European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

C sērija


C/2025/454

21.1.2025

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.

(C/2025/454)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Coteaux de Die”

PDO-FR-A0397-AM02

Paziņojuma datums: 21.10.2024.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Marķējums

Specifikācijas I nodaļas XII punkta “Noformēšanas un marķēšanas noteikumi” 2. apakšpunkts “Īpaši noteikumi” ir papildināts, tajā iekļaujot noteikumus par lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukuma “Vignobles de la Vallée du Rhône” norādīšanu marķējumā saskaņā ar nosacījumiem, kuri norādīti vienošanās dokumentā, ko parakstījušas dažādās attiecīgās aizsardzības un pārvaldības struktūras. Šai norādei ir jāatrodas tajā pašā redzamības laukā, kurā atrodas visas obligātās norādes, un tās rakstzīmēm jābūt tādā pašā stilā un krāsā kā cilmes vietas nosaukuma rakstzīmēm, turklāt tās izmēri nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no cilmes vietas nosaukuma izmēriem.

Šis grozījums ir pārņemts arī vienotā dokumenta punktā “Papildu nosacījumi”.

2.   Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas IV punkts “Apgabali un zonas, kurās tiek veiktas dažādas darbības” 1. apakšpunkts “Ģeogrāfiskais apgabals” ir papildināts, atjaunojot un labojot pašvaldību nosaukumus, bet pašu ģeogrāfisko apgabalu nemainot.

Pašvaldību nosaukumi Aix-en-Diois un Molière-Glandaz ir svītroti. Ir pievienots pašvaldības nosaukums Solaure en Diois.

Šis pašvaldību nosaukumu labojums ir pārņemts arī vienotā dokumenta punktā “Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals”.

3.   Atsauce uz pārbaudes struktūru

Specifikācijas III nodaļas II punkts “Atsauces uz pārbaudes struktūru” ir atjaunināts, norādot, ka specifikācijas ievērošanas pārbaudi veic, pamatojoties uz apstiprinātu pārbaudes plānu, un to īsteno trešās puses struktūra, kas, saņēmusi Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta (Institut National de l’Origine et de la Qualité – INAO) pilnvarojumu, garantē kompetenci, objektivitāti un neatkarību.

Šis atjauninājums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Coteaux de Die

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

3.1.   Kombinētās nomenklatūras kods

—

22 – DZĒRIENI, ALKOHOLISKI ŠĶIDRUMI UN ETIĶIS

2204 – Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

4.   Vīna(-u) apraksts

ĪSS APRAKSTS

Ar cilmes vietas nosaukumu “Coteaux de Die” apzīmē nedzirkstošus baltvīnus, kas ražoti no šķirnes “Clairette B” vīnogām. No šīm vīnogām iegūtās misas cukuru saturs ir lielāks nekā 170 g/l. Vīnu dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 10,5 %. Pēc fermentācijas vīnos fermentējamo cukuru (glikozes + fruktozes) saturs ir mazāks par vai vienāds ar kopējo skābumu, kas izteikts gramos vīnskābes uz litru un kam pieskaitīti 2 grami, bet nepārsniedz 6 gramus fermentējamo cukuru uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %. Pārējie analītiskie rādītāji ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Vīniem parasti ir gaiša krāsa, izsmalcināts ziedu vai augļu, piemēram, ābolu, aromāts, turklāt garšas ziņā tajos ir labs līdzsvars starp spirta saturu un skābumu.

Vispārīgie analītiskie parametri

—

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %): —

—

Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru)

—

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru): —

—

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru): —

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Audzēšanas prakses

Audzēšanas prakse

Katram vīnkokam atvēlētā platība nepārsniedz 2,20 kvadrātmetrus. Šo platību aprēķina, rindstarpu platumu reizinot ar attālumu starp vienas rindas vīnkokiem.

Vīnogulāju rindstarpu platums ir mazāks par vai vienāds ar 2,5 metriem.

Attālums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem un lielāks par 1,50 metriem.

Vīnkokus apgriež vai nu pēc Gijo [Guyot] metodes, vai īsi (vainagu veidojot Ruajā [Royat] kordona formā), uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpuru.

Var tikt atļauta apūdeņošana.

2.   Vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Attiecībā uz vīndarības metodēm jāievēro pienākumi, kas minēti Savienības tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime].

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

60 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana un vinifikācija, gatavošana un kopšana tiek nodrošināta šādu Dromas [Drôme] departamenta pašvaldību teritorijā: Aouste-sur-Sye, Aubenasson, Aurel, Barsac, Barnave, Beaufort-sur-Gervanne, Châtillon-en-Diois, Die, Espenel, Laval-d’Aix, Luc-en-Diois, Menglon, Mirabel-et-Blacons, Montclar-sur-Gervanne, Montlaur-en-Diois, Montmaur-en-Diois, Piegros-la-Clastre, Ponet-et-Saint-Auban, Pontaix, Poyols, Recoubeau-Jansac, Saillans, Saint-Benoît-en-Diois, Saint-Roman, Saint-Sauveur-en-Diois, Sainte-Croix, Suze, Solaure en Diois, Vercheny, Véronne.

7.   Vīna vīnogu šķirne(-es)

“Clairette B”

8.   Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas uz dienvidaustrumiem no Valansas [Valence] pašvaldības teritorijas, subalpīno dienvidu kalnu grēdu ziemeļu daļā. Uz dienvidiem no Verkora masīva [Vercors], Dromas ielejā, kuras klimatā jūtama tuvējo kalnu vājināta Vidusjūras ietekme, ir izveidojies vīndārzs, kas apstādīts galvenokārt ar dienvidu šķirnēm, ieskaitot “Clairette”.

Cilvēki ir spējuši pielāgot šīs šķirnes, vislabāko vietu tām rodot merģeļainās vai kaļķainās augsnēs, kas veidojušās uz pakalniem un citiem reljefa pacēlumiem [serres], un piemērota vērsuma, labi drenētās nogāzēs. Saskardamies ar dažādiem pārbaudījumiem un fiziskiem ierobežojumiem, vīnkopji ir uzkrājuši pieredzi un zinātību šo šķirņu pielāgošanā dažādiem apstākļiem. Tāpēc akmeņainās augsnēs, kas veidojušās uz kvartāra terasēm, izneses konusiem un nobirām kaļķakmens klinšu pakājē, visbiežāk tiek audzēta šķirne “Clairette B”. Te valdošie klimatiskie apstākļi ir tik tikko pietiekami, lai šī Provansai [Provence] tipiskā šķirne nogatavotos, un tas vīnam piešķir skābumu un izsmalcinātu aromātu.

Ražotāji no paaudzes paaudzē ir attīstījuši zinātību par to, kā pagatavot dzirkstošus un nedzirkstošus vīnus ar dažādiem vinifikācijas paņēmieniem. Visi šie vīni kļuva atpazīstami ar kopīgu nosaukumu “Clairette de Die”.

Lai gan vīndārzs pastāvēja un “Die” vīns bija izslavēts jau kopš antīkajiem laikiem, ilgu laiku šis vīns bija mazpazīstams plašākā mērogā. No XV līdz XVIII gadsimtam vīns “Clairette de Die” galvenokārt tika patērēts uz vietas vai tuvējos kalnos (Diuā [Diois], Devolī [Devoly], Trjēvas [Trièves] un Verkora kalnos). Tuvējos reģionos šis vīns patiešām bija iecienīts, un par to liecina 1748. gada teksts, kurā aprakstīts pieprasījums, ko izteicis kāds klients, pasūtīdams vīnu no Mens (Trjēvas pašvaldība): “Kā man zināms, vīna “Clerete de Die”, jo īpaši tā īstā vīna, fermentācija vienmēr ir apturēta priekšlaicīgi.”

1781. gadā B. FOŽASS DESENFONDS [FAUJAS DE SAINT-FONDS] grāmatā “Dofinē provinces dabas vēsture” [Histoire Naturelle de la Province du Dauphiné] rakstīja: “(..) šajā provincē vēl ir izslavēti vīni, piemēram, “Die” dzirkstošais vīns (..).”

Šī reputācija agri vien tika oficiāli atzīta un aizsargāta – 1910. gada 21. aprīlī tika pieņemts dekrēts, ar kuru tika atzīts regulētais cilmes vietas nosaukums “Clairette de Die”, bet pēc tam, 1942. gadā, “Clairette de Die” tika atzīts par kontrolētu cilmes vietas nosaukumu. Tādējādi “Clairette de Die” tika atzīts par kontrolēto cilmes vietas nosaukumu. Šis solis paātrināja vīnkopības attīstību un nostiprināja ar vīndārzu saistīto cilvēku kopienu.

Šī kopiena izmantoja visu iegūto zinātību gan dzirkstošo, gan nedzirkstošo vīnu ražošanā no tām vīnogu šķirnēm, kuras jau vēsturiski pielāgojušās šai teritorijai. Tolaik ar terminu “Clerete” vai “Clairette de Die” apzīmēja dažādus baltvīnus (ieskaitot nedzirkstošus un dzirkstošus vīnus, kas ražoti no daļēji fermentētas misas vai bāzes vīna), kuru ražošanai izmantoja šķirņu “Muscat à petits grains B” un “Clairette B” vīnogas, bet ļoti dažādās proporcijās.

Taču vīnkopju kopiena vēlējās padarīt šo vīnu klāstu patērētājiem saprotamāku. Pēc tam, kad bija precizēts, kā ražojami dzirkstošie baltvīni, ar 1993. gada 26. marta dekrētu beidzot tika atzīta dzirkstošo vīnu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ražoto nedzirkstošo vīnu identitāte un to ražošanā izmantotā zinātība, atzīstot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Coteaux de Die”, ar ko apzīmē no vienas šķirnes, “Clairette B”, iegūtu nedzirkstošo baltvīnu. Tā kā šā produkta ražošanai ir nepieciešamas tādas vīnogas, kas ir nogatavojušās vairāk nekā dzirkstošo vīnu ražošanā izmantotās, šis vīns tiek ražots tikai tajos gados, kuros klimatiskie apstākļi ļauj vīna īpašībām izpausties vislabāk.

Vīniem parasti ir gaiša krāsa, izsmalcināts ziedu vai augļu, piemēram, ābolu, aromāts, turklāt garšas ziņā tajos ir labs līdzsvars starp spirta saturu un skābumu.

Pēc tam, kad XX gadsimta sākumā iznīka nelielā rūpniecība (audumu, papīra, pēc tam zīda ražošana), visa Diuā vīna ražošana, no kuras nelielu daļu veido arī ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Coteaux de Die” apzīmētā vīna ražošana, 2010. gadā bija galvenā saimnieciskā darbība šajā ielejā.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts

a)

Visas neobligātās norādes uz etiķetēm attēlo ar rakstzīmēm, kuru izmēri ne augstumā, ne platumā, ne biezumā nepārsniedz divkāršus to rakstzīmju izmērus, kas veido kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

b)

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

—

tā ir zemes kadastrā reģistrēta nosaukta vieta [lieu-dit],

—

šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās nosauktās vietas nosaukumu raksta uzreiz aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kuru izmēri ne augstumā, ne platumā nav lielāki par pusi no to rakstzīmju izmēriem, ar ko attēlots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

c)

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt lielākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Vignobles de la Vallée du Rhône”, ievērojot nosacījumus, kuri norādīti vienošanās dokumentā, ko parakstījušas dažādās attiecīgās aizsardzības un pārvaldības struktūras.

Šai norādei ir jāatrodas tajā pašā redzamības laukā, kurā atrodas visas obligātās norādes, un tās rakstzīmēm jābūt tādā pašā stilā un krāsā kā cilmes vietas nosaukuma rakstzīmēm, turklāt tās izmēri nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no cilmes vietas nosaukuma izmēriem.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-773c6ccd-2ed8-4dbd-b6fd-98a1716b9e22


(1)   OL L 9, 2019 1 11, p. 2.


ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/454/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)