15.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/126


P9_TA(2022)0122

Šengenas izvērtēšanas mehānisms *

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes Regulai par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (COM(2021)0278 – C9-0349/2021 – 2021/0140(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

(2022/C 434/27)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0278),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 70. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0349/2021),

—

ņemot vērā ieguldījumu, ko saistībā ar šo leģislatīvā akta projektu ir sniedzis Čehijas parlamenta Senāts, Spānijas parlamenta Senāts, Portugāles parlaments, kā arī Rumānijas parlamenta Senāts,

—

ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0054/2022),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Šengenas zona bez robežkontroles pie iekšējām robežām ir atkarīga no tā, cik efektīvi un lietderīgi dalībvalstis piemēro Šengenas acquis. Šis acquis ietver pasākumus ārējo robežu jomā, kompensējošos pasākumus saistībā ar kontroles neesību pie iekšējām robežām un stingru uzraudzības sistēmu, kas kopā veicina brīvu pārvietošanos un nodrošina augstu drošības, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības līmeni, t. sk. persondatu aizsardzību.

(1)

Šengenas zona bez robežkontroles pie iekšējām robežām ir atkarīga no tā, cik efektīvi un lietderīgi dalībvalstis piemēro Šengenas acquis. Šis acquis ietver pasākumus ārējo robežu jomā, kompensējošos pasākumus saistībā ar kontroles neesību pie iekšējām robežām un stingru uzraudzības sistēmu, kas kopā garantē brīvu pārvietošanos , kā arī nodrošina augstu drošības, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības līmeni, t. sk. persondatu aizsardzību.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums Nr.

(4)

Lai palielinātu tā efektivitāti un lietderību, būtu jāuzlabo Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms. Pārskatītā izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma mērķim vajadzētu būt saglabāt augstu dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās līmeni, garantējot, ka dalībvalstis efektīvi piemēro Šengenas acquis, ievērojot saskaņotos kopīgos standartus, pamatprincipus un normas, tādējādi sekmējot Šengenas zonas pareizu darbību.

(4)

Lai palielinātu tā efektivitāti un lietderību, būtu jāuzlabo Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms. Pārskatītā izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma mērķim vajadzētu būt saglabāt augstu dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās līmeni, garantējot, ka dalībvalstis efektīvi piemēro Šengenas acquis, ievērojot saskaņotos kopīgos standartus, pamatprincipus un normas, lai nodrošinātu Šengenas zonas pareizu darbību , pilnībā ievērojot pamattiesības un neīstenojot iekšējo robežkontroli .

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāsasniedz šie mērķi ar objektīvām un taisnīgām izvērtēšanām, ar kurām var ātri noteikt tādus trūkumus Šengenas acquis piemērošanā, kas varētu traucēt Šengenas zonas pareizai darbībai, jānodrošina šo trūkumu ātra novēršana un jāsniedz pamats dialogam par Šengenas zonas darbību kopumā. Tam nepieciešama dalībvalstu un Komisijas cieša sadarbība, līdzsvarota kopīgās atbildības sadale un sistēmas salīdzinošās izvērtēšanas būtības uzturēšana. Tam nepieciešama arī pamatīgāka Eiropas Parlamenta iesaistīšanās. Ņemot vērā izmaiņu apjomu, Regula (ES) Nr. 1053/2013 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(5)

Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāsasniedz šie mērķi ar objektīvām un taisnīgām izvērtēšanām, ar kurām var ātri noteikt tādus trūkumus Šengenas acquis piemērošanā, kas varētu traucēt Šengenas zonas pareizai darbībai, jānodrošina šo trūkumu ātra novēršana un jāsniedz pamats patiesam dalībvalstu politiskajam dialogam par Šengenas zonas darbību kopumā. Tam nepieciešama dalībvalstu un Komisijas cieša sadarbība, līdzsvarota kopīgās atbildības sadale un sistēmas salīdzinošās izvērtēšanas būtības uzturēšana. Tam nepieciešama arī pamatīgāka Eiropas Parlamenta iesaistīšanās. Ņemot vērā izmaiņu apjomu, Regula (ES) Nr. 1053/2013 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms var aptvert visas Šengenas acquis jomas — pašreizējās un turpmākās —, izņemot tās, kurās jau pastāv īpašs izvērtēšanas mehānisms saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver visi attiecīgie tiesību akti un operatīvās darbības, kas sekmē Šengenas zonas darbību.

(6)

Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver visas Šengenas acquis jomas — pašreizējās un turpmākās —, izņemot tās, kurās jau pastāv īpašs izvērtēšanas mehānisms saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver gan robežkontroles pie ārējām robežām efektivitāte, gan robežkontroles neesība pie iekšējām robežām. Izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāaptver visi attiecīgie tiesību akti un operatīvās darbības, kas sekmē zonas bez robežkontroles pie iekšējām robežām darbību.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Saskaņā ar Eiropadomes 2012. gada 1. un 2. marta secinājumiem visās izvērtēšanās būtu jāņem vērā pareiza to iestāžu darbība, kuras piemēro Šengenas acquis. Izvērtēšanai būtu jāaptver arī privātu subjektu, piemēram, aviosabiedrību vai ārēju pakalpojumu sniedzēju, prakse, ciktāl tie ir iesaistīti Šengenas acquis īstenošanā vai tos ietekmē tās īstenošana, vienlaikus sadarbojoties ar dalībvalstīm. Turklāt, ņemot vērā Savienības struktūru, biroju un aģentūru pieaugošo lomu Šengenas acquis īstenošanā, izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāatbalsta šo Savienības struktūru, biroju un aģentūru darbību pārbaude, ciktāl tās veic funkcijas dalībvalstu vārdā, lai palīdzētu piemērot Šengenas acquis noteikumus praksē. Šo darbību pārbaude šajā saistībā būtu jāiekļauj dalībvalstu izvērtēšanā un jāveic, neskarot un pilnībā ievērojot pienākumus, kas uzticēti Komisijai un attiecīgajām aģentūru, biroju un struktūru pārvaldes struktūrām saskaņā ar to izveides tiesību aktiem un pašu izvērtēšanas un uzraudzības procedūrām. Ja izvērtēšanās konstatē trūkumus saistībā ar funkcijām, kuras pilda vai atbalsta Savienības struktūras, biroji un aģentūras, Komisijai būtu jāinformē attiecīgās to pārvaldes struktūras.

(7)

Saskaņā ar Eiropadomes 2012. gada 1. un 2. marta secinājumiem visās izvērtēšanās būtu jāņem vērā pareiza to iestāžu darbība, kuras piemēro Šengenas acquis , un to atbilstība Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (“Harta”) . Izvērtēšanai būtu jāaptver arī privātu subjektu, piemēram, aviosabiedrību vai ārēju pakalpojumu sniedzēju, prakse, ciktāl tie ir iesaistīti Šengenas acquis īstenošanā vai tos ietekmē tās īstenošana, vienlaikus sadarbojoties ar dalībvalstīm. Turklāt, ņemot vērā Savienības struktūru, biroju un aģentūru pieaugošo lomu Šengenas acquis īstenošanā, izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāatbalsta šo Savienības struktūru, biroju un aģentūru darbību pārbaude, ciktāl tās veic funkcijas dalībvalstu vārdā, lai palīdzētu piemērot Šengenas acquis noteikumus praksē. Šo darbību pārbaude šajā saistībā būtu jāiekļauj dalībvalstu izvērtēšanā un jāveic, neskarot un pilnībā ievērojot pienākumus, kas uzticēti Komisijai un attiecīgajām aģentūru, biroju un struktūru pārvaldes struktūrām saskaņā ar to izveides tiesību aktiem un pašu izvērtēšanas un uzraudzības procedūrām. Ja izvērtēšanās konstatē trūkumus saistībā ar funkcijām, kuras pilda vai atbalsta Savienības struktūras, biroji un aģentūras, Komisijai būtu jāiekļauj šie trūkumi izvērtēšanas ziņojumā un jāiesaista attiecīgās to pārvaldes struktūras.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Frontex veiktais neaizsargātības novērtējums ir mehānisms, kas papildina ar šo Regulu izveidoto izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai garantētu kvalitātes kontroli Savienības līmenī un gan Savienības, gan valstu līmenī nodrošinātu pastāvīgu gatavību reaģēt uz visām problēmām pie ārējām robežām. Abi mehānismi ir Eiropas integrētās robežu pārvaldības sastāvdaļa. Lai uzlabotu Šengenas zonas darbību, būtu jāpalielina sinerģija starp neaizsargātības novērtējumu un izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, pēc iespējas izvairoties no centienu dublēšanās un pretrunīgiem ieteikumiem. Tālab starp Frontex un Komisiju būtu jānotiek regulārai informācijas apmaiņai par abu mehānismu rezultātiem. Lai pastiprinātu stratēģisko fokusu un mērķorientētāku izvērtēšanas izstrādāšanu, arī turpmāk ir jāpalielina sinerģija ar attiecīgajiem mehānismiem un platformām, kuru darbību nodrošina ES aģentūras un valstu pārvaldes iestādes, piemēram, Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem (EMPACT), vai pārraudzību, ko veic Komisija ar eu-LISA atbalstu attiecībā uz dalībvalstu sagatavošanos attiecīgo IT sistēmu ieviešanai, kā arī valstu kvalitātes kontroles mehānismu konstatējumiem.

(9)

Frontex veiktais neaizsargātības novērtējums ir mehānisms, kas papildina ar šo Regulu izveidoto izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai garantētu kvalitātes kontroli Savienības līmenī un gan Savienības, gan valstu līmenī nodrošinātu pastāvīgu gatavību reaģēt uz visām problēmām pie ārējām robežām. Minētais neaizsargātības novērtējums būtu jāiekļauj gada izvērtēšanas programmā, tādējādi nodrošinot aktuālu situācijas apzināšanos. Abi mehānismi ir Eiropas integrētās robežu pārvaldības sastāvdaļa. Lai uzlabotu Šengenas zonas darbību, būtu jāpalielina sinerģija starp neaizsargātības novērtējumu un izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, pēc iespējas izvairoties no centienu dublēšanās un pretrunīgiem ieteikumiem. Tālab starp Frontex un Komisiju būtu jānotiek regulārai informācijas apmaiņai par abu mehānismu rezultātiem. Lai pastiprinātu stratēģisko fokusu un mērķorientētāku izvērtēšanas izstrādāšanu, arī turpmāk ir jāpalielina sinerģija ar attiecīgajiem mehānismiem un platformām, kuru darbību nodrošina ES aģentūras un valstu pārvaldes iestādes, piemēram, Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem (EMPACT), vai pārraudzību, ko veic Komisija ar eu-LISA atbalstu attiecībā uz dalībvalstu sagatavošanos attiecīgo IT sistēmu ieviešanai, kā arī valstu kvalitātes kontroles mehānismu konstatējumiem.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Veicot izvērtēšanu, papildus atsevišķās izvērtēšanās veiktajai Šengenas acquis datu aizsardzības prasību pareizas īstenošanas un piemērošanas izvērtēšanai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā, piemērojot Šengenas acquis, tiek ievērotas pamattiesības. Lai palielinātu izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma spēju noteikt pamattiesību pārkāpumus attiecīgajās politikas jomās, būtu jāveic papildu pasākumi. Šengenas vērtētāji būtu pienācīgi jāapmāca šajā jomā, būtu labāk jāizmanto attiecīgā Eiropas Pamattiesību aģentūras informācija, un tās eksperti būtu labāk jāiesaista izvērtēšanu izstrādāšanā un īstenošanā. Turklāt izvērtēšanu plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanā būtu jāņem vērā pierādījumi, kas publiskoti vai sniegti, izmantojot neatkarīgus uzraudzības mehānismus, vai ko pēc savas iniciatīvas sniegušas attiecīgās trešās personas, piemēram, ombudi, iestādes, kas uzrauga pamattiesību ievērošanu, nevalstiskās un starptautiskās organizācijas.

(10)

Veicot izvērtēšanu, papildus atsevišķās izvērtēšanās veiktajai Šengenas acquis datu aizsardzības prasību pareizas īstenošanas un piemērošanas izvērtēšanai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā, piemērojot Šengenas acquis, tiek ievērotas pamattiesības. Lai palielinātu izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma spēju noteikt pamattiesību pārkāpumus attiecīgajās politikas jomās, būtu jāveic papildu pasākumi. Šengenas vērtētāji būtu pienācīgi jāapmāca šajā jomā, būtu labāk jāizmanto attiecīgā Eiropas Pamattiesību aģentūras informācija, un tās eksperti būtu labāk jāiesaista izvērtēšanu izstrādāšanā un īstenošanā. Jo īpaši Komisijai sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru būtu jāizstrādā konkrēti kritēriji, kas jāiekļauj standarta anketā un pēc kuriem var novērtēt atbilstību pamattiesībām. Turklāt izvērtēšanu plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanā būtu jāņem vērā pierādījumi, kas publiskoti vai sniegti, izmantojot neatkarīgus uzraudzības mehānismus, vai ko pēc savas iniciatīvas sniegušas attiecīgās trešās personas, piemēram, ombudi, iestādes, kas uzrauga pamattiesību ievērošanu, nevalstiskās un starptautiskās organizācijas.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Izvērtēšanu veidi un metodes būtu jāpadara elastīgākas, lai palielinātu izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma lietderību un spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un izmaiņām tiesību aktos, kā arī racionalizētu dalībvalstu, Komisijas un Savienības struktūru, biroju un aģentūru resursu izmantošanu. Periodiskām izvērtēšanām apmeklējumu ietvaros vajadzētu būt galvenajam izvērtēšanas veidam. Nepaziņotu apmeklējumu un tematisku izvērtēšanu proporcija būtu pakāpeniski jāpalielina, lai nodrošinātu pieejamo rīku līdzsvarotāku izmantošanu. Izvērtēšanas veidiem vajadzētu būt skaidri noteiktiem. Atkarībā no politikas jomas un izvērtēšanas un uzraudzības darbības būtības izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāļauj vienlaikus izvērtēt vairākas dalībvalstis un pilnībā vai daļēji veikt attālinātas izvērtēšanas, kā arī apvienot politikas jomu izvērtēšanu. Ar izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu būtu jācenšas sagatavot visaptveroši dalībvalstu izvērtēšanas ziņojumi, kuros novērtēts dalībvalsts vispārējais sniegums Šengenas acquis piemērošanā.

(12)

Izvērtēšanu veidi un metodes būtu jāpadara elastīgākas, lai palielinātu izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma lietderību un spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un izmaiņām tiesību aktos, kā arī racionalizētu dalībvalstu, Komisijas un Savienības struktūru, biroju un aģentūru resursu izmantošanu. Periodiskām izvērtēšanām apmeklējumu ietvaros vajadzētu būt galvenajam izvērtēšanas veidam. Nepaziņotu apmeklējumu un tematisku izvērtēšanu proporcija būtu pakāpeniski jāpalielina, lai nodrošinātu pieejamo rīku līdzsvarotāku izmantošanu. Izvērtēšanas veidiem vajadzētu būt skaidri noteiktiem. Atkarībā no politikas jomas un izvērtēšanas un uzraudzības darbības būtības izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam būtu jāļauj vienlaikus izvērtēt vairākas dalībvalstis un pilnībā vai daļēji veikt attālinātas izvērtēšanas, izmantojot tās kā papildu metodi fiziskiem apmeklējumiem, kā arī apvienot politikas jomu izvērtēšanu. Ar izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu būtu jācenšas sagatavot visaptveroši dalībvalstu izvērtēšanas ziņojumi, kuros novērtēts dalībvalsts vispārējais sniegums Šengenas acquis piemērošanā.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Tematiskās izvērtēšanas būtu jāizmanto biežāk, lai sniegtu dalībvalstu prakses salīdzinošu analīzi. Tās būtu jāveic, lai novērtētu būtisku tiesību aktu izmaiņu īstenošanu, kad tās sāk piemērot, un jaunu iniciatīvu īstenošanu, kā arī lai novērtētu jautājumus visās politikas jomās vai to dalībvalstu praksē, kurām ir līdzīgas problēmas .

(13)

Tematiskās izvērtēšanas būtu jāizmanto biežāk, lai sniegtu dalībvalstu prakses salīdzinošu analīzi. Tās būtu jāveic, lai novērtētu būtisku tiesību aktu izmaiņu īstenošanu, kad tās sāk piemērot, un jaunu iniciatīvu īstenošanu, kā arī lai novērtētu problēmas visās politikas jomās vai līdzīgus politikas virzienus un praksi visās dalībvalstīs .

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Nepaziņotiem apmeklējumiem, kas ir viens no efektīvākajiem rīkiem, lai pārbaudītu dalībvalstu praksi, atkarībā no to mērķa būtu jānotiek bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij vai ar iepriekšēju paziņošanu neilgi pirms tam . Nepaziņotiem apmeklējumiem bez iepriekšējas paziņošanas būtu jānotiek “izmeklēšanas” nolūkā, lai pārbaudītu Šengenas acquis noteikto saistību izpildi, t. sk. reaģējot uz norādēm par tādu sistēmisku problēmu rašanos, kuras varētu būtiski ietekmēt Šengenas zonas darbību, vai pamattiesību pārkāpumiem , it īpaši apgalvojumiem par nopietniem pamattiesību pārkāpumiem pie ārējām robežām. Šādos gadījumos iepriekšēja paziņošana neļautu sasniegt apmeklējuma mērķi. Ja apmeklējuma galvenais mērķis ir izlases veidā pārbaudīt, kā dalībvalsts īsteno Šengenas acquis, būtu jānotiek nepaziņotam apmeklējumam, par to paziņojot 24 stundas iepriekš.

(14)

Nepaziņotiem apmeklējumiem, kas ir viens no efektīvākajiem rīkiem, lai pārbaudītu dalībvalstu praksi, būtu jānotiek bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij. Nepaziņotiem apmeklējumiem būtu jānotiek “izmeklēšanas” nolūkā, lai pārbaudītu Šengenas acquis noteikto saistību izpildi, t. sk. reaģējot uz norādēm par tādu sistēmisku problēmu rašanos, kuras varētu negatīvi ietekmēt Šengenas zonas darbību, vai radīt pamattiesību pārkāpumus , it īpaši apgalvojumiem par nopietniem pamattiesību pārkāpumiem pie ārējām robežām.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)

Par īsi iepriekš paziņotu apmeklējumu, kas ir papildu rīks, dalībvalstij ir jāpaziņo ne vairāk kā 24 stundas iepriekš. Īsi iepriekš paziņots apmeklējums būtu jāveic tikai tad, ja apmeklējuma galvenais mērķis ir veikt izlases veida pārbaudi par to, kā konkrēta dalībvalsts īsteno Šengenas acquis.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Saskaņā ar šo regulu veikto darbību plānošana daudzgadu un gada izvērtēšanas programmās jau ir pierādījusi savu pievienoto vērtību, nodrošinot paredzamību un noteiktību. Tāpēc Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāpieņem daudzgadu un gada izvērtēšanas programmas. Šīm programmām vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai tās laika gaitā varētu pielāgot Šengenas acquis dinamiskajai būtībai. Nepārvaramas varas gadījumā korekcijas programmās būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, neveicot oficiālu grozījumu programmās. Daudzgadu izvērtēšanas programmā, kas pieņemta septiņiem gadiem, būtu jānosaka konkrētas prioritārās jomas, kas jāaptver ar periodiskajām izvērtēšanām. Šai pieejai būtu jāsniedz lielāka elastība, jāpalīdz labāk noteikt prioritātes un līdzsvarotāk un stratēģiskāk izmantot visus pieejamos rīkus. Daudzgadu izvērtēšanas programmas termiņa pagarināšanai no pieciem līdz septiņiem gadiem būtu jānodrošina labāka, ciešāka un mērķorientētāka dalībvalstu uzraudzība, nepazeminot pārbaudes līmeni.

(15)

Saskaņā ar šo regulu veikto darbību plānošana daudzgadu un gada izvērtēšanas programmās jau ir pierādījusi savu pievienoto vērtību, nodrošinot paredzamību un noteiktību. Tāpēc Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāpieņem daudzgadu un gada izvērtēšanas programmas. Šīm programmām vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai tās laika gaitā varētu pielāgot Šengenas acquis dinamiskajai būtībai. Nepārvaramas varas gadījumā korekcijas programmās būtu jāveic, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, neveicot oficiālu grozījumu programmās. Daudzgadu izvērtēšanas programmā, kas pieņemta septiņiem gadiem, būtu jānosaka konkrētas prioritārās jomas, kas jāaptver ar periodiskajām izvērtēšanām. Šai pieejai būtu jāsniedz lielāka elastība, pielāgošanās spēja, pamatojoties uz atjaunināto informāciju, kas savākta dažādās analīzēs, lai izveidotu labāku situācijas ainu par Šengenas zonas darbību, jāpalīdz labāk noteikt prioritātes , kā arī līdzsvarotāk un stratēģiskāk izmantot visus pieejamos rīkus. Daudzgadu izvērtēšanas programmas termiņa pagarināšanai no pieciem līdz septiņiem gadiem būtu jānodrošina labāka, ciešāka un mērķorientētāka dalībvalstu uzraudzība, nepazeminot pārbaudes līmeni.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Izvērtēšanas un uzraudzības darbības būtu jāveic darba grupām, ko veido Komisijas pārstāvji un dalībvalstu izraudzīti eksperti. Šiem pārstāvjiem un ekspertiem vajadzētu būt atbilstīgai kvalifikācijai, t. sk. pamatīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei. Lai ātrāk un mazāk apgrūtinošā veidā nodrošinātu pietiekama skaita pieredzējušu ekspertu dalību, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizveido un jāuztur ekspertu rezerve. Rezervei vajadzētu būt galvenajam ekspertu avotam izvērtēšanas un uzraudzības darbību vajadzībām.

(16)

Izvērtēšanas un uzraudzības darbības būtu jāveic darba grupām, ko veido Komisijas pārstāvji un dalībvalstu izraudzīti eksperti , un Savienības novērotāji . Šiem pārstāvjiem un ekspertiem vajadzētu būt atbilstīgai kvalifikācijai, t. sk. pamatīgām teorētiskām zināšanām un praktiskai pieredzei , kā arī jābūt pabeigušiem attiecīgas mācības. Lai nodrošinātu to izvērtēšanas ziņojumu integritāti, kurus pēc izvērtēšanas sagatavo darba grupas, Savienības novērotājiem, kopā ar dalībvalsts iestādēm izvērtējot Šengenas acquis īstenošanā iesaistītās Savienības struktūras, biroja vai aģentūras darbības, nedrīkst būt interešu konfliktu. Lai ātrāk un mazāk apgrūtinošā veidā nodrošinātu pietiekama skaita pieredzējušu ekspertu dalību, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizveido un jāuztur ekspertu rezerve. Rezervei vajadzētu būt galvenajam ekspertu avotam izvērtēšanas un uzraudzības darbību vajadzībām.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)

Izvērtēšanas ziņojumiem vajadzētu būt īsiem un kodolīgiem. Tajos lielākā uzmanība būtu jāpievērš trūkumiem ar būtisku ietekmi un būtu jāuzsver jomas, kurās varētu veikt nozīmīgus uzlabojumus . Šajos ziņojumos nevajadzētu iekļaut nenozīmīgus konstatējumus. Tomēr izvērtēšanas darbības beigās darba grupai būtu jāpaziņo šie konstatējumi izvērtētajai dalībvalstij, t. sk. iestādēm, kas atbild par attiecīgo valsts kvalitātes kontroles mehānismu. Darba grupai būtu aktīvi jānosaka paraugprakse, kas būtu jāiekļauj ziņojumos. Jo īpaši ziņojuma vajadzībām kā paraugprakse būtu jāizceļ jauni un novatoriski pasākumi, kas būtiski uzlabo kopīgo noteikumu īstenošanu un kurus citas dalībvalstis varētu īstenot praksē.

(19)

Izvērtēšanas ziņojumiem vajadzētu būt īsiem un tajos būtu jāsniedz pārskats par konstatētajiem trūkumiem un jāuzsver jomas, kurās būtu jāveic uzlabojumi . Izvērtēšanas darbības beigās darba grupai būtu jāpaziņo šie konstatējumi izvērtētajai dalībvalstij, t. sk. iestādēm, kas atbild par attiecīgo valsts kvalitātes kontroles mehānismu. Darba grupai būtu aktīvi jānosaka paraugprakse, kas būtu jāiekļauj ziņojumos. Jo īpaši ziņojuma vajadzībām kā paraugprakse būtu jāizceļ jauni un novatoriski pasākumi, kas būtiski uzlabo kopīgo noteikumu īstenošanu un kurus citas dalībvalstis varētu īstenot praksē.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Izvērtēšanas ziņojumos parasti būtu jāietver ieteikumi par to, kā novērst konstatētos trūkumus (t. sk. pamattiesību pārkāpumus), un Komisijai tie būtu jāpieņem vienā aktā, izmantojot īstenošanas aktus atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 182/2011 (36) 5. pantā. Ziņojuma un ieteikumu apvienošana vienā dokumentā atbilstīgi vienotai pieņemšanas procedūrai pastiprina patieso saikni starp izvērtēšanas konstatējumiem un ieteikumiem. Turklāt paātrinātai ieteikumu publicēšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm ātrāk un efektīvāk novērst trūkumus. Vienlaikus pārbaudes procedūras izmantošanai būtu jānodrošina dalībvalsts iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, kura rezultātā tiek pieņemti ieteikumi.

(20)

Izvērtēšanas ziņojumos parasti būtu jāietver ieteikumi par to, kā novērst konstatētos trūkumus (t. sk. pamattiesību pārkāpumus), un Komisijai tie būtu jāpieņem vienā aktā, izmantojot īstenošanas aktus atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 182/2011 (36) 5. pantā , un bez nepamatotas kavēšanās. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pamattiesību pārkāpumu identificēšanai un novēršanai . Ziņojuma un ieteikumu apvienošana vienā dokumentā atbilstīgi vienotai pieņemšanas procedūrai pastiprina patieso saikni starp izvērtēšanas konstatējumiem un ieteikumiem. Turklāt paātrinātai ieteikumu publicēšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm ātrāk un efektīvāk novērst trūkumus. Vienlaikus pārbaudes procedūras izmantošanai būtu jānodrošina dalībvalsts iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā, kura rezultātā tiek pieņemti ieteikumi.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

Turklāt, ja izvērtēšanās ir konstatēts būtisks trūkums, būtu jāpiemēro īpaši noteikumi, lai nodrošinātu korektīvu pasākumu ātru pieņemšanu. Ņemot vērā šāda trūkuma radīto risku, tiklīdz izvērtētā dalībvalsts ir informēta par būtisko trūkumu, tai nekavējoties būtu jāsāk veikt darbības trūkuma novēršanai, vajadzības gadījumā piesaistot visus pieejamos operatīvos un finanšu līdzekļus. Korektīvajiem pasākumiem būtu jānosaka stingrāki termiņi un ciešāka politiskā kontrole un uzraudzība visā procesā. Šajā saistībā Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Padome un Eiropas Parlaments, ja izvērtēšanā ir konstatēts būtisks trūkums, un jāorganizē atkārtots apmeklējums saistībā ar “būtisko trūkumu” ne vēlāk kā gadu pēc izvērtēšanas dienas, lai pārbaudītu, vai dalībvalsts ir novērsusi attiecīgās nepilnības. Pēc atkārtota apmeklējuma Komisijai būtu jāiesniedz Padomei atkārtota apmeklējuma ziņojums.

(22)

Turklāt, ja izvērtēšanās ir konstatēts būtisks trūkums, būtu jāpiemēro īpaši noteikumi, lai nodrošinātu korektīvu pasākumu ātru pieņemšanu. Ņemot vērā šāda trūkuma radīto risku, tiklīdz izvērtētā dalībvalsts ir informēta par būtisko trūkumu, tai nekavējoties būtu jāsāk veikt darbības trūkuma novēršanai, vajadzības gadījumā piesaistot visus pieejamos operatīvos un finanšu līdzekļus. Korektīvajiem pasākumiem būtu jānosaka stingrāki termiņi un ciešāka politiskā kontrole un uzraudzība visā procesā. Šajā saistībā Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Padome un Eiropas Parlaments, ja izvērtēšanā ir konstatēts būtisks trūkums, un jāziņo par vai nu notiekošu pārkāpuma procedūru, vai arī tādu, kas tiks uzsākta pret izvērtēto dalībvalsti. Komisijai būtu arī jāorganizē atkārtots apmeklējums saistībā ar “būtisko trūkumu” ne vēlāk kā 180 dienas pēc izvērtēšanas dienas, lai pārbaudītu, vai dalībvalsts ir novērsusi attiecīgās nepilnības. Pēc atkārtota apmeklējuma Komisijai būtu jāiesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam atkārtota apmeklējuma ziņojums. Ņemot vērā nopietno ietekmi, ko būtiski trūkumi varētu radīt Šengenas zonai, Komisijai būtu nekavējoties jāuzsāk pārkāpuma procedūra saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, lai novērstu konstatētos trūkumus.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

Lai noteiktu būtisku trūkumu, ir jāveic rūpīga izvērtēšana katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem attiecībā uz problēmu būtību, apjomu un iespējamo ietekmi, kas katrā politikas jomā var atšķirties. Dažādi efektīvas Šengenas acquis īstenošanas galvenie elementi un dažādas faktoru kombinācijas var būt pamats, lai konstatējumu klasificētu kā būtisku trūkumu. Tomēr, ja uzskatāms, ka konstatētais trūkums apdraud vai īstermiņā var apdraudēt teritorijas bez iekšējās robežkontroles darbību kopumā, vai arī tam ir būtiska negatīva ietekme uz personu tiesībām, šāds trūkums ir uzskatāms par būtisku trūkumu. Ja izvērtēšanas ziņojumā ir konstatēts būtisks trūkums ārējā robežkontrolē, var piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 21. un 29. pantu (37).

(23)

Lai noteiktu būtisku trūkumu, ir jāveic rūpīga izvērtēšana katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem attiecībā uz problēmu būtību, apjomu un iespējamo ietekmi, kas katrā politikas jomā var atšķirties. Dažādi efektīvas Šengenas acquis īstenošanas galvenie elementi un dažādas faktoru kombinācijas var būt pamats, lai konstatējumu klasificētu kā būtisku trūkumu. Tomēr, ja uzskatāms, ka konstatētais trūkums apdraud vai īstermiņā var apdraudēt teritorijas bez iekšējās robežkontroles darbību kopumā, vai arī tam ir negatīva ietekme uz pamattiesībām, vai būtiska negatīva ietekme uz personu tiesībām, šāds trūkums ir uzskatāms par būtisku trūkumu. Ja izvērtēšanas ziņojumā ir konstatēts būtisks trūkums ārējā robežkontrolē, var piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 21. un 29. pantu (37).

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)

Ir svarīgi un vēlams, lai Eiropas Parlaments un Padome regulāri rīkotu diskusijas politiskā līmenī, lai palielinātu izpratni par Šengenas acquis īstenošanas nozīmi, sauktu pie atbildības dalībvalstis, kuras pastāvīgi pārkāpj kopīgos noteikumus, un palielinātu spiedienu uz tām, lai tiktu novērsti konstatētie trūkumi. Komisijai būtu jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai veicinātu šīs diskusijas, t. sk. pieņemot visaptverošu gada ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajām izvērtēšanām un ieteikumu īstenošanas stāvokli, kas būtu daļa no ziņojuma par “Šengenas stāvokli”. Eiropas Parlaments tiek mudināts pieņemt rezolūcijas, un Padomei būtu jāpieņem secinājumi, lai palielinātu spiedienu uz dalībvalstīm, kuru progress ir nepietiekams. “Šengenas forumam” kā unikālai vietai, kur apspriest Šengenas jautājumus augstā līmenī ar Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, būtu jānodrošina platforma neformālām diskusijām, kuru mērķis ir labāk īstenot Šengenas acquis.

(26)

Ir svarīgi un vēlams, lai Eiropas Parlaments un Padome regulāri rīkotu diskusijas politiskā līmenī, lai palielinātu izpratni par Šengenas acquis īstenošanas nozīmi, sauktu pie atbildības dalībvalstis, kuras pastāvīgi pārkāpj kopīgos noteikumus, un palielinātu spiedienu uz tām, lai tiktu novērsti konstatētie trūkumi. Abas iestādes būtu pilnībā un vienādi jāinformē par visām norisēm Šengenas acquis īstenošanā dalībvalstīs. Komisijai būtu jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai veicinātu šīs diskusijas, t. sk. pieņemot visaptverošu gada ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajām izvērtēšanām un ieteikumu īstenošanas stāvokli, kas būtu daļa no ziņojuma par “Šengenas stāvokli”. Eiropas Parlaments tiek mudināts pieņemt rezolūcijas, un Padomei būtu jāpieņem secinājumi, lai palielinātu spiedienu uz dalībvalstīm, kuru progress ir nepietiekams. “Šengenas forumam” kā unikālai vietai, kur apspriest Šengenas jautājumus augstā līmenī ar Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, būtu jānodrošina platforma neformālām diskusijām, kuru mērķis ir labāk īstenot Šengenas acquis.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Izvērtēšanas un atkārtoto apmeklējumu ziņojumu klasifikācijas statuss būtu jānosaka saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (38). Izvērtētajai dalībvalstij tomēr būtu jāsaglabā iespēja pieprasīt visa ziņojuma vai tā daļu klasifikāciju saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem.

(28)

Izvērtēšanas un atkārtoto apmeklējumu ziņojumu klasifikācijas statuss būtu jānosaka saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (38). Izņēmuma gadījumos izvērtētajai dalībvalstij tomēr būtu jāsaglabā iespēja pieprasīt visa ziņojuma vai tā daļu klasifikāciju saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)

Ņemot vērā īpašo lomu, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 70. panta pēdējo teikumu piešķirta Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, un kā attiecībā uz valstu parlamentu lomu uzsvērts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 12. panta c) punktā, Padomei un Komisijai būtu pilnībā jāinformē Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti par izvērtēšanu saturu un rezultātiem. Papildus minētajam gadījumā, ja Komisija iesniegtu priekšlikumu grozīt šo regulu, Padome saskaņā ar tās reglamenta (39) 19. panta 7. punkta h) apakšpunktu apspriestos ar Eiropas Parlamentu, lai pirms galīgā teksta pieņemšanas pēc iespējas lielāka mērā ņemtu vērā tā atzinumu.

(29)

Ņemot vērā īpašo lomu, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 70. panta pēdējo teikumu piešķirta Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, un kā attiecībā uz valstu parlamentu lomu uzsvērts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 12. panta c) punktā, Padomei un Komisijai būtu pilnībā jāinformē Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti par izvērtēšanu saturu un rezultātiem ne vēlāk kā 14 dienas pēc izvērtēšanas procedūras beigām . Papildus minētajam gadījumā, ja Komisija iesniegtu priekšlikumu grozīt šo regulu, Padome saskaņā ar tās reglamenta (39) 19. panta 7. punkta h) apakšpunktu apspriestos ar Eiropas Parlamentu, lai pirms galīgā teksta pieņemšanas pēc iespējas lielāka mērā ņemtu vērā tā atzinumu.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Ar šo regulu izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro Šengenas acquis efektīvi, tādējādi sekmējot zonas bez iekšējas robežkontroles pareizu darbību.

1.   Ar šo regulu izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro Šengenas acquis efektīvi, lai nodrošinātu zonas bez iekšējas robežkontroles pareizu darbību un pilnīgu pamattiesību ievērošanu .

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Izvērtēšanās var ietvert visus Šengenas acquis aspektus un ņemt vērā to iestāžu darbību, kuras piemēro Šengenas acquis.

3.   Izvērtēšana var attiekties uz visiem Šengenas acquis aspektiem , tostarp uz to, ka dalībvalstis efektīvi un iedarbīgi piemēro papildu pasākumus tādās jomās kā ārējās robežas, vīzu politika, Šengenas Informācijas sistēma, datu aizsardzība, policijas sadarbība, tiesu iestāžu sadarbība, kā arī uz to, ka nepastāv robežkontrole pie iekšējām robežām . Visos izvērtējumos iekļauj novērtējumu par pamattiesību ievērošanu saistībā ar aptvertajiem aspektiem.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

“nepaziņota izvērtēšana” ir izvērtēšana, kas nav iekļauta daudzgadu izvērtēšanas programmā un gada izvērtēšanas programmā, lai pārbaudītu, kā viena vai vairākas dalībvalstis piemēro Šengenas acquis vienā vai vairākās politikas jomās;

(d)

“nepaziņota izvērtēšana” ir izvērtēšana, ko veic bez iepriekšēja paziņojuma un kas nav iekļauta daudzgadu izvērtēšanas programmā un gada izvērtēšanas programmā, lai pārbaudītu, kā viena vai vairākas dalībvalstis piemēro Šengenas acquis vienā vai vairākās politikas jomās;

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(fa)

“īsi iepriekš paziņots apmeklējums” ir apmeklējums, ko veic, par to paziņojot ne vairāk kā 24 stundas iepriekš, lai veiktu izlases veida pārbaudi par to, kā konkrēta dalībvalsts īsteno Šengenas acquis;

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)

“būtisks trūkums” ir viens vai vairāki trūkumi, kas attiecas uz Šengenas acquis galveno elementu efektīvu piemērošanu un kuri atsevišķi vai kopā būtiski negatīvi ietekmē vai laika gaitā var ietekmēt personu tiesības vai Šengenas zonas darbību;

(i)

“būtisks trūkums” ir viens vai vairāki trūkumi, kas attiecas uz Šengenas acquis vai tā daļas efektīvu piemērošanu , ietverot arī Hartas respektēšanu, un kuri atsevišķi vai kopā negatīvi ietekmē vai rada negatīvas ietekmes risku attiecībā uz pārvietošanās brīvību, personu tiesībām vai Šengenas zonas darbību;

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k)

“darba grupa” ir grupa, ko veido dalībvalstu izraudzīti eksperti un Komisijas pārstāvji, kuri veic izvērtēšanas un uzraudzības darbības.

(k)

“darba grupa” ir grupa, ko veido dalībvalstu izraudzīti eksperti un Komisijas pārstāvji, un attiecīgo Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru izraudzīti novērotāji, kuri veic izvērtēšanas un uzraudzības darbības.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka)

“Savienības novērotājs” ir indivīds, ko izraudzījusies 7. panta 1. punktā minētā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra un kas piedalās izvērtēšanas vai uzraudzības darbībā.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Dalībvalstis un Komisija pilnībā sadarbojas visos izvērtēšanu posmos, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

3.   Dalībvalstis , Komisija un Padome pilnībā sadarbojas visos izvērtēšanu posmos, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu , vienlaikus nodrošinot, ka Eiropas Parlaments tiek pilnībā informēts par visām būtiskajām norisēm .

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās nodrošina, ka Komisija un darba grupas, veicot izvērtēšanas un uzraudzības darbības, var efektīvi pildīt savus uzdevumus, it īpaši sniedzot iespēju Komisijai un darba grupām tieši vērsties pie attiecīgajām personām un sniedzot pilnīgu un netraucētu piekļuvi visām zonām, telpām un dokumentiem, kuriem pieprasīta piekļuve, t. sk. valsts un iekšējām pamatnostādnēm un norādījumiem, arī klasificētajiem.

Tās nodrošina, ka Komisija un darba grupas, veicot izvērtēšanas un uzraudzības darbības, var efektīvi pildīt savus uzdevumus, it īpaši sniedzot iespēju Komisijai un darba grupām tieši un individuāli vērsties pie attiecīgajām personām un sniedzot pilnīgu un netraucētu piekļuvi visām zonām, telpām un dokumentiem, kuriem pieprasīta piekļuve, t. sk. valsts un iekšējām pamatnostādnēm un norādījumiem, arī klasificētajiem.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

3. pants – 5. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus ekspertiem un 16. panta 2. punktā minētajiem novērotājiem, kuri piedalās apmeklējumos.

Komisija sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus ekspertiem , kā arī 16. panta 2. punktā minētajiem novērotājiem, un Savienības novērotājiem, kuri piedalās apmeklējumos.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(c a)

īsi iepriekš paziņotas izvērtēšanas;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

lai izvērtētu praksi pie iekšējām robežām;

(a)

lai izvērtētu praksi pie iekšējām robežām , jo īpaši, ja kontrole pie iekšējām robežām ir bijusi spēkā ilgāk par 180 dienām un ja ir pierādījumi par pamattiesību pārkāpumiem.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

kad tā uzzina par jaunām vai sistēmiskām problēmām, kurām varētu būt būtiska negatīva ietekme uz Šengenas zonas darbību;

(b)

kad tā uzzina par jaunām vai esošām problēmām, kurām varētu būt būtiska negatīva ietekme uz Šengenas zonas darbību , tostarp apstākļiem, kuri varētu izraisīt iekšējās drošības apdraudējumus.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

ja tai ir pamats uzskatīt, ka kāda dalībvalsts nopietni nepilda savus pienākumus saskaņā ar Šengenas acquis, t. sk. apgalvojumi par nopietniem pamattiesību pārkāpumiem pie ārējām robežām.

(c)

ja tai ir pamats uzskatīt, ka kāda dalībvalsts nepilda savus pienākumus saskaņā ar Šengenas acquis, īpaši, ja rodas apgalvojumi par nopietniem pamattiesību pārkāpumiem pie ārējām robežām.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Komisija var organizēt tematiskas izvērtēšanas, it īpaši, lai novērtētu būtisku tiesību aktu izmaiņu īstenošanu, kad tās sāk tos piemērot, un jaunu iniciatīvu īstenošanu, kā arī lai novērtētu problēmas visās politikas jomās vai to dalībvalstu praksē, kurām ir līdzīgas problēmas .

3.   Komisija var organizēt tematiskas izvērtēšanas, it īpaši, lai novērtētu būtisku tiesību aktu izmaiņu īstenošanu, kad tās sāk tos piemērot, un jaunu iniciatīvu īstenošanu, kā arī lai novērtētu problēmas visās politikas jomās vai līdzīgus politikas virzienus un praksi visās dalībvalstīs .

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izvērtēšanas un uzraudzības darbības, kas minētas uz 4. un 5. pantā, var veikt, izmantojot paziņotus vai nepaziņotus apmeklējumus, kā arī anketas vai citas attālinātas metodes.

Izvērtēšanas un uzraudzības darbības, kas minētas uz 4. un 5. pantā, var veikt, izmantojot paziņotus , īsi iepriekš paziņotus vai nepaziņotus apmeklējumus, kā arī anketas vai citas attālinātas metodes. Attālinātās metodes vajadzētu izmantot tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka nav nepieciešami fiziski apmeklējumi.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai atvieglotu sadarbību, Komisija var noslēgt vienošanās ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

Lai atvieglotu sadarbību, Komisija var noslēgt vienošanās ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgā gadījumā uzaicināt Savienības struktūru, biroju vai aģentūru locekli piedalīties darba grupās, kas veic izvērtēšanas un uzraudzības darbības .

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Līdz katra gada 31. augustam Frontex iesniedz Komisijai un dalībvalstīm riska analīzi, ņemot vērā šīs regulas 13. pantā minēto gada izvērtēšanas programmu.

1.   Līdz katra gada 31. augustam Frontex iesniedz Komisijai un dalībvalstīm riska analīzes , ņemot vērā šīs regulas 13. pantā minēto gada izvērtēšanas programmu.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta 1. punktā minētā riska analīze aptver visus būtiskos aspektus, kas saistīti ar integrētu robežu pārvaldību, un tajā iekļauj arī ieteikumus par nepaziņotiem apmeklējumiem nākamajā gadā neatkarīgi no katru gadu izvērtējamo dalībvalstu secības, kas noteikta daudzgadu izvērtēšanas programmā saskaņā ar 12. pantu.

Šā panta 1. punktā minētās riska analīzes aptver visus būtiskos aspektus, kas saistīti ar integrētu Eiropas robežu pārvaldību, kas izklāstīta Regulas (ES) 2019/1896 3. panta 1. punktā, un aptver pamattiesību komponentu, un tajā iekļauj arī ieteikumus par nepaziņotiem vai īsi iepriekš paziņotiem apmeklējumiem nākamajā gadā neatkarīgi no katru gadu izvērtējamo dalībvalstu secības, kas noteikta daudzgadu izvērtēšanas programmā saskaņā ar 12. pantu.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētie ieteikumi var attiekties uz jebkuru reģionu vai konkrētu zonu, un tajos iekļauj sarakstu ar vismaz desmit konkrētiem ārējo robežu posmiem un vismaz desmit konkrētām robežšķērsošanas vietām, konkrētām vietām, kas ir būtiskas, lai novērtētu atbilstību Direktīvai 2008/115/EK, kā arī citu būtisku informāciju (47).

Minētie ieteikumi var attiekties uz jebkuru reģionu vai konkrētu zonu, un tajos iekļauj sarakstu ar vismaz desmit konkrētiem ārējo robežu posmiem un vismaz desmit konkrētām robežšķērsošanas vietām, konkrētām vietām, kas ir būtiskas, lai novērtētu atbilstību Direktīvai 2008/115/EK, kā arī citu būtisku informāciju (47).

 

Komisija riska analīzes nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

9.a pants

Sadarbība ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 168/2007  (1a) 4. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra katru gadu līdz 31. augustam iesniedz Komisijai secinājumus par savu vispārējo pamattiesību novērtējumu saistībā ar Šengenas acquis īstenošanu, lai sniegtu Komisijai savus secinājumus, izstrādājot 13. pantā minēto gada izvērtēšanas programmu.

 

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Komisija izmanto attiecīgo mehānismu un instrumentu rezultātus, arī Šengenas acquis īstenošanā iesaistīto Savienības struktūru, biroju un aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras izvērtēšanas un uzraudzības darbības, kā arī neatkarīgus valstu uzraudzības mehānismus un struktūras un citus valstu kvalitātes kontroles mehānismus, sagatavojot izvērtēšanas un uzraudzības darbības, lai uzlabotu informētību par Šengenas zonas darbību un izvairītos no centienu dublēšanās un pretrunīgiem pasākumiem.

1.   Komisija izmanto attiecīgo mehānismu un instrumentu rezultātus, arī Šengenas acquis īstenošanā iesaistīto Savienības struktūru, biroju un aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras izvērtēšanas un uzraudzības darbības, kā arī neatkarīgus valstu uzraudzības mehānismus un struktūras un citus valstu kvalitātes kontroles mehānismus, sagatavojot izvērtēšanas un uzraudzības darbības, nosakot nepieciešamību veikt nepaziņotu izvērtēšanu vai īsi iepriekš paziņotas izvērtēšanas, un, lai uzlabotu informētību par Šengenas zonas darbību un izvairītos no centienu dublēšanās un pretrunīgiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pilnvarām.

Informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pilnvarām. Šāda informācijas apmaiņa notiek, lai nodrošinātu, ka attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras labāk apzinās situāciju un nodrošina labāku operatīvo reakciju.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Plānojot un īstenojot izvērtēšanas un uzraudzības darbības, Komisija ņem vērā trešo personu, t. sk. neatkarīgu iestāžu, nevalstisko organizāciju un starptautisko organizāciju, sniegto informāciju.

Plānojot un īstenojot izvērtēšanas un uzraudzības darbības, jo īpaši nosakot vajadzību pēc nepaziņotiem izvērtējumiem saskaņā ar 4. panta 2. un 2.a punktu, Komisija ņem vērā attiecīgo trešo personu, t. sk. neatkarīgu iestāžu, nevalstisko organizāciju un tādu starptautisko organizāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes iestādes un struktūras , sniegto informāciju un ieteikumus. Ja izvērtēšanā tiek apstiprināti trūkumi, ko sniegtajā informācijā norādījušas trešās personas, dalībvalstīm ir iespēja sniegt piezīmes.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katrā daudzgadu izvērtēšanas ciklā katrā dalībvalstī veic vienu periodisku izvērtēšanu un vismaz vienu nepaziņotu vai tematisku izvērtēšanu .

Katrā daudzgadu izvērtēšanas ciklā katrā dalībvalstī veic vienu periodisku izvērtēšanu un vismaz vienu nepaziņotu izvērtēšanu vai īsi iepriekš paziņotu apmeklējumu, kā arī vienu vai vairākas tematiskas izvērtēšanas. Komisija organizē nepaziņotas izvērtēšanas saskaņā ar 4. pantu ikreiz, kad rodas minētajā pantā paredzētie apstākļi.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Daudzgadu izvērtēšanas programmā nosaka konkrētas prioritārās jomas , kurās veicamas periodiskās izvērtēšanas, un iekļauj šo izvērtēšanu provizorisku grafiku.

Daudzgadu izvērtēšanas programmā saskaņā ar 4. pantu nosaka tos Šengenas acquis aspektus , par kuriem veicamas periodiskās izvērtēšanas, un iekļauj šo izvērtēšanu provizorisku grafiku.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tajā nosaka to dalībvalstu provizorisko sarakstu, kurās attiecīgajā gadā jāveic periodiskas izvērtēšanas, neskarot saskaņā ar šā panta 4. punktu veiktās korekcijas. Pagaidu kārtībā, kādā dalībvalstīs veicama periodiska izvērtēšana, ņem vērā laiku, kas pagājis kopš iepriekšējās periodiskās izvērtēšanas. Tajā ņem vērā arī iepriekšējo izvērtēšanu rezultātus, rīcības plānu īstenošanas gaitu un citu būtisku informāciju, kas ir Komisijas rīcībā attiecībā uz dalībvalstu praksi.

Tajā nosaka to dalībvalstu provizorisko sarakstu, kurās attiecīgajā gadā jāveic periodiskas izvērtēšanas, kā arī attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras, kas veic funkcijas, kas saistītas ar Šengenas acquis īstenošanu attiecīgajās dalībvalstīs, neskarot saskaņā ar šā panta 4. punktu veiktās korekcijas. Pagaidu kārtībā, kādā dalībvalstīs veicama periodiska izvērtēšana, ņem vērā laiku, kas pagājis kopš iepriekšējās periodiskās izvērtēšanas. Tajā ņem vērā arī iepriekšējo izvērtēšanu rezultātus, rīcības plānu īstenošanas gaitu un citu būtisku informāciju, kas ir Komisijas rīcībā attiecībā uz dalībvalstu praksi.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izstrādājot anketu, Komisija var apspriesties ar attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

Izstrādājot anketu, Komisija var apspriesties ar attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Komisija sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru anketā iekļauj konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēšanas grupas novērtē atbilstību pamattiesībām.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – trešā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija dara šīs atbildes pieejamas pārējām dalībvalstīm.

Komisija dara šīs atbildes pieejamas pārējām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam un Padomei .

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. daļa – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis un Komisija sadarbībā ar attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām nodrošina, ka dalībvalstu eksperti un Komisijas pārstāvji saņem atbilstošu apmācību, lai kļūtu par Šengenas vērtētājiem.

Dalībvalstis un Komisija sadarbībā ar attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām nodrošina, ka dalībvalstu eksperti un Komisijas pārstāvji saņem atbilstošu apmācību, lai kļūtu par Šengenas vērtētājiem. Minētās apmācības pabeigšana ir obligāta visiem ekspertiem, kas piedalās darba grupā, kura veic izvērtēšanas vai uzraudzības darbību saskaņā ar 18. pantu.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Apmācības nolūkos katrā darba grupā, kas veic periodiskas izvērtēšanas, var būt novērotājs no dalībvalsts vai Komisijas .

2.   Apmācības nolūkos katrā darba grupā, kas veic periodiskas izvērtēšanas, var būt novērotājs no dalībvalsts , no Komisijas vai no Savienības struktūras, biroja vai aģentūras, kas iesaistīta Šengenas acquis īstenošanā .

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu izveido tādu ekspertu rezervi, kuru profesionālā pieredze aptver konkrētās prioritārās jomas , kas noteiktas daudzgadu izvērtēšanas programmā .

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu izveido tādu ekspertu rezervi, kuru profesionālā pieredze iekļauj tos Šengenas acquis aspektus , kuri jāaptver saskaņā ar daudzgadu izvērtēšanas programmu .

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Vienlaikus ar ikgadējās izvērtēšanas programmas izstrādi saskaņā ar 13. panta 1. punktu pēc Komisijas uzaicinājuma dalībvalstis norīko nākamā gada ekspertu rezervei vismaz vienu kvalificētu ekspertu katrā konkrētajā jomā , kas noteikta daudzgadu izvērtēšanas programmā.

2.   Vienlaikus ar ikgadējās izvērtēšanas programmas izstrādi saskaņā ar 13. panta 1. punktu pēc Komisijas uzaicinājuma dalībvalstis norīko nākamā gada ekspertu rezervei vismaz vienu kvalificētu ekspertu katram Šengenas acquis aspektam , kas jāizvērtē saskaņā ar noteikto daudzgadu izvērtēšanas programmā.

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

17. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.   Komisija regulāri atjaunina rezerves ekspertu sarakstu un informē dalībvalstis par katras dalībvalsts norīkoto ekspertu skaitu un profilu.

11.   Komisija regulāri atjaunina rezerves ekspertu sarakstu un informē dalībvalstis , Eiropas Parlamentu un Padomi par katras dalībvalsts norīkoto ekspertu skaitu un profilu.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.   Komisija, pamatojoties uz izvērtēšanas vai uzraudzības darbības īpatnībām un vajadzībām, nosaka to dalībvalstu ekspertu un Komisijas pārstāvju skaitu, kas piedalās darba grupā. Komisija no ekspertu rezerves atlasa ekspertus, kuri kļūs par darba grupas locekļiem.

1.   Komisija, pamatojoties uz izvērtēšanas vai uzraudzības darbības īpatnībām un vajadzībām, nosaka to dalībvalstu ekspertu un Komisijas pārstāvju skaitu, kas piedalās darba grupā. Komisija no ekspertu rezerves atlasa ekspertus, kuri kļūs par darba grupas locekļiem. Visi darba grupas dalībnieki, izņemot novērotājus vai Savienības novērotājus, ir saņēmuši atbilstīgu apmācību, kas minēta 16. panta 1. punktā.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstu eksperti nepiedalās tādā darba grupā, kas veic izvērtēšanas vai uzraudzības darbību dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti.

Dalībvalstu eksperti nepiedalās tādā darba grupā, kas veic izvērtēšanas vai uzraudzības darbību dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti. Turklāt, ja dalībvalstī esošas Savienības struktūras, biroja vai aģentūras darbības tiek izvērtētas minētās dalībvalsts novērtējuma ietvaros, izvērtēšanā nepiedalās neviens minētās Savienības struktūras, biroja vai aģentūras eksperts vai novērotājs.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.   Nepaziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija nosūta uzaicinājumus ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ieplānotā apmeklējuma. Eksperti, vienojoties ar norīkotājām iestādēm, atbild 72 stundu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.

4.   Nepaziņotu vai īsi iepriekš paziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija nosūta uzaicinājumus ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ieplānotā apmeklējuma. Eksperti, vienojoties ar norīkotājām iestādēm, atbild 72 stundu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

18. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a     Komisija aicina arī Eiropas Parlamentu nosūtīt pārstāvi, lai novērotu atkārtotus apmeklējumus Savienības novērotāja statusā.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

18. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.   Ja Komisija — vismaz sešas nedēļas pirms ieplānotās izvērtēšanas vai uzraudzības darbības vai vismaz pirms vienas nedēļas nepaziņotu apmeklējumu gadījumā — nesaņem apstiprinājumu par nepieciešamā skaita rezerves ekspertu piedalīšanos, tā nekavējoties uzaicina visas dalībvalstis norīkot vakantajās vietās kvalificētus ekspertus, kuri nav iekļauti rezervē.

8.   Ja Komisija — vismaz sešas nedēļas pirms ieplānotās izvērtēšanas vai uzraudzības darbības vai vismaz pirms 7 dienām nepaziņotu vai īsi iepriekš paziņotu apmeklējumu gadījumā — nesaņem apstiprinājumu par nepieciešamā skaita rezerves ekspertu piedalīšanos, tā nekavējoties uzaicina visas dalībvalstis norīkot vakantajās vietās kvalificētus ekspertus, kuri nav iekļauti rezervē.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

18. pants – 9. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija norīko Komisijas vadošo ekspertu un ierosina dalībvalstu vadošo ekspertu. Dalībvalstu vadošo ekspertu ieceļ darba grupas locekļi, cik drīz vien iespējams pēc darba grupas izveidošanas.

Komisija norīko Komisijas vadošo ekspertu un ierosina dalībvalstu vadošo ekspertu. Dalībvalstu vadošo ekspertu ieceļ darba grupas locekļi, cik drīz vien iespējams pēc darba grupas izveidošanas. Komisija ieceļ ekspertu, kas ir atbildīgs par apmeklējuma vai izvērtējuma pamattiesību elementiem.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ciešā sadarbībā ar vadošajiem ekspertiem un attiecīgo dalībvalsti sagatavo sīki izstrādātu programmu apmeklējumiem kādā dalībvalstī vai tās konsulātos.

Komisija ciešā sadarbībā ar vadošajiem ekspertiem un attiecīgo dalībvalsti sagatavo sīki izstrādātu programmu apmeklējumiem kādā dalībvalstī vai tās konsulātos. Komisija nosūta sīki izstrādātu programmu attiecīgajam valsts parlamentam.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nepaziņoti apmeklējumi notiek bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij. Izņēmuma kārtā Komisija var paziņot attiecīgajai dalībvalstij vismaz 24 stundas pirms šāda apmeklējuma, ja nepaziņotā apmeklējuma galvenais mērķis ir Šengenas acquis īstenošanas pārbaude izlases veidā .

Nepaziņoti apmeklējumi notiek bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij. Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu iepriekš nepaziņotiem apmeklējumiem .

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu iepriekš nepaziņotiem apmeklējumiem. Ja dalībvalstīm tika paziņots, Komisija ar attiecīgo dalībvalsti var apspriest grafiku un sīki izstrādāto programmu.

svītrots

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

19. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm var izstrādāt un atjaunināt pamatnostādnes nepaziņotu apmeklējumu veikšanai.

5.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm var izstrādāt un atjaunināt pamatnostādnes nepaziņotu vai īsi iepriekš paziņotu apmeklējumu veikšanai un var apspriesties ar dalībvalstīm .

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var izstrādāt pamatnostādnes izvērtēšanas un uzraudzības darbību veikšanai, izmantojot anketu vai citas attālinātas metodes.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var izstrādāt pamatnostādnes izvērtēšanas un uzraudzības darbību veikšanai, kā papildu metodes izmantojot anketu vai citas attālinātas metodes. Attālinātās metodes izmanto tikai tad, ja tiek uzskatīts, ka nav nepieciešami fiziski apmeklējumi.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – trešā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija nosūta izvērtēšanas ziņojumu valstu parlamentiem, Eiropas Parlamentam un Padomei.

Komisija nosūta izvērtēšanas ziņojumu valstu parlamentiem, Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 14 dienas pēc ziņojuma pieņemšanas .

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.   Izvērtēšanas ziņojumā iekļauj ieteikumus korektīvām darbībām, kuru mērķis ir novērst izvērtēšanas laikā konstatētos trūkumus un pievērsties jomām, kurās jāveic uzlabojumi, kā arī norāda prioritātes to īstenošanai. Izvērtēšanas ziņojumā var noteikt termiņus ieteikumu īstenošanai. Ja izvērtēšanā konstatē būtisku trūkumu, piemēro 23. pantā izklāstītos īpašos noteikumus.

5.   Izvērtēšanas ziņojumā iekļauj ieteikumus korektīvām darbībām, kuru mērķis ir novērst izvērtēšanas laikā konstatētos trūkumus un pievērsties jomām, kurās jāveic uzlabojumi, kā arī norāda prioritātes to īstenošanai. Izvērtēšanas ziņojumā nosaka arī termiņus ieteikumu īstenošanai. Ja izvērtēšanā konstatē būtisku trūkumu, piemēro 23. pantā izklāstītos īpašos noteikumus.

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

21. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.   Komisija četru nedēļu laikā pēc izvērtēšanas darbības beigām nosūta izvērtēšanas ziņojuma projektu izvērtētajai dalībvalstij. Izvērtētā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas iesniedz piezīmes par izvērtēšanas ziņojuma projektu. Projekta sagatavošanas sanāksme notiek pēc izvērtētās dalībvalsts pieprasījuma, ne vēlāk kā piecās darba dienās pēc tam, kad ir saņemtas izvērtētās dalībvalsts piezīmes. Izvērtētās dalībvalsts piezīmes var iekļaut izvērtēšanas ziņojuma projektā.

6.   Komisija četru nedēļu laikā pēc izvērtēšanas darbības beigām nosūta izvērtēšanas ziņojuma projektu izvērtētajai dalībvalstij. Izvērtētā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas iesniedz piezīmes par izvērtēšanas ziņojuma projektu. Projekta sagatavošanas sanāksme notiek pēc izvērtētās dalībvalsts pieprasījuma, ne vēlāk kā piecās darba dienās pēc tam, kad ir saņemtas izvērtētās dalībvalsts piezīmes. Izvērtētās dalībvalsts piezīmes pilnībā iekļauj izvērtēšanas ziņojuma projektā.

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

21. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a     Ja izvērtējuma ziņojuma projektā ir iekļauti konstatējumi, kas saistīti ar Šengenas acquis īstenošanā iesaistītas Savienības struktūras, biroja vai aģentūras darbībām, mutatis mutandis piemēro 6. punktā izklāstīto procedūru.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

21. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b     Šajā pantā un šīs regulas 23. pantā minētie izvērtēšanas ziņojumi palīdz novērtēt Hartas efektīvu piemērošanu un īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060  (1a) 15. panta 1. punktu un tās III pielikumu.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc apspriešanās ar darba grupu, kas veikusi izvērtēšanas darbību, Komisija iesniedz apsvērumus par rīcības plāna atbilstību un viena mēneša laikā pēc tā iesniegšanas informē izvērtēto dalībvalsti par saviem apsvērumiem. Padome var aicināt dalībvalstis iesniegt piezīmes par rīcības plānu.

Pēc apspriešanās ar darba grupu, kas veikusi izvērtēšanas darbību, Komisija iesniedz apsvērumus par rīcības plāna atbilstību un viena mēneša laikā pēc tā iesniegšanas informē izvērtēto dalībvalsti par saviem apsvērumiem. Padome aicina citas dalībvalstis ciešākā politiskā dialoga ietvaros iesniegt piezīmes par rīcības plānu.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izvērtētā dalībvalsts reizi sešos mēnešos, sākot no izvērtēšanas ziņojuma pieņemšanas dienas, ziņo Komisijai un Padomei par tās rīcības plāna īstenošanu, līdz Komisija uzskata, ka rīcības plāns ir pilnībā īstenots. Atkarībā no trūkumu būtības un ieteikumu īstenošanas stāvokļa Komisija var pieprasīt izvērtētajai dalībvalstij ziņot biežāk.

Izvērtētā dalībvalsts reizi sešos mēnešos, sākot no izvērtēšanas ziņojuma pieņemšanas dienas, ziņo Komisijai un Padomei par tās rīcības plāna īstenošanu, līdz Komisija uzskata, ka rīcības plāns ir pilnībā īstenots. Atkarībā no trūkumu būtības un ieteikumu īstenošanas stāvokļa Komisija var pieprasīt izvērtētajai dalībvalstij ziņot biežāk. Ja 24 mēnešus pēc izvērtēšanas ziņojuma pieņemšanas Komisija neuzskata, ka visi ieteikumi ir pietiekami ņemti vērā un rīcības plāns ir pilnībā īstenots, Eiropas Parlaments un Padome pauž savu nostāju šajā jautājumā, pieņemot pamatotu lēmumu.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

22. pants – 3. punkts – trešā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija vismaz divas reizes gadā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par rīcības plānu īstenošanas gaitu. Komisija it īpaši sniedz informāciju par saviem apsvērumiem par 2. punktā minēto rīcības plānu atbilstību, atkārtotu apmeklējumu un pārbaudes apmeklējumu rezultātiem un gadījumiem, kad tā uzskata, ka rīcības plāna īstenošanā nav panākts būtisks progress.

Komisija vismaz divas reizes gadā informē Eiropas Parlamentu , Padomi un attiecīgos valstu parlamentus par rīcības plānu īstenošanas gaitu. Komisija it īpaši sniedz informāciju par saviem apsvērumiem par 2. punktā minēto rīcības plānu atbilstību, atkārtotu apmeklējumu un pārbaudes apmeklējumu rezultātiem un gadījumiem, kad tā uzskata, ka rīcības plāna īstenošanā nav panākts būtisks progress.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts – otrā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izvērtētā dalībvalsts nekavējoties veic korektīvas darbības, cita starpā vajadzības gadījumā piesaistot visus pieejamos operatīvos un finanšu līdzekļus. Izvērtētā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un dalībvalstis par tūlītējām korektīvām darbībām, kas ir veiktas vai plānotas. Vienlaikus Komisija informē attiecīgās 7. pantā minētās Savienības struktūras, birojus un aģentūras par būtiskiem trūkumiem, ņemot vērā to iespējamo atbalstu izvērtētajai dalībvalstij. Komisija informē arī Padomi un Eiropas Parlamentu.

Izvērtētā dalībvalsts nekavējoties veic korektīvas darbības, cita starpā vajadzības gadījumā piesaistot visus pieejamos operatīvos un finanšu līdzekļus. Izvērtētā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un dalībvalstis par tūlītējām korektīvām darbībām, kas ir veiktas vai plānotas. Vienlaikus Komisija informē attiecīgās 7. pantā minētās Savienības struktūras, birojus un aģentūras par būtiskiem trūkumiem, ņemot vērā to iespējamo atbalstu izvērtētajai dalībvalstij. Komisija nekavējoties informē arī Padomi un Eiropas Parlamentu , un valstu parlamentus par konstatēto būtisko trūkumu un korektīvajām darbībām, ja tādas ir, ko jau veikusi izvērtētā dalībvalsts .

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Padome pieņem ieteikumus divu nedēļu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas.

Padome pieņem ieteikumus ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – trešā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Padome nosaka termiņus ar būtisku trūkumu saistītu ieteikumu īstenošanai un precizē to, cik bieži izvērtētajai dalībvalstij jāziņo Komisijai un Padomei par sava rīcības plāna īstenošanu.

Padome steidzamā kārtā izskata šo jautājumu un nosaka īsus termiņus ar būtisku trūkumu saistītu ieteikumu īstenošanai un precizē to, cik bieži izvērtētajai dalībvalstij jāziņo Komisijai un Padomei par sava rīcības plāna īstenošanu.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

23. pants – 6. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izvērtētā dalībvalsts mēneša laikā pēc ieteikumu pieņemšanas iesniedz Komisijai un Padomei savu rīcības plānu. Komisija nosūta minēto rīcības plānu Eiropas Parlamentam.

Izvērtētā dalībvalsts trīs nedēļu laikā pēc ieteikumu pieņemšanas iesniedz Komisijai un Padomei savu rīcības plānu. Komisija nekavējoties nosūta minēto rīcības plānu Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

23. pants – 7. punkts – pirmā daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai pārbaudītu progresu, kas panākts, īstenojot ieteikumus saistībā ar būtisku trūkumu, Komisija organizē atkārtotu apmeklējumu, kas notiek ne vēlāk kā gadu pēc izvērtēšanas darbības dienas.

Lai pārbaudītu progresu, kas panākts, īstenojot ieteikumus saistībā ar būtisku trūkumu, Komisija organizē atkārtotu apmeklējumu, kas notiek ne vēlāk kā 180 dienas pēc izvērtēšanas darbības dienas.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

23. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.   Padome pauž nostāju par ziņojumu.

8.   Padome pauž nostāju par izvērtēšanas ziņojumu un var aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumu ieteikumiem par korektīvām darbībām, kuru mērķis ir novērst joprojām pastāvošos būtiskos trūkumus, kas konstatēti atkārtotā apmeklējuma ziņojumā . Ja Komisija iesniedz šādu priekšlikumu, piemēro 6. un 7. punktu.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

23. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

8.a     Ja pēc atkārtota apmeklējuma dalībvalsts apmierinoši neīsteno rīcības plānu pēc izvērtēšanas, kurā konstatēts būtisks trūkums, Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret minēto dalībvalsti saskaņā ar LESD, ja tā uzskata, ka minētā dalībvalsts nav izpildījusi kādu pienākumu.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

23. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.   Ja uzskata, ka būtiskais trūkums rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai zonā bez iekšējās robežkontroles, vai nopietnu un sistemātisku pamattiesību pārkāpumu, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pieprasījuma nekavējoties par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

10.   Ja uzskata, ka būtiskais trūkums rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai zonā bez iekšējās robežkontroles, vai nopietnu un sistemātisku pamattiesību pārkāpumu, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pieprasījuma nekavējoties par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi , kā arī informē minētās iestādes par pārkāpuma procedūrām, kuras tiek īstenotas vai tiks īstenotas attiecībā uz izvērtēto dalībvalsti .

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.   Ziņojumu klasifikācijas statusu nosaka saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444. Pēc izvērtētās dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma tos var klasificēt arī kā EU RESTRICTED/RESTREINT UE.

2.   Ziņojumu klasifikācijas statusu nosaka saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444. Pēc izvērtētās dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma izvērtējuma ziņojumu daļas izņēmuma gadījumos var klasificēt arī kā EU RESTRICTED/RESTREINT UE.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.   Klasificētas informācijas un dokumentu nosūtīšana un apstrāde šīs regulas vajadzībām notiek saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem. Šādi noteikumi neaizliedz informāciju darīt pieejamu Eiropas Parlamentam un attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

3.   Klasificētas informācijas un dokumentu nosūtīšana un apstrāde šīs regulas vajadzībām notiek saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem. Šādi noteikumi neaizliedz informāciju darīt pieejamu Eiropas Parlamentam , valstu parlamentiem un attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu, un sešos mēnešos pēc tam, kad pieņemti visi izvērtēšanas ziņojumi par izvērtēšanām, kas iekļautas pirmajā daudzgadu izvērtēšanas programmā, kura pieņemta saskaņā ar šo regulu, tā Padomei iesniedz ziņojumu. Šāda pārskatīšana attiecas uz visiem šīs Regulas elementiem, arī to, kā saskaņā ar izvērtēšanas mehānismu darbojas aktu pieņemšanas procedūras. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu, un sešos mēnešos pēc tam, kad pieņemti visi izvērtēšanas ziņojumi par izvērtēšanām, kas iekļautas pirmajā daudzgadu izvērtēšanas programmā, kura pieņemta saskaņā ar šo regulu, tā Padomei iesniedz ziņojumu. Šāda pārskatīšana attiecas uz visiem šīs Regulas elementiem, arī to, kā saskaņā ar izvērtēšanas mehānismu darbojas aktu pieņemšanas procedūras. Komisija nekavējoties iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

30.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

30.a pants

Pārskatīšana

Jebkurš turpmāks Komisijas priekšlikums grozīt izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, pamatojas uz LESD 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu.


(36)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(36)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(38)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(38)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(39)  Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

(39)  Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(1a)   Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.).

(1a)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).