<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2022-10-202210C118202006770-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0677-20-202209199-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="25/11/2022 15:49:04" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="Zf7RD8V8cFgyLTlnvEMJfjFIsVx4jiZIunUMf2o58j074dzp8dGuTH62iY9ZyvfoSsbmN22Utb3tei6lFOdU8xlPM6ypCUeDKevguGQ3bKnwgBTSY45vHBRvY7D0Z3zwxtvltFKVepRjPTm5/ZVzoumXuZWcrD9ZXpNMceJQXdc=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="berzikr" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="51716d4c-70e4-4ef6-a516-e2e1efe5e283" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0677" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2020" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="berzikr" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 28/09/2022 14:49:23" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2022-10-18T13:21:23Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="0353becd63da48df933abe34cf6501a5" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0677" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 18.10.2022. – Lieta C‑677/20</div>
      <div id="rId21" style="default">IG Metall un ver.di</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2022. gada 18. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Eiropas uzņēmējsabiedrība – Direktīva 2001/86/EK – Darbinieku iesaistīšana Eiropas uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanas procesā – 4. panta 4. punkts – Eiropas uzņēmējsabiedrība, kas dibināta pārveidošanas ceļā – Sarunu ceļā noslēgtas vienošanās saturs – Darbinieku pārstāvju ievēlēšana par uzraudzības padomes locekļiem – Vēlēšanu procedūra, kurā paredzēts atsevišķs balsojums arodbiedrību pārstāvjiem
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑677/20
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) iesniegusi ar 2020. gada 18. augusta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2020. gada 11. decembrī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Industriegewerkschaft Metall (IG Metall),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      ver.di – Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      SAP SE,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      Se‑Betriebsrat der SAP SE,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      piedaloties:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      Konzernbetriebsrat der SAP SE,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      Deutscher Bankangestellten‑Verband eV,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      Christliche Gewerkschaft Metall (CGM),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      Verband Angestellter Akademiker und Leitender Angestellter der chemischen Industrie eV,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-16" title="page-1">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], palātu priekšsēdētāji A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], A. Prehala [A. Prechal], J. Regans [E. Regan], P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb], L. S. Rosi [L. S. Rossi], D. Gracijs [D. Gratsias] un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún], tiesneši S. Rodins [S. Rodin], F. Biltšens [F. Biltgen] (referents), N. Pisarra [N. Piçarra], N. Vāls [N. Wahl], I. Ziemele un J. Pasers [J. Passer],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      sekretārs: D. Diterts [D. Dittert], nodaļas vadītājs,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2022. gada 7. februāra tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Industriegewerkschaft Metall (IG Metall) un ver.di – Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft vārdā – S. Birte Carlson, Rechtsanwältin,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SAP SE vārdā – K. Häferer‑Duttiné, P. Matzke un A. Schulz, Rechtsanwälte,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konzernbetriebsrat der SAP SE vārdā – H.‑D. Wohlfarth, Rechtsanwalt,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Christliche Gewerkschaft Metall (CGM) vārdā – G. Gerhardt, Prozessbevollmächtigter,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas valdības vārdā – J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Luksemburgas valdības vārdā – A. Rodesch, advokāts,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun un B.‑R. Killmann, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 28. aprīļa tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-31" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV 2001, L 294, 22. lpp.), 4. panta 4. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp, no vienas puses, Industriegewerkschaft Metall (IG Metall) un ver.di – Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft, proti, divām arodbiedrībām, un, no otras puses, SAP SE, proti, Eiropas uzņēmējsabiedrību (SE), un SE‑Betriebsrat der SAP SE, proti, SAP darbinieku padomi, saistībā ar vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SAP lēmumu pieņemšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/86 3., 5., 10., 15. un 18. apsvērumā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-2">
      “(3) Lai tuvotos Kopienas mērķiem sociālajā jomā, ir jāizstrādā īpaši noteikumi, īpaši darbinieku iesaistīšanas jomā, kas nodrošinātu to, ka, dibinot SE, nezūd un nesamazinās darbinieku iesaistīšanas prakse, kura vērojama uzņēmējsabiedrībās, kas piedalās SE dibināšanā. Šim nolūkam būtu jāizstrādā virkne noteikumu šajā jomā [Padomes Regulas (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (OV 2001, L 294, 1. lpp.)] noteikumu papildināšanai.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-2">
      (5) Tā kā dalībvalstīs ir liela noteikumu un prakses dažādība attiecībā uz to, kādā veidā darbinieku pārstāvjus iesaista lēmumu pieņemšanā uzņēmējsabiedrībās, nebūtu lietderīgi radīt vienotu Eiropas modeli SE darbinieku iesaistīšanai.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-2">
      (10) Balsošanas noteikumiem īpašajā grupā, kas pārstāv darbiniekus sarunu gaitā, jo īpaši slēdzot nolīgumus, kuri paredz mazāku līdzdalību, salīdzinot ar to, kāda tā ir vienā vai vairākās dibinātājās uzņēmējsabiedrībās, vajadzētu būt samērīgiem ar risku, ka esošā līdzdalības sistēma un prakse varētu izzust vai samazināties. Šis risks ir lielāks, ja SE dibina pārveidošanas vai apvienošanās gaitā, nevis radot pārvaldītājsabiedrību vai meitasuzņēmumu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-2">
      (15) Šai direktīvai nevajadzētu skart citas esošās iesaistīšanās tiesības, kā arī citas esošās pārstāvniecības struktūras, ko paredz Kopienas un atsevišķu valstu tiesību akti un prakse.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-3">
      (18) Šīs direktīvas pamatprincips un mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iegūtās iesaistīšanās tiesības uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanā. Darbinieku iesaistīšanās tiesībām SE būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms SE dibināšanas (“pirms un pēc” princips). Tātad šāda pieeja būtu jāizmanto ne tikai sākotnēji, dibinot SE, bet arī veicot strukturālas izmaiņas esošajā SE un uzņēmējsabiedrībās, kurās notiek strukturālas izmaiņas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-3">
      “1. Šī direktīva reglamentē darbinieku iesaistīšanu Eiropas akciju sabiedrību [..] lietās, kā minēts [Regulā Nr. 2157/2001].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-3">
      2. Šim nolūkam katrā SE nosaka darbinieku iesaistīšanas pasākumus saskaņā ar 3. līdz 6. pantā minēto sarunu procedūru vai, ievērojot 7. pantā norādītos apstākļus, saskaņā ar pielikumu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu “Definīcijas”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      “Šajā direktīvā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-51" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-3">
      e) “darbinieku pārstāvji” ir darbinieku pārstāvji, ko paredz valsts tiesību akti un/vai prakse;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-3">
      f) “pārstāvniecības struktūra” ir struktūra, kurā pārstāvēti darbinieki, kas izveidota saskaņā ar 4. pantā minēto vienošanos vai saskaņā ar pielikumā ietvertajiem noteikumiem ar mērķi informēt un konsultēt Kopienā izvietotas SE un tās meitasuzņēmumu un filiāļu darbiniekus, vajadzības gadījumā izmantojot līdzdalības tiesības SE;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-3">
      g) “īpaša pārrunu grupa” ir saskaņā ar 3. pantu izveidota grupa sarunām ar dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetento struktūrvienību, lai panāktu vienošanos par darbinieku iesaistīšanu SE iekšienē;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-3">
      h) “darbinieku iesaistīšana” ir jebkurš paņēmiens, tostarp informēšana, konsultēšana un līdzdalība, kā darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-3">
      i) “informēšana” ir darbinieku pārstāvniecības struktūras un/vai darbinieku pārstāvju informēšana, ko veic SE kompetentā struktūrvienība, attiecībā uz jautājumiem, kuri skar pašu SE un jebkuru tās meitasuzņēmumu vai filiāli, kura atrodas citā dalībvalstī vai kura pārsniedz lēmējstruktūru pilnvaras vienā dalībvalstī, tādā laikā, veidā un apjomā, kas ļauj darbinieku pārstāvjiem gūt izsmeļošu priekšstatu par iespējamajām sekām, un vajadzības gadījumā sagatavoties konsultācijām ar SE kompetento struktūrvienību;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-57" title="page-4">
      j) “konsultēšana” ir dialoga uzsākšana un viedokļu apmaiņa starp darbinieku pārstāvniecības struktūru un/vai darbinieku pārstāvjiem un SE kompetento struktūrvienību tādā laikā, veidā un apjomā, kas ļauj darbinieku pārstāvjiem, ņemot vērā sniegto informāciju, izteikt viedokli par kompetentās struktūrvienības paredzētajiem pasākumiem, ko varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas gaitā SE;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-4">
      k) “līdzdalība” ir darbinieku pārstāvniecības struktūras un/vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā, izmantojot:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības ievēlēt vai iecelt uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienības locekļus, vai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">tiesības ieteikt un/vai iebilst pret uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienības dažu vai visu locekļu iecelšanu.”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas II iedaļas “Sarunu procedūra” 3. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-4">
      “1. Ja dibinātāju uzņēmējsabiedrību vadības vai pārvaldes struktūrvienības izstrādā SE dibināšanas plānu, tās iespējami īsā laikā pēc apvienošanās vai pārvaldītājsabiedrības dibināšanas projekta publiskošanas vai pēc tam, kad ir panākta vienošanās izveidot meitasuzņēmumu vai pārveidot to par SE, veic attiecīgus pasākumus, tostarp sniedz informāciju par dibinātājām uzņēmējsabiedrībām, to meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kā arī to darbinieku skaitu, lai uzsāktu sarunas ar uzņēmējsabiedrību darbinieku pārstāvjiem par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem SE.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-4">
      2. Šim nolūkam izveido īpašu pārrunu grupu, kurā pārstāvēti dibinātāju uzņēmējsabiedrību un attiecīgo meitasuzņēmumu vai filiāļu darbinieki, saskaņā ar šādiem noteikumiem:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-4">
      b) dalībvalstis nosaka veidu, kādā ievēl vai ieceļ īpašās pārrunu grupas locekļus, kas būtu jāievēl vai jāieceļ to teritorijā. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai pēc iespējas panāktu to, ka ikvienu dibinātāju uzņēmējsabiedrību, kam ir darbinieki attiecīgajā dalībvalstī, tajā pārstāv vismaz viens loceklis. Šo pasākumu dēļ nedrīkst palielināties kopējais locekļu skaits.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-66" title="page-4">
      Dalībvalstis var paredzēt, ka šajā grupā iekļauj arodbiedrību pārstāvjus neatkarīgi no tā, vai viņi ir dibinātājas uzņēmējsabiedrības vai attiecīgā meitasuzņēmuma, vai filiāles darbinieki.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-67" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-5">
      3. Īpašā pārrunu grupa un dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentās struktūrvienības, rakstiski vienojoties, nosaka darbinieku iesaistīšanas pasākumus SE iekšienē.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/86 4. panta – kurā ir reglamentēts vienošanos par darbinieku iesaistīšanu SE lēmumu pieņemšanas procesā saturs – 2. punkta g) apakšpunktā un 3. un 4. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-5">
      “2. Neskarot pušu autonomiju un ievērojot 4. punktu, 1. punktā minētā vienošanās starp dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentajām struktūrvienībām un īpašo pārrunu grupu nosaka:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-73" title="page-5">
      g) ja sarunu gaitā puses nolemj panākt vienošanos par līdzdalību, tās saturu, tostarp (vajadzības gadījumā) par SE pārvaldes vai uzraudzības struktūrvienības locekļu skaitu, ko darbinieki būs tiesīgi ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt, procedūru, saskaņā ar kuru darbinieki var ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt šos locekļus, un viņu tiesības;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-5">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-5">
      3. Ja tā neparedz citādi, uz vienošanos neattiecas pielikumā minētie pamatnoteikumi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-5">
      4. Neskarot 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, vienošanās paredz vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 7. panta 1. punktā ir norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-5">
      “Lai sasniegtu 1. pantā norādīto mērķi, dalībvalstis, neskarot turpmāk norādīto 3. punktu, pieņem darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus, kam ir jāatbilst pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-5">
      “Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Kopienas tiesībām, lai novērstu SE ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi atņemt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības vai nepiešķirt tās.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs pašas direktīvas 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-5">
      “Šī direktīva neskar:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-84" title="page-6">
      a) jau esošās darbinieku iesaistīšanās tiesības, kas paredzētas attiecīgās valsts tiesību aktos un/vai izriet no prakses, ko izmanto SE un tās meitasuzņēmumu un filiāļu darbinieki, izņemot līdzdalību SE struktūrvienībās.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2001/86 pielikumā ir ietverti tās 7. pantā minētie pamatnoteikumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">MitbestG</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1976. gada 4. maija Gesetz über die Mitbestimmung der Arbeitnehmer (Likums par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā; BGBl. 1976 I, 1153. lpp.), kas grozīts ar 2015. gada 24. aprīļa likumu (BGBl. 2015 I, 642. lpp.) (turpmāk tekstā – “MitbestG”) 7. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-89" title="page-6">
      “(1) Uzraudzības padomē uzņēmumā,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-90" title="page-6">
      1. kurā parasti nav vairāk par 10 000 darbinieku, 6 locekļi ir akcionāru pārstāvji un 6 locekļi – darbinieku pārstāvji;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-91" title="page-6">
      2. kurā parasti ir vairāk par 10 000 darbinieku, tomēr mazāk par 20 000 darbinieku, 8 locekļi ir akcionāru pārstāvji un 8 locekļi – darbinieku pārstāvji;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-92" title="page-6">
      3. kurā parasti ir vairāk par 20 000 darbinieku, 10 locekļi ir akcionāru pārstāvji un 10 locekļi – darbinieku pārstāvji.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-93" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-6">
      (2) No uzraudzības padomes locekļiem, kas pārstāv darbiniekus,
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-95" title="page-6">
      1. uzraudzības padomē, kurā ir 6 darbinieku pārstāvji, ir 4 uzņēmuma darbinieki un 2 arodbiedrību pārstāvji;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-96" title="page-6">
      2. uzraudzības padomē, kurā ir 8 darbinieku pārstāvji, ir 6 uzņēmuma darbinieki un 2 arodbiedrību pārstāvji;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-97" title="page-6">
      3. uzraudzības padomē, kurā ir 10 darbinieku pārstāvji, ir 7 uzņēmuma darbinieki un 3 arodbiedrību pārstāvji.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-6">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-99" title="page-6">
      (5) 2. punktā minētajām arodbiedrībām jābūt pārstāvētām pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kura darbinieki saskaņā ar šā likuma normām piedalās uzņēmuma uzraudzības padomes locekļu vēlēšanās.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz arodbiedrību pārstāvju ievēlēšanu uzraudzības padomē šā likuma 16. pantā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-101" title="page-7">
      “(1) Arodbiedrības pārstāvošos uzraudzības padomes locekļus saskaņā ar 7. panta 2. punktu delegāti ievēlē aizklātā balsojumā un saskaņā ar proporcionālā balsojuma principiem [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-102" title="page-7">
      (2) Arodbiedrību pārstāvjus ievēlē no kandidātu saraksta, kuru ir sagatavojušas arodbiedrības, kas ir pārstāvētas pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kura darbinieki saskaņā ar šā likuma normām piedalās uzņēmuma uzraudzības padomes locekļu vēlēšanās. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SEBG</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2004. gada 22. decembra Gesetz über die Beteiligung der Arbeitnehmer in einer Europäischen Gesellschaft (Likums par darbinieku iesaistīšanas pasākumiem Eiropas uzņēmējsabiedrībā; BGBl. 2004 I, 3675., 3686. lpp.), redakcijā, kas ir spēkā kopš 2020. gada 1. marta (turpmāk tekstā – “SEBG”), 2. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-105" title="page-7">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-106" title="page-7">
      (8) Darbinieku iesaistīšana ir jebkurš paņēmiens – tostarp informēšana, konsultēšanās un līdzdalība –, ar kuru darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-107" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-7">
      (12) Līdzdalība ir darbinieku ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā, izmantojot:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-109" title="page-7">
      1. tiesības ievēlēt vai iecelt uzņēmējsabiedrības uzraudzības institūcijas vai vadības institūcijas locekļus; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-110" title="page-7">
      2. tiesības izvirzīt daļu vai visus uzņēmējsabiedrības uzraudzības institūcijas vai vadības institūcijas locekļus un/vai iebilst pret dažu vai visu šo locekļu iecelšanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šā likuma 21. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-112" title="page-7">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-113" title="page-7">
      (3) Gadījumā, ja puses vienojas par līdzdalību, ir jānosaka tās apjoms. It īpaši ir jānosaka:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-114" title="page-7">
      1. SE uzraudzības vai vadības institūcijas locekļu skaits, kurus darbinieki var ievēlēt vai iecelt vai kuru iecelšanu viņi var ieteikt vai pret kuru iecelšanu viņi var iebilst;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-115" title="page-7">
      2. procedūra, kurā darbinieki var ievēlēt vai iecelt šos locekļus vai var ieteikt viņus iecelšanai vai iebilst pret viņu iecelšanu, un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-116" title="page-7">
      3. locekļu tiesības.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-117" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-118" title="page-8">
      (6) Neskarot šā likuma saikni ar citiem noteikumiem par darbinieku līdzdalību uzņēmumā, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, vienošanās paredz vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE. Tas attiecas arī uz sabiedrības divlīmeņu pārvaldes struktūras pārveidošanu par vienlīmeņa pārvaldes struktūru.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SAP – pirms tā tika pārveidota par SE – bija saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem dibināta akciju sabiedrība un tai saskaņā ar valsts tiesību aktiem bija uzraudzības padome, kuras sastāvā bija astoņi locekļi, kuri pārstāvēja akcionārus, un astoņi locekļi, kuri pārstāvēja darbiniekus; no darbiniekus pārstāvošajiem locekļiem seši bija uzņēmuma darbinieki, bet divi bija arodbiedrību pārstāvji. Abus arodbiedrību pārstāvjus saskaņā ar MitbestG 16. panta 2. punktu izvirzīja arodbiedrības, kas bija pārstāvētas koncernā, kurā ietilpst SAP, un viņi tika ievēlēti atsevišķi no tā balsojuma, kurā tika ievēlēti pārējie seši darbiniekus pārstāvošie uzraudzības padomes locekļi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kopš 2014. gadā SAP tika pārveidota par SE, tai ir uzraudzības padome, kuras sastāvā ir 18 locekļi. Saskaņā ar vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SAP lēmumu pieņemšanā, kura noslēgta starp SAP un tajā izveidoto īpašo pārrunu grupu (turpmāk tekstā – “vienošanās par iesaistīšanu”), deviņi uzraudzības padomes locekļi ir darbinieku pārstāvji. Šī vienošanās par iesaistīšanu citastarp paredz darbinieku pārstāvju iecelšanas kārtību, un šajā ziņā tajā ir norādīts, ka arodbiedrībām, kas pārstāvētas koncernā, kurā ietilpst SAP, ir ekskluzīvas tiesības izvirzīt kandidātus uz daļu no Vācijā nodarbināto darbinieku pārstāvjiem rezervētajām amata vietām, un darbinieki šos kandidātus ievēlē balsojumā, kurš notiek atsevišķi no tā balsojuma, kurā tiek ievēlēti pārējie darbinieku pārstāvji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienošanās par iesaistīšanu ietver arī noteikumus par uzraudzības padomes izveidošanu, kura ir samazināta līdz divpadsmit locekļiem (turpmāk tekstā – “samazinātā uzraudzības padome”), un kuras seši locekļi ir darbinieku pārstāvji. Uzraudzības padomes locekļus pirmajās četrās Vācijas Federatīvajai Republikai rezervētajās amata vietās ievēlē Vācijā nodarbinātie darbinieki. Koncernā, kurā ietilpst SAP, pārstāvētās arodbiedrības var izvirzīt kandidātus uz daļu no Vācijas Federatīvajai Republikai rezervētajām amata vietām, bet šo kandidātu ievēlēšanai nav paredzēts balsojums, kas būtu nošķirts no tā balsojuma, kurā tiek ievēlēti pārējie darbinieku pārstāvji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas pamatlietā gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē nesekmīgi pārsūdzēja vienošanās par iesaistīšanu noteikumus, kuri reglamentē darbinieku pārstāvju iecelšanu samazinātajā uzraudzības padomē. Pēc tam tās vērsās Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa, Vācija) ar pārsūdzību, kurā tās apgalvoja, ka minētās tiesību normas ir pretrunā SEBG 21. panta 6. punktam un tādēļ ir atceļamas, jo tajās arodbiedrībām nav paredzētas ekskluzīvas – ar atsevišķu balsojumu garantētas – tiesības izvirzīt kandidātus attiecībā uz noteiktu darbinieku pārstāvju skaitu uzraudzības padomē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt SAP apgalvo, ka SEBG 21. panta 6. punkts neaptver arodbiedrību ekskluzīvās tiesības izvirzīt kandidātus darbinieku pārstāvju ievēlēšanai samazinātajā uzraudzības padomē, kuras paredzētas MitbestG 7. panta 2. punktā kopsakarā ar tā 16. panta 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesas ieskatā, pamatojoties vienīgi uz valsts tiesību normām, būtu jāapmierina prasītāju pamatlietā celtā prasība atcelt vienošanās par iesaistīšanu noteikumus, kuri reglamentē darbinieku pārstāvju iecelšanu samazinātajā uzraudzības padomē. SEBG 21. panta 6. punkta pirmais teikums noteic, ka vienošanās par iesaistīšanu puses, dibinot SE pārveidošanas ceļā, gādā par to, lai SEBG 2. panta 8. punktā minētie darbinieku iesaistīšanas procedūras elementi, kas raksturo darbinieku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu sabiedrībā, joprojām tādā pašā līmenī pastāvētu arī jaunveidojamajā SE. Tādējādi šie elementi, ņemot vērā atbilstošās valsts tiesību normas, vispirms ir jāidentificē katrā atsevišķā gadījumā atkarībā tā, kādas darbinieku iesaistīšanas procedūras SEBG 2. panta 8. punkta izpratnē jau pastāv pārveidojamajā akciju sabiedrībā. Elementiem, kas raksturo darbinieku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu sabiedrībā, jaunveidojamajā SE būtu jāsaglabājas tādā pašā līmenī. Lai gan SEBG 21. panta 6. punkta pirmajā teikumā neesot prasīts, lai tiktu pilnībā saglabāta pārveidojamajā sabiedrībā esošā kārtība un juridiskais stāvoklis, tomēr pārveidojamajā sabiedrībā pastāvošā darbinieku pārstāvju ietekme uz lēmumu pieņemšanu esot kvalitatīvi līdzvērtīgā mērā jānodrošina ar SE piemērojamo vienošanos par iesaistīšanu. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem atsevišķs balsojums arodbiedrību izvirzīto kandidātu ievēlēšanai par darbinieku pārstāvjiem samazinātajā uzraudzības padomē esot tieši vērsts uz to, lai stiprinātu darbinieku pārstāvju ietekmi uz lēmumu pieņemšanu uzņēmumā, nodrošinot, ka šo pārstāvju vidū ir personas, kuras labi pārzina uzņēmuma apstākļus un vajadzības, taču vienlaikus – kurām ir arī ārēja lietpratība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā vienošanās noteikumi par darbinieku pārstāvju iecelšanu samazinātajā uzraudzības padomē neatbilstot SEBG 21. panta 6. punkta prasībām, jo, lai gan šajos noteikumos koncernā, kurā ietilpst SAP, pārstāvētajām arodbiedrībām ir piešķirtas tiesības izvirzīt darbiniekus pārstāvošus kandidātus ievēlēšanai uzraudzības padomē, tajos nav paredzēts atsevišķs balsojums šo locekļu ievēlēšanai un tādējādi tie nenodrošina, ka uzraudzības padomē darbinieku pārstāvju vidū faktiski ir arī arodbiedrības pārstāvis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesai tomēr ir šaubas, vai Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā nav paredzēts vienots aizsardzības līmenis, kas būtu atšķirīgs un zemāks par Vācijas tiesību normās paredzēto un kas attiecīgā gadījumā būtu saistošs visām dalībvalstīm. Apstiprinošas atbildes gadījumā iesniedzējtiesai SEBG 21. panta 6. punkts būtu jāinterpretē atbilstoši Savienības tiesību normām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Bundesarbeitsgericht (Federālā darba lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-129" title="page-10">
      “Vai [SEBG] 21. panta 6. punkts, no kura izriet, ka gadījumā, ja Vācijā reģistrētu SE dibina pārveidošanas ceļā, attiecībā uz noteiktu skaitu uzraudzības padomes locekļu, ko ievēlē no darbinieku vidus, ir jānodrošina īpaša atlases procedūra arodbiedrību izvirzītiem kandidātiem, ir saderīgs ar [Direktīvas 2001/86] 4. panta 4. punktu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālā jautājuma pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SAP uzskata, ka vispirms ir jāpārbauda Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta spēkā esamība un jāatbild uz jautājumu, vai – nosakot, ka, dibinot SE pārveidošanas ceļā, ar vienošanos par darbinieku iesaistīšanu ir jāparedz stingrāki noteikumi nekā gadījumā, ja šāda sabiedrība tiek dibināta, izmantojot kādu citu no minētās direktīvas 10. apsvērumā minētajiem līdzekļiem, – šī norma ir saderīga ar primārajām tiesībām, it īpaši ar LESD 49. panta pirmās daļas pirmo teikumu un LESD 54. panta pirmo daļu, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17. un 20. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tikai valsts tiesa, kas izskata strīdu un uzņemas atbildību par tālāko tiesas nolēmumu, var, izvērtējot katras konkrētās lietas apstākļus, noteikt gan prejudiciāla nolēmuma nepieciešamību sprieduma taisīšanas vajadzībām, gan Tiesai uzdoto jautājumu nozīmīgumu (skat. it īpaši spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Hochtief Solutions Magyarországi Fióktelepe, C‑620/17, EU:C:2019:630, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā prejudiciālais jautājums ir par Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta interpretāciju, jo iesniedzējtiesa nav izteikusi šaubas par šīs tiesību normas spēkā esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atbilstoši iedibinātai judikatūrai LESD 267. pants nav tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas ir pieejams lietas dalībniekiem lietā, ko izskata valsts tiesa, un tādējādi Tiesai nav jāizvērtē Savienības tiesību spēkā esamība tikai tādēļ, ka uz šādu jautājumu savos rakstveida apsvērumos Tiesai ir atsaucies kāds no lietas dalībniekiem (spriedumi, 2011. gada 5. maijs, MSD Sharp &amp; Dohme, C‑316/09, EU:C:2011:275, 23. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2015. gada 17. decembris, APEX, C‑371/14, EU:C:2015:828, 37. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka šajā gadījumā Tiesai nav jālemj par Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta spēkā esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta interpretāciju</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts, regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi un attiecīgā gadījumā tās izstrādāšanas vēsture (spriedums, 2019. gada 19. decembris, Nederlands Uitgeversverbond un Groep Algemene Uitgevers, C‑263/18, EU:C:2019:1111, 38. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta formulējumu, tajā ir noteikts, ka, neskarot šīs direktīvas 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja SE dibina pārveidošanas ceļā, šai SE piemērojamā vienošanās par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā paredz “vismaz tādu pašu līmeni jebkurai darbinieku iesaistīšanai, kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz šajā tiesību normā lietoto frāzi “jebkura darbinieka iesaistīšana” ir jānorāda, ka Direktīvas 2001/86 2. panta h) punktā “darbinieku iesaistīšana” ir definēta kā “jebkurš paņēmiens, tostarp informēšana, konsultēšana un līdzdalība, kā darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumus, ko pieņem uzņēmējsabiedrībā”. Tāpat ir jānorāda, ka jēdziens “līdzdalība” tā 2. panta k) punktā ir definēts kā “darbinieku pārstāvniecības struktūras un/vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm uzņēmējsabiedrībā”, “izmantojot tiesības ievēlēt vai iecelt uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienības locekļus” vai “tiesības ieteikt un/vai iebilst pret uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienības dažu vai visu locekļu iecelšanu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pirmkārt, no šīm definīcijām izriet, ka “līdzdalība” pati par sevi ir mehānisms, ar kuru darbinieku pārstāvji var ietekmēt uzņēmumā pieņemamos lēmumus, izmantojot vai nu tiesības ievēlēt, vai iecelt noteiktus sabiedrības uzraudzības institūciju vai vadības institūciju locekļus, vai arī izmantojot tiesības ieteikt šādu iecelšanu vai iebilst pret to. Tā kā Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā ir lietots vārds “jebkura”, ir uzskatāms, ka, noslēdzot vienošanos attiecībā uz pārveidošanas ceļā dibinātu SE, ir jāņem vērā visi elementi, kuri raksturo attiecīgo līdzdalības veidu, kas ļauj darbinieku pārstāvības struktūrai vai darbinieku pārstāvjiem ietekmēt sabiedrības lietas, piemēram, it īpaši iepriekš minēto vēlēšanu tiesību, iecelšanas tiesību, izvirzīšanas tiesību vai iebildumu tiesību īstenošanas kārtība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, minētajās definīcijās ir norāde uz jēdzienu “darbinieku pārstāvji”, kas saskaņā ar Direktīvas 2001/86 2. panta e) punktu ir saprotams kā “darbinieku pārstāvji, ko paredz valsts tiesību akti un/vai prakse”. Līdz ar to ir jākonstatē, ka Savienības likumdevējs šo jēdzienu nav definējis, bet šajā ziņā ir vienīgi norādījis uz valsts tiesību aktiem un/vai praksi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāds pats secinājums ir izdarāms attiecībā uz šīs direktīvas 4. panta 4. punktā ietverto frāzi “vismaz tād[s] pa[ts] līmeni[s] [..], kāds jau ir uzņēmējsabiedrībā, kas ir pārveidojama par SE”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, ciktāl šie jēdzieni attiecas uz iesaistīšanas līmeni, kas sabiedrībā pastāvēja pirms tās pārveidošanas par SE, tie acīmredzami norāda uz valsts tiesību aktiem un/vai praksi šīs sabiedrības juridiskās adreses dalībvalstī, proti, šajā gadījumā – uz Vācijas tiesību aktiem. No tā izriet, ka pusēm, kuras slēdz vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SE lēmumu pieņemšanā, ir jāpārliecinās, ka tajā paredzētais darbinieku iesaistīšanas līmenis attiecībā uz visiem šīs iesaistīšanās elementiem ir vismaz līdzvērtīgs šajos tiesību aktos noteiktajam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi jau no Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta formulējuma analīzes izriet, ka Savienības likumdevējs attiecībā uz darbinieku pārstāvju definīciju un viņu iesaistīšanas līmeni, kas vismaz līdzvērtīgi ir jāsaglabā gadījumā, ja SE tiek dibināta pārveidošanas ceļā, ir norādījis uz tās dalībvalsts tiesību aktiem un/vai tās dalībvalsts praksi, kurā atrodas par SE pārveidojamās sabiedrības juridiskā adrese. Tātad – it īpaši attiecībā uz līdzdalību – gan lai noteiktu personas, kas tiesīgas pārstāvēt darbiniekus, gan lai noteiktu līdzdalības iezīmes, kas ļauj minētajiem darbinieku pārstāvjiem, īstenojot šīs direktīvas 2. panta k) punktā paredzētās tiesības, ietekmēt uzņēmumā pieņemamos lēmumus – ir jāatsaucas uz vērtējumu, ko šajā ziņā ir veicis valsts likumdevējs, kā arī uz attiecīgo valsts praksi. Turklāt, kā izriet no Direktīvas 2001/86 5. apsvēruma, Savienības likumdevējs ir tieši norādījis, ka dalībvalstu noteikumu un prakses lielā dažādība attiecībā uz veidu, kādā darbinieku pārstāvji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā uzņēmējsabiedrībās, padara par nelietderīgu vienota Eiropas darbinieku iesaistīšanās modeļa ieviešanu, kas būtu piemērojams SE.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka – kaut gan tāds valsts tiesību aktos paredzēts procesuāls elements kā šajā gadījumā īpašais balsojums, lai ievēlētu kandidātus, kurus arodbiedrības kā darbinieku pārstāvjus uzraudzības padomē izvirza uz noteiktu skaitu šīs padomes locekļu amata vietu, ir valsts regulējuma par darbinieku pārstāvju līdzdalību raksturīgs elements, kas ieviests, lai pastiprinātu darbinieku līdzdalību uzņēmumā, un šajos tiesību aktos tas ir noteikts kā imperatīvs – šis procesuālais elements ir uzskatāms par vienu no Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā minētajiem elementiem “jebkurai darbinieku iesaistīšanai”. Tādējādi šis procesuālais elements ir jāņem vērā, noslēdzot vienošanos par šajā pašā tiesību normā paredzēto iesaistīšanās kārtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta konteksts apstiprina šīs tiesību normas gramatisko interpretāciju tādā ziņā, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies noteikt īpašu attieksmi pret SE, kas dibinātas pārveidošanas ceļā, lai netiktu aizskartas iesaistīšanās jomā pastāvošās tiesības, kādas ir par SE pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem atbilstoši valsts tiesību aktiem un/vai praksei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad vispirms šīs direktīvas 4. panta 2. punktā ir uzskaitīti dažādi elementi, kas ir jāparedz ar vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai SE lēmumu pieņemšanā, tostarp attiecīgā gadījumā to SE vadības institūcijas vai uzraudzības institūcijas locekļu skaits, kurus darbiniekiem ir tiesības ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt, procedūru, saskaņā ar kuru darbinieki var ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt šos locekļus, un viņu tiesības. Taču šajā tiesību normā ir paredzēts, ka tā ir piemērojama, “ievērojot [šā paša panta] 4. punktu” – tādējādi šo pēdējo minēto punktu nevar uzskatīt par izņēmumu veidojošu noteikumu, kas būtu jāinterpretē šauri.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no minētās direktīvas 10. apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka gadījumā, ja SE tiek dibināta konkrēti pārveidošanas ceļā, pastāv paaugstināts risks, ka izzudīs vai vājināsies pastāvošās līdzdalības sistēmas un prakse.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta gramatiskā interpretācija, kas izklāstīta šā sprieduma 39. punktā, atbilst šīs direktīvas mērķim. Saskaņā ar šīs direktīvas 18. apsvērumu “[minētās] direktīvas pamatprincips un mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iegūtās iesaistīšanās tiesības uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanā”. Šajā apsvērumā arī noteikts, ka “darbinieku iesaistīšanās tiesībām SE būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms SE dibināšanas (“pirms un pēc” princips)”. No Direktīvas 2001/86 izriet, ka iegūto tiesību garantēšana, ko Savienības likumdevējs ir gribējis, nozīmē ne tikai darbinieku iegūto tiesību saglabāšanu sabiedrībās, kas piedalās apvienošanās procesā, bet arī šo tiesību paplašināšanu, tās attiecinot uz visiem SE darbiniekiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 20. jūnijs, Komisija/Nīderlande, C‑635/11, EU:C:2013:408, 40. un 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāpiebilst – kā tas arī izriet no Direktīvas 2001/86 10. un 15. apsvēruma, kā arī no šīs direktīvas 11. panta –, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies novērst risku, ka SE dibināšana, it īpaši pārveidošanas ceļā, izraisītu to, ka tiek vājinātas vai pat izzustu tādas iesaistīšanās tiesības, kādas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi bija par SE pārveidotās sabiedrības darbiniekiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, ceturtām kārtām, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkta gramatisko, kontekstuālo un teleoloģisko interpretāciju, kas izriet no šā sprieduma 32.–44. punkta, apstiprina arī šīs direktīvas pieņemšanas vēsture. Pirmkārt, kā to atzina visi lietas dalībnieki, kas iesnieguši apsvērumus, un kā izriet no 1997. gada maija ekspertu grupas “Eiropas darbinieku iesaistīšanas sistēmas” nobeiguma ziņojuma (Davignon ziņojums) (C4‑0455/97), pārveidošanas ceļā dibinātajām SE piemērojamā sistēma minētās direktīvas pieņemšanas sarunās bija galvenais klupšanas akmens. Šajā ziņā it īpaši Vācijas valdība izteica bažas par risku, ka gadījumos, kad SE tiks dibināta pārveidošanas ceļā, samazināsies pārveidojamās sabiedrības darbinieku iesaistīšanas līmenis. Šīs direktīvas pieņemšanas process varēja turpināties tikai pēc tam, kad tika ieviesta tiesību norma – proti, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punktā galarezultātā iekļautā norma –, kura konkrēti attiecas uz situāciju, kad SE tiek dibināta pārveidošanas ceļā, un kura nodrošina, ka šāda dibināšana nevājina pārveidojamajā sabiedrībā pastāvošo darbinieku iesaistīšanas līmeni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās valsts tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to šajā lietā izvērtējums, vai vienošanās par iesaistīšanu garantē, ka darbinieku iesaistīšanas līmenis lēmumu pieņemšanā SAP pēc tās pārveidošanas par SE ir vismaz līdzvērtīgs, ir jāveic, ņemot vērā Vācijas tiesību normas, kādas tās bija piemērojamas šai sabiedrībai pirms tās pārveidošanas par SE, it īpaši MitbestG 7. panta 2. punktu kopsakarā ar tā 16. panta 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl – kā tas ir minēts šā sprieduma 43. punktā – ir jāprecizē: tā kā Savienības likumdevēja iecerētā iegūto tiesību garantija nozīmē ne tikai par SE pārveidojamās sabiedrības darbinieku iegūto tiesību saglabāšanu, bet arī šo tiesību paplašināšanu, tās attiecinot uz visiem SE darbiniekiem, visiem pārveidošanas ceļā izveidotās SE darbiniekiem ir jābūt tādām pašām tiesībām, kādas bija par SE pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka šajā gadījumā visiem SAP darbiniekiem ir jābūt iespējai izmantot Vācijas tiesību aktos paredzēto vēlēšanu procedūru, pat ja šajos tiesību aktos tas nav norādīts. Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un ģenerāladvokāta secinājumu 55. punkta, lai pilnībā aizsargātu šo darbinieku tiesības, sekmētu Direktīvas 2001/86 3. apsvērumā minētos Savienības sociālos mērķus un garantētu, ka pārrobežu līmenī pastāv procedūras par darbinieku informēšanu, konsultēšanos ar tiem un to līdzdalību, tiesības izvirzīt noteiktu skaitu kandidātu par SE pārveidotas sabiedrības – kāda ir SAP – uzraudzības padomes vēlēšanās nedrīkst būt rezervētas vienīgi Vācijas arodbiedrībām, bet tās ir jāattiecina uz visām arodbiedrībām, kuras ir pārstāvētas SE, tās meitassabiedrībās un tās uzņēmumos, tā, lai tiktu nodrošināta šo arodbiedrību vienlīdzība attiecībā uz šīm tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/86 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē šādi: ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās valsts tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums, un balsošanā ir jāievēro vienlīdzīga attieksme starp šīs SE, tās meitassabiedrību un tās uzņēmumu darbiniekiem, kā arī starp arodbiedrībām, kuras pārstāvētas šajā SE, tās meitassabiedrībās un tās uzņēmumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-161" title="page-15">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-162" title="page-15">
      Padomes Direktīvas 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, 4. panta 4. punkts
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-163" title="page-15">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-164" title="page-15">
      ar šajā tiesību normā minēto vienošanos par kārtību darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas piemērojama pārveidošanas ceļā dibinātai SE, ir jāparedz atsevišķs balsojums, lai kā darbinieku pārstāvjus SE uzraudzības padomē ievēlētu noteiktu skaitu arodbiedrību izvirzītu kandidātu, ja piemērojamajās valsts tiesību normās par SE pārveidojamās sabiedrības uzraudzības padomes sastāvam ir noteikts šāds atsevišķs balsojums, un balsošanā ir jāievēro vienlīdzīga attieksme starp šīs SE, tās meitassabiedrību un tās uzņēmumu darbiniekiem, kā arī starp arodbiedrībām, kuras pārstāvētas šajā SE, tās meitassabiedrībās un tās uzņēmumos.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-165" title="page-15">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – vācu.</p>
</body>
</html>
