<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-154/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0154</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:226">EU:C:2018:226</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT> secinājumi – Lieta C‑154/17</HT></P><P>E LATS</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta mihala bobeka [<HT TYPE="ITALIC">Michal Bobek</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20180410">2018. gada 10. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑154/17</HT></P><P>SIA <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>E LATS<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>,</P><P>piedaloties</P><P>Valsts ieņēmumu dienestam</P><P>(Augstākās tiesas (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>dārgmetāli vai dārgakmeņi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>SIA <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>E LATS<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir tirgotāja un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja. Tā izsniedz aizdevumus privātpersonām pret ķīlu, ko veido dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumi. Neizpirktās ķīlas SIA <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>E LATS<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> tālāk pārdod citiem komersantiem galvenokārt tajos esošo dārgmetālu vai dārgakmeņu ieguvei. Šiem komersantiem ir jāmaksā PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>SIA <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>E LATS<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> šiem tālākpārdošanas darījumiem piemēroja īpašo PVN piemērošanas režīmu attiecībā uz lietotām mantām. Tomēr kompetentā nodokļu iestāde nepiekrita, ka ir piemērojams šis īpašais režīms. Tā konstatēja, ka SIA <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>E LATS<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> pārdotie izstrādājumi nav lietotas mantas nodokļu jomā piemērojamo tiesību normu izpratnē. Tāpēc tā pieprasīja SIA <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>E LATS<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> samaksāt papildu PVN summu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šajā kontekstā Augstākā tiesa ir lūgusi Tiesai sniegt norādes par to, kā interpretējama atsevišķa Direktīvas 2006/112/EK (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>PVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> norma, kas regulē lietotajām precēm piemērojamo PVN. Konkrēti iesniedzējtiesa uzdod jautājumu par to, kāds ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>lietoto preču<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> definīcijā ietvertā izņēmuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>dārgmetāli vai dārgakmeņi<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> tvērums. Tā arī jautā, vai šī izņēmuma tvērumu ietekmē noteiktas tālākpārdošanas darījuma iezīmes.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">PVN direktīva</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>PVN direktīvas preambulas 51. apsvērumā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>ir lietderīgi pieņemt Kopienas nodokļa sistēmu, kas piemērojama lietotām precēm, mākslas darbiem, senlietām un kolekciju priekšmetiem, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem attiecībā uz nodokļa maksātājiem<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>PVN direktīvas XII sadaļas 4. nodaļā ir ietvertas normas attiecībā uz īpašu režīmu lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Konkrētāk šīs direktīvas 311. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="311.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šajā nodaļā, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro šādas definīcijas:</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Latvijas tiesību akti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>PVN likums<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) 138. pantā ir noteikts īpašs PVN piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Atbilstoši lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ar šo normu <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> ir ieviests PVN direktīvas 311. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Atbilstoši lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu ir arī citas nozīmīgas valsts tiesību normas, kas ietvertas Ministru kabineta <DATE ISO="20130103">2013. gada 3. janvāra</DATE> noteikumu Nr. 17 <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Noteikumi Nr. 17<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>) 183. un 184. punktā. Noteikumu Nr. <FT TYPE="NUMBER">17183</FT>. punktā lietotas mantas ir definētas kā ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Šo pašu noteikumu 184. punktā no lietotu mantu jēdziena ir izslēgti dārgmetāli vai dārgakmeņi, vienlaikus nosakot, ka lietotu mantu jēdziens aptver dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumus, ja tos ir piegādājis vai nodevis pārdošanai PVN likuma 138. pantā minētais pārdevējs. Turklāt 184. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka par dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumiem uzskatāmi izstrādājumi, kuri atbilst Kombinētās nomenklatūras 71., 82., 83., 90. vai 96. grupai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība valsts tiesā un uzdotie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>SIA <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>E LATS<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>pieteicēja<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) ir tirgotāja un PVN maksātāja. Tā izsniedz aizdevumus privātpersonām, kuras atbilstoši lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu nav PVN maksātājas. Izsniedzot aizdevumus, tā pieņem ķīlas, kas ir tādi dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumi kā ķēdītes, kuloni, gredzeni, laulības gredzeni, karotes un zobu materiāli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Neizpirktās ķīlas pieteicēja tālāk ir pārdevusi citiem komersantiem, kuri arī ir ar PVN apliekamās personas. Preces tika sašķirotas atbilstoši to sastāvā esošajam metālam, kā arī tā provei. Tālāk tās tika pārdotas pēc svara tādējādi, ka no tām var tikt iegūti šie dārgmetāli vai dārgakmeņi (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>attiecīgie darījumi<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Pieteicēja, veicot attiecīgos darījumus, piemēroja īpašo PVN režīmu lietotām mantām, kā tas paredzēts PVN likuma 138. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>nodokļu iestāde<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) uzskatīja, ka pieteicējas tālāk pārdotās preces ir lūžņi – tās nav lietotas mantas un tātad nevar tikt piemērots īpašais PVN nodokļa režīms lietotām mantām. Attiecīgi tā pieņēma lēmumu, ar kuru lūdza pieteicējai samaksāt papildu PVN summu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Pieteicēja iesniedza pieteikumu par šī lēmuma atcelšanu. Administratīvā apgabaltiesa (Latvija) noraidīja pieteikumu, nospriežot, ka pieteicēja ir nepareizi piemērojusi attiecīgajiem darījumiem PVN likuma 138. pantu. Tā uzskatīja, ka pieteicēja bija pārdevusi zelta, sudraba un citus dārgmateriālu izstrādājumus kā metāllūžņus, nevis kā lietotas preces.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Šobrīd lietu izskata Augstākā tiesa, kas ir iesniedzējtiesa. Šī tiesa norāda, ka var tikt saprasts, ka īpašais režīms saskaņā ar PVN direktīvas 311. panta 1. punktā 1) apakšpunktu neattiecas uz dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumiem, kas tiek pārdoti nevis kā lietotas preces, bet tikai tādēļ, lai iegūtu tajos esošos dārgmetālus vai dārgakmeņus. Šī tiesa uzskata, ka šādas mantas nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, bet ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>dārgmetāli vai dārgakmeņi<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>. Tā arī uzskata, ka šajā ziņā PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkts nepiešķir dalībvalstij nekādu rīcības brīvību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Augstākā tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>1)</NO.P><TXT>Vai Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkts interpretējams tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai īpašā režīma piemērošanas ierobežošanā ir nozīme tirgotāja informētībai par tālākā pircēja nolūkiem attiecībā uz lietotajos dārgmetālu vai dārgakmeņus saturošos izstrādājumos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvi vai nozīme ir darījuma objektīvajām pazīmēm (preču apjomiem, darījuma partnera tiesiskajam statusam u.tml.)?<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Latvijas valdība un Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus. Latvijas valdība, Eiropas Komisija un pieteicēja arī sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20180125">2018. gada 25. janvārī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Šie secinājumi ir strukturēti šādi. Pirmkārt, es izklāstīšu jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>, kas ir ietverts PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, tvērumu un loģiku (A). Otrkārt, es aplūkošu izņēmumu, kas iepriekš minētajā normā ir noteikts attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, mēģinot izprast šī izņēmuma mērķi un loģiku (B). Pamatojoties uz šiem diviem vispārīgajiem punktiem, pēc tam es sniegšu dažas norādes par attiecīgajiem apstākļiem, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu, vai attiecīgās preces var tikt klasificētas kā lietotas preces (C).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunktā lietotas preces ir definētas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Tādējādi, lai attiecīgās preces ietilptu PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunktā ietvertajā definīcijā, tām ir jāatbilst diviem pozitīviem nosacījumiem, proti, tās ir: (i) <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>materiāls kustams īpašums<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, kas ir (ii) <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, un tās nedrīkst atbilst negatīvam nosacījumam, proti, (iii): tās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Nav šaubu, ka attiecīgās preces ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>materiāls kustams īpašums<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>. Tādējādi pirmais nosacījums ir skaidri īstenojies. Strīdus jautājums šajā lietā attiecas uz otrā (pozitīvā) nosacījuma visaptverošu interpretāciju un tā precīzu saikni ar trešo (negatīvo) nosacījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Lai novērtētu šo mijiedarbību, vispirms es apsvēršu īpašā PVN režīma lietotām precēm mērķus (1), lai pēc tam pievērstos pirmajam strīdus elementam šajā definīcijā, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>derīgumam turpmākai lietošanai<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> (2).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietotām precēm piemērojamā īpašā PVN režīma mērķi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietotām precēm ir piemērojams peļņas daļas režīms, kas veido atkāpi no kopējā PVN režīma – maksājamais PVN tiek aprēķināts, balstoties nevis uz pārdošanas cenu, bet gan uz starpību starp preču iepirkuma un pārdošanas cenu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Skat. PVN direktīvas 4. nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>Peļņas daļas režīms<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>). 313. panta 1. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>attiecībā uz lietotu preču, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādēm, ko [veikuši] tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji, dalībvalstis saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piemēro īpašu režīmu, lai uzliktu nodokli peļņai, ko guvis tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Atbilstoši 315. pantam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>summa, par ko, piegādājot [tostarp lietotas preces], maksājams nodoklis [..], ir peļņas daļa, ko ieguvis tirgotājs, kurš ir nodokļa maksātājs, atskaitot PVN, kas attiecas uz peļņas daļu. Šā tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, peļņas daļa ir līdzvērtīga starpībai starp pārdošanas cenu, ko tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, iekasējis par precēm, un iepirkuma cenu<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Peļņas daļas režīms ir izņēmums no vispārējā PVN režīma. Tādējādi preču, uz kurām attiecas šis režīms, tvērums ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Attiecībā uz PVN direktīvas 314. panta interpretāciju skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170518">2017. gada 18. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Litdana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑624/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:389">EU:C:2017:389</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE> un tam nav jāpārsniedz tas, kas nepieciešams īstenojamā mērķa sasniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051208">2005. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jyske Finans</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:753">EU:C:2005:753</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Tomēr dārgmetāli vai dārgakmeņi ir izslēgti no lietotu mantu jēdziena (un tātad no atkāpi veidojošā peļņas daļas režīma). Tādējādi šis jēdziens faktiski ir <HT TYPE="ITALIC">izņēmums no izņēmuma</HT>, kas nozīmē, ka preces, uz kurām attiecas dārgmetāliem vai dārgakmeņiem paredzētais izņēmums, nonāk atpakaļ vispārējā PVN režīma piemērošanas jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Atšķirīgā kontekstā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20020115">2002. gada 15. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liberos</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑171/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:17">EU:C:2002:17</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>F. Dž. Džeikobsa [<HT TYPE="ITALIC">F. G.</HT> <HT TYPE="ITALIC">Jacobs</HT>] secinājumus lietā <HT TYPE="ITALIC">Zoological Society</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑267/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:698">EU:C:2001:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>No PVN direktīvas preambulas 51. apsvēruma izriet, ka īpašais PVN režīms lietotām precēm tika ieviests, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šo dubulto mērķi Tiesa ir atgādinājusi <DATE ISO="20110303">2011. gada 3. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Auto Nikolovi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑203/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:118">EU:C:2011:118</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Kopējās PVN sistēmas mērķis principā ir aplikt ar nodokli dažādās ražošanas un izplatīšanas procesa stadijās pievienoto ekonomisko vērtību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stenholmen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑320/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:213">EU:C:2004:213</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, savukārt PVN, kas iekasēts saistībā ar lietotām precēm, rada specifisku dubulta PVN sloga rašanās problēmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tas tā notiek, kad tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, iegādājas preces no personas, kas nav nodokļa maksātāja, un samaksā pirkuma cenā iekļauto PVN, lai gan šis tirgotājs pēc tam nevar to atskaitīt. Citiem vārdiem sakot, kad persona (kas nav nodokļa maksātāja) pērk preces, tai ir jāmaksā piemērojamais PVN kā daļa no pirkuma cenas. Tad, kad šī persona pārdod minētās preces tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, šim tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, principā nebūs iespējas atskaitīt sākotnēji samaksāto un pirkuma cenā iekļauto PVN. Šādā veidā tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, atkal ir jāmaksā PVN, un notiek dubultā aplikšana ar nodokli. Šī ir tieši tāda situācija, kuru cenšas nepieļaut īpašais PVN režīms lietotām precēm, paredzot, ka PVN, kas jāmaksā tirgotājam, kurš ir nodokļa maksātājs, tiek aprēķināts, balstoties uz starpību starp pirkuma un pārdošanas cenu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Šajā ziņā skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051208">2005. gada 8. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jyske Finans</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑280/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:753">EU:C:2005:753</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Šajā nozīmē Tiesa ir paskaidrojusi, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>ar nodokli apliekot pilnu pārdošanas cenu, kuru lietotām precēm [..] ir noteicis tirgotājs, nodokļa maksātājs, kaut arī cenā, par kuru tas šo preci ieguva, bija ieskaitīts PVN, kuru iepriekš bija samaksājusi kāda no [PVN direktīvas] 314. panta a)–d) punktā minētajām personām, un kaut arī ne šī persona, ne tirgotājs, nodokļa maksātājs, nevarēja atskaitīt PVN, faktiski tiktu radīta nodokļu dubultas uzlikšanas situācija<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170518">2017. gada 18. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Litdana</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑624/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:389">EU:C:2017:389</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šajā nozīmē skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040401">2004. gada 1. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stenholmen</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑320/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:213">EU:C:2004:213</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Visai drīz tika atzīts, ka lietoto preču kontekstā notiek šāda kumulatīvā aplikšana ar nodokli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19891205">1989. gada 5. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ORO Amsterdam Beheer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Concerto</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:608">EU:C:1989:608</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19890627">1989. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kühne</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Finanzamt München III</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑50/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:262">EU:C:1989:262</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī 1.2. punktu Ekonomikas un sociālo lietu komitejas <DATE ISO="19890621">1989. gada 21. jūnija</DATE> atzinumā par priekšlikumu Padomes direktīvai, kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvas 77/388/EEK 32. un 28. pantu – Īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslasdarbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="6" DATE.PUB="1989">OV 1989, C 201, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Komisija šajā ziņā atzīmēja, ka īpašu normu attiecībā uz mākslas darbiem, senlietām, kolekciju priekšmetiem un lietotām precēm neesamība ir izraisījusi situāciju, kurā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>pabeigts izstrādājums, kas atkārtoti nokļuvis ekonomiskajā apritē, vēlreiz pilnībā tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli un persona, kura ir nodokļa maksātājs un vēlas tālāk pārdot šo izstrādājumu, nevar atskaitīt priekšmeta pirkuma cenā iekļauto nodokli [..]. Izveidojusies atšķirība nodokļa slogā varētu mudināt apiet parastos tirdzniecības kanālus<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. priekšlikumu Septītajai Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma, kas piemērojama mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem, senlietām un lietotām precēm (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="026" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="1978">OV 1978, C 26, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Derīgums turpmākai lietošanai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Tiesa ir interpretējusi PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkta otro nosacījumu attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>derīgumu turpmākai lietošanai<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Sjelle Autogenbrug</HT>. Šī lieta attiecās uz nolietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas tika nopirkti, lai tos pārdotu kā rezerves daļas. Tiesa izskaidroja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>derīgums turpmākai lietošanai<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> ir jāizvērtē, balstoties uz to, vai attiecīgais priekšmets <HT TYPE="ITALIC">ir saglabājis funkcijas</HT>, kādas tam bija, kad tas bija jauns<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>2017. gada 18. janvāris</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑471/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:20">EU:C:2017:20</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>. Tiesa uzskatīja, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> neizslēdz “materiālu kustamu īpašumu, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta un kas ir iegūts no citas preces, kurā tas bija iekļauts kā sastāvdaļa. Tas, ka lietota prece, kas veido citu preci, tiek atdalīta no pēdējās minētās, neliek apšaubīt demontētās preces kvalifikāciju par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>lietotu preci<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, ja to var izmantot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170118">2017. gada 18. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sjelle Autogenbrug</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑471/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:20">EU:C:2017:20</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tādējādi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>derīguma turpmākai lietošanai<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> definīcijas galvenais elements ir <HT TYPE="ITALIC">saglabāta tāda paša veida funkcionalitāte</HT>. Tomēr izskatāmās lietas kontekstā šī nosacījuma faktiskā izpilde šķiet esam strīdus ābols starp pusēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē pieteicēja būtībā apgalvoja, ka nosacījums par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>derīgumu turpmākai lietošanai<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> ir ticis izpildīts, ciktāl attiecīgās preces, tādas kā gredzeni, joprojām var tikt izmantotas kā gredzeni neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārdoti pēc svara (kas, pieteicējas ieskatā, dārglietu nozarē nav neparasta parādība). Pat laulības gredzens, kurā ir iegravēts uzraksts (piemēram, vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>mūžam<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>), var tikt uzskatīts par derīgu turpmākai lietošanai tāpēc, ka acīmredzami tas joprojām ir gredzens un joprojām var tikt nēsāts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Pieteicējas nostāju attiecībā uz derīgumu turpmākai lietošanai neatbalsta Latvijas valdība. Šī valdība atzīst, ka saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, proti, Noteikumu Nr. 17<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Minēti šo secinājumu 7. punktā.</P></NOTE> 184. punktu, dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumi tiek uzskatīti par lietotām precēm. Tajā pašā laikā šī valdība uzskata, ka šādi izstrādājumi var tikt klasificēti kā lietotas preces vienīgi tad, ja tie joprojām ir derīgi lietošanai <HT TYPE="ITALIC">tādā pašā veidā</HT> un ja tie tiek novērtēti, balstoties uz to <HT TYPE="ITALIC">individuālo</HT> vērtību. Šīs valdības ieskatā, tas tā nav saistībā ar attiecīgajām precēm, kas tiek pārdotas pēc svara un kā lūžņi vērtīgu sastāvdaļu ieguvei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē pieteicēja detalizēti paskaidroja, ka tikai 5 % no tālāk pārdotajām neizpirktajām ķīlām, ko pamatlietā aplūkojusi nodokļu iestāde, bija nederīgas turpmākai lietošanai un ka šo preču remonts būtu bijis pārāk dārgs. Pieteicēja arī apgalvoja, ka pārējās preces tika individuāli novērtētas un pārdotas mazumtirdzniecības mērķiem vai kopumā, un pēdējā minētajā gadījumā to cena tika noteikta pēc svara. Pieteicējas ieskatā, šīs preces bija derīgas turpmākai lietošanai bez remonta. Tiesas sēdē pieteicēja apgalvoja, ka iepriekš aprakstītās iezīmes, kas piemīt 5 % no neizpirktajām ķīlām, ietekmēja secinājumus, kurus nodokļu iestāde izdarīja attiecībā uz visām aplūkotajām precēm. Tā rezultātā PVN režīms, kas attiecās uz šiem specifiskajiem 5 % no precēm, tika piemērots pilnībā visām aplūkotajām precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Komisija konstatē, ka attiecīgās preces nebija derīgas turpmākai lietošanai vai nu to rakstura (zobu materiāls), vai arī to stāvokļa (pārlieku bojātas vai personiski izmantotas preces) dēļ. Komisijas ieskatā, to, ka nav konstatējams derīgums turpmākai lietošanai, pierāda arī apstākļi, kādos notika attiecīgais darījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Precīzai faktisko apstākļu, kuriem ir nozīme lietā, izpratnei, protams, ir būtiska nozīme lietas vērtējumā, tostarp tiesvedībā šajā tiesā. Tomēr faktisko apstākļu vērtējums ir jāveic tikai valsts tiesām. Tiesai ir saistoši fakti, kā tos ir noskaidrojusi un izklāstījusi iesniedzējtiesa. Es vēlos viest skaidrību šajā jautājumā, ņemot vērā daudzus faktisko apstākļu paziņojumus, kurus it īpaši veikusi pieteicēja un kuru mērķis galvenokārt bija pārliecināt šo tiesu, ka valsts iestādes – un ar netiešu norādi valsts tiesas – nav ņēmušas vērā atbilstošos faktus un/vai nepareizi tos ir novērtējušas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tādējādi sākumpunkts juridiska vērtējuma veikšanai saskaņā ar ES tiesībām ir balstīts uz preču aprakstu, kā tās ir raksturojusi iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu un kā tas ir atspoguļots tās pirmā prejudiciālā jautājuma formulējumā. Tādējādi es paļaujos uz to, kā tas ir formulēts pirmajā jautājumā, ka pieteicēja dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumus tālāk pārdeva <HT TYPE="ITALIC">ieguves mērķiem</HT>, proti, lai tos atkārtoti izmantotu kā <HT TYPE="ITALIC">izejvielas</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Ja tas patiešām tā ir, kas ir jānoskaidro un jāizvērtē vienīgi valsts tiesai, mans ierosinājums ir, ka šādā situācijā, ņemot vērā iemeslus, kurus es detalizēti izklāstīšu nākamajās šo secinājumu sadaļās, patiešām ir piemērojams izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem. Šādas preces, kā tās ir aprakstījusi iesniedzējtiesa, nav lietotas preces un nonāk atpakaļ vispārējā PVN režīma piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tomēr papildus konkrētā darījuma galvenokārt faktisko apstākļu vērtējumam šeit ir dziļākas izpētes jautājums, kuru es jau esmu iezīmējis un kurš, kā es saprotu, ir veicinājis pirmā iesniedzējtiesas uzdotā jautājuma rašanos – saikne starp nosacījumu par <HT TYPE="ITALIC">derīgumu turpmākai lietošanai</HT> un izņēmumu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">dārgmetāliem vai dārgakmeņiem</HT>. Es pilnībā piekrītu, ka šo saikni ir grūti aprakstīt tāpēc, ka PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunktā ietvertais otrais nosacījums ir definēts no attiecīgā priekšmeta lietošanas (<HT TYPE="ITALIC">funkcionalitātes</HT>) skatpunkta, turpretim trešais nosacījums – izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem – ir definēts no attiecīgā <HT TYPE="ITALIC">materiāla</HT> skatpunkta. Ja šai sarežģītībai pievieno faktu, ka otrais nosacījums ir balstīts uz ES tiesību aktiem, turpretim trešā nosacījuma definēšana ir skaidri saglabāta dalībvalstu kompetencē, ir pilnīgi skaidrs, ka abas definīcijas var nonākt pretrunā viena otrai vai pārklāties viena ar otru.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē veiktie mutvārdu apgalvojumi atklāja neskaidrības saistībā ar šīm attiecībām: vai fakts, ka lietots gredzens ir izgatavots no zelta, automātiski izslēdz šo gredzenu no lietotu preču jēdziena (un no peļņas daļas režīma) tāpēc, ka tas, lai gan ir bijis lietots un ir derīgs turpmākai lietošanai, ir arī izgatavots no dārgmetāla? Vai nosacījums par to, ka prece ir bijusi lietota un ir derīga turpmākai lietošanai, prevalē pār dārgmetāla vai dārgakmens iezīmi, kas varētu nozīmēt to, ka ikviens lietots priekšmets, kas ir derīgs turpmākai lietošanai un izgatavots no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, vienmēr ir uzskatāms par lietotu preci un tāpēc iekļaujams peļņas daļas režīmā?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Lai noteiktu precīzu saikni starp šiem diviem jēdzieniem, vispirms ir jāizklāsta izņēmuma attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem īpašais mērķis, loģika un vēsture.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Pirmoreiz lasot PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkta tekstu, šķiet skaidrs, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>dārgmetāli vai dārgakmeņi<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> vienkārši ir izslēgti no lietotu preču jēdziena līdzīgā veidā, kā ir izslēgti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>mākslas darbi, kolekciju priekšmeti [un] senlietas<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Šī šķietamā līdzība tomēr ir jāaplūko tās kontekstā. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti [un] senlietas<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> ir izslēgtas no lietotu mantu jēdziena, bet joprojām ir ietvertas peļņas daļas režīmā. Šim mērķim tās vienkārši ir definētas atsevišķās PVN direktīvas normās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. PVN direktīvas IX pielikuma A, B un C daļu.</P></NOTE>. Turpretim dārgmetāli vai dārgakmeņi ir izslēgti no lietotu preču jēdziena un tāpat tie ir arī izslēgti no peļņas daļas režīma. Turklāt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>dārgmetālu vai dārgakmeņu<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> definēšana ir skaidri nodota dalībvalstu kompetencē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tā kā PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkta formulējuma (tostarp tā dažādo valodu versiju) izpēte skaidrāk neatklāj precīzu saikni starp derīguma turpmākai lietošanai jēdzienu un izņēmumu attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, es pievērsīšos šī izņēmuma leģislatīvajai vēsturei (1) un pēc tam aplūkošu tā priekšmetu un mērķi (2).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Leģislatīvā vēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Pirmajā priekšlikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P><DATE ISO="19780111">1978. gada 11. janvāra</DATE> priekšlikums Septītajai Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma, kas piemērojama mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem, senlietām un lietotām precēm (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="026" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="1978">OV 1978, C 26, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>). Pēc tam šis priekšlikums tika grozīts, bet šiem grozījumiem nav nozīmes izskatāmās lietas kontekstā (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="136" PAGE.FIRST="8" DATE.PUB="1979">OV 1979, C 136, 8. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kurā dārgmetāli vai dārgakmeņi aplūkoti peļņas daļas režīma kontekstā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> bija definētas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>kustams īpašums, kas nav [mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas], ir bijis lietots un ir derīgs atkārtotai lietošanai tāds, kāds tas ir, vai pēc remonta<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. iepriekš 17. zemsvītras piezīmē minētā priekšlikuma 3. pantu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="026" PAGE.FIRST="2" DATE.PUB="1978">OV 1978, C 26, 2. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Interesanti, ka šī priekšlikuma 3. panta 4. punktā bija noteikts, ka lietotām precēm piemērojamais režīms <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>neattiecas uz <HT TYPE="ITALIC">lietotu preču, kuras izgatavotas no zelta vai jebkura cita dārgmetāla vai satur dārgakmeņus</HT>, piegādēm<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Tajā pašā laikā ierosinātā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>mākslas darbu<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>kolekciju priekšmetu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>senlietu<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> definīcija ietvēra preces, kuras izgatavotas no zelta vai jebkura cita dārgmetāla vai satur dārgakmeņus, ja šādu dārglietu vērtība nepārsniedz 50 % no pārdošanas cenas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. iepriekš 17. zemsvītras piezīmē minētā priekšlikuma ierosinātā 2. panta 4. punktu.</P></NOTE>. Tomēr šis priekšlikums 1987. gada novembrī tika atsaukts, jo netika panākta vienošanās.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Citā priekšlikumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Priekšlikums Padomes direktīvai, kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvas 77/388/EEK 32. un 28. pantu – Īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslasdarbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, COM(88) 846, galīgā redakcija (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="076" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="1989">OV 1989, C 76, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, pēc kura visbeidzot tika pieņemta Direktīva 94/5/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Padomes Direktīva 94/5/EK (1994. gada 14. februāris), kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK – Īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslasdarbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="060" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="1994">OV 1994, L 60, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, Komisija ierosināja, ka uz priekšmetiem, kas izgatavoti no zelta vai jebkura cita dārgmetāla vai satur dārgakmeņus, ja šo materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no to pārdošanas cenas<HT TYPE="ITALIC">,</HT> joprojām būtu attiecināms īpašais režīms, kas tostarp piemērojams lietotām precēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat. 1. pantu priekšlikumā Padomes direktīvai, kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvas 77/388/EEK 32. un 28. pantu – Īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslasdarbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, COM(88) 846, galīgā redakcija (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="076" PAGE.FIRST="10" DATE.PUB="1989">OV 1989, C 76, 10. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalstīja īpašā režīma ieviešanu un apstiprināja dārgmetālu vai dārgakmeņu izslēgšanu [no šī režīma]. Tomēr tā nepiekrita, ka šī īpašā režīma tvērums būtu atkarīgs no iekļauto materiālu vērtības. Tā norādīja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>[..] priekšlikums ietvert izstrādājumus, kuri satur dārgakmeņus un dārgmetālus, vien tad, ja iekļauto materiālu vērtība ir mazāka nekā 50 % no pārdošanas cenas, savā ziņā šķiet patvaļīgs. Grūtības veikt objektīvu novērtējumu varētu izraisīt daudzus strīdus vai krāpšanas gadījumus. Iespējams, būtu daudz lietderīgāk izslēgt izstrādājumus, kuri ir derīgi pārstrādāšanai<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>3.1. punkts <DATE ISO="19890621">1989. gada 21. jūnija</DATE> Atzinumā par priekšlikumu Padomes direktīvai, kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvas 77/388/EEK 32. un 28. pantu – Īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslasdarbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="6" DATE.PUB="1989">OV 1989, C 201, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ar pieņemto Direktīvu 94/5 tika iekļauts jauns 26.a pants<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>A. [..] d) lietotas mantas ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslasdarbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis.<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/></P></QUOT.S></NOTE>, saskaņā ar kuru vienkārši bija izslēgti dārgmetāli un dārgakmeņi bez norādes uz vērtību, kas šiem elementiem ir visā izstrādājumā kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Iepriekš minēto apsvērumu gaismā ideja par to, ka no režīma izslēdzamas preces, kas <HT TYPE="ITALIC">izgatavotas no</HT> dārgmetāliem vai <HT TYPE="ITALIC">satur</HT> dārgakmeņus, tāpat arī ideja par 50 % slieksni leģislatīvajā procesā radās kā elementi, kas ņemami vērā, lai ierobežotu īpašo režīmu attiecībā tostarp uz lietotām precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Tomēr, lai gan leģislatīvā procesa vēsturei ir izzinošs raksturs attiecībā uz visām šajā procesā sastaptajām praktiskajām grūtībām, šī vēsture neatklāj precīzus iemeslus, kas bija pamatā dārgmetālu un dārgakmeņu izslēgšanai no peļņas daļas režīma. Lai saprastu šos iemeslus, ir jāpievēršas (ekonomiskajai) loģikai, kas saistīta ar izstrādājumiem no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Ekonomiskā loģika un mērķis</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Izstrādājumiem, kas izgatavoti no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem vai satur tos, ir īpašs raksturs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pēc analoģijas attiecībā uz ieguldījumu zeltu skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160526">2016. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Envirotec Denmark</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑550/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:354">EU:C:2016:354</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tiem ir dubulta funkcija (un vērtība). Atkarībā no katra konkrētā izstrādājuma kvalitātes un stāvokļa tie veido ne vien īpaši izstrādātus vai izgatavotus priekšmetus, kuriem piemīt zināma funkcionalitāte (funkcionālā vērtība), bet tiem piemīt arī dabiska vērtība, ko sabiedrība piešķir to sastāvā esošajiem dārgmetāliem vai dārgakmeņiem (dabiskā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>materiālā<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> vērtība).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Praktiskā problēma, ko atklāja PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkta sarežģītā leģislatīvā vēsture, ir tas, ka – ņemot vērā bezgala daudzos izstrādājumus, kuri izgatavoti no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem vai satur tos, – ir grūti izgudrot abstraktu kritēriju, lai vispārīgi novērtētu katram no šo vērtību veidiem piemītošo relatīvo nozīmīgumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Vienā šī spektra pusē es noteikti varu minēt zelta tīrradni kā papīra presi. Tas arī var tikt pārdots un izmantots kā papīra prese. Tomēr ir visai neiespējams, ka šādas papīra preses cena tiks noteikta, ņemot vērā tās nenoliedzamo efektivitāti, lai noturētu uz vietas papīra kaudzi, pat ja ir stipra vēja brāzma. Gluži pretēji, tās cena visdrīzāk tiks noteikta, balstoties uz aktuālo zelta tirgus cenu. Šādā situācijā izstrādājuma cena būs izejvielas, no kuras tas veidots, cena.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>No otras puses, var iedomāties sarežģītu un dārgu medicīnas ierīci, kas tostarp ir izgatavota no vairākiem dārgmetāliem vai pat dārgakmens(‑ņiem). Ierīces sastāvā esošo dārgmetālu vai dārgakmeņu cena pati par sevi varētu būt ievērojama, bet ir visai iespējams, ka ierīces funkcionālā vērtība, ja šī ierīce tālāk tiek pārdota pilnībā funkcionējošā stāvoklī, būs daudz augstāka par to vērtīgo materiālu vērtību, kas izmantoti tās izgatavošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tomēr, abstrahējoties no interesantajiem piemēriem, ir pilnībā skaidrs, ka PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkta piemērošanas mērķiem nozīme visdrīzāk būs pirmajai situācijai. Ir daudz dažādu izstrādājumu, kuri ir izgatavoti no dārgmetāliem vai satur tos un kuru vērtība kā izstrādājumiem, kam piemīt zināma funkcionalitāte, ir apšaubāma. Bet šie izstrādājumi joprojām tiek tirgoti to vērtīgā materiālā satura dēļ. Izskatāmajā lietā tas, šķiet, it īpaši attiecas uz zobu materiāliem, salauztiem galda piederumiem vai salauztiem juvelierizstrādājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tādējādi ir skaidrs, ka dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumiem ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>uzkrātā vērtība<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/>, kas ir neatkarīga no tā, vai joprojām ir vai nav saglabājusies konkrētā izstrādājuma sākotnējā funkcionalitāte. Galu galā tāpēc attiecīgie metāli un akmeņi tiek saukti par <HT TYPE="ITALIC">dārgiem</HT>, tāpēc ir notikuši kari, lai iegūtu tos īpašumā, un tāpēc laimīgā persona, kas atradusi apslēptu mantu, kuras sastāvā ir nezināmai karalienei piederējušās monētas, gredzeni un juvelierizstrādājumi, kļūst par bagātu sievieti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Protams, tas ir atkarīgs no attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma.</P></NOTE>, lai gan ikdienas lietošanai viņa joprojām varētu dot priekšroku vieglākiem mūsdienu juvelierizstrādājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šīs ekonomiskās loģikas kontekstā varētu tātad šķist, ka izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem ir paredzēts situācijām, kurās, vienkārši runājot, ir zudusi lietoto preču sākotnējā funkcionalitāte, vai situācijām, kurās attiecīgā darījuma kontekstā tai nav nozīmes. Šādas preces tālāk tiek pārdotas nevis to funkcionalitātes dēļ, bet gan izejvielu, no kurām tās ir izgatavotas, dabiskās vērtības dēļ. Līdz ar to šādas preces nokļūst ārpus īpašā lietotu preču ekonomiskā cikla. Tā vietā tās nonāk jaunā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>izejvielu<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> ekonomiskajā ciklā, efektīvi tiekot izmantotas kā ieguldījums jaunu izstrādājumu, kas izgatavoti no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, ražošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Visbeidzot plašākas, sistēmiskas analoģijas kontekstā būtu jāuzsver, ka līdzīgi apsvērumi ir bijuši pamatā tam, ka ES likumdevējs pilnībā noteica ieguldījumu zeltam atbrīvojumu no PVN<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. PVN direktīvas 346. pantu. PVN direktīvas 344. pantā ir definēts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>ieguldījumu zelts<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>.</P></NOTE>. Attiecīgajā priekšlikumā par īpašā režīma ieviešanu zeltam Komisija ir atzīmējusi, ka atlikušās nodokļa vērtības un dubultās aplikšanas ar nodokli problēma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>tieši pamato ierosināto īpašo režīmu [..] lietotām precēm, mākslas darbiem, senlietām un kolekciju priekšmetiem. [..] Savukārt zelts kā ieguldījumu priekšmets var tikt izmantots neskaitāmos darījumos. [..] Ikviena sistēma, saskaņā ar kuru nodoklis tiek uzlikts [peļņas] daļai, samazina, bet nenovērš atlikušās nodokļa vērtības sekas: tā turpinās pieaugt tik ilgi, cik ilgi turpināsies ekonomiskais cikls, vienkārši tāpēc, ka [peļņas] daļai piemērojamais nodoklis tiek iekļauts cenā un nākamais pircējs to nevar atskaitīt. Tas, ka zeltam ir īpaši augsta vērtība un ar to var tikt veikti ļoti daudzi secīgi darījumi, var pastiprināt šo parādību<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Priekšlikums Padomes direktīvai, kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK – Īpašs režīms ieguldījumu zeltam (COM(92) 441, galīgā redakcija, 6. un 7. lpp.). Šī priekšlikuma rezultātā tika pieņemta Padomes Direktīva 98/80/EK (<DATE ISO="19981012">1998. gada 12. oktobris</DATE>), kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza Direktīvu 77/388/EEK, – Īpašs režīms ieguldījumu zeltam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="281" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 281, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>)</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Izņēmumu attiecībā uz ieguldījumu zeltu nosaka fakts, ka tas tiek uzskatīts par tādu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>pēc būtības ir līdzīg[s] citiem finanšu ieguldījumiem, kas atbrīvoti no PVN<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>PVN direktīvas preambulas 53. apsvērums.</P></NOTE>. Turpretim iemesli zelta atbrīvošanai [no aplikšanas ar PVN] zūd, ja ieguldījumu zelts tiek pārveidots, piemēram, par juvelierizstrādājumu. Tas joprojām ir tas pats materiāls, bet tā funkcija ekonomiskajā ciklā tiek aplūkota atšķirīgi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Kā tas ir atzīts PVN direktīvas preambulas 27. apsvērumā. Skat. arī PVN direktīvas 82. pantu. Tālāk skat. preambulas 4. apsvērumu priekšlikumā Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz dažiem pasākumiem, lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūru un palīdzētu cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ar ko atceļ dažus lēmumus par atkāpēm (COM(2005) 89, galīgā redakcija).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dalībvalstu rīcības brīvība un tās robežas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Visbeidzot PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunktā ir noteikts, ka dārgmetāli un dārgakmeņi <HT TYPE="ITALIC">ir jādefinē dalībvalstīm</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Ievērojamā rīcības brīvība, kāda ir dalībvalstīm, lai formulētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek piemērots izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, tomēr nav neierobežota. Izdarot secinājumus attiecībā uz šo sadaļu, var norādīt uz divu veidu ierobežojumiem: vispārīgo un īpašo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">vispārīgajiem</HT> ierobežojumiem, kas piemērojami attiecībā uz PVN direktīvā paredzētajiem izņēmumiem, Tiesa ir atzinusi, ka dalībvalstīm, īstenojot izņēmumu, it īpaši ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips un nodokļu neitralitātes princips<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Saistībā ar dažādajiem PVN direktīvā (vai tās priekštecēs) ietvertajiem jēdzieniem, kuru definēšana ir uzticēta dalībvalstīm, skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050526">2005. gada 26. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kingscrest</HT> <HT TYPE="ITALIC">Associates</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Montecello</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑498/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:322">EU:C:2005:322</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060427">2006. gada 27. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solleveld</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑443/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:257">EU:C:2006:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">JP</HT> <HT TYPE="ITALIC">Morgan Fleming Claverhouse Investment Trust</HT> un <HT TYPE="ITALIC">The Association of Investment Trust Companies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑363/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:391">EU:C:2007:391</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Zimmermann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑174/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:716">EU:C:2012:716</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131128">2013. gada 28. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">MDDP</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑319/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:778">EU:C:2013:778</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ATP PensionService</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑464/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:139">EU:C:2014:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ņemot vērā PVN direktīvas mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060427">2006. gada 27. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Solleveld</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑443/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:257">EU:C:2006:257</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070628">2007. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">JP Morgan Fleming Claverhouse Investment Trust</HT> un <HT TYPE="ITALIC">The Association of Investment Trust Companies</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑363/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:391">EU:C:2007:391</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ATP PensionService</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑464/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:139">EU:C:2014:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Īpašais</HT> ierobežojums izriet no konkrētā interpretējamās normas, kas izskatāmajā lietā ir PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkts, mērķa. Tāpat šeit ir acīmredzams, ka šī tiesību norma piešķir dalībvalstīm ievērojamu rīcības brīvību attiecībā uz jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>dārgmetāli vai dārgakmeņi<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> definīciju, it īpaši, lai definētu dārgmetālu un dārgakmeņu veidus, kā arī attiecīgo preču raksturu. Tomēr šīs rīcības brīvības īstenošana nevar atņemt jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> tā pienācīgo saturu, pārāk šauri definējot to, kas var būt dārgmetāli vai dārgakmeņi. Tas izraisītu to, ka uz visām precēm, kas satur dārgmetālus vai dārgakmeņus, pastāvīgi attiektos lietoto preču režīms neatkarīgi no to turpmākās lietošanas un funkcionalitātes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem sakot, ir jāievēro galvenā ekonomiskā loģika, uz kuru balstīts izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem. Lai uz izstrādājumu turpinātu attiekties lietotām precēm piemērojamais peļņas daļas režīms, izstrādājuma saturā ir ne vien jābūt dārgam materiālam, bet tam arī ir jābūt saglabājušam zināmu funkcionalitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. arī Capaccioli, S., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>VAT Taxation of Gold in the European Union<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>, <HT TYPE="ITALIC">EC Tax Review</HT> <HT TYPE="ITALIC">2014</HT>, 85.–101. lpp., 100. lpp.: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>peļņas daļas režīms attiecībā uz lietotiem juvelierizstrādājumiem ir piemērojams vienīgi, ja darījumam papildu dārgmetālu [vērtībai] ir arī <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>peļņas daļa<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, kas nozīmē, ka papildus metāla [vērtībai] pastāv pievienotā vērtība. Ja darījuma būtība ir zelta pārstrāde vai reģenerācija, lietotais juvelierizstrādājums ir uzskatāms par zelta materiālu<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Darījuma novērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Galvenais kritērijs, lemjot par to, vai uz izstrādājumu attiecas lietotām precēm piemērojamais pelņas daļas režīms vai arī tas (piemērojot izņēmumu attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem) atkal nokļūst vispārējā PVN režīma piemērošanas jomā, ir attiecīgo preču <HT TYPE="ITALIC">saglabātā funkcionalitāte</HT> (izmantošana). Vispārējā loģika ir novērst dubulto aplikšanu ar nodokļiem un konkurences izkropļojumus tādu preču kontekstā, kuras no jauna nonāk ekonomiskajā apritē, nesniedzot nekādu jaunu pievienoto ekonomisko vērtību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Kā tas redzams šajā lietā, tomēr velns slēpjas detaļās. Kā šis vispārīgais noteikums ir piemērojams sarežģītās faktiskās situācijās, kurās acīmredzami sajaukti dažādi izstrādājumi, kas tiek pārdoti kopumā? Šajā iedaļā sniegtās norādes attiecībā uz šādām situācijām ir jāierobežo divu iemeslu dēļ: pirmkārt, ikviens līdzīgā kontekstā veiktais vērtējums būs lielā mērā balstīts uz faktiem, un šis vērtējums ir jāveic valsts tiesai. Otrkārt, faktu vērtējums pēc tam tiks veikts vienīgi to valsts tiesību normu ietvarā, ar kurām tiek ieviests PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkts un saskaņā ar kurām, ja vien tajās ievēroti ES tiesībās paredzētie ierobežojumi, var būt atļauta zināma diferencēšana, it īpaši robežgadījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Paturot prātā šīs atrunas, šo secinājumu pēdējā sadaļā vispirms tiks norādīti kritēriji šāda novērtējuma veikšanai (1) un pēc tam tiks aplūkoti konkrēti faktori, kas varētu tikt ņemti vērā, veicot šādu novērtējumu (2).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kritērijs – attiecīgo preču saglabātā funkcionalitāte (izmantošana)</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Kā jau ir minēts, galvenais jautājums, kas ir jāuzdod, ir par to, vai ir saglabāta attiecīgo preču funkcionalitāte un vai šī funkcionalitāte šajā gadījumā papildina dārgmetāla, no kura veidota šī prece, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>paša par sevi<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> aspektu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Diskusija, kas izraisījās tiesas sēdē, atklāja sarežģītas faktiskas situācijas, kuras var rasties praksē. Vispirms ir jānorāda, ka pastāv dažas situācijas, kuras ir skaidras.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Pirmkārt, bija skaidrs, ka izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem ir piemērojams precēm, kuras tiek pārdotas kā <HT TYPE="ITALIC">materiāls</HT>. Es tam piekrītu. Principā tas nozīmē, ka (ja vien nav piemērojama kāda cita speciālā PVN direktīvas norma, kā, piemēram, norma attiecībā uz ieguldījumu zeltu, kolekciju priekšmetiem vai senlietām) papīra prese no zelta, kas savulaik glabāta kā suvenīrs un pēc tam nodota kā ķīla pret aizdevumu, būtu klasificējama kā dārgmetāls PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē. Izslēgšana no peļņas daļas režīma šķiet loģiska, jo šādas preces visdrīzāk tiks pārdotas, lai kaut kādā veidā tiktu pārveidotas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Otrkārt, būs izstrādājumi no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, kas tiks pārdoti, ņemot vērā materiāla vērtību un <HT TYPE="ITALIC">arī</HT> to individuālu funkciju. Šādi izstrādājumi visdrīzāk tiks pārdoti <HT TYPE="ITALIC">individualizētā</HT> veidā. Tas tā varētu būt attiecībā uz, piemēram, lietotu zelta kaklarotu, kuras vērtība bez šaubām tiek noteikta, ņemot vērā izmantotā materiāla provi, bet arī tās stāvokli, tostarp to, vai kaklarota joprojām ir derīga lietošanai. Šāda izstrādājuma iekļaušana peļņas daļas režīmā šķiet atbilstoša tāpēc, ka šādas preces diez vai tiks pārdotas pārstrādei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Abstrahējoties no šādiem skaidri iezīmētiem gadījumiem, kurus var uzskatīt par spektra galējiem robežgadījumiem, starp tiem ir daudzas mazāk skaidras situācijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>No vienas puses, ir priekšmeti, kuri ekonomisku iemeslu dēļ tiek pārdoti uz svara vai kopumā, jo to funkcionalitāte ir ne vien saglabāta, bet pat ņemta vērā. Tā var būt attiecībā uz dažādu zemākas kvalitātes sudraba gredzenu sajaukumu, kuru cena tiek noteikta vienam šī kopuma kilogramam, un šis kopums tiek pārdots pa kilogramiem. Līdzīgi tam, ko pieteicēja apgalvoja tiesas sēdē, es uzskatu, ka<?PAGE NO="12"?> fakts, ka konkrēto preču cena tiek noteikta vienam to kilogramam un tās pārdod pa kilogramiem, noteikti neizslēdz iespēju šos priekšmetus uzskatīt par lietotām precēm PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē, ja saglabātā funkcionalitāte patiešām ir vērā ņemamais darījuma elements. Patiešām, ja šo preču saglabātajai funkcionalitātei ir nozīme to vērtības noteikšanā, šādi priekšmeti diez vai tiks pārdoti to pārstrādes mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>No otras puses, atšķirīgs secinājums tomēr ir izdarāms gadījumā, ja preču cena tiek noteikta kopumā un tās tiek pārdotas kopumā neatkarīgi no to funkcionalitātes. Šādā situācijā to sākotnējās funkcionalitātes neņemšana vērā nozīmētu arī katras atsevišķas vienības individualizācijas neesamību. Tas būtu gadījums, kas tika apspriests tiesas sēdē un ko ir minējusi iesniedzējtiesa, kad runa ir par zobu materiāliem vai bojātiem priekšmetiem, kas izgatavoti no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem vai satur tos. Ja konkrēto lietoto preču funkcionalitāte vairs netiek uzskatīta par visa darījuma vērā ņemamo elementu, priekšmetiem zūd <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>lietotu preču<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> statuss. Patiešām, ja funkcionalitāte zaudē nozīmi, šķiet sarežģīti uzskatīt, ka šīs preces ir darījumu priekšmets, lai tās nonāktu ekonomiskajā apritē un tiktu tajā saglabātas tādā pašā veidā. Šādā gadījumā zūd peļņas daļas režīma loģiskais pamats.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Visbeidzot, pēdējā minētajā kategorijā varētu būt īpaša faktiska situācija, ko raksturo <HT TYPE="ITALIC">sajaukums sajaukuma ietvaros</HT>, proti, vienā somā varētu būt ne vien dažādu izstrādājumu kopums (gredzeni, karotes, rokassprādzes, pulksteņķēdes), bet arī sajaukums tādā veidā, ka daži izstrādājumi objektīvi varētu būt derīgi atkārtotai izmantošanai, ja vien kāds vēlētos tos izņemt no somas un izmantot, savukārt pārējie nevarētu būt derīgi atkārtotai izmantošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tas, kā klasificējamas šādas robežgadījumu situācijas, atkal ir ļoti atkarīgs no lietas faktiem kopsakarā ar veidu, kādā dalībvalsts ir ieviesusi PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunktā paredzēto izņēmumu attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem. Personiski man šķistu ļoti jēgpilni, ja pamatnoteikums būtu, ka <HT TYPE="ITALIC">dominējošais</HT> katra darījuma mērķis būtu nosakāms pēc robežšķirtnes aptuveni 50 % apmērā – ja vairums no izstrādājumiem, kas pārdoti kopumā, ir paredzēti pārstrādei, pārdoti kā materiāli, tad faktam, ka kāds joprojām var izvēlēties individuālus izstrādājumus no somas un lietot tos, vienkārši nav nozīmes, jo visaptverošais darījuma mērķis ir bijis cits. Taču, kā paskaidrots iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. šo secinājumu 46.–46. punktu. Es noteikti atzīstu, ka pastāv krāpšanas iespējamība, ko identificējusi Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, iebilstot pret jebkādas skaidras robežvērtības noteikšanu šajā ziņā (minēts iepriekš 45. punktā). Tomēr man rodas jautājums, kādā mērā šī atzītā problēma faktiski ir tikusi risināta, ES līmenī vispār nepastāvot nekādai robežvērtībai un atstājot šo problēmu dalībvalstu ziņā.</P></NOTE>, tā kā Savienības likumdevēja centieni ieviest šādas robežvērtības tika skaidri noraidīti un dalībvalstīm tika piešķirta rīcības brīvība, ir jārespektē šis lēmums un jāsecina, ka, ievērojot iepriekš minētās dalībvalstīm piešķirtās rīcības brīvības robežas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Skat. šo secinājumu 58.–62. punktu.</P></NOTE>, dalībvalstīm ir jānosaka noteikumi attiecībā uz šādām situācijām, tostarp piemērojamās robežvērtības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Darījuma novērtējums: faktori</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tas, kuras no iepriekš minētajām kategorijām ir piemērojamas, ir jānoskaidro iesniedzējtiesai, ņemot vērā īpašās valsts tiesību normas, kas pieņemtas, lai transponētu PVN direktīvas 311. panta 1. punkta 1) apakšpunktu. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, konkrētāk, no pirmā uzdotā jautājuma formulējuma, man šķiet, ka iesniedzējtiesa jau ir veikusi šādu faktisko apstākļu vērtējumu un secinājusi, ka darījuma mērķis bija iegūt dārgmetālus vai dārgakmeņus un atkārtoti tos izmantot kā izejvielu. Ja tā patiešām ir faktiskā situācija, es piekrītu, ka ir jāpiemēro izņēmums attiecībā uz dārgmetāliem vai dārgakmeņiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Nekādi neapšaubot šo faktisko apstākļu vērtējumu, bet tikai lai sniegtu vispārējas norādes, es īsumā iztirzāšu dažus faktorus, kuriem varētu būt nozīme, veicot šādu faktisko apstākļu vērtējumu. Būtu jāuzsver, ka piedāvātās norādes ir daļa no atbildes uz pirmo prejudiciālo jautājumu. Tās neattiecas uz otro jautājumu, par kuru, ņemot vērā manu atbildi uz pirmo jautājumu, Tiesai nebūtu jālemj.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Vispirms būtu jānorāda, ka ikvienam šādam darījuma vērtējumam ir jābūt <HT TYPE="ITALIC">objektīvam</HT>. Tas ir paredzēts, lai noskaidrotu darījuma mērķi, kā to uztvertu neatkarīgs novērotājs, ņemot vērā šī darījuma objektīvos apstākļus. Veicot vispārinājumu attiecībā uz dažādajiem faktoriem, kuri tikuši apspriesti šajā tiesvedībā, es pieņemu, ka tie var tikt nošķirti trijās dažādās kategorijās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Pirmkārt, tie ir faktori, kuriem ir nozīme un kuri būtu jāņem vērā, tādi kā preču noformējums tālākpārdošanas mērķiem; šādu preču vērtības noteikšanas metodes un citi pārdošanas nosacījumi, piemēram, preču, kas tiek pārdotas kopā, daudzums un fakts, ka pircējs nodarbojas ar konkrētu saimniecisko darbību, proti, dārgmetālu vai dārgakmeņu pārstrādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Otrkārt, neatkarīgi no šādiem objektīviem faktoriem pastāv arī plaši apspriestais subjektīvā nolūka elements. Šajā ziņā es pilnībā piekrītu Latvijas valdībai un Komisijai, ka vienas vai otras puses nolūks nevar būt izšķirošs. Viens pats šāds nolūks nevar noteikt darījuma mērķi un piemērojamo PVN režīmu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20060706">2006. gada 6. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kittel</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Recolta Recycling</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑439/04 un C‑440/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:446">EU:C:2006:446</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra). Skat. arī attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>pakalpojumu sniegšanas<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> jēdzienu spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Newey</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑653/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:409">EU:C:2013:409</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas pats attiecas uz pieteicējas informētību darījuma brīdī par konkrēto pircēju nolūkiem attiecībā uz to, kā tiks izmantotas preces, ko minējusi iesniedzējtiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Tas nenozīmē, ka pušu nolūkam vispār nav nozīmes. Protams, tam ir nozīme, taču tas nav izšķirošais faktors. Tas ir tikai viena no (objektīvajām) norādēm, kas var palīdzēt izskaidrot darījuma patieso būtību un mērķi ārējam novērotājam, kurš vērtē darījumu kopumā. Tas attiecas uz Tiesas veiktu plašāku fakta atzīšanu, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>faktiskās ekonomiskās un komerciālās situācijas ņemšana vērā ir uzskatāma par pamatkritēriju kopējās PVN sistēmas piemērošanai<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Newey</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑653/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:409">EU:C:2013:409</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Treškārt, ir faktori, kuriem saistībā ar aplūkojamo noteikta veida novērtējumu vienkārši nav nozīmes. Tas attiecas uz pircēja juridisko statusu, kā to arī norādījusi Latvijas valdība un Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ir skaidrs, ka visi vērā ņemamie objektīvie faktori ir jāaplūko un jāizvērtē kā viens vesels. Tie nebūtu izvērtējami izolēti viens no otra. Piemēram, tas, ka dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumi, kas tiek pārdoti uz svara, bet saglabā savu funkcionalitāti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Šo secinājumu 71. punktā minētais piemērs.</P></NOTE>, noteiktos apstākļos joprojām var tikt uzskatīti par lietotām precēm, izskaidro to, ka fakts, ka preces tiek pārdotas uz svara, noteikti un pats par sevi neizslēdz šo preču funkcionalitātes nozīmi. Tas pats attiecas uz vērtības noteikšanas metodi: lai gan preču cenas noteikšana, balstoties uz materiāla vērtību, var būt norāde uz to, ka attiecīgās preces tiek pārdotas, neņemot vērā to individuālo funkciju, materiāla vērtības ņemšana vērā tikpat labi var būt daļa no cenas noteikšanas individuālam zelta gredzenam. Šī iemesla dēļ un līdzīgi tam, ko konstatēja Komisija, es uzskatu, ka darījuma vērā ņemamie objektīvie apstākļi ir jāaplūko kopumā un to savstarpējās mijiedarbības kontekstā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="14"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Ievērojot iepriekš minēto, es ierosinu Tiesai uz Augstākās tiesas (Latvija) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311. panta 1. punkta 1) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>lietotas preces<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> neaptver tādas tirgotāja iegūtas lietotas preces, kuras satur dārgmetālus vai dārgakmeņus, kā pamatlietā aplūkojamās preces, kuras tālāk tiek pārdotas galvenokārt tālab, lai iegūtu šos dārgmetālus vai dārgakmeņus, ja no darījuma objektīvajiem apstākļiem izriet, ka šādas preces tālāk tiek pārdotas, neņemot vērā attiecīgo preču funkcionalitāti.</P></ITEM><ITEM><P>Tas, vai šajā gadījumā tā ir, jānoskaidro, balstoties uz objektīviem darījuma apstākļiem, tos aplūkojot kopumā. Elementi, kas ir jāņem vērā, ietver preču noformējumu to tālākpārdošanas mērķim; šādu preču vērtības noteikšanas metodes; kopā pārdoto preču daudzumu un faktu, ka pircējs nodarbojas ar tādu konkrētu saimniecisko darbību kā dārgmetālu vai dārgakmeņu pārstrāde.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>