<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑149/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CJ0149</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:840">EU:C:2016:840</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20161109">2016. GADA 9. NOVEMBRA</DATE> SPRIEDUMS – LIETA C‑149/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">WATHELET</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20161109">2016. gada 9. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 1999/44/EK</KEYWORD><KEYWORD>Patēriņa preču pārdošana un saistītās garantijas</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Starpnieks</KEYWORD><KEYWORD>Izņēmuma apstākļi</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C‑149/15</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Liège</HT> [Ljēžas Apelācijas tiesa] (Beļģija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20150316">2015. gada 16. martā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20150330">2015. gada 30. martā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sabrina Wathelet</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Garage Bietheres &amp; Fils SPRL .</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [<HT TYPE="ITALIC">J. L. da Cruz Vilaça</HT>], tiesneši M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>] (referente), E. Borgs Bartets [<HT TYPE="ITALIC">A. Borg Barthet</HT>], E. Levits un F. Biltšens [<HT TYPE="ITALIC">F. Biltgen</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts H. Saugmandsgors Ēe [<HT TYPE="ITALIC">H. Saugmandsgaard Øe</HT>],</P><P>sekretārs A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Beļģijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">J. Van Holm</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. C. Halleux</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Henze</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Kemper</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Austrijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Pesendorfer</HT>, pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">D. Roussanov</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Goddin</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20160407">2016. gada 7. aprīļa</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19990525">1999. gada 25. maija</DATE> Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="171" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 171, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>) 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Sabrina Wathelet</HT> un <HT TYPE="ITALIC">garage Bietheres &amp; Fils SPRL</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) par lietota transportlīdzekļa pārdošanu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/44 preambulas 9. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>tā kā pārdevējam būtu jābūt tieši atbildīgam patērētājam par preču atbilstību līgumam; tā kā šis ir tradicionālais risinājums, kas paredzēts dalībvalstu tiesiskajās sistēmās; tā kā pārdevējam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tomēr būtu jāatļauj izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret ražotāju, iepriekšējo pārdevēju tajā pašā līgumu ķēdē vai jebkuru citu starpnieku, ja vien viņš nav atteicies no šīm tiesībām; tā kā šī direktīva neietekmē principu, kurš paredz pārdevēja, ražotāja, iepriekšējā pārdevēja vai jebkura cita starpnieka tiesības brīvi slēgt savstarpējus līgumus; tā kā normas, kas reglamentē, pret ko un kādā veidā pārdevējs var pieprasīt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir jānosaka valstu tiesību aktos.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/44 1. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām, lai nodrošinātu vienādu patērētāju tiesību aizsardzības minimālo līmeni iekšējā tirgū.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> jēdziens ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līgumu pārdod patēriņa preces saistībā ar tās veikto tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai tās profesiju<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/44 2. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Pārdevējam ir jāpiegādā patērētājam tādas preces, kas atbilst pārdošanas līgumam.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 4. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Tiesības uz atlīdzinājumu<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Ja pēdējais pārdevējs ir atbildīgs patērētājam ražotāja, šīs pašas līgumu ķēdes iepriekšējā pārdevēja vai jebkura cita starpnieka darbības vai bezdarbības rezultātā radušās neatbilstības dēļ, pēdējais pārdevējs ir tiesīgs izvirzīt pret atbildīgo personu vai personām šajā līgumu ķēdē prasību par atlīdzinājumu; atbildīgo personu vai personas, pret kurām pēdējais pārdevējs var izvirzīt prasību par atlīdzinājumu, kopā ar attiecīgajām darbībām un izpildes nosacījumiem nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/44 8. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Valsts tiesību akti un minimālā aizsardzība<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="008.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Tiesības, kas izriet no šīs direktīvas, izmanto, neierobežojot citas tiesības, ko patērētājs var izmantot saskaņā ar valsts noteikumiem, kas reglamentē līgumsaistības un saistības, kas nav līgumsaistības.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="008.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt visstingrākos Līgumam atbilstīgus noteikumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Code civil</HT> [Civilkodeksa] 1649.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1. § Šī sadaļa ir piemērojama līgumiem par patēriņa preču pārdošanu, ko pārdevējs veic patērētājam.</ALINEA><ALINEA><P>2. § Šajā sadaļā:</P><P>[..]</P><P>2° <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>pārdevējs<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pārdod patēriņa preces saistībā ar savu tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai profesiju.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas fakti un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>2012. gada aprīlī <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> patērētājas statusā iegādājās lietotu transportlīdzekli autoservisā <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT>. <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> samaksāja minētajam autoservisam summu EUR 4000 apmērā, kas atbilda šī transportlīdzekļa pārdošanas cenai. Autoserviss neizsniedza <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> ne kvīti, ne maksājumu apliecinošu dokumentu, ne rēķinu par pirkumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> uz sava rēķina veica transportlīdzekļa tehnisko apskati. Tas arī iesniedza pieteikumu par reģistrāciju kompetentajai Beļģijas iestādei, kuras izdevumus sedza <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>2012. gada jūlijā, kad <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> vēl nebija saņēmusi rēķinu, attiecīgais transportlīdzeklis sabojājās, un <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> aizveda to autoservisam <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> remontēšanai. Autoserviss konstatēja, ka ir salūzis dzinējs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Kad <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> vēlējās saņemt atpakaļ saremontēto transportlīdzekli, viņai tika izsniegts rēķins par remonta izdevumiem EUR 2000 apmērā. Viņa atteicās šo rēķinu maksāt, pamatojoties uz to, ka minētās izmaksas ir jāsedz autoservisam <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> kā šī transportlīdzekļa pārdevējam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Šajā saistībā <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> tika informēta, ka viņas transportlīdzeklis nekad nav piederējis minētajam autoservisam, kurš to ir pārdevis nevis savā, bet gan <HT TYPE="ITALIC">M.‑C. Donckels</HT> – vienkāršas privātpersonas – uzdevumā. Faktiski autoservisam <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> ir bijusi tikai starpnieka loma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa ir konstatējusi, ka <HT TYPE="ITALIC">M.‑C. Donckels</HT> nav saņēmusi summu, kas atbilstu pilnai pārdošanas cenai, jo autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> ir paturējis summu EUR 800 apmērā par remontdarbiem, kas veikti, lai transportlīdzekli sagatavotu pārdošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT><DATE ISO="20121117">2012. gada 17. novembra</DATE> vēstulē, kas adresēta <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT>, autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> apstiprināja savu starpnieka lomu attiecīgajā pārdošanā. Turklāt tas apliecināja, ka motora salūšana esot parasts risks lietota transportlīdzekļa pirkuma starp privātpersonām gadījumā. Tādējādi autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> atkārtoja savu atteikumu atdot transportlīdzekli <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT>, kamēr rēķins par remontu nebūs pilnībā samaksāts. Autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> pievienoja savas vēstules pielikumā kvīti par summu EUR 4000 apmērā, kura aizpildīta rokrakstā, norādot īpašnieka, kas nav tirgotājs, un pircējas <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> vārdu un uzvārdu, tomēr uz šī dokumenta bija vienīgi <HT TYPE="ITALIC">M.‑C. Donckels</HT> paraksts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>2012. gada decembrī autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> nosūtīja <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> pavēsti uz <HT TYPE="ITALIC">tribunal de première instance de Verviers</HT> [Vervjē Pirmās instances tiesu] (Beļģija) saistībā ar rēķina par remontu samaksu, kurš atbilda summai EUR 2000 apmērā, pieskaitot likumiskos procentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Ar <HT TYPE="ITALIC">tribunal de première instance de Verviers</HT> kancelejā iesniegto iesniegumu <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> cēla pretprasību, kurā viņa lūdza atcelt transportlīdzekļa pirkuma līgumu un atmaksāt viņas samaksāto summu EUR 4000 apmērā, kam pieskaitīti procenti, un samaksāt viņai zaudējumu atlīdzību EUR <FT TYPE="DECIMAL">2147,46</FT> apmērā. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> apstrīdēja autoservisa <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> izvirzīto prasījumu pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">19</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Tribunal de première instance de Verviers</HT>, noraidot <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> pretprasību, piesprieda <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> samaksāt rēķinu par remontu, kam pieskaitīti procenti. <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu iesniedzējtiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Šī tiesa konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>patērētājs<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> <HT TYPE="ITALIC">code civil</HT> izpratnē un ka transportlīdzeklis ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>patēriņa prece<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> šī tiesiskā regulējuma izpratnē. Tā arī konstatēja, ka autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> pārdod patēriņa preces saistībā ar savu tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai profesiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Savukārt autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> apstrīdēja to, ka tas būtu apstrīdētā pirkuma līguma puse, uzsverot, ka attiecīgā transportlīdzekļa īpašniece <HT TYPE="ITALIC">M.‑C. Donckels</HT> ir novietojusi šo transportlīdzekli pārdošanai tā uzņēmumā un ka tātad jautājums ir par pirkumu, kas noticis starp privātpersonām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa apliecina, ka pastāv būtiski, skaidri un saskanīgi pieņēmumi par to, ka <HT TYPE="ITALIC">S. Wathelet</HT> nebija informēta par to, ka jautājums ir par pirkumu starp privātpersonām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">cour d’appel de Liège</HT> [Ljēžas Apelācijas tiesa] (Beļģija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>pārdevējs<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kas minēts Beļģijas <HT TYPE="ITALIC">code civil</HT> 1649.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantā, kurš pievienots ar <DATE ISO="19940901">1994. gada 1. septembra</DATE> likumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>Par patērētāju aizsardzību patēriņa preču pārdošanas gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, ar ko Beļģijas tiesībās tiek transponēta Direktīva 1999/44 par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir domāts ne vien tirgotājs, kurš kā pārdevējs nodod īpašuma tiesības uz patēriņa preci patērētājam, bet arī tāds tirgotājs, kas darbojas kā starpnieks pārdevēja, kurš nav tirgotājs, vārdā, neatkarīgi no tā, vai viņam par šo starpniecību tiek vai netiek maksāta atlīdzība, un neatkarīgi no tā, vai viņš potenciālo pircēju ir vai nav informējis par to, ka šis pārdevējs ir privātpersona?<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka no lietas materiāliem izriet, ka attiecīgā lietotā transportlīdzekļa īpašniece bija <HT TYPE="ITALIC">M.‑C. Donckels</HT>, nevis autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> un ka tādēļ jautājums bija par pirkumu, kas noticis starp privātpersonām, jo autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> darbojās tikai kā starpnieks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Turklāt iesniedzējtiesa konstatēja, ka pārdošanas cena, atskaitot no tās remonta izdevumus, lai sagatavotu attiecīgo transportlīdzekli pārdošanai, bija pārskaitīta transportlīdzekļa īpašniecei. Tāpat lietas materiālos nekas neliek secināt, ka šī transportlīdzekļa īpašniece nebūtu pilnvarojusi autoservisu <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> to pārdot.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>No tā izriet, ka pamatlietā autoserviss <HT TYPE="ITALIC">Bietheres</HT> iesaistījās kā tirgotājs patēriņa preces pārdošanā, rīkodamies minētās preces īpašnieces uzdevumā, kura pati ir vienkārša privātpersona, kas atļāvusi veikt šo pārdošanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Tātad ir jāpārbauda, vai šajos apstākļos patērētājs, kurš nopircis patēriņa preci, saņem Direktīvā 1999/44 garantēto aizsardzību tādā ziņā, ka starpnieku varētu uzskatīt par pārdevēju minētās direktīvas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru no prasības par Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu izriet, ka tad, ja tiesību normā nav atsauces uz dalībvalstu tiesībām saistībā ar kādu īpašu jēdzienu, šis jēdziens visā Savienībā ir interpretējams autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķi (šajā ziņā skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111018">2011. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brüstle</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑34/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:669">EU:C:2011:669</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151015">2015. gada 15. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Axa Belgium</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑494/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:692">EU:C:2015:692</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Tā kā Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> jēdziens ir definēts, neietverot atsauces uz valstu tiesībām attiecībā uz šim jēdzienam piešķiramo nozīmi, piemērojot šo direktīvu, ir jāuzskata, ka minētajā tiesību normā ir ietverts autonoms Savienības tiesību jēdziens, kas tās teritorijā ir jāpiemēro vienveidīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Turklāt, lai gan <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> jēdziens ir ietverts citos Savienības tiesību aktos, īpašā definīcija, kas noteikta Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir atrodama vienīgi šajā direktīvā. Tādējādi, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 43. punktā, runa ir par unikālu jēdzienu, kas ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus, kā arī īpašo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> uzdevumu minētajā direktīvā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā pārdevējs ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līgumu pārdod patēriņa preces saistībā ar tās veikto tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai tās profesiju<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Jākonstatē, ka šādi definētajam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> jēdzienam ir objektīvs raksturs (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150903">2015. gada 3. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Costea</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑110/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:538">EU:C:2015:538</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151119">2015. gada 19. novembris</DATE>, <NO.CASE>C‑74/15</NO.CASE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tarcâu</HT></NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:772">EU:C:2015:772</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kas ir balstīts uz tādām sastāvdaļām kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>līguma<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> esamība, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>patēriņa preces<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> pārdošana un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>tirdzniecības, uzņēmējdarbības vai [..] profesi[onālas] [darbības]<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> esamība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā jēdzienā patiešām nav norādīts uz starpnieka jēdzienu. Vispārīgāk Direktīvā 1999/44 nav ietverta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>starpnieka<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> jēdziena definīcija, lai gan šis jēdziens ir minēts šīs direktīvas preambulas 9. apsvērumā, kā arī 4. pantā. Tāpat saistībā ar pārdošanas līgumu tajā nav paredzēta starpnieka atbildība pret patērētāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tomēr, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis savu secinājumu 51. punktā, šāds konstatējums pats par sevi neizslēdz to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> jēdziens Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē var tikt interpretēts tādējādi, ka tas ietver jebkuru tirgotāju, kurš rīkojas privātpersonas uzdevumā, ja tas no patērētāja viedokļa saskaņā ar līgumu rīkojas kā patēriņa preces pārdevējs saistībā ar tā veikto tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai tā profesiju. Šis tirgotājs varētu patērētājam radīt apjukumu, liekot tam kļūdaini domāt, ka tirgotājs rīkojas pārdevēja, kas ir preces īpašnieks, statusā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta formulējumā nekas neliecina pret šādu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Otrkārt, jākonstatē, ka Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta teleoloģiskā interpretācija, ņemot vērā tās mērķi garantēt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Duarte Hueros</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑32/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:637">EU:C:2013:637</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), apstiprina 34. punktā sniegto šīs tiesību normas interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Atbilstoši Direktīvas 1999/44 2. panta 1. punktam un 3. pantam pārdevējam ir jāpiegādā patērētājam prece, kas atbilst pārdošanas līgumam, un neatbilstības gadījumā tā jāsalabo vai jānomaina saskaņā ar pēdējās minētās normas 3. punktu. Tādējādi minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir<?PAGE NO="6"?> nodalīts personu loks, pret kurām patērētājs var vērsties, lai izmantotu savas tiesības, kas izriet no šīs direktīvas. Tādēļ patērētājam ir noteikti jāzina pārdevēja identitāte un, konkrēti, tā privātpersonas vai tirgotāja statuss, lai tas varētu izmantot aizsardzību, kāda tam piešķirta Direktīvā 1999/44.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Tātad, ja tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, tirgotājs rīkojas kā starpnieks attiecībā pret patērētāju, tas, ka patērētājs nezina statusu, kādā šis tirgotājs rīkojas, veicot pārdošanu, atņemtu patērētājam tiesības, kas ir garantētas Direktīvā 1999/44 un kam ir saistošs spēks saskaņā ar tās 7. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai ar Direktīvu 1999/44 būtu nodrošināta patērētāja tiesību efektīva aizsardzība, šim patērētājam ir noteikti jābūt informētam par to, ka īpašnieks ir privātpersona. Šī interpretācija piešķir minētajai direktīvai lietderīgo iedarbību un atbilst Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru patērētāju tiesību aizsardzības sistēma, kas ir ieviesta ar Savienības direktīvām patērētāju tiesību aizsardzības jomā, ir balstīta uz domu, ka patērētājs ir nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar tirgotāju, gan saistībā ar ietekmi sarunās, gan informētības līmeni (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150604">2015. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Faber</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑497/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:357">EU:C:2015:357</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Faktiski informētības jomā pastāv liela nelīdzsvarotība starp patērētāju un profesionālu tirgotāju, it īpaši ja patērētājs nav informēts par to, ka pārdotās preces īpašniece patiesībā ir privātpersona.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Tādējādi apstākļos, kādi ir pamatlietā, kad patērētājs var viegli tikt maldināts, ņemot vērā noteikumus, ar kādiem šī pārdošana tiek veikta, ir jāpiešķir pastiprināta aizsardzība patērētājam. Tātad pārdevēja atbildību atbilstoši Direktīvai 1999/44 ir jāvar attiecināt uz starpnieku, kurš rada patērētājam sajaukšanas iespēju, liekot ticēt, ka [starpniekam] ir pārdotās preces īpašnieka statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Pretēja interpretācija, ar kuru tirgotājs, kas darbojas kā starpnieks, katrā ziņā tiktu izslēgts no Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomas, apdraudētu vispārējo mērķi, kurš izvirzīts Savienības tiesiskajā regulējumā patērētāju tiesību aizsardzības jomā un kurš noteikts LESD 169. pantā, proti, nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un tādējādi patērētāju uzticēšanos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz jautājumu par starpnieka atlīdzību par tā pakalpojumu ir jākonstatē, ka šī atlīdzība, kas ir priekšmets līgumiskajām attiecībām starp īpašnieku, kurš nav tirgotājs, un starpnieku, principā neietilpst Direktīvas 1999/44 piemērošanas jomā. Tādējādi, kā ir norādījušas Austrijas valdība un Eiropas Komisija, tam, vai tirgotājam, kas rīkojas kā starpnieks, tiek vai netiek atlīdzināts par tā pakalpojumu, nav nozīmes, nosakot, vai šis tirgotājs ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>pārdevējs<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Kompetentajai valsts tiesai ir jāpārbauda, vai tādā situācijā, kāda aplūkota pamatlietā, tirgotājs var tikt uzskatīts par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pārdevēju<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tas nav pienācīgi informējis patērētāju par to, ka nav attiecīgās preces īpašnieks, tādēļ šai tiesai ir jāņem vērā visi lietas apstākļi (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150604">2015. gada 4. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Faber</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑497/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:357">EU:C:2015:357</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā ziņā, konkrēti, var būt nozīme dalības pakāpei un pūļu lielumam, kādas starpnieks ielicis pārdošanā, apstākļiem, kādos prece ir nodota patērētājam, kā arī patērētāja rīcībai, lai noteiktu, vai tas varēja saprast, ka starpnieks rīkojas privātpersonas uzdevumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> jēdziens Direktīvas 1999/44 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir domāts arī tirgotājs, kurš rīkojas kā starpnieks privātpersonas uzdevumā un kurš nav pienācīgi informējis patērētāju–pircēju par to, ka pārdotās preces īpašnieks ir privātpersona; iesniedzējtiesai tas ir jāpārbauda, ņemot vērā visus šīs lietas apstākļus. Iepriekš izklāstītā interpretācija nav atkarīga no tā, vai starpniekam tiek vai netiek atlīdzināts par tā pakalpojumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Pārdevēja<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> jēdziens Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19990525">1999. gada 25. maija</DATE> Direktīvas 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir domāts arī tirgotājs, kurš rīkojas kā starpnieks privātpersonas uzdevumā un kurš nav pienācīgi informējis patērētāju par to, ka pārdotās preces īpašnieks ir privātpersona; iesniedzējtiesai tas ir jāpārbauda, ņemot vērā visus šīs lietas apstākļus. Iepriekš izklāstītā interpretācija nav atkarīga no tā, vai starpniekam tiek vai netiek atlīdzināts par tā pakalpojumu.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>