode
Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori
12.1. metode
Diciāndiamīda satura noteikšana
EN 15360: Mēslošanas līdzekļi. Diciāndiamīda satura noteikšana. Metode, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC).
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
12.2. metode
NBPT noteikšana
EN 15688: Mēslošanas līdzekļi. Ureāzes inhibitora N-(n-butil)tiofosfortriamīda (NBPT) noteikšana ar metodi, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC).
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
12.3 metode
3-metilpirazola noteikšana
EN 15905 Mēslošanas līdzekļi. 3-metilpirazola (MP) noteikšana ar augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
12.4. metode
TZ noteikšana
EN 16024 Mēslošanas līdzekļi. 1H,1,2,4-triazola noteikšana urīnvielā un mēslošanas līdzekļos, kas satur urīnvielu. Metode, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
12.5. metode
2-NPT noteikšana
EN 16075 Mēslošanas līdzekļi. N-(2-nitrofenil)fosfora triamīda (2-NPT) noteikšana urīnvielā un urīnvielu saturošos mēslošanas līdzekļos. Metode, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
12.6. metode
DMPP noteikšana
EN 16328: Mēslošanas līdzekļi. 3,4-dimetil-1H-pirazola fosfāta (DMPF) noteikšana. Augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfijas metode (HPLC)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
12.7. metode
NBPT/NPPT noteikšana
EN 16651: Mēslošanas līdzekļi. N-(n-butil)tiofosforskābes triamīda (NBPT) un N-(n-propil)tiofosforshābes triamīda (NPPT) noteikšana. Augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfijas metode (HPLC)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
12.8. metode
DMPSA noteikšana
EN 17090: Mēslošanas līdzekļi – Nitrifikācijas inhibitora DMPSA noteikšana mēslošanas līdzekļos – metode, kas izmanto augsti efektīvo šķidruma hromatogrāfiju (HPLC)
Šī analīzes metode ir pārbaudīta starplaboratoriju salīdzinošā testā.
13. metode
Smagie metāli
13.1. metode
Kadmija satura noteikšana
EN 14888: Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli. Kadmija satura noteikšana.
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14. metode
Kaļķošanas materiāli
14.1. metode
Granulometriskā sastāva noteikšana ar sausās un slapjās sijāšanas metodi
EN 12948: Kaļķošanas materiāli. Granulometriskā sastāva noteikšana ar sijāšanas metodi pēc sausā un slapjā paņēmiena
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.2. metode
Karbonātus un silikātus saturošu kaļķošanas materiālu reaģētspējas noteikšana, izmantojot potenciometrisko titrēšanu ar hlorūdeņražskābi
EN 13971: Karbonātus un silikātus saturoši kaļķošanas materiāli. Reaģētspējas noteikšana. Potenciometriskā titrēšana ar hlorūdeņražskābi
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.3. metode
Reaģētspējas noteikšana, izmantojot automātisko titrēšanu ar citronskābi
EN 16357: Karbonātus saturoši kaļķošanas materiāli. Reaģētspējas noteikšana. Automātiskā titrēšana ar citronskābi
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.4. metode
Kaļķošanas materiālu neitralizācijas skaitļa noteikšana
EN 12945: Kaļķošanas materiāli. Neitralizācijas skaitļa noteikšana. Titrimetriskās metodes
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.5. metode
Kalcija satura noteikšana kaļķošanas materiālos ar oksalāta metodi
EN 13475: Kaļķošanas materiāli. Kalcija satura noteikšana. Oksalāta metode
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.6. metode
Kalcija un magnija satura noteikšana kaļķošanas materiālos, izmantojot kompleksonometriju
EN 12946: Kaļķošanas materiāli. Kalcija un magnija satura noteikšana. Kompleksonometrija
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.7. metode
Magnija satura noteikšana kaļķošanas materiālos, izmantojot atomabsorbcijas spektrometrijas metodi
EN 12947: Kaļķošanas materiāli. Magnija satura noteikšana. Atomabsorbcijas spektrometrijas metode
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.8. metode
Mitruma satura noteikšana
EN 12048: Cietie mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli – Mitruma satura noteikšana – Gravimetriskā metode ar žāvēšanu (105 ± 2) °C temperatūrā
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.9. metode
Granulēto materiālu sadalīšanās noteikšana
EN 15704: Kaļķošanas materiāli. Granulētā kalcija un kalcija/magnija karbonāta sadalīšanās noteikšana ūdens ietekmē
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
14.10. metode
Materiāla iedarbības noteikšana ar augsnes inkubēšanas metodi
EN 14984: Kaļķošanas materiāli. Materiāla iedarbības noteikšana uz augsnes pH. Augsnes inkubēšanas metode
Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.
V PIELIKUMS
A. TO DOKUMENTU SARAKSTS, KAS JĀIEVĒRO RAŽOTĀJIEM VAI TO PĀRSTĀVJIEM, LAI APKOPOTU TEHNISKO DOKUMENTĀCIJU PAR JAUNU MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU TIPU, KURŠ JĀPIEVIENO ŠĪS REGULAS I PIELIKUMAM
|
1. |
Norādījumi tehniskās dokumentācijas apkopošanai par mēslošanas līdzekļiem ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”. Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, C 138, 20.5.1994., 4. lpp. |
|
2. |
Komisijas Direktīva 91/155/EEK (1991. gada 5. marts), ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu. Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, L 76/35, 22.3.1991., 35. lpp. |
|
3. |
Komisijas Direktīva 93/112/EK (1993. gada 10. decembris), ar kuru groza Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, ar ko nosaka un izklāsta sīki izstrādātu kārtību, kādā izveidojama īpašas informācijas sistēma attiecībā uz bīstamiem preparātiem, īstenojot Direktīvas 88/379/EEK 10. pantu. Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis, L 314, 16.12.1993., 38. lpp. |
B. PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, LAI APSTIPRINĀTU LABORATORIJAS, KAS IR KOMPETENTAS SNIEGT VAJADZĪGOS PAKALPOJUMUS ATTIECĪBĀ UZ EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDI ŠĪS REGULAS UN TĀS PIELIKUMU PRASĪBĀM
1. Laboratoriju līmenī jāievēro šādi standarti:
2. Akreditācijas iestāžu līmenī jāievēro šādi standarti:
EN ISO/IEC 17011 “Atbilstības novērtēšana”. Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas.
( 1 ) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.
( 2 ) Helātveidotāji aģenti ir kvalitatīvi un kvantitatīvi jānosaka, izmantojot Eiropas standartus, kas attiecas uz minētajiem helātveidotājiem aģentiem.
( 3 ) Kompleksveidotāji aģenti jāidentificē, izmantojot Eiropas standartus, kas attiecas uz minētajiem kompleksveidotājiem aģentiem.
( 4 ) Reakcijas laiks pusotru stundu ir pietiekams lielākajai daļai organisko vielu sudraba nitrāta katalizatora klātbūtnē.
( 5 ) Var izmantot gatavu nopērkamu vara standartšķīdumu.
( 6 ) Vatmans 541 vai ekvivalents
( 7 ) Diska diametram vienmēr jāatbilst cilindra iekšējam diametram.
(
8
)
NB:
Kad sešas perifērās auklas pēc iekārtas salikšanas cieši savelk, centrālajai auklai jāpaliek viegli nesavilktai.
( 9 ) Ja iegūtais skaitlis ir daļskaitlis, tas ir jānoapaļo līdz nākamajam veselajam skaitlim.
( 10 ) Iepakojumiem, kuru saturs nepārsniedz 1 kg, elementārparaugs ir viena oriģinālā iepakojuma saturs.
( 11 ) Jebkuri kunkuļi ir jāsasmalcina (ja nepieciešams, atdalot un vēlāk pievienojot paraugam).